24-TA-1586: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Likumprojekts "Grozījums Elektronisko sakaru likumā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts "Grozījums Elektronisko sakaru likumā" (turpmāk- Likumprojekts) izstrādāts, ievērojot Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdes protokollēmuma (prot.Nr. 23, 66. §) "Informatīvais ziņojums "Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai""(turpmāk – Ministru kabineta sēdes protokols Nr. 23) 9. punktā Satiksmes ministrijai noteikto uzdevumu: aktualizēt un satiksmes ministram normatīvajos aktos noteiktā kārtībā līdz 2024. gada 30. decembrim iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā".
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā vadošās iestādes mājokļu politikas jomā iebildumā par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) norādīto, ka, raugoties no esošās Dzīvokļa īpašuma likuma sistēmas viedokļa, kuras ietvaros nav paredzēta īpaša, no vispārīgās kārtības atšķirīga, lēmumu pieņemšanas kārtība kādā specifiskā jomā, par kuru kopībai ir tiesības lemt, konkrētu lēmumu pieņemšanai specifiska kārtība ir jāparedz attiecīgajā speciālajā (jomas) normatīvajā aktā. Tādējādi piedāvātais risinājums ir attiecīgu grozījumu veikšana Elektronisko sakaru likumā.
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā vadošās iestādes mājokļu politikas jomā iebildumā par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) norādīto, ka, raugoties no esošās Dzīvokļa īpašuma likuma sistēmas viedokļa, kuras ietvaros nav paredzēta īpaša, no vispārīgās kārtības atšķirīga, lēmumu pieņemšanas kārtība kādā specifiskā jomā, par kuru kopībai ir tiesības lemt, konkrētu lēmumu pieņemšanai specifiska kārtība ir jāparedz attiecīgajā speciālajā (jomas) normatīvajā aktā. Tādējādi piedāvātais risinājums ir attiecīgu grozījumu veikšana Elektronisko sakaru likumā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu Ministru kabineta sēdes protokola Nr. 23 9. punktā doto uzdevumu, tādējādi veicinot elektronisko sakaru tīklu attīstību, samazinot elektronisko sakaru komersantiem un potenciālajiem galalietotājiem administratīvo slogu. Likumprojekts paredz, ka par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību, tostarp pārbūvi dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu var organizēt pats elektronisko sakaru komersants aptaujas veidā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Administratīvā sloga samazināšana elektronisko sakaru tīkla attīstībai ir būtisks priekšnosacījums, lai veicinātu Elektronisko sakaru nozares attīstības plānā 2021.-2027. gadam noteiktos mērķus, kā arī Eiropas stratēģiskajos dokumentos - Savienojamības paziņojumā[1] un Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 14. decembra lēmumā (ES) 2022/2481, ar ko izveido politikas programmu “Digitālās desmitgades ceļš" 2030. gadam (turpmāk - Lēmums Nr.2022/2481)[2] noteikto Eiropas Savienības stratēģisko mērķu elektronisko sakaru attīstībai sasniegšanu.
Uzsverams, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jānodrošina Lēmuma 2022/2481 izpilde, kur viens no digitālajiem mērķrādītājiem ir droša, noturīga, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, proti, visi galalietotāji noteiktā atrašanās vietā ir aptverti ar gigabitu tīklu līdz tīkla pieslēgumpunktam, un visas apdzīvotās teritorijas ir aptvertas ar nākamās paaudzes ātrdarbīgiem bezvadu tīkliem ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu. Saskaņā ar Lēmuma Nr.2022/2481 5.pantu Eiropas Komisija stingri uzraudzīs Savienības sasniegto progresu attiecībā uz vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem.
Atzīmējams, ka, ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25, 16. §) 2. punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldību būvvaldēm jau izstrādāja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.190/Lp13) tika atbalstīts Ministru kabineta 2018. gada 18 .decembra sēdē (prot. Nr.60 32. §) un iesniegts Saeimā 2019. gadā, bet netika atbalstīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tālākai virzībai. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.190/Lp13) tika nodots izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā. Minētās apakškomisijas 2019.gada 26.februāra sēdē tika uzdoti virkne jautājumu un izteikti ierosinājumi, kas pārsniedza likumprojektā paredzēto regulējumu, līdz ar to apakškomisijas atbalsts netika saņemts.
Kā viens no galvenajiem likumprojekta tālākas virzīšanas šķēršļiem tika norādīts faktoloģiskā izklāsta nepietiekamība, tādu kā pētījumi un/vai statistika par piekļuves problemātiku tīklu nodrošināšanai daudzdzīvokļu mājās, kā arī paredzamo regulējuma ieguvumu neesamība, piemēram, cik laika tiks iegūts, ja aptauju veiks paši komersanti, u.c. jautājumi, kuri nav tieši saistīti ar likumprojektā paredzēto.
Apakškomisijas sēdē bija aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (turpmāk - LNPAA), SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un Latvijas Pašvaldību savienības.
LNPAA apakškomisijas sēdē nāca klajā ar priekšlikumu elektronisko sakaru komersantiem, sadarbībā ar arhitektiem, izstrādāt tipveida projektus daudzdzīvokļu māju elektronisko sakaru infrastruktūras sakārtošanai, kā arī norādīja uz problemātiku, īpaši saistībā ar daudzdzīvokļu māju īpašnieku lēmumiem par jumtu vai citu kopīpašumā esošo telpu sakārtošanu, ko izraisa elektronisko sakaru tīkli bez marķējuma vai, viņuprāt, nelikumīgi izbūvēti elektronisko sakaru tīkli. Savukārt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” uzsvēra, ka elektronisko sakaru tīkla izveidošana vai uzturēšana daudzdzīvokļu mājā nav saistīta ar ēkas uzturēšanu, bet attiecas uz atsevišķiem iedzīvotājiem, līdz ar to tā nevar būt kāda no darbībām, ko šobrīd apsaimniekotājs veic kā obligāti nodrošināmo darbību atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, bet kā atsevišķs, par maksu nodrošināms pakalpojums.
Rezultātā diskusija par likumprojektu nemaz netika uzsākta.
Ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 826 “Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027. gadam” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 826) 3. punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām un citām iesaistītajām pusēm izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai" (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvā ziņojuma izstrādes gaitā elektronisko sakaru nozare ir norādījusi, ka elektronisko sakaru komersantu iesaiste aptauju veikšanā dzīvokļu kopības lēmuma pieņemšanai joprojām ir aktuāla, tādējādi tika lemts par grozījumu Dzīvokļu īpašuma likumā aktualizēšanu, veicot atbilstošus precizējumus. Informatīvais ziņojums tika apstiprināts Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdē, kurā kā viena no turpmāk veicamajām darbībām ir likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Nr.190/Lp13) aktualizēšana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2024. gada 30. decembrim.
Izpildot MK 2024.gada 4.jūnija sēdē lemto, Satiksmes ministrija izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586). Laika posmā no 2024.gada 19.novembra līdz 2024.gada 2.decembrim notika likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586) publiskā apspriešana. 2025.gada 24.februārī likumprojekts " Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586) tika nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
Starpinstitūciju saskaņošanas laikā Ekonomikas ministrija norādīja, ka, raugoties gan no Dzīvokļa īpašuma likuma sistēmas, gan no tiesību aktu sistēmas kopumā viedokļa, Likumprojektā "Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586) paredzētais tiesiskais regulējums būtu iekļaujams Elektronisko sakaru likumā. Proti, Dzīvokļa īpašuma likums nosaka vispārīgo kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku lēmumi pieņemami, neparedzot īpašu, no vispārīgās kārtības atšķirīgu, lēmumu pieņemšanu kādās specifiskās jomās. Līdz ar to konkrētu lēmumu pieņemšanai specifiska kārtība būtu paredzama attiecīgajā speciālajā, konkrēto jomu regulējošajā, normatīvajā aktā.
Vērtējot grozījumu būtību, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā vadošās iestādes mājokļu politikas jomā iebildumā par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) norādīto, ir[BC1] izstrādāts Likumprojekts. Vienlaicīgi ir veicami grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot daudzdzīvokļu īpašuma pārvaldniekam pienākumu organizēt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā rakstveida aptauju dzīvojamā mājā, ja saņemts tādas personas, kurai attiecīgā lēmuma pieņemšanas ierosināšanas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos, rakstveida pieprasījums un izlemjamais jautājums attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
Ievērojot, ka Ekonomikas ministrija ir vadošā iestāde mājokļu politikas jomā, grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā virzīs Ekonomikas ministrija. Šādi grozījumi nepieciešami, lai noteiktu pārvaldniekam vispārīgu pienākumu organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūru ne tikai pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma saņemšanas, bet arī pēc citu, citos normatīvajos aktos noteiktu, subjektu pieprasījuma.
[1] Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību:
https://
Uzsverams, ka Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir jānodrošina Lēmuma 2022/2481 izpilde, kur viens no digitālajiem mērķrādītājiem ir droša, noturīga, veiktspējīga un ilgtspējīga digitālā infrastruktūra, proti, visi galalietotāji noteiktā atrašanās vietā ir aptverti ar gigabitu tīklu līdz tīkla pieslēgumpunktam, un visas apdzīvotās teritorijas ir aptvertas ar nākamās paaudzes ātrdarbīgiem bezvadu tīkliem ar vismaz 5G līdzvērtīgu veiktspēju saskaņā ar tehnoloģiju neitralitātes principu. Saskaņā ar Lēmuma Nr.2022/2481 5.pantu Eiropas Komisija stingri uzraudzīs Savienības sasniegto progresu attiecībā uz vispārīgajiem mērķiem un digitālajiem mērķrādītājiem.
Atzīmējams, ka, ievērojot Ministru kabineta 2017. gada 16. maija sēdes protokollēmuma (prot. Nr.25, 16. §) 2. punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un pašvaldību būvvaldēm jau izstrādāja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, lai samazinātu administratīvo slogu, vienkāršojot dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka elektronisko sakaru komersanti aptaujas veidā noskaidro dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par elektronisko sakaru tīklu būvniecību vai ierīkošanu. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.190/Lp13) tika atbalstīts Ministru kabineta 2018. gada 18 .decembra sēdē (prot. Nr.60 32. §) un iesniegts Saeimā 2019. gadā, bet netika atbalstīts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tālākai virzībai. Likumprojekts “Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr.190/Lp13) tika nodots izskatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Mājokļa jautājumu apakškomisijā. Minētās apakškomisijas 2019.gada 26.februāra sēdē tika uzdoti virkne jautājumu un izteikti ierosinājumi, kas pārsniedza likumprojektā paredzēto regulējumu, līdz ar to apakškomisijas atbalsts netika saņemts.
Kā viens no galvenajiem likumprojekta tālākas virzīšanas šķēršļiem tika norādīts faktoloģiskā izklāsta nepietiekamība, tādu kā pētījumi un/vai statistika par piekļuves problemātiku tīklu nodrošināšanai daudzdzīvokļu mājās, kā arī paredzamo regulējuma ieguvumu neesamība, piemēram, cik laika tiks iegūts, ja aptauju veiks paši komersanti, u.c. jautājumi, kuri nav tieši saistīti ar likumprojektā paredzēto.
Apakškomisijas sēdē bija aicināti piedalīties arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas (turpmāk - LNPAA), SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" un Latvijas Pašvaldību savienības.
LNPAA apakškomisijas sēdē nāca klajā ar priekšlikumu elektronisko sakaru komersantiem, sadarbībā ar arhitektiem, izstrādāt tipveida projektus daudzdzīvokļu māju elektronisko sakaru infrastruktūras sakārtošanai, kā arī norādīja uz problemātiku, īpaši saistībā ar daudzdzīvokļu māju īpašnieku lēmumiem par jumtu vai citu kopīpašumā esošo telpu sakārtošanu, ko izraisa elektronisko sakaru tīkli bez marķējuma vai, viņuprāt, nelikumīgi izbūvēti elektronisko sakaru tīkli. Savukārt SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” uzsvēra, ka elektronisko sakaru tīkla izveidošana vai uzturēšana daudzdzīvokļu mājā nav saistīta ar ēkas uzturēšanu, bet attiecas uz atsevišķiem iedzīvotājiem, līdz ar to tā nevar būt kāda no darbībām, ko šobrīd apsaimniekotājs veic kā obligāti nodrošināmo darbību atbilstoši Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumam, bet kā atsevišķs, par maksu nodrošināms pakalpojums.
Rezultātā diskusija par likumprojektu nemaz netika uzsākta.
Ievērojot Ministru kabineta 2021. gada 11. novembra rīkojuma Nr. 826 “Par Elektronisko sakaru nozares attīstības plānu 2021.-2027. gadam” (turpmāk – MK rīkojums Nr. 826) 3. punktā doto uzdevumu, Satiksmes ministrija sadarbībā ar nozares asociācijām un citām iesaistītajām pusēm izstrādāja informatīvo ziņojumu "Par pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai elektronisko sakaru tīkla attīstībai" (turpmāk - Informatīvais ziņojums). Informatīvā ziņojuma izstrādes gaitā elektronisko sakaru nozare ir norādījusi, ka elektronisko sakaru komersantu iesaiste aptauju veikšanā dzīvokļu kopības lēmuma pieņemšanai joprojām ir aktuāla, tādējādi tika lemts par grozījumu Dzīvokļu īpašuma likumā aktualizēšanu, veicot atbilstošus precizējumus. Informatīvais ziņojums tika apstiprināts Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija sēdē, kurā kā viena no turpmāk veicamajām darbībām ir likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā" (Nr.190/Lp13) aktualizēšana un iesniegšana izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 2024. gada 30. decembrim.
Izpildot MK 2024.gada 4.jūnija sēdē lemto, Satiksmes ministrija izstrādāja likumprojektu "Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586). Laika posmā no 2024.gada 19.novembra līdz 2024.gada 2.decembrim notika likumprojekta "Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586) publiskā apspriešana. 2025.gada 24.februārī likumprojekts " Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586) tika nodots starpinstitūciju saskaņošanai.
Starpinstitūciju saskaņošanas laikā Ekonomikas ministrija norādīja, ka, raugoties gan no Dzīvokļa īpašuma likuma sistēmas, gan no tiesību aktu sistēmas kopumā viedokļa, Likumprojektā "Grozījumi Dzīvokļu īpašuma likumā" (24-TA-1586) paredzētais tiesiskais regulējums būtu iekļaujams Elektronisko sakaru likumā. Proti, Dzīvokļa īpašuma likums nosaka vispārīgo kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku lēmumi pieņemami, neparedzot īpašu, no vispārīgās kārtības atšķirīgu, lēmumu pieņemšanu kādās specifiskās jomās. Līdz ar to konkrētu lēmumu pieņemšanai specifiska kārtība būtu paredzama attiecīgajā speciālajā, konkrēto jomu regulējošajā, normatīvajā aktā.
Vērtējot grozījumu būtību, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā vadošās iestādes mājokļu politikas jomā iebildumā par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) norādīto, ir[BC1] izstrādāts Likumprojekts. Vienlaicīgi ir veicami grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, paredzot daudzdzīvokļu īpašuma pārvaldniekam pienākumu organizēt Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā noteiktajā kārtībā rakstveida aptauju dzīvojamā mājā, ja saņemts tādas personas, kurai attiecīgā lēmuma pieņemšanas ierosināšanas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos, rakstveida pieprasījums un izlemjamais jautājums attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
Ievērojot, ka Ekonomikas ministrija ir vadošā iestāde mājokļu politikas jomā, grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā virzīs Ekonomikas ministrija. Šādi grozījumi nepieciešami, lai noteiktu pārvaldniekam vispārīgu pienākumu organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūru ne tikai pēc dzīvokļa īpašnieka pieprasījuma saņemšanas, bet arī pēc citu, citos normatīvajos aktos noteiktu, subjektu pieprasījuma.
[1] Eiropas Komisijas 2016.gada 14.septembra paziņojums COM(2016) 587 Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un Sociālo Lietu Komitejai un Reģionu Komitejai "Konkurētspējīga digitālā vienotā tirgus savienojamība. Virzība uz Eiropas Gigabitu sabiedrību:
https://
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Informatīvā ziņojuma izstrādes laikā Satiksmes ministrija aicināja elektronisko sakaru nozares dalībniekus (elektronisko sakaru komersantus, nozares nevalstisko organizācijas un iesaistītās valsts pārvaldes institūcijas) izteikt savu viedokli elektronisko sakaru komersantu dalības aptaujas veikšanā daudzdzīvokļu māju īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai aktualitāti. Elektronisko sakaru nozare norādīja, ka elektronisko sakaru komersantu dalība aptaujas veikšanā daudzdzīvokļu mājas īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai joprojām ir aktuāla un ir aktualizējama normatīvajā regulējumā.
Nozare ir norādījusi uz šķēršļiem, kas kavē elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu daudzdzīvokļu mājās. Kā piemēri tika minēti šādi apstākļi:
- pārvaldītāju (dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieki) pasivitāte lēmuma par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu vai pārvietošanu organizēšanā, jo nereti ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nedefinētu iemeslu dēļ netiek sasaukta (vai netiek organizēta aptaujas veikšana) vispār;
- dzīvokļu īpašnieku nesasniedzamība, tukši dzīvokļi vai izīrēti (tostarp neievērojot normatīvo aktu prasības) u.c. apstākļi, kā rezultātā cieš tie dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas abonēt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, proti, vēlas tos uzlabot, lai būtu iespējams saņemt pakalpojumus elektroniskajā vidē, kā arī nodrošināt iespējas strādāt, mācīties attālināti. Dzīvokļa īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto personu, pārvaldnieku neatsaucība daļēji varētu būt skaidrojama ar faktu, ka elektronisko sakaru ierīkošana saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrā daļa) nav starp obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Lai gan Elektronisko sakaru likuma 28. panta pirmā daļa paredz elektronisko sakaru komersantiem tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laiku ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, elektronisko sakaru komersantiem grūti realizēt savas tiesības praksē daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu īpašnieku vai tiesisko valdītāju neatsaucības dēļ.
Praksē konstatējams, ka jau šobrīd elektronisko sakaru komersanti reizēm ir spiesti uzņemties daļu iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku viedokļa noskaidrošanā, meklējot veidus, kā saskaņot ar dzīvokļu īpašniekiem iekšējo inženiertīklu ierīkošanas un būvniecības projektus. Balsošanas rezultāts tiek noformēts kā aptaujas anketa un tā tiek pievienota elektronisko sakaru tīkla būvniecības, ierīkošanas, pārbūves un atjaunošanas vai pārbūves projektam kopā ar lēmumu, kas tiek glabāts elektronisko sakaru komersanta arhīvā, un pēc pieprasījuma ir pieejams dzīvokļu īpašniekiem.
Diskusijās, kas vairāku gadu garumā ir bijušas par problemātiku, kā veicināt iespēju daudzdzīvokļu mājās elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību, it īpaši ES prasībām atbilstošā kvalitātē, Rīgas namu pārvaldnieks 2016. gada 8.februāra atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma" (VSS-1369) un "Ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas likums" (VSS-1365) ir norādījis, ka, uzliekot pārvaldniekiem papildu pienākumus, tam rodas papildu izmaksas. Savukārt, ja pārvaldnieks neorganizēs aptauju un elektronisko sakaru komersants saskaņā ar šā panta otro daļu, veiks dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu pats, pārvaldniekiem papildu administratīvās izmaksas neradīsies un no dzīvokļu īpašniekiem papildu samaksa netiks prasīta, elektronisko sakaru komersants dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu veiks par saviem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem.
Taču, lai nodrošinātu pārvaldnieku iesaisti pirmreizējo aptauju veikšanā dzīvokļa īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai, vienlaikus grozījumiem elektronisko sakaru likumā tiek plānot veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzot, ka pārvaldnieka pienākums ir organizēt likumā noteiktajā kārtībā rakstveida aptauju dzīvojamā mājā, ja saņemts tādas personas, kurai attiecīgā lēmuma pieņemšanas ierosināšanas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos, rakstveida pieprasījums un izlemjamais jautājums attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
Likumprojekts ir nepieciešams ne tikai, lai mazinātu elektronisko sakaru komersantiem un potenciālajiem galalietotājiem administratīvo slogu (laikietilpību un izmaksas) elektronisko sakaru tīklu izvēršanā, bet it īpaši tas nepieciešams, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku tiesības saņemt elektronisko sakaru komersantu sniegtos pakalpojumus. Likumprojekta tiesiskais regulējums nodrošinās operatīvu un objektīvu lēmuma pieņemšanas procesu, tādējādi veicinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām.
Nozare ir norādījusi uz šķēršļiem, kas kavē elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu daudzdzīvokļu mājās. Kā piemēri tika minēti šādi apstākļi:
- pārvaldītāju (dzīvojamās mājas īpašnieki vai pārvaldnieki) pasivitāte lēmuma par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību, pārbūvi un atjaunošanu vai pārvietošanu organizēšanā, jo nereti ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieku kopsapulce nedefinētu iemeslu dēļ netiek sasaukta (vai netiek organizēta aptaujas veikšana) vispār;
- dzīvokļu īpašnieku nesasniedzamība, tukši dzīvokļi vai izīrēti (tostarp neievērojot normatīvo aktu prasības) u.c. apstākļi, kā rezultātā cieš tie dzīvokļu īpašnieki, kuri vēlas abonēt elektronisko sakaru pakalpojumus, izmantojot jaunās tehnoloģijas, proti, vēlas tos uzlabot, lai būtu iespējams saņemt pakalpojumus elektroniskajā vidē, kā arī nodrošināt iespējas strādāt, mācīties attālināti. Dzīvokļa īpašnieku, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto personu, pārvaldnieku neatsaucība daļēji varētu būt skaidrojama ar faktu, ka elektronisko sakaru ierīkošana saskaņā ar šobrīd spēkā esošo regulējumu (Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrā daļa) nav starp obligāti veicamajām pārvaldīšanas darbībām. Lai gan Elektronisko sakaru likuma 28. panta pirmā daļa paredz elektronisko sakaru komersantiem tiesības ierīkot un būvēt (arī pārbūvēt) elektronisko sakaru tīklus un to infrastruktūras inženierbūves (kabeļu kanalizāciju, kabeļu akas, stabus, mastus, torņus, konteinerus) valsts, pašvaldību un privātā īpašuma teritorijā, iepriekš saskaņojot projektu un darbu veikšanas laiku ar nekustamā īpašuma īpašnieku vai tiesisko valdītāju būvniecību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, elektronisko sakaru komersantiem grūti realizēt savas tiesības praksē daudzdzīvokļu mājās dzīvokļu īpašnieku vai tiesisko valdītāju neatsaucības dēļ.
Praksē konstatējams, ka jau šobrīd elektronisko sakaru komersanti reizēm ir spiesti uzņemties daļu iniciatīvas dzīvokļu īpašnieku viedokļa noskaidrošanā, meklējot veidus, kā saskaņot ar dzīvokļu īpašniekiem iekšējo inženiertīklu ierīkošanas un būvniecības projektus. Balsošanas rezultāts tiek noformēts kā aptaujas anketa un tā tiek pievienota elektronisko sakaru tīkla būvniecības, ierīkošanas, pārbūves un atjaunošanas vai pārbūves projektam kopā ar lēmumu, kas tiek glabāts elektronisko sakaru komersanta arhīvā, un pēc pieprasījuma ir pieejams dzīvokļu īpašniekiem.
Diskusijās, kas vairāku gadu garumā ir bijušas par problemātiku, kā veicināt iespēju daudzdzīvokļu mājās elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību, it īpaši ES prasībām atbilstošā kvalitātē, Rīgas namu pārvaldnieks 2016. gada 8.februāra atzinumā par likumprojektu "Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma" (VSS-1369) un "Ātrdarbīgu elektronisko sakaru tīklu izvēršanas likums" (VSS-1365) ir norādījis, ka, uzliekot pārvaldniekiem papildu pienākumus, tam rodas papildu izmaksas. Savukārt, ja pārvaldnieks neorganizēs aptauju un elektronisko sakaru komersants saskaņā ar šā panta otro daļu, veiks dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu pats, pārvaldniekiem papildu administratīvās izmaksas neradīsies un no dzīvokļu īpašniekiem papildu samaksa netiks prasīta, elektronisko sakaru komersants dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu veiks par saviem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem.
Taču, lai nodrošinātu pārvaldnieku iesaisti pirmreizējo aptauju veikšanā dzīvokļa īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai, vienlaikus grozījumiem elektronisko sakaru likumā tiek plānot veikt grozījumus Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredzot, ka pārvaldnieka pienākums ir organizēt likumā noteiktajā kārtībā rakstveida aptauju dzīvojamā mājā, ja saņemts tādas personas, kurai attiecīgā lēmuma pieņemšanas ierosināšanas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos, rakstveida pieprasījums un izlemjamais jautājums attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
Likumprojekts ir nepieciešams ne tikai, lai mazinātu elektronisko sakaru komersantiem un potenciālajiem galalietotājiem administratīvo slogu (laikietilpību un izmaksas) elektronisko sakaru tīklu izvēršanā, bet it īpaši tas nepieciešams, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku tiesības saņemt elektronisko sakaru komersantu sniegtos pakalpojumus. Likumprojekta tiesiskais regulējums nodrošinās operatīvu un objektīvu lēmuma pieņemšanas procesu, tādējādi veicinot elektronisko sakaru pakalpojumu pieejamību mājsaimniecībām.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts papildina Elektronisko sakaru likumu ar 28.1 pantu.
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta pirmā daļa papildina dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību, tostarp pārbūvi var ierosināt elektronisko sakaru komersants, nosūtot dzīvojamās mājas pārvaldniekam dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu (rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projekts, lēmuma pieņemšanas nosacījumi).
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta otrā daļa paredz, ka, ja 30 dienu laikā pēc dokumentu nosūtīšanas dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav organizējis dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, un, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, elektronisko sakaru komersants var organizēt rakstveida aptauju dzīvokļa īpašuma kopības lēmuma pieņemšanai, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību un dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto kārtību.
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta trešā daļa paredz, ka, ja elektronisko sakaru komersants pats organizē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, elektronisko sakaru komersants piecu darbdienu laikā pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas nosūta kopības lēmumu, pievienojot balsošanas protokolu, mājas lietas kārtotājam pievienošanai mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā.
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta ceturtā daļa paredz, ka, ja elektronisko sakaru komersants pats organizē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, tad elektronisko sakaru komersants dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu un izpildi organizē par saviem finanšu līdzekļiem.
Kā minēts iepriekš, elektronisko sakaru komersanti dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu veiks par saviem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, tostarp noskaidros, vai aptaujas anketas ir aizpildījuši dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotas personas. Anketas, kuru aizpildītāji nav dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotas personas, tiks uzskatītas par nederīgām. Elektronisko sakaru komersants datus par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūst Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, veicot samaksu atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 343 “Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis” pielikumā norādītajam maksas pakalpojumu cenrādim.
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta pirmā daļa papildina dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūru, paredzot, ka
Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu par elektronisko sakaru tīkla ierīkošanu, būvniecību, tostarp pārbūvi var ierosināt elektronisko sakaru komersants, nosūtot dzīvojamās mājas pārvaldniekam dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu (rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projekts, lēmuma pieņemšanas nosacījumi).
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta otrā daļa paredz, ka, ja 30 dienu laikā pēc dokumentu nosūtīšanas dzīvojamās mājas pārvaldnieks nav organizējis dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu, un, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē, elektronisko sakaru komersants var organizēt rakstveida aptauju dzīvokļa īpašuma kopības lēmuma pieņemšanai, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto kārtību un dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto kārtību.
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta trešā daļa paredz, ka, ja elektronisko sakaru komersants pats organizē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, elektronisko sakaru komersants piecu darbdienu laikā pēc dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas nosūta kopības lēmumu, pievienojot balsošanas protokolu, mājas lietas kārtotājam pievienošanai mājas lietai Būvniecības informācijas sistēmā.
Likumprojekta 1. pantā iekļautā Elektronisko sakaru likuma 28.1 panta ceturtā daļa paredz, ka, ja elektronisko sakaru komersants pats organizē dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu saskaņā ar šā panta otro daļu, tad elektronisko sakaru komersants dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu un izpildi organizē par saviem finanšu līdzekļiem.
Kā minēts iepriekš, elektronisko sakaru komersanti dzīvokļu kopības lēmuma organizēšanu veiks par saviem administratīvajiem un finanšu līdzekļiem, tostarp noskaidros, vai aptaujas anketas ir aizpildījuši dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotas personas. Anketas, kuru aizpildītāji nav dzīvokļu īpašnieki vai to pilnvarotas personas, tiks uzskatītas par nederīgām. Elektronisko sakaru komersants datus par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem iegūst Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā, veicot samaksu atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 20. jūnija noteikumu Nr. 343 “Tiesu administrācijas maksas pakalpojumu cenrādis” pielikumā norādītajam maksas pakalpojumu cenrādim.
Problēmas apraksts
Par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586), kurā tika ietvertas normas, kas paredz elektronisko sakaru komersantam tiesības organizēt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanu aptaujas veidā par elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu, būvniecību vai pārvietošanu, tika veikta publiska apspriešana.
Pēc publiskās apspriešanas par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) tika saņemti viedokļi no fiziskām personām, elektronisko sakaru komersantiem, elektronisko sakaru nozares asociācijām. Saņemtie viedokļi tika vērtēti, precizējot likumprojekta "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) normas un turpmāk Likumprojekta normas.
Likumprojekts "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) ir virzīts starpinstitūciju saskaņošanai. Pēc starpinstitūciju saskaņošanas tika saņemti iebildumi un priekšlikumi no elektronisko sakaru nozares asociācijām, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas. Iebildumi un priekšlikumi tika vērtēti, atbilstoši lemjot par normu redakcijām un to tālāko virzību.
Pēc publiskās apspriešanas par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) tika saņemti viedokļi no fiziskām personām, elektronisko sakaru komersantiem, elektronisko sakaru nozares asociācijām. Saņemtie viedokļi tika vērtēti, precizējot likumprojekta "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) normas un turpmāk Likumprojekta normas.
Likumprojekts "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) ir virzīts starpinstitūciju saskaņošanai. Pēc starpinstitūciju saskaņošanas tika saņemti iebildumi un priekšlikumi no elektronisko sakaru nozares asociācijām, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas. Iebildumi un priekšlikumi tika vērtēti, atbilstoši lemjot par normu redakcijām un to tālāko virzību.
Risinājuma apraksts
Ievērojot, ka publiskā apspriešana par Likumprojektā ietvertajām normām ir veikta likumprojekta "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) virzības ietvaros, atkārtota publiskā apspriešana netiks veikta.
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā vadošās iestādes mājokļu politikas jomā iebildumā par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) norādīto, minētajā likumprojektā iekļautās normas pēc attiecīgas precizēšanas, tiek iekļautas Likumprojektā.
Ņemot vērā Ekonomikas ministrijas kā vadošās iestādes mājokļu politikas jomā iebildumā par likumprojektu "Grozījums Dzīvokļa īpašuma likumā" (24-TA-1586) norādīto, minētajā likumprojektā iekļautās normas pēc attiecīgas precizēšanas, tiek iekļautas Likumprojektā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- dzīvokļu īpašnieki
- dzīvokļu īpašnieku pilnvarotas personas
- dzīvokļu iedzīvotāji
- Dzīvojamo māju iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki, pilnvarotās personas, dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktas personas saņems ātrāk elektronisko sakaru pakalpojumus.
Juridiskās personas
- pārvaldnieki
- dzīvokļa īpašnieks (valsts, pašvaldība, privāto tiesību juridiskās persona)
- dzīvojamās mājas pārvaldīšanas sabiedrība vai biedrība
- Elektronisko sakaru komersanti
Ietekmes apraksts
Tiks mazināts administratīvais slogs elektronisko sakaru infrastruktūras izvēršanai, tādējādi uzlabojot elektronisko sakaru tīklu attīstību un pakalpojumu sniegšanu galalietotājiem un līdz ar to nodrošinot ES stratēģisko mērķu digitālajā jomā sasniegšanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Elektronisko sakaru komersanti varēs veikt elektronisko sakaru tīklu ierīkošanu saprātīgos, kontrolētos termiņos.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums
Pamatojums un apraksts
Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā iekļaujams regulējums, kas nosaka, ka Pārvaldnieka pienākums ir organizēt likumā noteiktajā kārtībā rakstveida aptauju dzīvojamā mājā, ja saņemts tādas personas, kurai attiecīgā lēmuma pieņemšanas ierosināšanas tiesības paredzētas citos normatīvajos aktos, rakstveida pieprasījums un izlemjamais jautājums attiecas uz kopīpašumā esošo daļu.
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrijaNevalstiskās organizācijas
Latvijas elektronisko komunikāciju asociācija; Latvijas Interneta asociācija; Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija, Latvijas telekomunikāciju asociācijaCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/45af5b4a-c085-4f1d-bd90-a93296198ff6
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Tika saņemti iebildumi un priekšlikumi, kas tika izvērtēti. Skaidrojums, kādā veidā iebildumi un priekšlikumi ir ņemti vērā vai ņemti vērā daļēji, vai pamatojums, ja iebildumi vai priekšlikumi nav ņemti vērā, apkopots tabulā "Publiskās apspriešanas laikā 21.11.2024. - 04.12.2024. saņemto viedokļu, priekšlikumu un iebildumu apkopojums par Likumprojektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi