Anotācija (ex-ante)

25-TA-1852: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 467 "Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” ir sagatavots, pamatojoties uz Jūras kodeksa 8.2 panta septīto daļu, 9. panta piekto daļu, 10. panta pirmo daļu, 16. panta piekto daļu un 27. panta otro daļu un plānoto pievienošanos 2007. gada 18. maija Starptautiskajai Nairobi konvencijai par vraku aizvākšanu, kas stājās spēkā 2015. gada 14. aprīlī (turpmāk – konvencija).
Lai pievienotos konvencijai, nepieciešams veikt grozījumus Jūras kodeksā un Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumos Nr. 467 “Noteikumi par kuģu reģistrāciju Latvijas Kuģu reģistrā” (turpmāk – Noteikumi Nr. 467), pielāgojot tos konvencijas nosacījumiem un iekļaujot trūkstošās normas. Grozījumos paredzētais regulējums lielā mērā ir līdzīgs jau esošajiem noteikumiem. Lielākā atšķirība ir saistīta ar konvencijā noteikto pienākumu veikt kuģu apdrošināšanu, tomēr jāņem vērā, ka Latvijas kuģu īpašniekiem apdrošināšana jau šobrīd ir nepieciešama, ja kuģis nonāk konvencijas dalībvalstu ostās.
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Papildus minētajiem grozījumiem nepieciešams precizēt Noteikumu Nr. 467 normas atbilstoši citām praksē konstatētajām nepilnībām.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekts ir izstrādāts, lai pielāgotu Noteikumos Nr. 467 ietvertās tiesību normas konvencijas regulējumam un Latvija varētu kļūt par minētās konvencijas dalībvalsti, kā arī, lai novērstu citas praksē konstatētas nepilnības.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Noteikumu 10.9.2, 10.9.3, 34.12., 34.13. apakšpunkts, 53. un 54. punkts, kā arī 26. pielikums stāsies spēkā ar konvencijas stāšanos spēkā Latvijā.
Pārējie Noteikumu Nr. 467 grozījumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Konvencija nosaka vienotus starptautiskus noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu ātru un efektīvu vraku aizvākšanu un ar to saistīto izmaksu atlīdzināšanu. Konvencijas mērķis ir panākt vienādu jomas regulējumu visās dalībvalstīs, iekļaujot nosacījumus par obligātu kuģu apdrošināšanu. Konvencijas 12. panta pirmā daļa nosaka pienākumu tāda kuģa, kura bruto tilpība ir 300 un lielāka un kura karogvalsts ir kāda no dalībvalstīm, reģistrētajam īpašniekam parūpēties par to, lai kuģis būtu apdrošināts vai tam būtu kāds cits finansiāls nodrošinājums, lai garantētu konvencijā noteikto atbildību. Šī panta otrā daļa dod dalībvalstīm tiesības izsniegt apliecību par to, ka apdrošināšana vai cits finansiālais nodrošinājums ir spēkā saskaņā ar konvencijas nosacījumiem.
Šobrīd Latvijas tiesiskajā regulējumā nav iekļauti nosacījumi par obligātu kuģu, kuru bruto tilpība ir 300 un vairāk tonnas, un peldošo konstrukciju apdrošināšanu vai citu finansiālu nodrošinājumu un valsts tiesības izsniegt apliecību par šādas apdrošināšanas vai cita finansiālā nodrošinājuma spēkā esamību.
Noteikumi Nr. 467 nosaka Latvijas Kuģu reģistra un kuģu lietu vešanas kārtību, tajā skaitā prasības reģistrā ierakstāmajai informācijai, iesniedzamos dokumentus un dokumentus, ko izsniedz Latvijas Kuģu reģistrs. Ieviešot obligātu kuģu apdrošināšanu, nepieciešams papildināt Noteikumus Nr. 467 ar nosacījumu, ka pie kuģa reģistrācijas Kuģu reģistrā tiek iesniegts dokuments par kuģa vai peldošās konstrukcijas īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu un Kuģu reģistrs izsniedz apliecību par šādas apdrošināšanas esamību.
Papildus minētajiem grozījumiem vajadzīgas precizējošas izmaiņas attiecībā uz menedžmenta līguma kopiju iesniegšanu, atpūtas kuģu reģistrāciju, paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", pieļaujamajām apdrošināšanas sabiedrībām, kuģa izslēgšanu no Kuģu reģistra, kuģu īpašnieku pārstāvjiem, kā arī izslēgšanas apliecības dublikātiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Konvencijas 12. panta pirmā un otrā daļa, kā arī Jūras kodeksa 271.3 panta pirmās un trešās daļas jaunā redakcijā noteiks, ka īpašniekam, ja tā kuģa bruto tilpība ir 300 un lielāka vai peldošās konstrukcijas bruto tilpība vai ūdensizspaids bez kravas ir 300 tonnas un lielāks, ir pienākums obligāti apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu un to apliecina kuģu reģistratora izsniegta apliecība. Noteikumi Nr. 467 nenosaka kārtību minētās apdrošināšanas apliecības izsniegšanai.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu nacionālo normatīvo aktu atbilstību konvencijai, tiek veikti grozījumi vairākos tiesību aktos. Noteikumi Nr. 467 jāpapildina ar nosacījumiem par apdrošināšanas apliecības izsniegšanu kuģiem, kuru bruto tilpība ir 300 un lielāka, un peldošajām konstrukcijām. Tādējādi Noteikumi Nr. 467 tiek papildināti ar 10.9.2, 10.9.3 apakšpunktu, 18.3punktu, 34.12., 34.13. apakšpunktu, 53., 54. un 55. punktu, kā arī 26. pielikumu. Jāņem vērā, ka noteikumu 53. punkts noteiks 3 mēnešu pārejas periodu kuģiem, kas jau ir saņēmuši citas valsts izdotu apdrošināšanas apliecību.
Vienlaikus tiek sagatavots likumprojekts par pievienošanos konvencijai un grozījumi Jūras kodeksā.
Problēmas apraksts
Kā priekšnoteikums kuģa īpašnieka pienākumam obligāti apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu atbilstoši konvencijai ir kuģa bruto tilpība 300 un vairāk tonnas. Tā kā ne visām Jūras kodeksa 8.1 panta otrajā daļā minētajām peldošajām konstrukcijām ir iespējams noteikt bruto tilpību, tās tiek potenciāli izslēgtas no obligātas apdrošināšanas prasības. Konvencijas un Jūras kodeksa XXVIII nodaļas grozījumu mērķis ir noteikt obligātu apdrošināšanu, lai nepieciešamības gadījumā tā segtu vraku aizvākšanas izdevumus, tāpēc ir būtiski, ka arī uz minētajām peldošajām konstrukcijām attiektos šis regulējums. 
Risinājuma apraksts
Tā kā praksē peldošām konstrukcijām ir noteikts vismaz viens no diviem raksturlielumiem – bruto tilpība vai ūdensizspaids bez kravas, Noteikumi Nr. 467 tiek papildināti ar 10.9.3 apakšpunktu, nosakot, ka, ja peldošām konstrukcijām nav noteikta bruto tilpība, obligātas apdrošināšanas prasība tiek piemērota, ja to ūdensizspaids bez kravas ir 300 tonnas un lielāks.
Problēmas apraksts
Nepieciešams izslēgt prasību par menedžmenta līguma kopijas iesniegšanu, lai mazinātu administratīvo slogu iesniedzējam. Informācija par kuģa menedžmenta kompāniju ir iegūstama privātpersonu mazāk apgrūtinošā veidā no publiskām datu bāzēm, kā arī no citos dokumentos norādītiem datiem, piemēram, kuģa vēstures pierakstiem (Continuous Synopsis Record).
Risinājuma apraksts
Tiek izslēgts Noteikumu Nr. 467 10.17. apakšpunkts un grozīts 18.2 punkts, atceļot prasību iesniegt Kuģu reģistrā menedžmenta līguma kopiju, ja kuģis ir pakļauts Starptautiskā drošas kuģu ekspluatācijas un piesārņošanas novēršanas vadības kodeksa (ISM kodekss) prasībām.
Problēmas apraksts
Nepieciešams izslēgt prasību iesniegt apliecinājumu par reģistrācijas un apgrūtinājumu neesamību iepriekš ārvalstī reģistrētam atpūtas kuģim, ja šajā valstī minētā kuģa reģistrācija netiek veikta tā tehnisko parametru vai izmantošanas mērķa dēļ. Šādi grozījumi nepieciešami, lai mazinātu administratīvo un finansiālo slogu potenciālajiem atpūtas kuģu īpašniekiem. Saskaņā ar Noteikumu Nr. 467 16.1 1. punktu, gadījumos, ja kuģošanas līdzeklis pirms tā reģistrācijas Latvijas Kuģu reģistrā nav bijis reģistrēts, tā pāreju iesniedzējam dokumentāri apstiprina, sākot ar būvētāja apliecinājumā (sertifikātā) norādītā kuģošanas līdzekļa ieguvēju. Līdz ar to iemesli, kādēļ atpūtas kuģis iepriekš nav bijis reģistrēts, nav nozīmīgs apstāklis reģistrācijas procesā.
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr. 467 tiek izslēgts 12.8.1 apakšpunkts un grozīts 17. punkts, atceļot prasību iesniegt apliecinājumu par reģistrācijas un apgrūtinājumu neesamību iepriekš ārvalstī reģistrētam atpūtas kuģim, ja šajā valstī minētā kuģa reģistrācija netiek veikta tā tehnisko parametru vai izmantošanas mērķa dēļ.
Problēmas apraksts
Jūras kodeksa 8.2 panta pirmās daļas 1. punktā minēto buru jahtu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt valsts kontroli pār kuģošanas drošību, tāpēc, lai to īstenotu efektīvi, ir nepieciešama šādu buru jahtu fiziska inspekcija, kuras laikā tiktu izvērtēta to atbilstība noteiktām ekspluatācijas prasībām.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 467 12.1 2. apakšpunktā minētais jāaizstāj ar vārdiem "Kuģošanas drošības inspekcijas izsniegtu aktu, kurā norādīts kuģošanas līdzekļa tips, tehniskie dati un kuģošanas rajona kategorija".
Problēmas apraksts
Šobrīd Noteikumos Nr. 467 nav norādīts, kurā sadaļā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” tiek publicēti Latvijas Kuģu reģistra paziņojumi un ka tie ir oficiāli paziņojumi.
Risinājuma apraksts
Tiek grozīts Noteikumu Nr. 467 18. punkts un 20.3. apakšpunkts, precizējot normas par paziņojumu publicēšanu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Problēmas apraksts
Latvijas Bankas uzturētajā pakalpojumu sniedzēju no Eiropas Ekonomiskās zonas sarakstā iekļautajiem apdrošināšanas devējiem ir noteikti vienoti pakalpojuma sniegšanas standarti, kas bieži vien ir atšķirīgi no trešajās valstīs noteiktajiem. Pieņemot apdrošināšanas esamību apliecinošus dokumentus no apdrošināšanas pakalpojuma sniedzējiem ārpus Latvijas Bankas sarakstā iekļautajiem, tiek paaugstināts risks, ka apdrošināšanas devēja pienākumi un sniegtās garantijas netiks izpildītas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 467 tiek papildināti ar 18.3 punktu, kas noteic, ka kuģa vai peldošās konstrukcijas īpašnieka apdrošināšanas devējam jābūt iekļautam Latvijas Bankas uzturētajā pakalpojumu sniedzēju no Eiropas Ekonomiskās zonas sarakstā.
Problēmas apraksts
Jūras kodeksa 12. panta trešajā daļā ir ietverts pienākums Kuģu reģistratoram noteiktos gadījumos anulēt visas kuģa apliecības, taču nav noteikta kārtība, kādā tas ir jāveic un jādara publiski zināms. Ņemot to vērā, nepieciešams normatīvajos aktos noteikt kārtību šādu darbību veikšanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 467 tiek papildināti ar 20.1 punktu, nosakot, ka par kuģa izslēgšanu no Kuģa reģistra saskaņā ar Jūras kodeksa 12. panta trešo daļu tiks publicēts oficiāls paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un Latvijas Kuģu reģistra izsniegtās apliecības uzskatāmas par nederīgām.
Problēmas apraksts
Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētas kuģu menedžmenta kompānijas praksē darbojas pēc vienotiem standartiem, veic visas darbības kuģa īpašnieka vārdā un Latvijas Kuģu reģistrs ar tām sazinās nepastarpināti. Ņemot to vērā, nav lietderīgi noteikt formālu ierobežojumu, ka par kuģa īpašnieka pārstāvi var būt tikai Latvijā reģistrēta juridiska persona.
Risinājuma apraksts
Tiek veikti grozījumi Noteikumu Nr. 467 32.1 punktā, nosakot, ka par Jūras kodeksa 5. panta otrajā daļā minētā kuģa īpašnieka pārstāvi Latvijā var būt arī Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta juridiskā persona, kas veic kuģa tehnisko vadību un ir sertificēta saskaņā ar Jūras kodeksa prasībām.
Problēmas apraksts
Latvijas Kuģu reģistra izsniegta izslēgšanas apliecība ir dokuments, kas dod juridisku pamatu kuģošanas līdzekļa reģistrācijai citā valstī. Izdodot dokumenta dublikātu, dokumenta oriģināls būtu jāpasludina par nederīgu, taču, izmantojot dokumenta oriģinālu, jau būtu veiktas tiesiskas darbības attiecībā uz kuģa īpašuma tiesību maiņu un reģistrāciju citas valsts jurisdikcijā. Papildus, izdodot noteiktas tiesības piešķirošu dokumenta dublikātu personai, kas vairs nav uzskatāma par kuģa īpašnieku Jūras kodeksa 16. panta izpratnē, varētu radīt neskaidrību privāttiesiskajās attiecībās par īpašuma tiesībām uz kuģi, kā arī mazināt tiesisko paļāvību par reģistrācijas tiesiskumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr. 467 tiek papildināti ar 38.1 punktu, kas noteic, ka turpmāk netiks izsniegts izslēgšanas apliecības dublikāts.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz Latvijā reģistrētu kuģu un peldošo konstrukciju īpašniekiem.
Ietekmes apraksts
Skat. anotācijas 1.3. sadaļu.
Juridiskās personas
  • Projekta tiesiskais regulējums attiecas uz Latvijā reģistrētu kuģu un peldošo konstrukciju īpašniekiem.
Ietekmes apraksts
Skatīt anotācijas 1.3. sadaļu.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
VSIA "Latvijas Jūras administrācija" nodrošinās projektā noteiktā izpildi (tostarp pienākumus un tiesības) esošo budžeta līdzekļu ietvaros.

4.1. Saistītie tiesību aktu projekti

4.1.1. Likumprojekts “Par 2007. gada Starptautisko Nairobi konvenciju par vraku aizvākšanu” 
(25-TA-1851)

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams pievienoties konvencijai, lai Latvija iegūtu tiesības izsniegt starptautiski atzītus apdrošināšanas vai cita finansiāla nodrošinājuma apliecinājumus un uz Latvijas karoga kuģiem vairs neattiektos detalizētas inspekcijas citu Eiropas Savienības dalībvalstu ostās.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.1.2. Jūras kodekss

Pamatojums un apraksts
Nepieciešams veikt grozījumus Jūras kodeksā, lai nodrošinātu atbilstību konvencijas regulējumam un iekļautu normas par obligātu kuģu apdrošināšanu.
Atbildīgā institūcija
Satiksmes ministrija

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Nē

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
2007. gada Starptautiskā Nairobi konvencija par vraku aizvākšanu.
Apraksts
Skatīt anotācijas 1.3. sadaļu.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
2007. gada Starptautiskā Nairobi konvencija par vraku aizvākšanu.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Nairobi konvencijas 12. panta otrā daļa
Noteikumu projekta 1., 2., 13., 14. un 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nairobi konvencijas 12. panta ceturtā daļa
Noteikumu projekta 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Nairobi konvencijas Pielikums
Noteikumu projekta 19. punkts
Pārņemtas pilnībā
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Nav
Cita informācija
Pārējās konvencijas normas tiek pārņemtas ar grozījumiem Jūras kodeksā.

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, VSIA "Latvijas Jūras administrācija"
Nevalstiskās organizācijas
Nē
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/ae5deb41-c231-4e88-8e0c-2b6aa33aae4b

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • VSIA "Latvijas Jūras administrācija"

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Paplašinās VSIA "Latvijas Jūras administrācijas" funkcijas un uzdevumi.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi