Anotācija (ex-ante)

Pilnveidot tiesisko regulējumu, kas saistīts ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un fiziskās personas datu profilēšanu VID informācijas sistēmās, nodalot automatizētu lēmumu pieņemšanu no fiziskās personas datu profilēšanas kā divas atšķirīgas fiziskās personas datu apstrādes darbības.

Vispārējā kārtība

     Līdz 2025. gada 31. decembrim spēkā ir likums "Par Valsts ieņēmumu dienestu", kura 4.² pantā ir ietverts regulējums par VID automatizētu lēmumu pieņemšanu VID informācijas sistēmās administratīvajā procesā, tostarp fizisko personu datu profilēšanu, lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu.
    Ar 2026.gad stājās spēkā Valsts ieņēmumu dienesta likums, Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantā pārņemts likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.² pantā ietvertais regulējums par VID veikto fizisko personu datu profilēšanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu VID informācijas sistēmās, lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu. 
     Minētais regulējums ieviests, ievērojot Eiropas parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula).
     Minētās regulas preambulas 71. punktā noteikts, ka lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz automātisku personas datu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim (VID), tostarp krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzībai un novēršanai, ko veic saskaņā ar Eiropas Savienības iestāžu vai dalībvalsts uzraudzības iestāžu noteikumiem.
     Atbilstoši Datu regulas 4. panta 4. punktam "profilēšana" ir jebkura veida automatizēta personas datu apstrāde, kas izpaužas kā personas datu izmantošana nolūkā izvērtēt konkrētus ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, jo īpaši analizēt vai prognozēt aspektus saistībā ar minētās fiziskās personas sniegumu darbā, ekonomisko situāciju, veselību, personīgām vēlmēm, interesēm, uzticamību, uzvedību, atrašanās vietu vai pārvietošanos.
Proti, profilēšana nozīmē informācijas vākšanu par personu (vai personu grupu) un to
pazīmju vai uzvedības modeļu izvērtēšanu, lai personas vai grupas ievietotu noteiktā kategorijā vai grupā, jo īpaši, lai analizētu un/vai prognozētu, piemēram, viņu:
• spēju izpildīt uzdevumu;
• intereses vai
• paredzamo uzvedību.
     Lai nodrošinātu godprātīgu un pārredzamu personas datu apstrādi attiecībā uz datu subjektu, ņemot vērā konkrētos apstākļus un kontekstu, kurā personas datus paredzēts apstrādāt, VID kā pārzinis izmanto piemērotas matemātiskās vai statistikas procedūras profilēšanai, veic atbilstīgus tehniskus un organizatoriskus pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu kļūdu rašanās risku, garantējot personas datu drošību. 
     Jāuzsver, ka neveicot personas datu profilēšanu, VID nav iespējamas efektīvi izpildīt tam normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un uzdevumus, un nodrošināt sabiedrības intereses valsts budžeta līdzekļu iekasēšanā un citu VID uzdevumu izpildē. Profilēšana un automatizētu lēmumu pieņemšana, VID sniedz priekšrocības lielākai efektivitātei un resursu ietaupīšanai.
     Datu regulas preambulas 39. punktā noteikts, ka jebkurai personas datu apstrādei vajadzētu būt likumīgai un godprātīgai. Fiziskām personām vajadzētu būt pārredzamam tam, ka viņu personas datus vāc, izmanto, aplūko vai citādi apstrādā, un tam, kādā apjomā personas dati tiek vai tiks apstrādāti.
     Tāpat arī ikvienas personas pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs. Tātad ierobežojumam jābūt noteiktam svarīgu interešu – leģitīma mērķa labad.
