24-TA-1955: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Elektronisko sakaru likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
Satversmes tiesas 2024. gada 3. jūlija spriedums lietā Nr. 2022-44-01 (turpmāk - spriedums).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekta "Grozījums Elektronisko sakaru likumā" (turpmāk - likumprojekts) mērķis ir novērst Elektronisko sakaru likuma 48. panta normu attiecībā uz ierobežotu radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanu neatbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajiem trim teikumiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Nākamā diena pēc izsludināšanas (likumprojektam)
Pamatojums
Spriedums, kas atzīst Elektronisko sakaru likuma 48. panta septīto daļu par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no 2025. gada 1. janvāra.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ar spriedumu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmei ir atzīta Elektronisko sakaru likuma 48.panta septītā daļa. Minētā norma noteic elektronisko sakaru komersanta (turpmāk – komersants) tiesības nodot vai iznomāt tikai tādas ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kuras tas ieguvis konkursa vai izsoles rezultātā par maksu.
Satversmes tiesa (turpmāk - tiesa) atzina, ka 48. panta septītās daļas regulējumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība, un tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Tiesa atzīst, ka radiofrekvenču spektrs ir unikāls un ierobežots resurss, tāpēc dažos gadījumos ir nepieciešams ierobežot tā lietošanas tiesību nodošanu. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, tomēr likumdevēja izmantotais vispārīgais aizliegums nav samērīgs, jo ir iespējams alternatīvs risinājums, kas ir tikpat iedarbīgs un mazāk ierobežo pamattiesības. Tiesa uzskata, ka katrs gadījums, kurā tiek lūgta ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana, Regulatoram būtu jāvērtē individuāli, lai ņemtu vērā vēsturiskos, tirgus un konkurences apstākļus. Šāda pieeja palīdzētu novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar negodīgu iedzīvošanos uz ierobežota resursa rēķina. Tādējādi tiktu nodrošināts sabiedrības, komersantu un citu tirgus dalībnieku interešu līdzsvars, kā arī efektīva spektra izmantošana. Tiesa norāda, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas ietver arī šo tiesību tālāknodošanu citam elektronisko sakaru komersantam, ir mantiskas tiesības, proti, elektronisko sakaru komersanta īpašums Satversmes 105.panta izpratnē. Tiesa arī norāda, ka normas, kas pārmērīgi ierobežo īpašuma tiesības, nav attaisnojamas. Tiesību uz īpašumu ierobežojums izpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto normu ir liegtas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas noteiktas licencē, vai ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto pieteikuma iesniedzēja tiesību apjoms.
Jau šobrīd normatīvie akti paredz pienākumu Regulatoram izvērtēt konkurences apstākļus un nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci tirgū, pieņemot lēmumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanu citiem komersantiem. Turklāt, ja Regulatoram ir pamats uzskatīt, ka specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi netiks ievēroti vai konkurence tiks negatīvi ietekmēta, viņš var atteikties apstiprināt šo tiesību nodošanu atbilstoši Likuma 48. panta piektajai daļai.
Satversmes tiesa (turpmāk - tiesa) atzina, ka 48. panta septītās daļas regulējumam ir leģitīms mērķis - citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība, un tajā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu. Tiesa atzīst, ka radiofrekvenču spektrs ir unikāls un ierobežots resurss, tāpēc dažos gadījumos ir nepieciešams ierobežot tā lietošanas tiesību nodošanu. Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemēroti pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai, tomēr likumdevēja izmantotais vispārīgais aizliegums nav samērīgs, jo ir iespējams alternatīvs risinājums, kas ir tikpat iedarbīgs un mazāk ierobežo pamattiesības. Tiesa uzskata, ka katrs gadījums, kurā tiek lūgta ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošana, Regulatoram būtu jāvērtē individuāli, lai ņemtu vērā vēsturiskos, tirgus un konkurences apstākļus. Šāda pieeja palīdzētu novērtēt un mazināt riskus, kas saistīti ar negodīgu iedzīvošanos uz ierobežota resursa rēķina. Tādējādi tiktu nodrošināts sabiedrības, komersantu un citu tirgus dalībnieku interešu līdzsvars, kā arī efektīva spektra izmantošana. Tiesa norāda, ka ierobežota radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības, kas ietver arī šo tiesību tālāknodošanu citam elektronisko sakaru komersantam, ir mantiskas tiesības, proti, elektronisko sakaru komersanta īpašums Satversmes 105.panta izpratnē. Tiesa arī norāda, ka normas, kas pārmērīgi ierobežo īpašuma tiesības, nav attaisnojamas. Tiesību uz īpašumu ierobežojums izpaužas tādējādi, ka ar apstrīdēto normu ir liegtas kādas tiesības, kas komersantam jau reiz bijušas noteiktas licencē, vai ir samazinājies ar Satversmes normām aizsargāto pieteikuma iesniedzēja tiesību apjoms.
Jau šobrīd normatīvie akti paredz pienākumu Regulatoram izvērtēt konkurences apstākļus un nosacījumus, lai nodrošinātu efektīvu konkurenci tirgū, pieņemot lēmumu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību nodošanu citiem komersantiem. Turklāt, ja Regulatoram ir pamats uzskatīt, ka specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi netiks ievēroti vai konkurence tiks negatīvi ietekmēta, viņš var atteikties apstiprināt šo tiesību nodošanu atbilstoši Likuma 48. panta piektajai daļai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma 9. panta pirmās daļas 11. punkts noteic, ka Regulators piešķir un anulē ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, pagarina lietošanas tiesību termiņu, pieņem lēmumus par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu, iznomāšanu un kopīgu ierobežotas radiofrekvenču joslas izmantošanu.
Likuma 45., 46., 47. un 48. pants nosaka, kā Regulators elektronisko sakaru komersantam piešķir, anulē radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz ierobežoto joslu, pagarina radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz ierobežoto joslu, kā arī nosaka Regulatora rīcību, saņemot pieteikumu par to nodošanu vai iznomāšanu citam elektronisko sakaru komersantam. Minētajos likuma pantos ir noteikti kritēriji un nosacījumi ierobežotas joslas lietošanas tiesību anulēšanai, kopīgai izmantošanai, nodošanai un iznomāšanai, un lietošanas tiesību termiņa pagarināšanai, kā arī kārtība, kādā ierobežotas joslas lietošanas tiesības pieprasa piešķirt, anulēt, kopīgi izmantot, nodot vai iznomāt un pagarināt to termiņu. Likuma 47. panta trešajā un ceturtajā daļā ir skaidri nosacījumi, kuriem pastāvot, Regulators var anulēt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības vai atteikt pagarināt to lietošanas termiņu.
Šobrīd Likuma 48. pants paredz elektronisko sakaru komersantam tiesības nodot vai iznomāt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kā arī komersanta un Regulatora veicamās darbības, tomēr skaidri nepasaka, ka Regulatoram šajā gadījumā jāpieņem lēmums par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu, kā arī nenosaka nosacījumus, kad Regulators var atteikt šādu nodošanu vai iznomāšanu. Vienīgais gadījums, kad komersants nav tiesīgs veikt lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšana, ir noteikts likuma 48.panta septītajā daļā, kura atbilstoši tiesas spriedumam ir atzīta par neatbilstošu Satversmei. Vienlaikus likums skaidri nepasaka, ka elektronisko sakaru komersantam, reorganizējoties, apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, lai turpinātu izmantot tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, ir jāveic lietošanas tiesību nodošana likumā noteiktajā kārtībā.
Likuma 45., 46., 47. un 48. pants nosaka, kā Regulators elektronisko sakaru komersantam piešķir, anulē radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz ierobežoto joslu, pagarina radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības uz ierobežoto joslu, kā arī nosaka Regulatora rīcību, saņemot pieteikumu par to nodošanu vai iznomāšanu citam elektronisko sakaru komersantam. Minētajos likuma pantos ir noteikti kritēriji un nosacījumi ierobežotas joslas lietošanas tiesību anulēšanai, kopīgai izmantošanai, nodošanai un iznomāšanai, un lietošanas tiesību termiņa pagarināšanai, kā arī kārtība, kādā ierobežotas joslas lietošanas tiesības pieprasa piešķirt, anulēt, kopīgi izmantot, nodot vai iznomāt un pagarināt to termiņu. Likuma 47. panta trešajā un ceturtajā daļā ir skaidri nosacījumi, kuriem pastāvot, Regulators var anulēt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības vai atteikt pagarināt to lietošanas termiņu.
Šobrīd Likuma 48. pants paredz elektronisko sakaru komersantam tiesības nodot vai iznomāt ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, kā arī komersanta un Regulatora veicamās darbības, tomēr skaidri nepasaka, ka Regulatoram šajā gadījumā jāpieņem lēmums par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu, kā arī nenosaka nosacījumus, kad Regulators var atteikt šādu nodošanu vai iznomāšanu. Vienīgais gadījums, kad komersants nav tiesīgs veikt lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšana, ir noteikts likuma 48.panta septītajā daļā, kura atbilstoši tiesas spriedumam ir atzīta par neatbilstošu Satversmei. Vienlaikus likums skaidri nepasaka, ka elektronisko sakaru komersantam, reorganizējoties, apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, lai turpinātu izmantot tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, ir jāveic lietošanas tiesību nodošana likumā noteiktajā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Elektronisko sakaru komersantam, reorganizējoties apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, lai turpinātu izmantot tam piešķirtās ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesības, ir savlaicīgi jāveic lietošanas tiesību nodošana Likumā noteiktajā kārtībā. 48. panta trešā daļa tiek papildināta, lai nostiprinātu nepārprotamu tiesiskā regulējuma skaidrību, ka, reorganizējoties apvienošanas vai sadalīšanas ceļā, radiofrekvenču joslu lietošanas tiesību pārejai jānotiek saskaņā ar Elektronisko sakaru likumu.
Likuma 48.panta trešās daļas norma netiek attiecināta uz reorganizāciju pārveidojoties. Atbilstoši Komerclikuma 337. panta pirmajai daļai, reorganizācija pārveidojoties ir process, kurā sabiedrība maina sabiedrības veidu, saglabājot savu tiesību subjekta statusu. Proti, viena un tā pati sabiedrība, neizbeidzot savu darbību, maina savu juridisko ietvaru un, piemēram, no sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļūst par akciju sabiedrību vai no personālsabiedrības tiek pārveidota par kapitālsabiedrību. Pārveidotā jeb iegūstošā sabiedrība ir tā pati pārveidojamā sabiedrība, tikai tā turpmāk darbojas kā cita veida sabiedrība. Līdz ar to reorganizācijas procesā pārveidotā sabiedrība nemaina savu komerctiesisko statusu, tas ir, tā nekļūst par jaunu komersantu un saglabā visas iepriekš iegūtās tiesības, tostarp tiesības uz radiofrekvenču joslas izmantošanu. Reorganizējoties, ja sabiedrība veic pārveidi, pietiek ar to, ka elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram informāciju par izmaiņām paziņojumā par darbību elektronisko sakaru nozarē 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas, atbilstoši Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu 5. punktam.
Likums papildināts ar 48. panta 4.1 daļu, kas skaidri nosaka tiesības Regulatoram pieņemt lēmumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu, kā arī nosacījumus, kad Regulators šādu nodošanu vai iznomāšanu var atteikt. Nosacījumi izvēlēti atbilstoši likuma 47. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, vērtējot radiofrekvenču lietošanas tiesību pagarināšanu vai anulēšanu. Regulators pieteikumu izskatīšanā vērtēs, vai lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersants ir lietojis godprātīgi (ir ievēroti ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumi vai ir izpildīti specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi), kā arī vai nepastāv konkurences kropļošanas iespējas un risks.
Regulators lēmumu par radiofrekvenču lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu pieņem Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņos. Šajā procesā ir jānodrošina lēmumu atklātība un, ja nepieciešams, jāveic publiskās konsultācijas. Šāda pieeja ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 23., 51. un 52. pantu, kas nosaka atbilstošas prasības lēmumu pieņemšanā par radiofrekvenču joslu nodošanu un iznomāšanu.
Ar likumprojektu tiek izslēgts likuma 48. panta piektās daļas otrais teikums, jo tajā noteiktā norma ir ietverta likumprojekta 48. panta 4.1 daļas 3. punktā.
Ar likumprojektu tiek izslēgta likuma 48. panta septītā daļa, kuru tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, tādējādi likuma 48. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības nodot vai iznomāt radiofrekvenču lietošanas tiesības vienlīdzīgi tiks attiecinātas gan uz elektronisko sakaru komersantiem, kuri šādas lietošanas tiesības ieguvuši par maksu, gan bezmaksas.
Likuma 48. panta astotā daļa tika iekļauta likumā atbilstoši Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas aicinājumam Regulatoram izstrādāt priekšlikumus racionālai un efektīvai ierobežota resursa izmantošanai. Šī norma dod tiesības komersantiem, neatkarīgi no ierobežotu radiofrekvenču joslu iegūšanas veida, iesniegt savstarpēji saistītus pieteikumus par to nodošanu. Ņemot vērā spriedumu, ar kuru 48. panta septītā daļa atzīta par spēkā neesošu no 2025.gada 1. janvāra, 48. panta astotā daļa vairs nav nepieciešama, jo nesasniegs tās mērķi - sekmēt efektīvāku ierobežotu radiofrekvenču joslu izmantošanu, jo nepastāvēs šķēršļi šā resursa nodošanai vispārējā kārtībā atbilstoši likuma 48. panta pirmajai daļai. Turklāt 48. panta astotās daļas izslēgšana nerada šķēršļus komersantu iespējai vērsties Regulatorā arī ar tādiem pieprasījumiem par savstarpēju ierobežotu radiofrekvenču joslu nodošanu starp diviem vai vārākiem komersantiem.
Pieteikumi par ierobežotu radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu un iznomāšanu, ja tie ir iesniegti Regulatoram pēc likumprojekta stāšanās spēkā datuma, tiks izskatīti pēc jaunā regulējuma. Pieteikumi, kas iesniegti pirms likumprojekta stāšanās spēkā datumam, šobrīd spēkā esošā likuma un termiņu ietvaros.
Likuma 48.panta trešās daļas norma netiek attiecināta uz reorganizāciju pārveidojoties. Atbilstoši Komerclikuma 337. panta pirmajai daļai, reorganizācija pārveidojoties ir process, kurā sabiedrība maina sabiedrības veidu, saglabājot savu tiesību subjekta statusu. Proti, viena un tā pati sabiedrība, neizbeidzot savu darbību, maina savu juridisko ietvaru un, piemēram, no sabiedrības ar ierobežotu atbildību kļūst par akciju sabiedrību vai no personālsabiedrības tiek pārveidota par kapitālsabiedrību. Pārveidotā jeb iegūstošā sabiedrība ir tā pati pārveidojamā sabiedrība, tikai tā turpmāk darbojas kā cita veida sabiedrība. Līdz ar to reorganizācijas procesā pārveidotā sabiedrība nemaina savu komerctiesisko statusu, tas ir, tā nekļūst par jaunu komersantu un saglabā visas iepriekš iegūtās tiesības, tostarp tiesības uz radiofrekvenču joslas izmantošanu. Reorganizējoties, ja sabiedrība veic pārveidi, pietiek ar to, ka elektronisko sakaru komersants iesniedz Regulatoram informāciju par izmaiņām paziņojumā par darbību elektronisko sakaru nozarē 10 darbdienu laikā pēc attiecīgo izmaiņu veikšanas, atbilstoši Vispārējās atļaujas un reģistrācijas noteikumu 5. punktam.
Likums papildināts ar 48. panta 4.1 daļu, kas skaidri nosaka tiesības Regulatoram pieņemt lēmumu par ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu, kā arī nosacījumus, kad Regulators šādu nodošanu vai iznomāšanu var atteikt. Nosacījumi izvēlēti atbilstoši likuma 47. panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajiem kritērijiem, vērtējot radiofrekvenču lietošanas tiesību pagarināšanu vai anulēšanu. Regulators pieteikumu izskatīšanā vērtēs, vai lietošanas tiesības elektronisko sakaru komersants ir lietojis godprātīgi (ir ievēroti ierobežotas radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību izmantošanas nosacījumi vai ir izpildīti specifiskie lietošanas tiesību nosacījumi), kā arī vai nepastāv konkurences kropļošanas iespējas un risks.
Regulators lēmumu par radiofrekvenču lietošanas tiesību nodošanu vai iznomāšanu pieņem Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā un termiņos. Šajā procesā ir jānodrošina lēmumu atklātība un, ja nepieciešams, jāveic publiskās konsultācijas. Šāda pieeja ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi 23., 51. un 52. pantu, kas nosaka atbilstošas prasības lēmumu pieņemšanā par radiofrekvenču joslu nodošanu un iznomāšanu.
Ar likumprojektu tiek izslēgts likuma 48. panta piektās daļas otrais teikums, jo tajā noteiktā norma ir ietverta likumprojekta 48. panta 4.1 daļas 3. punktā.
Ar likumprojektu tiek izslēgta likuma 48. panta septītā daļa, kuru tiesa ir atzinusi par neatbilstošu Satversmei, tādējādi likuma 48. panta pirmajā daļā noteiktās tiesības nodot vai iznomāt radiofrekvenču lietošanas tiesības vienlīdzīgi tiks attiecinātas gan uz elektronisko sakaru komersantiem, kuri šādas lietošanas tiesības ieguvuši par maksu, gan bezmaksas.
Likuma 48. panta astotā daļa tika iekļauta likumā atbilstoši Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas aicinājumam Regulatoram izstrādāt priekšlikumus racionālai un efektīvai ierobežota resursa izmantošanai. Šī norma dod tiesības komersantiem, neatkarīgi no ierobežotu radiofrekvenču joslu iegūšanas veida, iesniegt savstarpēji saistītus pieteikumus par to nodošanu. Ņemot vērā spriedumu, ar kuru 48. panta septītā daļa atzīta par spēkā neesošu no 2025.gada 1. janvāra, 48. panta astotā daļa vairs nav nepieciešama, jo nesasniegs tās mērķi - sekmēt efektīvāku ierobežotu radiofrekvenču joslu izmantošanu, jo nepastāvēs šķēršļi šā resursa nodošanai vispārējā kārtībā atbilstoši likuma 48. panta pirmajai daļai. Turklāt 48. panta astotās daļas izslēgšana nerada šķēršļus komersantu iespējai vērsties Regulatorā arī ar tādiem pieprasījumiem par savstarpēju ierobežotu radiofrekvenču joslu nodošanu starp diviem vai vārākiem komersantiem.
Pieteikumi par ierobežotu radiofrekvenču joslas lietošanas tiesību nodošanu un iznomāšanu, ja tie ir iesniegti Regulatoram pēc likumprojekta stāšanās spēkā datuma, tiks izskatīti pēc jaunā regulējuma. Pieteikumi, kas iesniegti pirms likumprojekta stāšanās spēkā datumam, šobrīd spēkā esošā likuma un termiņu ietvaros.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Likumprojekta izstrādes gaitā veiktas konsultācijas ar Regulatoru un elektronisko sakaru nozares asociācijām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Elektronisko sakaru komersanti, kas pakalpojumu sniegšanai izmanto radiofrekvences.
Ietekmes apraksts
Tiesības nodot vai iznomāt radiofrekvenču lietošanas tiesības vienlīdzīgi tiks attiecinātas gan uz elektronisko sakaru komersantiem, kuri šādas lietošanas tiesības ieguvuši par maksu, gan bez maksas.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
02018L1972
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīva (ES) 2018/1972
par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - kodekss).
Apraksts
Kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā ir noteikts, ka dalībvalstij ir dota rīcības brīvība noteikt, ka tiesības nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības var neattiecināt uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās tiesības lietot radiofrekvenču spektru sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai piešķirtas apraidei.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīva (ES) 2018/1972
par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (turpmāk - kodekss).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Latvija nav izmantojusi kodeksa 51. panta 1. punkta otrajā teikumā doto rīcības brīvību noteikt, ka tiesības nodot vai iznomāt citiem uzņēmumiem individuālās radiofrekvenču spektra lietošanas tiesības var neattiecināt uz gadījumiem, kad uzņēmuma individuālās tiesības lietot radiofrekvenču spektru sākotnēji ir piešķirtas par brīvu vai piešķirtas apraidei. Tiesa ir lēmusi, ka minētais ierobežojums ir neatbilstošs Latvijas Republikas Satversmei.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Lai gan likumprojekts atbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība likumprojekta izstrādē netiek piemērota, jo grozījumi likumā neskar plašas sabiedrības intereses; tie attiecas uz procesuālo darbību regulējumu un ietekmē tikai elektronisko sakaru komersantus, kuriem piešķirtas radiofrekvenču lietošanas tiesības. Projekta izstrādes gaitā tā sākotnējā redakcija tika nosūtīta elektronisko sakaru nozares asociācijām - Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijai (LIKTA), Latvijas Telekomunikāciju asociācijai (LTA), Latvijas Interneta asociācijai (LIA), Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijai(LEKA) un Regulatoram. Saņemtie priekšlikumi iekļauti projektā, ņemot vērā, ka atsevišķos jautājumos nozarei nebija vienota viedokļa, primāri vērā ņemti Regulatora priekšlikumi. Projekta starpinstitūciju saskaņošanas gaitā saņemti LIKTA un LIA atzinumi, kas daļēji ņemti vērā, primāri ņemot vērā Regulatora izteiktos priekšlikumus.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas: Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas: Satiksmes ministrija un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
