26-TA-1373: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 593 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta (turpmāk – MK) noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 593 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir izstrādāts pēc Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) fondu atbildīgās iestādes iniciatīvas, ievērojot Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.— 2020.gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 13. punktu, kas nosaka MK izstrādāt nosacījumus specifiskā atbalsta mērķa īstenošanai.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt labvēlīgākus nosacījumus un atvieglot finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanas rezultātā sasniegto iznākuma rādītāju ziņošanu, ņemot vērā specifiskā atbalsta ieviešanas progresu un aktuālos ar ģeopolitisko situāciju saistītos izaicinājums pašvaldībās, īpaši Austrumu pierobežā.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Kopš ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) izstrādes (apstiprināta ar MK 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") ir notikušas būtiskas, iepriekš neparedzamas izmaiņas makroekonomiskajā un ģeopolitiskajā vidē (Covid-19 infekcijas pandēmija, Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, būtisks EURIBOR procentu likmju un inflācijas pieaugums, krīze Tuvo Austrumu reģionā), kas ir radījušas izaicinājumus un ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām un to ieviestajiem uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras veicināšanas projektiem ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros, kas ir atstājuši ietekmi uz MK 2015. gada 13. oktobra noteikumos Nr. 593 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 593) noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanu projektu līmenī.
Būtiska ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu ietekme. Saskaņā ar plānošanas reģionu sniegto informāciju, investori ir kļuvuši piesardzīgāki, izvērtējot ieguldījumus ilgtermiņa infrastruktūras projektos, kas atrodas drošības risku tuvumā un saistīti ar iespējamu enerģētikas krīzi, un piegāžu ķēžu traucējumiem. Tirdzniecības un tarifu kari, globālās tirgus pārorientācijas procesi, pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un tirdzniecības ierobežojumi starp lielajām ekonomikām (ES, ASV, Ķīna) ir mainījuši starptautisko piegādes un ražošanas struktūru. Eiropas uzņēmumi arvien vairāk meklē ražošanas bāzes ar piekļuvi citiem tirgiem un drošu loģistiku.
Latvijas Bankas 2026. gada Finanšu stabilitātes pārskatā secināts, ka arī karadarbība Tuvajos Austrumos var būtiski aizkavēt izaugsmi vairākos Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos, kā arī norādīts, ka ģeopolitiskā nestabilitāte palēnina globālo tirdzniecību un Latvijas eksporta atgūšanos. Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka tautsaimniecības izaugsmi turpinās ierobežot straujais darbaspēka izmaksu kāpums Latvijā un ģeopolitiskā situācija (t.sk. karadarbība un ar to saistītā paaugstinātā ārējās ekonomiskās vides nenoteiktība), kā arī iespējamais energoresursu cenu kāpums, loģistikas traucējumi un atsevišķu izejvielu trūkums (datu avots: https://datnes.latvijasbanka.lv/fsp/FSP_2026_LV.pdf). Bez tam, pastāv hibrīddraudi, tostarp migrācijas instrumentalizācija, pieaugošs informatīvo un kiberuzbrukumu skaits, GPS traucējumi, enerģijas un sakaru savienojumu bojājumi.
Darbības programmas 3.3.1. specifisko atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – 3.3.1. SAM) ietvaros īstenoti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras projekti arī tādās teritorijās, kuras tieši robežojas vai atrodas nelielā attālumā no Krievijas un Baltkrievijas robežas, proti — zonā, kuru skar "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma" piemērošana. Ņemot vērā minētajā Likumā noteikto, pastāv iespēja, ka nākotnē teritorijā, kas ir ne tikai daļēja Latgales reģiona teritorija, bet ietver arī Vidzemes reģiona daļu, var tikt īstenota mobilitāti ierobežojoša infrastruktūra valsts aizsardzības vajadzībām. Ievērojot Latgales plānošanas reģiona pausto, šī nenoteiktība rada objektīvus riskus uzņēmējiem, jo var mainīties zemes un būvju izmantošanas iespējas, tiek ierobežota ilgtermiņa plānošana un investīciju drošība, pieaug bažas par infrastruktūras pieejamību un tirgus stabilitāti pierobežā. Šie riski ietekmē gan potenciālo uzņēmēju/nomnieku lēmumus, gan finanšu institūciju gatavību piedāvāt finansējumu šādiem projektiem.
Vienlaikus, ievērojot pašvaldību sniegto informāciju, Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir radījis papildu nenoteiktību uzņēmējdarbības videi, īpaši pierobežas teritorijās, kur investori un uzņēmēji, pieņemot lēmumus par uzņēmējdarbības paplašināšanu vai jaunu investīciju veikšanu, arvien vairāk izvērtē drošības riskus un ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Pēdējo mēnešu laikā Austrumu pierobežas teritorijās vairākkārt konstatēti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā pierobežas reģionos ielidojuši bezpilota lidaparāti, kā rezultātā vairākas reizes tika izsludināts paaugstināts apdraudējums un aktivizēti atbildīgo dienestu reaģēšanas pasākumi. Šādi notikumi, lai arī saistīti ar valsts drošības nodrošināšanas pasākumiem, rada papildu nenoteiktības sajūtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tāpat atsevišķos gadījumos paaugstināta apdraudējuma situācijas var ietekmēt uzņēmumu ikdienas darbību, radot īslaicīgus darbības ierobežojumus vai dīkstāves riskus. Minētie apstākļi kopumā ietekmē investīciju vidi un uzņēmēju vēlmi īstenot ilgtermiņa attīstības projektus, kas objektīvi samazina uzņēmējdarbības izaugsmes tempu Latvijā salīdzinājumā ar valstīm un reģioniem, kuri neatrodas tiešā ES ārējās robežas tuvumā.
Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem uz 2026. gada jūniju ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras atbalsta pasākumu (3.3.1. SAM, 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās") 227 projektu ietvaros atbalstītajās teritorijās ir izveidotas 5 377 darba vietas (103% no specifiskā atbalsta līmenī kopumā plānotā) un veiktas komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos 422 milj. euro apmērā (135% no specifiskā atbalsta līmenī kopumā plānotā). Lai gan projektu īstenošana pabeigta 2023. gadā, rādītāju sasniegšana turpinās līdz 2028. gada beigām, un, saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto risku vērtējumu, indikatīvi 26 projektos ir augsti rādītāju nesasniegšanas riski pret attiecīgajos projektos plānoto, vienlaikus, tos ir iespējams vadīt, ja tiek ņemts vērā, piemēram, pašvaldības kopējais sniegums uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu īstenošanā un rādītāju sasniegšanā.
Savukārt darbības programmā 3.3.1.SAM noteiktie iznākuma rādītāji - "komersantu skaits, kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā (to komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu)" (turpmāk – komersantu skaits) un "jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā (nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos)" (turpmāk – jaunradīta darba vieta) - ir sasniegti šādā apjomā: 273% no plānotā komersantu skaita un 219% no plānotā jaunradīto darba vietu skaita. Kā arī MK noteikumu Nr. 593 9.1.3. apakšpunktā noteiktais nacionālais iznākuma rādītājs "no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos" (turpmāk – nefinanšu investīcijas) ir sasniegts 233% no plānotajām nefinanšu investīcijām.
Būtiska ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu ietekme. Saskaņā ar plānošanas reģionu sniegto informāciju, investori ir kļuvuši piesardzīgāki, izvērtējot ieguldījumus ilgtermiņa infrastruktūras projektos, kas atrodas drošības risku tuvumā un saistīti ar iespējamu enerģētikas krīzi, un piegāžu ķēžu traucējumiem. Tirdzniecības un tarifu kari, globālās tirgus pārorientācijas procesi, pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un tirdzniecības ierobežojumi starp lielajām ekonomikām (ES, ASV, Ķīna) ir mainījuši starptautisko piegādes un ražošanas struktūru. Eiropas uzņēmumi arvien vairāk meklē ražošanas bāzes ar piekļuvi citiem tirgiem un drošu loģistiku.
Latvijas Bankas 2026. gada Finanšu stabilitātes pārskatā secināts, ka arī karadarbība Tuvajos Austrumos var būtiski aizkavēt izaugsmi vairākos Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos, kā arī norādīts, ka ģeopolitiskā nestabilitāte palēnina globālo tirdzniecību un Latvijas eksporta atgūšanos. Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka tautsaimniecības izaugsmi turpinās ierobežot straujais darbaspēka izmaksu kāpums Latvijā un ģeopolitiskā situācija (t.sk. karadarbība un ar to saistītā paaugstinātā ārējās ekonomiskās vides nenoteiktība), kā arī iespējamais energoresursu cenu kāpums, loģistikas traucējumi un atsevišķu izejvielu trūkums (datu avots: https://datnes.latvijasbanka.lv/fsp/FSP_2026_LV.pdf). Bez tam, pastāv hibrīddraudi, tostarp migrācijas instrumentalizācija, pieaugošs informatīvo un kiberuzbrukumu skaits, GPS traucējumi, enerģijas un sakaru savienojumu bojājumi.
Darbības programmas 3.3.1. specifisko atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām" (turpmāk – 3.3.1. SAM) ietvaros īstenoti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras projekti arī tādās teritorijās, kuras tieši robežojas vai atrodas nelielā attālumā no Krievijas un Baltkrievijas robežas, proti — zonā, kuru skar "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma" piemērošana. Ņemot vērā minētajā Likumā noteikto, pastāv iespēja, ka nākotnē teritorijā, kas ir ne tikai daļēja Latgales reģiona teritorija, bet ietver arī Vidzemes reģiona daļu, var tikt īstenota mobilitāti ierobežojoša infrastruktūra valsts aizsardzības vajadzībām. Ievērojot Latgales plānošanas reģiona pausto, šī nenoteiktība rada objektīvus riskus uzņēmējiem, jo var mainīties zemes un būvju izmantošanas iespējas, tiek ierobežota ilgtermiņa plānošana un investīciju drošība, pieaug bažas par infrastruktūras pieejamību un tirgus stabilitāti pierobežā. Šie riski ietekmē gan potenciālo uzņēmēju/nomnieku lēmumus, gan finanšu institūciju gatavību piedāvāt finansējumu šādiem projektiem.
Vienlaikus, ievērojot pašvaldību sniegto informāciju, Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir radījis papildu nenoteiktību uzņēmējdarbības videi, īpaši pierobežas teritorijās, kur investori un uzņēmēji, pieņemot lēmumus par uzņēmējdarbības paplašināšanu vai jaunu investīciju veikšanu, arvien vairāk izvērtē drošības riskus un ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Pēdējo mēnešu laikā Austrumu pierobežas teritorijās vairākkārt konstatēti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā pierobežas reģionos ielidojuši bezpilota lidaparāti, kā rezultātā vairākas reizes tika izsludināts paaugstināts apdraudējums un aktivizēti atbildīgo dienestu reaģēšanas pasākumi. Šādi notikumi, lai arī saistīti ar valsts drošības nodrošināšanas pasākumiem, rada papildu nenoteiktības sajūtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tāpat atsevišķos gadījumos paaugstināta apdraudējuma situācijas var ietekmēt uzņēmumu ikdienas darbību, radot īslaicīgus darbības ierobežojumus vai dīkstāves riskus. Minētie apstākļi kopumā ietekmē investīciju vidi un uzņēmēju vēlmi īstenot ilgtermiņa attīstības projektus, kas objektīvi samazina uzņēmējdarbības izaugsmes tempu Latvijā salīdzinājumā ar valstīm un reģioniem, kuri neatrodas tiešā ES ārējās robežas tuvumā.
Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem uz 2026. gada jūniju ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras atbalsta pasākumu (3.3.1. SAM, 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās") 227 projektu ietvaros atbalstītajās teritorijās ir izveidotas 5 377 darba vietas (103% no specifiskā atbalsta līmenī kopumā plānotā) un veiktas komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos 422 milj. euro apmērā (135% no specifiskā atbalsta līmenī kopumā plānotā). Lai gan projektu īstenošana pabeigta 2023. gadā, rādītāju sasniegšana turpinās līdz 2028. gada beigām, un, saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto risku vērtējumu, indikatīvi 26 projektos ir augsti rādītāju nesasniegšanas riski pret attiecīgajos projektos plānoto, vienlaikus, tos ir iespējams vadīt, ja tiek ņemts vērā, piemēram, pašvaldības kopējais sniegums uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu īstenošanā un rādītāju sasniegšanā.
Savukārt darbības programmā 3.3.1.SAM noteiktie iznākuma rādītāji - "komersantu skaits, kuri guvuši labumu no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā (to komersantu skaits, kuri saņēmuši atbalstu)" (turpmāk – komersantu skaits) un "jaunizveidoto darba vietu skaits komersantos, kuri guvuši labumu no investīcijām infrastruktūrā (nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos)" (turpmāk – jaunradīta darba vieta) - ir sasniegti šādā apjomā: 273% no plānotā komersantu skaita un 219% no plānotā jaunradīto darba vietu skaita. Kā arī MK noteikumu Nr. 593 9.1.3. apakšpunktā noteiktais nacionālais iznākuma rādītājs "no projekta ietvaros veiktajām investīcijām infrastruktūrā labumu guvušo komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos" (turpmāk – nefinanšu investīcijas) ir sasniegts 233% no plānotajām nefinanšu investīcijām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Bez iznākuma rādītāju sasniegšanas un ziņošanas nosacījumu pārskatīšanas pastāv risks, ka publisko finanšu līdzekļu izmantošana var tikt atzīta par neattaisnotu tādu aktuālo apstākļu dēļ, kurus pašvaldības nevar ietekmēt.
Risinājuma apraksts
MK noteikumu projekts paredz šādus labvēlīgākus nosacījumus finansējuma saņēmējiem:
1. Objektīvi pamatotos gadījumos (piemēram, vairākkārtēji rīkotās izsolēs nepiesakās neviens pretendents, tiek izbeigti nomas līgumi, esošie komersanti nespēj nodrošināt investīcijas un izveidot jaunas darba vietas projektā plānotajā apmērā ģeopolitiskās situācijas, kā arī citu ekonomisko faktoru dēļ, t.sk. darbaspēka trūkums, pieaugošās darbaspēka, enerģijas, transporta un izejvielu izmaksas, kas samazina peļņu un investīciju iespējas, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un ekonomikas svārstības, kas ietekmē uzņēmumu darbību un investīciju plānus, u.c.) turpmāk ir atbalstāma komersantu skaita, jaunradīto darba vietu un nefinanšu investīciju rādītāju kompensēšana starp viena finansējuma saņēmēja dažādiem 3.3.1.SAM īstenotajiem projektiem. Tostarp atbalstāma ir projektā plānoto jaunradīto darba vietu skaita pilnīga kompensēšana ar komersantu veiktajām nefinanšu investīcijām, ja veiktais nefinanšu investīciju apjoms tajā pašā vai citā finansējuma saņēmēja īstenotajā projektā pārsniedz ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un otrādi (proti, ja projektā sasniegts vairāk kā minimāli noteiktais darba vietu skaits nekā sākotnēji plānots, darba vietu pārsniegums var pilnībā kompensēt nefinanšu investīciju iztrūkumu), ievērojot, ka vienas jaunizveidotās darba vietas vērtības iztrūkumu var aizstāt ar 41 000 euro nefinanšu investīcijām un 41 000 euro iztrūkumu nefinanšu investīcijās var aizstāt ar vienu jaunizveidotu darba vietu. 41 000 euro ir ekvivalents naudas izteiksmē vienas jaunas darba vietas vērtībai, kas jau sākotnēji tika noteikts MK noteikumu Nr. 593 11.1. apakšpunktā un paredz, ka uz vienu jaunu darba vietu neiegulda vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Kompensēšanas mehānisms nemaina līdzšinējo pieeju attiecībā uz vienas darba vietas vērtību. Ja kādā projektā iznākuma rādītājs ir sasniegts, piemēram, 100% apmērā no plānotās vērtības, tad 35% no sasniegtās iznākuma vērtības pamatotos gadījumos ir iespējams novirzīt projektam, kuram ir iztrūkums. Kompensēšanas mehānisms nemaina to, ka projektā, no kura tiek kompensēti un pārvirzīti rādītāji uz citu projektu, ir jāievēro minimālais sasniedzamais radītāju apmērs, lai neiestātos MK noteikumu Nr. 593 12. punkta nosacījumi par finansējuma atmaksu.
Vienlaikus ir pieļaujams, ka projektā, kurā ir iekļauts sadarbības partneris, iznākuma rādītāji tiek summēti projektā kopumā, nevis sasniedzami katram sadarbības partnerim atsevišķi, kā arī iznākuma rādītāju atdevi vērtē projektam kopumā un rādītāji katrā atsevišķā objektā var netikt sasniegti proporcionāli attiecīgā objekta attīstīšanā ieguldītajam finansējumam.
Kompensēšanas mehānisms neatceļ un nemaina komercdarbības atbalsta nosacījumus, kas piemēroti projektam atbilstoši vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem. Piemēram, gadījumos, ja projektā ir piešķirts komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 56. pantam, izveidotā nomas infrastruktūra jānodod lietotājiem (komersantiem) atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu, attiecīgi noteikumu projektā iekļautie grozījumi MK noteikumos Nr. 593 neietekmē un nepārkāpj vienlīdzības principu attiecībā uz minēto komersantu atlasi.
2. Precizē nosacījumus attiecībā uz pieļaujamo pārrāvumu starp funkcionālo savienojumu un teritoriju, kas saistīta ar komercdarbību, nosakot, ka funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp teritoriju, kas saistīta ar komercdarbību, un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 400 metriem, izņemot gadījumu, ja funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no teritorijas, kas saistīta ar komercdarbību, līdz publisko ceļu tīklam vai funkcionālais savienojums ir turpinājums tās pašas ielas vai tā paša ceļa posmam, kas nav garāks par 500 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 1500 metriem novada teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Izmaiņas piedāvā elastīgāku risinājumu rādītāju sasniegšanā un t.sk. izmaksu attiecināšanā. Piemēram, situācijā, ja komersants, kurš atradās 200 m attālumā no projekta ietvaros atjaunotā ceļa, uz rādītāju ziņošanas brīdi vairs neeksistē, bet 400 m attālumā no projekta ietvaros atjaunotā ceļa savu darbību ir uzsācis cits komersants, kurš arī izmanto projekta ietvaros atjaunoto ceļa posmu un ir pamatota cēloņsakarība starp projekta ieguldījumiem un komersanta rādītājiem, tad turpmāk šāda komersanta rādītāji var tikt attiecināti un arī projekta ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas.
3. Nosaka, ka pamatotos gadījumos projekta ietvaros var netikt radīta jauna darba vieta, ja iestājas augstāk pirmajā punktā aprakstītais iznākuma rādītāju aizstāšanas (savstarpējās kompensēšanas) gadījums (MK noteikumu Nr. 593 12.1 punkts), ņemot vērā, ka aktuālajos ģeopolitiskajos apstākļos, īpaši Austrumu pierobežā, būtiski saglabāt arī esošās darba vietas.
Noteikumu projektā iekļautie grozījumi MK noteikumos Nr.593 nemaina projektu īstenošanas veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus pēc būtības un neatceļ sākotnēji nosprausto darbības programmas mērķu sasniegšanu.
1. Objektīvi pamatotos gadījumos (piemēram, vairākkārtēji rīkotās izsolēs nepiesakās neviens pretendents, tiek izbeigti nomas līgumi, esošie komersanti nespēj nodrošināt investīcijas un izveidot jaunas darba vietas projektā plānotajā apmērā ģeopolitiskās situācijas, kā arī citu ekonomisko faktoru dēļ, t.sk. darbaspēka trūkums, pieaugošās darbaspēka, enerģijas, transporta un izejvielu izmaksas, kas samazina peļņu un investīciju iespējas, kā arī piegādes ķēžu traucējumi un ekonomikas svārstības, kas ietekmē uzņēmumu darbību un investīciju plānus, u.c.) turpmāk ir atbalstāma komersantu skaita, jaunradīto darba vietu un nefinanšu investīciju rādītāju kompensēšana starp viena finansējuma saņēmēja dažādiem 3.3.1.SAM īstenotajiem projektiem. Tostarp atbalstāma ir projektā plānoto jaunradīto darba vietu skaita pilnīga kompensēšana ar komersantu veiktajām nefinanšu investīcijām, ja veiktais nefinanšu investīciju apjoms tajā pašā vai citā finansējuma saņēmēja īstenotajā projektā pārsniedz ieguldīto Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumu un otrādi (proti, ja projektā sasniegts vairāk kā minimāli noteiktais darba vietu skaits nekā sākotnēji plānots, darba vietu pārsniegums var pilnībā kompensēt nefinanšu investīciju iztrūkumu), ievērojot, ka vienas jaunizveidotās darba vietas vērtības iztrūkumu var aizstāt ar 41 000 euro nefinanšu investīcijām un 41 000 euro iztrūkumu nefinanšu investīcijās var aizstāt ar vienu jaunizveidotu darba vietu. 41 000 euro ir ekvivalents naudas izteiksmē vienas jaunas darba vietas vērtībai, kas jau sākotnēji tika noteikts MK noteikumu Nr. 593 11.1. apakšpunktā un paredz, ka uz vienu jaunu darba vietu neiegulda vairāk kā 41 000 euro Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējuma. Kompensēšanas mehānisms nemaina līdzšinējo pieeju attiecībā uz vienas darba vietas vērtību. Ja kādā projektā iznākuma rādītājs ir sasniegts, piemēram, 100% apmērā no plānotās vērtības, tad 35% no sasniegtās iznākuma vērtības pamatotos gadījumos ir iespējams novirzīt projektam, kuram ir iztrūkums. Kompensēšanas mehānisms nemaina to, ka projektā, no kura tiek kompensēti un pārvirzīti rādītāji uz citu projektu, ir jāievēro minimālais sasniedzamais radītāju apmērs, lai neiestātos MK noteikumu Nr. 593 12. punkta nosacījumi par finansējuma atmaksu.
Vienlaikus ir pieļaujams, ka projektā, kurā ir iekļauts sadarbības partneris, iznākuma rādītāji tiek summēti projektā kopumā, nevis sasniedzami katram sadarbības partnerim atsevišķi, kā arī iznākuma rādītāju atdevi vērtē projektam kopumā un rādītāji katrā atsevišķā objektā var netikt sasniegti proporcionāli attiecīgā objekta attīstīšanā ieguldītajam finansējumam.
Kompensēšanas mehānisms neatceļ un nemaina komercdarbības atbalsta nosacījumus, kas piemēroti projektam atbilstoši vienošanās par projekta īstenošanu nosacījumiem. Piemēram, gadījumos, ja projektā ir piešķirts komercdarbības atbalsts atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu 56. pantam, izveidotā nomas infrastruktūra jānodod lietotājiem (komersantiem) atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, par infrastruktūras izmantošanu nosakot tirgus cenu, attiecīgi noteikumu projektā iekļautie grozījumi MK noteikumos Nr. 593 neietekmē un nepārkāpj vienlīdzības principu attiecībā uz minēto komersantu atlasi.
2. Precizē nosacījumus attiecībā uz pieļaujamo pārrāvumu starp funkcionālo savienojumu un teritoriju, kas saistīta ar komercdarbību, nosakot, ka funkcionālā savienojuma izmaksas ir attiecināmas arī tad, ja starp teritoriju, kas saistīta ar komercdarbību, un funkcionālo savienojumu ir ielas vai ceļa posms, kas nav garāks par 400 metriem, izņemot gadījumu, ja funkcionālais savienojums ir vienīgā alternatīva nokļūšanai no teritorijas, kas saistīta ar komercdarbību, līdz publisko ceļu tīklam vai funkcionālais savienojums ir turpinājums tās pašas ielas vai tā paša ceļa posmam, kas nav garāks par 500 metriem nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centros (pilsētās) un 1500 metriem novada teritorijā ārpus nacionālas un reģionālas nozīmes attīstības centriem. Izmaiņas piedāvā elastīgāku risinājumu rādītāju sasniegšanā un t.sk. izmaksu attiecināšanā. Piemēram, situācijā, ja komersants, kurš atradās 200 m attālumā no projekta ietvaros atjaunotā ceļa, uz rādītāju ziņošanas brīdi vairs neeksistē, bet 400 m attālumā no projekta ietvaros atjaunotā ceļa savu darbību ir uzsācis cits komersants, kurš arī izmanto projekta ietvaros atjaunoto ceļa posmu un ir pamatota cēloņsakarība starp projekta ieguldījumiem un komersanta rādītājiem, tad turpmāk šāda komersanta rādītāji var tikt attiecināti un arī projekta ietvaros veiktās izmaksas ir attiecināmas.
3. Nosaka, ka pamatotos gadījumos projekta ietvaros var netikt radīta jauna darba vieta, ja iestājas augstāk pirmajā punktā aprakstītais iznākuma rādītāju aizstāšanas (savstarpējās kompensēšanas) gadījums (MK noteikumu Nr. 593 12.1 punkts), ņemot vērā, ka aktuālajos ģeopolitiskajos apstākļos, īpaši Austrumu pierobežā, būtiski saglabāt arī esošās darba vietas.
Noteikumu projektā iekļautie grozījumi MK noteikumos Nr.593 nemaina projektu īstenošanas veidu, mērķus vai īstenošanas nosacījumus pēc būtības un neatceļ sākotnēji nosprausto darbības programmas mērķu sasniegšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- Pašvaldības, to izveidotas iestādes vai pašvaldības kapitālsabiedrības, kas veic pašvaldības deleģēto pārvaldes uzdevumu izpildi kā finansējuma saņēmēji pasākuma ietvaros.
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz 3.3.1.SAM finansējuma saņēmējiem.
MK noteikumu projektā ietvertie grozījumi neietekmē ierobežoto projektu iesniegumu atlasi. Visu projektu īstenošana jau ir pabeigta – ierosinātās izmaiņas, kas paredz aktuālajai situācijai atbilstošu elastību un atvieglojumu piemērošanu projektu rādītāju ziņošanai, attiecas uz rādītāju uzraudzības posmu un tās tiks piemērotas vienādi uz visiem projektiem.
Nepieciešamības gadījumā pamatotos gadījumos var tikt veikti grozījumi noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu.
MK noteikumu projektā ietvertie grozījumi neietekmē ierobežoto projektu iesniegumu atlasi. Visu projektu īstenošana jau ir pabeigta – ierosinātās izmaiņas, kas paredz aktuālajai situācijai atbilstošu elastību un atvieglojumu piemērošanu projektu rādītāju ziņošanai, attiecas uz rādītāju uzraudzības posmu un tās tiks piemērotas vienādi uz visiem projektiem.
Nepieciešamības gadījumā pamatotos gadījumos var tikt veikti grozījumi noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts paredz izmaiņas, kas sekmē Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējuma nonākšanu tautsaimniecībā. Ieguvēji ir privātā sektora komersanti kā tiešie vai netiešie labuma guvēji no projektu ietvaros attīstītās uzņēmējdarbībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras, piemēram, satiksmes infrastruktūras, nomas ēku infrastruktūras, industriālajiem pieslēgumiem uzņēmējdarbības teritorijām.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saskaņā ar MK 2024. gada 15. oktobra noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktu sabiedrības līdzdalība netiek nodrošināta, jo tiesību aktu projekts būtiski nemaina esošo regulējumu un neparedz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā iepriekš minēto, sabiedrības līdzdalība par noteikumu projektu netiek veikta. Vienlaikus, noteikumu projekta izstrādes laikā ņemts vērā pašvaldību pārstāvošo organizāciju viedoklis par nepieciešamajiem atvieglojumiem esošajā ģeopolitiskajā situācijā, reaģējot uz tās izraisītajām negatīvajām sekām, īpaši Austrumu pierobežā, un Latgales plānošanas reģiona apkopotie pašvaldību priekšlikumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi