Anotācija

Ņemot vērā, ka Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs tiek pievienots Pārvaldei, ir nepieciešama jauna Pārvaldes nolikuma izstrāde, kurā tiek precizētas abu iestāžu funkcijas un uzdevumi, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku dabas aizsardzības politikas īstenošanu, tostarp īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības jomā. 
Tika izvērtēta noteikumu Nr. 507 atbilstība citiem ārējiem normatīvajiem aktiem, tostarp ievērojot Latvijas Nacionālā botāniskā dārza līdzšinējo funkciju un pārvaldes uzdevumu pārņemšanu, un sagatavots noteikumu projekts atbilstoši šā brīža aktuālajai situācijai.

Jaunajā noteikumu projektā ir integrētas Latvijas Nacionālā botāniskā dārza funkcijas un uzdevumi, saglabājot abu iestāžu esošās pamatfunkcijas un pamatuzdevumus, redakcionāli tos precizējot. Noteikumu projektā nav ietverti atsevišķi abu iestāžu uzdevumi, kuri vairs nav saistoši, ņemot vērā izmaiņas normatīvajā regulējumā.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16. panta otrās daļas 2. punktam, noteikumu projekta I nodaļā noteikts, ka Pārvalde atrodas viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra pakļautībā.

Noteikumu projekta II nodaļā tiek noteiktas iestādes funkcijas, uzdevumi un tiesības.
Kopš noteikumu Nr. 507 spēkā stāšanās (2009. gads), Pārvaldei nākušas klāt ir jaunas funkcijas, kuras nav ietvertas spēkā esošajā Pārvaldes nolikumā. Attiecīgi noteikumu projektā tiek ietvertas papildus šādas funkcijas:
- īstenot uzraudzības institūcijas funkciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem attiecībā par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanu zooloģiskajos dārzos (Dzīvnieku aizsardzības likuma 10. panta 21. punkts, Ministru kabineta 2010. gada 9. novembra noteikumi Nr.1033 "Prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai");
- īstenot kompetentās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ģenētiskajiem resursiem un to izmantošanu (Ģenētisko resursu izmantošanas likuma 4. pants);
- īstenot kompetentās un koordinējošās iestādes funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par invazīvu svešzemju sugu introdukciju un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību (Sugu un biotopu aizsardzības likuma 5. panta 19. punkts);
- īstenot kompetentās iestādes funkcijas ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanai un īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanai sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertu reglamentētajā profesijā (Ministru kabineta 2017. gada 19. septembra noteikumi Nr. 566 "Noteikumi par informācijas institūcijām un institūcijām, kas izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās", Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumi Nr. 47 "Īslaicīgu profesionālo pakalpojumu sniegšanas kārtība Latvijas Republikā reglamentētā profesijā").
Savukārt no noteikumiem Nr. 655 Latvijas Nacionālajam botāniskajam dārzam noteiktās funkcijas integrētas noteikumu projekta 3.1., 3.7, un 3.8. apakšpunktos. 
Tāpat noteikumu projektā kā Pārvaldes funkcijas ir noteiktas arī šobrīd iestādes kompetencē esošie pamatjautājumi, kas ir būtiski dabas aizsardzības politikas ieviešanā, bet noteikumos Nr. 507 tie bija minēti kā uzdevumi, piemēram, apsaimniekot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošos valsts nekustamos īpašumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (noteikumu projekta 3.11. apakšpunkts). 3.11. apakšpunkts ir būtisks arī Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pievienošanas Pārvaldei kontekstā, jo Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs apsaimnieko īpaši aizsargājamo dabas teritoriju - dabas pieminekli - aizsargājamo dendroloģisko stādījumu "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs", savukārt Pārvalde apsaimnieko valsts zemes īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - nacionālajos parkos un dabas rezervātos. Dabas izglītības īstenošanā - Pārvaldes un Latvijas Nacionālā botāniskā dārza pārziņā ir dabas centri, kas nodrošina neformālo dabas izglītību dažādām mērķauditorijām. Vienlaikus jāakcentē, ka Pārvalde ir uzsākusi attīstīt nacionālo parku un biosfēras rezervāta dabas centrus, kas pēc abu iestāžu apvienošanas veidos vienotu tīklu ar Latvijas Nacionālā botāniskā dārza 2023. gadā atklāto centru "Botania".
Ņemot vērā, ka Pārvaldes nolikumā tiek noteiktas papildus funkcijas (noteikumu projekta 3.3., 3.5., 3.6. un 3.10. apakšpunkts), attiecīgi noteikumu projekts tiek papildināts ar uzdevumiem, lai nodrošinātu šo funkciju izpildi (attiecīgi noteikumu projekta 4.11., 4.14. un 4.16., 4.12. un 4.15., 4.30. apakšpunkts). Pārvaldei uzdevums nodrošināt darbības ar valstij piekritīgo dzīvo kustamo mantu (noteikumu projekta 4.12. apakšpunkts) izriet arī no Ministru kabineta 2024. gada 17. decembra noteikumiem Nr. 901 "Noteikumi par kompetentajām institūcijām un rīcību ar valstij piekritīgo mantu". 
Noteikumu projekts, salīdzinot ar noteikumiem Nr. 507, tiek papildināts ar uzdevumu, kas noteic, ka Pārvalde ir atbildīgā iestāde, kas veido mikroliegumus (noteikumu projekta 4.2. apakšpunkts), izņemot gadījumus, kad mikroliegumu veido meža zemēs ārpus likumos noteiktajiem dabas rezervātiem un nacionālajiem parkiem un īpaši aizsargājamo zivju sugu nārsta vietās (Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 9.1. apakšpunkts).
Noteikumu projekta 4.16. apakšpunkts, salīdzinot ar noteikumu Nr. 507 3.11. apakšpunktu, ietver plašāku normatīvo regulējumu, jo Pārvaldes kompetence atļauju, atzinumu, nosacījumu, saskaņojumu un cita veida dokumentu izsniegšanā izriet no ne tikai dabas aizsardzību, bet arī meža apsaimniekošanu, savvaļas dzīvnieku, zivju resursu un ģenētisko resursu izmantošanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem (Meža likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, Dzīvnieku aizsardzības likums, Medību likums, Zvejniecības likums, Ģenētisko resursu izmantošanas likums). Cita veida dokumenti ir, piemēram, starptautiskās tirdzniecības apdraudēto augu audzētāju reģistrācijas dokumenti, Natura 2000 deklarācijas, ģenētisko resursu izmantošanas deklarācijas.
Noteikumu projekta 4.19. apakšpunktā apvienoti noteikumu Nr. 507 3.6. un 3.17.³ apakšpunkti, nosakot Pārvaldei uzdevumu sagatavot un sniegt informāciju sabiedrībai, ziņojumus un pārskatus Eiropas Komisijai, Eiropas Vides aģentūrai un citām organizācijām par starptautisko saistību izpildi iestādes kompetences jomā. 
Noteikumu projekta 4.30. apakšpunkts aptver gan Pārvaldes, gan Latvijas Nacionālā botāniskā dārza uzdevumus sabiedrības informēšanas un izglītošanas jomā, kas abu iestāžu spēkā esošajos nolikumos bija noteikti vairākos punktos, piemēram, noteikumu Nr. 507 3.14. apakšpunktā, noteikumu Nr. 655 4.12., 4.14. un 4.15. apakšpunktā.
Noteikumu projekta 4.32. apakšpunktā attiecībā uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu, kuri nodoti Pārvaldes pārvaldīšanā, uzsvērts, ka Pārvaldes apsaimniekošanā ir arī teritorijas ar speciāliem apsaimniekošanas nosacījumiem - aizsargājamais dendroloģiskais stādījums "Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs", kas līdz iestāžu apvienošanai bija Latvijas Nacionālā botāniskā dārza apsaimniekošanā, un Līgatnes dabas takas ar savvaļas sugu dzīvniekiem un to apskatei uzturamo dabas tūrisma un izziņas infrastruktūru.
Ar noteikumu projekta 6.8. apakšpunktu tiek paredzēts, ka Pārvaldei ir tiesības slēgt deleģēšanas līgumus noteiktu uzdevumu izpildei (piem., īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu, biotopu apsaimniekošanas pasākumu organizēšanai, īpaši aizsargājamo sugu un biotopu saglabāšanas un atjaunošanas pasākumiem, informatīvo zīmju izvietošanai dabā u.c.).
No noteikumiem Nr. 507 netiek pārnests 3.17.⁴ apakšpunkts, jo Eiropas Komisija vairs neuztur bioloģiskās daudzveidības informācijas apmaiņas sistēmu "Informācijas un sadarbības tīkls". Tāpat noteikumu projektā netiek ietverts noteikumu Nr. 655 4.8. apakšpunkts, jo ar 2024. gada 3. oktobra grozījumiem Sugu un biotopu aizsardzības likumā ir stājies spēkā regulējums invazīvo sugu jomā, kas noteic, ka Valsts augu aizsardzības dienests ir atbildīgā iestāde attiecībā par invazīvajām augu sugām.

Noteikumu projekta III nodaļā tiek precizēta Pārvaldes struktūra (noteikumu projekta 7. punkts), kur Latvijas Nacionālais botāniskais dārzs tiek iekļauts kā Pārvaldes teritoriālā struktūrvienība - Nacionālā botāniskā dārza administrācija.

Noteikumu projekta IV nodaļā noteikta Pārvaldes darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskatu iesniegšanas kārtība.
Vides aizsardzības likuma 19. panta pirmā daļa un 20. panta pirmā daļa noteic, ka vides valsts kontroli īsteno arī Pārvaldes vides valsts inspektori. Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 3. punktu un Vides aizsardzības likuma 21. panta pirmās daļas 8. punktu Pārvaldes amatpersonas ir tiesīgas veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Savukārt atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 115. panta otrajai daļai iestādes nolikumā var noteikt īpašu kompetences sadalījumu starp iestādes amatpersonām.
Ņemot vērā minētos normatīvos aktus un to, ka Pārvalde ir iestāde, kura veic kontroles un uzraudzības funkcijas, ir nosakāms, ka arī iestādes vadītājam - Pārvaldes ģenerāldirektoram ir Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības. Pārvaldes ģenerāldirektora kā valsts vides inspektora pieņemtos lēmumus atbilstoši Administratīvās atbildības likumā noteiktajai kārtībai var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, t.i., Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (no 2024. gada 1. jūlija Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija) amatpersonai saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 115. panta pirmās daļas 50. punktu un 165. panta otro daļu un Ministru kabineta 2024. gada 3. septembra noteikumu Nr. 586 "Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas nolikums" 3. punktu un 13.1. apakšpunktu, kas noteic, ka Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija ir augstākā iestāde Pārvaldei (noteikumu projekta 8. un 15. punkts). Savukārt attiecībā par Pārvaldes ģenerāldirektora vietniekiem un teritoriālo struktūrvienību direktoriem tiek noteikts, ka viņiem var būt Vides aizsardzības likumā noteiktās valsts vides inspektora tiesības (noteikumu projekta 11. un 12. punkts) un, ņemot vērā to, ka šādu tiesību nepieciešamība izriet no amatpersonu atbildībā esošajiem amata pienākumiem.

Noteikumu projekta V nodaļā Noslēguma jautājumi tiek uzskaitīti normatīvie akti, kuri zaudēs spēku. Pieņemot šo noteikumu projektu "Dabas aizsardzības pārvaldes nolikums", attiecīgi spēku zaudēs noteikumi Nr. 507 un noteikumi Nr. 655.