Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību, valsts robežas un tās infrastruktūras objektu neaizskaramību uz robežas, novērstu tādu Latvijas Republikas teritorijas apdraudējumu kā hibrīdā karadarbība, kā arī, lai nodrošinātu spēju reālā laikā reaģēt uz noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī citiem draudiem, prioritārs ir jautājums par valsts robežas drošības stiprināšanu.
Saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma 29. panta pirmajā daļā noteikto Valsts robežsardze savu funkciju nodrošināšanai izmanto robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamos tehniskos līdzekļus.
Atbilstoši Ministru kabineta 2010. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 675 “Noteikumi par robežpārbaudei un robežuzraudzībai nepieciešamajiem tehniskajiem līdzekļiem” 3.1., 3.2. un 3.3. apakšpunktam robežuzraudzības līdzekļi, ko izmanto valsts robežas uzraudzībai, ietver sevī klātbūtnes uztveršanas sistēmas, novērošanas iekārtas (gan stacionāras, gan mobilas), kā arī robežuzraudzības vadības sistēmas.
Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 79 "Latvijas Republikas valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanas un uzturēšanas noteikumi" 17. punktu valsts robežas joslā ierīkotais žogs var būt aprīkots ar klātbūtnes uztveršanas sistēmām un novērošanas iekārtām.
Lai efektīvi izmantotu personāla resursus, valsts ārējās robežas stiprināšana un attiecīgi robežuzraudzības funkcija ir jāveic, maksimāli izmantojot automatizētus risinājumus. Šādas modernas robežuzraudzības sistēmas tiek izmantotas Lietuvā un citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, nodrošinot preventīvu risinājumu potenciāla militāra vai hibrīdapdraudējuma pārvarēšanai, vienlaikus paaugstinot noziedzības apkarošanas spēju.
Infrastruktūra ir kādas darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver sevī ne tikai būves, bet arī, piemēram, novērošanas un sakaru infrastruktūra, datu pārraides tīklu un datu apstrādes iekārtu infrastruktūru, elektroapgādes pieslēgumu infrastruktūru.
Līdz ar to arī tehnoloģiskais risinājums, kura mērķis ir nodrošināt spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība, nelikumīga migrācija un citiem draudiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nacionālās drošības un robežapsardzības jomā, ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa.
Tehnoloģiskais risinājums ir komplekss un sarežģīts informācijas un komunikāciju infrastruktūras tehnoloģiskais risinājums, kas sastāv no optisko šķiedru kabeļu tīklu infrastruktūras (tajā skaitā elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas), elektroapgādes tīkla infrastruktūras, videonovērošanas stabu infrastruktūras, datu pārraides tīkla infrastruktūras un perimetra uzraudzības tehnoloģisko līdzekļu (piemēram, videonovērošanas) infrastruktūras un citas saistītās infrastruktūras.
Ievērojot to, ka tehnoloģiskā risinājuma izbūve un ieviešana nevar tikt nodalīta no valsts robežas labiekārtošanas darbiem, ir būtiski šobrīd notiekošos ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves darbus, kas saistīti ar žoga būvniecību, salāgot ar tehnoloģiskā risinājuma izbūves darbiem.
Līdz ar to attiecībā uz tehnoloģiskā risinājuma izbūvi un ieviešanu arī ir nepieciešams attiecināt Izbūves likumā paredzēto īpašo tiesisko regulējumu.

Likumprojekts paredz precizēt Izbūves likuma 1. panta otro daļu, nosakot, ka izbūve šā likuma izpratnē ir process, kas sevī ietver arī darbus, kas saistīti ar tehnoloģiskā risinājuma izbūvi un ieviešanu. Tie ir darbi, kas saistīti, piemēram, ar tehnoloģiskā risinājuma inženierbūvju izbūvi un ierīkošanu (piemēram, optisko kabeļu tīkla un vājstrāvas tīklu infrastruktūras un elektroapgādes kabeļu infrastruktūras izbūve, elektroapgādes pieslēguma izbūvi), klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas  infrastruktūras izbūves, pārraides un datu apstrādes sistēmu izbūvi un citi ar tehnoloģiskā risinājuma izbūvi un ieviešanu saistītie darbi.
Ņemot vērā, ka tehnoloģiskā risinājuma izbūve ir apjomīgs projekts, kura ietvaros ir nepieciešams īstenot dažādas darbības un procesus, nepieciešams noteikt, ka tehnoloģiskā risinājuma izbūvi organizē un nodrošina institūcija ar atbilstošu pieredzi un kompetenci.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajai un otrajai daļai publiska persona var deleģēt privātpersonai un citai publiskai personai pārvaldes uzdevumu, ja pilnvarotā persona attiecīgo uzdevumu var veikt efektīvāk. Privātpersonai pārvaldes uzdevumu var deleģēt ar ārēju normatīvo aktu vai līgumu, ja tas paredzēts ārējā normatīvajā aktā.
VAS “LVRTC” ir atbilstoša pieredze un zināšanas lielu un apjomīgu informācijas un komunikāciju infrastruktūras tehnoloģisko risinājumu ieviešanā. VAS “LVRTC” ir piedalījies Eiropas Savienības fondu 2007. - 2013. gada plānošanas perioda darbības programmas “Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.2. prioritātes “Teritoriju pieejamības un sasniedzamības veicināšana” 3.2.2. pasākuma “IKT infrastruktūra un pakalpojumi” 3.2.2.3. aktivitātes “Elektronisko sakaru pakalpojumu vienlīdzīgas pieejamības nodrošināšana visā valsts teritorijā (platjoslas tīkla attīstība)” (“Platjoslas projekts”) īstenošanā, kā arī vēl citu projektu īstenošanā. VAS “LVRTC” ir viens no plašākajiem datu pārraides un optisko šķiedru infrastruktūras tīkliem Latvijā, kā arī vairāki ģeogrāfiski nodalīti datu centri.
Tādēļ VAS “LVRTC” tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu var nodrošināt efektīvāk nekā valsts pārvaldes iestādes. Turklāt, ievērojot tehnoloģiskā risinājuma tehnisko specifiku un to, ka tā ieviešana nav iespējama bez sasaistes ar citu VAS “LVRTC” nodrošināto infrastruktūru un pakalpojumiem, VAS “LVRTC” ir vienīgais, kam ir gan atbilstoša pieredze, kā arī tehnoloģiskais nodrošinājums (datu pārraides, optisko šķiedru infrastruktūra, datu centri ar atbilstošām skaitļošanas jaudām), lai varētu nodrošināt tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu.
Tāpat VAS “LVRTC” klienti ir gan no publiskā, gan privātā sektora, un kā minēts iepriekš, VAS “LVRTC” ir pieredze un tas pastāvīgi un patstāvīgi veic apjomīgu IKT  risinājumu projektu ieviešanu, kas ietver visus projektu ieviešanas posmus – sākot ar plānošanu, tehnisko prasību definēšanas, iepirkumu veikšanu, līgumu vadību un pēc tam attiecīgā risinājuma izmantošanu un uzturēšanu. Ņemot vērā minēto, VAS “LVRTC” ir ilgstoša pieredze, resursi un augsta personāla kvalifikācija, lai organizētu un vadītu tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu. Turklāt ir atzīmējama VAS “LVRTC” nevainojama reputācija.
Ievērojot, ka tehnoloģiskais risinājums ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa, nav mazsvarīgs fakts, ka VAS “LVRTC” ir 100% valstij piederoša neprivatizējama kapitālsabiedrība.
Līdz ar to par tehnoloģiskā risinājuma īstenotāju ir jānosaka VAS “LVRTC”.
Atbilstoši Valsts robežsardzes likuma 4. pantam Valsts robežsardzes funkcijas ir nodrošināt valsts robežas neaizskaramību un novērst nelegālo migrāciju, savukārt atbilstoši minētā panta otrās daļas 8. un 9. punktam Valsts robežsardzes uzdevums ir plānot tās funkciju īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru un nodrošināt valsts robežas uzturēšanu, kā arī valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu. Līdz ar to likumprojekts paredz, ka VAS “LVRTC” tai noteikto pienākumu veikšanu uzsāk tikai pēc tam, kad Valsts robežsardze sadarbībā ar Nodrošinājuma valsts aģentūru ir noteikusi valsts robežas joslas posmus, kuros nepieciešams tehnoloģiskais risinājums,  definējusi un iesniegusi VAS “LVRTC” to tehniskās prasības un novietojumu dabā, ko VAS “LVRTC” atzinusi par derīgām tehnoloģiskā risinājuma izbūvei. Tāpat likumprojekts paredz, ka Valsts robežsardze kā institūcija, kura atbilstoši Valsts robežsardzes likuma tiesiskajam regulējumam plāno tās funkciju īstenošanai nepieciešamo infrastruktūru un nodrošina valsts robežas uzturēšanu, kā arī valsts robežas joslas, patrulēšanas joslas un robežzīmju uzraudzības joslas iekārtošanu un uzturēšanu, ir tā institūcija, kuras uzdevums tehnoloģiskā risinājuma izbūves gaitā ir operatīvi koordinēt tehnoloģiskā risinājuma izbūvē iesaistītās institūcijas.
Tādējādi likumprojekts paredz noteikt, ka VAS “LVRTC” ir tā institūcija, kura vada, īsteno un uzrauga visus tehnoloģiskā risinājuma izbūves un ieviešanas darbus, veic tehnoloģiskā risinājuma izbūvei un ieviešanai nepieciešamos iepirkumus, slēdz iepirkuma līgumus, kā arī ne retāk kā reizi mēnesī sniedz Izbūves likuma 10. panta minētajai komitejai pārskatu (ziņojumu) par VAS “LVRTC” noteikto pienākumu veikšanu.
Tāpat, ņemot vērā, ka tehnoloģiskais risinājums ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa, uz tehnoloģiskā risinājuma izbūvi attiecināms arī Izbūves likuma 7. panta, 8. panta piektās daļas, kā arī 9. panta tiesiskais regulējums.
Vienlaikus likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Izbūves likuma 9. pantā, lai nepārprotami noteiktu, ka Izbūves likuma 9. pantā paredzētais izņēmums nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu ir attiecināms arī uz materiālu un iekārtu iegādi, kas nepieciešami tehnoloģiskā risinājuma izbūvei.
Ministru kabineta 2022. gada 18. oktobra sēdē (prot. Nr. 53 76.§), izskatot informatīvo ziņojumu “Par valsts ārējās robežas stiprināšanas tehniskā risinājuma izstrādes gaitu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai”, tika lemts par nepieciešamību turpināt stiprināt Latvijas Republikas ārējo robežu, īstenojot tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu uz tā. Tehnoloģiskā risinājuma ieviešana ietver nepieciešamību veikt attiecīgu būvdarbu un ar tiem saistītu pakalpojumu iegādes, tostarp saistītu materiālu un iekārtu iegādes.
Norādāms, ka ar tehnoloģiskā risinājuma izbūvi saistītie darbi, tai skaitā projektēšana, būvdarbi un ar tiem saistītie pakalpojumi atbilst Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma (turpmāk – ADJIL) 3. panta pirmās daļas 4. punktam (būvdarbi vai pakalpojumi, kas tieši paredzēti militāriem mērķiem, vai tādi drošības mērķiem paredzēti būvdarbi vai pakalpojumi, kas saistīti ar aizsargājamu informāciju). Tāpat, ievērojot, ka tehnoloģiskā risinājuma izbūves mērķis ir nodrošināt spēju reālā laikā reaģēt uz tādiem draudiem kā hibrīdā karadarbība, organizētā noziedzība, nelikumīga migrācija un citiem draudiem atbilstoši normatīvajiem aktiem nacionālās drošības un robežapsardzības jomā, un tas ir neatņemama ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras sastāvdaļa, kā arī ņemot vērā, ka tehnoloģiskais risinājums ir komplekss un sarežģīts informācijas un komunikāciju infrastruktūras risinājums, kas sastāv no klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, optisko šķiedru kabeļu tīklu infrastruktūras (tajā skaitā elektronisko sakaru tīkla kabeļu kanalizācijas), elektroapgādes tīkla infrastruktūras, videonovērošanas stabu infrastruktūras, datu pārraides tīkla infrastruktūras un citas saistītās infrastruktūras, tehnoloģiskā risinājuma ieviešanai var būt nepieciešamas arī atsevišķu iekārtu un materiālu, kas atbilst ADJIL 3.panta pirmās daļas 2.punktam (drošības mērķiem paredzētas preces, tajā skaitā to sastāvdaļas un detaļas, kuras ietver, apstrādā aizsargājamu informāciju vai citā veidā ir saistītas ar šādu informāciju) vai 3.punktam ((…) preces, kas tieši saistīti ar [3.panta pirmās daļas] 1. un 2.punktā minētajām precēm jebkurā to aprites cikla posmā), iegādes.
Tādējādi, lai īstenotu tehnoloģiskā risinājuma ieviešanu, tostarp nodrošinot sensitīvas informācijas aizsardzību attiecīgās infrastruktūras izbūvē (proti, lai piegādātāji varētu sagatavot piedāvājumus un veikt nepieciešamos darbus, pasūtītājam nepieciešams atklāt aizsargājamu informāciju, kā arī informāciju, kāda tiks pārraidīta, izmantojot ieviesto tehnoloģisko risinājumu), kā arī ievērojot to, ka jautājums ir jārisina pēc iespējas īsākā laikā, ir secināms, ka visām ar tehnoloģiskā risinājuma izbūvi saistītām būvdarbu un citu saistīto pakalpojumu, tostarp ar šiem pakalpojumiem saistītu materiālu un iekārtu iegādēm ir attiecināms ADJIL 4.panta ceturtajā daļā ietvertais izņēmums, kas nosaka, ka šo likumu nepiemēro, ja tā piemērošanas gadījumā pasūtītājam būtu jāsniedz tāda informācija, kuras izpaušana var radīt kaitējumu valsts drošībai, un ir saņemta attiecīga Ministru kabineta atļauja. Vienlaikus norādāms, ka uz likumprojektu, tāpat kā uz Izbūves likumu, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/81/EK, ar kuru koordinē procedūras attiecībā uz to, kā līgumslēdzējas iestādes vai subjekti, kas darbojas drošības un aizsardzības jomā, piešķir noteiktu būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesības, un ar kuru groza Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK preambulas 11. un 27. apsvērumos minētais.  Turklāt tā kā jautājumi, kas saistīti ar robežas infrastruktūras izbūvi – gan fiziskās infrastruktūras, gan tehnoloģiskā risinājuma izbūvi – kopumā tiek regulēti ar atsevišķu likumu un attiecīgos grozījumus Izbūves likumā pirms iesniegšanas Saeimā ir saskaņojis Ministru kabinets, likumprojekta 3. pantā ietvertā izņēmuma noteikšana ir vērtējama kā atbilstoša un pamatota.
Tehnoloģiskā risinājuma ieviešana ietver ne tikai klātbūtnes uztveršanas sistēmu un novērošanas iekārtu, un ar to saistītās infrastruktūras izbūvi uz robežas, bet arī tehnoloģiskā risinājuma funkcionēšanai nepieciešamo inženierbūvju izbūvi un ierīkošanu – elektroapgādes pieslēgumu, datu pārraides un datu apstrādes sistēmu izbūvi un citus ar tehnoloģiskā risinājuma izbūvi un ieviešanu saistītos darbus un pakalpojumus. Bez minēto inženierbūvju izbūves un ierīkošanas un darbu veikšanas tehnoloģiskā risinājuma ieviešana un tā funkcionēšana nav iespējama. Ņemot vērā valsts drošības intereses un informācijas aizsardzības aspektus, ir secināms, ka visas nepieciešamās iegādes ir vērtējamas kā viens jautājums (jautājumu kopums) un  nepieciešamās iegādes atbilst vai nu Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 3. panta astotajā daļā noteiktajam PIL piemērošanas izņēmumam vai ADJIL 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam ADJIL piemērošanas izņēmumam, kuru piemērošanas priekšnoteikums ir Ministru kabineta atļauja vai lēmums, taču šajā gadījumā likumprojekta 3. pantā ietvertā izņēmuma noteikšana būtu vērtējama kā atbilstoša un pamatota. Attiecīgi likumprojekts paredz izdarīt grozījumu Izbūves likuma 9. pantā, lai nepārprotami noteiktu, ka Izbūves likuma 9. pantā paredzētais izņēmums nepiemērot publisko iepirkumu regulējumu ir attiecināms arī uz materiālu un iekārtu iegādi, kas nepieciešami tehnoloģiskā risinājuma izbūvei. Turklāt, pat ja uz kādu no minētajām daļām (pēc rakstura) vairāk attiektos PIL 3. panta astotajā daļā ietvertais izņēmums (arī attiecas uz valsts drošības interešu aizsardzību), nav izšķirošas nozīmes, attiecībā uz kādu atsevišķo iepirkumu noteikt PIL izņēmumu, jo abos gadījumos (ADJIL un PIL) šādu vajadzību nodrošināšana būtu paredzama, piemērojot publisko iepirkumu regulējuma izņēmumu, un tiem ir ļoti līdzīgs saturs. Tādējādi, ievērojot likumprojekta 3. pantā ietverto izņēmumu, papildu atsevišķa Ministru kabineta atļauja vai lēmums atbilstoši PIL 3. panta astotajā daļā vai ADJIL 4. panta ceturtajā daļā noteiktajam nav nepieciešams.
Tāpat tehnoloģiskā risinājuma izbūves pārraudzību un koordināciju veiks Izbūves likuma 10. panta pirmajā daļā minētā Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komiteja.