Anotācija (ex-ante)

   Ministru kabinets 2023.gada 6.februāra sēdē, izskatot iesniegto informatīvo ziņojumu, atbalstīja tajā ietvertos priekšlikumus par Valsts ieņēmumu dienesta reorganizāciju, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumu nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai, kuras padotību finanšu ministrs īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību (sk. prot. Nr.6, 33.§, 2.1.apakšpunktu).
   Saskaņā ar informatīvo ziņojumu, lai nodrošinātu, ka Valsts ieņēmumu dienests izveido un sniedz uz klientu pieredzi un pieprasījumu balstītus pakalpojumus, tam atbilstoši sabiedrības interesēm ir jāvirzās uz attīstības modeli būt par servisa iestādi. Tādējādi no Valsts ieņēmumu dienesta ir nepieciešams nodalīt tās struktūrvienības, kuras ir izmeklēšanas iestādes un to pamatuzdevums ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt uz klientu orientētus pakalpojumus un konsultācijas nodokļu un muitas jomā.
   Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi un ierēdņu (darbinieku) tiesības likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā ir noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (sk. likuma 4.nodaļu). Tā kā turpmāk minētos uzdevumus likumpārkāpumu atklāšanā valsts ieņēmumu un muitas jomā veiks Nodokļu un muitas policija, attiecīgi ir nepieciešams izstrādāt jaunu likumu, tajā tostarp integrējot arī tās likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" normas, kuras ir nepieciešamas Nodokļu un muitas policijas darbības nodrošināšanai.

   Lai izstrādātu priekšlikumus Valsts ieņēmumu dienesta reformas tiesiskajam regulējumam un reformas risinājumiem, Finanšu ministrija izveidoja Valsts ieņēmumu dienesta reformas darba grupu, kuras viens no uzdevumiem bija noteikt Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbības pilnveides (reformas) pasākumus, izstrādāt reformas īstenošanas risinājumus, identificēt un izstrādāt nepieciešamos tiesību aktus.
   Tādējādi likumprojektā ietvertais regulējums ir arī izdiskutēts minētās darba grupas ietvaros un paredz turpmāk minēto:
   1) noteikt Nodokļu un muitas policijas tiesisko statusu;
   1.1) Nodokļu un muitas policija būs finanšu ministra pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde, un ministrs tās pārraudzību īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību.
   Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta 5.¹ daļu tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi.
   Ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija būs finanšu ministrijas pārraudzībā, tad šo institucionālo padotību ir nepieciešams noteikt likumā.
   Nosakot iestādes institucionālās padotības formu un saturu vienas publiskas personas ietvaros, ņem vērā iestādei nodoto valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu raksturu, to pildīšanas efektivitāti, tiesiskuma un demokrātiskās kontroles nodrošināšanas apsvērumus (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta sesto daļu).
   Pakļautība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības dot rīkojumu zemākai iestādei vai amatpersonai, kā arī atcelt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmumu (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta ceturto daļu), savukārt pārraudzība nozīmē augstākas iestādes vai amatpersonas tiesības pārbaudīt zemākas iestādes vai amatpersonas lēmuma tiesiskumu un atcelt prettiesisku lēmumu, kā arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā dot rīkojumu pieņemt lēmumu (sk. Valsts pārvaldes "Pārraudzības gadījumā augstākai iestādei ir tiesības post factum pārbaudīt un atcelt vai grozīt zemākas iestādes lēmumu vismaz tad, ja tas ir prettiesisks, vai arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā izdot rīkojumu pieņemt lēmumu. Taču šī ir pārraudzības minimālā forma, jo iespējams arī pārraudzības saturu paplašināt, to tuvinot pakļautības saturam, proti, paredzot tiesības arī iecelt vai atcelt zemākas iestādes vadītāju vai citus darbiniekus.” (sk. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepciju. Egils Levits, Ass. iur., Dipl. pol.).
   Šobrīd atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" finanšu ministram ir plašas pilnvaras institucionālā līmenī pārraudzīt tam padoto valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu izpildes efektivitāti un tiesiskumu. Proti, finanšu ministrs dod rīkojumus ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonām un darbiniekiem un izdod tiem saistošus iekšējos normatīvos aktus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. noteikumu 9.4.apakšpunktu); ārējos normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros uzrauga ministra vai ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu darbību, kapitālsabiedrību, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja, kā arī amatpersonu darbību vai pilnvaro tam attiecīgu ministrijas amatpersonu (sk. noteikumu 9.5.apakšpunktu); var atcelt ministra un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu pārvaldes amatpersonu izdotos iekšējos normatīvos aktus, lēmumus un rīkojumus, izņemot administratīvos aktus, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. noteikumu 9.8.apakšpunktu); kā arī ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi (sk. noteikumu 9.9.apakšpunktu).
   Tāpat likumprojektā ietvertais regulējums, kas paredz, ka finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īstenos ar Finanšu ministrijas starpniecību, tiek noteikts, pamatojoties uz šādiem apsvērumiem.
    Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7.panta otro daļu Ministru kabinets padotību īsteno ar atsevišķa Ministru kabineta locekļa starpniecību, savukārt ministru kabineta loceklis padotību īsteno tieši vai ar tiešās pārvaldes iestādes, tās struktūrvienības vai amatpersonas starpniecību.
   Atbilstoši Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.239 "Finanšu ministrijas nolikums" 3.punktam Finanšu ministrija ir augstākā iestāde ministrijas padotībā esošajām valsts pārvaldes iestādēm, kā arī atbilstoši minēto noteikumu 6.4.apakšpunktam nodrošina nozares politikas īstenošanu ministrijas padotībā esošajās valsts pārvaldes iestādēs un valsts kapitālsabiedrībās, kurās ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja.
   Lai nodrošinātu efektīvu pārraudzību par ministrijas izstrādātās politikas īstenošanu, ir nepieciešams noteikt, ka finanšu ministrs Nodokļu un muitas policijas pārraudzību īsteno ar Finanšu ministrijas starpniecību. Šāds regulējums likumā tiek ietverts, lai nodrošinātu, ka sabiedrībai ir viegli uztverams un vienkopus (t.i., viena normatīvā akta ietvaros) pieejams skaidrojums par īstenoto institucionālās padotības formu.
   Līdzīgi šobrīd ir noteikts arī attiecībā uz citām Finanšu ministrijas padotības iestādēm: Valsts kasi (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 3.augusta noteikumu Nr.677 "Valsts kases nolikums" 1.punktu Valsts kase ir Finanšu ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde), Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 25.marta noteikumu Nr.176 "Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas nolikums" 1.punktu Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde) un Iepirkumu uzraudzības biroju (saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 26.oktobra noteikumu Nr.893 "Iepirkumu uzraudzības biroja nolikums" 1.punktu Iepirkumu uzraudzības birojs ir Finanšu ministrijas pārraudzībā esoša tiešās valsts pārvaldes iestāde).
   1.2) lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, noteikt, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde. Operatīvo darbību atbilstoši Operatīvās darbības likumam veiks Nodokļu un muitas policijas ierēdņi un darbinieki un Kriminālprocesa likumā noteiktās pilnvaras īstenos Nodokļu un muitas policijas ierēdņi;
   Operatīvās darbības likuma 1.pantā noteikts, ka operatīvā darbība ir šajā likumā noteiktajā kārtībā un ar likumu īpaši pilnvarotu valsts institūciju amatpersonu atklātas un slepenas tiesiskas darbības, kuru mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
   Tādējādi likumprojektā paredzēts noteikt, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts.
   Kriminālprocesa likuma 386.pantā ir uzskaitītas visas izmeklēšanas iestādes, no kā secināms, ka, iespējams, likumprojektā nebūtu atsevišķi nosakāms, ka Nodokļu un muitas policija ir izmeklēšanas iestāde. Tomēr tiesiskajai noteiktībai un regulējuma skaidrībai, izslēdzot atšķirīgu interpretāciju iespēju varbūtību (likumprojektā nosakot, ka Nodokļu un muitas policija ir operatīvās darbības subjekts, bet nenosakot, ka minētā iestāde ir izmeklēšanas iestāde, var tikt kļūdaini interpretēts, ka Nodokļu un muitas policija ir tikai operatīvās darbības subjekts, bet nav uzskatāma par izmeklēšanas iestādi), likumprojektā ir nepieciešams īpaši uzsvērt, ka Nodokļu un muitas policija ir gan operatīvās darbības subjekts, gan izmeklēšanas iestāde.
   Tāpat ir jāņem vērā, ka likumprojekts izstrādāts, ievērojot tādus principus kā sistēmiskums un viennozīmīgums. Proti, šāds nosacījums, ka iestāde ir operatīvās darbības subjekts un izmeklēšanas iestāde ir noteikts arī robežsardzei (sk. Valsts robežsardzes likuma 2.panta otro daļu) un Iekšējam drošības birojam (sk. Iekšējās drošības biroja likuma 2.panta trešā daļa).
   1.3) noteikt, ka Nodokļu un muitas policija atbilstoši Muitas likuma 3.panta trešajai daļai ir muitas iestāde;
   Muitas likuma 3.panta trešajā daļā ir noteikts, ja cita valsts pārvaldes iestāde saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic kādu uzdevumu muitas jomā, attiecīgā valsts pārvaldes iestāde, veicot šo uzdevumu, arī tiek uzskatīta par muitas iestādi.
   Minētais ir saistīts ar Neapoles II konvenciju, no kuras izriet, ka izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi un novērošanu citas valsts teritorijā, aizdomās turamo pārrobežu vajāšanu, novērošanu citas valsts teritorijā un slepeno izmeklēšanu, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās.
   Tādēļ nepieciešamība Nodokļu un muitas policijai noteikt muitas iestādes statusu izriet gan no Muitas likuma 3.panta trešās daļas, gan arī Neapoles II konvencijas.
   2) noteikt Nodokļu un muitas policijas funkcijas;
   Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas viens no mērķiem ir nodot Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei Nodokļu un muitas policijai.
   Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" regulējumu Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas galvenais uzdevums ir novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   Ievērojot minēto, likumprojekta 3.pantā tiek noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas pamata funkcija ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   3) noteikt Nodokļu un muitas policijas uzdevumus;
   3.1) no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" pārņemtie uzdevumi;
   Likumprojekta 4.panta pirmās daļas ievaddaļā tiek uzskaitīti galvenie normatīvie akti (Kriminālprocesa likums, Operatīvās darbības likums, Muitas likums, likums "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas"), kuros ir noteikti šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas uzdevumi, kurus atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijai turpmāk pildīts Nodokļu un muitas policija.
   Tā kā nodokļu un muitas policijas uzdevumi ir noteikti arī likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kas ar 2026.gada 1.janvāri spēku zaudēs, tad ar likumprojektu tiek pārņemti šādi minētajā likumā noteiktie uzdevumi:
   ▪ pildīt starptautiskās saistības, kuras valsts uzņēmusies attiecībā uz muitu;
   Minētais uzdevums ir saistīts ar konvenciju, kas izstrādāta, pamatojoties uz līguma par Eiropas Savienības K3.pantu, par savstarpēju palīdzību un sadarbību muitas pārvalžu starpā (Neapoles II konvencija).
   Minētā konvencija nosaka, ka:
   – neskarot Kopienas kompetenci, Eiropas Savienības dalībvalstis cita citai sniedz savstarpēju palīdzību, un to muitas pārvaldes savstarpēji sadarbojas, lai novērstu un atklātu valstu muitas noteikumu pārkāpumus un kontrabandu, kā arī lai sauktu pie atbildības un sodītu par Kopienas un valstu muitas noteikumu pārkāpumiem;
   – muitas pārvaldes piemēro šo konvenciju, atbilstoši valsts noteikumiem, ievērojot tām piešķirto pilnvaru robežas. Nekas šajā konvencijā nav iztulkojams tā, ka ļautu ietekmēt pilnvaras, kas saskaņā ar dalībvalstu noteikumiem piešķirtas muitas pārvaldēm šīs konvencijas kontekstā (sk. 2.pantu);
   – muitas pārvaldes ir dalībvalstu muitas iestādes, kā arī citas iestādes ar tiesībām piemērot konvencijas noteikumus (sk. 4.panta 7.punktu);
   – dalībvalstis izrauga savās muitas iestādēs galveno struktūrvienību (koordinējošo struktūrvienību). Neskarot 2.daļu, tā atbild par to, lai tiktu saņemti visi savstarpējas palīdzības pieprasījumi saskaņā ar šo konvenciju, un par savstarpējas palīdzības koordinēšanu. Šī struktūrvienība atbild arī par sadarbību ar citām iestādēm, kas iesaistītas palīdzības pasākumā saskaņā ar šo konvenciju. Dalībvalstu koordinējošās struktūrvienības savā starpā nodibina vajadzīgos tiešos sakarus, jo īpaši gadījumos, kas paredzēti IV sadaļā (sk. 5.panta pirmo daļu).
   Turklāt saskaņā ar Neapoles II konvenciju izmeklēšanas iestādei vienlaikus jābūt arī muitas iestādes statusam un spējai īstenot Neapoles II konvencijas IV sadaļā paredzētās īpašās sadarbības formas – kontrolēto piegādi, aizdomās turamo pārrobežu vajāšanu, novērošanu citas valsts teritorijā un slepeno izmeklēšanu, kā arī iesaistīties vienotās īpašas izmeklēšanas vienībās.
   ▪ sadarboties ar citu valstu tiesībaizsardzības iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī atbilstoši kompetencei slēgt ar tām vienošanos.
   Piemēram, spēkā esošie Latvijas Republikas valdības un citu valstu valdības līgumi par savstarpēju palīdzību muitas lietās paredz, ka līgumslēdzēju pušu muitas iestādes kopīgi vienojas par detalizētiem pasākumiem šādu līgumu ieviešanai. Šādās vienošanās var būt atrunāti informācijas apmaiņas tehniskie aspekti, sniedzamās informācijas veids, to formāts un apmaiņas regularitāte.
   3.2) par uzdevumu veikt datu analīzi;
   Likumprojektā tiek noteikts arī jauns uzdevums – veikt datu analīzi –, kas šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijai kā atsevišķs uzdevums likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" nav noteikts, ņemot vērā, ka tā ir viena no Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībām ar tiesisku pamatojumu veikt Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošās informācijas apstrādi.
   Valsts ieņēmumu dienesta reorganizācijas mērķis nav pasliktināt nodokļu un muitas policijas iespējas sekmīgi īstenot tai dotās funkcijas un sašaurināt informācijas iegūšanas apjomu un piekļuvi. Tādējādi ir nepieciešams likumā noteikt, ka Nodokļu un muitas policija ir tiesīga apstrādāt visu Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
   Lai minēto nodrošinātu, likumprojektā tiek paredzēts Nodokļu un muitas policijas uzdevums veikt analīzi, iegūstot, saņemot, reģistrējot, apstrādājot, apkopojot un uzglabājot informāciju, tai skaitā nepastarpināti iegūstot un analizējot visu nodokļu un muitas administrācijas (šajā gadījumā – Valsts ieņēmumu dienesta) rīcībā esošo informāciju, tostarp, kas iegūta no citas valsts nodokļu administrācijas, vai, kas iegūta, veicot starptautiskās informācijas apmaiņu nodokļu jomā.
   Šo starptautiskas informācijas apmaiņas nodokļu jomā saņemto informāciju atļauts izmantot tikai Eiropas Savienības normatīvajos aktos vai starptautiskajos līgumos noteiktiem informācijas izmantošanas nolūkiem. Izmantošana citiem nolūkiem ir pieļaujama veicot normatīvajos aktos noteikto procedūru (šo procedūru skatīt, piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.¹ panta 5.² daļu).
   Jānorāda, ka Nodokļu un muitas policija saņems Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmās esošos datus nepastarpināti saskaņā ar šajā likumprojektā iekļauto speciālo regulējumu, nevis atbilstoši likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta regulējumam (minētajā pantā ir uzskaitīti konkrēti gadījumi, kuros atļauts izpaust nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas).
   Saistībā ar uzdevumu – veikt datu analīzi – likumprojektā tiek paredzētas arī ierēdņu tiesības iegūt, saņemt, reģistrēt, apstrādāt, apkopot, analizēt un glabāt Nodokļu un muitas policijas funkciju izpildei nepieciešamo informāciju, tai skaitā personas datus.
   Vienlaikus jāuzsver, ka jau šobrīd normatīvajos aktos ir noteiktas izmeklēšanas iestādes, kā arī operatīvās darbības subjektu tiesības iegūt citu iestāžu rīcībā esošo informāciju (sk. Latvijas Bankas likuma 77.panta trešo daļu, Kontu reģistra likuma 6.panta pirmā daļa, Kredītiestāžu likuma 63.pants).
   3.3) par uzdevumu sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu;
   Lai arī minētais uzdevums ir netieši saistīts ar uzdevumu, kas paredz veikt datu analīzi, tostarp nepastarpināti iegūstot un analizējot visu nodokļu un muitas administrācijas rīcībā esošo informāciju, tomēr šim uzdevumam ir specifiskāks mērķis, tas ir, sadarboties ar Valsts ieņēmumu dienestu arī par konkrētiem gadījumiem, apmainoties ar iestādes rīcībā esošo informāciju, tostarp, pēc pieprasījuma (līdzīgi, kā jau tas šobrīd noteikt nodokļu un muitas policijai kā Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienībai sadarbojoties ar citām minētās iestādes struktūrām).
   Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – datu regula),
6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunktā noteikts, ka apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja ir piemērojams vismaz viens no turpmāk minētajiem pamatojumiem:
   - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu;
   - apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras.
   Datu regulas 6.panta 3.punktā noteikts, ka šā panta 1. punkta c) un e) apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka ar: a) Savienības tiesību aktiem; vai b) dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim.
   Tādējādi saskaņā ar datu regulas 6.panta 1.punkta c) un e) apakšpunktu, 6.panta 3.punkta b) apakšpunktu personas datu apstrādes tiesiskais pamats paredzēts likumprojekta 4.panta:
   ▪ 2.punktā - veic analīzi, iegūstot, saņemot, reģistrējot, apstrādājot, apkopojot, uzglabājot informāciju, tai skaitā nepastarpināti iegūstot un analizējot visu nodokļu un muitas administrācijas rīcībā esošo informāciju, tostarp, kas iegūta no citas valsts nodokļu administrācijas, vai kas iegūta, veicot starptautiskās informācijas apmaiņu nodokļu jomā.
   ▪ 4.punktā - sadarbojas ar Valsts ieņēmumu dienestu, saņemot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju, kas nepieciešama šā likuma 3.pantā noteikto funkciju izpildei, kā arī sniedzot Valsts ieņēmumu dienestam tā noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju.
   Personas datu apstrādes nolūki ir iekļauti gan likumprojekta 15.pantā attiecībā uz Integrētajai riska informācijas sistēmā muitas kontrolei nepieciešamo riska sistēmas uzturēšanu, kas ietilpst arī likumprojekta 4.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktā uzdevuma – Nodokļu un muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta sadarbības ietvarā, gan minētā likumprojekta 16.panta pirmajā daļā paredzētajiem datu apstrādes nolūkiem:
   1) analizēt nodokļu maksātāju darbību un uzvedību;
   2) analizēt nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu saistību izpildi;
   3) padziļināti izpētīt iespējamu nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu zaudējumu radīšanu;
   4) identificēt likumsakarības starp personām, faktiem, notikumiem, lietām, lai iegūtu informāciju, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   Likumprojekta 16.panta pirmās daļas 1.,2.,3.punktā paredzētie personas datu apstrādes nolūki sakrīt ar Valsts ieņēmumu dienestam likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 2., 3., 16.punktā noteiktajiem pienākumiem:
   - kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību;
   - kontrolēt nodokļu (nodevu), kā arī citu valsts noteikto maksājumu parādus;
   - visos gadījumos, kad nodokļu maksātājs izdarījis nodokļu pārkāpumu, par kuru paredzēta kriminālatbildība, 10 dienu laikā no dienas, kad nodokļu administrācijas ierēdnis (darbinieks) to konstatējis, iesniegt par to ziņojumu attiecīgajai valsts institūcijai, kura izlemj jautājumu par kriminālprocesa uzsākšanu).
   Tāpat likumprojektā paredzētie personas datu apstrādes nolūki sakrīt ar:
   ▪ likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" (Nr.24-TA-761) 5.pantā ietverto likuma 18.panta pirmās daļas 6.¹punktā paredzēto pienākumu – lai izpildītu normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, sekot jebkuru juridisko un fizisko personu saimnieciskajai un finansiālajai darbībai;
    ▪ likumprojekta "Valsts ieņēmumu dienesta likums" (Nr.24-TA-752) 3.pantā paredzētajai Valsts ieņēmumu dienesta pamatfunkcijai (nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veic nodokļu maksātāju un Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īsteno muitas politiku un kārtot muitas lietas) 12.panta pirmās daļas 2. un 4.punktā ietvertajiem personas datu apstrādes nolūkiem:
   - lai nodrošinātu Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu efektīvu iekasēšanu, tostarp veicot nodokļu maksājumu uzskaiti, tai skaitā, Eiropas Savienības budžetam, ar nodokļiem apliekamo objektu uzskaiti, nodokļu maksātāju reģistrēšanu un uzskaiti, iesniegto deklarāciju uzskaiti, apstrādi un uzraudzību, nodokļu un nodevu atlaižu un atvieglojumu piemērošanas pareizības kontroli, termiņā nesamaksāto maksājumu piedziņu bezstrīda kārtībā, fiziskās personas datu profilēšanu, kā arī veicot sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai nepieciešamos pasākumus;
   - lai atbilstoši tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos noteiktajiem fizisko personas datu apstrādes nolūkiem, īstenotu muitas politiku.
   Ievērojot valsts pārvaldes vienotības principu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešajā daļā noteikto valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs, piektajā daļā noteikto labas pārvaldības principu, desmitajā daļā noteikto valsts pārvaldes efektīvu organizācijas principu, 54.panta pirmajā daļā noteikto, ka iestādes sadarbojas, lai veiktu savas funkcijas un uzdevumus, kā arī Nodokļu un muitas policijas un Valsts ieņēmumu dienesta darbību sabiedrības interešu aizsardzībai – sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzībai, Nodokļu un muitas policija un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas savu uzdevumu izpildes efektīvai nodrošināšanai, tostarp, apstrādā un sniedz personas datus.
   Vienlaikus jāuzsver, ka šajā gadījumā personas pamattiesību ierobežojuma jeb datu apstrādes leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība. Ievērojot personas datu apstrādes leģitīmā mērķa nozīmību un svarīgumu demokrātiskas valsts un sabiedrības pastāvēšanā, labums, ko iegūst sabiedrība ir lielāks par katra atsevišķa indivīda tiesību ierobežojumu.
   Izmeklēšanas mērķis ir noskaidrot personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un ir saucama pie kriminālatbildības, kā arī savākt pietiekamus pierādījumus kriminālprocesa nodošanai prokuroram kriminālvajāšanas uzsākšanai. Izmeklēšanas laikā jānodrošina efektīvu Krimināllikuma (kas paredz attiecīgā nodarījuma (darbības vai bezdarbības) noziedzīgumu un sodāmību) normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu. Tādējādi kriminālprocesa izmeklēšanas posmā ir būtiski nodrošināt, ka izmeklēšana tiek veikta pēc iespējas kvalitatīvāk, efektīvāk, ātrāk un ekonomiskāk. Kvalitatīvi un efektīvi īstenojot pirmstiesas izmeklēšanas funkciju, tiek nodrošināta noziedzīgu nodarījumu atklāšana, vainīgo personu sodīšana un drošas vides nodrošināšana valstī, tādējādi ne tikai atturot personas no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, bet arī radot pārējos valsts iedzīvotājos paļāvību tam, ka valsts aizsargā savu iedzīvotāju dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem, prettiesiskiem apdraudējumiem, vienlaikus radot drošu uzņēmējdarbības vidi un mazinot kopējo noziedzības līmeni valstī.

   3.4) par resorisko pārbaudi;
   Likumprojektā tiek noteikts, ka Nodokļu un muitas policijai būs tiesības veikt resorisko pārbaudi, lai noteiktu, vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai, iegūtu un izvērtētu informāciju par iespējamo likuma pārkāpumu (izņemot iespējamu administratīvo pārkāpumu) valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā, kā arī lai likumā noteiktajos gadījumos veiktu personu meklēšanu;
   Kriminālprocesa likuma 369.panta pirmā daļa noteic, ka kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai (turpmāk — par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestāde), kuras norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, vai šādu ziņu iegūšana par kriminālprocesa norisi atbildīgā iestādē.
   Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka par kriminālprocesa norisi atbildīgās iestādes šā panta pirmajā daļā minētās ziņas var iegūt savas resoriskās vai kriminālprocesuālās darbības rezultātā šādos gadījumos:
   1) tieši konstatējot noziedzīgu nodarījumu tā izdarīšanas laikā un to pārtraucot;
   2) tieši konstatējot noziedzīga nodarījuma acīm redzamas sekas;
   3) veicot kriminālprocesu par citu noziedzīgu nodarījumu;
   4) veicot citas likumos noteiktās funkcijas — pārbaudes, operatīvo darbību utt.
   Savukārt, Kriminālprocesa likuma 373.panta trešajā daļā noteiks, ja ziņas satur informāciju par likuma pārkāpumu, kura atklāšanai nav nepieciešams pielietot kriminālprocesa līdzekļus un metodes, tās nosūta resoriskās pārbaudes veikšanai kompetentai iestādei. Ar resorisko pārbaudi šā likuma izpratnē saprot valsts iestādes un tās amatpersonu veiktu pārbaudi attiecībā uz iespējamu likuma pārkāpumu, izmantojot šīs iestādes darbību regulējošajā likumā noteiktās pilnvaras, kas nav kriminālprocesuālās pilnvaras.
   Tādējādi likumprojektā paredzētas Nodokļu un muitas policijas kompetence veikt resorisko pārbaudi gan kā izmeklēšanas iestādei, gan kā muitas iestādei ziņu pārbaudei, lai izvērtētu un noteiktu vai ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai, vai arī resoriskās pārbaudes rezultāts ir pamats cita pārbaudes procesa uzsākšanai (atbilstoši Kriminālprocesa likumam resoriskās pārbaudes turpinājums var būt operatīvās darbības process, informācijas nodošana kompetentai iestādei vai tās izmantošana kriminālizlūkošanas nolūkos).
   Nepieciešams paredzēt regulējumu, ka izmantot iestādes rīcībā esošos resursus un informāciju, veicot iestādes pamatprocesos meklējamo personu un ar tām saistītu datu apstrādi, kas veicama atsevišķā procesā pamatprocesa uzdevumā, nepielietojot kriminālprocesuālās vai operatīvā darba metodes. Tiesību norma nepieciešama, lai nesamērīgi neiejauktos personu privātumā, vienlaicīgi izpildot Nodokļu un muitas policijai noteiktos uzdevumus.
   Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 373.panta trešās daļas regulējumam Nodokļu un muitas policijai resoriskajā pārbaudē jāizmanto tās likumprojekta 10.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības, kas neietver kriminālprocesuālās pilnvaras. Regulējuma par resoriskās pārbaudes veikšanu iekļaušana likumprojektā nepieciešama, lai neveidotos grūtības regulējuma neesības vai sistēmiskas nesaskaņotības dēļ piemērot Nodokļu un muitas policijai likumprojekta 10.panta pirmajā daļā paredzētās tiesības tieši resoriskās pārbaudes ietvaros, piemēram, pieprasot pārbaudes veikšanai nepieciešamo informāciju, izsaucot uz Nodokļu un muitas policiju paskaidrojumus sniegšanai jebkuru personu, u.c. pilnvaras.
   Vienlaikus jānorāda, ka normā paredzētais izņēmums – resorisko pārbaudi neveic, lai iegūtu un izvērtētu informāciju par iespējamu administratīvo pārkāpumu – ir pamatots ar Tieslietu ministrijas sniegto skaidrojumu, ka Administratīvās atbildības likuma 117.panta pirmā daļa noteic, ka, iegūstot ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu, amatpersona, ja nepieciešams, normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros pārbauda šīs ziņas un ne vēlāk kā triju darbdienu laikā no ziņu iegūšanas dienas pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, atteikumu uzsākt procesu vai par materiālu pārsūtīšanu pēc piekritības. Amatpersona, pārbaudot ziņas, var veikt tikai tās darbības, kas tai atļautas nozares normatīvajā aktā. Nav pieļaujama situācija, ka amatpersona izmanto nozares likumā piešķirtās pilnvaras, lai izmeklētu un pierādītu administratīvo pārkāpumu. Piemēram, ja nepieciešams veikt izmeklēšanas darbības, tās ir pieļaujamas tikai pēc administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas (Laveniece-Straupmane N. 15. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 381.-382.lpp.). Tā kā administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanas priekšnoteikums ir vien "ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu", tad tipiskā gadījumā nekāda īpaša ziņu pārbaude pirms procesa uzsākšanas nemaz nav nepieciešama. Tā kā šobrīd administratīvā pārkāpuma procesu var veikt vairāk nekā 50 dažādu iestāžu amatpersonas, sistēmiski neesot saskatāms racionāls pamats tam, ka ar visu šo iestāžu darbību saistītajos likumos iekļautu regulējumu, kā pārbauda ziņas par iespējamu administratīvo pārkāpumu.
   4) noteikt Nodokļu un muitas policijas darbības atklātumu;
   4.1) uz likumprojekta 5.panta pirmo daļu ir pārnests likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.¹ pants, nosakot, ka Nodokļu un muitas policija dienesta interesēs, kā arī sabiedrības interešu aizsardzības un prevencijas nolūkos var informēt sabiedrību par savu darbību un konstatētajiem pārkāpumiem, ievērojot nevainīguma prezumpciju un normatīvajos aktos noteiktos informācijas sniegšanas ierobežojumus (piemēram, par kontrabandu, citiem novērstiem likumpārkāpumiem, kā arī, lai iesaistītu sabiedrību noziedzīgu nodarījumu atklāšanā).
   Šāds regulējums ir saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 9.marta direktīvas 2016/343/ES par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (turpmāk – Direktīva 2016/343/ES) , 4.panta 3.punkta prasības pārņemšanu (sk. likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" iekļauto informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām).
   Proti, direktīvas 4.panta 3.punktā noteikts, ka panta 1.punktā noteiktais pienākums neminēt aizdomās turētos vai apsūdzētos kā vainīgus neliedz publiskām iestādēm publiski izplatīt informāciju par kriminālprocesu, ja tas ir noteikti nepieciešams ar kriminālizmeklēšanu saistītu iemeslu dēļ vai sabiedrības interešu aizsardzības vārdā".
   Atbilstoši Direktīva 2016/343/ES 4.panta 1.punktam dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka tik ilgi, kamēr nav pierādīta aizdomās turētā vai apsūdzētā vaina saskaņā ar tiesību aktiem, publisko iestāžu publiskos paziņojumos un tiesu nolēmumos, ar kuriem netiek noteikts personas vainīgums, minētā persona netiek minēta kā vainīga. Tas neskar apsūdzības darbības, kas tiek veiktas, lai pierādītu aizdomās turētā vai apsūdzētā vainu, vai procesuāla rakstura prelimināros nolēmumus, kurus pieņem tiesu vai citas kompetentās iestādes un kuru pamatā ir aizdomas vai apsūdzoši pierādījumi.
   Lai gan saskaņā ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2018.gada 25.oktobri, ir pilnībā pārņemts Direktīvas 2016/343 4.pants (sk. minētā likuma grozījumu anotācijas (pieejama Saeimas likumdošanas datubāzē ar Nr.1118/Lp12) 5.sadaļā ietverto informāciju), tomēr, lai saglabātu likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 4.¹ panta regulējumu, tas ir pārnests uz likumprojektu, it sevišķi, ņemot vērā, ka kā šāds regulējums normatīvajā regulējumā ir noteikts arī policijai (saskaņā ar likuma "Par policiju" 6.panta pirmo daļu policija dienesta interesēs par savu darbību informē valsts un pašvaldību iestādes, kā arī iedzīvotājus), kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 7.panta pirmās daļas 13.punktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs informē sabiedrību par korupcijas attīstības tendencēm un atklātajiem korupcijas gadījumiem, kā arī par veiktajiem pasākumiem korupcijas novēršanai un apkarošanai).
   Savukārt, lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu un par faktiski sasniegto rezultātu salīdzinājumu ar valdības deklarācijā noteiktajiem uzdevumiem un iestādes plāniem, Nodokļu un muitas policija informēs sabiedrību par savu darbību saskaņā ar likuma "Par budžetu un finanšu vadību" 14.panta trešo daļu, kurā noteikts, lai informētu sabiedrību par iestādes darbības mērķiem un rezultātiem, kā arī par piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietošanu iepriekšējā gadā, ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, visas to padotībā esošās budžeta finansētās institūcijas, budžeta nefinansētas iestādes un pašvaldības līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.jūlijam sagatavo gada publiskos pārskatus un mēneša laikā pēc sagatavošanas publicē tos savā mājaslapā internetā, un Ministru kabineta 2010.gada 5.maijā noteikumi Nr.413 "Noteikumi par gada publiskajiem pārskatiem" noteiktajā kārtībā sagatavoto gada publisko pārskatu.
   4.2) noteikt aizliegumu izpaust informāciju;
   Nodokļu un muitas policija, veicot normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, iegūs informāciju par nodokļu maksātājiem (piemēram, pārbaudot juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus). Turklāt, saskaņā ar likumprojektu tiek paredzēts, ka Nodokļu un muitas policija datu analīzes veikšanai nepastarpināti iegūs un apstrādās nodokļu administrācijas rīcībā esošo informāciju, kas ietver plašu informāciju par nodokļu maksātājiem. Ņemot vērā, ka likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pantā ir nostiprināts konfidencialitātes nosacījums, kas noteic nodokļu administrācijas ierēdnim (darbiniekam) aizliegumu izpaust par nodokļu maksātāju bez viņa piekrišanas jebkādu informāciju, kas šim ierēdnim (darbiniekam) kļuvusi zināma, pildot dienesta (darba) pienākumus, tad šādu pašu nosacījumu ir nepieciešams noteikt arī attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem).
   Vienlaikus jānorāda, ka likumprojektā iekļautais regulējums paredz, ka Nodokļu un muitas policija varēs izpaust informāciju par nodokļu maksātāju tikai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos.
   Šie normatīvajos aktos paredzētie gadījumi ir noteikti likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrajā daļā, kurus piemēros atbilstoši Nodokļu un muitas policijas kompetencei.
   Savukārt attiecībā uz informāciju, ko Nodokļu un muitas policija pieprasīs no nodokļu administrācijas saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta otrās daļas 4.punktu (t.i., iesniedzot individuālu informācijas pieprasījumu par nodokļu maksātāju kā tiesībaizsardzības iestāde), Nodokļu un muitas policijai būs saistošs minētā likuma 22.pantā nostiprinātais konfidencialitātes nosacījums. Minētais izriet no likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta sestās daļas, kurā ir noteikts, ka šā panta noteikumus par informācijas konfidencialitāti ievēro arī šā panta otrajā daļā minētās amatpersonas un minēto iestāžu amatpersonas (darbinieki), un šo konfidencialitāti personai ir pienākums ievērot arī pēc amata (dienesta, darba) tiesisko attiecību izbeigšanas.
   Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.
   Līdzīgs nosacījums ir ietverts arī likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta septītajā daļā.
   Nodokļu un muitas policijas rīcībā esošā informācija atbilstoši likumprojekta regulējumam ir uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju, par kuras izpaušanu saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 16.panta trešo daļu persona saucama pie disciplināratbildības vai kriminālatbildības.
   5) Nodokļu un muitas policijas priekšnieks;
   Nodokļu un muitas policijas vadītājs ir Nodokļu un muitas policijas priekšnieks, kurš pilda pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī bez īpaša pilnvarojuma pārstāv Nodokļu un muitas policiju (ņemot vērā, ka Valsts pārvaldes iekārtas likumā nav noteikts, ka tiešās pārvaldes iestādes vadītājs bez īpaša pilnvarojuma pārstāv iestādi (kā tas piemēram, ir noteikts minētā likuma 19.panta otrās daļas 1.punktā attiecībā uz ministru).
   Tāpat likumprojektā tiek noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas priekšnieks nosaka Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, kā arī lemj par šādu pasākumu prioritātēm (jo likumā ir nostiprināma iespēja iestādes vadītājam pieņemt lēmumu atbilstoši iestādes kapacitātei).
   Attiecībā uz šo uzdevumu jānorāda, ka līdzīgi šobrīd ir noteikts Iekšējās drošības biroja likuma 9.panta otrās daļas 5.punktā, kas paredz Iekšējās drošības biroja priekšnieka kompetenci noteikt Iekšējās drošības biroja kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, kā arī lemj par šādu pasākumu prioritātēm.
   Tādējādi likumprojektā iekļautā norma paredz prioritizēt Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošo noziedzīgo nodarījumu atklāšanai un novēršanai veicamos pasākumus, līdzsvarojot Nodokļu un muitas policijā pieejamos resursus un kapacitāti, lai efektīvi veiktu Nodokļu un muitas policijas nepieciešamo resursu plānošanu un izmantošanu. Iestādei nepieciešams nodrošināt atbilstošus un pietiekamus resursus efektīvākai darbības nodrošināšanai.
   6) Nodokļu un muitas policijas ierēdņi un darbinieki;
   Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātie ar 2026.gada 1.janvāri amata pienākumus turpinās pildīt Nodokļu un muitas policijā. Tādējādi ar likumprojekta 7.panta pirmo daļu ir pārņemtas likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.pantā noteiktās prasības, kas šobrīd ir attiecināmas arī uz Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē nodarbinātajiem.
   - panta pirmajā un otrajā daļā tiek saglabāts likuma 17.panta regulējums;
   Šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 17.panta pirmajā daļā ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem (tostarp nodokļu un muitas policijas ierēdņiem) izvirzāmās prasības, proti, par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdni (tostarp, nodokļu un muitas policijas ierēdni) var būt persona, kura atbilst Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām, kā arī prasībai par nevainojamu reputāciju.
   Tas nozīmē, ka atbilstoši Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmajai daļai uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņa amatu var pretendēt persona:
   1) kura ir Latvijas Republikas pilsonis;
   2) kura pārvalda latviešu valodu;
   3) kurai ir augstākā izglītība;
   4) kura nav sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu;
   5) kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība;
   6) kurai sakarā ar disciplinārlietā, administratīvo pārkāpumu lietā vai krimināllietā piemērotu sodu nav aizliegts ieņemt ierēdņa amatu;
   7) kuras rīcībspēju nav ierobežojusi tiesa;
   8) kura nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks;
   9) kura nav vai nav bijusi ar likumiem vai tiesas nolēmumiem aizliegto organizāciju dalībnieks;
   Ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policijas darbiniekam ir izvirzāmas līdzīgas prasības, likumprojekta 7.panta otrajā daļā ir pārņemtas Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktās ierēdņu prasības, tostarp prasība, ka uz amatu var pretendēt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem vai ir reabilitēta vai kurai ir noņemta vai dzēsta sodāmība (sk. Valsts civildienesta likuma 7.panta pirmās daļas 5.punktu).
   Attiecībā uz terminu "reabilitēta" Iekšlietu ministrija ir vērsusi uzmanību, ka saskaņā ar grozījumiem Sodu reģistra likumā, kas stājās spēkā 2024.gada 27.februārī, Sodu reģistrā vairs netiek uzkrāti dati par personām, kurām kriminālprocess izbeigts uz reabilitējoša pamata.
   Proti, saskaņā ar Sodu reģistra likuma 4.panta 14.punktu Sodu reģistrā par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, iekļauj šādas ziņas: Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma pants, daļa un punkts, uz kuru pamatojoties kriminālprocess izbeigts (izbeigts daļā), tās iestādes nosaukums, kura pieņēmusi lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu (izbeigšanu daļā), datums, kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu (izbeigšanu daļā), kā arī atzīme, vai kriminālprocess izbeigts (izbeigts daļā) uz reabilitējoša (nereabilitējoša) pamata.
   Atbilstoši minētā likuma 22.panta 1.punktam Sodu reģistra aktuālajā datubāzē glabā ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, — līdz brīdim, kad persona zaudē šo statusu. Savukārt minētā panta otrajā daļā ir noteikts, ka ziņas no reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz reģistra arhīva datubāzi, ja ir zudis šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 8., 9. un 10.punktā noteiktais ziņu glabāšanas pamatojums vai beidzies ziņu glabāšanas termiņš.
   Kā noteiks Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktā Sodu reģistra arhīva datubāzē glabā ziņas par personu, kurai dzēsta vai noņemta sodāmība, personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata, personu, kurai piemērotais audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis ir izpildīts, personu, kurai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts, — gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas.
   Tādējādi secināms, ka Sodu reģistra aktuālajā datubāzē par personu ir pieejama informācija par kriminālprocesu, kas izbeigts uz reabilitējoša pamata, līdz brīdim, kad šī persona ir zaudējusi "persona, pret kuru ir uzsākts kriminālprocess" statusu, savukārt Sodu reģistra arhīva datubāzē šāda informācija saskaņā ar Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktu nav pieejama.
   Jānorāda, ka grozījumi Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punktā tika veikti, ievērojot Satversmes tiesas 2022.gada 22.decembra spriedumu lietā Nr.2022-09-01, ar kuru minētā norma, ciktāl tā attiecas uz ziņām par attaisnoto personu, tika atzīta par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 96.pantam un spēkā neesošu no 2023.gada 1.jūlija.
   Minētajā spriedumā norādīts, ka Iekšlietu ministrija un Valsts policija sniegusi viedokli, no kura izriet, ka Sodu reģistra arhīvā esošie dati tiek izmantoti "pēc iespējas plašākai informācijai personas padziļinātas pārbaudes veikšanai" vai "personas reputācijas pārbaudei". Proti, dati tiekot izmantoti personas individuālajam izvērtējumam darba vai valsts dienesta tiesisko attiecību ietvaros.
   Kā uzsver Satversmes tiesa, pirmkārt, šie nav tieši tiesībaizsardzības mērķi, un, otrkārt, šāda apstrāde jebkurā gadījumā nav atzīstama par notiekošu uz likuma pamata, proti, tiesību normās nav tieši noteiktas tiesībaizsardzības iestāžu tiesības veikt attaisnotas personas datu apstrādi minētajā veidā. Treškārt, šāda personas datu apstrāde un no tās izrietošu secinājumu izdarīšana vai pat kādu iespēju liegšana faktiski prezumē nevainīgas personas iesaisti noziedzīgā nodarījumā. Tāpat šādas datu izmantošanas pamats tiesību normās nav norādīts un attaisnotās personas ar to nevar rēķināties.
   Ņemot vērā, ka Satversmes tiesa ir norādījusi, ka nevainīguma prezumpcija aizsargā personas, kuras ir attaisnotas vai kuru vaina kriminālprocesā nav konstatēta, no iespējamības, ka valsts amatpersonas un varas iestādes pret šīm personām varētu izturēties tā, it kā tās būtu bijušas vainīgas, likumprojekta 7.panta otrās daļas 4.punktā iekļautās normas redakcija veidota, ievērojot Sodu reģistra likuma 23.panta 1.punkta redakciju, kas stājusies spēkā 2024.gada 27.februārī. Proti, nosakot, ka par Nodokļu un muitas policijas darbinieku var būt persona, kura nav sodīta par tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, vai kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta, vai pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, kad uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts, izņemot gadījumus, kad uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.
   Jānorāda, ja Sodu reģistrā par attiecīgo personu nebūs nekādu ziņu, tas norādīs, ka persona atbilst likumprojekta 7.panta otrās daļas 4.punktā noteiktajai prasībai.

   Viena no darbiniekam izvirzītajām prasībām, kura ir pārskatīta, ir saistīta ar tā izglītību. Ja šobrīd likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 3.punkts noteic, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kurai ir augstākā vai vidējā izglītība (atbilstoši attiecīgajiem darba pienākumiem), tad likumprojektā tiek noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas darbiniekam ir jābūt vismaz ar vidējo izglītību.
   Jānorāda, ka darbinieki neveiks administratīvā pārkāpuma procesu vai kriminālprocesu. Minētos procesus veiks tikai Nodokļu un muitas policijas ierēdņi, kuri atbilstoši Valsts civildienesta likuma 7.pantā noteiktajām prasībām, var būt tikai personas ar augstāko izglītību.
   Minētais ir saistīts ar nosacījumu, ka saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115.panta ceturto daļu administratīvā pārkāpuma procesu ir tiesīga veikt amatpersona, kurai ir augstākā izglītība (izņemot normā uzskaitītās amatpersonas, pie kurām nepieder Nodokļu un muitas policijas ierēdņi).
   Likumprojektā attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas darbiniekiem izvirzītajām prasībām ir saglabāta likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 7.punktā noteiktā prasība, ka par Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku var būt persona, kura atbilst šādai prasībai – nav vai nav bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks.
   Nodokļu un muitas policijas ierēdnim un darbiniekam, lai veiktu dienesta pienākumus, noteiktos amatos ir nepieciešams saņemt speciālu atļauju darbam ar valsts noslēpumu, t.i., pielaidi valsts noslēpumam.
   Saskaņā ar likuma "Par valsts noslēpumu" 2.panta otro daļu valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras sakarā ar amata (dienesta) vai darba pienākumu veikšanu rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus. Atbilstoši minētā likuma 9.panta trešās daļas 4.punktam pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts, drošības dienesta (izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta) štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs.
   Tādējādi, personai, kas pretendē uz noteiktiem amatiem Nodokļu un muitas policijā, ir nepieciešams atbilst prasībām, kas izvirzītas darbam ar valsts noslēpumu.
   Nodokļu un muitas policijai ir izmeklēšanas iestādes statuss un tās nodarbinātajiem dienesta pienākumu izpilde ir saistīta gan ar operatīvo darbību (valsts noslēpuma objektiem), gan arī ar izmeklēšanas noslēpumu, vienlaikus Nodokļu un muitas policijas rīcība būs plaša informācija par nodokļu maksātājiem, kuras izpaušana ir aizliegta ar likumu (likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants, likumprojekta 5.panta otrā daļa). Nodokļu un muitas policijas darbinieku amata pienākumi (lietveži, informācijas sistēmu atbalsta tehniskie darbinieki, šoferi) ir saistīti ar piekļuvi Nodokļu un muitas policijas informācijas apritē esošajai informācijai (piemēram, saņemtajiem dokumentiem, kuros ir informācija par nodokļu maksātājiem, reģistrējot informāciju informācijas sistēmās par kriminālprocesiem, procesuālajām darbībām, nogādājot Nodokļu un muitas policijas ierēdņus notikuma vietā procesuālo darbību veikšanai, vai procesuālo darbību laikā sniedzot informācijas sistēmu tehnisko atbalstu), kuru nav iespējams izslēgt vai organizēt darba pienākumu izpildi tā, lai izslēgtu piekļuvi Nodokļu un muitas policijas informācijas apritē esošai informācijai, vai informācijai, kas zināma Nodokļu un muitas policijas veicamo procesuālo darbību norises laikā.
   Tādējādi jebkurai persona, kura pretendē uz amatu Nodokļu un muitas policijā, ievērojot attiecīgā amata pienākumu raksturu un saturu, ir nepieciešams veikt darbu ar ierobežotas pieejamības (konfidenciālu informāciju likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.panta izpratnē) informāciju, informāciju dienesta vajadzībām, kā arī valsts noslēpumu.
   Līdz ar to, ja netiktu pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 7.punktā noteiktais ierobežojums, teorētiski pastāv iespēja, ka uz amatu Nodokļu un muitas policijā varētu pretendēt arī persona, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks un kura ir sasniegusi likumā noteikto pensijas vecumu.
   Ievērojot minēto, likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 17.panta otrās daļas 7.punktā paredzētais aizliegums ir pārnesams uz likumprojektu šādu apsvērumu dēļ:
   ▪ likumprojekta 9.panta otrās daļas 7.punktā iekļautajai normai ir leģitīms mērķis – valsts drošības aizsardzība.
   Ierobežojums ir nepieciešams leģitīmā mērķa sasniegšanai, lai nepieļautu tādu personu nokļūšanu valsts dienestā, kuras savas tādējādi iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudēšanai:
   ▪ noteiktais ierobežojums ir samērīgs, jo tā mērķis ir aizsargāt demokrātisko valsts iekārtu, nacionālo drošību un Latvijas teritoriālo vienotību un nepastāv saudzējošāku līdzekļu leģitīmā mērķa sasniegšanai.
   ▪ likumdevēja rīcība šajā gadījumā ir atbilstoša – labums, ko iegūst sabiedrība, nosakot ierobežojumu uz Nodokļu un muitas policijas darbinieka amatu pretendēt personai, kura ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata darbinieks, ir lielāks par indivīda tiesību ierobežojumu.

   Šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes ierēdņu un pretendenta atbilstības pārbaudi prasībai par nevainojamu reputāciju veic Valsts ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvalde. Minētā pārvalde par pretendentiem sagatavo un iesniedz sākotnējo atzinumu konkursa pretendentu komisijai, kura savukārt, ievērojot saņemto informāciju, pieņem lēmumu par pretendenta virzīšanu iecelšanai ierēdņa amatā vai atteikumu turpmākai dalībai konkrētos izsludinātajos amatu konkursos.
   Nodokļu un muitas policija būs no Valsts ieņēmumu dienesta atsevišķa iestāde un Nodokļu un muitas policija pati veiks Nodokļu un muitas policijas ierēdņa un pretendenta atbilstības pārbaudi prasībai par nevainojamu reputāciju, saskaņā ar Nodokļu un muitas policijas iekšējiem normatīvajiem aktiem, kuros būs paredzēta nevainojamas reputācijas novērtēšanas kārtība un saturs.
   Lai noteiktu pretendenta vai ierēdņa neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju, ir nepieciešams konstatēt konkrētus faktus par pretendenta vai ierēdņa prettiesisku rīcību vai rīcību, kas ir pretēja (neatbilstoša) morāles vai ētikas principiem, rada pamatotas šaubas par pretendenta vai ierēdņa uzticamību, godaprātu un spēju neatkarīgi pieņemt lēmumus, kā arī vērtēt visus iespējamos faktus to savstarpējā kopsakarā ar samērīguma principu.
   Par rīcību, kas var būt pamats, lai atzītu pretendenta vai ierēdņa neatbilstību prasībai par nevainojamu reputāciju, var uzskatīt pretendenta vai ierēdņa nelojalitāti Latvijas Republikai un tās Satversmei, neētiska un labas pārvaldības principiem neatbilstoša rīcība, piemērotie administratīvie sodi par netikumīgu uzvedības rīcību pēdējo piecu gadu laikā, fakti un apstākļi, kas liecina par pretendenta vai ierēdņa ietekmējamības riskiem:
   - pārkāpti amatpersonai noteiktie ierobežojumi vai aizliegumi,
   - izdarīti būtiski darba kārtības pārkāpumi,
   - nodarīti būtiski mantiski zaudējumi, kaitējums darba devējam,
   - pretendentam, ierēdnim vai to radiniekiem piemērotie administratīvie sodi pēdējo piecu gadu laikā un kriminālsodi pēdējo desmit gadu laikā nodokļu, akcīzes un muitas jomā vai citos noziedzīgos nodarījumos tautsaimniecībā,
   - aktuāls fiziskās personas maksātnespējas process,
   - informācija par nodokļu parāda iekļauta Valsts ieņēmumu dienesta publiskotajā nodokļu parādnieku sarakstā,
   - konstatēti naudas līdzekļi, kuru gūšanas izcelsme ir apšaubāma,
   - vairākkārt piemēroti disciplinārsodi vai piemērots disciplinārsods atbrīvošana no amata,
   - apstākļi, kuri ir bijuši par pamatu ierēdņa pārcelšanai uz citu iestādi, lai nodrošinātu sabiedrības uzticamību vai uzticamību valsts pārvaldei kopumā,
   - neatbilstība nevainojamas reputācijas prasībai iepriekšējās darba vietās valsts pārvaldē,
   - kā arī citi apstākļi, ja tie var negatīvi ietekmēt iestādes reputāciju sabiedrībā vai radīt pamatotas šaubas par pretendenta vai ierēdņa spēju godprātīgi veikt amata pienākumus.
     Ierēdņu un pretendentu (t.sk. radinieku) pārbaudē tiks izmantotas šādas informācijas sistēmas un datubāzes:
   Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas:
   - Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēma;
   - Centralizētā resursu vadības sistēma HORIZON;
   - Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma;
   - Fizisko personu riska analīzes sistēma;
   - Valsts ieņēmumu dienesta datu noliktavas SAP BusinessObjects;
   - Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju apziņošanas sistēma;
   Ārējās informācijas sistēmas:
   - Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāze;
   - Administratīvā pārkāpuma procesa atbalsta sistēma;
   - Ceļu satiksmes drošības direkcijas Transportlīdzekļu reģistra datu bāze;
   - Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata;
   - Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs;
   - Robežšķērsošanas meklēšanas serviss;
   - Interneta vide (t.sk. sociālie tīkli).
   Minētās informācijas sistēmas tiks izmantotas apjomā, kas nodrošina mērķa sasniegšan – lai veicinātu uzticību ierēdņiem, kas īpaši pakļauti korupcijas riskam, interešu konfliktu un citu iespējamo risku identificēšanu, nodrošinot, ka par Nodokļu un muitas policijas ierēdni var būt persona, kas atbilst prasībai par nevainojamu reputāciju.
   Lai sasniegtu norādīto mērķi, informācijas sistēmās tiks izgūts: vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis, gads, sodāmība un tās raksturs, deklarētā un faktiskā dzīvesvietas adrese, nodarbinātības dati un informācija par amatiem, dati par saimnieciskajiem darījumiem un darījumu partneriem, dati par ienākumiem, dati par aprēķinātajām un nomaksātajām nodokļu summām, kā arī par nodokļu parādu, dati par īpašumu, t. sk., transportlīdzekļiem. Lai sasniegtu noteikto datu apstrādes mērķi minētie dati tiks izgūti arī par personas tuvākajiem radiniekiem (laulātais, brālis un māsa, vecāki (arī adoptētāji), bērni (arī adoptētie) un  par personu ar ko ir kopīga mājsaimniecība.

   Atšķirībā uz prasībām, kas šobrīd izvirzītas Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijā nodarbinātajiem, likumprojekta 17.panta trešajā daļā ir iekļautas stingrākas prasības attiecībā uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem un darbiniekiem, kuri ir pilnvaroti veikt kriminālprocesu vai operatīvo darbību. Šādas stingrākas prasības tiek noteiktas, pamatojoties uz Tieslietu ministrijas sniegto norādījumu, ka uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem un darbiniekiem būtu attiecināmas tikpat stingras prasības, kādas ir paredzētas attiecībā uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un pašvaldības policijā nodarbinātajiem. proti:
   - saskaņā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 5.panta piektās daļas 5.-7. punktu uz Biroja amatpersonas amatu (izņemot Biroja priekšnieku) var pretendēt persona, kura atbilst šādām obligātajām prasībām: 5) nav sodīta par noziedzīgu nodarījumu (neatkarīgi no sodāmības noņemšanas vai dzēšanas); 6) nav notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; 7) nav saukta pie kriminālatbildības, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata;
   - saskaņā ar likuma "Par policiju" 21.panta pirmās daļas 2.-4.punktu par pašvaldības policijas darbinieku var būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 2) nav sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas; 3) nav notiesāta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, atbrīvojot no soda; 4) nav saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, izņemot gadījumu, kad persona ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz reabilitējoša pamata.
   Tādējādi esot nepieciešams Nodokļu un muitas policijas ierēdnim un darbiniekam, kas veic kriminālprocesu vai operatīvo darbību, izvirzīt prasību par nesodāmību neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta, ņemot vērā, ka paredzētā Nodokļu un muitas policijas funkcija ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā (proti, veikt izmeklēšanu), un prasībām pret visām izmeklēšanas iestāžu amatpersonām ir jābūt vienādām.
   7) Nodokļu un muitas policijas ierēdņu un darbinieku kompetence;
   Likuma atrunas princips noteic, ka privātpersonai nelabvēlīgu darbību (nelabvēlīga administratīvā akta izdošanu, nelabvēlīgas faktiskās rīcības veikšanu) valsts pārvalde var veikt uz Satversmes, likuma, starptautisko tiesību normas pamata. Savukārt atbilstoši tiesiskuma principam iestādes rīcībai ir jāatbilst tiesību normām.
   Kā ir uzsvērusi Satversmes tiesas, likumam ir jābūt pietiekami skaidri formulētam, lai persona varētu izprast no tā izrietošo tiesību un pienākumu saturu un paredzēt tās piemērošanas sekas, kā arī vai likums nodrošina aizsardzību pret tā patvaļīgu piemērošanu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015.gada 8.aprīļa sprieduma lietā Nr.2014-34-01 14.punktu).
   Nodokļu un muitas policijas funkcija un no tā izrietošie uzdevumi ir atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus. Papildus minētajam Nodokļu un muitas policija veiks arī normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kas ar noziedzīgu nodarījumu atklāšanu, novēršanu un izmeklēšanu tieši nav saistīti (piemēram, veikt muitas kontroli, veikt personas aplūkošanu, veikt pārrobežu pasta sūtījumu kontroli u.c.).
   Tādējādi Nodokļu un muitas policijai ir pienākumi un tiesības, nosacīti, divu procesu ietvaros:
   - process, kas saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu;
   - process, kas saistīts ar uzraudzības, kontroles un novēršanas pasākumu īstenošanu (t.i., process, kas nav tieši saistīts ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu).
   Likumprojektā tiek arī noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem ir tiesības veikt izmeklēšanu Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. 
   Savukārt attiecībā uz operatīvo darbību ir ņemts vērā turpmāk minētais.
   Operatīvās darbības likuma 26.panta pirmajā daļā noteikts, ka operatīvās darbības subjekti veic tikai to šajā likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama ar likumu noteikto uzdevumu un mērķu sasniegšanai, un tikai likumā noteiktās kompetences ietvaros. 
   Ievērojot minēto, likumprojektā tiek noteikts, ka Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības veikt Operatīvās darbības likumā noteikto operatīvo darbību, kas nepieciešama, lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Jeb citiem vārdiem – operatīvā darbība tiek veikta, lai izpildītu Nodokļu un muitas policijas likumā noteikto uzdevumu: atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   Savukārt mērķis, kādēļ operatīvā darbība tiek veikta, izriet no Operatīvās darbības likuma 1.panta. Proti, minētajā normā ir noteikts, ka operatīvās darbības mērķis ir aizsargāt personu dzīvību un veselību, tiesības un brīvības, godu, cieņu un īpašumu; nodrošināt Satversmi, valsts iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību, valsts aizsardzības, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem.
   Kā ir atzinusi Satversmes tiesa, Satversmes ievadā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (sk. Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 25.2.punktu).
   Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas - dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī - ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (sk. arī: Weiler J. H. H. The Crumbling of European Democracy. In.: Graber M. A., Levinson S., Tushnet M. (Eds.) Constitutional Democracy in Crisis? New York: Oxford University, 2018, p. 632).
   Satversmes ievadā ir atgādināts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66.pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (sk. Satversmes tiesas 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr.2016‑14‑01 26.punktu).
   Tāpat Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2013.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.2012‑18‑01 17.punktu). Turklāt nodokļu likumu tiesiskais regulējums kā tāds nebūtu pietiekams, ja nefunkcionētu iedarbīga pārkāpumu novēršanas sistēma (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 3.aprīļa sprieduma lietā Nr.2007‑23‑01 11.punktu).Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2). Tātad minētā pienākuma izpilde sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa spriedumu lietā Nr.2020-31-01).
   Ņemot vērā, ka normatīvajos tiesību aktos noteiktais obligāta maksājuma veikšanas pienākums vienmēr nozīmē tiesību uz īpašumu ierobežojumu un šī ierobežojuma leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība, tad attiecīgi Nodokļu un muitas policijas ierēdņu un darbinieku veikto operatīvo darbību mērķis atbilstoši Operatīvās darbības likuma 1.pantam ir nodrošināt Satversmi un valsts iekārtu.
   Savukārt, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, likumprojektā tiek atsevišķi uzskaitītas Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, kas īstenojamas uzdevumu izpildes ietvaros. Jānorāda, ka šīs tiesības jau šobrīd ir noteiktas likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (darbiniekiem). Tādējādi ar likumprojektu būtībā tiek pārņemtas minētā likuma normas, lai tās tiktu attiecinātas arī uz Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem (piemēram, no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 16.panta trešās daļas un 10.panta pirmās daļas 1.punkta izriet Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, uzrādot dienesta apliecību, apmeklēt juridiskajām vai fiziskajām personām piederošās vai to lietošanā esošās teritorijas un telpas, kurās tiek veikta saimnieciskā darbība vai kuras ir saistītas ar ieņēmumu gūšanu citai juridiskajai vai fiziskajai personai, veikt tajās pārbaudes, preču fizisku apskati, izņemt preču paraugus ekspertīzes veikšanai, kā arī brīvi apmeklēt valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, savukārt no minētā likuma 16.panta trešās daļas un 10.panta pirmās daļas 2.punkta – tiesības pārbaudīt juridisko un fizisko personu grāmatvedību un tās pamatdokumentus, citus ar aprēķiniem un budžeta maksājumiem saistītos dokumentus, saņemt nepieciešamos paskaidrojumus un izziņas, bet no 16.panta trešās daļas un 10.panta pirmās daļas 3.punkta tiesības pieprasīt no juridiskajām personām gada pārskatus, valsts un pašvaldību ieņēmumu un nodokļu aprēķinus, deklarācijas, citus nepieciešamos dokumentus).
   Vienlaikus jānorāda, ka likumprojektā nav uzskaitīti citos normatīvajos aktos noteiktie uzdevumi, ņemot vērā, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu. Tāpat ​nav iespējams uz ierēdņiem attiecinātās tiesības nošķirt vai citādi grupēt, piemēram, pēc uzdevumiem, kas noteikti nozaru normatīvajos aktos. Turklāt ierēdņiem paredzētās tiesības tiks īstenotas tādās darbībās, kas tiek veiktas pirms kriminālprocesa vai operatīvās darbības veikšanas, kuras ir tostarp vērstas uz likumprojekta 3.pantā noteikto funkciju izpildi.
   Likumprojekta 9. un 10.punktā ir uzskaitītas Nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības, kuras īstenojamas, veicot uzdevumus, lai atklātu, novērstu un izmeklētu noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā. Šādas tiesības ir pārņemtas no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 16.¹ panta, kurā jau šobrīd noteiktas nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesības lietot fizisku spēku un speciālos līdzekļus, un no 16.² panta, kurā noteiktas minēto ierēdņu tiesības pielietot šaujamieroci.
   Vienlaikus jānorāda, ka pārņemot likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 16.¹ panta trešo daļu, nav saglabāts tajā noteiktais aizliegums lietot speciālos līdzekļus (izņemot roku dzelžus un sasiešanas līdzekļus) un speciālos cīņas paņēmienus pret sievietēm.
   Minētais ir saistīts ar apsvērumu, ka praksē ir ļoti grūti nošķirt, kur tiek izmantots tikai fizisks spēks un kur tiek pielietots speciālie cīņas paņēmieni. Gadījumos, ja amatpersona ir apmācīta uzbrukuma atvairīšanā un apguvusi speciālos cīņu paņēmienus, tad pastāv grūtības pie interpretēšanas – vai amatpersona ir izmantojusi tikai fizisku spēku vai jau speciālo cīņas paņēmienu, nodrošinot personas aizturēšanu, tās pretošanās gadījumā.
   8) Tiesiskā aizsardzība un darbības garantijas;
   Likumprojektā tiek nostiprināti šādi nosacījumi:
   - neviens nav tiesīgs iejaukties Nodokļu un muitas policijas un to ierēdņu un darbinieku darbībā;
   - Nodokļu un muitas policijas ierēdņa statuss izmantojams vienīgi tā likumīgo pienākumu veikšanai;
   - Nodokļu un muitas policijas ierēdņa likumīgās prasības visām personām ir obligātas;
   - Nodokļu un muitas policijas ierēdnis neatbild par mantisko un fizisko kaitējumu, kas dienesta pilnvaru ietvaros nodarīts likumpārkāpējam, kurš nepakļaujas vai pretojas ierēdnim.
   Likumprojektu izstrādājot, ir izvērtēta pārņemt likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 20.panta pirmo daļu, kurā noteikts, ka noteikt, ka par ierēdņu kavēšanu īstenot viņu likumīgās tiesības, par viņu goda aizskaršanu, par draudiem vai vardarbību, kas vērsta pret viņiem, kā arī par viņu dzīvības apdraudējumu sakarā ar dienesta pienākumu izpildi vainīgās personas sauc pie likumos noteiktās atbildības. ​​​​
   Tomēr, ņemot vērā, ka Iekšlietu ministrija ir norādījusi, ka šī norma ir deklaratīva, tā ar likumprojektu nav pārņemta.
   Vienlaikus jāuzsver, ka atbildība par ierēdņu kavēšanu īsteno viņu likumīgās tiesības ir noteiktas Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 4.pantā, kurā noteikts, ka par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšana vai amatpersonas darbības traucēšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no četrpadsmit līdz divtūkstoš astoņsimt naudas soda vienībām.
   Šobrīd atbilstoši minētā likuma 29.panta sestajai daļai Nodokļu un muitas policijai nav paredzēta kompetence veikt administratīvo pārkāpumu procesu par likuma 4.pantā minēto pārkāpumu, ņemot vērā, ka tā šobrīd ir Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienība.
   Lai nodrošinātu, ka līdz attiecīgo grozījumu veikšanai Administratīvās atbildības likumā un Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā Nodokļu un muitas policijai kā autonomai iestādei būtu tiesības administratīvi aizturēt personu un veikt administratīvā pārkāpuma procesu, likumprojekts ir papildināts ar pārejas noteikumiem, nosakot, ka līdz attiecīgo grozījumu veikšanai jaunajai iestādei ir tiesības, ko līdz šim tā ir īstenojusi, esot Valsts ieņēmumu dienesta sastāvā. 
   9) pilnvarojumu Ministru kabinetam;
   Likumprojekta 12.pantā ir iekļauti trīs pilnvarojumi Ministru kabinetam:
   - noteikt Nodokļu un muitas policijas dienesta apliecības aprakstu un paraugu;
   - noteikt dienesta pakāpju nosaukumus, piešķiršanas, saglabāšanas, pazemināšanas un atņemšanas kārtību;
   - noteikt formas tērpu, dienesta pakāpju atšķirības zīmju un žetonu aprakstu.
   Jānorāda, ka minētais pilnvarojums ir pārņemts no likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 25.panta pirmās daļas (attiecībā uz dienesta apliecībām), otrās daļas (attiecībā uz dienesta pakāpēm) un trešās daļas (attiecībā uz formas tērpiem, atšķirības zīmēm un žetoniem).
   10) par tiesībām valkāt svētku (parādes) formas tērpu;
   Ar likumprojekta 13.pantu ir pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 25.¹panta regulējumu, kas paredz tiesības valkāt svētku (parādes) formas tērpu ierēdnim, ar kuru izbeigtas valsts civildienesta attiecības vai kurš pārcelts citā amatā un kuram iepriekš piešķirta dienesta pakāpe.
   Šāds regulējums likumprojektā ir iekļauts, pamatojoties uz Valsts kancelejas norādījumu, ka tikai likumdevēja kompetencē ir noteikt, kurām atvaļinātajām amatpersonām ir/nav atļauts nēsāt formas tērpu.
  11) par apbalvojumiem;
   Lai saskaņā ar Valsts kontroles ieteikumiem virzītos uz sociālo un citu garantiju pielīdzināšanu citām tiesību aizsardzības iestādēm un motivētu Nodokļu un muitas policijas ierēdņus un darbiniekus priekšzīmīgi veikt dienesta vai darba uzdevumus, kā arī sniegtu atbilstošu novērtējumu tiem ierēdņiem un darbiniekiem, kas tiem dotos uzdevumus, ir pildījuši priekšzīmīgi, likumprojektā iekļauti vairāki apbalvojuma veidi (līdzīgi, kā tas šobrīd ir noteikts Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 24.pantā un Valsts drošības iestāžu likuma 34.pantā):
   ▪ pateicību;
   ▪ vērtīgu balvu;
   ▪ Finanšu ministrijas vai Nodokļu un muitas policijas goda rakstu, atzinības rakstu vai krūšu zīmi (nozīmi).
   Savukārt Nodokļu un muitas policijas ierēdnim kā apbalvojuma veids ir piešķirams arī:
   ▪ kārtējā speciālā dienesta pakāpe — pirms termiņa;
   ▪ personīgais šaujamierocis.
   Iestādes apbalvojumi ir iestādes nodarbināto nemateriālie formālie motivēšanas instrumenti. Šādu motivējošo līdzekļu izmantošana tiks īstenota regulāri un to piešķiršanas un pasniegšanas kārtība tiks noteikta iestādes normatīvajā regulējumā. Vienlaikus attiecībā uz vērtīgu balvu norādāms, ka ar to ir saprotamas materiālās vērtības (priekšmeti), kas neaptver Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto naudas balvu, kas saskaņā ar minētā likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu var tikt piešķirta sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldības institūcijai svarīgu sasniegumu (notikumu), ņemot vērā amatpersonas (darbinieka) ieguldījumu attiecīgās institūcijas mērķu sasniegšanā.
   Ar Nodokļu un muitas policijas apbalvojumu saprot apbalvojumus, kas dibināti saskaņā ar Valsts apbalvojumu likuma 2.panta otro daļu un Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumiem Nr.928 "Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi".
   Ieroču aprites likuma 30.panta otrajā daļā ir noteiktas finanšu ministra tiesības par priekšzīmīgu dienesta vai darba pienākumu pildīšanu apbalvot darbiniekus ar personiskajiem apbalvojuma ieročiem. Lai īstenotu minēto regulējumu likumprojektā ir paredzēts šāds apbalvojuma veids.
   Tāpat likumprojektā tiek paredzēts, ja brīdī, kad pieņemts lēmums par Nodokļu un muitas policijas ierēdņa un darbinieka apbalvošanu, tas uzskatāms par disciplināri sodītu un ir pagājuši vismaz seši mēneši no disciplinārsoda piemērošanas dienas, apbalvojuma vietā.
   Disciplināratbildība ir viens no juridiskās atbildības veidiem, kas nozīmē atbildību par savu rīcību valsts un sabiedrības priekšā. Savukārt disciplinārsoda mērķis ir panākt vainīgās personas labošanos, kā arī panākt, lai citas personas neizdarītu pārkāpumus. Proti, sodam ir ne vien sodošs, bet arī preventīvs – audzinošs mērķis (sk. Administratīvās rajona tiesas 2009.gada 3.marta spriedumu lietā Nr.A42529207, 9.2.apakšpunktu).
   Tajos gadījumos, kad disciplināri sodītā amatpersona ar savu pienākumu sekmīgu izpildi ir pierādījusi, ka tā ir labojusies (piemēram, atklājot kontrabandas vai aizliegtu preču un vielu ievešanas mēģinājumu Latvijas Republikā), būtu samērīgi un motivējoši izbeigt disciplinārsoda darbību un atzīt ierēdni par disciplināri nesodītu.
   12) par valsts informācijas sistēmu;
    Ar likumprojektu tiek pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienesta" 4.³ panta regulējums saistībā ar Integrēto riska informācijas sistēmu, kuras pārzinis turpmāk būs Nodokļu un muitas policija.
   Detalizēta informācija par minētās valsts informācijas sistēmas darbību ir pieejama likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" anotācijā (ex-ante),(Saeimas likumdošanas datu bāzē reģistrēta ar Nr.17/Lp14).
   Integrētajā riska informācijas sistēmā apstrādā likumprojekta 16.panta otrajā daļā noteiktās fizisko personu datu kategorijas un citu informāciju, kurai ir nozīme noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un novēršanā un muitas kontrolē. Sistēmā tiek uzkrāta, ievietota un apstrādāta visa informācija, kas izmantojama noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu, muitas lietu jomā un muitas administrēšanā un kontrolē, piemēram saņemtā, iegūtā un apstrādātā riska informācija par lietām, notikumiem, faktiem un personām, kas neietilpst likumprojekta 16.pantā otrajā daļā minētajās fizisko personu datu kategorijas, ņemot vērā, ka tās nav iespējams definēt likumā, jo ir atkarīgas no informācijas sniedzēja, autora, sagatavotāja sniegtās informācijas satura (informācija sākotnēji var būt interpretējama neattiecināta uz konkrētu objektu, jo informācijas sniedzējs pēc saviem ieskatiem var sniegt jebkāda satura informāciju, kurai var būt nozīme noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un muitas kontrolē).
   13) par fizisko personu datu apstrādi;
   Tiesiskais pamats personas datu apstrādei ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgās datu aizsardzības regula) 45.apsvērumā un tam atbilstošajā regulas 6.panta 3.punktā.
   Proti, saskaņā ar minētas regulas 45.apsvērumu, ja apstrādi veic saskaņā ar uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu, vai ja apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot oficiālas pilnvaras, apstrādes pamatam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Tāpat arī apstrādes nolūkam vajadzētu būt noteiktam Savienības vai dalībvalstu tiesību aktos. Turklāt minētajā tiesību aktā varētu precizēt vispārējos nosacījumus, kas paredzēti šajā regulā, kura reglamentē personas datu apstrādes likumīgumu, izstrādāt norādes, kā noteikt pārzini, apstrādājamo personas datu veidu, attiecīgos datu subjektus, vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, apstrādes nolūka ierobežojumus, glabāšanas laikposmu un citus pasākumus, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi.
   Savukārt minētās regulas 6.panta 1.punktā ir uzskaitīti pamatojumi, kuros ir uzskatāms, ka apstrāde ir likumīga. Viens no šiem pamatojumiem ir – apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu (sk. "c" apakšpunktu) un apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras (sk. "e" apakšpunktu).
   Kā noteikts minētā panta 3.punkta "b" apakšpunktā, šā panta 1.punkta "c" un "e" apakšpunktā minēto apstrādes pamatu nosaka, tostarp, ar dalībvalsts tiesību aktiem, kas piemērojami pārzinim. Apstrādes nolūku nosaka minētajā juridiskajā pamatā vai – attiecībā uz 1.punkta "e" apakšpunktā minēto apstrādi – tas ir vajadzīgs, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras. Minētajā juridiskajā pamatā var būt ietverti konkrēti noteikumi, lai pielāgotu šīs regulas noteikumu piemērošanu, cita starpā:
   ▪ vispārēji nosacījumi, kas reglamentē pārziņa īstenotu apstrādes likumību;
   ▪ apstrādājamo datu veidi;
   ▪ attiecīgie datu subjekti;
   ▪ vienības, kurām personas dati var tikt izpausti, un mērķi, kādiem tie var tikt izpausti;
   ▪ apstrādes nolūka ierobežojumi;
   ▪ glabāšanas termiņi;
   ▪ apstrādes darbības un apstrādes procedūras, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu likumīgu un godprātīgu apstrādi, piemēram, citās konkrētās datu apstrādes situācijās, kas paredzētas IX nodaļā.
   Tiesiskais pamats apstrādāt fizisko personu datus kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā ir noteikts likumā "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā". Savukārt, ņemot vērā, ka Nodokļu un muitas policija datus apstrādās arī ārpus šiem minētajiem procesiem (t.i., veicot likumprojektā paredzēto uzdevumu – veikt datu analīzi), attiecīgi likumprojektā ir nepieciešams noteikt, kāds ir datu apstrādes nolūks šajā ar kriminālprocesu un administratīvā pārkāpuma procesu nesaistītajā procesā.
   Ievērojot minēto, likumprojektā tiek noteikts šāds fizisko personu datu apstrādes nolūks:
   - analizēt nodokļu maksātāju darbību un uzvedību;
   - analizēt nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu saistību izpildi;
   - padziļināti izpētīt iespējamu nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu zaudējumu radīšanu;
   - identificēt likumsakarības starp personām, faktiem, notikumiem, lietām, lai iegūtu informāciju, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.
   Nodokļu un muitas policija apstrādās gan savos īstenojamos procesos iegūtos datus, gan datus, kas iegūti no citām valsts informācijas sistēmām, tostarp, Valsts ieņēmumu dienesta vadītajām un uzturētajām valsts informācijas sistēmām.
   Galveno valsts informācijas sistēmu un reģistru saraksts, no kurām Nodokļu un muitas policijas iegūs informāciju, un to darbību reglamentējošie normatīvie akti:
   - Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma (MAIS) – noteikumu projekts "Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi" (Nr.23-TA-1409);
   - Datu noliktavas sistēma (DNS) – noteikumu projekts "Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi" (Nr.23-TA-1409);
   - Centrālā muitas informācijas sistēma (CMIS) – Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumi Nr.599 "Noteikumi par atsevišķām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā";
   - Audita atbalsta informācijas sistēma (ASIS);
   - Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) – Ministru kabineta 2024.gada 9.janvāra noteikumi Nr.7 "Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas noteikumi";
   - Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēma (EMCS) – noteikumu projekts "Akcīzes preču pārvietošanas un kontroles sistēmas, Datu noliktavas sistēmas, Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas, Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas un Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamo datu bāzes noteikumi" (Nr.23-TA-1409);
   - Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēma (ES DSS) – Latvijas Republikas un Eiropas Jūras drošības aģentūras noslēgtais nolīgums Eiropas Savienības Tālās darbības identifikācijas un sekošanas sistēmas datu centra lietošanas noteikumi;
   - Kontu reģistrs – Kontu reģistra likums;
   - Transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēma (TLKAIS) – Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumi Nr.599 "Noteikumi par atsevišķām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā";
   - Uzņēmumu reģistra informācijas sistēma - likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru";
   - Fizisko personu reģistrs – Fizisko personu reģistra likums;
   - Valsts robežsardzes robežšķērsošanas serviss eMustangs – Ministru kabineta 2018.gada 8.maija noteikumi Nr.263 "Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas noteikumi";
   - Ceļu policijas reģistrs – Ministru kabineta 2010.gada 26.janvāra noteikumi Nr.75 "Ceļu satiksmes negadījumu, tajos cietušo un bojā gājušo personu reģistrācijas un uzskaites noteikumi";
   - Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēma – Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums;
   - Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēma – Ministru kabineta 2023.gada 7.marta noteikumi Nr.98 "Pilsonības iegūšanas un zaudēšanas informācijas sistēmas noteikumi";
   - Tiesu informatīvā sistēma – Ministru kabineta 2016.gada 20.septembra noteikumi Nr.618 "Tiesu informatīvās sistēmas noteikumi";
   - Sodu reģistrs – Sodu reģistra likums;
   - Šengenas informācijas sistēma – Šengenas informācijas sistēmas darbības likums;
   - Integrētā Iekšlietu informācijas sistēma (IIIS) – Ministru kabineta 2020.gada 21.janvāra noteikumi Nr.41 "Noteikumi par integrētajā iekšlietu informācijas sistēmā iekļaujamām ziņām personas, mantas vai dokumenta atrašanās vietas vai cilvēka personības noskaidrošanai vai neatpazīta cilvēka līķa identificēšanai";
   - Eiropas ritekļu reģistrs – Dzelzceļa likums;
   - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēma (PADIS) – Ministru kabineta 2017.gada 3.oktobra noteikumi Nr.601 "Personu apliecinošu dokumentu informācijas sistēmas noteikumi";
   - Latvijas Kuģu reģistrs – Ministru kabineta 2006.gada 6.jūnija noteikumi Nr.467 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā";
   - Kriminālprocesa informācijas sistēma (KRASS) – Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumi Nr.850 "Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi";
   SIRENE informācijas sistēma – Šengenas informācijas sistēmas darbības likums;
   Biometrijas datu apstrādes sistēma (BDAS) – Ministru kabineta noteikumi 2014.gada 6.maija Nr.234 "Biometrijas datu apstrādes sistēmas noteikumi";
   - Gaisa kuģu pasažieru datu reģistrs – Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likums;
   - Sodu reģistra apakšsistēma Administratīvo pārkāpumu procesa atbalsta sistēma (APAS) – Sodu reģistra likums;
   - Traktortehnikas un tās vadītāju informācijas sistēma – Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.186 "Traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvās sistēmas noteikumi";
   - Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs – Ministru kabineta 2019.gada 30.aprīļa noteikumi Nr.185 "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra noteikumi";
   - Interpol informācijas sistēma;
   - Ieroču reģistrs – Ministru kabineta 2020.gada 4.februāra noteikumi Nr.76 "Ieroču reģistra noteikumi";
   - Noziedzīgos nodarījumus izdarījušo personu reģistrs – Sodu reģistra likums;
   - Vienotais notikumu reģistrs – Ministru kabineta 2012.gada 20.marta noteikumi Nr.190"Noteikumi par notikumu reģistrēšanas kārtību un policijas reaģēšanas laiku";
   - Starptautiskā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēma (SKLOIS) – Ministru kabineta 2020.gada 11.februāra noteikumi Nr.92 "Starptautiskās kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmas noteikumi";
   - Būvniecības informācijas sistēma (BIS) – Ministru kabineta 2015.gada 28.jūlija noteikumi Nr.438 "Būvniecības informācijas sistēmas noteikumi";
   - Elektroniskā muitas datu apstrādes sistēma (EMDAS) – Ministru kabineta 2023.gada 24.oktobra noteikumi Nr.599 "Noteikumi par atsevišķām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām muitas jomā".

   Tāpat likumprojektā tiek noteiktas apstrādājamo fizisko personu datu kategorijas, kā arī datu glabāšanas termiņi.
   Piemēram, viena no apstrādājamo datu kategorijām ir dati, kas saistīti ar veselību.
   Saskaņā ar likumprojekta 4.panta pirmās daļas 2.punktu Nodokļu un muitas policija nepastarpināti iegūs un analizēs visu nodokļu un muitas administrācijas (t.i., Valsts ieņēmumu dienesta) rīcībā esošo informāciju.
   Tā kā Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā ir arī personas dati par veselību, tad šos datus atbilstoši likumprojekta regulējamam varēs apstrādāt arī Nodokļu un muitas policija.
   Lai Valsts ieņēmumu dienests varētu apstrādāt personu datus, to apstrādes tiesiskais pamatojums ir noteikts konkrētajā normatīvajā aktā. Piemēram:
   - Ārstniecības likuma 79.panta trešajā daļā, kurā noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests nodrošina darba devējam informāciju par darbiniekam izsniegtu elektronisku darbnespējas lapu trīs gadus no tās saņemšanas brīža Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās;
   - likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 35.punkta "d" apakšpunkta, kurā noteikts, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietvertas un ar nodokli netiek apliktas dāvanas no fiziskajām personām pilnā apmērā – neatkarīgi no tā, vai dāvinātāju ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, ja dāvinājums paredzēts un maksātājs to izlieto, lai segtu savus izdevumus par medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, izņemot kosmētiskās operācijas, savukārt minētā likuma 10.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka pirms ienākuma aplikšanas ar nodokli no gada apliekamo ienākumu apjoma tiek atskaitīti tādi maksātāja izdevumi kā izdevumi par maksātāja un viņa ģimenes locekļu medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu.
   Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta piektajai daļai deklarācijā uzrādāma tikai tā informācija, kas nav pieejama valsts informācijas sistēmās, savukārt saskaņā ar minētā panta sesto daļu deklarācijai ir pievienojami vai reizē ar to uzrādāmi un, ja nepieciešams, iesniedzami dokumenti, kas apliecina tostarp taksācijas gada laikā izdarītos attaisnotos izdevumus.
   Tādējādi šajā gadījumā Valsts ieņēmumu dienests apstrādā fizisko personu datus, kas saistīti ar medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu, tikai gadījumā, ja šādus datus fiziskā persona ir pati iesniegusi ar gada ienākuma deklarāciju.
   Nepastarpināti piekļūstot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošajiem fizisko personu datiem par veselību, Nodokļu un muitas policija varēs šos datus apstrādāt nolūkā atklāt, novērst un izmeklēt iespējamos noziedzīgos nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, tostarp, saistībā ar sociālo pabalstu izkrāpšanu (piemēram, darba nespējas pabalsts un maternitātes pabalsts), kā arī iespējamo noziedzīgo nodarījumu veselības pakalpojumu sfērā (piemēram, krāpšana, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas).
   Jāuzsver, ka kriminālatbildība par izvairīšanos no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas ir paredzēta, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij lielā apmērā.
   Atbilstoši likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību" 20.pantam atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Tas nozīmē, lai sauktu personu pie kriminālatbildības, zaudējumi valsts budžetam nesamaksāto nodokļu apmērā ir vismaz 35000 euro apmērā.
   Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī – ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-31-01 16.1.punktu).
   Kā jau iepriekš anotācijā uzsvērts, nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota. Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība. Tātad minētā pienākuma izpilde sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību (sk. Satversmes tiesas 2021.gada 6.aprīļa sprieduma lietā Nr.2020-31-01 16.3.punktu).
   Tādējādi, lai nodrošinātu demokrātiskas valsts iekārtas un valsts ekonomisko interešu aizsardzību, Nodokļu un muitas policijai, kuras pamatuzdevums ir noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana tautsaimniecībā, ir nepieciešama pilnīga informāciju par personām, kurām likumdevējs ir noteicis pienākumu maksāt nodokli, lai līdzās Valsts ieņēmumu dienestam nodrošinātu šo personu pienākumu efektīvu izpildes uzraudzību. Šāds leģitīmais mērķis ir pietiekams pamatojums, kā arī uzskatāms par samērīgu, lai tostarp apstrādātu īpašu kategorijas personu datus.
   Savukārt nevalstisko organizāciju, reliģisko organizāciju, sabiedrisko organizāciju datus Nodokļu un muitas policija apstrādās nolūkā atklāt, novērst un izmeklēt iespējamos izdarītos noziedzīgos nodarījumus valsts ieņēmumu jomā, kā arī izmantos šo organizāciju datus, lai identificētu likumsakarības starp personām (t.sk. par dalību arodbiedrībās), faktiem, notikumiem un lietām un iegūtu informāciju, kas norāda uz saikni starp konkrētām personām un iespējamiem pārkāpumiem.
   Attiecībā uz datu subjekta tiesību garantijām jāmin, ka šīs garantijas tiks nodrošinātas, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un citu normatīvo aktu prasības.
   Tā, piemēram, personas datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvajā procesā regulē likums "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" un līdz ar ko normu dublēšana likumprojektā nav nepieciešama. Savukārt datu apstrāde pirms kriminālprocesa vai administratīvā procesa, kas noteikta likumprojekta 16.panta pirmajā daļā, iekļauj analīzes procesu, kas ir neatrauts no Nodokļu un muitas policijas pamatuzdevuma. 
   Jāuzsver, ka Nodokļu un muitas policijas analītikā tiek veikta fizisko personu datu apstrāde, datu subjektu par to neinformējot. Minētais ir saistīts ar Informācijas atklātības likuma 5.panta otrās daļas 2.punktu, kurā ir noteikts, ka ierobežotas pieejamības informācija ir informācija, kas paredzēta un noteikta iestādes iekšējai lietošanai. Attiecīgi šādu informāciju personai neizsniedz.
   Nodokļu un muitas policijas valsts informācijas sistēmā esošie dati visi ir aizsargāti, manuāli apstrādātā (dokumenta formā) informācija tiek sniegta un nodota izpildei amatpersonām, kuru pienākumu izpildei tā nepieciešama.
   Papildus minētajām, informāciju par nodokļu maksātāju aizsargā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.pants, kā arī likumprojekta 5.panta otrā daļa, kurā paredzēts, ka Nodokļu un muitas policijai, tās ierēdnim un darbiniekam aizliegts izpaust par nodokļu maksātāju jebkādu informāciju, kas ierēdnim vai darbiniekam kļuvusi zināma, pildot dienesta vai darba pienākumus, izņemot normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. Par informācijas izpaušanu vainīgo ierēdni vai darbinieku sauc pie likumā noteiktās atbildības.
   
   Likumprojekta 16.panta trešajā daļā noteikts datu apstrādes rezultāta glabāšanas ilgums:
   1) informācijai, kas saistīta ar noziedzīgiem nodarījumiem, glabā atbilstoši kriminālatbildības par noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu noilguma termiņiem;
   Minētās informācijas glabāšanas termiņš izriet no Krimināllikuma 56.panta pirmajā daļā noteiktā kriminālatbildības noilguma, saskaņā ar kuru personu nevar saukt pie kriminālatbildības, ja no dienas, kad tā izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, pagājis šāds laiks:
   - divi gadi no kriminālpārkāpuma izdarīšanas dienas;
   - pieci gadi no mazāk smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
   - desmit gadi no smaga nozieguma izdarīšanas dienas;
   - piecpadsmit gadi no sevišķi smaga nozieguma izdarīšanas dienas, izņemot noziegumu, par kuru saskaņā ar likumu var piespriest mūža ieslodzījumu.
   Kriminālatbildības noilgums par Nodokļu un muitas policijas kompetencē esošajiem noziedzīgiem nodarījumiem ir no 2 gadiem līdz 15 gadiem.
   Ievērojot, ka kriminālatbildības noilgumu skaita no noziedzīga nodarījuma izdarīšanas dienas, normatīvajā aktā nav nepieciešams termiņam, kas saistīts ar kriminālatbildības noilgumu, noteikt termiņa skaitīšanas sākuma brīdi.
   2) informācija par administratīvo pārkāpumu un resoriskajām pārbaudēm glabā piecus gadus;
   Minētās informācijas glabāšanas termiņš tiek noteikts iekšējā normatīvajā aktā, kas regulē arhīva pārvaldību.
   3) informāciju, par personām, kas ir iesaistītas vai potenciāli iesaistītas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, glabā ne ilgāk kā nepieciešams kriminālizlūkošanas nolūkam, glabāšanas termiņu skaitot no pēdējā datu apstrādes brīža.
   Saskaņā ar Ministru kabineta 2017.gada 24.janvāra instrukcijas Nr.1 "Tiesībaizsardzības iestāžu sadarbības kārtība noziedzības novēršanā un apkarošanā" 3.punktu kriminālizlūkošana ir noteiktu darbību un procesu kopums, lai, balstoties uz tiesībaizsardzības iestāžu rīcībā esošās informācijas analīzi, iegūtu zināšanas par noziedzīgiem nodarījumiem, tos izdarījušām personām, ietekmējošiem faktoriem, dinamiku un ietekmi (apdraudējumu), laikus novērstu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, atklātu noziedzīgus nodarījumus un noskaidrotu tos izdarījušās personas, kā arī samazinātu noziedzības pieaugumu un tās izraisītās sekas kopumā.
   Tāpat minētajā instrukcijā minēts, ka kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi ir tiesībaizsardzības iestāžu patstāvīgi vai savstarpējā sadarbībā izstrādāti dokumenti, kuros ir ietverta informācija par noziedzības, noziedzības jomas vai atsevišķa noziedzības fenomena aktuālo situāciju, veicinošiem faktoriem, veiktajiem un veicamajiem novēršanas un apkarošanas pasākumiem. Kriminālizlūkošanas analītiskie ziņojumi tiek sagatavoti, balstoties uz vienotu analītiskā darba metodiku (sk. instrukcijas 4.punktu). 
   Sagatavo šādus kriminālizlūkošanas analītiskos ziņojumus (sk. instrukcijas 5.punktu):
   1. stratēģiskais novērtējums, kas raksturo noziedzības stāvokli, attīstības tendences un fenomenus, identificē ilgtermiņa problēmas, kā arī, pamatojoties uz situācijas novērtējumu, nosaka noziedzības novēršanas un apkarošanas prioritātes gada un ilgāka termiņa ietvaros, nozīmīgākos uzdevumus prioritāšu ietvaros un nepieciešamos resursus uzdevumu izpildei;
   2. taktiskais novērtējums, kas raksturo aktuālo stāvokli un attīstības tendences konkrētajās noziedzības jomās, kā arī definē īstermiņa uzdevumus noziedzības ierobežošanai un novēršanai;
   3. problēmas profils, kas raksturo atsevišķus noziegumus, to raksturu, bīstamību un izplatību, lai, pamatojoties uz šo informāciju, veiktu kopīgus izmeklēšanas vai citus pasākumus;
   4. mērķa profils, kas identificē noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas vai noziedzīgas grupas, to darbības raksturu un bīstamību, kā arī veicamos pasākumus, lai novērstu un atklātu noziedzīgās darbības;
   5. citi analītiskie ziņojumi, ja nepieciešams.
   Kriminālizlūkošanas analītisko ziņojumu sagatavošanā un informācijas apmaiņā ievēro normatīvajos aktos noteiktos ierobežotas pieejamības un valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzības noteikumus (sk. instrukcijas 6.punktu).
   Ievērojot minēto, datu apstrāde kriminālizlūkošanas nolūkiem var būt ar dažādiem termiņiem – sākot ar stratēģiskā novērtējuma sagatavošanu (datu apstrādes rezultāta glabāšanas termiņš tiek skaitīts no šī novērtējuma sagatavošanas) līdz pat mērķa profila sagatavošanai (tā, piemēram, datu apstrādes rezultāta glabāšanas termiņš var tikt skaitīts no pēdējās darbības, kas veikta pasākuma ietvaros, lai identificētu noziedzīgu nodarījumu izdarījušo personu un tādējādi novērstu un atklātu noziedzīgas darbības).
   Ņemot vērā, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 27.aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5.panta 1.punkta e) apakšpunkts nosaka, ka "dati tiek glabāti veidā, kas pieļauj datu subjektu identifikāciju, ne ilgāk kā nepieciešams nolūkiem, kādos attiecīgos personas datus apstrādā", likumprojektā tiek noteikts, ka informāciju, par personām, kas ir iesaistītas vai potenciāli iesaistītas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, glabā ne ilgāk kā nepieciešams kriminālizlūkošanas nolūkam.
   Vienlaikus jānorāda, ka informāciju, kuras apstrādes mērķis ir saistīts ar kriminālizlūkošanu, glabā piecus gadus no pēdējās apstrādes brīža, nepārsniedzot maksimālo kriminālatbildības noilguma termiņu 15 gadi. Šo glabāšanas termiņu 15 gadi skaita no datu apstrādes rezultāta radīšanas vai ievietošanas informācijas sistēmā brīža.
   Izvēlētais glabāšanas termiņš 5 gadi ir lietderīgākais informācijas izmantošanas laiks, bet 15 gadi atbilst Krimināllikuma 56.panta pirmās daļas 5.punktā noteiktajam kriminālatbildības noilguma termiņam par sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.
   Integrētajā riska informācijas sistēmā uzkrāto informācijas glabāšanas termiņi būs noteikti Ministru kabineta noteikumos.
14) par pārejas noteikumiem.
   ▪ noteikt, ka līdz attiecīgo grozījumu veikšanai Administratīvās atbildības likumā tajā ietvertās Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu tiesības administratīvi aizturēt personu un veikt administratīvā pārkāpuma procesu ir arī Nodokļu un muitas policijas ierēdņiem;
   Šāds pārejas noteikums ir nepieciešams, lai reformas rezultātā nebūtu pārtraukums nodokļu un muitas policijas ierēdņu tiesību īstenošanā veikt administratīvo pārkāpuma procesu jau kā jaunās iestādes nodarbinātie.
   ▪ līdz attiecīgo grozījumu veikšanai Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā administratīvā pārkāpuma procesu par minētā likuma 3.panta pirmajā daļā, 4. un 6.pantā minēto pārkāpumu, kas skar Nodokļu un muitas policijas funkcijas, veic arī Nodokļu un muitas policija; 
   Minētā likuma:
   - 3.panta pirmajā daļā paredzēta administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu, informācijas nepienācīgu sniegšanu vai nepatiesas informācijas sniegšanu iestādei;
   - 4.pantā paredzēta administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu vai amatpersonas darbības traucēšanu; 
   - 6.pantā paredzēta administratīvā atbildība par personas identitātes slēpšanu, sniedzot iestādei nepatiesus personas datus, vai personas identitātes neatklāšanu, kā arī atbildība par citas personas identitātes izmantošanu.
   ▪ noteikt, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar tajos lietoto terminu "Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija" saprot terminu "Nodokļu un muitas policija".
   Šāds noteikums nepieciešams, ņemot vērā, ka atsevišķos normatīvajos aktos ir nepieciešams veikt tehniskus grozījumus, aizstājot esošās iestādes nosaukumu ar jaunās iestādes nosaukumu. Normatīvisma mazināšanas nolūkos šie grozījumi veicami vienlaikus ar citiem grozījumiem. Tādēļ, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, ir nepieciešams likuma pārejas noteikumos noteikt, ka līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos ar tajos lietoto terminu "Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu un muitas policija" saprot terminu "Nodokļu un muitas policija".