22-TA-1396: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (turpmāk – rīkojuma projekts) izstrādāts, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu;
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantu;
- Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra sēdes protokollēmuma Nr.70 43.paragrāfu;
- Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 10.5 punktu (zaudējis spēku ar 2022.gada 1.martu).
- Ministru kabineta 2018.gada 17.jūlija noteikumu Nr.421 „Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” 43.punktu;
- Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 24. un 25.pantu;
- Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantu;
- Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra sēdes protokollēmuma Nr.70 43.paragrāfu;
- Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 10.5 punktu (zaudējis spēku ar 2022.gada 1.martu).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Rīkojuma projekts paredz nodrošināt piemaksu apmaksas kompensēšanu un atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanu atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai laika periodā līdz 2021.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2020.gada 30.janvārī Pasaules Veselības organizācijas ģenerāldirektors sniedza paziņojumu, ka Covid-19 uzliesmojums ir uzskatāms par starptautiskas nozīmes ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu un Eiropas Slimību profilakses centrs izdeva ieteikumus par Covid-19 izraisīto saslimšanas gadījumu uzraudzību, savukārt Pasaules veselības organizācija 2020.gada 11.martā paziņoja, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus.
Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību, līdz ar to pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās, ļoti aktuāls kļuva cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu “izdegšana”. Lai risinātu esošo situāciju un nepieciešamības gadījumā slimnīcas varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, viens no jautājumiem, kas bija jārisina ir atbilstoša atalgojuma nodrošināšana ārstniecības personām, it īpaši situācijā, kad darbs jāveic paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Līdz ar to ņemot vērā ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu, un lai risinātu iepriekš minētās cilvēkresursu problēmas veselības nozarē, kā arī novērtējot iesaistīto atbildīgo institūciju ārstniecības personu un citu nodarbināto darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, saskaroties ar Covid-19 inficētām personām, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantā tika noteikts, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Pamatojoties uz iepriekš minēto Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra protokollēmuma Nr.70 43.paragrāfā tika paredzēts, ka izdevumus piemaksām un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai par laika periodu no 2021.gada 1.novembra līdz 2021.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, kas nepārsniedz 31 339 444 euro, 2022.gadā ir jāsedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", un Veselības ministrijai noteiktā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu.
Papildus tam Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 10.5 punktā tika atļauts noteikt piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu līdz 30% apmērā no mēnešalgas laika periodā no 2021.gada 7.decembra līdz 31.decembrim stacionāro ārstniecības iestāžu, kuras faktiski sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientu ārstēšanai un kurai būtiski ir pieaudzis darba apjoms, valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Ministru kabineta 2021.gada 20.oktobra rīkojums Nr.745 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (prot. Nr.70 43.§), ar kuru tika piešķirts papildus finansējums 2021.gada oktobra piemaksām un iezīmēts 2022.gada budžetā 2021.gada novembra un decembra piemaksām par darbu ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tika gatavots 2021.gada oktobra sākumā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 600 gadījumus un stacionārajās ārstniecības iestādēs ievietoto Covid-19 pacientu skaits, kam uz to brīdi tika nodrošināts ārstēšanas process, bija ap 600. Tika prognozēts, ka saslimstība ar Covid-19 pieaugs un arī stacionēto pacientu skaits pieaugs. Iepriekšējais saslimstības vilnis bija 2021.gada sākumā, kad maksimālais stacionēto skaits slimnīcā bija ap 1 200 Covid-19 pacientiem, līdz ar to tika prognozēts, ka līdzīga saslimstība un hospitalizēto pacientu skaits būs arī laika periodā no 2021.gada oktobra līdz decembrim. Pamatojoties uz iepriekš minēto tika prognozēts, ka stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbināto skaits, kas tiktu iesaistīts Covid-19 pacientu ārstēšanas procesā, būtu līdzīgs kā laika periodā no 2021.gada janvāra līdz maijam. Tomēr Covid-19 delta paveida izplatība bija straujāka kā prognozēts un oktobra beigās 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju jau pārsniedza 1 800 gadījumus, un secīgi novembrī maksimālais stacionēto Covid-19 pacientu skaits, kam vienlaicīgi tika nodrošināta ārstēšana stacionārajās ārstniecības iestādēs, sasniedza 1 600. Līdz ar to 2021.gada novembrī stcionārajās ārstniecības iestādēs Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai tika iesaistīts lielāks ārstniecības personu un citu nodarbināto skaits kā sākotnēji tika prognozēts. 2021.gada 21.oktobrī noteica 3 nedēļu mājsēdi, lai samazinātu strauji augošo Covid-19 gadījumu skaitu un veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Līdz ar to arī 2021.gada decembrī Covid-19 pacientu skaits stacionārajās ārstniecības iestādēs samazinājās un arī iesaistīto nodarbināto skaits samazinājās. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pēc atskaišu par faktiski noteiktajām un izmaksātajām piemaksām par darbu ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu apkopošanas, piemaksu izmaksas kompensēšanai ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par laika periodu 2021.gada novembris līdz decembris papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – 31 968 716 euro. Līdz ar to papildus nepieciešamais finansējums piemaksu kompensēšanai attiecīgajam laika periodam ir par 629 272 euro vairāk kā Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra protokollēmuma Nr.70 43.paragrāfā tika paredzēts (31 968 716 euro - 31 339 444 euro).
