Anotācija

Kriminālsoda mērķis ir aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas ievērotu ārējos normatīvos aktus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas. Kodeksa VII nodaļa noteic režīmu brīvības atņemšanas iestādēs. Režīms ir brīvības atņemšanas soda izpildes kārtība, proti, tas nozīmē notiesāto obligātu izolāciju un uzraudzību, lai viņiem nebūtu iespējas izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, tātad brīvības atņemšanas soda izciešanas režīma pamatā ir iekšējā kārtība, kā arī drošība.
Kodekss paredz notiesātajiem tiesības glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus, tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus, kā arī iepirkties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā. Savukārt priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātajiem, priekšmetu sarakstu, kurus notiesātajiem atļauts saņemt sūtījumos un pienesumos, kā arī to priekšmetu sortimentu un daudzumu, kuru notiesātais drīkst iegādāties komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, reglamentē Noteikumi Nr. 423.
Kā viens no pēdējo gadu aktuālajiem problēmjautājumiem, kas risināms, ir saistāms ar Kodeksā noteiktajām notiesātā tiesībām glabāt pie sevis kamerā vai dzīvojamā telpā konkrētus priekšmetus. Priekšmetu un mantu sarakstu un to daudzumu, kas var atrasties pie notiesātā kamerā, reglamentē Noteikumu Nr. 423 1. pielikums "Priekšmeti un pārtikas produkti, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt". Minētā pielikuma 1.10. apakšpunkts noteic, ka notiesātajam atļauts glabāt mazgabarīta televizoru ar ekrāna izmēru līdz 50 cm pa diagonāli. Ņemot vērā sadzīves tehnikas piedāvājuma attīstību, ir nepieciešams pārskatīt notiesātajiem glabāšanā atļauto mazgabarīta televizoru izmērus, atļaujot notiesātajiem glabāt mazgabarīta televizoru ar lielāku izmēru. Kodekss paredz notiesātajiem tiesības lietot radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), taču šobrīd notiesātie (vairumā gadījumu) ir izteikuši vēlmi saņemt pienesumos un sūtījumos dažādu izmēru radiouztvērējus ar papildu dažādām funkcijām, kā, piemēram, USB, WI-FI, Bluetooth – kā portatīvo skaņas sistēmu, kā bezvadu skaļruņus u.tml. Neskatoties uz to, ka ar šīm dažādajām ierīcēm (kurus notiesātie definē kā radiouztvērējus) ir iespējams klausīties radio, tās pamatfunkcija bieži vien nav radiouztvērējs. Šobrīd Noteikumos Nr. 423 bezvadu skaļruņi un portatīvā skaņu sistēmas nav minēti kā priekšmeti, kurus atļauts nodot sūtījumos vai pienesumos un glabāt kamerā vai dzīvojamā telpā. Tāpat Noteikumos Nr. 423 nav minēts, ka notiesātie varētu saņemt un glabāt ierīces ar Bluetooth tehnoloģiju vai iespēju tām pievienot ārējos datu nesējus (piemēram, USB).
Terminu skaidrojošajā vārdnīcā (www.tezaurs.lv) radiouztvērējs ir skaidrots kā ierīce informatīvā signāla izdalīšanai no visām antenas uztvertajām elektromagnētiskajām svārstībām un šā signāla pastiprināšanai un pārveidošanai izmantošanai nepieciešamajā formā. Likumdevējs ir paredzējis notiesātajiem tiesības lietot ierīci, kuras pamatfunkcija ir uztvert elektromagnētiskās svārstības, kas tiek raidītas konkrētā frekvencē, kā arī transformēt tās skaņas formā. Lai gan līdzīga funkcija – iebūvēts radiouztvērējs – ir paredzēta dažādās ierīcēs, tas nenozīmē, ka jebkuru šādu ierīci var uzskatīt par radiouztvērēju Kodeksa izpratnē. Attiecīgi ir nepieciešams precizēt normu par personisko radiouztvērēju ar papildu funkcijām lietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Bieži vien radiouztvērējiem komplektā ir arī austiņas, kuras notiesātie izmanto, lai netraucēti no pārējiem varētu izmantot savu radiouztvērēju vai televizoru. Administratīvā rajona tiesa 2021. gada 7. aprīļa spriedumā lietā Nr. A420205820 atzina, ka "…austiņas (pāris mazu skaļruņu, kas paredzēti novietošanai pie lietotāju ausīm) nav patstāvīga elektroierīce, kas bez citas ierīces pildītu savas funkcijas. Tātad austiņas pēc būtības ir aksesuārs (piederums) kādai citai elektroierīcei, kas rada skaņu, piemēram, televizors vai radiouztvērējs. Tādēļ austiņas Noteikumos Nr. 423 arī atsevišķi nav norādītas, tomēr tas nenozīmē, ka ieslodzītie tās nebūtu tiesīgi lietot. Gluži pretēji, tiesas ieskatā, austiņas nodrošina, ka katrs ieslodzītais kamerā var klausīties to, ko vēlas, netraucējot citus kameras biedrus. Tādā veidā novēršot konfliktus starp ieslodzītajiem, kas eventuāli varētu izveidoties, ja kamerā vienlaicīgi skanētu vairāki televizori un radiouztvērēji vai skanētu brīdī, kad citi ieslodzītie gribētu baudīt klusumu. Tātad ar austiņu palīdzību tiek novērsti drošības apdraudējumi ieslodzījuma vietās, savukārt ieslodzīto drošība ir viens no ieslodzījumu vietu administrācijas uzdevumiem". Ievērojot tiesas secinājumus un ar to saistīto problemātiku, attiecīgi ir nepieciešams precizēt Noteikumus Nr. 423, lai neradītu atšķirīgu praksi brīvības atņemšanas iestādēs minētā jautājuma risināšanā.
Tāpat nepieciešams Noteikumu Nr. 423 normas precizēt atbilstoši Kodeksa aktuālajām regulējumam, piemēram, Noteikumos Nr. 423 joprojām ir spēkā regulējums saskaņā ar kuru notiesātais 10 dienu laikā var iesniegt sūdzību prokuroram vai pārsūdzēt viņam uzlikto disciplinārsodu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam, lai gan saskaņā ar Kodeksa 71. panta piekto daļu uzlikto sodu notiesātais var apstrīdēt Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā, t.i., mēneša laikā.
Kopumā Kodeksā ir veikta virkne grozījumu, atbilstoši kuriem ir jāprecizē arī Noteikumu Nr. 423 regulējums. Vērā ņemamas ir arī aktuālās tiesu spriedumus ietvertās atziņas un secinājumi, kā arī starptautiskajos dokumentos norādītie ieteikumi.

Projektā paredzētas 14 nodaļas līdzšinējo 15 nodaļu vietā:
1) Vispārīgais jautājumu (I);
2) Notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē (II);
3) Notiesātā apgāde un nodrošināšana (III);
4) Notiesātā higiēnas prasību nodrošināšana un ievērošana (IV);
5) Notiesātā dienas kārtība (V);
6) Notiesātā garīgā aprūpe (VI);
7) Televizoru, radiouztvērēju un citas personiskās sadzīves tehnikas glabāšana un lietošana (VII);
8) Pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtība (VIII);
9) Notiesātā apmeklēšana (IX);
10) Notiesātā iespēja īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi (X);
11) Pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošana notiesātajiem (XI);
12) Drošības pasākumi (XII);
13) Prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos (XIII);
14) Noslēguma jautājumi (XIV).

Projekta II nodaļā tie saglabāta līdzšinējā notiesāto pieņemšanas brīvības atņemšanas iestādē kārtība. Minētajā nodaļā noteikts, ka notiesātā identifikāciju un pieņemšanu brīvības atņemšanas iestādē organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona (2. punkts). Norādāms, ka brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas amata pienākumi tiek noteikti katras amatpersonas amata aprakstā. Projekta 3. punktā tiek detalizēti aprakstīts notiesātā pieņemšanas process brīvības atņemšanas iestādē, kas ietver notiesātā reģistrēšanu, notiesātā iepazīstināšanu (viņam saprotamā valodā) ar notiesātā tiesībām un pienākumiem, brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību, ugunsdrošības noteikumiem un ar informāciju par personas datu apstrādi brīvības atņemšanas iestādē. Norādāms, ka ar vārdiem "saprotamā valodā", galvenokārt, tiek domāta angļu valoda, kas ir viena no Eiropas Savienībā atzītajām oficiālajām valodām. Tāpat notiesātajam tiek nodrošināta iespēja paziņot ģimenei vai citai notiesātā izvēlētai personai par savu atrašanos brīvības atņemšanas iestādē un tās adresi, nosūtot par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem paziņojumu. Bez tam, pieņemot notiesāto brīvības atņemšanas iestādē, tiek veikta notiesātā medicīniskā apskate un, ja nepieciešams, arī sanitārā apstrāde (3.4. apakšpunkts), kā arī tiek veikta notiesātā pārmeklēšana, viņa mantu apskate un uzskaite (3.5. apakšpunkts). Ņemot vērā apstākli, ka notiesātie brīvības atņemšanas iestādē aizliegtus priekšmetus, izstrādājumus un vielas slēptā veidā pārvieto visdažādākās vietās –mantās, apģērbā, uz ķermeņa, ķermeņa dobumos – atzīstams, ka šādu slēptu priekšmetu, izstrādājumu un vielu atrašana un izņemšana brīvības atņemšanas iestādē iekšējās kārtības un notiesāto drošības nodrošināšanai, veicama, izdarot notiesātās personas pārmeklēšanu. Pārmeklēšana atzīstama par tādu brīvības atņemšanas iestāžu darbību, kas slēgtā vidē ir neizbēgama. Projekta 4. punktā noteikts, ka, ja nepilngadīgajai notiesātai personai likumā noteiktā kārtībā iecelts aizbildnis, brīvības atņemšanas iestādes administrācija paziņojumu nosūta likumiskajam pārstāvim un attiecīgajai bāriņtiesai. Savukārt šo paziņojuma kopiju pievieno notiesātā personas lietai. Tālāk tiek precizēts, ko konkrēti ietver notiesātā sanitārā apstrāde (5. punkts) un notiesātā medicīniskā apskate (6. punkts). Bez tam, Projektā tiek noteikts, ka notiesātā medicīniskās apskates laikā tiek noformēta jauna vai papildināta jau esošā notiesātā ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kurā izdara ierakstus par notiesātā veselības stāvokli (7. punkts). Minēto ir būtiski norādīt, jo daļai notiesāto, atrodoties jau apcietinātā statusā, ir jau noformēta ambulatorā pacienta medicīniskā karte, kas secīgi vēlāk tiek papildināta. Projektā tiek ietverta norma, kas paredz, ka medicīniskās apskates laikā brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības persona piedāvā notiesātajam veikt izmeklēšanu HIV infekcijas noteikšanai (8. punkts). Norādāms, ka arī apcietinātajām personām Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumu Nr. 800 "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi" 17. punkts šādu iespēju arī paredz. Projekta 9. punkts noteic, ka notiesātais nodod brīvības atņemšanas iestādei glabāšanā personu apliecinošos dokumentus, kā arī mantas, kas nav minētas to priekšmetu un pārtikas produktu sarakstā, kurus notiesātajam ir atļauts glabāt, vai pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu) (Projekta 2. pielikums). Norādāms, ka minēto paredz arī Personu apliecinošu dokumentu likuma 14. panta trešā daļa, kas noteic, ka personu apliecinošu vai pagaidu dokumentu, kas izņemts personai, kurai piemērots drošības līdzeklis – apcietinājums – vai sods – brīvības atņemšana vai arests – nodod apcietinātās vai notiesātās personas ieslodzījuma vietai un glabā attiecīgās personas lietā. Tāpat notiesātais tiek brīdināts par priekšmetu izņemšanu un iznīcināšanu labprātīgas nenodošanas gadījumā. Notiesātā mantas tiek uzglabātas brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par noliktavā nodotajām mantām noformē aktu, kuru paraksta notiesātais un brīvības atņemšanas iestādes amatpersona, kas mantas pieņem. Notiesātais saņem parakstītu akta eksemplāru. Projekta 10. punkts paredz, ka priekšmetu kopējais svars (bez personiskās sadzīves tehnikas), kuru notiesātajam ir atļauts glabāt brīvības atņemšanas iestādē, nedrīkst pārsniegt 50 kilogramus, no kuriem kamerā vai dzīvojamajā telpā ir atļauts glabāt līdz 30 kilogramiem. Minēto ir būtiski noregulēt, lai nerastos nevienlīdzīga prakse brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī notiesātajai personai, atrodoties kamerā vai dzīvojamajā telpā, būtu iespēja šos priekšmetus (mantas) turēt labā kārtībā, vienlaikus nodrošinot arī kameras vai dzīvojamās telpas tīrību, kārtību un pārskatāmību. Savukārt pārmeklēšanas laikā pie notiesātā atrastie priekšmeti, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts glabāt un kuras netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, un par to noformējot aktu (11. punkts). Projekta 12. punktā ir paredzēts, ka naudu, kuru nepilngadīgais notiesātais nav labprātīgi nodevis, nodod nepilngadīgā notiesātā likumiskajam pārstāvim. Projekta 13. punktā noteikts, ka notiesāto ārvalstnieku brīvības atņemšanas iestādē, pēc iespējas, izvieto tā, lai vienā valodā runājošie notiesātie varētu sazināties savā starpā. Norādāms, ka Kodeksa 13.² pants reglamentē notiesāto izvietošanu brīvības atņemšanas iestādē. Minētā panta pirmā daļa noteic, ka ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rīkojumu izveidotā notiesāto izvietošanas komisija nosaka, kurā brīvības atņemšanas iestādes nodaļā, vienībā un kamerā notiesātais izvietojams, ņemot vērā brīvās vietas kamerās, notiesāto psiholoģisko saderību, veselības stāvokli, attieksmi pret smēķēšanu, iepriekšējo kriminālo pieredzi. Attiecīgi ievērojot labas pārvaldības principu, arī vienā valodā runājošiem notiesātiem tiek dota iespēja sazināties savā starpā.

Projekta III nodaļā tiek regulēta notiesātā apgādes un nodrošināšanas kārtība. Projekta 14. punktā paredzēts, ka notiesātais valkā sezonai atbilstošu personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar krūšu daļas kreisajā pusē piestiprinātu vizītkarti (Projekta 3. pielikums). Vizītkartē iekļauj notiesātā fotogrāfiju, notiesātā vārdu, uzvārdu, dzimšanas dienu, mēnesi un gadu, kā arī vienības numuru. Atklātajos cietumos notiesātais valkā personisko apģērbu vai brīvības atņemšanas iestādes administrācijas nodrošināto apģērbu ar piestiprinātu vizītkarti, ārpus brīvības atņemšanas iestādes – bez piestiprinātas vizītkartes. Ar minēto regulējumu tiek uzsvērts, ka notiesātai personai brīvības atņemšanas iestādē ir pienākums valkāt apģērbu, pie kura ir piestiprināta vizītkarte, kurā norādītā Projekta 14. punktā norādītā informācija. Būtiski ir arī uzsvērt, ka notiesātā vizītkartes izgatavošanas un izsniegšanas mērķis ir notiesātā tūlītēja identificēšana, kas slēgtā vidē ir būtiska. Nolūki personas datu apstrādei vizītkartē ir notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, īstenojot brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšana, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšana un dažādu režīma apstākļu nodrošināšana atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošana. Lai nodrošinātu Kodeksa 41. panta pirmajā daļā brīvības atņemšanas iestādei noteiktos pienākumus, kā arī nodrošinātu Kodeksa 50.⁴ panta devītajā daļā, 50.⁵ panta astotajā un desmitajā daļā, 50.⁶ panta sestajā, septītajā, devītajā daļā, kā arī citos Kodeksa pantos noteiktās notiesāto tiesības (piemēram, notiesātā dalība izvērtēšanas komisijā, ārstniecības pakalpojumu nodrošināšana, dalības nodrošināšana tiesas sēdēs, nodarbinātības nodrošināšana, izglītības nodrošināšana utt.), brīvības atņemšanas iestādes nodarbinātajiem ir nepieciešams nepārprotami identificēt konkrētu notiesāto, jo notiesātā tiesības ir atkarīgas no notiesātā soda izciešanas režīma. Brīvības atņemšanas iestādē konkrēta notiesātā vizuālā identifikācija notiek identificējot notiesāto pēc vizītkartē esošās informācijas, proti, fotoattēla, vārda, uzvārda un dzimšanas datuma. Fotoattēls nodrošina nepārprotamu notiesātā vizuālo identificēšanu. Fotoattēls ir viens no būtiskākajiem notiesātā vizuālajiem identifikatoriem, jo tas neatkārtojas, proti, brīvības atņemšanas iestādē neatrodas divas vizuāli identiskas personas. Kā vēl viens no notiesātā identifikatoriem ir notiesātā vārds un uzvārds. Minētie personas dati ir nepieciešami, lai nodrošinātu ne tikai notiesātā identifikāciju, bet arī komunikāciju ar notiesāto soda izpildes gaitā, kā arī dokumentu, kas tiek radīti soda izpildes gaitā, pārvaldību. Tā kā vienā brīvības atņemšanas iestādē var atrasties notiesātie ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem un pat dzimšanas gadiem, tad notiesātā vizītkartē ir nepieciešama informācija par notiesātā dzimšanas datumu, kas nepārprotami norāda uz konkrētu notiesāto un ir nepieciešama soda izpildes gaitas nodrošināšanai atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī notiesātā tiesību īstenošanai citās valsts vai pašvaldību iestādēs. Ņemot vērā minēto, secināms, lai brīvības atņemšanas iestādes varētu nodrošināt notiesāto obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, īstenojot brīvības atņemšanas kā kriminālsoda izpildi; obligātās izolācijas un uzraudzības nodrošināšanu, lai notiesātajiem nebūtu iespējams izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus; notiesātajiem noteikto pienākumu precīzas bezierunu izpildes nodrošināšanu un dažādu režīma apstākļu nodrošināšanu atkarībā no notiesātā izdarītā noziedzīgā nodarījuma rakstura, notiesātā personības un uzvedības; notiesāto tiesību īstenošanu, brīvības atņemšanas iestādēm ir nepieciešams identificēt notiesāto, pamatojoties uz notiesātā vizītkartē esošo informāciju. Vizītkartē esošā notiesātā fotoattēla tiesiskumu ir vērtējusi arī tiesa, proti, Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 11. oktobra spriedumā lietā Nr. A420285918 ir norādījusi, ka apstāklis, ka vizītkartes saturā ir iekļauta notiesātās personas fotogrāfija, nevar ierobežot pieteicēja cilvēktiesības. [..]  Fotogrāfijas ievietošanas mērķis vizītkartē ir iespēja pārliecināties, ka persona, kas tiek identificēta ar vizītkarti, atbilst vizītkartes nēsātājam. Vizītkarte netiek izmantota atrauti no personas, kuras apģērbam tā ir piesprausta. Attiecīgi arī fotogrāfija netiek izmantota atrauti no personas, kuru tā identificē. Fotogrāfija, kas ataino personu, kura vienmēr ir klātesoša, nevar aizskart personas tiesības uz privāto dzīvi (20. punkts).
Saskaņā ar Kodeksa 43. panta pirmo un trešo daļu notiesātajiem atļauts iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, savukārt pārtikas produktu un pirmās nepieciešamības priekšmetu sarakstu, kurus atļauts pārdot notiesātajiem, reglamentē brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumi. Attiecīgi Projekts paredz, ka notiesātais (izņemot atklātā cietuma notiesātos) par personiskās naudas uzskaites kartē esošajiem līdzekļiem var iegādāties pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus (turpmāk – preces) (Projekta 4. pielikums) komersanta izveidotajā pastāvīgajā tirdzniecības vietā brīvības atņemšanas iestādes teritorijā (15. punkts).
Projekta 16. punktā tiek noteikts, ja notiesātais ir miris, notiesātā personiskās mantas izsniedz viņa mantiniekiem, noformējot pieņemšanas un nodošanas aktu, bet notiesātā personiskās naudas uzskaites kartē norādīto naudas summu notiesātā mantiniekiem pārskaita norādītajā kontā kredītiestādē vai izmaksā no kases. Ja divu gadu laikā mirušā notiesātā mantinieki nevēršas pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas ar attiecīgu lūgumu, mirušā notiesātā mantas iznīcina, noformējot par to aktu, bet naudu pārskaita valsts budžetā.

Projekta IV nodaļa tiek saglabāta šobrīd Noteikumos Nr. 423 esošā notiesātā higiēnas prasību nodrošināšanas un ievērošanas kārtība. Saskaņā ar Kodeksa 77. panta pirmo daļu notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, nodrošināmi epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstoši sadzīves apstākļi. Attiecīgi Projekta 17. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde nodrošina notiesātā higiēnas prasību ievērošanu un sanitāro apstrādi Projekta 5. punktā norādītajā apjomā.
Kodeksa 77. panta septītā daļa noteic, ka notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas nosaka Ministru kabinets. Tātad no minētās tiesību normas izriet, ka likumdevējs ir deleģējis Ministru kabinetam noteikt notiesāto personu uztura normas. Ministru kabineta 2006. gada 19. decembra noteikumi Nr. 1022 "Noteikumi par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām" nosaka materiālās apgādes normas apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri atrodas ieslodzījuma vietās. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestāde veic pasākumu kopumu, kas nodrošina cilvēka organisma normālu funkcionēšanu un veselības saglabāšanu.
Projekta 18. punkts paredz, ka notiesātajam jābūt koptam, kārtīgam un jāievēro personīgās higiēnas prasības. Notiesātajam soda izpildes režīma ietvaros tiek noteikti zināmi ierobežojumi, kas paredzēti Kodeksā un citos normatīvajos aktos. Kodeksa 9. pants noteic, ka personām, kuras izcieš sodu, ir likumos noteiktie pienākumi un tiesības ar ierobežojumiem, ko likumi paredz notiesātajiem, kā arī ar tādiem ierobežojumiem, kas izriet no tiesas sprieduma un režīma, kādu attiecīgā soda veida izciešanai nosaka Kodekss. No minētā secināms, ka notiesātie, kas ir īpaši pakļautas personas, nevar rīkoties, kā viņiem gribētos, bet viņiem ir jāpakļaujas stingri noteiktai kārtībai. Tai nepakļaujoties notiesātais var tikt disciplināri sodīts. Tajā pašā laikā arī  valsts pienākums ir nodrošināt atbilstošus apstākļus brīvības atņemšanas iestādē. Šis pienākums iever atbilstošu sanitāro un higiēnas standartu nodrošināšanu. Minētais izriet arī no Augstākās tiesas spriedumos paustajām atziņām, proti, tas, ka cilvēkam ieslodzījumā ir jādzīvo sanitāros apstākļos un jābūt pietiekamām iespējām sevi apkopt, uzturēt savu ķermeni tīru, ir pašsaprotami. Ar šo vajadzību ieslodzījumā esošā persona nekādi neatšķiras no pārējiem cilvēkiem. Nespēja apmierināt šīs pamatvajadzības pienācīgā līmenī liek justies cilvēkam pazemojoši (Augstākās tiesas 2010. gada 6. maija sprieduma lietā Nr. SKA-160/2010 18. punkts; 2012. gada 20. aprīļa sprieduma lietā Nr. SKA-372/2012 13. punkts). Attiecībā uz Projekta 18. punktā ietverto regulējumu norādāms arī, ka personiskās higiēnas ievērošana veicina cilvēka veselības saglabāšanos un nostiprināšanos. Personiskajai higiēnai ir ne tikai individuāla, bet arī sociāla nozīme, tās neievērošana var būt par cēloni dažādām slimībām, kuras var viegli izplatīties slēgtā vidē. Viens no personiskās higiēnas pamatelementiem ir ādas kopšana un matu kopšana. Atrodoties brīvības atņemšanas iestādē, būtiski ir pievērst uzmanību notiesātās personas matu, ūsu un bārdas stāvoklim, lai tie būtu kopti un kārtīgi. Ir pieņemami dažādi matu griezumi, ja tie nerada nekārtības iespaidu. Notiesātajiem vīriešiem vēlams, ka mati ir īsi. Neviens normatīvais akts nenosaka pieļaujamo vai konkrēti vēlamo matu garumu notiesātajiem un tajā pašā laikā neviens normatīvais akts neuzliek par pienākumu matus nogriezt pavisam. Notiesātajiem vīriešiem matu garumam ir jābūt tādam, lai neradītu nekārtības iespaidu, proti, priekšpusē mati nedrīkst krist pāri uzacīm, sānos – pāri ausīm. Minētais, galvenokārt, saistāms ar to, lai notiesātā seja ir labi redzama (ja notiesātais ir lietojis narkotiskās vai citas apreibinošas vielas, vai guvis sejas traumas). Savukārt, ja ir ūsas, tās ir koptas un nedrīkst pārsegt augšlūpu. Ūsu konfigurācija – no deguna kaktiņiem līdz lūpu kaktiņiem. Ja ir bārda, tā ir labi kopta un pēc iespējas īsa. Papildus norādāms, ka brīvības atņemšanas iestāde ir specifiska vide, kurā ir būtiski nodrošināt arī iekšējo kartību un drošību. Notiesātā izskats ir viens no priekšnoteikumiem šādas vides nodrošināšanā, un visa brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā ir svarīgi saglabāt notiesātā vienveidīgu izskatu, kardināli to nemainot. Savukārt Projekta 19. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestāde notiesātajam nodrošina mazgāšanos pirtī vai dušā ne retāk kā divas reizes septiņās dienās, apakšveļas un gultas veļas maiņu ne retāk kā vienu reizi septiņās dienās. Minētais nozīmē, ka ar šo normu ir noteikts brīvības atņemšanas iestādes pienākums katrā konkrētā gadījumā izdarīt lietderības apsvērumus, piešķirot arī biežākas mazgāšanās reizes (ne tikai divas paredzētās), tādējādi panākot saprātīgāko, lietderīgāko un pieņemamāko risinājumu gan no valsts budžeta interešu viedokļa, gan no cilvēktiesību viedokļa. Viens no lietderības apsvērumu satura pamatkritērijiem ir nepieciešamība, kas šajā gadījumā iegūst īpašu nozīmi, ņemot vērā konkrēto faktisko apstākļu raksturu. Mazgāšanās biežums ir atkarīgs no nepieciešamības, tātad no faktiskajiem apstākļiem, kādos persona atrodas, un kas var ietekmēt nepieciešamību mazgāties biežāk vai retāk (individualizētie gadījumi, piemēram, nepieciešamība nomazgāties pēc sporta nodarbībām vai pēc darba). Savukārt Projekta 20. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestāde ne retāk kā reizi mēnesī nodrošina notiesātā apģērba mazgāšanu.

Projekta V nodaļā tiek noteikta notiesātā dienas kārtība. Kodeksa 41. panta ceturtā daļa noteic, ka brīvības atņemšanas iestādēs ar iestādes priekšnieka rīkojumu nosaka stingri reglamentētu dienas kārtību. Saskaņā ar Projekta 21. punktu dienas kārtība ietver laiku resocializācijas, garīgās aprūpes un režīma pasākumiem, ēdienreizes, skaitliskās pārbaudes, ikdienas pastaigas, atpūtas laiku, kā arī nepārtrauktu astoņu stundu naktsmieru. Viens no notiesātā pienākumiem ir ievērot noteikto dienas kārtību. No Kodeksa 41. panta pirmās daļas izriet, ka viens no režīma pamatnoteikumiem ir notiesātajiem noteikto pienākumu precīza bezierunu izpilde. Savukārt no Kodeksa 70. panta pirmās daļas izriet, ka notiesātajiem par soda izciešanas režīmu prasību pārkāpšanu var tikt piemērots sods. Lai nodrošinātu soda izciešanas režīma ievērošanu, brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams stingri reglamentēt iekšējo kārtību. Soda izciešanas režīma ievērošana ir nepieciešama, lai panāktu kārtību brīvības atņemšanas iestādē, kā arī garantētu notiesāto un darbinieku drošību. Stingri reglamentēta dienas kārtība ir līdzeklis, kā novērst iespējamos likumpārkāpumus, nodrošināt kārtību brīvības atņemšanas iestādē un aizsargāt sabiedrības drošību kopumā. Projekta 22. punktā noteikts, ka notiesātais ar garīdznieku tiekas dienas kārtībā noteiktajā laikā.
Saskaņā ar Projekta 23. punktu brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteikta amatpersona ne retāk kā reizi mēnesī pārbauda notiesātā ārējo izskatu, apģērbu, apavus un gultas piederumus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai ir tiesības veikt notiesātā pilna ārējā izskata pārbaudi, un notiesātajam ir pienākums tai pakļauties. Savukārt Projekta 24. punkts noteic, ka dienas kārtībā noteiktajā laikā divas reizes dienā – no rīta un vakarā, bet, ja nepieciešams, arī citā laikā – veic notiesāto skaitlisko pārbaudi. Skaitlisko pārbaudi organizē brīvības atņemšanas iestādes amatpersona. Projekta 25. punkts noteic, ka skaitliskās pārbaudes laikā notiesātais nostājas ierindā speciāli pārbaudei paredzētā laukumā. Sliktos laikapstākļos saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas lēmumu notiesātā skaitlisko pārbaudi veic dzīvojamā telpā vai kamerā. Norādāms, ka notiesāto skaitliskā pārbaude ir neatņemama un neizbēgama brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības sastāvdaļa, kas saistāma arī ar brīvības atņemšanas iestādes amatpersonu pienākumu veikt nepārtrauktu notiesāto diennakts uzraudzību. Turklāt Projekta 26. punkts noteic gadījumus, kad notiesātā pārbaudi veic pēc viņa atrašanās vietas.

Projekta VI nodaļā tiek noteikta notiesātā garīgā aprūpe. Projekta 27. punkts noteic, ka lai nodrošinātu notiesātā garīgo aprūpi, kapelāni brīvības atņemšanas iestādēs organizē Latvijas Republikā likumīgi reģistrēto reliģisko organizāciju reliģisko darbību. Norādāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) atzinusi, ka tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Šo tiesību reliģiskā dimensija ir svarīgs elements, kas veido ticīgo identitāti un dzīves uzskatus, bet tā ir vērtība arī ateistiem, agnostiķiem, skeptiķiem un nepārliecinātajiem (sk., piemēram, ECT 2001. gada 13. decembra sprieduma lietā "Metropolitan Church of Bessarabia and Others v. Moldova", iesniegums Nr. 45701/99, 114. punktu). Brīvības atņemšanas iestāde organizē notiesātā garīgā un reliģiskā satura pasākumus – dievkalpojumus, programmas, lekcijas, diskusijas, audzinošas pārrunas, muzikālus priekšnesumus un citus pasākumus (28. punkts). Norādāms, ka reliģisko organizāciju reliģiskās darbības notiek brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja klātbūtnē (izņemot grēksūdzi) (29. punkts). Projekta 30. punkts noteic, ka notiesāto, kurš ir ievietots soda vai disciplinārajā izolatorā, garīdznieks apmeklē tikai ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja klātbūtne šādā gadījumā ir obligāta. Lai nodrošinātu notiesāto personu tiesības uz reliģiskās pārliecības paušanu, Projekta 31. punkts noteic, ka, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, notiesātais kamerā vai dzīvojamā telpā var glabāt reliģiskos priekšmetus. Projekta 32. un 33. punkts noteic kārtību, kādā brīvības atņemšanas iestādes administrācija var lemt par atļauju vai aizliegumu notiesātajiem glabāt reliģiskos priekšmetus. Projektā paredzēts, ka notiesātajiem reliģisko priekšmetu glabāšanai brīvības atņemšanas iestādē ir nepieciešams saņemt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, kura tiek noformēta lēmuma veidā, veicot konkrētā gadījuma individuālu apstākļu izvērtējumu, un ņemot vērā brīvības atņemšanas iestādes kapelāna atzinumu. Projektā ir paredzēta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmuma par atļauju vai aizliegumu glabāt reliģiskos priekšmetus apstrīdēšanas kārtība. Projektā ir arī paredzēta kārtība, kādā izņem reliģiskos priekšmetus, kuri nodoti notiesātajiem glabāšanā, ja notiesātā persona, izmantojot reliģiskos priekšmetus, izdara soda izciešanas režīma pārkāpumu (34. punkts). Līdz ar to, ja reliģiskais priekšmets tiek izmantots neatbilstoši tā sākotnējai nozīmei un saistīts ar soda izciešanas režīma pārkāpuma izdarīšanu, tas zaudē savu reliģiskā priekšmeta nozīmi. Pieņemot, ka šim izņemtajam priekšmetam varētu būt noteikta morālā vērtība, tas tiek nodots glabāšanai brīvības atņemšanas iestādei. Savukārt Projekta 35. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmums par atļauju glabāt attiecīgu reliģisko priekšmetu ir spēkā, pārvietojot notiesāto uz citu ieslodzījuma vietu. Minēto ir svarīgi uzsvērt, lai nepieļautu situāciju, kurā notiesātajam, ierodoties citā brīvības atņemšanas iestādē, reliģisko priekšmetu varētu izņemt (piemēram, uzskatot to par aizliegto priekšmetu), vai lai radītu situāciju, kurā būtu atkārtoti jālūdz brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja glabāt reliģisko priekšmetu.

Projekta VII nodaļa reglamentē televizoru, radiouztvērēju un citas personiskās sadzīves tehnikas glabāšanas un lietošanas kārtību. Kodeksa 47. ¹ panta pirmā daļa noteic, ka notiesātajiem atļauts izmantot brīvības atņemšanas iestādes un personiskos televizorus un radiouztvērējus (bez balss ieraksta iespējām), kā arī citu personisko sadzīves tehniku brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumos noteiktajā apjomā, laikā un kārtībā. Priekšnoteikums personiskās sadzīves tehnikas glabāšanai un lietošanai ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja. Saņemot šo atļauju, notiesātais dienas kārtībā noteiktajā laikā var glabāt un lietot konkrētu personisko sadzīves tehniku, kas uzskaitīta Projekta 36. punktā. Kodeksa 47. ¹ panta otrā daļa noteic, ka par brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka lēmumu notiesātajam neatļaut lietot personisko televizoru un radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām), kā arī citu personisko sadzīves tehniku var iesniegt sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam. Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmums nav pārsūdzams. Tā kā notiesātais ir uzskatāms par brīvības atņemšanas iestādei īpaši pakļautu personu (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2006. gada 6. februāra sprieduma lietā Nr. 2005-17-01 9. punktu, Senāta 2007. gada 14. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-186/2007 6. punktu), aizliegums notiesātajam glabāt un lietot personisko sadzīves tehniku nav administratīvais akts, bet iestādes iekšējs lēmums. Projekta 36. punkts noteic šādu personiskās sadzīves tehnikas uzskaitījumu, proti, televizoru un tam pievienojamās videospēļu iekārtas, kurām nav bezvadu tīkla funkcijas, radiouztvērēju (bez balss ieraksta iespējām un papildu funkcijām), kuru ražotājs ir noteicis kā radiouztvērēju, bet ne multimediju iekārtu, ledusskapi, rūpnieciski izgatavotu elektrisko tējkannu ar automātisku izslēgšanas funkciju, elektrisko pagarinātāju ar ne vairāk par 5 kontaktligzdām, mazās austiņas ar vadu bez papildu funkcijām, atklātajā cietumā arī bezvadu austiņas. Attiecībā par mazajām austiņām norādāms, ka atļautas ir tādas austiņas, kuras ir stiprināmas (ieliekamas) ausīs un tām nav iebūvēta mikrofona. Savukārt austiņas, kuras pilnībā aizsedz ausis un stiprinās ap galvu, var radīt brīvības atņemšanas iestādē apdraudējuma riskus, ņemot vērā, ka austiņā (kas pilnībā aizsedz ausi) var iestrādāt un slēpt brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus vai vielas (iestrādāt aiz austiņas polsterējuma vai plastmasas detaļām). Tāpat notiesātais var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot elektrisko bārdas skujamo aparātu un bezvadu matu griežamo mašīnu. Norādāms, ka attiecībā uz matu (tai skaitā griešanu) vai bārdas kopšanu, notiesātajam ir izvēles brīvība. Matu vai bārdas kopšanā notiesātajam ir iespēja izmantot bezvadu matu griežamo mašīnu (ražošanā ir brīvi pieejama) vai elektrisko bārdas skujamo aparātu, šķēres vai arī skujamā aparāta kaseti. Bez šaubām, attiecībā uz bezvadu matu griežamo mašīnu, tā ir ne tikai praktiska, bet arī viegli lietojama un ar zemu trokšņa līmeni. Protams, matu griežamās mašīnas ar vadu ir jaudīgākas, taču brīvības atņemšanas iestādēs nevar izslēgt situācijas, kad notiesātās personas sava veida priekšrocības var izmantot mērķiem, kas nav savienojamas ar progresīvu soda izpildi (izmantot citu notiesāto tetovēšanai u.tml.). Taču notiesātajam šajā jautājumā ir alternatīva izvēle gan matu, gan bārdas kopšanā. Tāpat notiesātais var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot elektrisko galda ventilatoru bez papildu funkcijām. Tā kā ventilatori tiek lietoti sezonāli, ventilatorus pēc sezonas beigām notiesātais var nodot glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā un atkārtoti saņemt pēc nepieciešamības. Notiesātais var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot arī palīglīdzekli augstākās izglītības apguvei. Savukārt notiesātās sievietes var glabāt un dienas kārtībā noteiktajā laikā lietot arī matu ieveidošanas ierīces. Televizora, ledusskapja, elektriskā galda ventilatora pieļaujamos izmērus nosaka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ar rīkojumu. Būtiski norādīt, ka izdevumus par individuālās sadzīves elektroiekārtas patērēto elektroenerģiju sedz notiesātais, apmaksājot attiecīgu Ieslodzījuma vietu pārvaldes maksas pakalpojumu (37. punkts). Ja notiesātais pārkāpj brīvības atņemšanas iestādē noteikto dienas kārtību attiecībā uz televizoru, radiouztvērēju vai citas personiskās sadzīves tehnikas izmantošanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija izņem šo priekšmetu un nodod glabāšanā brīvības atņemšanas iestādes noliktavā. Par izņemto un noliktavā nodoto personisko sadzīves tehniku noformē aktu (38. punkts).

Projekta VIII nodaļa noteic pienesumu un sūtījumu saņemšanas un izsniegšanas kārtību. Projekta 39. punkts noteic, ka pienesumus un sūtījumus reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija. Projekta 40. punktā paredzēts, ka pienesumā un sūtījumā notiesātajam atļauts saņemt priekšmetus saskaņā ar Projekta 5. pielikumu. Projekts noteic, ka pienesumu nodošanai iekārto telpu, kurā persona, kas notiesātajam atnesusi pienesumu (turpmāk – pienesuma piegādātājs), var brīvi ieiet brīvības atņemšanas iestādes administrācijas noteiktajā laikā (41. punkts). Projekta 42. punkts savukārt noteic, ka šo noteikumu 41. punktā minētajā telpā jābūt galdam, rakstāmpiederumiem, krēslam vai solam un kastītei, kurā ievietot sūdzības un iesniegumus. Minētais ir paredzēts pienesuma piegādātāja ērtībām, kā arī, lai nodrošinātu vienotu praksi (standartu) attiecīgā jautājuma risinājumā visās brīvības atņemšanas iestādēs. Projektā paredzēts, ka telpā redzamā vietā izvieto attiecīgo normatīvo aktu izrakstus, kuros noteikts pienesumos atļautais priekšmetu sortiments, pienesuma pieņemšanas kārtība, kā arī informācija par personas atbildību par neatļautu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nodošanu vai saņemšanu (43. punkts). Projekta 44. punkts noteic, ka pienesuma piegādātājs nododot pienesumu iesniedz iesniegumu par pienesumu (Projekta 6. pielikums) divos eksemplāros un uzrāda personu apliecinošu dokumentu. Savukārt brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pienesuma piegādātāja klātbūtnē pārbauda pienesuma saturu. Pēc pienesuma pārbaudes vienu iesnieguma eksemplāru izsniedz pienesuma piegādātājam, bet otru iesnieguma eksemplāru notiesātais paraksta pēc pienesuma saņemšanas (45. punkts). Bet, ja pienesumā ietilpst plombēta sadzīves tehnika, tā tiek pieņemta tikai tad, ja pienesuma piegādātājs rakstiski apliecina atļauju noņemt plombu sadzīves tehnikas apskatei (46. punkts). Minētās prasības pamatā ir drošības apsvērumi, lai nepieļautu situācijas, kad brīvības atņemšanas iestādēs ar pienesumos esošās sadzīves tehnikas starpniecību tiek piegādāti un ienesti brīvības atņemšanas iestādē neatļauti priekšmeti, izstrādājumi un vielas. Projekta 47. punkts noteic, ka priekšmetus, kuri nav minēti Projekta 2. pielikumā norādītajā sarakstā, vai kuru glabāšanai Projektā minētajos gadījumos nav saņemta brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, vai kuru skaits (daudzums) pārsniedz atļauto skaitu (daudzumu), izsniedz atpakaļ pienesuma piegādātājam. Turpretim, ja atklāj, ka pienesumā vai sūtījumā slēptā veidā ir ievietotas pienesumos un sūtījumos aizliegtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas, vai atklāj ieročus, narkotiskās vai citas nezināmas izcelsmes vielas vai zāles, pienesumu vai sūtījumu aiztur un veic neatliekamās izmeklēšanas darbības. Pēc tam lietas materiālus nodod pēc piekritības (48. punkts). Projekta 49. punkts paredz, ka notiesātajam, kurš pārvietots uz citu ieslodzījuma vietu, sūtījumu pārsūta par brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem. Tāpat Projektā paredzēts, ja notiesātajam nav tiesību saņemt viņam adresēto sūtījumu vai notiesātais ir atbrīvots vai miris, sūtījumu nosūta atpakaļ nosūtītājam ar atzīmi "Sūtījumu nodot nevar", norādot iemeslu (50. punkts). Projekta 51. punktā noteikts, ka sūtījumu atver un pārbauda tā notiesātā klātbūtnē, kuram sūtījums ir adresēts. Attiecīgi notiesātajai personai ir iespēja gūt pilnīgu pārliecību par sev adresētā sūtījuma saturu un sūtījumā esošo priekšmetu vai mantu stāvokli. Projekta 52. punkts noteic, ka no sūtījuma izņemtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kas brīvības atņemšanas iestādē pienesumos un sūtījumos ir aizliegtas un pārtikas produktus, pieņem glabāšanā un par to paziņo nosūtītājam. Ja nosūtītājs triju mēnešu laikā šos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus no brīvības atņemšanas iestādes noliktavas nav izņēmis, noformē aktu par to iznīcināšanu un izņemtos priekšmetus, izstrādājumus, vielas un pārtikas produktus iznīcina. Pārtikas produktus, kuri ātri bojājas, iznīcina nekavējoties. Savukārt, ja sūtījumā vai pienesumā pieņem notiesātajam paredzētos mācību materiālus, tos neuzskata par pienesumu vai sūtījumu (53. punkts).

Projekta IX nodaļa noteic notiesātā apmeklēšanas kārtību. Ar vārdu "apmeklēšanu" apzīmē gan apmeklējumu, gan satikšanos. Saskaņā ar Kodeksa 45. panta pirmo, otro un trešo daļu notiesātajām personām atkarībā no brīvības atņemšanas iestādes veida un soda izciešanas režīma pakāpes ir paredzētas divu veidu satikšanās ar radiniekiem un citām personām:1) īslaicīgās satikšanās, kuras ilgst no vienas stundas līdz divām stundām, ar vai bez brīvības atņemšanas iestādes pārstāvja klātbūtnes; 2) ilgstošās satikšanās – uz laiku no sešām līdz četrdesmit-astoņām stundām. Savukārt ar apmeklējumu ir saprotama jebkuras personas nākšana uz brīvības atņemšanas iestādi pie notiesātā (vispārīgs apzīmējums). Taču apmeklējuma nosacījumi nav attiecināmi uz personām, kuras ierodas brīvības atņemšanas iestādē, lai veiktu profesionālos pienākumus. Projekta 54. punkts noteic, ka satikšanās atļauju piešķir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks, pamatojoties uz notiesātā iesniegumu, kurā norādīts vēlamais tikšanās datums, apmeklētāja dati un radniecības pakāpe. Likumā notiesātajiem noteiktās satikšanos organizē un nodrošina rindas kārtībā, tādējādi paredzot vienādas iespējas visiem notiesātajiem. Attiecīgi priekšnoteikums, lai notiktu satikšanās vai apmeklējums, ir brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauja, kura izdota, pamatojoties uz paša notiesātā vēlmi tikties. Tādējādi notiesātajam ir iespējas uzturēt un saglabāt gan ģimenes un radnieciskos sakarus, gan satikties arī ar citām personām. Lai pārbaudītu notiesātā iesniegumā norādīto personu radniecību ar notiesāto, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona vai darbinieks pārbauda personas datus Fizisko personu reģistrā. Līdz ar to apmeklētājam (radiniekam, laulātajam) nav jāpierāda sava radniecība ar notiesāto ar dokumentu starpniecību. Sodu reģistrā tiek pārbaudīta apmeklētāja sodāmība. Sodāmības informācijas pārbaude ir nepieciešama, lai nodrošinātu drošību brīvības atņemšanas iestādēs. Projekta 55. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma ilgumu nosaka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks. Notiesātais vai viņa apmeklētājs var saīsināt satikšanās vai apmeklējuma laiku. Attiecīgi notiesātā satikšanās skaits un ilgums ir atkarīgs no notiesātā soda izciešanas režīma pakāpes (tiesību apjoma) atbilstoši Kodeksā noteiktajam. Tāpat Projekta 56. punkts noteic, ka katru mēnesi līdz desmitajam datumam brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks apstiprina īslaicīgās un ilglaicīgās satikšanos grafiku nākamajam mēnesim. Notiesātais tiek informēts par satikšanās piešķiršanu. Attiecīgi notiesātais tiek informēts par iekļaušanu satikšanos grafikā, un šāda kārtība ļauj izvairīties no strīdus situācijām (nodrošinot vienādas notiesāto tiesības uz satikšanos). Projekta 57. punkts paredz, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs uzrāda personu apliecinošu dokumentu, bērns līdz 15 gadu vecumam – dzimšanas apliecību. Praksē ir situācijas, kad bērnu pie notiesātā ved vecmamma vai vectēvs, vai cits radinieks. Brīvības atņemšanas iestādes rīcībā nav informācijas, īpaši situācijās, kad notiesātais vairs nav laulībā ar sava bērna māti, par to, vai tiesa nav noteikusi bērna saskarsmes ierobežojumus attiecībā uz notiesāto. Brīvības atņemšanas iestādei nav tiesību šādu informāciju pieprasīt, kā rezultātā var rasties situācijas, kad tiek pārkāptas tiesas spriedumā noteiktās saskarsmes tiesības starp notiesāto un bērnu. Līdz ar to Projekts noteic, ja nepilngadīga persona apmeklē notiesāto ar personu, kura nav likumiskais pārstāvis, tad ir jāuzrāda notariāli apliecināta pilnvara, ar kuru likumiskais pārstāvis atļauj nepilngadīgajai personai satikties ar notiesāto.
Tāpat pirms satikšanās vai apmeklējuma apmeklētājs parakstās par to, ka ir informēts par atbildību, kura var iestāties, saņemot vai nododot notiesātajam priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras ir aizliegtas brīvības atņemšanas iestādē, un apmeklētājam izskaidro brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības noteikumus. Ja brīvības atņemšanas iestādes noteiktā kārtība tiek pārkāpta, satikšanos vai apmeklējumu pārtrauc (58. punkts).
Projekta 59. punkts noteic, ka pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati. Praksē ir konstatēts, ka aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas notiesātajiem var piegādāt jebkurš (gan radinieks, gan cita persona), t.sk. izmantojot bērnus, slēpjot aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus vai vielas bērnu autiņbiksītēs, pārtikā, piederumos u.tml., kā arī personas ar invaliditāti, slēpjot aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas medicīniskās ierīcēs. Lai nepieļautu situāciju, ka brīvības atņemšanas iestādē nekontrolēti var nonākt aizliegtie priekšmeti, izstrādājumi un vielas, jo šādā situācija var apdraudēt brīvības atņemšanas iestādes iekšējo kārtību un drošību,  pirms satikšanās vai apmeklējuma veic apmeklētāja pārmeklēšanu, mantu un apģērba apskati. Projekta 60. punkts skaidri definē gadījumus, kad satikšanās vai apmeklējums netiek atļauts: apmeklētājs atsakās no mantu un apģērba apskates vai pārmeklēšanas, vai atsakās nodot brīvības atņemšanas iestādē neatļautus priekšmetus, izstrādājumus un vielas (60.1. apakšpunkts); ja apskates vai pārmeklēšanas laikā tiek izņemti no pārbaudes slēpti priekšmeti, vielas vai pārtikas produkti, kurus  apmeklētājiem ienest aizliegts (60.2. apakšpunkts); ja apmeklētājs atrodas alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē vai atsakās pakļauties pārbaudei, kuras mērķis ir konstatēt alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi (60.3. apakšpunkts); ja apmeklētājs atsakās uzrādīt personu apliecinošu dokumentu vai apliecināt, ka ir iepazinies ar Projekta 58. punktā minēto (60.4. apakšpunkts). Projekta 61. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā kopā ar notiesāto vienlaikus var uzturēties līdz 4 personām, no kurām viena ir pilngadīga, ņemot vērā attiecīgās brīvības atņemšanas iestādē pieejamo infrastruktūru. Projekta 62. punkts savukārt noteic, ka notiesātajam, kurš ārstējas Latvijas Cietumu slimnīcā, satikšanos atļauj, ja saņemta ārstējošā ārsta atļauja. Projekta 63. punkts noteic, ka pirms un pēc satikšanās vai apmeklējuma notiesāto pārmeklē. Uz ilglaicīgo satikšanos notiesātais drīkst ņemt līdzi tikai higiēnas un smēķēšanas piederumus. Norādāms, ka notiesātās personas pārmeklēšana pirms un pēc satikšanās ir obligāti veicama darbība brīvības atņemšanas iestādes iekšējās kārtības un drošības nodrošināšanai. Projekta 64. punkts noteic, ka ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētāji drīkst ienest tikai tādus priekšmetus un pārtikas produktus, kurus notiesātajiem ir atļauts glabāt, bet notiesātais tos nedrīkst iznest no satikšanās telpas. Ilglaicīgās satikšanās telpā apmeklētājam ir aizliegts ienest personīgo gultas veļu. Attiecīgi minētais nosakāms, lai nepieļautu aizliegtu priekšmetu, izstrādājumu un vielu nonākšanu brīvības atņemšanas iestādē, lai notiesātajiem brīvības atņemšanas iestādēs varētu nodrošināt epidemioloģiskās drošības un higiēnas noteikumiem atbilstošus sadzīves apstākļus. Projekta 65. punkts stingri noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā aizliegts nodot notiesātajam vai apmeklētājam dokumentus, piezīmes, shēmas, rasējumus, vēstules un pierakstus. Norādāms, ka minētais punkts faktiski noteic, ka satikšanās un apmeklējuma laikā aizliegts nodot jebkādus priekšmetus, izstrādājumus un vielas. Saskaņā ar Projekta 66. punktu pirmo satikšanos notiesātajam var atļaut dienas kārtībā noteiktajā laikā tūlīt pēc viņa ievietošanas brīvības atņemšanas iestādē, bet turpmākās satikšanās piešķir ar intervālu, kas ir skaitļa 12 dalījums ar attiecīgajā režīma pakāpē paredzēto satikšanos skaitu gadā. Savukārt notiesātajam, kas pārvietots no citas brīvības atņemšanas iestādes, nākamā satikšanās piešķirama, ņemot vērā iepriekšējā brīvības atņemšanas iestādē piešķirto satikšanos skaitu (67. punkts). Projekta 68. punkts noteic, ka satikšanās vai apmeklējuma laikā brīvības atņemšanas iestādes administrācija atbrīvo notiesāto no citiem pasākumiem. Attiecīgi notiesātais satikšanās vai apmeklējuma laikā nebūs iesaistīts brīvības atņemšanas iestādē plānotos pasākumos, darbā vai mācībās. Projektā 69. punktā paredzēts, ka satikšanos vai apmeklējumu nepiešķir vai to var pārtraukt ārkārtēju apstākļu dēļ. Projekta izpratnē par ārkārtējiem apstākļiem var tikt uzskatīti tādi apstākļi, kurus objektīvi nav iespējams paredzēt, piemēram, dabas stihijas (plūdi, vētras postījumi), katastrofas, streiki, karadarbība, manevri utml. Tāpat Projekta 70. punkts paredz, ka nav atļauts sadalīt vienas satikšanās laiku vairākās reizēs. Pārtrauktu satikšanos turpināt nevar. Satikšanās reģistrē un uzskaita brīvības atņemšanas iestādes administrācija (71. punkts). Attiecīgi visi šie uzskaitītie procesi brīvības atņemšanas iestādē ir reģistrēti un nepieciešamības gadījumā ir pārbaudāmi. Pamatojoties uz notiesātā rakstisku iesniegumu un brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju, ilglaicīgo satikšanos var aizstāt ar īslaicīgo satikšanos (72. punkts). Ja notiesātais vēlas (sev zināmu apstākļu dēļ) ilglaicīgo satikšanos aizstāt ar īslaicīgo satikšanos, viņam ir šāda iespēja.

Projekta X nodaļa noteic notiesātā iespēju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi. Saskaņā ar Kodeksa 49. ² pantu notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā vai daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē, atklātajā cietumā vai audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, ar rakstveida iesniegumu brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam var lūgt atļauju īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādes teritoriju līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka smagu slimību, kas apdraud slimā dzīvību. Savukārt Projektā tiek noteikta pagaidu apliecības izsniegšanas kārtība. Projekta 73. punkts noteic, ka notiesātajam, kuram atļauts īslaicīgi atstāt brīvības atņemšanas iestādi, izsniedz personas pagaidu apliecību (Projekta 7. pielikums). Notiesātais, atgriežoties brīvības atņemšanas iestādē, pagaidu apliecību nodod brīvības atņemšanas iestādes amatpersonai. Minēto apliecību glabā notiesātā personas lietā. Apliecība nav nepieciešama, ja notiesātais, kurš izcieš sodu atklātajā nodaļā, īslaicīgi atstāj brīvības atņemšanas iestādi brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pārstāvja pavadībā. Ja notiesātais, kurš sodu izcieš atklātajā cietumā, tiek nodarbināts vai iegūst izglītību ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas, personas pagaidu apliecību izsniedz regulārai brīvības atņemšanas iestādes teritorijas atstāšanai. Laikā, kad notiesātais atrodas brīvības atņemšanas iestādes teritorijā, apliecība glabājās pie brīvības atņemšanas iestādes administrācijas. Pēc apliecības derīguma termiņa beigām apliecību pievieno personas lietai (74. punkts).

Projekta XI nodaļa noteic pamudinājumu un disciplinārsodu piemērošanas kārtību notiesātajam. Kodeksa 68. pants noteic, ka par labu uzvedību un godīgu attieksmi pret darbu vai mācībām brīvības atņemšanas iestādes administrācija notiesātajiem var piemērot Kodeksā noteiktos pamudinājumus. Savukārt Kodeksa 70. pants paredz soda veidus personām, kam atņemta brīvība, un Kodeksa 71. pants – kārtību, kādā ar brīvības atņemšanu notiesātajiem uzliekami sodi. Projektā tiek noteikta lēmuma par pamudinājumu un sodu piemērošanu noformēšanas kārtība. Projekta 75. punkts paredz, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks notiesātajam disciplinārsodu un pamudinājumu piemēro ar rakstisku lēmumu. Savukārt Projekta 76. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes priekšnieks lēmumu par soda nepiemērošanu noformē rezolūcijas veidā uz ziņojuma par notiesātā izdarīto soda izciešanas režīma pārkāpumu. Ar lēmumu par soda nepiemērošanu iepazīstina notiesāto, kas ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar lēmumu. Attiecīgi, lai nepalielinātu administratīvo slogu un netiktu noformēti nevajadzīgi dokumenti, kā arī ņemot vērā, ka notiesātais, visticamāk, neapstrīdēs un nepārsūdzēs viņam labvēlīgu lēmumu, lietderīgi ir lēmumu par soda nepiemērošanu noformēt rezolūcijas veidā. Projekta 77. punkts paredz, ka notiesāto iepazīstina ar brīvības atņemšanas priekšnieka lēmumu par soda piemērošanu un vienas darbdienas laikā izsniedz viņam lēmuma eksemplāru. Lēmuma saņemšanu notiesātais apliecina ar parakstu lēmuma attiecīgajā sadaļā. Notiesātajam, kuru ievieto soda vai disciplinārajā izolatorā, atļauts ņemt līdzi personiskās higiēnas piederumus, vienu grāmatu un, ja nepieciešams, procesuālos dokumentus. Grāmatu var apmainīt reizi nedēļā (78. punkts). Savukārt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka prombūtnes laikā brīvības atņemšanas iestādes amatpersona dod rīkojumu par notiesātā izolēšanu uz laiku, kas nepārsniedz 64 stundas, ja notiesātā pārkāpumu var pārtraukt tikai ar notiesātā ievietošanu soda vai disciplinārajā izolatorā (79. punkts).

Projekta XII nodaļa noteic drošības pasākumus. Atbilstoši Kodeksa 41. panta otrajai daļai notiesātie ir pakļauti pārmeklēšanai, ko izdara tā paša dzimuma persona. Attiecīgi Projektā tiek noteikta pārmeklēšanas kārtība, proti, Projekta 80. punkts paredz, ka notiesātā un viņa mantas, kā arī brīvības atņemšanas iestādes telpas un teritoriju var pārmeklēt brīvības atņemšanas iestādes amatpersona. Brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pārmeklēšanā var izmantot tehniskos līdzekļus un dienesta suni. Brīvības atņemšanas iestādes teritoriju, ēkas, telpas un mantu var pārmeklēt jebkurā diennakts laikā. Kameras vai dzīvojamās telpas naktsmiera laikā pārmeklē tikai tad, ja ir pamatotas aizdomas, ka tiek apdraudēta brīvības atņemšanas iestādes drošība vai personas dzīvība un veselība (81. punkts). Attiecīgi notiesātā naktsmiers bez pamatotām aizdomām netiek traucēts. Projekta 82. punkts noteic, ka, veicot kameras vai dzīvojamās telpas un tajā esoši mantu pārmeklēšanu, notiesātos uz atsevišķu telpu, atstājot vienu notiesāto, kura klātbūtnē veic telpas un mantu pārmeklēšanu. Attiecīgi telpas un mantu pārmeklēšana vienmēr notiks kāda notiesātā klātbūtnē, kurš vajadzības gadījumā varēs sniegt informāciju par pārmeklēšanas gaitu. Savukārt Projekta 83. punkts paredz, ja pārmeklēšanas laikā nepieciešams izģērbt pārmeklējamo personu, nodrošina pārmeklējamās personas privātumu. Tāpat, ja personas pilnīgas pārmeklēšanas laikā ir nepieciešams pārbaudīt personas ķermeņa dobumus, protēzes vai medicīniskās saites, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona pieaicina brīvības atņemšanas iestādes ārstniecības personu (84. punkts). Projekta 85. punktā detalizēti tiek uzskaitīti gadījumi, kuros notiesāto un viņa mantas pārmeklē. Notiesāto pārmeklē, veicot pilnīgu pārmeklēšanu (ar personas pilnu izģērbšanu) vai daļēju pārmeklēšanu (bez personas pilnas izģērbšanas) (86. punkts). Par pilnīgas pārmeklēšanas veikšanu noformē pārmeklēšanas protokolu. Par daļēju pārmeklēšanu minēto protokolu noformē, ja tiek atrasti aizliegtie priekšmeti, vielas vai izstrādājumi vai ja notiesātais to lūdz (87. punkts). Projekta 88. punktā ir secīgi uzskaitīts notiesātā daļējas pārmeklēšanas process (veicamās darbības). Savukārt Projekta 89. punktā secīgi uzskaitīts notiesātā pilnīgas pārmeklēšanas process. Projekta 90. punkts noteic, ja, veicot daļējo pārmeklēšanu pārmeklēšanu, rodas pamatotas aizdomas par aizliegto priekšmetu, vielu vai izstrādājumu glabāšanu, brīvības atņemšanas iestādes amatpersona veic pilnīgo pārmeklēšanu. Projekta 91. punkts noteic, ka pārmeklēšanas laikā atrastos aizliegtos priekšmetus, izstrādājumus un vielas, kuras aizliegts glabāt, un kas netika labprātīgi nodotas, atsavina un iznīcina, par to noformējot aktu. Projekta 92. punkts noteic, ka brīvības atņemšanas iestādes teritorijā un koplietošanas telpās veic videonovērošanu, lai nodrošinātu notiesāto un citu personu, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē vai tās teritorijā, apsardzi, drošību un uzraudzību, kā arī lai atturētu no prettiesisku darbību veikšanas. Savukārt Projekta 93. punkts noteic, ka, individuāli izvērtējot apstākļus, videonovērošanu var veikt notiesāto kamerās vai dzīvojamajās telpās.

Projekta XIII nodaļā tiek noteiktas prasības, kas jāievēro notiesātajiem atklātajos cietumos. Projekta 94. punkts paredz, ka notiesātajam ir pienākums nekavējoties rakstveidā informēt brīvības atņemšanas iestādes priekšnieku par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru, un to uzrādīt brīvības atņemšanas iestādes administrācijai. Norādāms, ka Kodeksa 41. panta sestā daļa, cita starp, noteic, ka notiesātajiem, kuri sodu izcieš atklātajos cietumos, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju ir atļauts glabāt arī personisko datortehniku ar interneta pieeju, ja tā nepieciešama notiesātā izglītības apguves vai nodarbinātības nodrošināšanai, un personisko mobilo telefonu. Notiesāto glabāšanā esošā personiskā datortehnika un mobilais telefons tiek pakļauti pārbaudei. Savukārt Kodeksa 50. ⁶ panta sestās daļas 2. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības glabāt pie sevis personisko datortehniku ar interneta pieeju un personisko mobilo telefonu, kuri reģistrēti brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka noteiktajā kārtībā. Attiecīgi, lai brīvības atņemšanas iestādes administrācija varētu veikt šo Kodeksā noteikto pārbaudi un reģistrāciju, notiesātajam nekavējoties ir jāsniedz brīvības atņemšanas iestādes administrācijai informācija par viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu, kā arī to sastāvdaļām, norādot tā nosaukumu, modeli, IMEI kodu un sērijas numuru. Savukārt Projekta 95. punkts noteic, ka notiesātajam ir atļauts viņa rīcībā esošo personisko datortehniku un mobilo telefonu lietot dienas kārtībā paredzētajā laikā. Attiecīgi arī atklātajā cietumā notiesātajam ir pienākums ievērot brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtību. Projekta 96. punkts noteic, ka notiesātajam un apmeklētājam brīvības atņemšanas iestādes teritorijā veikt video, audio ierakstu un fotografēt ir atļauts, saņemot brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka atļauju. Veiktie ieraksti un uzņemtās fotogrāfijas ir pakļautas pārbaudei. Notiesāto un apmeklētāju satikšanās organizē saskaņā ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprinātu grafiku un notiek norādītajā vietā vai telpā (97. punkts). Kodeksa 50. ⁶ panta sestās daļas 4. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības brīvības atņemšanas iestādes dienas kārtībā paredzētajā laikā uzņemt pie sevis viesus. Attiecīgi brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka apstiprināts grafiks ļauj visiem atklātā cietuma notiesātajiem vienādas tiesības uz tikšanos. Kodeksa 50. ⁶ panta sestās daļas 5. punkts noteic, ka notiesātajiem atklātajos cietumos ir tiesības iegādāties un glabāt pārtikas produktus un pirmās nepieciešamības priekšmetus, kuri iegādāti veikalā ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas. Attiecīgi Projekta 98. punkts noteic, ka pirms veikala ārpus brīvības atņemšanas iestādes teritorijas apmeklējuma notiesātais vēršas ar iesniegumu pie brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka, kurā norāda teritorijas atstāšanas mērķi, datumu, laiku, veikala adresi, nosaukumu, plānoto pārvietošanas maršrutu un veidu. Savukārt Projekta 99. punkts noteic, ka pēc brīvības atņemšanas iestādes amatpersonas mutiska pieprasījuma notiesātais, atgriežoties no veikala apmeklējuma, uzrāda iegādāto preču pirkuma čeku.

Projekta XIV nodaļa noteic noslēguma jautājumus. Projekta 100. punkts paredz, ka šajos noteikumos noteikto veidlapu paraugus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks. Savukārt Projekta 101. punkts paredz atzīt par spēku zaudējušiem Noteikumus Nr. 423.