Anotācija (ex-ante)

Latvijas Studentu apvienība (turpāmk-LSA) 2023.gada 26. jūnija Aizsardzības ministrijai(turpmāk-AM) vēstulē (Nr.2023/PV15) norādīja, ka ir nepieciešams izdarīt grozījumu rīkojuma 1.2.7. apakšpunktā, kurā būtu norādīts, ka LSA Komisijā deleģē LSA pārstāvi,svītrojot vārdus iekavās "Latvijas Studentu apvienības valdes loceklis." LSA uzsvera, ka tā kā pārstāvniecības organizācija deleģē savu pārstāvi demokrātiskā procedūrā ar LSA valdes balsojumu, ņemot vērā pieteikušos personu atbilstību konkrētajai pozīcijai,tad nav nepieciešams, ka Komisijas pārstāvis ir LSA valdes loceklis.

Ņemt vērā LSA priekšlikumu, svītrojot no Rīkojuma vārdus iekavās "Latvijas Studentu apvienības valdes loceklis."

Tā kā atbilstoši Obligātā militārā dienesta likuma 26.panta 10.punktam Kontroles komisijas sastāvā savulaik veiksmīgi darbojās Valsts cilvēktiesību biroja (kas tika uzņemts Starptautiskajā ombudu institūtā ar pilntiesīga locekļa statusu)  pilnvarots pārstāvis, arī jaunizveidotās Kontroles komisijas sastāvā tika iekļauts Tiesībsarga pārstāvis. Savukārt Tiesībsargs savā 26.07.2023 vēstulē (Nr. 1-5/186) "Par pārstāvi darbam VAD iesaukšanas kontroles komisijā" AM pauž šādus argumentus: Tiesībsargs nevar deleģēt Komisijā pārstāvi, jo Tiesībsarga pārstāvja dalība ar balsstiesībām valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanā Tiesībsarga ieskatā apdraudētu tiesībsarga institūta neatkarību;  Tiesībsargs norāda, ka jau iepriekš, sniedzot atzinumu par Ministru kabineta noteikumu projektiem Nr. 23‑TA‑899 un Nr. 23‑TA‑1292, vērsa uzmanību uz to, ka tiesībsarga vai viņa pilnvarotā pārstāvja iekļaušana Kontroles komisijas sastāvā ir pretrunā ar Tiesībsarga likumā noteiktajām tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem; sagatavotajā 2023.gada 30.jūnija izziņā(pieejama TAP-"Izziņa 23-TA-1292")Tiesībsarga paustie apsvērumi netika ņemti vērā, bet ir norādītas Tiesībsarga likuma 11.pantā noteiktas Tiesībsarga funkcijas, piemēram, veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību; veicināt labas pārvaldības principa ievērošanu valsts pārvaldē. Tādējādi norādīts, ka Tiesībsarga pārstāvim, ministrijas ieskatā, ir jābūt kontroles komisijas sastāvā, nodrošinot kompetenta viedokļa pārstāvēšanu cilvēktiesību aizsardzības jomā;  Tiesībsargs uzsvēra, ka ir nepieciešams ņemt vērā Tiesībsarga darbības pamatprincipus un tā lomu sistēmiskā valsts pārvaldes institūciju darbības cilvēktiesību jomā uzraudzībā. Proti, balsstiesību noteikšana Tiesībsargam minēto lēmumu pieņemšanas procesā atbilstoši Tiesībsarga likumā noteiktajam mandātam nav pieļaujama šādu iemeslu dēļ: a) Tiesībsargam kā neatkarīgai cilvēktiesību aizsardzības institūcijai nav paredzēts mandāts pieņemt privātpersonām saistošus valsts pārvaldes lēmumus. Tiesībsarga atzinumiem saskaņā ar Tiesībsarga likuma 25.panta ceturto daļu ir rekomendējošs raksturs; b) Paredzot šādu pienākumu, tiek apdraudēta tiesībsarga pienākuma veikt neatkarīgu valsts pārvaldes lēmumu kontroles īstenošanu;c). Tiek ietekmēta tiesībsarga reputācija sabiedrībā kā neatkarīgam cilvēktiesību aizstāvim. Līdz ar to Tiesībsarga ieskatā Tiesībsargs atbilstoši savam mandātam un pilnvarām nevar piedalīties Komisijas sastāvā un ar savu balsi lemt par citu personu tiesiskajām attiecībām. Tiesībsarga likums paredz tiesībsarga darbību atzinuma un viedokļa sniegšanā ar rekomendējošu raksturu. Tiesībsarga īstenotā personas tiesību aizsardzība balstās uz tiesībsarga kā personas autoritāti un viņa secinājumiem par konkrēto jautājumu, kas tiek sniegti atzinuma un ieteikumu formā (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 14. decembra lēmuma lietā Nr. SKA‑679/2007 9.-11. punkts).
Visbeidzot Tiesībsargs zusvēra, ka tā darbība pamatā balstās sistemātisku, nevis individuālu gadījumu vērtēšanā. Vairākos ārējos normatīvos aktos ir ierakstīts, ka Tiesībsargs var piedalīties ar padomdevēja tiesībām (piemēram, Tieslietu padomes sēdē, Valsts sekretāru sanāksmē, Ministru kabineta komitejas sēdē), tomēr visos šos gadījumos vienotais apstāklis ir jautājuma sistemātiskums, nevis individuālu gadījumu risināšana. Savukārt Ministru kabineta 2023. gada 6. jūlija rīkojums Nr. 420 "Par valsts aizsardzības dienesta iesaukšanas kontroles komisiju" Tiesībsarga ieskatā automātiski padara Tiesībsargu piederīgu individuālu gadījumu vērtēšanā, kas tieši ietekmē privātpersonas likumīgās intereses. Tiesībsargs norāda, ka tā praksē nav precedentu, kad Tiesībsargs līdzīgā veidā būtu ticis iekļauts kādas citas komisijas sastāvā, kam uzticēta valsts pārvaldes lēmumu pieņemšana. Tiesībsargs aicina Ministru kabinetu ņemt vērā Tiesībsarga likumā noteiktās tiesībsarga funkcijas un uzdevumus un svītrot rīkojuma projekta 1.2.3. apakšpunktu, atbilstoši mainot pārējo rīkojuma projekta 1. punkta apakšpunktu numerāciju.

Ņemt vērā Tiesībsarga priekšlikumu, svītrot no Rīkojuma  1.2.3. apakšpunktu.t.i., izslēdzot no Komisijas sastāva Tiesībsarga pārstāvi.