     Ievērojot minēto, šobrīd Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka automatizētu lēmumu pieņemšana, t.sk. fizisko personu datu profilēšana, ir vērsta uz nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu administratīvajā procesā.
     Pašreiz VID, īstenojot normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi, veic personas datu apstrādi, kas ietver profilēšanu (t. sk. nodokļu nenomaksas risku identificēšanu), t. i., veic arī automatizētu personas datu apstrādi, kurā izvērtē ar fizisku personu saistītus personiskus aspektus, lai analizētu vai prognozētu aspektus saistībā ar datu subjekta sniegumu darbā, ekonomisko situāciju vai aktivitāti, uzticamību vai uzvedību (nodokļu saistības un to izpildes disciplīnu), atrašanās vietu vai pārvietošanos, kas datu subjektam var radīt juridiskas sekas vai tā līdzīgā veidā viņu ievērojami ietekmē.
     Fizisko personu datu profilēšanai VID noteikto funkciju veikšanai izmanto nodokļu maksātāju datus (šo datu kategorijas uzskaitītas Valsts ieņēmumu dienesta likuma 12. panta otrajā daļā).
     Jāuzsver, ka profilēšanai tiek izmantoti visi pieejamie dati vai attiecīgi noteikta daļa no VID rīcībā esošajiem personas datiem, kas atkarīgs no profilēšanas nepieciešamības, t. i., kādam mērķim tiek veikta datu profilēšana. Profilēšanas sekas – nodokļu nenomaksas risku konstatēšana; nodokļu maksātāju uzvedības prognozēšanas modeļu izveide un nodokļu maksātāju segmentēšana; pēc valsts un pašvaldību iestāžu pieprasījuma - dažādu projektu izstrāde u.tml.
     Datu profilēšanas rezultātā var pieņemt automatizētu individuālu lēmumu, kam ir  vai nav juridiskas sekas; var nosūtīt informatīvu paziņojumu (vēstuli) un var veikt personas riska izvērtējumu.
Šobrīd VID veic nodokļu maksātāju, tostarp fizisko personu datu profilēšanu šādu procesu ietvaros:
     - nodokļu maksātāju saistību izpildes risku un procesu vadības risku profilēšana – risku vadības taktiskajā un operatīvajā līmenī nodrošināšana, kas ietver strukturētu un nepārtrauktu risku identificēšanu, analīzi, novērtēšanu, uzraudzību, risku mazināšanas vai novēršanas pasākumu novērtēšanu;
     - datu pilnīguma un kvalitātes kontrole, datu bāzu pārvaldība – dažādu noviržu (datu ģenerēšana, transformācija, datu kvalitātes un statistikas apkopošana) identificēšanai datu vadībā tiek iegūti un testēti nodokļu maksātāju dati, kas pēc būtības var skart gan fizisko, gan juridisko personu datus;
     - nedeklarēto nodokļu saistību (nodokļu plaisu) novērtēšana – atsevišķas nodokļu plaisu novērtēšanas metodes balstās uz personificētu datu salīdzināšanu ar līdzīgu nodokļu maksātāju grupu vidējiem rādītājiem;
     - nodokļu maksātāju uzvedības prognozēšanas modeļu izveide un nodokļu maksātāju segmentēšana – faktiski šā procesa ietvaros apstrādā tikai fizisko un juridisko personu datus, procesam ir raksturīga lielu personificētu datu masīvu ieguve, kuriem vēlāk tiek pielietotas statistiskās analīzes metodes, ar mērķi atpazīt netriviālas saiknes starp analizējamās uzvedības raksturojošiem rādītājiem un dažādiem mainīgajiem parametriem, kas var raksturot gan nodokļu maksātāju reģistrācijas datus, nodokļu pārskatu datus, nodokļu maksāšanas disciplīnu, ar ekonomisko darbību saistītus datus, gan citus radītājus, patreiz reitingu sistēma ir noteikta tikai juridiskām personām;
     - fizisko personu datu automātiskā riska analīze – pēc vienādiem riska kritērijiem, izmantojot VID informācijas sistēmās un VID pieejamo citu iestāžu un organizāciju datu bāzēs uzkrāto informāciju, tiek identificēti nodokļu maksātāji, kuriem pastāv visaugstākais risks, ka nodokļi nav nomaksāti pilnā apmērā. Riska analīzes process tiek veikts VID riska analīzes programmās, t. sk. Fizisko personu riska analīzes sistēmā RASA;
     - pēc valsts un pašvaldību iestāžu pieprasījuma dažādu projektu izstrādei;
     - pēc Eiropas Savienības institūciju pieprasījuma;
     - jaunu normatīvo aktu fiskālā efekta novērtēšanai;
     - pamatojoties uz noslēgtajām vienošanām par sadarbību;
     - operatīvās darbības uzdevumu izpildes nodrošināšanai izmanto automatizētu personas datu apstrādi, tai skaitā datu profilēšanu.
     VID muitas iestāžu loma riska objektu profilēšanā ir noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (turpmāk – Muitas kodekss), nosacījumiem.
     Muitas kodeksa 46. panta 2. punktā noteikts, ka tādas muitas kontroles, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstītas uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Savienības un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.
     Minētā kodeksa 3. punktā noteikts, ka muitas kontroles veic saistībā ar kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzes rezultātiem un nosakot kopējus riska kritērijus un standartus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas. Kontroles, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citas kontroles, kuras veic saskaņā ar 1. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem. Šā panta 4. punktā noteikts, ka muitas dienesti veic riska pārvaldību, lai diferencētu riska līmeņus, kas saistīti ar precēm, kurām veic muitas kontroli vai pārraudzību, lai noteiktu, vai precēm jāveic īpašas muitas kontroles, un, ja jāveic, tad kādos gadījumos.
     Riska pārvaldībā ietilpst, piemēram, informācijas (datu) vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, pamatojoties uz starptautiskiem, Savienības un valsts avotiem un stratēģijām.
     Atbilstoši Muitas kodeksa 5. panta 7. punktam "risks" ir tāda gadījuma iespējamība un ietekme, kas notiek attiecībā uz to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu vai galapatēriņu, kuras pārvieto starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus šīs teritorijas, vai attiecībā uz ārpussavienības preču klātbūtni Savienības muitas teritorijā, un tas:
     a) liegtu pareizi piemērot Savienības vai valsts pasākumus;
     b) apdraudētu Savienības un tās dalībvalstu finanšu intereses; vai
     c) apdraudētu Savienības un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, vidi vai patērētājus.
     Turklāt Muitas kodeksa 5. panta 25. punktā noteikta riska pārvaldības definīcija – tā ir sistemātiska riska apzināšana, tostarp ar izlases veida pārbaudēm, un visu to pasākumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ierobežotu risku.
     Muitas kodeksa 5. panta 3. punktā noteikts, ka "muitas kontrole" ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu atbilstību tiesību aktiem muitas jomā un citiem tiesību aktiem, kas reglamentē tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kuras pārvietotas starp Savienības muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus minētās teritorijas, kā arī ārpussavienības preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu Savienības muitas teritorijā.
     Ņemot vērā minēto, riska objektu, t. sk. izmantojot personu datus, profilēšanu muitas iestādes veic gadījumos, kad atbilstoši muitas kontroles definīcijai ir jāveic darbības, lai nodrošinātu preču pārvietošanas atbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem un iespējamo muitas noteikumu pārkāpumu novēršanai.

     Administratīvajā procesā pieņemtie automatizētie lēmumi
     Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunkts noteic, ka personas dati tiek apstrādāti likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā.
     Ievērojot minēto un ņemot vērā Datu regulas preambulas 71. punktā noteikto, ka lēmumu pieņemšana, pamatojoties uz automātisku personas datu apstrādi, tostarp profilēšanu, būtu jāatļauj, ja tā ir nepārprotami atļauta saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuri ir piemērojami pārzinim, tostarp krāpšanas nodokļu jomā un nodokļu nemaksāšanas uzraudzībai un novēršanai, ko veic saskaņā ar dalībvalsts uzraudzības iestāžu noteikumiem, Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantā ir noteikts personas datu apstrādē izmantojamās profilēšanas (tostarp, automatizēta lēmuma pieņemšanas) nolūks – lai veicinātu nodokļu nemaksāšanas un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu administratīvajā procesā.
      VID informācijas sistēmās visu apstrādājamo personu datu izmantošanas nolūki un personas datu kategorijas ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta likuma 12. panta pirmajā un otrajā daļā un attiecīgi Ministru kabineta noteikumos par fizisko personu datu apstrādi VID valsts informācijas sistēmās.
     Savukārt, kurā VID informācijas sistēmā, kādos gadījumos un kādam nolūkam personas datu apstrādē tiek pieņemti automatizēti lēmumi, nosaka attiecīgo speciālo likumu normas, tādējādi nodrošinot datu subjektam Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktās tiesības uz godprātīgu un datu subjektam pārredzamu viņa personas datu apstrādi.
     Ņemot vērā, ka VID plāno turpināt procesu automatizāciju, ka tam patstāvīgi tiek nodotas jaunas funkcijas, piemēram, ar 01.04.2026. izložu un azartspēļu uzraudzība, ir lietderīgi, lai vienkopus  Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. pantā ir noteikts, ka VID veic datu profilēšanu un var pieņemt automatizētus lēmumus.  
Valsts ieņēmumu dienesta likumā šāda vispārīgā norma ir nepieciešama, lai datu subjekts viegli pieejamā veidā būtu informēts par savām tiesībām paust savu viedokli un apstrīdēt lēmumu.
Valsts ieņēmumu dienests informācijas sistēmās datu profilēšana un lēmumu pieņemšanā vispārīgā norma tiek nostiprināta šajā  likuma, savukārt nozares speciālajos likumos tiek noteikti konkrēti lēmumu veidi, kas vērtējami kā administratīvie akti.   
          Ņemot vērā, ka viens no VID pienākumiem ir nodrošināt, lai likumu “Par nodokļiem un nodevām” un citu nodokļu (nodevu) likumus ievēro gan nodokļu maksātāji, gan nodokļu administrācija, kontrolēt nodokļu, nodevu, kā arī citu valsts noteikto maksājumu aprēķināšanas un maksāšanas pareizību, tad VID var veikt preventīvos pasākumus un izsūtīt arī masveida informatīvas vēstules, piemēram,  ar informāciju, lai nodokļu maksātājs ņemot vērā tā apgrozījumu izvērtē vai ir deklarējis visus ienākumus, kā to var izdarīt. Šādos gadījumos ir veikta personas datu profilēšana un ir nosūtītas informatīvas vēstules (pieņemti automatizēti lēmumi), bet nav juridiskas sekas.
Muitas likuma 13.¹ pantā ir noteikta muitas iestādes lēmumu izdošana informācijas sistēmās, t. sk., šā panta trešajā daļā noteikts, ka lēmumu, kas pieņemts, pamatojoties uz personas iesniegumu, kurš atbilstoši regulas (ES) Nr.  952/2013 6. panta 1. punktam iesniegts, izmantojot elektroniskās datu apstrādes metodes, izdod un paziņo Muitas lēmumu sistēmā.
     Saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 4. panta 8.⁶ daļu (redakcijā, kas stājās spēkā 2026. gada 1. janvārī), piemērojot šā panta 8.¹, 8.² un 8.⁵ daļu, VID lēmumu par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa zaudēšanu un mikrouzņēmuma izslēgšanu no VID Nodokļu maksātāju reģistra izdod Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā, pamatojoties uz automātisku datu apstrādi piecu darbdienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda ceturtā ceturkšņa deklarācijas iesniegšanas termiņa. Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmā izdotais lēmums ir derīgs bez paraksta un to paziņo likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.
     Vienlaikus likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 20.¹ pantā ir noteikta nodokļa pārmaksas automātiskās atmaksas kārtība, kurā ir ietvertas apstrādājamo personas datu kategorijas un kritēriji.
     Tādējādi jau šobrīd VID, izskatot fizisko personu gada ienākuma nodokļa deklarācijas, labvēlīga lēmuma pieņemšanas gadījumā nodrošina automatizētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu atmaksu, ja nav nepieciešama taksācijas gada attaisnoto izdevumu dokumentu pārbaude.
      Līdzīgi VID informācijas sistēmās tiek veikta arī automatizēta gada ienākumu deklarācijas apstiprināšana un nodokļu nomaksas noteikšana. Proti, ievērojot likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19. panta piekto daļu, VID aizpilda tās deklarācijas sadaļas, par kurām informācija ir pieejama valsts informācijas sistēmās, un par rezumējošā kārtībā aprēķināto nodokļa summu. Šā panta 5.⁴ daļā noteikts, ka VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā nodrošina, ka maksātājam ir pieejama deklarācijas aizpildīšanai nepieciešamā valsts informācijas sistēmās esošā informācija. Maksātājs pārbauda, ja nepieciešams, arī precizē un papildina šo informāciju un apstiprina deklarācijā norādītās informācijas patiesumu. Ja maksātājs šā panta piektajā daļā noteiktajā deklarācijas iesniegšanas termiņā nav apstiprinājis deklarācijā norādītās informācijas patiesumu (nav iesniedzis deklarāciju), precizējis vai papildinājis deklarācijā norādīto informāciju, uzskatāms, ka viņš piekrīt VID aizpildītajā maksātāja deklarācijā iekļautajai informācijai un rezumējošā kārtībā budžetā maksājamai nodokļa summai.
     Saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19. panta otro daļu, ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka atbilstoši VID informācijas sistēmās esošajai informācijai rezumējošā kārtībā aprēķinātā nodokļa summa atbilst maksātāja taksācijas gadā gūtajiem ienākumiem un iemaksājama budžetā. Ja iekšzemes nodokļa maksātājs šā likuma 19. panta piektajā daļā noteiktajā termiņā nav iesniedzis deklarāciju, kā arī VID atbilstoši valsts informācijas sistēmās esošajai informācijai deklarācijā nav aprēķinājis rezumējošā kārtībā budžetā maksājamo summu, šis fakts ir maksātāja apliecinājums tam, ka no viņa taksācijas gadā saņemtajiem ienākumiem nodoklis ir ieturēts pilnā apmērā.
     Ievērojot minēto, VID veic informācijas sistēmā esošo datu atlasi un automātiski aprēķina budžetā maksājamo nodokli. Proti, būtībā pieņem automatizētu lēmumu.
     Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. panta 9.² daļā noteikts, ka VID šā panta pirmajā daļā paredzētajos gadījumos tā administrētajiem nodokļu, nokavējuma naudas un soda naudas maksājumiem ir tiesīgs piešķirt un atteikt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu ar VID informācijas sistēmas sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Šāds automatizēti pieņemts lēmums ir derīgs bez VID amatpersonas paraksta. Lēmumā norāda, ka tas ir pieņemts, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi, un ietver informāciju par to, kā nodokļu maksātājs var saņemt skaidrojumu par lēmuma automatizēto pieņemšanu. Ar automatizēti pieņemtu lēmumu juridiskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos, savukārt fiziskajām personām nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadala vienādos ikmēneša maksājumos vai maksājumos reizi divos mēnešos. Ja konstatēts kāds no šā panta 1.² daļā minētajiem apstākļiem, VID, pirms tas atceļ automatizēti pieņemtu lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu, par to informē nodokļu maksātāju. VID publicē savā tīmekļvietnē informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem, lēmuma pieņemšanas shēmu, tostarp par nodokļu maksātāja novērtējuma kritērijiem, un lēmuma tiesiskajām un faktiskajām sekām. 
Pašreiz vēl šādi automātiski lēmumu netiek pieņemti, tomēr šobrīd notiek aktīvs darbs pie ieviešanas procesa.
     Ievērojot minēto, secināms, ka konkrēti automatizētu lēmumu veidi, kas ir juridiskas sekas, ir noteikti un to piemērošanas nosacījumi ir detalizēti aprakstīti speciālajos likumos.
     Administratīvajā pārkāpuma procesā pieņemtie automatizētie lēmumi
     Administratīvās atbildības likuma 2.panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā nosaka šis likums.
     Tādēļ šobrīd ne likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu", ne Valsts ieņēmumu dienesta likumā nav ietverts regulējums par VID tiesībām pieņemt automatizētus lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā, jo šis regulējums noteikts Administratīvās atbildības likuma 164. pantā un 42. nodaļā par automatizēta lēmuma pieņemšanu. 
     Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 164. pantu VID var pieņemt lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu saistībā ar administratīvo pārkāpumu par nodokļu un informatīvās un valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošanu vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšanu. Savukārt administratīvā atbildība noteikta speciālajos likumos, piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 141. un 142.pantā.
     Personas datu profilēšana
     Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18. panta pirmās daļas 10. punktu, pamatojoties uz nodokļu administrācijas izveidoto personas datu izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā, tiek atlasīti nodokļu maksātāji, lai lemtu par nodokļu revīziju (audita) veikšanu. Pamatojoties uz minēto izvērtējumu, nodokļu maksātāji tiek atlasīti arī nodokļu kontrolei.
     Tādējādi, jau šobrīd, pamatojoties uz normatīvo regulējumu, tiek veikta personas datu profilēšana. 
     Atbilstoši Datu regulas 23. panta 1. punktam saskaņā ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem var noteikt izņēmumu no minētās Datu regulas 22. panta 1. punktā noteiktajām fizisko personu tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektiem, kura pamatā ir tikai automatizēta personas datu apstrāde.
     Tādējādi ar Valsts ieņēmumu dienesta likumu ir nostiprinātas VID tiesības administratīvajā procesā attiecībā uz fiziskām personām pieņemt lēmumus VID informācijas sistēmās, veicot automatizētu personas datu apstrādi (datu profilēšanu), tā nodrošinot, ka fiziskā persona nevar atteikties būt par šāda lēmuma subjektu.
     Lai aizsargātu datu subjektu, Datu regula paredz tiesības panākt cilvēka līdzdalību lēmumu pieņemšanā, izteikt savu viedokli un apstrīdēt automatizētu lēmumu.
     Lai gan automatizēta lēmuma pieņemšana neietekmē nodokļu maksātāja tiesības šo lēmumu apstrīdēt tieši tādā pašā kārtībā, kāda tā ir noteikta VID ierēdņu sagatavotajiem lēmumiem, Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. panta pirmajā daļā atsevišķi noteikts, ka automatizētu lēmumu fiziskā persona var apstrīdēt VID ģenerāldirektoram un pārsūdzēt tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
    Savukārt minētā likuma 13. panta otrajā daļā noteikts, ka, pieņemot šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, VID nodrošina Datu regulai un citiem normatīvajiem aktiem atbilstošus fizisko personu datu aizsardzības pasākumus. Informāciju par kārtību, kādā Datu regulā un citos normatīvajos aktos noteiktie datu subjekti var īstenot savas tiesības saistībā ar šā panta pirmajā daļā minēto lēmumu, publicē VID tīmekļvietnē.
     Fizisko personu datu aizsardzības pasākumu nodrošināšanas prasība izriet no Datu regulas normām, kā arī no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 22. panta, saskaņā ar kuru visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, tostarp, fizisku personu ir ierobežotas pieejamības (likuma redakcijā lietots - konfidenciāla) informācija.
     Personas datu apstrādes pārredzamības principa nodrošināšanas pamatā ir prasība, ka visa informācija un saziņa, kas saistīta ar minēto personas datu apstrādi, ir viegli pieejama, saprotama un ka ir jāizmanto skaidra un vienkārša valoda. Minētais princips jo īpaši attiecas uz informācijas datu subjektiem par pārziņa identitāti un apstrādes nolūkiem.
     Lai nodrošinātu Datu regulas 5. panta 1. punkta “a” apakšpunktā noteiktās datu subjekta tiesības uz savu datu apstrādes godīgumu un pārredzamību, Valsts ieņēmumu dienesta likuma 13. panta otrajā daļā paredzēts, ka automātisko lēmumu veidi un apstrīdēšanas kārtība tiks publicēti VID tīmekļvietnē.
     Tādējādi, jau šobrīd likumā ir sniegts gan fizisko personu datu apstrādes nolūks, gan automatizētu lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas kārtība, savukārt, informācija par lēmumu veidiem būs pieejama (tiks uzskaitīta) VID tīmekļa vietnē, bet datu apjoms un lēmumu veidi tiek regulēti speciālos likumos.
     Ievērojot, ka VID plāno arī turpmāk pilnveidot nodokļu administrēšanas procesu, meklēt jaunus informācijas tehnoloģiju risinājumus, lai izpildītu tai dotos uzdevumus, samazinātu gan nodokļu administrācijas, gan fizisko personu administratīvo slogu un efektivizētu valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veicinātu nodokļu un muitas noteikumu pārkāpumu atklāšanu un novēršanu, uzlabotu nodokļu maksātāju reģistrēšanu, uzskaiti un reģistrācijas dokumentu kontroli atbilstoši faktiskajam stāvoklim, Valsts ieņēmumu dienesta likumā ir jāparedz tiesības attiecīgajiem konkrētiem nolūkiem veikt datu profilēšanu un automatizētu lēmumu pieņemšanu, vienlaikus nodrošinot subjektam pārredzamību, informēšanu, iebilduma tiesības.
 

Nē

Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta 13. pantā paredz pilnveidot regulējumu saistībā ar automatizētu lēmumu pieņemšanu un personas datu profilēšanu, skaidri definējot VID tiesības veikt automatizētu lēmumu pieņemšanu tā funkciju un uzdevumu izpildei, nodalot personas datu profilēšanu un paredzot skaidrāk definēt datu subjektu aizsardzības garantijas kā, piemēram, tiesības uz cilvēka iejaukšanos, pārredzamība un iespēja pārsūdzēt šādus lēmumus, papildus profilēšanas gadījumā nodrošināms, ka datu subjekts ir informēts par to, ka un kādi personas dati par viņu tiek izmantoti profilēšanas nolūkā.

Grozījums Valsts ieņēmumu dienesta 13.pantā paredz pilnveidot regulējumu saistībā ar automatizētu lēmumu pieņemšanu, skaidri definējot VID tiesības veikt automatizētu lēmumu pieņemšanu tā funkciju un uzdevumu izpildei. 

Visas nozares

-

Nē

Nē

Nē

Nē

Jā

Nē

-