Anotācija (ex-ante)

Ar 2022. gada 13. oktobra grozījumiem Civillikumā veiktas izmaiņas bezmantinieku mantas regulējumā, lai nodrošinātu mantojuma atstājēja nenodrošināto kreditoru tiesību aizsardzību un pieteikto kreditoru pretenziju apmierināšanu. Civillikuma 416. panta otrajā daļā noteikts, ka bezmantinieku mantas gadījumā valsts vai pašvaldība atzīst tikai tādas kreditoru pretenzijas, kas pieteiktas mantojuma lietā zvērinātam notāram sludinājumā par mantojuma atklāšanos norādītajā termiņā un kuras par pamatotiem atzinis zvērināts tiesu izpildītājs. Tas nozīmē, ka līdz ar veiktajām izmaiņām notariālajā aktā par mantojuma lietas izbeigšanu zvērināts notārs iekļauj visas sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteiktās pretenzijas – gan nodrošināto, gan nenodrošināto mantojuma atstājēja kreditoru pieteiktās pretenzijas. Tādējādi nodrošinot vienādu mantojuma atstājēja nodrošināto un nenodrošināto kreditoru aizsardzību attiecībā uz tiesībām pretendēt uz savu prasījumu apmierināšanu, proti, atceltas formas prasības kreditoru pretenzijām, kas tiek apmierinātas bezmantinieku mantas procesā.
Vienlaikus, lai novērstu iespējamību, ka bezmantinieku mantas procesā tiek apmierinātas nepamatotas vai neīstas kreditoru pretenzijas vai segta parāda daļa, par kuru mantojuma atstājējs jau dzīves laikā norēķinājies, likumdevējs paredzējis prasību izvērtēt visu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotību un atbilstību, šo funkciju deleģējot zvērinātiem tiesu izpildītājiem, pamatojoties uz Ministru kabineta noteiktiem kritērijiem.
Spēkā esošais regulējums šobrīd nenodrošina iespēju zvērinātam tiesu izpildītājam lietā par bezmantinieku mantu saņemt ziņas no Kontu reģistra par mantojuma atstājēja kontiem, kas var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju pamatotības un atbilstības izvērtēšanai, pieņemot lēmumu par kreditoru pretenziju atzīšanu vai neatzīšanu.
Ievērojot minēto un arī to, ka Valsts ieņēmumu dienestam, kas īsteno Kontu reģistra pārziņa funkcijas, ir tiesības saņemt informāciju no Kontu reģistra tikai Kontu reģistra likuma 6. pantā noteiktajos gadījumos un apjomā, zvērinātam tiesu izpildītājam likumā noteikto amata pienākumu izpildes nodrošināšanai nepieciešams papildināt Kontu reģistra likuma 6. panta pirmās daļas 9. punktā noteiktās zvērināta tiesu izpildītāja tiesības saņemt informāciju no Kontu reģistra.

Likumprojekts paredz papildināt tiesisko regulējumu ar zvērināta tiesu izpildītāja tiesībām lietās par bezmantinieku mantu saņemt Kontu reģistrā iekļautās ziņas par mantojuma atstājēja kontiem, ja šāda informācija, zvērināta tiesu izpildītāja ieskatā, nepieciešama, lai pieņemt atbilstošu, izsvērtu un uz pierādījumiem balstītu lēmumu par sludinājumā par mantojuma atklāšanos noteiktajā termiņā pieteikto kreditoru pretenziju atzīšanu vai neatzīšanu.
Likumprojekts paredz paplašināt to gadījumu uzskaitījumu, kad zvērinātam tiesu izpildītājam ir tiesības amata pienākumu izpildes ietvaros iegūt ziņas par fizisko personu kontiem kredītiestādē, krājaizdevu sabiedrībās vai pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Lietas par bezmantinieku mantu ietvaros iegūstama informācija par mantojuma atstājēja, proti, mirušas personas kontiem. Ņemot vērā Kontu reģistra likuma 5. panta trešajā un 3.¹ daļā minēto, Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumu Nr. 186 "Kārtība, kādā kredītiestāde, krājaizdevu sabiedrība un maksājumu pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju kontu reģistram un kontu reģistra informācijas lietotāji saņem kontu reģistra informāciju" 19.1.10. punktā noteikto, secināms, ka zvērinātu tiesu izpildītāji saņem datus par konta turētāju, konta atvēršanas un slēgšanas laiku. Tā kā minētā informācija nesatur personas datus par citām dzīvām fiziskām personām. Uz konkrēto situāciju nav attiecināmas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības.

Valsts kase savā darbībā, pamatojoties uz Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 652 "Kārtība, kādā Valsts kase nodrošina maksājumu pakalpojumu sniegšanu", ievēro "Zini savu klientu" principu, veicot darījumu un klientu izpētes. Ņemot vērā, ka valsts budžeta līdzekļu apgūšanā Valsts kasē tiek atvērti konti ne tikai Valsts pārvaldes iestādēm, bet arī privāto tiesību subjektiem, pirms darījumu attiecību uzsākšanas, par klientiem tiek veikta padziļināta izpēte, kuru veicot, ir nozīmīgi pārliecināties  par klienta, tā patiesā labuma guvēja, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju, tās patiesā labuma guvēja atvērto kontu skaitu un kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitu, pie kuriem šie konti atvērti. Esošais tiesiskais regulējums neparedz iespēju Valsts kasei saņemt datus no Kontu reģistra, kas var sniegt vispusīgāku informāciju par Valsts kases potenciālajiem klientiem un veicināt informēta lēmuma pieņemšanu. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jau tiek nodrošināta informācijas saņemšana no Kontu reģistra.
 

Likumprojekts paredz paplašināt Kontu reģistra informācijas lietotāju skaitu, nosakot Valsts kasei tiesības saņemt Kontu reģistrā iekļauto informāciju par klientiem, kuri vēlas uzsākt darījuma attiecības ar Valsts kasi.
Valsts kases darbības virsmērķis ir droša un efektīva valsts finanšu pārvaldība sabiedrības interesēs. Tādējādi Valsts kasei ir sevišķi būtiski izvērtēt klientus, ar kuriem dibināt darījuma attiecības, lai spētu pieņemt izsvērtu lēmumu, pēc iespējas samazinot risku ar valsts finanšu līdzekļiem. Esošais tiesiskais regulējums jau paredz pienākumu Valsts kasei veikt klienta identifikāciju, nolūkā mazināt iespēju nelikumīgi vai negodprātīgi izmantot Valsts kases sniegtos maksājumu pakalpojumus. Valsts kasei no Kontu reģistra informācija sniedzama uz tā paša pamata, uz kura informācija sniedzama kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt Valsts kasei sniedzama informācija par klienta, tā patiesā labuma guvēja, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar Valsts kasi, tās patiesā labuma guvēja atvērto kontu skaitu un kredītiestāžu un maksājumu pakalpojumu sniedzēju skaitu, pie kuriem šie konti atvērti.