Anotācija (ex-ante)

Likums nodrošina pamatu programmas vadības un kontroles sistēmai, nosakot deleģējumu MK izdot detalizētākus noteikumus programmas pārvaldībai, tai skaitā, programmas īstenošanai un uzraudzībai.
Noteikumi, pirmkārt nosaka programmas atbalsta saņēmējus (mājsaimniecības), kuriem ir tiesības uz programmas atbalstu, nosacījumus pārtikas un pamata materiālās palīdzības preču (turpmāk - preces) saturam un to kvalitātes kritērijus, papildpasākumus, kuros atbalsta saņēmējiem būs iespēja piedalīties.
Otrs ieviešanas jautājumu kopums ir saistīts ar pašvaldību, to iestāžu vai nevalstisko organizāciju (turpmāk – partnerorganizācijas) iesaisti preču izdalīšanā un papildpasākumu nodrošināšanā. Noteikumi nosaka, kā izvēlēties partnerorganizācijas, tai skaitā, paredz līguma par darbību īstenošanu nosacījumus.
Trešais jautājumu kopums skar nepieciešamo normatīvo regulējumu izmaksām, kas veicamas no programmas un to plānošanai valsts budžetā.

1. Noteikumi izstrādāti uz 2014.-2020. gada plānošanas perioda MK 2014. gada 25. novembra noteikumu Nr.727 „Darbības programmas “Pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanai vistrūcīgākajām personām 2014.-2020. gada plānošanas periodā” īstenošanas noteikumi” pamata, taču tajā ir veikti atsevišķi uzlabojumi, kas galvenokārt balstīti uz EAFVP vadībā iesaistīto institūciju pieredzi un kopumā vērsti uz programmas ieviešanas vienkāršošanu un administratīvā sloga mazināšanu regulā (ES) Nr. 2021/1060 un regulā (ES) Nr. 2021/1057 noteiktā ietvaros.
2. Noteikumu punkti sadalīti deviņās nodaļās. Noteikumu I nodaļā iekļauti vispārīgie jautājumi, tai skaitā nosakot programmas kopējo attiecināmo finansējumu un atbalstāmas darbības, kuru īstenošanai finansējums paredzēts.
3. Noteikumu II nodaļa nosaka mājsaimniecību loku, kurām ir tiesības uz programmas atbalstu. Saglabāts iepriekšējā periodā noteiktais atbalsta saņēmēju loks – zemu ienākumu mājsaimniecības, īpaši ģimenes ar bērniem, kurām ir apgrūtināta pamatvajadzību apmierināšana.
Programmas atbalstu tiesīgas saņemt mājsaimniecības, kuras atbilst:
- trūcīgas mājsaimniecības statusam (mājsaimniecības, kurās ienākumi nepārsniegs 272 euro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai mājsaimniecībā 190 euro mēnesī);
- maznodrošinātas (zem nabadzības riska sliekšņa) mājsaimniecības statusam (mājsaimniecības, kurās ienākumi nepārsniegs 327 euro mēnesī pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, bet katrai nākamai personai mājsaimniecībā 229 euro mēnesī);
- mājsaimniecība, kurai pašvaldības sociālais dienests izsniedzis izziņu, kas apliecina, ka mājsaimniecība ir nonākusi krīzes situācijā.
Paredzēts, ka katru gadu programmas vadošā iestāde partnerībā ar nevalstisko sektoru un pašvaldībām un sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu (turpmāk - SIF) analizē un izvērtē situāciju valstī saistībā ar pārtikas un pamata materiālās palīdzības sniegšanu, sniedzot priekšlikumus MK, nepieciešamības gadījumā noteikt citu vienotu personu ienākumu līmeni, kas būtu pamats programmas atbalsta saņemšanai.
4. Noteikumu III nodaļa nosaka satura un kvalitātes prasības precēm un to nodrošināšanas kārtību. Nosakot preču satura un kvalitātes prasības, Labklājības ministrija ir veikusi viedokļu apzināšanu par programmas pārtikas un pamata materiālās palīdzības saturu (iesaistīti Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas un Valsts izglītības satura centrs). Jāatzīmē, ka tāpat kā iepriekšējā periodā, programmas mērķis nav nodrošināt ar pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu vistrūcīgākās personas ikdienā vai izziņas derīguma termiņā, proti, trīs vai sešus mēnešus, bet mazināt nenodrošinātību ar pārtiku, sniedzot daļēju atbalstu atsevišķu pārtikas preču komplektu veidā.
Noteikumu 1. pielikumā iekļautas vairākas enerģētiski līdzvērtīgas pārtikas preces un produkti, no kā finansējuma saņēmējs (SIF) veidos pārtikas preču komplektus un iepirks atbilstoši publisko iepirkumu reglamentējošiem normatīviem aktiem. 1.pielikumā noteikti programmas īstenošanai paredzēto pārtikas preču ražošanas, nekaitīguma un kvalitātes kritēriji, kas izriet no tiesiskā regulējuma par patēriņa produktu drošumu.
Sniedzot atbalstu pamata materiālās palīdzības nodrošināšanai, paredzēti individuālie mācību piederumi skolēniem un higiēnas un saimniecības preces. Noteikumu 2. un 3. pielikumā norādītas minēto preču drošuma prasības un kvalitātes kritēriji.
Paredzēts, ka reizi gadā finansējuma saņēmējs var iniciēt sākotnējo pārtikas preču un produktu aizstāšanu ar citām enerģētiski līdzvērtīgām pārtikas precēm un produktiem, iekļaujot tos pārtikas preču komplektā. Līdzīga atsevišķu preču aizstāšana ar citām līdzvērtīgām precēm paredzēta arī pamata materiālajai palīdzībai.
Noteikumi nosaka pamatprasības preču iepirkuma organizēšanai un piegādātāja pretendenta izvēlei, kurš ne tikai ražos vai iepirks izdalāmās preces, bet nodrošinās arī preču komplektu izveidi un transportēšanu uz partnerorganizāciju norādītām komplektu uzglabāšanas un izdales vietām.

5. Noteikumu IV nodaļā ietvertas prasības, kas ievērojamas preces uzglabājot un izdalot tās programmas atbalsta saņēmējiem.
Noteikumi nosaka, ka partnerorganizācija nodrošina, ka pārtikas preces un maltītes uzglabā un izdala vietā, kas ir iekļauta Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto (turpmāk – PVD) uzņēmumu reģistrā, vai vietā, kurā ir nodrošināta higiēnas prasību ievērošana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (ES) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu nosacījumiem, izņemot noteikumu 22.4. apakšpunktā minēto gadījumu. Minēto prasību uzraudzību un kontroli plāno, organizē un koordinē PVD savu funkciju ietvaros kā pārtikas aprites valsts uzraudzības iestāde.  Sadarbības iestāde un PVD slēdz starpresoru vienošanos par sadarbību programmas īstenošanā, nosakot pienākumus, tai skaitā informācijas apmaiņu. Noteikumu līmenī atsevišķa kārtība netiek noteikta.
Kā izņēmuma gadījumi, kuros pārtikas un pamata materiālās palīdzības komplektus partnerorganizācija drīkst izsniegt mēneša laikā pēc pašvaldības izziņas derīguma termiņa beigām, nepārsniedzot attiecīgajam komplektam noteikto kopējo skaitu noteiktajam periodam, piemēram, atbalsta saņēmēja ilgstoša slimība, laiks krīzes apliecinošo dokumentu sagatavošanai, nav iespēja komplektus nogādāt atbalsta saņēmējam.
Līdzīgi kā iepriekšējā plānošanas periodā programmas īstenošanai tiks izstrādāta programmas informācijas sistēma, kurā personas datu apstrāde netiks veikta. Programmas informācijas sistēmas izveidošanas un izmantošanas kārtība tiks noteikta Eiropas Sociālā fonda plus programmas materiālās nenodrošinātības mazināšanai 2021.-2027. gadam īstenošanas uzraudzības noteikumos. Turpretī noteikumu 33.3.apakšpunktā iekļautā plānotā programmas elektroniskā datu uzskaites sistēma, kas arī netiks izmantota personas datu apstrādei, plānota sniegtā programmas atbalsta (komplektu skaits, papildpasākumi) uzskaitei, informācijas apkopošanai un atskaišu par izsniegto atbalstu sagatavošanai un datu apmaiņai.

6. Noteikumu V nodaļā ietverti papildpasākumu īstenošanas nosacījumi. Papildpasākumi ar mērķi mazināt personu sociālo atstumtību, sniegt ieguldījumu nabadzības izskaušanā, veicināt to patstāvību savu sociālo problēmu vai krīzes situācijas rezultātā radušos problēmu risināšanā ilgtermiņā ir viens no partnerorganizāciju iesaistes programmā pamatnosacījumiem.

7. Noteikumu VI nodaļā noteikta partnerorganizāciju atlases izsludināšanas kārtība, partnerorganizāciju pretendentu atlases vērtēšanas kritēriji (noteikumu 4. pielikums) un pretendentu vērtēšanas pamatnosacījumi. Jāatzīmē, ka detalizētākus atlases nosacījumus programmas sadarbības iestāde (SIF) iekļaus partnerorganizāciju atlases nolikumā.
Atbalsta intensitāti izdales teritorijā sadarbības iestāde vērtē, ņemot vērā iepriekšējā mēneša pirms partnerorganizāciju atlases izsludināšanas atbalstāmo personu skaitu katrā izdales teritorijā, atbildoši pašvaldību sociālo dienestu sniegtajai informācijai.

8. Partnerorganizāciju atlases rezultātā sadarbības iestāde slēdz līgumus vai vienošanos (turpmāk - līgums) ar atbilstošajām partnerorganizācijām par preču uzglabāšanu, izdalīšanu, un papildpasākumu īstenošanu. Līguma saturs, kā arī noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas nosacījumi paredzēti noteikumu VII nodaļā.
9. Noteikumu VIII nodaļa nosaka no programmas attiecināmos izdevumus, to apmēru, tai skaitā:
- regulas Nr. 2021/1057 22. panta 1. punkta c) apakšpunktā vienotās likmes 7 % administrēšanas, uzglabāšanas un izdalīšanas un e) apakšpunktā vienotās likmes 7 % papildpasākumu īstenošanas izmaksas un to piemērošanas pamatprincipus;
- regulas Nr.2021/1060 36. panta 5. punkta b) apakšpunkta iii) punktā programmas Tehniskās palīdzības vienotās likmes 5 % finansējums.
No programmas neattiecināmas ir finansējuma saņēmēja organizēto iepirkumu administrēšanas izmaksas, kuru kopējais maksimālais apmērs finansēšanai no valsts budžeta tiek iezīmēts noteikumos. Nodaļā noteikto darbību dubultās finansēšanas riska novēršanu jeb demarkāciju ar Eiropas Savienības fondu, tai skaitā ESF + un citiem finanšu avotiem nodrošinās sadarbības iestāde un vadošā iestāde programmas uzraudzības procesa ietvaros, pārliecinoties, ka programmas finansējums netiek piešķirts pārtikas, higiēnas un saimniecības precēm, individuāliem mācību piederumiem un papildpasākumu īstenošanai, ko atbalsta ESF + vai cits publisks finansējuma avots. Labklājības ministrija, nodrošinās informācijas apmaiņu par ESF + plānoto atbalstu jomās, kur nodrošināma atbalsta papildinātība un demarkācija ar programmā plānoto atbalstu.
10. Noteikumu IX nodaļa nosaka kārtību, kādā valsts budžetā tiek plānoti finanšu līdzekļi programmas īstenošanai. Katra programmas vadībā iesaistītā institūcija sagatavo budžeta pieprasījumu, kurš pirms iesniegšanas Finanšu ministrijā tiek saskaņots ar Labklājības ministriju kā programmas vadošo iestādi.