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 31 968 716 euro apmērā, lai nodrošinātu piemaksu apmaksas kompensēšanu un atvaļinājuma rezerves uzkrājumu atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai laika periodā līdz 2021.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. finansējumu 29 538 316 euro apmērā piemaksu kompensēšanai, tai skaitā:
1.1. Nacionālajam veselības dienestam 25 736 074 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (13 773 301 euro), ambulatorajām ārstniecības iestādēm (32 591 euro), ģimenes ārstu praksēm (11 548 007 euro), aptiekām (323 193 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (58 982 euro);
1.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 3 710 472 euro apmērā;
1.3. Slimību profilakses un kontroles centram 57 729 euro apmērā;
1.4. Valsts asinsdonoru centram 2 987 euro apmērā;
1.5. Veselības inspekcijai 3 516 euro apmērā;
1.6. Veselības ministrijai 27 538 euro apmērā;
2. finansējumu 2 430 400 euro apmērā atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanai, tai skaitā:
2.1. Nacionālajam veselības dienestam 2 113 672 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (1 146 809 euro), ģimenes ārstu praksēm (961 949 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (4 914 euro);
2.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 309 083 euro apmērā;
2.3. Slimību profilakses un kontroles centram 4 809 euro apmērā;
2.4. Valsts asinsdonoru centram 249 euro apmērā;
2.5. Veselības inspekcijai 293 euro apmērā;
2.6. Veselības ministrijai 2 294 euro apmērā.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību, līdz ar to pieaugošo Covid-19 pacientu skaitu slimnīcās, ļoti aktuāls kļuva cilvēkresursu trūkums veselības aprūpes nozarē, kā arī ārstniecības personu “izdegšana”. Lai risinātu esošo situāciju un nepieciešamības gadījumā slimnīcas varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, viens no jautājumiem, kas bija jārisina ir atbilstoša atalgojuma nodrošināšana ārstniecības personām, it īpaši situācijā, kad darbs jāveic paaugstināta riska un slodzes apstākļos.
Līdz ar to ņemot vērā ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumu, un lai risinātu iepriekš minētās cilvēkresursu problēmas veselības nozarē, kā arī novērtējot iesaistīto atbildīgo institūciju ārstniecības personu un citu nodarbināto darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos, saskaroties ar Covid-19 inficētām personām, Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 49.2 pantā tika noteikts, ka ārstniecības iestādēs, kuras sniedz ambulatoros vai stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, ģimenes ārstu praksēs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un Valsts asinsdonoru centrā nodarbinātajiem, farmaceitiem, kā arī Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Nacionālā veselības dienesta un Veselības inspekcijas ierēdņiem un darbiniekiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas uzliesmojumu un tās seku novēršanu papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14. panta otrajā un trīspadsmitajā daļā noteiktajam maksimālajam piemaksu apmēram atļauts noteikt piemaksu līdz 100 procentiem no mēnešalgas. Veselības ministrs lemj par finansējuma izlietojumu atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai. Veselības ministrija piemaksām nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasa no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Pamatojoties uz iepriekš minēto Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra protokollēmuma Nr.70 43.paragrāfā tika paredzēts, ka izdevumus piemaksām un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai par laika periodu no 2021.gada 1.novembra līdz 2021.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos ārkārtas sabiedrības veselības apdraudējumā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, kas nepārsniedz 31 339 444 euro, 2022.gadā ir jāsedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", un Veselības ministrijai noteiktā kārtībā jāsagatavo un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā rīkojuma projekts par finanšu līdzekļu piešķiršanu.
Papildus tam Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 10.5 punktā tika atļauts noteikt piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistībā ar Covid-19 infekcijas slimības uzliesmojumu un tā seku novēršanu līdz 30% apmērā no mēnešalgas laika periodā no 2021.gada 7.decembra līdz 31.decembrim stacionāro ārstniecības iestāžu, kuras faktiski sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientu ārstēšanai un kurai būtiski ir pieaudzis darba apjoms, valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam. Ar piemaksām saistītos izdevumus sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Ministru kabineta 2021.gada 20.oktobra rīkojums Nr.745 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” (prot. Nr.70 43.§), ar kuru tika piešķirts papildus finansējums 2021.gada oktobra piemaksām un iezīmēts 2022.gada budžetā 2021.gada novembra un decembra piemaksām par darbu ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu, tika gatavots 2021.gada oktobra sākumā, kad 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju pārsniedza 600 gadījumus un stacionārajās ārstniecības iestādēs ievietoto Covid-19 pacientu skaits, kam uz to brīdi tika nodrošināts ārstēšanas process, bija ap 600. Tika prognozēts, ka saslimstība ar Covid-19 pieaugs un arī stacionēto pacientu skaits pieaugs. Iepriekšējais saslimstības vilnis bija 2021.gada sākumā, kad maksimālais stacionēto skaits slimnīcā bija ap 1 200 Covid-19 pacientiem, līdz ar to tika prognozēts, ka līdzīga saslimstība un hospitalizēto pacientu skaits būs arī laika periodā no 2021.gada oktobra līdz decembrim. Pamatojoties uz iepriekš minēto tika prognozēts, ka stacionāro ārstniecības iestāžu nodarbināto skaits, kas tiktu iesaistīts Covid-19 pacientu ārstēšanas procesā, būtu līdzīgs kā laika periodā no 2021.gada janvāra līdz maijam. Tomēr Covid-19 delta paveida izplatība bija straujāka kā prognozēts un oktobra beigās 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 000 iedzīvotāju jau pārsniedza 1 800 gadījumus, un secīgi novembrī maksimālais stacionēto Covid-19 pacientu skaits, kam vienlaicīgi tika nodrošināta ārstēšana stacionārajās ārstniecības iestādēs, sasniedza 1 600. Līdz ar to 2021.gada novembrī stcionārajās ārstniecības iestādēs Covid-19 pacientu ārstēšanas nodrošināšanai tika iesaistīts lielāks ārstniecības personu un citu nodarbināto skaits kā sākotnēji tika prognozēts. 2021.gada 21.oktobrī noteica 3 nedēļu mājsēdi, lai samazinātu strauji augošo Covid-19 gadījumu skaitu un veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Līdz ar to arī 2021.gada decembrī Covid-19 pacientu skaits stacionārajās ārstniecības iestādēs samazinājās un arī iesaistīto nodarbināto skaits samazinājās. Pamatojoties uz iepriekš minēto, pēc atskaišu par faktiski noteiktajām un izmaksātajām piemaksām par darbu ar Covid-19 jautājumu risināšanu un seku novēršanu apkopošanas, piemaksu izmaksas kompensēšanai ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par laika periodu 2021.gada novembris līdz decembris papildus nepieciešamais finansējums no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" – 31 968 716 euro. Līdz ar to papildus nepieciešamais finansējums piemaksu kompensēšanai attiecīgajam laika periodam ir par 629 272 euro vairāk kā Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra protokollēmuma Nr.70 43.paragrāfā tika paredzēts (31 968 716 euro - 31 339 444 euro).
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 31 968 716 euro apmērā, lai nodrošinātu piemaksu apmaksas kompensēšanu un atvaļinājuma rezerves uzkrājumu atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai laika periodā līdz 2021.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. finansējumu 29 538 316 euro apmērā piemaksu kompensēšanai, tai skaitā:
1.1. Nacionālajam veselības dienestam 25 736 074 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (13 773 301 euro), ambulatorajām ārstniecības iestādēm (32 591 euro), ģimenes ārstu praksēm (11 548 007 euro), aptiekām (323 193 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (58 982 euro);
1.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 3 710 472 euro apmērā;
1.3. Slimību profilakses un kontroles centram 57 729 euro apmērā;
1.4. Valsts asinsdonoru centram 2 987 euro apmērā;
1.5. Veselības inspekcijai 3 516 euro apmērā;
1.6. Veselības ministrijai 27 538 euro apmērā;
2. finansējumu 2 430 400 euro apmērā atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanai, tai skaitā:
2.1. Nacionālajam veselības dienestam 2 113 672 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (1 146 809 euro), ģimenes ārstu praksēm (961 949 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (4 914 euro);
2.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 309 083 euro apmērā;
2.3. Slimību profilakses un kontroles centram 4 809 euro apmērā;
2.4. Valsts asinsdonoru centram 249 euro apmērā;
2.5. Veselības inspekcijai 293 euro apmērā;
2.6. Veselības ministrijai 2 294 euro apmērā.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Rīkojuma projekts ietekmē:
1. Stacionārās un ambulatorās ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;
2. Ģimenes ārstu prakses, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;
3. Aptiekas, kas izsniedz kompensējamos references medikamentus.
1. Stacionārās un ambulatorās ārstniecības iestādes, kuras sniedz valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus;
2. Ģimenes ārstu prakses, kas sniedz valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus;
3. Aptiekas, kas izsniedz kompensējamos references medikamentus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
31 968 716
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
31 968 716
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-31 968 716
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-31 968 716
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
31 968 716
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz Finanšu ministrijai no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt Veselības ministrijai finansējumu 31 968 716 euro apmērā, lai nodrošinātu piemaksu apmaksas kompensēšanu un atvaļinājuma rezerves uzkrājumu atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai laika periodā līdz 2021.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu, tai skaitā:
1. finansējumu 29 538 316 euro apmērā piemaksu kompensēšanai, tai skaitā:
1.1. Nacionālajam veselības dienestam 25 736 074 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (13 773 301 euro), ambulatorajām ārstniecības iestādēm (32 591 euro), ģimenes ārstu praksēm (11 548 007 euro), aptiekām (323 193 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (58 982 euro);
1.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 3 710 472 euro apmērā;
1.3. Slimību profilakses un kontroles centram 57 729 euro apmērā;
1.4. Valsts asinsdonoru centram 2 987 euro apmērā;
1.5. Veselības inspekcijai 3 516 euro apmērā;
1.6. Veselības ministrijai 27 538 euro apmērā;
2. finansējumu 2 430 400 euro apmērā atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanai, tai skaitā:
2.1. Nacionālajam veselības dienestam 2 113 672 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (1 146 809 euro), ģimenes ārstu praksēm (961 949 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (4 914 euro);
2.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 309 083 euro apmērā;
2.3. Slimību profilakses un kontroles centram 4 809 euro apmērā;
2.4. Valsts asinsdonoru centram 249 euro apmērā;
2.5. Veselības inspekcijai 293 euro apmērā;
2.6. Veselības ministrijai 2 294 euro apmērā.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Kopā nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu piemaksu apmaksas kompensēšanu laika periodam līdz 2020.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu – 29 538 316 euro (papildus nepieciešamā kopsumma anotācijas pielikuma Nr.1 kopsavilkuma failā), tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests): no iestāžu iesniegtajām atskaitēm par faktiski aprēķinātajām un izmaksātajām piemaksām katram nodarbinātajam, atbilstoši viņa nostrādātajai slodzes daļai pie Covid -19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā un tai atbilstoši aprēķinātajam atalgojumam – 13 767 196 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2, Nr.3, Nr.8 un Nr.9);
- Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests): no iestāžu iesniegtajām atskaitēm par faktiski aprēķinātajām un izmaksātajām piemaksām valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam, atbilstoši viņa nostrādātajai slodzes daļai pie Covid -19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā un tai atbilstoši aprēķinātajam atalgojumam laika periodā no 2021.gada 7.decembra līdz 31.decembrim – 6 105 euro (pielikums Nr.10);
- Ģimenes ārstu prakses (Nacionālais veselības dienests): atbilstoši ģimenes ārstu prakšu sniegtajai atskaitei par prakses atvērtību un nodarbināto nostrādāto laiku attiecīgajā mēnesī, nosakot fiksēto piemaksu ģimenes ārstam un viņa praksē nodarbinātajām ārstniecības personām attiecīgi par pilnu mēnesi vai mazāk. Piemaksa ģimenes ārsta praksē tiek noteikta katram nodarbinātajam: ģimenes ārstiem, māsām, ārsta palīgiem un rezidentiem. Ja ģimenes ārsta praksē tiek nodarbināti vairāki ģimenes ārsti un māsas/ārsta palīgi, kas atbilstoši ir reģistrēts Nacionālajā veselības dienestā, tad piemaksa tiek noteikta katram – 11 548 007 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.4, Nr.5 un Nr.11);
- Aptieku farmaceitiem (Nacionālais veselības dienests): Nacionālā veselības dienesta apkopotās informācijas par aptieku izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu skaitu, atbilstoši aprēķinot maksājumus aptiekām (0,35 euro par izsniegto recepti) – 323 193 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.6);
- Sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem (Nacionālais veselības dienests): Nacionālā veselības dienesta apkopotās informācijas par sniegto sekundāro ambulatoro pakalpojumu skaitu Covid-19 pacientiem vai to kontaktpersonām, atbilstoši aprēķinot maksājumus ambulatorajām ārstniecības iestādēm (manipulācija 60163 – 13,54 euro par pakalpojumu). Ambulatorajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem, kuri sniedz sekundāros ambulatoros aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientiem un Covid-19 pacientu kontaktpersonām, samaksas veikšanu nodrošinot ar atbilstošu manipulāciju (manipulācijas vērtība tiek noteikta atbilstoši vidējam pakalpojuma sniegšanas laikam un normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķināšanu noteiktajam atalgojumam) – 32 591 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.7);
- Nacionālais veselības dienestam – 58 982 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 3 710 472 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2 un Nr.3);
- Slimību profilakses un kontroles centram – 57 729 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Valsts asinsdonoru centram – 2 987 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības inspekcijai – 3 516 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības ministrijai – 27 538 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3).
Tai skaitā ģimenes ārstu prakses iesniegušas precizētus apliecinājumus par prakses atvērtību 2021.gada oktobrī, veicot labojumus un papildinājumus – 9 298 euro apmērā, tai skaitā piemaksu nodrošināšanai 8 583 euro un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam 715 euro (pielikums Nr.11). Finansējums piemaksu apmaksai nodarbinātajiem ģimenes ārstu praksēs nodarbinātajiem laika periodam no 2021.gada 1.oktobra līdz 31.oktobrim tika piešķirts ar Ministru kabineta 2021.gada 20.oktobra rīkojums Nr.745 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” un atbilstoši Finanšu ministrijas 2021.gada 16.decembra rīkojumam Nr.861 “Par līdzekļu piešķiršanu” un Finanšu ministrijas 2021.gada 27.decembra rīkojumam Nr.942 “Par līdzekļu piešķiršanu” pēc iestāžu faktiski iesniegtajām atskaitēm saņemts Veselības ministrijas budžetā. Tā kā oktobris tika apkopots un iesniegts Finanšu ministrijā pašās gada beigās, tas bija jādara ļoti ātri, lai finansējumu iestādēm varētu novirzīt no 2021.gada budžeta atbilstoši izmaksāšanas laikam, līdz ar to arī iestādes pārskata iesniegšanu veica paātrinātā veidā. Ģimenes ārstu prakses precizētos apliecinājumus iesniedza 2021.gada decembra beigās, 2022.gada janvārī.
Papildus tam Veselības ministrija un tās padotības iestādēm, stacionārajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm ir aprēķināts uzkrājums atvaļinājuma rezervei – papildus 8,33% pie piemaksu summas (gadā nodarbinātajam 1 mēnesis atvaļinājuma ar 1 mēnešalgas likmi, lai uzkrātu rezervi darba devējam jāatliek katru mēnesi 8,33% no izmaksājamās summas = 1/12) – 2 430 400 euro (pielikumi Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.5, Nr.8, Nr.9 un Nr.11).
Aprēķinot izmaksājamo atvaļinājuma naudu nodarbinātajiem, jāņem vērā pēdējo 6 mēnešu vidējā izpeļņa, tai skaitā vidējā izpeļņā tiek skaitītas papildus noteiktās piemaksas līdz 100% apmērā no mēnešalgas. Attiecīgi pēc tam iestādēm ir jāizmaksā atvaļinājuma nauda saviem nodarbinātajiem, tādā apmērā, kas nav plānota un pieejama viņu budžetā. It īpaši šāda situācija var veidoties, ja piemaksas tiek izmaksātas ilgstoši – atkārtoti piemaksas nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, noteiktas no 2020.gada 1.oktobra, tai skaitā līdz 100% apmērā no mēnešalgas no 2020.gada 9.novembra.
Kopā nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanu atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai laika periodam līdz 2020.gada 31.decembrim – 2 430 400 euro (papildus nepieciešamā kopsumma anotācijas pielikuma Nr.1 kopsavilkuma failā), tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests) – 1 146 809 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2, Nr.3, Nr.8 un Nr.9);
- Ģimenes ārstu prakses (Nacionālais veselības dienests) – 961 949 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.4, Nr.5 un Nr.11);
- Nacionālais veselības dienestam – 4 914 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 309 083 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2 un Nr.3);
- Slimību profilakses un kontroles centram – 4 809 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Valsts asinsdonoru centram – 249 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības inspekcijai – 293 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības ministrijai – 2 294 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3).
Piemaksu noteikšana stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kā arī ģimenes ārstu praksēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Savukārt piemaksas farmaceitiem (aptiekām) par katru izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu grupā saistībā ar darba apjoma pieaugumu Covid-19 pandēmijas apstākļos uzskatām, ka nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Publiskais atbalsts uzņēmumiem ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tādā gadījumā, ja tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai un ja tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Valsts atbalsta regulējums attiecas tikai uz specifiskajiem atbalsta pasākumiem, kas rada īpašas priekšrocības tikai vienam vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem konkrētajā valstī, savukārt pasākums nav selektīvs, ja tas ir vispārēji attiecināms uz jebkuru saimnieciskās darbības veicēju. Ņemot vērā farmācijas nozares specifiku un attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvos aktus, ambulatorai ārstēšanai nepieciešamās recepšu zāles izsniedzamas tikai aptiekā pret recepti (Farmācijas likuma 1.panta 13.daļa). Zāļu izplatīšanai vispārēja tipa aptiekās nepieciešams saņemt īpašu licenci, un atbilstoši Farmācijas likuma 11.pantam norēķinus ar šīm aptiekām par izsniegtajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ietvaros veic Nacionālais veselības dienests. Aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai vai citai personai, kura nav farmaceits, piederošajā aptiekā slēdzams darba līgums ar sertificētu farmaceitu, jo aptiekās zāles drīkst izgatavot, kontrolēt un izplatīt tikai speciālisti, kam ir farmaceitiskā izglītība. Atbilstoši Veselības ministrijas rīkojumiem, ar kuru piemaksas tiks piešķirtas, aptiekas saņems 0,35 euro par katru izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu grupā, aptiekām saņemtais maksājums jānovirza piemaksām farmaceitiem, iesniedzot Nacionālajā veselības dienestā atskaiti par saņemtās kopsummas izmaksu konkrētiem farmaceitiem.
Pamatojoties uz augstāk minēto un ņemot vērā faktu, ka atbalstu saņem visas aptiekas, kas izsniedz kompensējamos medikamentus, tad nav vērojama selektivitāte un līdzekļu piešķīrums nerada īpašas priekšrocības tikai atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem, līdz ar to nav kvalificējams kā valsts atbalsts.
1. finansējumu 29 538 316 euro apmērā piemaksu kompensēšanai, tai skaitā:
1.1. Nacionālajam veselības dienestam 25 736 074 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (13 773 301 euro), ambulatorajām ārstniecības iestādēm (32 591 euro), ģimenes ārstu praksēm (11 548 007 euro), aptiekām (323 193 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (58 982 euro);
1.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 3 710 472 euro apmērā;
1.3. Slimību profilakses un kontroles centram 57 729 euro apmērā;
1.4. Valsts asinsdonoru centram 2 987 euro apmērā;
1.5. Veselības inspekcijai 3 516 euro apmērā;
1.6. Veselības ministrijai 27 538 euro apmērā;
2. finansējumu 2 430 400 euro apmērā atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanai, tai skaitā:
2.1. Nacionālajam veselības dienestam 2 113 672 euro apmērā, lai veiktu samaksu stacionārajām ārstniecības iestādēm (1 146 809 euro), ģimenes ārstu praksēm (961 949 euro) un Nacionālā veselības dienesta darbiniekiem (4 914 euro);
2.2. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam 309 083 euro apmērā;
2.3. Slimību profilakses un kontroles centram 4 809 euro apmērā;
2.4. Valsts asinsdonoru centram 249 euro apmērā;
2.5. Veselības inspekcijai 293 euro apmērā;
2.6. Veselības ministrijai 2 294 euro apmērā.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiks sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par rīkojuma projektā minēto līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma projektā minētajām apropriācijas izmaiņām un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas izmaiņām, veiks apropriācijas izmaiņas.
Kopā nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu piemaksu apmaksas kompensēšanu laika periodam līdz 2020.gada 31.decembrim atbildīgo institūciju ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos sabiedrības veselības apdraudējuma situācijā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un seku novēršanu – 29 538 316 euro (papildus nepieciešamā kopsumma anotācijas pielikuma Nr.1 kopsavilkuma failā), tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests): no iestāžu iesniegtajām atskaitēm par faktiski aprēķinātajām un izmaksātajām piemaksām katram nodarbinātajam, atbilstoši viņa nostrādātajai slodzes daļai pie Covid -19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā un tai atbilstoši aprēķinātajam atalgojumam – 13 767 196 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2, Nr.3, Nr.8 un Nr.9);
- Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests): no iestāžu iesniegtajām atskaitēm par faktiski aprēķinātajām un izmaksātajām piemaksām valdes locekļiem un valdes priekšsēdētājam, atbilstoši viņa nostrādātajai slodzes daļai pie Covid -19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā un tai atbilstoši aprēķinātajam atalgojumam laika periodā no 2021.gada 7.decembra līdz 31.decembrim – 6 105 euro (pielikums Nr.10);
- Ģimenes ārstu prakses (Nacionālais veselības dienests): atbilstoši ģimenes ārstu prakšu sniegtajai atskaitei par prakses atvērtību un nodarbināto nostrādāto laiku attiecīgajā mēnesī, nosakot fiksēto piemaksu ģimenes ārstam un viņa praksē nodarbinātajām ārstniecības personām attiecīgi par pilnu mēnesi vai mazāk. Piemaksa ģimenes ārsta praksē tiek noteikta katram nodarbinātajam: ģimenes ārstiem, māsām, ārsta palīgiem un rezidentiem. Ja ģimenes ārsta praksē tiek nodarbināti vairāki ģimenes ārsti un māsas/ārsta palīgi, kas atbilstoši ir reģistrēts Nacionālajā veselības dienestā, tad piemaksa tiek noteikta katram – 11 548 007 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.4, Nr.5 un Nr.11);
- Aptieku farmaceitiem (Nacionālais veselības dienests): Nacionālā veselības dienesta apkopotās informācijas par aptieku izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu skaitu, atbilstoši aprēķinot maksājumus aptiekām (0,35 euro par izsniegto recepti) – 323 193 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.6);
- Sekundāro ambulatoro pakalpojumu sniedzējiem (Nacionālais veselības dienests): Nacionālā veselības dienesta apkopotās informācijas par sniegto sekundāro ambulatoro pakalpojumu skaitu Covid-19 pacientiem vai to kontaktpersonām, atbilstoši aprēķinot maksājumus ambulatorajām ārstniecības iestādēm (manipulācija 60163 – 13,54 euro par pakalpojumu). Ambulatorajās ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem, kuri sniedz sekundāros ambulatoros aprūpes pakalpojumus Covid-19 pacientiem un Covid-19 pacientu kontaktpersonām, samaksas veikšanu nodrošinot ar atbilstošu manipulāciju (manipulācijas vērtība tiek noteikta atbilstoši vidējam pakalpojuma sniegšanas laikam un normatīvajos aktos par veselības aprūpes pakalpojumu tarifu aprēķināšanu noteiktajam atalgojumam) – 32 591 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.7);
- Nacionālais veselības dienestam – 58 982 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 3 710 472 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2 un Nr.3);
- Slimību profilakses un kontroles centram – 57 729 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Valsts asinsdonoru centram – 2 987 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības inspekcijai – 3 516 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības ministrijai – 27 538 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3).
Tai skaitā ģimenes ārstu prakses iesniegušas precizētus apliecinājumus par prakses atvērtību 2021.gada oktobrī, veicot labojumus un papildinājumus – 9 298 euro apmērā, tai skaitā piemaksu nodrošināšanai 8 583 euro un atvaļinājuma rezerves uzkrājumam 715 euro (pielikums Nr.11). Finansējums piemaksu apmaksai nodarbinātajiem ģimenes ārstu praksēs nodarbinātajiem laika periodam no 2021.gada 1.oktobra līdz 31.oktobrim tika piešķirts ar Ministru kabineta 2021.gada 20.oktobra rīkojums Nr.745 “Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”” un atbilstoši Finanšu ministrijas 2021.gada 16.decembra rīkojumam Nr.861 “Par līdzekļu piešķiršanu” un Finanšu ministrijas 2021.gada 27.decembra rīkojumam Nr.942 “Par līdzekļu piešķiršanu” pēc iestāžu faktiski iesniegtajām atskaitēm saņemts Veselības ministrijas budžetā. Tā kā oktobris tika apkopots un iesniegts Finanšu ministrijā pašās gada beigās, tas bija jādara ļoti ātri, lai finansējumu iestādēm varētu novirzīt no 2021.gada budžeta atbilstoši izmaksāšanas laikam, līdz ar to arī iestādes pārskata iesniegšanu veica paātrinātā veidā. Ģimenes ārstu prakses precizētos apliecinājumus iesniedza 2021.gada decembra beigās, 2022.gada janvārī.
Papildus tam Veselības ministrija un tās padotības iestādēm, stacionārajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm ir aprēķināts uzkrājums atvaļinājuma rezervei – papildus 8,33% pie piemaksu summas (gadā nodarbinātajam 1 mēnesis atvaļinājuma ar 1 mēnešalgas likmi, lai uzkrātu rezervi darba devējam jāatliek katru mēnesi 8,33% no izmaksājamās summas = 1/12) – 2 430 400 euro (pielikumi Nr.2, Nr.3, Nr.4, Nr.5, Nr.8, Nr.9 un Nr.11).
Aprēķinot izmaksājamo atvaļinājuma naudu nodarbinātajiem, jāņem vērā pēdējo 6 mēnešu vidējā izpeļņa, tai skaitā vidējā izpeļņā tiek skaitītas papildus noteiktās piemaksas līdz 100% apmērā no mēnešalgas. Attiecīgi pēc tam iestādēm ir jāizmaksā atvaļinājuma nauda saviem nodarbinātajiem, tādā apmērā, kas nav plānota un pieejama viņu budžetā. It īpaši šāda situācija var veidoties, ja piemaksas tiek izmaksātas ilgstoši – atkārtoti piemaksas nodarbinātajiem, kas iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā, noteiktas no 2020.gada 1.oktobra, tai skaitā līdz 100% apmērā no mēnešalgas no 2020.gada 9.novembra.
Kopā nepieciešamais finansējums, lai nodrošinātu atvaļinājuma rezerves uzkrājuma nodrošināšanu atbilstoši aprēķinātajai piemaksu summai laika periodam līdz 2020.gada 31.decembrim – 2 430 400 euro (papildus nepieciešamā kopsumma anotācijas pielikuma Nr.1 kopsavilkuma failā), tai skaitā:
- Ārstniecības iestādes (Nacionālais veselības dienests) – 1 146 809 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2, Nr.3, Nr.8 un Nr.9);
- Ģimenes ārstu prakses (Nacionālais veselības dienests) – 961 949 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.4, Nr.5 un Nr.11);
- Nacionālais veselības dienestam – 4 914 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam – 309 083 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumos Nr.2 un Nr.3);
- Slimību profilakses un kontroles centram – 4 809 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Valsts asinsdonoru centram – 249 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības inspekcijai – 293 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3);
- Veselības ministrijai – 2 294 euro (detalizēti aprēķini anotācijas pielikumā Nr.3).
Piemaksu noteikšana stacionārajām un ambulatorajām ārstniecības iestādēm, kā arī ģimenes ārstu praksēm ir komercdarbības atbalsta piešķiršana.
Komercdarbības atbalsts stacionārajām, ambulatorajām ārstniecības iestādēm un ģimenes ārstu praksēm tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu Nr. 2012/21/ES par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu.
Savukārt piemaksas farmaceitiem (aptiekām) par katru izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu grupā saistībā ar darba apjoma pieaugumu Covid-19 pandēmijas apstākļos uzskatām, ka nav kvalificējams kā valsts atbalsts. Publiskais atbalsts uzņēmumiem ir uzskatāms par valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkta izpratnē tikai tādā gadījumā, ja tas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai un ja tas iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm. Valsts atbalsta regulējums attiecas tikai uz specifiskajiem atbalsta pasākumiem, kas rada īpašas priekšrocības tikai vienam vai vairākiem saimnieciskās darbības veicējiem konkrētajā valstī, savukārt pasākums nav selektīvs, ja tas ir vispārēji attiecināms uz jebkuru saimnieciskās darbības veicēju. Ņemot vērā farmācijas nozares specifiku un attiecīgo jomu reglamentējošos normatīvos aktus, ambulatorai ārstēšanai nepieciešamās recepšu zāles izsniedzamas tikai aptiekā pret recepti (Farmācijas likuma 1.panta 13.daļa). Zāļu izplatīšanai vispārēja tipa aptiekās nepieciešams saņemt īpašu licenci, un atbilstoši Farmācijas likuma 11.pantam norēķinus ar šīm aptiekām par izsniegtajām zālēm un medicīniskajām ierīcēm ambulatorajai ārstēšanai paredzēto kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtības ietvaros veic Nacionālais veselības dienests. Aptieku izveido farmaceita prakses, kopprakses vai kapitālsabiedrības veidā. Par farmaceitiskās aprūpes veikšanu pašvaldībai vai citai personai, kura nav farmaceits, piederošajā aptiekā slēdzams darba līgums ar sertificētu farmaceitu, jo aptiekās zāles drīkst izgatavot, kontrolēt un izplatīt tikai speciālisti, kam ir farmaceitiskā izglītība. Atbilstoši Veselības ministrijas rīkojumiem, ar kuru piemaksas tiks piešķirtas, aptiekas saņems 0,35 euro par katru izsniegto A sarakstā iekļauto kompensējamo references vai lētāko medikamentu līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu grupā, aptiekām saņemtais maksājums jānovirza piemaksām farmaceitiem, iesniedzot Nacionālajā veselības dienestā atskaiti par saņemtās kopsummas izmaksu konkrētiem farmaceitiem.
Pamatojoties uz augstāk minēto un ņemot vērā faktu, ka atbalstu saņem visas aptiekas, kas izsniedz kompensējamos medikamentus, tad nav vērojama selektivitāte un līdzekļu piešķīrums nerada īpašas priekšrocības tikai atsevišķiem saimnieciskās darbības veicējiem, līdz ar to nav kvalificējams kā valsts atbalsts.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Izdevumi tiks veikti Veselības ministrijas budžeta programmas 99.00.00 “Līdzekļu neparedzētiem gadījumiem izlietojums” ietvaros, līdzekļus pārdalot no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Nacionālais veselības dienests, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Valsts asinsdonoru centrs, Veselības inspekcija, Veselības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Veselības ministrija
- Nacionālais veselības dienests
- Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests
- Slimību profilakses un kontroles centrs
- Veselības inspekcija
- Valsts asinsdonoru centrs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi