25-TA-2646: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansēto projektu atklāta konkursa "Atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei" nolikums" projekts (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts, pamatojoties uz likuma "Klimatnoturības un ekonomiskās ilgtspējas likums" 15.panta otro daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir apstiprināt Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (turpmāk - EKII) finansēto projektu atklātā konkursa nolikumu, kura mērķis ir veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju (turpmāk – SEG emisijas) samazināšanu, atbalstot bezemisiju un mazemiisju transportlīdzekļu iegādi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā Latvijas izaicinājumus transporta nozarē un nepieciešamo virzību uz nozares dekarbonizāciju, pāreja uz videi draudzīgāku transportu kļūst arvien aktuālāka. Pāreja uz videi draudzīgiem transportlīdzekļiem kā rīcībpolitikas virziens noteikts gan Aktualizētajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021. – 2030. gadam (turpmāk - NEKP), gan Transporta attīstības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam, gan Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plānā 2026.‒2030. gadam. Tāpat iepriekš minētie politikas plānošanas dokumenti uzsver nepieciešamību īstenot sociāli taisnīgu pārkārtošanos.
Transporta sektors ir otrais lielākais SEG emisiju avots Latvijā, kurš 2023. gadā radīja 31,4% no kopējām SEG emisijām valstī. Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām 2023. gadā ir radītas no autoceļa transporta (97,4 %), savukārt, autotransporta apakšsektorā lielākais SEG emisiju radītājs pa transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko kravas transportlīdzekļi un autobusi.
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicēto kopsavilkumu par "2024. gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju”, galvenais iemesls SEG emisiju samazinājumam 2020. gadā ir bijis straujais kritums kravu pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu un attiecīgi degvielas patēriņa dzelzceļa transportā samazināšanās. Mazāka ietekme uz SEG emisiju samazināšanos bija COVID - 19 infekcijas pandēmijas radītiem ierobežojumiem. 2022. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, Transporta sektora radītās SEG emisijas ir palielinājušās par 3,4%, un, salīdzinot ar 2021. gadu, emisijas samazinājušās par 2,6%.
Latvijas kopējās SEG emisijas transporta sektorā 2016. – 2022. gadā (kt CO2 ekv.)
Atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) tīmekļvietnē publicētajai informācijai, uz 2025. gada 1. oktobri Latvijā ir reģistrēti 13 566 elektromobiļi (12 991 – vieglie, 401 – kravas un 174 – autobusi). Salīdzinot ar 2025. gada 1. janvāra reģistrēto elektromobiļu skaits ir palielinājies par 28,9%, tajā pat laikā saskaņā ar CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri vieglie elektromobiļi sasniedza tikai 1,6 % no visa Latvijas vieglo transportlīdzekļu parka jeb 12 991 transportlīdzekli.
NEKP 3.1.1.7.pasākums paredz palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, t.i. pasākuma ietvaros līdz 2030.gadam ir nepieciešams sasniegt 20 000 bezemisiju transportlīdzekļus, piesaistot ES fondu, EKII, Modernizācijas fonda un privāto finansējumu. Savukārt NEKP 3.1.1.11.pasākums paredz motivēt veco transportlīdzekļu norakstīšanu. Par veco transportlīdzekli tiek uzskatīts transportlīdzeklis ar dažāda smaguma bojājumiem (avārija, ugunsgrēks, applūdis), kura remonts ir neizdevīgs salīdzinājumā ar transportlīdzekļa tirgus vērtību, vai transportlīdzeklis vairs neiziet tehnisko apskati, vai netiek izmantots, t.i. pasākuma ietvaros jānoraksta, nodod to apstrādes uzņēmumam, 2% vieglo transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem no autoparka, piesaistot EKII finansējumu 3,6 milj. euro apmērā.
Lai gan elektromobiļi veido samērā nelielu daļu no Latvijas kopējā autoparka, pēdējos gados to skaits strauji palielinās un kopš 2022. gada sākuma Latvijā reģistrēto kravas un vieglo elektromobiļu skaits pieaudzis apmēram divas reizes. Šis pieaugums saistīts gan ar degvielas un fosilo energoresursu cenu pieaugumu un dažādu priekšrocību nodrošināšanu elektromobiļu lietotājiem, gan ar atbalsta pieejamību elektromobiļu iegādei un atbilstošas infrastruktūras izveidei.
Saskaņā ar CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri vieglie elektromobiļi sasniedza 1,6 % no visa Latvijas vieglo transportlīdzekļu parka, kamēr nepilnus 67 % veido dīzeļdegvielas dzinēju transportlīdzekļi un nepilnus 29 % transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar benzīna dzinējiem. Transportlīdzekļi ar hibrīda motoru, kam nepieciešamo elektroenerģiju var iegūt, pieslēdzoties ārējam elektroenerģijas avotam (plug-in hibrīdauto; ārēji lādējams hibrīdauto, spraudņa hibrīdauto, PHEV (Plug-in Hybrid Electric Vehicle)) ir mazāk populāri Latvijā, tie pēc CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri sasniedza 5 408 transportlīdzekli, jeb 0,7 % no visa Latvijas vieglo transportlīdzekļu parka.
Līdz šim Latvijā fiziskām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem atbalsts jaunu un lietotu bezemisiju transportlīdzekļu un mazemisiju iegādei vai nomai ar izpirkuma tiesībām tika sniegts Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) un EKII atbalsta programmu ietvaros. Pirmais elektromobiļu skaita pieaugums bija novērojams 2014. gadā, kad KPFI ietvaros tika organizēts atklātais projektu iesniegumu konkurss “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai”, kura ietvaros 93 projektos tika iegādāti 178 elektromobiļi ar kopējo KPFI līdzfinansējumu ~2,79 miljoni euro. Otrais būtiskākais elektromobiļu skaita pieaugums bija novērojams no 2022. gada sākuma līdz 2025. gada 31.decembrim, kad EKII ietvaros tika organizēts atklātais projektu iesniegumu konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei", kura ietvaros tika iegādāti 4785 elektromobiļi un 1720 ārēji lādējami hibrīdauto un 855 transportlīdzekļi tika nodoti apstrādes uzņēmumiem ar kopējo EKII finansējumu ~30 miljoni euro.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) NR. 2019/631 Par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosaka oglekļa dioksīda (turpmāk - CO₂) emisiju standartu jauniem vieglajiem pasažieru auto un vieglajiem komerciālajiem auto, kur ir noteikts, ka bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO2/km.
Līdz šim ārēji lādējamu hibrīdauto varēja iekļauties mazemisiju kategorijā (<50 CO2 g/km), taču ar 2025. gada 1.jūliju stājās spēkā jaunie WLTP standarti, ko izmanto, lai noteiktu automašīnu: SEG emisijas, degvielas patēriņu, elektromobiļu un hibrīdautomobiļu darbības rādiusu, un piesārņojošo vielu emisijas. Pārrēķinot SEG emisijas atbilstoši jaunajam standartam, vairāki ārēji lādējamie hibrīdauto pārsniedz noteikto rādītāju un ir virs noteiktā 50 g CO2/km sliekšņa.
Veicot autorizēto autotirgotāju aptauju, tika noskaidrots, ka ievērojot jaunos WLTP standartus, Latvijā joprojām ir pieejami ārēji lādējamie hibrīdauto, kuru SEG emisijas ir zem 50 g CO2/km.
Vienlaikus, lai nodrošinātu tehnoloģiju neitralitāti un veicinātu inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu, t.i. sniegtu atbalstu dažāda veida bezemisiju transportlīdzekļiem t.sk. ūdeņraža automobiļiem, atbalsta programmas ietvaros kā atbalstāmā transportlīdzekļa grupa ir ietverta arī ūdeņraža vieglie transportlīdzekļi. Ūdeņraža vieglie automobiļi Eiropā šobrīd vēl ir nišas tehnoloģija, nevis plaši izplatīts transporta veids. To skaits ir neliels salīdzinājumā ar elektromobiļiem un klasiskajiem iekšdedzes auto. Taču autoražotāju investīcijas jaunās tehnoloģijās un valdību politikas arvien vairāk liecina par minētā sektora attīstības tendencēm. Galvenie ūdeņraža automobiļu modeļi pasaulē un Eiropā ietver tādus kā Toyota Mirai un Hyundai Nexo, kuri demonstrē labu nobraukumu un tehnisko pieejamību, un šīs tehnoloģijas nākotnes izaugsme tiek prognozēta ar būtisku gada pieauguma tempu uz 2030.gadu. Šādu transportlīdzekļu cena vispārīgā līmenī ir augstāka nekā iekšdedzes dzinēja auto un pat dažiem elektromobiļu modeļiem, taču nozares mērķis ir, ka automobiļu ražošana, tirgus plašums un ražošanas izmaksu samazināšanās padarīs šos automobiļus arvien konkurētspējīgākus. Ņemot vērā Eiropas dekarbonizācijas ambīcijas, ūdeņraža tehnoloģiju plašāku ražošana un izmantošanu, kā arī to pielietojums ir iekļauts ilgtspējīgas transporta politikas stratēģijās, lai veicinātu enerģētisko neatkarību un zaļāku transportu nākotnē.
Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem ES ir mazāk nekā 350 ūdeņraža uzpildes stacijas, taču pēdējo 5 gadu laikā attīstība notiek arvien straujāk.
Latvijā šobrīd situācija ar ūdeņraža uzpildes stacijām ir ļoti ierobežota un ir tikai viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija. Vienlaikus ir zināms, ka ūdeņraža uzpildes tīkls attīstīsies, piemēram, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā līdz 2030. gadam plānots izbūvēt vienu no lielākajām un attīstītākajām zaļā ūdeņraža ražotnēm Ziemeļeiropā, investējot vairāk nekā 550 miljonu euro un radot vismaz 100 jaunu darba vietu. Plānots, ka rūpnīca gadā ražos aptuveni 150 000 tonnu zaļā ūdeņraža.
Latvijā atbalsts elektromobiļu lietotājiem tiek nodrošināts un ir virkne priekšrocību: bez maksas ir pirmreizējā elektromobiļa reģistrācija un pirmreizējo numurzīmju izsniegšana, auto novietošana Liepājā un Rīgā Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksmes” stāvvietās, iebraukšana Jūrmalā, kā arī nav jāmaksā ikgadējais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Tāpat ir atļauts braukt pa sabiedriskajam transportam paredzēto joslu. Sākot ar 2022. gada 1. oktobri, AS “Sadeles tīkls” piedāvā iespēju pieteikties dalībai publiski pieejamu elektrotransporta uzlādes pieslēgumu ierīkošanas projektā. Projekts tiek īstenots ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu “Atbilstošu tehnisko parametru sadales pieslēgumu izveide AER izmantošanas veicināšanai”, tam atvēlot kopumā 6,5 miljonus euro. AS “Sadales tīkls” īsteno sadales sistēmas investīciju projektu elektrotransporta infrastruktūras pieslēgumu izbūvei vai pārbūvei, kas ļaus klientiem ierīkot publiski pieejamas elektrotransporta uzlādes stacijas. Projekta ietvaros 2024.gada jūlijā ir izbūvēti 24 elektromobiļu uzlādes pieslēgumpunkti sešās adresēs Ventspils pilsētā. 2025.gada aprīlī izbūvēti 15 elektromobiļu uzlādes pieslēgumpunkti četrās adresēs Madonas un Limbažu novados. 300 elektromobiļu pieslēgumpunktiem 93 adresēs Liepājas, Jelgavas un Rīgas pilsētā, kā arī Ropažu, Olaines, Talsu, Saulkrastu novados, veikta pieslēgumu ierīkošana un šobrīd notiek nodošana ekspluatācijā. 370 pieslēgumpunktiem notiek būvprojektēšana un būvdarbi 132 adresēs. Aktīvākā sadales elektrotīkla pieslēgumu izbūve noritēs līdz 2026.gada 30.aprīlim un tiks izbūvēti ap 700 pieslēgumpunktiem. Tādējādi kopā ar elektromobiļu uzlādes operatoriem Latvenergo, Ignitis, Enefit un Eleport par aptuveni 230 adresēm tiks paplašināts elektromobiļu uzlādes punktu skaits. AS “Sadales tīkls” projekta ietvaros plāno nomainīt ap 80 transformatoriem, pie kuriem ir vairāk kā 240 mikroģeneratoru pieslēgumpunkti. To nomaiņa ļaus samazināt sprieguma svārstības šajos elektrotīklos, tādējādi samazinot brīžus, kad dēļ paaugstināta sprieguma atslēdzās invertori un tiek pārtraukta elektroenerģijas ražošana. Pašreiz notiek nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, lai uzsāktu būvdarbu iepirkumus.
Līdz 2024. gada beigām Latvijā darbojās vairāk nekā 1000 elektromobiļu uzlādes punkti, kas ir apmēram 75% pieaugums viena gada laikā. Tīkls tiek attīstīts ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās un reģionos, piemēram, Cēsīs, Daugavpilī, Saldū, Alūksnē un Rēzeknē.
Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem Latvijā ir 0,9 publiskās uzlādes punkti uz 1000 iedzīvotājiem (Lietuvā - 1,5; Igaunijā - 1,3). Tāpat 1 uzlādes punkts ir pieejams 5,4 elektromobiļiem (ES vidēji - 5; Lietuvā - 3,7; Igaunijā - 5,5). Vidējā uzlādes cena ir 0,54 EUR/kWh (Lietuvā - 0,58 EUR/kWh; Igaunijā - 0,43 EUR/kWh).
Analizējot dažādu valstu publiski pieejamās iniciatīvas un datus, kā arī Eiropas Auto ražotāju asociācijas 2025. gada 3. aprīļa ziņojumu “Elektriskie transportlīdzekļi: nodokļu ieguvumi un iegādes stimuli" (https://www.acea.auto/fact/electric-cars-tax-benefits-and-incentives-2025/) ir jāsecina, ka 30 ES dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē pastāv (vai pēdējos gados pastāvēja) dažādas atbalsta sistēmas bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei. Atbalsta apjomi ir atkarīgi no dažādiem kritērijiem, piemēram, transportlīdzekļu veidiem, atbalsta saņēmēju loka, kā arī transportlīdzekļu cenām. ES jauniem elektromobiļiem atbalsts ir ļoti dažāds (atbalsta lielums svārstās no 1500 euro Ungārijā līdz pat 20 000 euro Kiprā). Atbalsts tiek sniegts arī ārēji lādējamiem hibrīdauto. 2024. gadā aptuveni pusei no ES dalībvalstīm bija pieejams atbalsts ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei ar ievērojami zemāku atbalsta apjomu – aptuveni 50 % no elektromobiļa atbalsta apjoma.
Papildus transportlīdzekļa iegādes atbalstam ES dalībvalstīs pastāv arī dažādi nodokļu atbrīvojumi, atvieglojumi elektromobiļu uzlādes punktu infrastruktūras izveidei (piemēram, Somija) vai transportlīdzekļa norakstīšanas bonuss (piemēram, Lietuva, Rumānija, Francija, Grieķija, Spānija).
Līdzšinējā pieredze EKII ietvaros
Ar EKII līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu rādītāji uz 2025.gada decembri
1) Indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu elektromobilim aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Nobraukums × 0,130, kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Nobraukums – elektromobiļa nobrauktais kilometru skaits projektā (52 000 km)
0,130 kg CO2/km – maksimāli pieļaujamās SEG emisijas jaunajām mašīnām ES 2015. gadā, kg CO2/km
2) Indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu ārēji lādējamam hibrīdauto aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Nobraukums × (0,130 - 0,050), kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Nobraukums – ārēji lādējama hibrīdauto nobrauktais kilometru skaits projektā (52 000 km)
0,130 kg CO2/km – maksimāli pieļaujamās SEG emisijas jaunajām mašīnām ES 2015. gadā, kg CO2/km
0,050 kg CO2/km – maksimāli pieļaujamās SEG emisijas ārēji lādējamam hibrīdauto
Projektos izvēlētie finansēšanas risinājumi uz 2025. gada decembri
Konkursa ietvaros atbalsta saņēmēji bija fiziskas personas - Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Kopš 2024. gada 19. jūlija papildu atbalsts tika sniegts daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu un, kurām ir izsniegta Latvijas Goda ģimenes apliecība. Vienlaikus Latvijas Goda ģimenes apliecības priekšrocības tiek piemērotas arī ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, kas savukārt iepriekš netika iekļauta kā mērķgrupa konkursa ietvaros.
Atbalsts Latvijas Goda ģimenes apliecības personām uz 2025. gada decembri
Attiecībā uz elektromobiļu un ārēji lādējamu transportlīdzekļu pārdošanas bāzes cenu, uz 2025. gada decembri, dati ir atspoguļoti zemāk esošajā tabulā:
Transporta sektors ir otrais lielākais SEG emisiju avots Latvijā, kurš 2023. gadā radīja 31,4% no kopējām SEG emisijām valstī. Lielākā daļa no transporta sektora SEG emisijām 2023. gadā ir radītas no autoceļa transporta (97,4 %), savukārt, autotransporta apakšsektorā lielākais SEG emisiju radītājs pa transportlīdzekļu grupām ir pasažieru automašīnas, kam seko kravas transportlīdzekļi un autobusi.
Saskaņā ar Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra publicēto kopsavilkumu par "2024. gada siltumnīcefekta gāzu inventarizāciju”, galvenais iemesls SEG emisiju samazinājumam 2020. gadā ir bijis straujais kritums kravu pārvadājumiem ar dzelzceļa transportu un attiecīgi degvielas patēriņa dzelzceļa transportā samazināšanās. Mazāka ietekme uz SEG emisiju samazināšanos bija COVID - 19 infekcijas pandēmijas radītiem ierobežojumiem. 2022. gadā, salīdzinot ar 1990. gadu, Transporta sektora radītās SEG emisijas ir palielinājušās par 3,4%, un, salīdzinot ar 2021. gadu, emisijas samazinājušās par 2,6%.
Latvijas kopējās SEG emisijas transporta sektorā 2016. – 2022. gadā (kt CO2 ekv.)
| 2016. g. | 2017.g. | 2018.g. | 2019.g. | 2020.g. | 2021.g. | 2022.g. | Izmaiņas kopš 1990. gada (%) | Izmaiņas kopš 2005. gada (%) | Izmaiņas kopš 2021. gada (%) |
| 3167,75 | 3320,53 | 3346,37 | 3328,74 | 3108,11 | 3225,71 | 3141,70 | 3,44 | 1,03 | -2,60 |
Atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" (turpmāk - CSDD) tīmekļvietnē publicētajai informācijai, uz 2025. gada 1. oktobri Latvijā ir reģistrēti 13 566 elektromobiļi (12 991 – vieglie, 401 – kravas un 174 – autobusi). Salīdzinot ar 2025. gada 1. janvāra reģistrēto elektromobiļu skaits ir palielinājies par 28,9%, tajā pat laikā saskaņā ar CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri vieglie elektromobiļi sasniedza tikai 1,6 % no visa Latvijas vieglo transportlīdzekļu parka jeb 12 991 transportlīdzekli.
NEKP 3.1.1.7.pasākums paredz palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, t.i. pasākuma ietvaros līdz 2030.gadam ir nepieciešams sasniegt 20 000 bezemisiju transportlīdzekļus, piesaistot ES fondu, EKII, Modernizācijas fonda un privāto finansējumu. Savukārt NEKP 3.1.1.11.pasākums paredz motivēt veco transportlīdzekļu norakstīšanu. Par veco transportlīdzekli tiek uzskatīts transportlīdzeklis ar dažāda smaguma bojājumiem (avārija, ugunsgrēks, applūdis), kura remonts ir neizdevīgs salīdzinājumā ar transportlīdzekļa tirgus vērtību, vai transportlīdzeklis vairs neiziet tehnisko apskati, vai netiek izmantots, t.i. pasākuma ietvaros jānoraksta, nodod to apstrādes uzņēmumam, 2% vieglo transportlīdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem no autoparka, piesaistot EKII finansējumu 3,6 milj. euro apmērā.
Lai gan elektromobiļi veido samērā nelielu daļu no Latvijas kopējā autoparka, pēdējos gados to skaits strauji palielinās un kopš 2022. gada sākuma Latvijā reģistrēto kravas un vieglo elektromobiļu skaits pieaudzis apmēram divas reizes. Šis pieaugums saistīts gan ar degvielas un fosilo energoresursu cenu pieaugumu un dažādu priekšrocību nodrošināšanu elektromobiļu lietotājiem, gan ar atbalsta pieejamību elektromobiļu iegādei un atbilstošas infrastruktūras izveidei.
Saskaņā ar CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri vieglie elektromobiļi sasniedza 1,6 % no visa Latvijas vieglo transportlīdzekļu parka, kamēr nepilnus 67 % veido dīzeļdegvielas dzinēju transportlīdzekļi un nepilnus 29 % transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar benzīna dzinējiem. Transportlīdzekļi ar hibrīda motoru, kam nepieciešamo elektroenerģiju var iegūt, pieslēdzoties ārējam elektroenerģijas avotam (plug-in hibrīdauto; ārēji lādējams hibrīdauto, spraudņa hibrīdauto, PHEV (Plug-in Hybrid Electric Vehicle)) ir mazāk populāri Latvijā, tie pēc CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri sasniedza 5 408 transportlīdzekli, jeb 0,7 % no visa Latvijas vieglo transportlīdzekļu parka.
Līdz šim Latvijā fiziskām personām - Latvijas Republikas pastāvīgajiem iedzīvotājiem atbalsts jaunu un lietotu bezemisiju transportlīdzekļu un mazemisiju iegādei vai nomai ar izpirkuma tiesībām tika sniegts Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta (turpmāk - KPFI) un EKII atbalsta programmu ietvaros. Pirmais elektromobiļu skaita pieaugums bija novērojams 2014. gadā, kad KPFI ietvaros tika organizēts atklātais projektu iesniegumu konkurss “Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai”, kura ietvaros 93 projektos tika iegādāti 178 elektromobiļi ar kopējo KPFI līdzfinansējumu ~2,79 miljoni euro. Otrais būtiskākais elektromobiļu skaita pieaugums bija novērojams no 2022. gada sākuma līdz 2025. gada 31.decembrim, kad EKII ietvaros tika organizēts atklātais projektu iesniegumu konkurss "Siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšana transporta sektorā – atbalsts bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei", kura ietvaros tika iegādāti 4785 elektromobiļi un 1720 ārēji lādējami hibrīdauto un 855 transportlīdzekļi tika nodoti apstrādes uzņēmumiem ar kopējo EKII finansējumu ~30 miljoni euro.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa Regula (ES) NR. 2019/631 Par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem, nosaka oglekļa dioksīda (turpmāk - CO₂) emisiju standartu jauniem vieglajiem pasažieru auto un vieglajiem komerciālajiem auto, kur ir noteikts, ka bezemisiju un mazemisiju transportlīdzeklis ir vieglais pasažieru automobilis vai vieglais komerciālais transportlīdzeklis ar izpūtēja emisijām no nulles līdz 50 g CO2/km.
Līdz šim ārēji lādējamu hibrīdauto varēja iekļauties mazemisiju kategorijā (<50 CO2 g/km), taču ar 2025. gada 1.jūliju stājās spēkā jaunie WLTP standarti, ko izmanto, lai noteiktu automašīnu: SEG emisijas, degvielas patēriņu, elektromobiļu un hibrīdautomobiļu darbības rādiusu, un piesārņojošo vielu emisijas. Pārrēķinot SEG emisijas atbilstoši jaunajam standartam, vairāki ārēji lādējamie hibrīdauto pārsniedz noteikto rādītāju un ir virs noteiktā 50 g CO2/km sliekšņa.
Veicot autorizēto autotirgotāju aptauju, tika noskaidrots, ka ievērojot jaunos WLTP standartus, Latvijā joprojām ir pieejami ārēji lādējamie hibrīdauto, kuru SEG emisijas ir zem 50 g CO2/km.
Vienlaikus, lai nodrošinātu tehnoloģiju neitralitāti un veicinātu inovatīvu tehnoloģiju un risinājumu ieviešanu, t.i. sniegtu atbalstu dažāda veida bezemisiju transportlīdzekļiem t.sk. ūdeņraža automobiļiem, atbalsta programmas ietvaros kā atbalstāmā transportlīdzekļa grupa ir ietverta arī ūdeņraža vieglie transportlīdzekļi. Ūdeņraža vieglie automobiļi Eiropā šobrīd vēl ir nišas tehnoloģija, nevis plaši izplatīts transporta veids. To skaits ir neliels salīdzinājumā ar elektromobiļiem un klasiskajiem iekšdedzes auto. Taču autoražotāju investīcijas jaunās tehnoloģijās un valdību politikas arvien vairāk liecina par minētā sektora attīstības tendencēm. Galvenie ūdeņraža automobiļu modeļi pasaulē un Eiropā ietver tādus kā Toyota Mirai un Hyundai Nexo, kuri demonstrē labu nobraukumu un tehnisko pieejamību, un šīs tehnoloģijas nākotnes izaugsme tiek prognozēta ar būtisku gada pieauguma tempu uz 2030.gadu. Šādu transportlīdzekļu cena vispārīgā līmenī ir augstāka nekā iekšdedzes dzinēja auto un pat dažiem elektromobiļu modeļiem, taču nozares mērķis ir, ka automobiļu ražošana, tirgus plašums un ražošanas izmaksu samazināšanās padarīs šos automobiļus arvien konkurētspējīgākus. Ņemot vērā Eiropas dekarbonizācijas ambīcijas, ūdeņraža tehnoloģiju plašāku ražošana un izmantošanu, kā arī to pielietojums ir iekļauts ilgtspējīgas transporta politikas stratēģijās, lai veicinātu enerģētisko neatkarību un zaļāku transportu nākotnē.
Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem ES ir mazāk nekā 350 ūdeņraža uzpildes stacijas, taču pēdējo 5 gadu laikā attīstība notiek arvien straujāk.
Latvijā šobrīd situācija ar ūdeņraža uzpildes stacijām ir ļoti ierobežota un ir tikai viena publiski pieejama ūdeņraža uzpildes stacija. Vienlaikus ir zināms, ka ūdeņraža uzpildes tīkls attīstīsies, piemēram, Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas teritorijā līdz 2030. gadam plānots izbūvēt vienu no lielākajām un attīstītākajām zaļā ūdeņraža ražotnēm Ziemeļeiropā, investējot vairāk nekā 550 miljonu euro un radot vismaz 100 jaunu darba vietu. Plānots, ka rūpnīca gadā ražos aptuveni 150 000 tonnu zaļā ūdeņraža.
Latvijā atbalsts elektromobiļu lietotājiem tiek nodrošināts un ir virkne priekšrocību: bez maksas ir pirmreizējā elektromobiļa reģistrācija un pirmreizējo numurzīmju izsniegšana, auto novietošana Liepājā un Rīgā Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Rīgas satiksmes” stāvvietās, iebraukšana Jūrmalā, kā arī nav jāmaksā ikgadējais transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis. Tāpat ir atļauts braukt pa sabiedriskajam transportam paredzēto joslu. Sākot ar 2022. gada 1. oktobri, AS “Sadeles tīkls” piedāvā iespēju pieteikties dalībai publiski pieejamu elektrotransporta uzlādes pieslēgumu ierīkošanas projektā. Projekts tiek īstenots ar ES Atveseļošanas fonda atbalstu “Atbilstošu tehnisko parametru sadales pieslēgumu izveide AER izmantošanas veicināšanai”, tam atvēlot kopumā 6,5 miljonus euro. AS “Sadales tīkls” īsteno sadales sistēmas investīciju projektu elektrotransporta infrastruktūras pieslēgumu izbūvei vai pārbūvei, kas ļaus klientiem ierīkot publiski pieejamas elektrotransporta uzlādes stacijas. Projekta ietvaros 2024.gada jūlijā ir izbūvēti 24 elektromobiļu uzlādes pieslēgumpunkti sešās adresēs Ventspils pilsētā. 2025.gada aprīlī izbūvēti 15 elektromobiļu uzlādes pieslēgumpunkti četrās adresēs Madonas un Limbažu novados. 300 elektromobiļu pieslēgumpunktiem 93 adresēs Liepājas, Jelgavas un Rīgas pilsētā, kā arī Ropažu, Olaines, Talsu, Saulkrastu novados, veikta pieslēgumu ierīkošana un šobrīd notiek nodošana ekspluatācijā. 370 pieslēgumpunktiem notiek būvprojektēšana un būvdarbi 132 adresēs. Aktīvākā sadales elektrotīkla pieslēgumu izbūve noritēs līdz 2026.gada 30.aprīlim un tiks izbūvēti ap 700 pieslēgumpunktiem. Tādējādi kopā ar elektromobiļu uzlādes operatoriem Latvenergo, Ignitis, Enefit un Eleport par aptuveni 230 adresēm tiks paplašināts elektromobiļu uzlādes punktu skaits. AS “Sadales tīkls” projekta ietvaros plāno nomainīt ap 80 transformatoriem, pie kuriem ir vairāk kā 240 mikroģeneratoru pieslēgumpunkti. To nomaiņa ļaus samazināt sprieguma svārstības šajos elektrotīklos, tādējādi samazinot brīžus, kad dēļ paaugstināta sprieguma atslēdzās invertori un tiek pārtraukta elektroenerģijas ražošana. Pašreiz notiek nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana, lai uzsāktu būvdarbu iepirkumus.
Līdz 2024. gada beigām Latvijā darbojās vairāk nekā 1000 elektromobiļu uzlādes punkti, kas ir apmēram 75% pieaugums viena gada laikā. Tīkls tiek attīstīts ne tikai Rīgā, bet arī citās pilsētās un reģionos, piemēram, Cēsīs, Daugavpilī, Saldū, Alūksnē un Rēzeknē.
Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem Latvijā ir 0,9 publiskās uzlādes punkti uz 1000 iedzīvotājiem (Lietuvā - 1,5; Igaunijā - 1,3). Tāpat 1 uzlādes punkts ir pieejams 5,4 elektromobiļiem (ES vidēji - 5; Lietuvā - 3,7; Igaunijā - 5,5). Vidējā uzlādes cena ir 0,54 EUR/kWh (Lietuvā - 0,58 EUR/kWh; Igaunijā - 0,43 EUR/kWh).
Analizējot dažādu valstu publiski pieejamās iniciatīvas un datus, kā arī Eiropas Auto ražotāju asociācijas 2025. gada 3. aprīļa ziņojumu “Elektriskie transportlīdzekļi: nodokļu ieguvumi un iegādes stimuli" (https://www.acea.auto/fact/electric-cars-tax-benefits-and-incentives-2025/) ir jāsecina, ka 30 ES dalībvalstīs un Apvienotajā Karalistē pastāv (vai pēdējos gados pastāvēja) dažādas atbalsta sistēmas bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegādei. Atbalsta apjomi ir atkarīgi no dažādiem kritērijiem, piemēram, transportlīdzekļu veidiem, atbalsta saņēmēju loka, kā arī transportlīdzekļu cenām. ES jauniem elektromobiļiem atbalsts ir ļoti dažāds (atbalsta lielums svārstās no 1500 euro Ungārijā līdz pat 20 000 euro Kiprā). Atbalsts tiek sniegts arī ārēji lādējamiem hibrīdauto. 2024. gadā aptuveni pusei no ES dalībvalstīm bija pieejams atbalsts ārēji lādējamu hibrīdauto iegādei ar ievērojami zemāku atbalsta apjomu – aptuveni 50 % no elektromobiļa atbalsta apjoma.
Papildus transportlīdzekļa iegādes atbalstam ES dalībvalstīs pastāv arī dažādi nodokļu atbrīvojumi, atvieglojumi elektromobiļu uzlādes punktu infrastruktūras izveidei (piemēram, Somija) vai transportlīdzekļa norakstīšanas bonuss (piemēram, Lietuva, Rumānija, Francija, Grieķija, Spānija).
Līdzšinējā pieredze EKII ietvaros
Ar EKII līdzfinansējumu īstenoto aktivitāšu rādītāji uz 2025.gada decembri
| Atbalstāmā aktivitāte | Konkursa ietvaros iegādāto transportlīdzekļu skaits | EKII finansējums, euro | Vidējā cena bāzes komplektācijā, euro | Indikatīvais CO2 emisijas samazinājums apstiprinātajos projektos, kg | Efektivitātes rādītājs, kgCO2/EUR (EUR/tCO2) |
| Jaunu elektromobiļu iegāde | 2 364 | 11 166 750 | 43 619 | 15 710 2401) | 1,41 (711) |
| Lietotu elektromobiļu iegāde | 2 421 | 8 695 150 | 24 043 | 16 136 1201) | 1,86 (539) |
| Jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto iegāde | 1 720 | 8 334 000 | 46 978 | 7126 0802) |
0,86 (1170) |
1) Indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu elektromobilim aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Nobraukums × 0,130, kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Nobraukums – elektromobiļa nobrauktais kilometru skaits projektā (52 000 km)
0,130 kg CO2/km – maksimāli pieļaujamās SEG emisijas jaunajām mašīnām ES 2015. gadā, kg CO2/km
2) Indikatīvo CO2 emisijas samazinājumu ārēji lādējamam hibrīdauto aprēķina pēc šādas formulas:
CO2=Nobraukums × (0,130 - 0,050), kur
CO2 – oglekļa dioksīda emisijas samazinājums projektā, kg
Nobraukums – ārēji lādējama hibrīdauto nobrauktais kilometru skaits projektā (52 000 km)
0,130 kg CO2/km – maksimāli pieļaujamās SEG emisijas jaunajām mašīnām ES 2015. gadā, kg CO2/km
0,050 kg CO2/km – maksimāli pieļaujamās SEG emisijas ārēji lādējamam hibrīdauto
Projektos izvēlētie finansēšanas risinājumi uz 2025. gada decembri
| Finanšu avots | Konkursa ietvaros iegādāto transportlīdzekļu skaits | Vidējā transportlīdzekļa bāzes komplektācijas cena (bez PVN un papildus aprīkojuma), nepiemērojot EKII atbalstu |
| Finanšu līzings | 1894 | 30661 |
| Operatīvais līzings | 2184 | 37242 |
| Cits finansējums | 2331 | 27584 |
Konkursa ietvaros atbalsta saņēmēji bija fiziskas personas - Latvijas Republikas pastāvīgie iedzīvotāji. Kopš 2024. gada 19. jūlija papildu atbalsts tika sniegts daudzbērnu ģimenēm, kuru aprūpē ir trīs un vairāk bērni vecumā līdz 18 gadiem vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu un, kurām ir izsniegta Latvijas Goda ģimenes apliecība. Vienlaikus Latvijas Goda ģimenes apliecības priekšrocības tiek piemērotas arī ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, kas savukārt iepriekš netika iekļauta kā mērķgrupa konkursa ietvaros.
Atbalsts Latvijas Goda ģimenes apliecības personām uz 2025. gada decembri
| Aktivitāte | kopā, t.sk. | 5 vai 6 sēdvietas | 7 vai vairāk sēdvietas |
| Jauni elektromobiļi | 272 | 219 | 47 |
| Lietoti elektromobiļi | 637 | 611 | 13 |
| Ārēji lādējami hibrīdauto | 372 | 318 | 54 |
| Transportlīdzekļa norakstīšana | 284 | ||
Attiecībā uz elektromobiļu un ārēji lādējamu transportlīdzekļu pārdošanas bāzes cenu, uz 2025. gada decembri, dati ir atspoguļoti zemāk esošajā tabulā:
| Transportlīdzekļa cena bāzes komplektācijā (skaits) | ||||||
| līdz 20 tūkst. EUR | 20-līdz 30 tūkst. EUR | 30-līdz 40 tūkst. EUR | 40-līdz 50 tūkst. EUR | 50-līdz 60 tūkst. EUR | 60-līdz 75 tūkst. EUR | |
| Jauni elektromobiļi | ||||||
| līdz 4 sēdvietām | 72 | 92 | 12 | 2 | 72 | |
| 5 vai 6 sēdvietas | 29 | 545 | 731 | 555 | 211 | 14 |
| 7 vai vairāk sēdvietas | 3 | 7 | 7 | 2 | 1 | |
| Lietoti elektromobiļi | ||||||
| līdz 4 sēdvietām | 138 | 84 | 3 | 1 | 1 | |
| 5 vai 6 sēdvietas | 1072 | 687 | 263 | 91 | 24 | 3 |
| 7 vai vairāk sēdvietas | 4 | 8 | 8 | 2 | 1 | |
| Ārēji lādējami hibrīdauto | ||||||
| īdz 4 sēdvietām | 1 | |||||
| 5 vai 6 sēdvietas | 1 | 12 | 788 | 774 | 40 | 13 |
| 7 vai vairāk sēdvietas | 1 | 55 | 16 | 9 | ||
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Latvijā transporta sektoram nav noteikts atsevišķs SEG emisiju samazināšanas mērķis. Latvijai ir noteikts mērķis samazināt SEG emisijas emisijas tirdzniecības sistēmas neietverto darbību (turpmāk - ne-ETS) sektorā, ieskaitot transporta sektoru, par 6% līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2005. gadu. Visām ES valstīm ar ES tiesību aktu ir noteikti individuāli ikgadēji sasniedzamie SEG emisijas samazinājumi. Tādēļ ir jānodrošina papildu pasākumu plānošana un ieviešana, t.sk. transporta sektorā. Kaut arī transporta sektora dekarbonizācija nav sasniedzama ar vienu risinājumu, kopumā nākotnē transporta sektora dekarbonizācija lielā mērā būs saistīta tieši ar tā elektrifikāciju.
Ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz videi draudzīgāku transportu, sniedzot atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka ETS2 ietekmes rezultātā izmaksas par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, ja tajā kā degviela tiek izmantots benzīns vai dīzeļdegviela, paaugstināsies, tam ir būtiski negatīva ietekme uz transporta lietotājiem, tādēļ ir svarīgi nodrošināt alternatīvas iespējas, lai neierobežotu transporta lietotāju mobilitātes iespējas un neierobežotu sociālo integrāciju.
Projektu konkurss ir nepieciešams, lai nodrošinātu NEKP 3.1.1.7. un 3.1.1.11.pasākumu ieviešanu, kā arī Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāna 2026.‒2030. gadam M.4.2. pasākuma ieviešanu.
Ir nepieciešams nodrošināt taisnīgu un iekļaujošu pārkārtošanos uz videi draudzīgāku transportu, sniedzot atbalstu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu iegāde iedzīvotājiem. Ņemot vērā, ka ETS2 ietekmes rezultātā izmaksas par personīgā transportlīdzekļa izmantošanu, ja tajā kā degviela tiek izmantots benzīns vai dīzeļdegviela, paaugstināsies, tam ir būtiski negatīva ietekme uz transporta lietotājiem, tādēļ ir svarīgi nodrošināt alternatīvas iespējas, lai neierobežotu transporta lietotāju mobilitātes iespējas un neierobežotu sociālo integrāciju.
Projektu konkurss ir nepieciešams, lai nodrošinātu NEKP 3.1.1.7. un 3.1.1.11.pasākumu ieviešanu, kā arī Smalko daļiņu, amonjaka, slāpekļa oksīdu, gaistošo organisko savienojumu un sēra dioksīda emisiju samazināšanas plāna 2026.‒2030. gadam M.4.2. pasākuma ieviešanu.
Risinājuma apraksts
Projektu konkursa ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas nodrošina CO2 emisijas samazināšanu transporta sektorā.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesniedzējs – projekta īstenotājs ir komersants, bet atbalsta saņēmējs – fiziska persona, kura projekta ietvaros varēs iegādāties vienu vai vairākus transportlīdzekļus (jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas elektromobili, jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas ūdeņraža automobiļi vai jaunu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas ārēji lādējamu hibrīdauto) mājsaimniecības locekļu mobilitātes nodrošināšanai. Visi projektu iesniedzēji, kas noslēgs līgumus par projektu īstenošanu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds) būs tiesīgi saņemt atbalstu par šo noteikumu ietvaros atbilstošo mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļu pārdošanu brīvas konkurences ietvaros, t.i., nevienam projekta iesniedzējam netiks noteikts konkrēts pieejamā finansējuma vai pārdodamo transportlīdzekļu apjoms.
Noteikumu projekts paredz demarkāciju ar Sociālā klimata fonda plāna ietvaros identificēto projektu konkursu "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" un citiem finanšu avotiem. Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta atbalsta programmu vai projektu līmenī, tai skaitā pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1 un N1 kategorijas mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem netiks finansētas dubultā.
Ņemot vērā to, ka Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) nav resursu attiecīgā projektu konkursa organizēšanā, konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu pieņemšanu par EKII finansējuma piešķiršanu vai par EKII finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu nodrošinās Vides investīciju fonds. Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka Vides investīciju fonds jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII un Modernizācijas fonda un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – deviņi projektu konkursi, divi no tiem divās kārtās; Modernizācijas fonds - divi projektu konkursi) ieviešanā, tādējādi Vides investīciju fonda personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Noteikumu projekta I. nodaļa nosaka projektu konkursa vispārīgos jautājumus, tostarp, konkursa mērķi, projektu iesniedzējus un atbalsta saņēmējus, konkursa ietvaros pieejamo EKII finansējumu, nosacījumus, lai projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, kā arī projekta īstenošanas periodu.
Noteikumu projekta atbalstāmo bezemisiju transportlīdzekļu loks ir ne tikai elektromobilis, bet arī ūdeņraža automobilis. Saskaņā ar CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri ir Latvijā ir reģistrēti četri vieglie ūdeņraža automobiļi. Pašlaik Latvijas tirgū ir pieejami sērijveida automobiļi, kas darbojas ar ūdeņradi (FCEV – Fuel Cell Electric Vehicle). Tie izmanto ūdeņraža degvielas elementus, lai ražotu elektrību un darbinātu elektromotoru. Galvenie modeļi, kas ir pieejami Eiropas un Latvijas tirgū: Toyota Mirai (ar vienu uzpildi ūdeņraža automobilis nobrauc ap 650 km); Hyundai Nexo (ar vienu uzpildi ūdeņraža automobilis nobrauc ap 666 km).
Informācija par transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrā reģistrētiem komersantiem pieejama A/S “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tīmekļa vietnē https://e.csdd.lv/autoveikali/. Lai sabiedrība ērti varētu iegūt informāciju par tiem projekta iesnieguma iesniedzējiem, kas ir noslēguši līgumu par projekta īstenošanu ar Vides investīciju fondu un pie kuriem var iegādāties mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus ar noteikto atbalstu no valsts puses, Vides investīciju fonds savā tīmekļa vietnē publicēs uzņēmumu sarakstu.
Latvijā ir iegādājami vairāk kā 136 elektromobiļu modeļi no vismaz 36 automobiļu markām. Līdz ar to elektromobiļu izvēles iespējas atbilstoši tehniskajiem parametriem un cenai ir pietiekami plašas. Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem aptuveni 25 elektromobiļu modeļiem cena ir mazāka par 30 000 euro. Elektromobiļu cenai salīdzinot ar 2024. gadu ir tendence samazināties, gada laikā vidējā elektromobiļa cena bāzes komplektācijā ir samazinājusies par 5,5 %. Lētāku modeļu ienākšana 2025. gadā bija pagrieziena punkts ar vairāku "budžeta" elektromobiļu (zem 25 000 euro) masveida ražošanas uzsākšanu, piemēram, Renault 5, Citroën e-C3 un jauniem Ķīnas ražotāju BYD, MG modeļiem. Pretēji prognozēm, arēji lādējamie hibrīdauto piedzīvoja pārdošanas apjomu pieaugumu (+38% gada griezumā), jo pircēji tos izvēlējās kā "pārejas tiltu", baidoties no pilnīgas atkarības no uzlādes tīkla. Pēdējos gados ir attīstījušās bateriju tehnoloģijas un vidējais nobraukums ar vienu uzlādi jauniem 2025. gada modeļiem sasniedza 420–480 km WLTP standartu ciklā (Worldwide Harmonized Light Vehicles Test Procedure), mazinot "nobraukuma trauksmi". Vidējā bāzes arēji lādējamie hibridauto cena, salīdzinot ar 2024. gadu ir pieaugusi par 2,5%.
Projektu konkursa ietvaros fiziskas personas var iegādāties M1 un N1 kategorijas jaunu vai lietotu elektromobili vai ūdeņraža automobili, vai jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto.
NEKP 3.1.1.7. pasākums paredz palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, t.i. pasākuma ietvaros līdz 2030.gadam ir nepieciešams sasniegt 20 000 bezemisiju transportlīdzekļus, piesaistot ES fondu, EKII, Modernizācijas fonda un privāto finansējumu. Uz 2024.gada jūliju Latvijā bija reģistrēti 7549 elektromobiļi. Tātad, lai sasniegtu NEKP pasākuma noteikto mērķi līdz 2030.gadam ir nepieciešams nodrošināt 12 451 transportlīdzekļi. No 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.oktobrim ir iegādāti 5442 elektromobiļi, no tiem 4627 elektromobiļi (85%) EKII atbalsta programmas ietvaros. Modernizācijas fonda projektu konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" ietvaros tuvākajos gados plānots sniegt atbalsts indikatīvi 700 elektromobiļu iegādei un Sociālā klimata fonda plāna projektu konkursa "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" ietvaros līdz 2032.gadam ir plānots sniegt atbalstu indikatīvi 4000 elektromobiļiem. Līdz ar to EKII ietvaros indikatīvais atbalstāmo elektromobiļu skaits indikatīvi būtu 8300. Ņemot vērā EKII pieredzi par viena atbalstītā transportlīdzekļa vidējo cenu - 4845 euro, atbalsta programmas kopējais finansējums būtu 40 000 000 euro.
Lai veicinātu aktīvāku mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un tajā pat laikā esošajā autoparkā mazinātu ar iekšdedzes dzinējiem darbināmus transportlīdzekļus, noteikumu projekts papildus valsts atbalstam par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi paredz stimulējošu mehānismu: atbalsta saņēmēja īpašumā esoša M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļa, norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam un attiecīgi saņemot 2000 euro papildu atlaidi iegādājoties mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekli.
Stimulējoša mehānisma būtība ir veicināt vecu un lietotu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekļu mazināšanos esošajā autoparkā. Līdz ar to veicinot ilgtermiņa risinājumu ieviešanu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un izmantošanai iedzīvotāju vidū, tādā veidā nodrošinot SEG emisiju samazināšanos. Mehānisma darbības princips ir tāds, ja iedzīvotājs izvēlas no projekta īstenotāja iegādāties konkrētu mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekli konkursa ietvaros un iedzīvotāja īpašumā ir esošs ar iekšdedzes dzinēju darbināms M1 un N1 kategorijas transportlīdzeklis, tad iedzīvotājam ir iespēja saņemt 2000 euro atlaidi mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādei, ja esošais transportlīdzeklis tiek norakstīts, nododot to apstrādes uzņēmumam. Apstrādes uzņēmumu saraksts ir pieejams CSDD tīmekļa vietnē https://www.csdd.lv/nolietota-transportlidzekla-parstrade/apstrades-uznemumu-saraksts.Tātad iedzīvotājs, kura īpašumā ir esošs Latvijas Republikā vismaz pēdējo gadu ir reģistrēts Latvijas Republikā, vismaz pēdējos trīs mēnešus ir reģistrēts atbalsta saņēmēja īpašumā un vismaz pēdējos 11 mēnešus ir izmantots ceļu satiksmē ar derīgu pielaidi ceļu satiksmei, ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un ciklā starp pēdējām divām pamatpārbaudes apskatēm ir nobraucis vismaz 5000 km gadā.
Saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu vieglā automobiļa, kravas automobiļa ar pilnu masu līdz 3500 kg, tricikla un kvadricikla īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots apstrādes uzņēmumam. Savukārt, apstrādes uzņēmums nodrošina to, ka nolietota transportlīdzekļa īpašnieks var šo transportlīdzekli nodot apstrādes uzņēmuma pieņemšanas punktā bez jebkādām izmaksām, ja nolietotajam transportlīdzeklim netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu — motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas, kā arī ja transportlīdzeklī nav papildu atkritumu un transportlīdzeklis nav reģistrēts komercķīlu reģistrā. Par nolietotā transportlīdzekļa (numurētā agregāta) nodošanu apstrādei apstrādes uzņēmums nolietotā transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kas ir izdruka no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Apstrādes uzņēmums, izsniedzot transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, veic nolietotā transportlīdzekļa norakstīšanu CSDD reģistrā. Ja transportlīdzeklis jātransportē līdz apstrādes uzņēmumam, transportlīdzekļa īpašnieks par to vienojas ar apstrādes uzņēmumu atsevišķi. Tāpat arī ar apstrādes uzņēmumu jāvienojas atsevišķi, ja transportlīdzekļa īpašnieks vēlas sev paturēt un turpmāk izmantot atsevišķas transportlīdzekļa sastāvdaļas.
Iedzīvotājs, pēc transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta saņemšanas, var doties pie projekta īstenotāja iegādāties mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekli ar šajos noteikumos paredzēto papildu atlaidi 2000 euro apmērā. Pirms transportlīdzekļa iegādes iedzīvotājs elektroniski vai papīra formātā aizpilda pieteikumu atbalsta saņemšanai, kurā norāda informāciju gan par plānoto iegādājamo transportlīdzekli, gan informāciju par norakstīto transportlīdzekli, kā arī pievieno transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta kopiju. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs, noslēdzot pirkuma līgumu ar projekta īstenotāju, iegādāsies transportlīdzekli ar lielāku finansiālu atlaidi (atbalsts par “jauno” transportlīdzekli un valsts atbalsts par “veco” transportlīdzekli). Savukārt projekta īstenotājs minēto finansējuma apjomu kā maksājumu saņems no KEM, atbilstoši iesniegtajām kopsavilkuma atskaitēm par iepriekšējo mēnesi.
Lai nodrošinātu fiziskas personas atbilstības pārbaudi šo noteikumu projekta 14. un 15. punkta prasībām Vides investīciju fonds izmantos publiski pieejamās datubāzes un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", kā arī fiziskās personas iesniegto apliecinājumu (šo noteikumu projekta 2.pielikums). Informācija tiks pārbaudīta par katru fizisku personu, kas iegādāsies transportlīdzekli konkursa ietvaros. Ņemot vērā, ka atbalsta sniegšana plānota divu gadu laikā, tad paredzams, ka pārbaudāmais informācijas apjoms būs samērīgs un atbilstošs konkursa mērķa sasniegšanai.
Projektu Konkursa ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas.
Noteikumu projekta II. nodaļa nosaka prasības projekta iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.
Attiecībā uz ikgadējo nobraukumu ar elektromobili, noteikumu projektā minētais rādītājs ir noteikts kā 10 400 km. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un CSDD datiem 2024. gadā vidējais automašīnu nobraukums bija 12 190 km gadā, kas ir par 10,7% vairāk, nekā 2023. gadā.
Vidējais nobraukums elektromobiļiem pa gadiem
Atsaucoties uz A/S “Latvenergo” sniegto informāciju, Latvijā reģistrētie elektromobiļi gadā vidēji nobrauc no 13 000 līdz 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Noteikumu projekta mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā, līdz ar to ar transportlīdzekli nobrauktajam apjomam ir svarīga loma, t.i., lai nodrošinātu, ka ar atbalstu iegādātais transportlīdzeklis tiek aktīvi izmantots ekspluatācijā, tādā veidā aizstājot (un izslēdzot no satiksmes) attiecīgu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekli.
Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku un ērtāku atbalsta sistēmas ieviešanu, tajā skaitā piemērojot dažāda veida stimulējošus risinājumus lielāka skaita mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, papildu administratīvo prasību noteikšana (piemēram, auto novērtēšana) nav vēlama. Tajā pat laikā, lai ieviestu diferencētus kompensācijas apmērus būtu jāveic priekšizpēte attiecībā uz esošā automobiļu tirgus novērtējumu – automobiļu skaits, sadalījums klasēs, vecums, tehniskie nosacījumi un iespējām tirgus vērtība. KEM rīcībā šāda rakstura informācija šobrīd nav pieejama un vērtējums balstās uz pieņēmumiem, kā arī publiski pieejamo informāciju par šāda veida transportlīdzekļu cenām. Papildus tam nenosakot konkrētu vērtību, var veidoties situācija, ka norakstāmā transportlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka nekā plānota kompensācija 2000 euro apjomā. Līdz ar to piedāvātais kompensācijas apmērs 2000 euro ir proporcionāls un samērīgs.
Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka finansējuma apmēra noteikšanu.
Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 90% no elektromobiļa, ūdeņraža automobiļa un ārēji lādējama hibrīdauto iegādes izmaksām, nepārsniedzot zemāk apkopotajā tabulā noteikto maksimālo atbalsta apmēru iegādes nosacījumiem EKII konkursa ietvaros.
Finansējumu var saņemt, ja elektromobilis (jauns vai lietots), ūdeņraža automobilis (jauns vai lietots) vai ārēji lādējamais hibrīdauto (jauns) tiek iegādāts par cenu līdz 45 000 euro (bez PVN) bāzes komplektācijā bet, ja tam ir vismaz sešas sēdvietas, – līdz 60 000 euro (bez PVN) bāze komplektācijā.
Kā papildus nosacījumi lietotiem elektromobiļiem un ūdeņraža automobiļiem ir noteikts, ka pirmās reģistrācijas datums ir ne vēlāks kā septiņi gadi pirms atbalsta saņemšanas un nobraukums – ne vairāk kā 150 000 km. Minētie nosacījumi noteikti ņemot vērā līdzšinējo pieredzi EKII projektu konkursa ietvaros, līzinga perioda termiņu, kā arī vēlmi nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma izmantošanu.
Noteikumu projekta 21. punkts paredz atbalstu 1000 euro apmērā visām Goda ģimenes apliecības turētājiem, kuras aprūpē ir četri un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu, kā arī ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.
Noteikumu projekta IV. nodaļa nosaka projektu konkursa ietvaros attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.
Attiecināmas izmaksas ir transportlīdzekļa pārdošanas cenas – jaunam un lietotam elektromobilim vai ūdeņraža automobilim un jaunam ārēji lādējamam hibrīdauto, kā arī izmaksas par nolietota transportlīdzekļa norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam. Izmaksas ir attiecināmas, ja atbalsta saņēmējs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku, nodrošina tā ekspluatāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem un reģistrē to Latvijā vismaz uz pieciem gadiem vai nobraukumam jābūt vismaz 52 000 km. Atbalsta saņēmējam jānodrošina vidējais nobraukums vismaz 10 400 km gadā un transportlīdzeklis nedrīkst tikt izmantots saimnieciskai darbībai. Norakstāmajam auto jābūt aprīkotam ar iekšdedzes dzinēju, derīgai tehniskajai apskatei un jābūt norakstītam saskaņā ar likumu, saņemot likvidācijas sertifikātu.
Neattiecināmas izmaksas, kas jau segtas citās finansējuma programmās vai no citiem finanšu instrumentiem. Līzinga pakalpojumu izmaksas, piemēram, pieteikuma izskatīšana, procenti, komisijas, valūtas maiņas zaudējumi un citi finanšu izdevumi. Transportlīdzekļa transportēšanas, norakstīšanas un utilizācijas izmaksas. Lai nodrošinātu, ka lietotu elektromobiļu iegādei netiek piešķirts dubults finansējums, notiek sistemātisks verifikācijas process. Atbalsta pieprasījuma izvērtēšanas laikā tiek veikta elektromobiļa identifikācijas numura (VIN) pārbaude Vides investīciju fonda pārziņā esošajā datubāze. Pārbaudes mērķis ir konstatēt, vai konkrētais elektromobilis jau iepriekš ir saņēmis jebkāda veida valsts atbalstu no Latvijas Republikā finansētajām programmām, tai skaitā, atbalstu elektromobiļu iegādei, uzlādes infrastruktūrai vai citiem ar elektromobilitāti saistītiem pasākumiem. Ja Vides investīciju fonds pārbaudes rezultātā konstatē, ka elektromobiļa iegādei jau ir bijis sniegts atbalsts, attiecīgais iesniegums tiek noraidīts, pamatojoties uz dubulta atbalsta nepieļaujamības principu. Šāda pieeja nodrošina racionālu valsts finanšu līdzekļu izmantošanu, programmas caurskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
Attiecībā uz lietotiem elektromobiļiem, kas tiek ievesti no ārvalstīm, programmas īstenošanas kārtība paredz, ka primāro atbildību par elektromobiļa atbilstību noteikumiem, tostarp par to, ka elektromobilis nav saņēmis valsts atbalstu citās ES dalībvalstīs vai citās ārvalstu programmās, uzņemas pārdevējs. Minētā atbildība tiek nodrošināta, izmantojot pārdevēja pašapliecinājumu. Pārdevēja iesniegtais pašapliecinājums kalpo kā pamats administratīvai pārliecībai par transportlīdzekļa vēsturi un atbalsta saņemšanas statusu, ļaujot nodrošināt programmas neatbilstības risku samērīgu pārvaldību un valsts atbalsta piešķiršanas caurskatāmību.
Noteikumu projekta V. nodaļa nosaka projektu konkursa izsludināšanas kārtību.
Projektu konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonds ievietos savā tīmekļvietnē vadlīnijas atbalsta saņēmējiem par transportlīdzekļu norakstīšanu, nododot tos apstrādes uzņēmumam.
Projektu konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonds ievietos Vides investīciju fonda tīmekļvietnē vadlīnijas atbalsta saņēmējiem par transportlīdzekļu iegādes kārtību pie projekta īstenotāja.
Vienlaikus Vides investīciju fonds sagatavos projekta līguma veidni, kas būs pieejama projekta iesniedzējiem jau savlaicīgi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ņemot vērā, ka līguma saturs varētu ietekmēt projekta iesniedzēja motivāciju un iespējas piedalīties finanšu instrumenta konkursā. Tāpat tiks sagatavota pirkuma līguma veidne, kas būs pieejama atbalsta saņēmējiem jau savlaicīgi pirms pirkuma veikšanas.
Noteikumu projekta VI. nodaļa nosaka projektu iesnieguma un atbalsta pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību.
Vides investīciju fonds pēc noteikumu projekta apstiprināšanas izsludina konkursu komersantiem (auto tirgotājiem, kas reģistrēti CSDD pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēts komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu) ar lūgumu iesniegt projektu iesniegumus par plānoto elektromobiļu, ūdeņraža automobili un ārēji lādējamu hibrīdauto pārdošanu šī konkursa ietvaros. Pēc projektu iesniegumu saņemšanas noteiktajā termiņā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija veic to izvērtēšanu. Pozitīva vērtējuma gadījumā projekta iesniedzējs (komersants) tiks aicināts slēgt līgumu ar Vides investīciju fondu par projekta īstenošanu jeb transportlīdzekļu pārdošanu iedzīvotājiem. Pēc projekta līguma parakstīšanas iedzīvotājam ir tiesības pie komersanta iegādāties izvēlēto elektromobili, ūdeņraža automobili vai ārēji lādējamu hibrīdauto ar šajos noteikumos paredzēto atbalstu. Piemēram, iedzīvotājs apmeklē autosalonu “X” un vēlas iegādāties jaunu elektromobili “Y”, kura vērtība ir 30 000 euro (ar PVN). Izmantojot sniegto atbalstu iedzīvotājs šo elektromobili “Y” varēs iegādāties par 30 000 – 4 000 = 26 000 euro (ar PVN). Attiecīgi maksājumu par minēto elektromobili veicot piemēram, ar pārskatījumu vai izmantojot kredītu, vai līzinga pakalpojumu. Par transportlīdzekļa iegādi tiks slēgts trīspusējs līgums par transportlīdzekļa iegādi starp projekta īstenotāju, Vides investīciju fondu un iedzīvotāju.
Noteikumu projekta VII. nodaļa nosaka projektu iesnieguma vērtēšanu un lēmuma pieņemšanu.
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk - vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita un to kvalitātes. Papildus tam šī konkursa ietvaros nav paredzēta projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšana, kas paātrinās kopējo projektu iesniegumu vērtēšanas laiku.
Noteikumu projekta VIII. nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas un īstenošanas nosacījumus.
Līgums par projekta īstenošanu starp Vides investīciju fondu un projekta iesniedzēju jāparaksta 30 darbdienu laikā pēc apstiprinājuma. Līguma projekts tiek publicēts Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā līguma grozījumi tiek veikti pēc pušu pieprasījuma 20 darbdienu laikā.
Projekta īstenotājam jānodrošina publicitāte (informācija tīmekļvietnē, tirdzniecības vietā u.c.), līguma darbības laikā reizi nedēļā jāiesniedz Vides investīciju fondam kopsavilkuma pārskati par pārdotiem transportlīdzekļiem un norakstītiem auto, kā arī to pamatojoši dokumenti. Ja projekta īstenotājs nepilda savus pienākumus atbilstoši projekta līguma un konkursa nosacījumiem, tostarp nesniedz atbalstu atbalsta saņēmējam vai sniedz maldinošu, nepilnīgu vai nepatiesu informāciju, projekta līgumā tiek paredzēta kārtība un izbeigšanas nosacījumi.
Ja dokumenti netiek iesniegti mēneša laikā, Vides investīciju fondam ir tiesības atkāpties no līgumā ar atbalsta saņēmēju noteiktajām saistībām.
Noteikumu projekta IX. nodaļa nosaka pieteikuma atbalsta saņemšanai izvērtēšanu.
Pieteikumi tiek izvērtēti piecu darbdienu laikā iesniegšanas secībā. Ja pieteikumā ir tehniskas kļūdas, atbalsta saņēmējs tiek informēts un lūgts iesniegt jaunu pieteikumu. Ja pieteikums atbilst prasībām, projekta īstenotājs informē atbalsta saņēmēju un Vides investīciju fondu, kas apstiprina atbalstu transportlīdzekļa iegādei noteiktajā apjomā.
Noteikumu projekta X. nodaļa nosaka līguma par transportlīdzekļa iegādi noslēgšanas un īstenošanas nosacījumus.
Lai nodrošinātu projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, gadījumos, kad tiek piesaistīts līzinga devējs, noteikumu projekts paredz, ka Vides investīciju fonds un līzinga devējs, kas sniegs līzinga pakalpojumus atbalsta saņēmējiem transportlīdzekļa iegādei noslēdz līgumu par Vides investīciju fonda un līzinga devēja tiesībām un pienākumiem šī konkursa ietvaros. Minētais līgums ietvers nosacījums t.sk. par savstarpējām attiecībām starp Vides investīciju fondu, līzinga devēju un atbalsta saņēmēju, sankcijas par transportlīdzekļa atsavināšanu, ja netiek nodrošināti šajos noteikumos minētie nosacījumi, monitoringa nosacījumi t.sk. transportlīdzekļa nobraukums un finansējuma atmaksāšanas nosacījumi gadījumos, kad transportlīdzekli nevar izmantot satiksmē (avarējis, nozagts un tml.).
Noteikumu projekta XI. nodaļa nosaka līguma projekta īstenotājam pieejamos maksājumus un maksāšanas kārtību.
Projekta īstenotājs izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto pieteikumu piecu darbdienu laikā, ievērojot iesniegšanas secību. Ja pieteikumā konstatētas tehniskas neatbilstības (piemēram, neaizpildīti lauki, nesalasāma informācija), projekta īstenotājs informē atbalsta saņēmēju un lūdz iesniegt jaunu pieteikumu. Ja pieteikums atbilst noteikumu prasībām un Vides investīciju fonds to apstiprina, projekta īstenotājs informē atbalsta saņēmēju par piekrišanu transportlīdzekļa pārdošanai.
Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projekta īstenota un atbalsta saņēmēja atbildību.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā noteikto prasību izpildes uzraudzību līgumā par transportlīdzekļa iegādi tiks noteikta kārtība kādā veidā notiek saistību izpilde un uzraudzība starp atbalsta saņēmēju un Vides investīciju fondu. Savukārt Vides investīciju fonds noteikumu projektā ietvertos nosacījumus kontrolēs izmantojot publiski pieejamās datubāzes, sadarbību ar citām valsts iestādēm (piem., CSDD), kā arī komunicējot ar projektu īstenotājiem un atbalsta saņēmējiem. Lēmums par finansējuma atgūšanu ir administratīvais akts un tā būtība ir nodrošināt līdzekļu atmaksu, ja netiek pildītas pirkuma līgumā noteiktās saistības.
Termini
Elektromobilis šo noteikumu projekta izpratnē ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (Ceļu satiksmes likums).
M1 - M kategorijas mehāniskie vieglie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas, neatkarīgi no tā vai sēdvietu skaits ir ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai.
N1- N kategorijas mehāniskie vieglie komerciālie transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
Grants/dotācija – šo noteikumu kontekstā terminam "grants" nozīme ir identiska Komisijas 2023. gada 13. decembra regulā (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 2023/2831). Ja komersantam nav pieejams de minimis limits vismaz dotācijas ekvivalenta apmērā, atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu lietotajam terminam "dotācija".
Dubultfinansējums
Lai novērstu dubultfinansējuma risku, atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1 un N1 kategorijas elektromobiļiem fiziskā persona neiekļauj un nefinansē vairākos projektos. Projekta ietvaros uzraudzība notiek tikai par to M1 un N1 kategorijas elektromobili, kuri ir iekļauti projektā.
Rezultāti
NEKP 3.1.1.7.pasākums paredz palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, t.i. pasākuma ietvaros līdz 2030.gadam ir nepieciešams sasniegt 20 000 bezemisiju transportlīdzekļus, piesaistot ES fondu, EKII, Modernizācijas fonda un privāto finansējumu. Uz 2024.gada jūliju Latvijā bija reģistrēti 7549 elektromobiļi. Tātad, lai sasniegtu NEKP pasākuma noteikto mērķi līdz 2030.gadam ir nepieciešams nodrošināt 12 451 transportlīdzekli. No 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.oktobrim ir iegādāti 5442 elektromobiļi, no tiem 4627 elektromobiļi (85%) EKII atbalsta programmas ietvaros. Modernizācijas fonda projektu konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" ietvaros tuvākajos gados plānots sniegt atbalsts indikatīvi 700 elektromobiļu iegādei un Sociālā klimata fonda plāna projektu konkursa "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" ietvaros līdz 2032.gadam ir plānots sniegt atbalstu indikatīvi 4000 elektromobiļiem. Līdz ar to EKII ietvaros indikatīvais atbalstāmo elektromobiļu skaits indikatīvi būtu 8300.
Maksimāli pieļaujamās SEG emisijas jaunajām mašīnām ES 2015. gadā ir 130 grami uz kilometru (g/km). Rezultātā aptuvenais SEG emisiju samazinājums ar projektu konkursa ietvaros iegādātajiem transportlīdzekļiem būtu ap 11 222 tCO2 gadā jeb 56 108 tCO2 monitoringa periodā (5 gadi).
Indikatīvais efektivitātes rādītājs (EKII finansējums, euro pret CO2 emisiju samazinājumu, tCO2) būs aptuveni 0,28 kgCO2/EUR gadā jeb 1,4 kgCO2/EUR monitoringa perioda ietvaros. Par izmantoto EKII līdzekļu efektivitāti nevar spriest tikai pēc efektivitātes rādītāja (euro/tCO2), jo būtiski ņemt vērā ne vien tiešos SEG emisiju samazinājumus, bet arī netiešos SEG emisiju samazinājumus, kas iespējami dēļ multiplikatīvā efekta. Tas sevišķi svarīgi, jo klimata politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamas pakāpeniskas, visaptverošas un būtiskas izmaiņas tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīvesveidā un to nav iespējams panākt tikai līdzfinansējot atsevišķus viena veida projektus.
Valsts atbalsta nosacījumi
Valsts atbalsta shēmai nepiemīt nozaru raksturs, jo saskaņā ar konkursa nolikuma prasībām nav noteikts konkrēts atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības aptvērums, t.i. atbalstu var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kā arī nav noteiktas elektromobiļu vai ārēji lādējamo hibrīdauto tehniskās prasības, izgatavotājs vai modelis, t.i. atbalsta saņēmējs pats var izvēlēties sev pieņemamāko elektromobili vai ārēji lādējamo hibrīdauto.
Atbalsta saņēmēja (fiziskas personas) līmenī nav saskatāms komercdarbības atbalsts, ņemot vērā to, ka atbalstu darbībām, kas nav saimnieciska rakstura, t.i., nav saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, neuzskata par komercdarbības atbalstu, t.i., ja bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi tiek izmantoti privātām (personiskām vai ģimenes) vajadzībām, ko veic personas, kas ir to īpašnieki un kas nav iesaistītas saimnieciskajā darbībā, atbalsta pasākums nebūtu uzskatāms par komercdarbības atbalstu elektromobiļa pircējam. Noteikuma projektā iekļauta atsauce uz to, ka ar atbalstu iegādāto transportlīdzekli nedrīkst izmantot saimnieciskajā darbībā vismaz piecus gadus vai kamēr tiek sasniegts nobraukums 52 000 km, tādējādi nodrošinot, ka nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.
Latvija 2022. gada 10. janvārī iesniedza Eiropas Komisijai atbalsta programmas (MK noteikumu) paziņojumu (turpmāk - paziņojums), izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2. Paziņojums tika reģistrēts kā lieta Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles.
2022. gada 7. martā Latvija saņēma Eiropas Komisijas 2022. gada 4. marta vēstuli (turpmāk - Vēstule) lietā Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles. Eiropas Komisija Vēstulē ir secinājusi, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu, jo atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras pērk un izmanto mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus tikai privātai lietošanai, savukārt, transportlīdzekļu piegādātāju un tirgotāju līmenī varētu tikt kvalificēta tikai sekundāra ekonomiskā ietekme.
Noteikumu projektā ir paredzēts, ka projekta iesniedzējs – projekta īstenotājs ir komersants, bet atbalsta saņēmējs – fiziska persona, kura projekta ietvaros varēs iegādāties vienu vai vairākus transportlīdzekļus (jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas elektromobili, jaunu vai lietotu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas ūdeņraža automobiļi vai jaunu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas ārēji lādējamu hibrīdauto) mājsaimniecības locekļu mobilitātes nodrošināšanai. Visi projektu iesniedzēji, kas noslēgs līgumus par projektu īstenošanu ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Vides investīciju fonds” (turpmāk – Vides investīciju fonds) būs tiesīgi saņemt atbalstu par šo noteikumu ietvaros atbilstošo mazemisijas un bezemisijas transportlīdzekļu pārdošanu brīvas konkurences ietvaros, t.i., nevienam projekta iesniedzējam netiks noteikts konkrēts pieejamā finansējuma vai pārdodamo transportlīdzekļu apjoms.
Noteikumu projekts paredz demarkāciju ar Sociālā klimata fonda plāna ietvaros identificēto projektu konkursu "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" un citiem finanšu avotiem. Dubultās finansēšanas risku novēršana tiks nodrošināta atbalsta programmu vai projektu līmenī, tai skaitā pārbaudot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu un pārliecinoties, ka vienas un tās pašas atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1 un N1 kategorijas mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem netiks finansētas dubultā.
Ņemot vērā to, ka Klimata un enerģētikas ministrijai (turpmāk - KEM) nav resursu attiecīgā projektu konkursa organizēšanā, konkursa ietvaros projektu iesniegumu pieņemšanu un vērtēšanu, projektu iesniegumu apstiprināšanu vai noraidīšanu, lēmumu pieņemšanu par EKII finansējuma piešķiršanu vai par EKII finansējuma piešķiršanas atteikumu, līgumu par projekta īstenošanu (turpmāk – projekta līgums) sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un izbeigšanu, pārskatu pārbaudīšanu, projektu uzraudzību monitoringa periodā, kā arī projektiem izmaksāto finanšu instrumenta līdzekļu, kas atzīti par neattiecināmiem, atgūšanu nodrošinās Vides investīciju fonds. Vērtējot atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma 42. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanai privātpersonai, jāmin, ka Vides investīciju fonds jau līdz šim guvis ievērojamu pieredzi KPFI, EKII un Modernizācijas fonda un to ietvaros īstenoto projektu konkursu (KPFI – 16 projektu konkursi, atsevišķi no tiem vairākās kārtās; EKII – deviņi projektu konkursi, divi no tiem divās kārtās; Modernizācijas fonds - divi projektu konkursi) ieviešanā, tādējādi Vides investīciju fonda personāla kvalifikācija un līdzšinējā pieredze attiecīgo finanšu instrumentu ieviešanā, kā arī to specifikas un KEM pieejas pārzināšana spēj nodrošināt efektīvu deleģēto uzdevumu izpildi.
Noteikumu projekta I. nodaļa nosaka projektu konkursa vispārīgos jautājumus, tostarp, konkursa mērķi, projektu iesniedzējus un atbalsta saņēmējus, konkursa ietvaros pieejamo EKII finansējumu, nosacījumus, lai projekta iesniedzējs var iesniegt projekta iesniegumu, kā arī projekta īstenošanas periodu.
Noteikumu projekta atbalstāmo bezemisiju transportlīdzekļu loks ir ne tikai elektromobilis, bet arī ūdeņraža automobilis. Saskaņā ar CSDD datiem uz 2025. gada 1. oktobri ir Latvijā ir reģistrēti četri vieglie ūdeņraža automobiļi. Pašlaik Latvijas tirgū ir pieejami sērijveida automobiļi, kas darbojas ar ūdeņradi (FCEV – Fuel Cell Electric Vehicle). Tie izmanto ūdeņraža degvielas elementus, lai ražotu elektrību un darbinātu elektromotoru. Galvenie modeļi, kas ir pieejami Eiropas un Latvijas tirgū: Toyota Mirai (ar vienu uzpildi ūdeņraža automobilis nobrauc ap 650 km); Hyundai Nexo (ar vienu uzpildi ūdeņraža automobilis nobrauc ap 666 km).
Informācija par transportlīdzekļu tirdzniecības vietu reģistrā reģistrētiem komersantiem pieejama A/S “Ceļu satiksmes drošības direkcija” tīmekļa vietnē https://e.csdd.lv/autoveikali/. Lai sabiedrība ērti varētu iegūt informāciju par tiem projekta iesnieguma iesniedzējiem, kas ir noslēguši līgumu par projekta īstenošanu ar Vides investīciju fondu un pie kuriem var iegādāties mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus ar noteikto atbalstu no valsts puses, Vides investīciju fonds savā tīmekļa vietnē publicēs uzņēmumu sarakstu.
Latvijā ir iegādājami vairāk kā 136 elektromobiļu modeļi no vismaz 36 automobiļu markām. Līdz ar to elektromobiļu izvēles iespējas atbilstoši tehniskajiem parametriem un cenai ir pietiekami plašas. Saskaņā ar Eiropas Auto ražotāju asociācijas datiem aptuveni 25 elektromobiļu modeļiem cena ir mazāka par 30 000 euro. Elektromobiļu cenai salīdzinot ar 2024. gadu ir tendence samazināties, gada laikā vidējā elektromobiļa cena bāzes komplektācijā ir samazinājusies par 5,5 %. Lētāku modeļu ienākšana 2025. gadā bija pagrieziena punkts ar vairāku "budžeta" elektromobiļu (zem 25 000 euro) masveida ražošanas uzsākšanu, piemēram, Renault 5, Citroën e-C3 un jauniem Ķīnas ražotāju BYD, MG modeļiem. Pretēji prognozēm, arēji lādējamie hibrīdauto piedzīvoja pārdošanas apjomu pieaugumu (+38% gada griezumā), jo pircēji tos izvēlējās kā "pārejas tiltu", baidoties no pilnīgas atkarības no uzlādes tīkla. Pēdējos gados ir attīstījušās bateriju tehnoloģijas un vidējais nobraukums ar vienu uzlādi jauniem 2025. gada modeļiem sasniedza 420–480 km WLTP standartu ciklā (Worldwide Harmonized Light Vehicles Test Procedure), mazinot "nobraukuma trauksmi". Vidējā bāzes arēji lādējamie hibridauto cena, salīdzinot ar 2024. gadu ir pieaugusi par 2,5%.
Projektu konkursa ietvaros fiziskas personas var iegādāties M1 un N1 kategorijas jaunu vai lietotu elektromobili vai ūdeņraža automobili, vai jaunu ārēji lādējamu hibrīdauto.
NEKP 3.1.1.7. pasākums paredz palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, t.i. pasākuma ietvaros līdz 2030.gadam ir nepieciešams sasniegt 20 000 bezemisiju transportlīdzekļus, piesaistot ES fondu, EKII, Modernizācijas fonda un privāto finansējumu. Uz 2024.gada jūliju Latvijā bija reģistrēti 7549 elektromobiļi. Tātad, lai sasniegtu NEKP pasākuma noteikto mērķi līdz 2030.gadam ir nepieciešams nodrošināt 12 451 transportlīdzekļi. No 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.oktobrim ir iegādāti 5442 elektromobiļi, no tiem 4627 elektromobiļi (85%) EKII atbalsta programmas ietvaros. Modernizācijas fonda projektu konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" ietvaros tuvākajos gados plānots sniegt atbalsts indikatīvi 700 elektromobiļu iegādei un Sociālā klimata fonda plāna projektu konkursa "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" ietvaros līdz 2032.gadam ir plānots sniegt atbalstu indikatīvi 4000 elektromobiļiem. Līdz ar to EKII ietvaros indikatīvais atbalstāmo elektromobiļu skaits indikatīvi būtu 8300. Ņemot vērā EKII pieredzi par viena atbalstītā transportlīdzekļa vidējo cenu - 4845 euro, atbalsta programmas kopējais finansējums būtu 40 000 000 euro.
Lai veicinātu aktīvāku mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un tajā pat laikā esošajā autoparkā mazinātu ar iekšdedzes dzinējiem darbināmus transportlīdzekļus, noteikumu projekts papildus valsts atbalstam par mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādi paredz stimulējošu mehānismu: atbalsta saņēmēja īpašumā esoša M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļa, norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam un attiecīgi saņemot 2000 euro papildu atlaidi iegādājoties mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekli.
Stimulējoša mehānisma būtība ir veicināt vecu un lietotu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekļu mazināšanos esošajā autoparkā. Līdz ar to veicinot ilgtermiņa risinājumu ieviešanu mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei un izmantošanai iedzīvotāju vidū, tādā veidā nodrošinot SEG emisiju samazināšanos. Mehānisma darbības princips ir tāds, ja iedzīvotājs izvēlas no projekta īstenotāja iegādāties konkrētu mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekli konkursa ietvaros un iedzīvotāja īpašumā ir esošs ar iekšdedzes dzinēju darbināms M1 un N1 kategorijas transportlīdzeklis, tad iedzīvotājam ir iespēja saņemt 2000 euro atlaidi mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekļa iegādei, ja esošais transportlīdzeklis tiek norakstīts, nododot to apstrādes uzņēmumam. Apstrādes uzņēmumu saraksts ir pieejams CSDD tīmekļa vietnē https://www.csdd.lv/nolietota-transportlidzekla-parstrade/apstrades-uznemumu-saraksts.Tātad iedzīvotājs, kura īpašumā ir esošs Latvijas Republikā vismaz pēdējo gadu ir reģistrēts Latvijas Republikā, vismaz pēdējos trīs mēnešus ir reģistrēts atbalsta saņēmēja īpašumā un vismaz pēdējos 11 mēnešus ir izmantots ceļu satiksmē ar derīgu pielaidi ceļu satiksmei, ir aprīkots ar iekšdedzes dzinēju un ciklā starp pēdējām divām pamatpārbaudes apskatēm ir nobraucis vismaz 5000 km gadā.
Saskaņā ar Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likumu vieglā automobiļa, kravas automobiļa ar pilnu masu līdz 3500 kg, tricikla un kvadricikla īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai jebkurš tā īpašumā esošs nolietots transportlīdzeklis tiktu nodots apstrādes uzņēmumam. Savukārt, apstrādes uzņēmums nodrošina to, ka nolietota transportlīdzekļa īpašnieks var šo transportlīdzekli nodot apstrādes uzņēmuma pieņemšanas punktā bez jebkādām izmaksām, ja nolietotajam transportlīdzeklim netrūkst nozīmīgāko sastāvdaļu — motora, stūres mehānisma, šasijas, transmisijas, kā arī ja transportlīdzeklī nav papildu atkritumu un transportlīdzeklis nav reģistrēts komercķīlu reģistrā. Par nolietotā transportlīdzekļa (numurētā agregāta) nodošanu apstrādei apstrādes uzņēmums nolietotā transportlīdzekļa īpašniekam izsniedz transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, kas ir izdruka no transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra. Apstrādes uzņēmums, izsniedzot transportlīdzekļa likvidācijas sertifikātu, veic nolietotā transportlīdzekļa norakstīšanu CSDD reģistrā. Ja transportlīdzeklis jātransportē līdz apstrādes uzņēmumam, transportlīdzekļa īpašnieks par to vienojas ar apstrādes uzņēmumu atsevišķi. Tāpat arī ar apstrādes uzņēmumu jāvienojas atsevišķi, ja transportlīdzekļa īpašnieks vēlas sev paturēt un turpmāk izmantot atsevišķas transportlīdzekļa sastāvdaļas.
Iedzīvotājs, pēc transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta saņemšanas, var doties pie projekta īstenotāja iegādāties mazemisiju vai bezemisiju transportlīdzekli ar šajos noteikumos paredzēto papildu atlaidi 2000 euro apmērā. Pirms transportlīdzekļa iegādes iedzīvotājs elektroniski vai papīra formātā aizpilda pieteikumu atbalsta saņemšanai, kurā norāda informāciju gan par plānoto iegādājamo transportlīdzekli, gan informāciju par norakstīto transportlīdzekli, kā arī pievieno transportlīdzekļa likvidācijas sertifikāta kopiju. Tas nozīmē, ka iedzīvotājs, noslēdzot pirkuma līgumu ar projekta īstenotāju, iegādāsies transportlīdzekli ar lielāku finansiālu atlaidi (atbalsts par “jauno” transportlīdzekli un valsts atbalsts par “veco” transportlīdzekli). Savukārt projekta īstenotājs minēto finansējuma apjomu kā maksājumu saņems no KEM, atbilstoši iesniegtajām kopsavilkuma atskaitēm par iepriekšējo mēnesi.
Lai nodrošinātu fiziskas personas atbilstības pārbaudi šo noteikumu projekta 14. un 15. punkta prasībām Vides investīciju fonds izmantos publiski pieejamās datubāzes un Iekšlietu ministrijas Informācijas centra pārziņā esošo valsts informācijas sistēmu "Sodu reģistrs", kā arī fiziskās personas iesniegto apliecinājumu (šo noteikumu projekta 2.pielikums). Informācija tiks pārbaudīta par katru fizisku personu, kas iegādāsies transportlīdzekli konkursa ietvaros. Ņemot vērā, ka atbalsta sniegšana plānota divu gadu laikā, tad paredzams, ka pārbaudāmais informācijas apjoms būs samērīgs un atbilstošs konkursa mērķa sasniegšanai.
Projektu Konkursa ietvaros atbalsts netiek piešķirts tādām darbībām, kas kvalificējamas kā saimnieciskas.
Noteikumu projekta II. nodaļa nosaka prasības projekta iesniedzējiem un atbalsta saņēmējiem.
Attiecībā uz ikgadējo nobraukumu ar elektromobili, noteikumu projektā minētais rādītājs ir noteikts kā 10 400 km. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes un CSDD datiem 2024. gadā vidējais automašīnu nobraukums bija 12 190 km gadā, kas ir par 10,7% vairāk, nekā 2023. gadā.
Vidējais nobraukums elektromobiļiem pa gadiem
| Gads | Vieglo elektromobiļu nobraukums pa darbības veidiem un mājsaimniecībām | Reģistrēto elektromobiļu skaits |
Vidējais nobraukums elektromobiļiem, km |
| 2022.g. | 40 930 094 | 3 832 | 10 681 |
| 2023.g. | 69 314 239 | 6 369 | 10 883 |
| 2024.g. | 112 564 622 | 9 234 | 12 190 |
Atsaucoties uz A/S “Latvenergo” sniegto informāciju, Latvijā reģistrētie elektromobiļi gadā vidēji nobrauc no 13 000 līdz 21 000 km jeb attālumu, kas ir samērojams ar iekšdedzes automašīnu nobraukto distanci. Noteikumu projekta mērķis ir veicināt SEG emisiju samazināšanu transporta sektorā, līdz ar to ar transportlīdzekli nobrauktajam apjomam ir svarīga loma, t.i., lai nodrošinātu, ka ar atbalstu iegādātais transportlīdzeklis tiek aktīvi izmantots ekspluatācijā, tādā veidā aizstājot (un izslēdzot no satiksmes) attiecīgu ar iekšdedzes dzinēju darbināmu transportlīdzekli.
Lai nodrošinātu pēc iespējas vienkāršāku un ērtāku atbalsta sistēmas ieviešanu, tajā skaitā piemērojot dažāda veida stimulējošus risinājumus lielāka skaita mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu iegādei, papildu administratīvo prasību noteikšana (piemēram, auto novērtēšana) nav vēlama. Tajā pat laikā, lai ieviestu diferencētus kompensācijas apmērus būtu jāveic priekšizpēte attiecībā uz esošā automobiļu tirgus novērtējumu – automobiļu skaits, sadalījums klasēs, vecums, tehniskie nosacījumi un iespējām tirgus vērtība. KEM rīcībā šāda rakstura informācija šobrīd nav pieejama un vērtējums balstās uz pieņēmumiem, kā arī publiski pieejamo informāciju par šāda veida transportlīdzekļu cenām. Papildus tam nenosakot konkrētu vērtību, var veidoties situācija, ka norakstāmā transportlīdzekļa vērtība ir būtiski lielāka nekā plānota kompensācija 2000 euro apjomā. Līdz ar to piedāvātais kompensācijas apmērs 2000 euro ir proporcionāls un samērīgs.
Noteikumu projekta III. nodaļa nosaka finansējuma apmēra noteikšanu.
Konkursa ietvaros maksimāli pieļaujamā finanšu instrumenta atbalsta intensitāte nevar pārsniegt 90% no elektromobiļa, ūdeņraža automobiļa un ārēji lādējama hibrīdauto iegādes izmaksām, nepārsniedzot zemāk apkopotajā tabulā noteikto maksimālo atbalsta apmēru iegādes nosacījumiem EKII konkursa ietvaros.
| Atbalsta aktivitāte | nav Latvijas Goda ģimenes apliecība | ir Latvijas Goda ģimenes apliecība un transportlīdzeklim vismaz piecas sēdvietas | ir Latvijas Goda ģimenes apliecība un transportlīdzeklim vismaz septiņas sēdvietas |
| jaunu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas elektromobiļu iegāde, euro | 4000 | 6750 | 9000 |
| lietota rūpnieciski ražota M1 un N1 kategorijas elektromobiļa iegāde, euro | 3000 | 5000 | 6750 |
| jaunu rūpnieciski ražotu M1 un N1 kategorijas ūdeņraža automobiļa iegāde, euro | 4000 | 6750 | 9000 |
| lietota rūpnieciski ražota M1 un N1 kategorijas ūdeņraža automobiļa iegāde, euro | 3000 | 5000 | 6750 |
| jauna rūpnieciski ražota M1 un N1 kategorijas ārēji lādējama hibrīdauto iegāde, euro | 4000 | 6000 | 9000 |
| īpašumā esoša M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļa norakstīšana, euro | 2000 | ||
| papildus atbalsts Goda ģimenes apliecības turētājiem ar četriem un vairāk bērniem, euro | 1000 | ||
Finansējumu var saņemt, ja elektromobilis (jauns vai lietots), ūdeņraža automobilis (jauns vai lietots) vai ārēji lādējamais hibrīdauto (jauns) tiek iegādāts par cenu līdz 45 000 euro (bez PVN) bāzes komplektācijā bet, ja tam ir vismaz sešas sēdvietas, – līdz 60 000 euro (bez PVN) bāze komplektācijā.
Kā papildus nosacījumi lietotiem elektromobiļiem un ūdeņraža automobiļiem ir noteikts, ka pirmās reģistrācijas datums ir ne vēlāks kā septiņi gadi pirms atbalsta saņemšanas un nobraukums – ne vairāk kā 150 000 km. Minētie nosacījumi noteikti ņemot vērā līdzšinējo pieredzi EKII projektu konkursa ietvaros, līzinga perioda termiņu, kā arī vēlmi nodrošināt ilgtspējīgu finansējuma izmantošanu.
Noteikumu projekta 21. punkts paredz atbalstu 1000 euro apmērā visām Goda ģimenes apliecības turētājiem, kuras aprūpē ir četri un vairāk bērni vecumā līdz astoņpadsmit gadiem vai pilngadīgas personas, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu, ja tās iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda valsts aizsardzības dienestu, kā arī ģimenēm, kuras aprūpē bērnu ar invaliditāti vai pilngadīgu personu, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu un kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte.
Noteikumu projekta IV. nodaļa nosaka projektu konkursa ietvaros attiecināmās un neattiecināmās izmaksas.
Attiecināmas izmaksas ir transportlīdzekļa pārdošanas cenas – jaunam un lietotam elektromobilim vai ūdeņraža automobilim un jaunam ārēji lādējamam hibrīdauto, kā arī izmaksas par nolietota transportlīdzekļa norakstīšanu, nododot to apstrādes uzņēmumam. Izmaksas ir attiecināmas, ja atbalsta saņēmējs kļūst par transportlīdzekļa īpašnieku, nodrošina tā ekspluatāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem un reģistrē to Latvijā vismaz uz pieciem gadiem vai nobraukumam jābūt vismaz 52 000 km. Atbalsta saņēmējam jānodrošina vidējais nobraukums vismaz 10 400 km gadā un transportlīdzeklis nedrīkst tikt izmantots saimnieciskai darbībai. Norakstāmajam auto jābūt aprīkotam ar iekšdedzes dzinēju, derīgai tehniskajai apskatei un jābūt norakstītam saskaņā ar likumu, saņemot likvidācijas sertifikātu.
Neattiecināmas izmaksas, kas jau segtas citās finansējuma programmās vai no citiem finanšu instrumentiem. Līzinga pakalpojumu izmaksas, piemēram, pieteikuma izskatīšana, procenti, komisijas, valūtas maiņas zaudējumi un citi finanšu izdevumi. Transportlīdzekļa transportēšanas, norakstīšanas un utilizācijas izmaksas. Lai nodrošinātu, ka lietotu elektromobiļu iegādei netiek piešķirts dubults finansējums, notiek sistemātisks verifikācijas process. Atbalsta pieprasījuma izvērtēšanas laikā tiek veikta elektromobiļa identifikācijas numura (VIN) pārbaude Vides investīciju fonda pārziņā esošajā datubāze. Pārbaudes mērķis ir konstatēt, vai konkrētais elektromobilis jau iepriekš ir saņēmis jebkāda veida valsts atbalstu no Latvijas Republikā finansētajām programmām, tai skaitā, atbalstu elektromobiļu iegādei, uzlādes infrastruktūrai vai citiem ar elektromobilitāti saistītiem pasākumiem. Ja Vides investīciju fonds pārbaudes rezultātā konstatē, ka elektromobiļa iegādei jau ir bijis sniegts atbalsts, attiecīgais iesniegums tiek noraidīts, pamatojoties uz dubulta atbalsta nepieļaujamības principu. Šāda pieeja nodrošina racionālu valsts finanšu līdzekļu izmantošanu, programmas caurskatāmību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem.
Attiecībā uz lietotiem elektromobiļiem, kas tiek ievesti no ārvalstīm, programmas īstenošanas kārtība paredz, ka primāro atbildību par elektromobiļa atbilstību noteikumiem, tostarp par to, ka elektromobilis nav saņēmis valsts atbalstu citās ES dalībvalstīs vai citās ārvalstu programmās, uzņemas pārdevējs. Minētā atbildība tiek nodrošināta, izmantojot pārdevēja pašapliecinājumu. Pārdevēja iesniegtais pašapliecinājums kalpo kā pamats administratīvai pārliecībai par transportlīdzekļa vēsturi un atbalsta saņemšanas statusu, ļaujot nodrošināt programmas neatbilstības risku samērīgu pārvaldību un valsts atbalsta piešķiršanas caurskatāmību.
Noteikumu projekta V. nodaļa nosaka projektu konkursa izsludināšanas kārtību.
Projektu konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonds ievietos savā tīmekļvietnē vadlīnijas atbalsta saņēmējiem par transportlīdzekļu norakstīšanu, nododot tos apstrādes uzņēmumam.
Projektu konkursa izsludināšanas dienā Vides investīciju fonds ievietos Vides investīciju fonda tīmekļvietnē vadlīnijas atbalsta saņēmējiem par transportlīdzekļu iegādes kārtību pie projekta īstenotāja.
Vienlaikus Vides investīciju fonds sagatavos projekta līguma veidni, kas būs pieejama projekta iesniedzējiem jau savlaicīgi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas, ņemot vērā, ka līguma saturs varētu ietekmēt projekta iesniedzēja motivāciju un iespējas piedalīties finanšu instrumenta konkursā. Tāpat tiks sagatavota pirkuma līguma veidne, kas būs pieejama atbalsta saņēmējiem jau savlaicīgi pirms pirkuma veikšanas.
Noteikumu projekta VI. nodaļa nosaka projektu iesnieguma un atbalsta pieteikuma saturu un iesniegšanas kārtību.
Vides investīciju fonds pēc noteikumu projekta apstiprināšanas izsludina konkursu komersantiem (auto tirgotājiem, kas reģistrēti CSDD pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēts komersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu) ar lūgumu iesniegt projektu iesniegumus par plānoto elektromobiļu, ūdeņraža automobili un ārēji lādējamu hibrīdauto pārdošanu šī konkursa ietvaros. Pēc projektu iesniegumu saņemšanas noteiktajā termiņā projektu iesniegumu vērtēšanas komisija veic to izvērtēšanu. Pozitīva vērtējuma gadījumā projekta iesniedzējs (komersants) tiks aicināts slēgt līgumu ar Vides investīciju fondu par projekta īstenošanu jeb transportlīdzekļu pārdošanu iedzīvotājiem. Pēc projekta līguma parakstīšanas iedzīvotājam ir tiesības pie komersanta iegādāties izvēlēto elektromobili, ūdeņraža automobili vai ārēji lādējamu hibrīdauto ar šajos noteikumos paredzēto atbalstu. Piemēram, iedzīvotājs apmeklē autosalonu “X” un vēlas iegādāties jaunu elektromobili “Y”, kura vērtība ir 30 000 euro (ar PVN). Izmantojot sniegto atbalstu iedzīvotājs šo elektromobili “Y” varēs iegādāties par 30 000 – 4 000 = 26 000 euro (ar PVN). Attiecīgi maksājumu par minēto elektromobili veicot piemēram, ar pārskatījumu vai izmantojot kredītu, vai līzinga pakalpojumu. Par transportlīdzekļa iegādi tiks slēgts trīspusējs līgums par transportlīdzekļa iegādi starp projekta īstenotāju, Vides investīciju fondu un iedzīvotāju.
Noteikumu projekta VII. nodaļa nosaka projektu iesnieguma vērtēšanu un lēmuma pieņemšanu.
Lai nodrošinātu projektu iesniegumu vērtēšanu Vides investīciju fonds izveido projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju (turpmāk - vērtēšanas komisija). Vērtēšanas komisijas darbības kārtību nosaka vērtēšanas komisijas nolikums. Vērtēšanas komisijas sastāvu un nolikumu (vispārīgos jautājumus, vērtēšanas komisijas locekļu un ekspertu atbildību un pienākumus, projektu iesniegumu saņemšanas un reģistrācijas kārtību, vērtēšanas komisijas un ekspertu kompetenci, komisijas sekretāra kompetenci un vērtēšanas komisijas darbību) apstiprina ar Vides investīciju fonda rīkojumu. Vērtēšanas komisijas sanāksmju skaits atkarīgs no iesniegto projektu iesniegumu skaita un to kvalitātes. Papildus tam šī konkursa ietvaros nav paredzēta projektu iesniegumu kvalitātes vērtēšana, kas paātrinās kopējo projektu iesniegumu vērtēšanas laiku.
Noteikumu projekta VIII. nodaļa nosaka projekta līguma noslēgšanas un īstenošanas nosacījumus.
Līgums par projekta īstenošanu starp Vides investīciju fondu un projekta iesniedzēju jāparaksta 30 darbdienu laikā pēc apstiprinājuma. Līguma projekts tiek publicēts Vides investīciju fonda tīmekļvietnē. Nepieciešamības gadījumā līguma grozījumi tiek veikti pēc pušu pieprasījuma 20 darbdienu laikā.
Projekta īstenotājam jānodrošina publicitāte (informācija tīmekļvietnē, tirdzniecības vietā u.c.), līguma darbības laikā reizi nedēļā jāiesniedz Vides investīciju fondam kopsavilkuma pārskati par pārdotiem transportlīdzekļiem un norakstītiem auto, kā arī to pamatojoši dokumenti. Ja projekta īstenotājs nepilda savus pienākumus atbilstoši projekta līguma un konkursa nosacījumiem, tostarp nesniedz atbalstu atbalsta saņēmējam vai sniedz maldinošu, nepilnīgu vai nepatiesu informāciju, projekta līgumā tiek paredzēta kārtība un izbeigšanas nosacījumi.
Ja dokumenti netiek iesniegti mēneša laikā, Vides investīciju fondam ir tiesības atkāpties no līgumā ar atbalsta saņēmēju noteiktajām saistībām.
Noteikumu projekta IX. nodaļa nosaka pieteikuma atbalsta saņemšanai izvērtēšanu.
Pieteikumi tiek izvērtēti piecu darbdienu laikā iesniegšanas secībā. Ja pieteikumā ir tehniskas kļūdas, atbalsta saņēmējs tiek informēts un lūgts iesniegt jaunu pieteikumu. Ja pieteikums atbilst prasībām, projekta īstenotājs informē atbalsta saņēmēju un Vides investīciju fondu, kas apstiprina atbalstu transportlīdzekļa iegādei noteiktajā apjomā.
Noteikumu projekta X. nodaļa nosaka līguma par transportlīdzekļa iegādi noslēgšanas un īstenošanas nosacījumus.
Lai nodrošinātu projekta ietvaros iegādāto transportlīdzekļu ilgtspējīgu izmantošanu, gadījumos, kad tiek piesaistīts līzinga devējs, noteikumu projekts paredz, ka Vides investīciju fonds un līzinga devējs, kas sniegs līzinga pakalpojumus atbalsta saņēmējiem transportlīdzekļa iegādei noslēdz līgumu par Vides investīciju fonda un līzinga devēja tiesībām un pienākumiem šī konkursa ietvaros. Minētais līgums ietvers nosacījums t.sk. par savstarpējām attiecībām starp Vides investīciju fondu, līzinga devēju un atbalsta saņēmēju, sankcijas par transportlīdzekļa atsavināšanu, ja netiek nodrošināti šajos noteikumos minētie nosacījumi, monitoringa nosacījumi t.sk. transportlīdzekļa nobraukums un finansējuma atmaksāšanas nosacījumi gadījumos, kad transportlīdzekli nevar izmantot satiksmē (avarējis, nozagts un tml.).
Noteikumu projekta XI. nodaļa nosaka līguma projekta īstenotājam pieejamos maksājumus un maksāšanas kārtību.
Projekta īstenotājs izvērtē atbalsta saņēmēja iesniegto pieteikumu piecu darbdienu laikā, ievērojot iesniegšanas secību. Ja pieteikumā konstatētas tehniskas neatbilstības (piemēram, neaizpildīti lauki, nesalasāma informācija), projekta īstenotājs informē atbalsta saņēmēju un lūdz iesniegt jaunu pieteikumu. Ja pieteikums atbilst noteikumu prasībām un Vides investīciju fonds to apstiprina, projekta īstenotājs informē atbalsta saņēmēju par piekrišanu transportlīdzekļa pārdošanai.
Noteikumu projekta XII. nodaļa nosaka projekta īstenota un atbalsta saņēmēja atbildību.
Lai nodrošinātu noteikumu projektā noteikto prasību izpildes uzraudzību līgumā par transportlīdzekļa iegādi tiks noteikta kārtība kādā veidā notiek saistību izpilde un uzraudzība starp atbalsta saņēmēju un Vides investīciju fondu. Savukārt Vides investīciju fonds noteikumu projektā ietvertos nosacījumus kontrolēs izmantojot publiski pieejamās datubāzes, sadarbību ar citām valsts iestādēm (piem., CSDD), kā arī komunicējot ar projektu īstenotājiem un atbalsta saņēmējiem. Lēmums par finansējuma atgūšanu ir administratīvais akts un tā būtība ir nodrošināt līdzekļu atmaksu, ja netiek pildītas pirkuma līgumā noteiktās saistības.
Termini
Elektromobilis šo noteikumu projekta izpratnē ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas (Ceļu satiksmes likums).
M1 - M kategorijas mehāniskie vieglie transportlīdzekļi, kuros papildus transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai ir ne vairāk kā astoņas sēdvietas un nav paredzētas pasažieru stāvvietas, neatkarīgi no tā vai sēdvietu skaits ir ierobežots līdz transportlīdzekļa vadītāja sēdvietai.
N1- N kategorijas mehāniskie vieglie komerciālie transportlīdzekļi, kas paredzēti preču pārvadāšanai un kuru maksimālā masa nepārsniedz 3,5 tonnas.
Grants/dotācija – šo noteikumu kontekstā terminam "grants" nozīme ir identiska Komisijas 2023. gada 13. decembra regulā (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Regula Nr. 2023/2831). Ja komersantam nav pieejams de minimis limits vismaz dotācijas ekvivalenta apmērā, atbalstu sniedz saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014 , ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu lietotajam terminam "dotācija".
Dubultfinansējums
Lai novērstu dubultfinansējuma risku, atbalstāmās aktivitātes un attiecināmās izmaksas par vieniem un tiem pašiem M1 un N1 kategorijas elektromobiļiem fiziskā persona neiekļauj un nefinansē vairākos projektos. Projekta ietvaros uzraudzība notiek tikai par to M1 un N1 kategorijas elektromobili, kuri ir iekļauti projektā.
Rezultāti
NEKP 3.1.1.7.pasākums paredz palielināt bezemisiju vieglo pasažieru transportlīdzekļu skaitu, t.i. pasākuma ietvaros līdz 2030.gadam ir nepieciešams sasniegt 20 000 bezemisiju transportlīdzekļus, piesaistot ES fondu, EKII, Modernizācijas fonda un privāto finansējumu. Uz 2024.gada jūliju Latvijā bija reģistrēti 7549 elektromobiļi. Tātad, lai sasniegtu NEKP pasākuma noteikto mērķi līdz 2030.gadam ir nepieciešams nodrošināt 12 451 transportlīdzekli. No 2024.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 1.oktobrim ir iegādāti 5442 elektromobiļi, no tiem 4627 elektromobiļi (85%) EKII atbalsta programmas ietvaros. Modernizācijas fonda projektu konkursa "Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā – atbalsts elektromobiļu un to uzlādes infrastruktūras ieviešanai" ietvaros tuvākajos gados plānots sniegt atbalsts indikatīvi 700 elektromobiļu iegādei un Sociālā klimata fonda plāna projektu konkursa "Atbalsts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei mazaizsargātiem transporta lietotājiem" ietvaros līdz 2032.gadam ir plānots sniegt atbalstu indikatīvi 4000 elektromobiļiem. Līdz ar to EKII ietvaros indikatīvais atbalstāmo elektromobiļu skaits indikatīvi būtu 8300.
Maksimāli pieļaujamās SEG emisijas jaunajām mašīnām ES 2015. gadā ir 130 grami uz kilometru (g/km). Rezultātā aptuvenais SEG emisiju samazinājums ar projektu konkursa ietvaros iegādātajiem transportlīdzekļiem būtu ap 11 222 tCO2 gadā jeb 56 108 tCO2 monitoringa periodā (5 gadi).
Indikatīvais efektivitātes rādītājs (EKII finansējums, euro pret CO2 emisiju samazinājumu, tCO2) būs aptuveni 0,28 kgCO2/EUR gadā jeb 1,4 kgCO2/EUR monitoringa perioda ietvaros. Par izmantoto EKII līdzekļu efektivitāti nevar spriest tikai pēc efektivitātes rādītāja (euro/tCO2), jo būtiski ņemt vērā ne vien tiešos SEG emisiju samazinājumus, bet arī netiešos SEG emisiju samazinājumus, kas iespējami dēļ multiplikatīvā efekta. Tas sevišķi svarīgi, jo klimata politikas mērķu sasniegšanai nepieciešamas pakāpeniskas, visaptverošas un būtiskas izmaiņas tautsaimniecībā un iedzīvotāju dzīvesveidā un to nav iespējams panākt tikai līdzfinansējot atsevišķus viena veida projektus.
Valsts atbalsta nosacījumi
Valsts atbalsta shēmai nepiemīt nozaru raksturs, jo saskaņā ar konkursa nolikuma prasībām nav noteikts konkrēts atbalsta saņēmēja saimnieciskās darbības aptvērums, t.i. atbalstu var saņemt ikviens Latvijas iedzīvotājs, kā arī nav noteiktas elektromobiļu vai ārēji lādējamo hibrīdauto tehniskās prasības, izgatavotājs vai modelis, t.i. atbalsta saņēmējs pats var izvēlēties sev pieņemamāko elektromobili vai ārēji lādējamo hibrīdauto.
Atbalsta saņēmēja (fiziskas personas) līmenī nav saskatāms komercdarbības atbalsts, ņemot vērā to, ka atbalstu darbībām, kas nav saimnieciska rakstura, t.i., nav saistītas ar preču vai pakalpojumu piedāvāšanu tirgū, neuzskata par komercdarbības atbalstu, t.i., ja bezemisiju vai mazemisiju transportlīdzekļi tiek izmantoti privātām (personiskām vai ģimenes) vajadzībām, ko veic personas, kas ir to īpašnieki un kas nav iesaistītas saimnieciskajā darbībā, atbalsta pasākums nebūtu uzskatāms par komercdarbības atbalstu elektromobiļa pircējam. Noteikuma projektā iekļauta atsauce uz to, ka ar atbalstu iegādāto transportlīdzekli nedrīkst izmantot saimnieciskajā darbībā vismaz piecus gadus vai kamēr tiek sasniegts nobraukums 52 000 km, tādējādi nodrošinot, ka nav jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles nosacījumi.
Latvija 2022. gada 10. janvārī iesniedza Eiropas Komisijai atbalsta programmas (MK noteikumu) paziņojumu (turpmāk - paziņojums), izmantojot Eiropas Komisijas elektroniskās paziņošanas sistēmu SANI2. Paziņojums tika reģistrēts kā lieta Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles.
2022. gada 7. martā Latvija saņēma Eiropas Komisijas 2022. gada 4. marta vēstuli (turpmāk - Vēstule) lietā Nr.SA.101425 (2022/N) – Latvia Reducing greenhouse gas emissions in the transport sector - support for the purchase of zero - emission and low - emission vehicles. Eiropas Komisija Vēstulē ir secinājusi, ka gala labuma guvēju līmenī pasākums neietver komercdarbības atbalstu, jo atbalsts ir pieejams tikai fiziskām personām, kuras pērk un izmanto mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļus tikai privātai lietošanai, savukārt, transportlīdzekļu piegādātāju un tirgotāju līmenī varētu tikt kvalificēta tikai sekundāra ekonomiskā ietekme.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projektā noteiktajiem atbalsta saņēmējiem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā minētie nosacījumi par projektu īstenošanu, tai skaitā par projektiem pieejamo finansējuma apmēru, sasniedzamajiem rādītājiem, projektā atbalstāmajām darbībām un izmaksām, utt. Konkursa ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija pildīs atbildīgās ministrijas funkcijas, savukārt pārvaldes uzdevumu izpildi veiks Vides investīciju fonds, kas veicot minētos uzdevumus būs KEM pārraudzībā.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Noteikumu projektā noteiktajiem projektu iesniedzējiem, īstenojot projektus, ir jāņem vērā noteikumu projektā minētie nosacījumi par projektu īstenošanu, tai skaitā par projektiem pieejamo finansējuma apmēru, sasniedzamajiem rādītājiem, projektā atbalstāmajām darbībām un izmaksām, utt. Konkursa ietvaros Klimata un enerģētikas ministrija pildīs atbildīgās ministrijas funkcijas, savukārt pārvaldes uzdevumu izpildi veiks Vides investīciju fonds, kas veicot minētos uzdevumus būs KEM pārraudzībā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci komersantu starpā, kas nodarbojas ar elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto tirdzniecību un apkopi, līdz ar to palielināsies konkurence uzņēmumu starpā.
2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas veicinās konkurenci komersantu starpā, kas nodarbojas ar elektromobiļu un ārēji lādējamu hibrīdauto tirdzniecību un apkopi, līdz ar to palielināsies konkurence uzņēmumu starpā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz elektromobiļu ražotājiem vai to oficiālajiem pārstāvjiem (CSDD pārziņā esošajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā reģistrēta komersanta, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ierīkojis un reģistrējis transportlīdzekļu tirdzniecības vietu un ko elektromobiļa ražotājs ir oficiāli pilnvarojis pārstāvēt tā intereses), potenciāli veicinot pieprasījumu pēc elektromobiļu iegādes salīdzinājumā ar situāciju, kurā atbalsts elektromobiļu iegādei attiecīgajai mērķgrupai netiktu piešķirts. No tā izriet, ka atbalsta programma sniedz priekšrocības komersantiem, kuri iegādājas elektromobiļus tālākpārdošanai, salīdzinājumā ar komersantiem, kuri tirdzniecībai elektromobiļus nepiedāvā.
2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
8 000 000
0
8 000 000
0
8 000 000
16 000 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
8 000 000
0
8 000 000
0
8 000 000
16 000 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
8 000 000
0
8 000 000
0
8 000 000
16 000 000
3.1. valsts pamatbudžets
0
8 000 000
0
8 000 000
0
8 000 000
16 000 000
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
8 000 000
8 000 000
8 000 000
16 000 000
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ņemot vērā, kā konkursa ietvaros atbalstīto aktivitāšu ietvaros cenu amplitūda ir ļoti plaša un projekta iesniedzējs elektromobiļus, ūdeņraža automobiļus un ārēji lādējamaos hibrīdauto var izvēlēties pēc saviem ieskatiem, noteikumu projekts nosaka atbalsta intensitāti atbalstāmās aktivitātes īstenošanai atkarībā no projektu iesniedzēju grupas, vienlaikus noteikumu projekts paredz maksimāli pieejamo EKII finansējumu katras aktivitātes īstenošanai. Šāds nosacījums tiek piemērots, ņemot vērā ierobežoto konkursa īstenošanai pieejamo finansējumu, lai sniegtu iespēju konkursa ietvaros atbalstāmās aktivitātes īstenot pēc iespējas plašākam projektu iesniedzēju skaitam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Konkursa ietvaros pieejamais finansējums ir 40 000 000 euro. Finansējums ieplānots Klimata un enerģētikas ministrijas budžeta programmas 33.00.00. "Emisijas kvotu izsoļu ieņēmumu instrumenti" apakšprogrammā 33.02.00. "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti".
Līdzfinansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no saviem vai piesaistītiem līdzekļiem.
Līdzfinansējumu noteikumu projekta ietvaros atbalstāmo aktivitāšu īstenošanai projektu iesniedzēji nodrošinās no saviem vai piesaistītiem līdzekļiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 7.4.1 apakšpunktu, sabiedrības pārstāvji ir aicināti līdzdarboties, rakstiski sniedzot viedokli par tiesību akta projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- SIA "Vides investīciju fonds"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
SIA "Vides investīciju fonds"
palielinās
Vērtības nozīme:
Uzdevumus, kas saistīti ar projektu iesniegumu pieņemšanu, vērtēšanu, apstiprināšanu un finanšu instrumenta finansējuma piešķiršanu, kā arī par līgumu par projekta īstenošanu sagatavošanu, noslēgšanu, grozīšanu un laušanu, projektu pārskatu pārbaudi un projektu īstenošanas kontroli, veiksVides investīciju fonds. Finansējuma apjoms tiks aprēķināts atbilstoši iesniegto projektu iesniegumu skaitam un paredzēts ikgadējā Atsevišķu pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumā. Izmaksas tiks segtas no apakšprogrammas 33.01.00 "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta administrācija".
Kopā
0,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Īstenojot noteikumu projektā plānotās aktivitātes tiks veicināta Nacionālajā attīstības plānā 2027.gadam šādu progresa indikatoru sasniegšana: [271] SEG emisiju intensitāte, [273] Gaisa piesārņojuma % samazinājums un [309] No AER saražotās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas nodrošinās iedzīvotāju mobilitāti, sniedzot pienesumu klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanā, kas sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanos.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekta apstiprināšanas gadījumā tiks īstenoti projekti, kas sniegs pienesumu klimata pārmaiņu un gaisa piesārņojuma mazināšanā, kas sekmēs SEG emisiju samazināšanos.
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi