Anotācija

Neskatoties uz plānošanas reģionu un pašvaldību īstenotajiem projektiem, sociālo pakalpojumu pārklājums un pieejamība ir nepietiekama, īpaši personām ar garīga rakstura traucējumiem un pensijas vecuma personām [1]. 2020. gada beigās rindā uz pašvaldību ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojuma saņemšanu bija 521 pensijas vecuma persona [2]. 
Līdz šim institucionālās aprūpes pakalpojumi pensijas vecuma personām tikai atsevišķās sociālo pakalpojumu sniegšanas vietās ir pietuvināti ģimeniskai videi. Taču sabiedrības novecošanās un pieaugošais aprūpes pienākumu slogs un vajadzība pēc aprūpes pakalpojumiem pastiprina aprūpes pakalpojumu pieejamības un efektivitātes uzlabošanas nepieciešamību, īpaši pēc inovatīviem pakalpojumiem. 

Atsauces:

[1] Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu satura, pieejamības un ietekmes uz sociālās atstumtības mazināšanu izvērtējums pirmspensijas un pensijas vecuma personām un personām ar garīga rakstura traucējumiem, pieejams: http://195.244.155.179/node/3142

[2] Pārskati par sociālajiem pakalpojumiem un sociālo palīdzību novada/republikas pilsētas pašvaldībā 2020. gadā. Vairāk – https://www.lm.gov.lv/lv/gada-dati
 

Izprotot institucionālās aprūpes nepiemērotību un ģimeniskas vides būtisko lomu cilvēka pilnvērtīgai funkcionēšanai, ir plānots attīstīt ģimeniskai videi pietuvināta sociālās aprūpes pakalpojuma pieejamību pašvaldībās pensijas vecuma personām, tādējādi nodrošinot viņām iespēju ilgāk uzturēt pašaprūpes spējas. Plānotie ieguldījumi ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu izveidē veicinās pašvaldību nodrošināto pakalpojumu reformu.
Ja darbības programmas Latvijai 2021. – 2027. gadam ietvaros plānotie ieguldījumi būs vērsti uz atbalsta sniegšanu pensijas vecuma personām viņu dzīvesvietā, maksimāli pagarinot laiku, ko persona var turpināt dzīvot savā mājoklī, tad 3.1.2.3.i. investīcijas atbalsts ir plānots ģimeniskai videi pietuvinātu aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietu izveidei gadījumos, kad personas uzturēšanās savā mājoklī vairs nav iespējama. Plānotās investīcijas atbilst  Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnēs [1] noteiktajam primārajam sociālo pakalpojumu attīstības virzienam – sabiedrībā balstītu pakalpojumu attīstība, veicinot personu pāreju uz sabiedrībā balstītu vai ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu saņemšanu, kā arī ir tieši vērsta uz Atveseļošanas fonda plānā noteiktās reformas 3.1.2.r. "Sociālo un nodarbinātības pakalpojumu pieejamība minimālo ienākumu reformas atbalstam" īstenošanu [2].   
Ieviešot investīciju, plānots fundamentāli mainīt pieeju ilgstošas aprūpes pakalpojuma nodrošināšanā, novēršot institucionālās pazīmes pakalpojuma sniegšanā, piemēram, izolācija no plašākas sabiedrības, kontroles trūkums pār savu dzīvi. Pakalpojuma sniegšanas vietas tiks veidotas kā ģimenes mājas integrētā vidē, ņemot vērā pašvaldībās esošo vispārējo pakalpojumu pieejamību un veicinot to izmantošanu, nevis pakalpojumu "piegādāšanu" ģimenes mājā. Ikdienas ritms tiks iespējami pielāgots ģimenes dzīvei, nepakļaujot klientus stingri noteiktam dienas ritmam, bet maksimāli ļaujot saglabāt kontroli pār savu dzīvi, t.sk. katram ierastos celšanās, gulētiešanas, ēšanas, ikdienas aktivitāšu u.c. paradumus. Ģimenei pietuvinātu vidi palīdzēs uzturēt kopēja dzīvojamā istaba, kur uzturēsies visi klienti, t.sk. darbinieks kā ģimenes aprūpētājs, kurš uzturēs kopības sajūtu, veicinās iespējami neatkarīgu dzīvesveidu gan telpās, gan ārpus tām. Pēc iespējas tiks nodrošināts atbalsts patstāvīgām darbībām un veicināta klientu aktivitāte. Vienlaikus katram klientam būs sava personiskā telpa (guļamistaba un sanitārais mezgls) un tiks nodrošinātas individuālās aprūpes vajadzības.  Tiks pievērsta uzmanība arī kopā dzīvojošo cilvēku saderībai. Lai atvieglotu ģimeniskas atmosfēras uzturēšanu, pakalpojuma sniegšana paredzēta nelielās grupās. Vienā ēkā plānoti maksimums 12 klienti, sadalīti 2 divās grupās/ vai dzīvokļos – pa seši. Papildus ēku izbūvei tiks veikta teritorijas labiekārtošana, nodrošinot pieejamu un ērti izmantojamu ārējo teritoriju, veicinot klientu uzturēšanos un aktivitātes ārā. Pastāvot iespējai saņemt kvalitatīvus ilgstošas aprūpes pakalpojumus ģimeniskā vidē, cilvēki, kuru gados vecākiem tuviniekiem ir nozīmīgas aprūpes vajadzības, nebūs spiesti pamest darba tirgu aprūpes nodrošināšanas dēļ. 71 jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas izveide dos būtisku ieguldījumu, lai palielinātu ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu sniedzēju īpatsvaru starp ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem institūcijās.
Lai izveidotu un attīstītu ģimeniskai videi pietuvināto ilgstošas aprūpes pakalpojumu sniedzēju pensijas vecuma personām (turpmāk – senioru ĢVPP), 3.1.2.3.i. investīcijas ietvaros plānotas divas kārtas. Pirmās kārtas projektu īstenos LM kapitālsabiedrība "Šampētera nams" (turpmāk - VSIA “Šampētera nams”) un tās ietvaros tiks izstrādāts tipveida būvprojekts senioru ĢVPP izveidei. VSIA "Šampētera nams" noteikta kā investīcijas pirmās kārtas projekta īstenotāja, ņemot vērā zemāk minētos apsvērumus. 
Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.² panta otrās daļas noteikto publiska persona īpašuma pārvaldīšanu nodrošina tieši vai pastarpināti, uzdodot pārvaldīšanas darbības veikt savā padotībā esošai iestādei vai kapitālsabiedrībai, kuras pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma pārvaldīšana. VSIA "Šampētera nams" izveidota saskaņā ar MK 1994. gada 27. decembra rīkojumu Nr. 578-r "Par bezpeļņas organizāciju valsts uzņēmumu "Šampētera nams"" un saskaņā ar MK 2016. gada 9. februāra sēdes informatīvajā  ziņojumā “Par valsts līdzdalības izvērtējumu valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Šampētera nams" un priekšlikumu par turpmāko rīcību” un MK protokolā (Nr. 6, 44.§) noteikto - atbalstīt nekustamo īpašumu apsaimniekošanas nodošanu VSIA “Šampētera nams” [3]. Līdz ar to ir noteikts, ka VSIA “Šampētera nams” pārvalda un apsaimnieko uz valsts vārda LM personā reģistrētos valsts nekustamos īpašumus, nodrošina nozares centralizētās iepirkumu iestādes funkciju, kā arī īsteno sadarbību ar LM un nozares iestādēm valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanas un labklājības nozares politikas, tai skaitā, ilgstošas sociālās aprūpes un deinstitucionalizācijas procesa, kontekstā.
Papildus starp LM un VSIA “Šampētera nams” 2018. gada 1. martā noslēgts līgums Nr. LM2018/24-1-05/1e “Par Labklājības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanu un savstarpējo sadarbību Labklājības ministrijas nekustamo īpašumu pārvaldīšanas politikas izstrādē un īstenošanā”, kura ietvaros VSIA “Šampētera nams” ir nodoti pārvaldīšanā LM valdījumā esošie valsts nekustamie īpašumi (t.sk. par pārvaldīšanas darbību, būves uzlabošanas darbu (remontdarbu un būvdarbu) plānošanu, t.sk. būvprojektu izstrādes, kā arī par citu nepieciešamo darbību organizēšanu un kontroli).

Savukārt atbilstoši MK 2004. gada 27. janvāra noteikumos Nr. 49 "Labklājības ministrijas nolikums" noteiktajam viena no LM funkcijām ir sociālās aizsardzības politikas nodrošināšana, kā ietvaros LM izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā, kā arī nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas tīkla kvalitatīvu attīstību valsts budžeta vai citu publisku finanšu avotu ietvaros. Plānojot  Atveseļošanas fonda plāna 3.1.2.3.i. investīcijas sniegtā atbalsta izmantošanu LM noteikto funkciju izpildei, nolemts, ka minētās investīcijas pirmās kārtas ietvaros LM nodrošinās tipveida būvprojekta izstrādi, nosakot labo praksi senioru ĢVPP infrastruktūras izveidei, bet savukārt otrās ietvaros pašvaldības varēs izmantot tipveida būvprojektu, lai izveidotu attiecīgo infrastruktūru.
LM ir cieša sadarbība ar pašvaldībām, kas nodrošina uz personu mērķētu LM noteikto funkciju izpildi, it īpaši ņemot vērā to, ka atbilstoši likumam "Par pašvaldībām" un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumam, pašvaldība sniedz sociālo palīdzību, organizē un sniedz sociālos pakalpojumus savā administratīvajā teritorijā deklarētajiem iedzīvotājiem.
 Izmantojot tipveida būvprojektu, pašvaldībai būs nepieciešams finansējums piesaistes projekta izstrādei (lai konkrētā teritorijā piesaistītu ārējos inženiertīklus u.c.), kas aptver salīdzinoši mazākas izmaksas, tādējādi dodot iespēju novirzīt lielāku finansējumu būvniecībai, teritorijas labiekārtošanai, materiāli tehniskā nodrošinājuma iegādei, tai skaitā digitālo risinājumu ieviešanai. Rezultātā lielāks Atveseļošanas fonda plāna finansējuma apjoms būs pieejams tieši senioru ĢVPP infrastruktūras izveidei, kā arī izveidotā infrastruktūra būtu atbilstoša visām LM izvirzītajām prasībām attiecībā uz senioru ĢVPP pakalpojumu sniegšanu. 
Savukārt, lai īstenotu 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projektu (tipveida būvprojekta izstrāde), LM, izvērtējot tās kompetenci kvalitatīva tipveida būvprojekta iepirkuma dokumentācijas, tostarp tehniskās specifikācijas izstrādei, kā arī turpmāku šāda, ar projektēšanas un būvniecības specifiku saistītā, projekta vadībai, un konstatējot, ka tā nav pietiekama, nolēma šo savu sociālās aizsardzības jomas politikas uzdevumu nodot VSIA "Šampētera nams". Minētā izvēle pamatota ar VSIA "Šampētera nams" speciālistu kompetenci un pieredzi LM nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un uzturēšanā, tai skaitā arī ilgstošas aprūpes institūciju pārvaldīšanā. Papildus -  ar 2022. gada 1. aprīli VSIA "Šampētera nams" pilda valsts deleģēto funkciju Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.¹ panta ietvaros, kur minētajai VSIA ir noteikta LM nekustamo īpašumu, kas nepieciešami ilgstošas aprūpes institūciju pakalpojumu nodrošināšanai, pārvaldīšana. Ņemot vērā to, ka VSIA "Šampētera nams" regulējumā ir noteikta pārvaldīšanas funkcija (t.sk. būvprojektu izstrādes, ja tas nepieciešams pārvaldāmajam objektam) un to, ka VSIA “Šampētera nams” ir zināmas ilgstošas aprūpes institūciju mērķa grupas specifikai nepieciešamās prasības un to ievērošanas nosacījumi, kas izlases veidā pielīdzināmi arī plānotajam senioru ĢVPP, tad VSIA "Šampētera nams"  izvēle ir saimnieciski un tiesiski pamatota, lai nodrošinātu  3.1.2.3.i. investīcijas projekta īstenošanas administrēšanu. Tādējādi VSIA "Šampētera nams" ir uzticēta LM uzdevuma izpilde (sociālās aizsardzības politika) nodrošināšanā. VSIA "Šampētera nams" piedalījās LM organizētajās diskusijās ar pašvaldībām par senioru ĢVPP pakalpojuma nodrošināšanai izvirzītajām prasībām, tostarp arī tehniskajiem risinājumiem, kā arī ir organizējis tipveida būvprojekta iepirkuma procedūru, piesaistot attiecīgu pakalpojuma sniedzēju.

Pēc minētā tipveida būvprojekta izstrādes tas tiks ievietots būvniecības informācijas sistēmā (BIS) publiskai izmantošanai pašvaldībām vai arī jebkuram interesentam. Otrās kārtas ietvaros šobrīd paredzēta atklāta projektu iesniegumu atlase, kuras ietvaros tiks atlasītas 18 pašvaldības, kas, izmantojot publiski pieejamo tipveida būvprojektu, varēs īstenot investīcijas otro kārtu – veidot jaunas ģimeniskai videi pietuvinātas sociālās aprūpes pakalpojumu sniegšanas vietas pašvaldībās, veicot jaunu tipveida ēku būvniecību un aprīkošanu, kā arī digitālo risinājumu ieviešanu un teritorijas labiekārtošanu pensijas vecuma personām. 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas projektu īstenošanas nosacījumi tiks izstrādāti atsevišķos MK noteikumos, atbilstoši Finanšu ministrijas vadlīniju ieteikumam [4]. 

Noteikumu projekts nosaka 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas īstenošanas nosacījumus.
3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas mērķis - saglabāt personu neatkarību un tās aprūpē iesaistīto ģimenes locekļu nodarbinātību.  
Mērķa grupas personas -  pensijas vecuma personas [5], kurām ir nepieciešams tāds aprūpes pakalpojumu apjoms, kas pārsniedz dzīvesvietā vai kādā sabiedrībā balstītā sociālā pakalpojumā (piem., dienas aprūpes centrā) pieejamo. Tās ir personas, kurām ir jānodrošina patstāvīga uzraudzība un kuru ģimenes locekļi nodarbinātības, izglītības iegūšanas vai citu iemeslu dēļ nespēj nodrošināt. 
3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta ietvaros sasniedzamais atskaites punkts –  līdz 2022. gada 30. septembrim ir sagatavotas projektēšanas uzdevuma prasības un izstrādāts tipveida būvprojekts. Lai arī jau ir uzsāktas nepieciešamās darbības 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta īstenošanai (izmaksas attiecināmas no 2021. gada 1. novembra), jau šobrīd ir identificētas novirzes atskaites punkta sasniegšanā - tā izpilde ir plānota līdz 2022. gada 25. novembrim.
Izpildot MK 2022. gada 22. marta sēdes protokollēmumu Nr. 17, 34. § 8.7. apakšpunktu (paredz MK informēšanu gadījumos, kad tiek konstatēti riski ar divu mēnešu kavējumu saistošo atskaites punktu sasniegšanā), ir jāmin, ka:
- būtiskākie kavēšanas iemesli ir ilgāk nekā sākotnēji prognozēts notikusī senioru ĢVPP principu un tipveida būvprojekta iepirkuma tehniskās specifikācijas prasību saskaņošana ar pašvaldībām un citiem speciālistiem. Senioru ĢVPP ir inovatīva rakstura pakalpojums, par to tika izrādīta liela interese un finansējuma saņēmējam, lai apkopotu un iestrādātu tehniskās specifikācijas prasībās dažādos pašvaldību viedokļus un nosacījumus, nācās piesaistīt arī konsultantus, kas kopumā arī iekavēja tipveida būvprojekta iepirkuma procedūras izsludināšanu. Tomēr jāatzīmē, ka tas bija nepieciešams, lai sagatavotu maksimāli kvalitatīvu iepirkumu dokumentāciju, tai skaitā prasības senioru ĢVPP. Noteikumu projekta izstrādes brīdī iepirkuma tehniskās specifikācijas prasības ir saskaņotas ar pašvaldībām un 2022. gada 10. februārī iepirkums tiks izsludināts ar izpildes termiņu līdz 28 kalendārajām nedēļām, papildus pieņemot prognozi par optimālo iepirkuma procedūras norises laiku līdz 10 kalendārajām nedēļām;
- ņemot vērā iepriekš minētās nobīdes, LM sekos līdzi atskaites punkta izpildei, nepieciešamības gadījumā sadarbībā ar finansējuma saņēmēju lemjot par papildu veicamajām darbībām snieguma izpildes veicināšanai. Vienlaikus jāmin, ka atskaites punkta izpilde tiks nodrošināta tekošā gada ietvaros. Līdz ar to minētās nobīdes atskaites punkta izpildē nerada riskus maksājuma  pieprasījuma iesniegšanai Eiropas Komisijai (turpmāk - EK).
Ja tiks identificēti papildu riski atskaites punkta izpildē, šī gada nogalē, izvērtējot steidzamību, LM vai nu virzīs papildu priekšlikumu iekļaušanai Finanšu ministrijas pusgada informatīvajā ziņojumā par ES fondu īstenošanas progresu, vai arī virzīs atsevišķu ministrijas informatīvo ziņojumu par identificētajām novirzēm 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas atskaites punkta sasniegšanas termiņā.

Atveseļošanas fonda plāna finansējums, kas kopumā 3.1.2.3.i. investīcijai ir noteikts 64 936 015 euro, tiek sadalīts starp divām kārtām. Lai arī sākotnēji, virzot 3.1.2.3.i. investīcijas īstenošanas nosacījumus, pirmās kārtas projektam tika ieplānots finansējums 61 970 euro un otrajai kārtai – 64 874 045 euro apmērā, noteikumu projekta izstrādes laikā izmaksas precizētas un attiecīgi tiek plānots šāds Atveseļošanas fonda plāna attiecināmā finansējuma sadalījums: pirmajai kārtai – 126 435 euro, otrajai kārtai – 64 809 580 euro. Salīdzinoši ar sākotnēji plānoto no otrās kārtas uz pirmo kārtu tiek pārplānots papildu attiecināmais Atveseļošanas fonda finansējums 64 465  euro apmērā, kas uz otrās kārtas investīciju kopējā finanšu apmēra nav izšķirošs finansējuma apmērs un tā nevarētu radīt negatīvu ietekmi uz investīcijas otrās kārtas īstenošanu. Kopumā 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas kopējais finansējums plānots 147 435 euro, kas ietver minēto Atveseļošanas fonda attiecināmo finansējumu 126 435 euro un valsts budžeta finansējumu 21 000 euro apmērā pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk - PVN) apmaksai.

Atveseļošanas fonda finansējuma izmaiņas veiktas, jo tautsaimniecībā esošās situācijas dēļ daudzās nozarēs ir vērojams cenu pieaugums, kā rezultātā nav iespējams precīzi prognozēt plānotās projektēšanas izmaksas tādam inovatīvam un līdzšinēji Latvijā vēl nebijušam projektam kā senioru ĢVPP tipveida būvprojekts. Atveseļošanas fonda plānā noteiktās sākotnējās izmaksas tika balstītas uz pašvaldību 9.3.1.1. pasākuma ietvaros izveidotās ģimeniskai videi pietuvināto pakalpojumu infrastruktūras ārpusģimenē esošajiem bērniem izmaksām. Taču senioru ĢVPP ēka plānota veidot komplicētāk, paredzot gandrīz nulles enerģijas ēku izveidi un specifiskas, uz mērķa grupu attiecināmas prasības [6], kā arī būvprojektēšanu nodrošinot būves informācijas modelēšanas (turpmāk - BIM) vidē. Lai gūtu pārliecību par izstrādātā tipveida būvprojekta kvalitāti un būvprojekta tehniskā risinājuma atbilstību normatīvo aktu un tehnisko noteikumu prasībām, tiek paredzēta iespēja finansējuma saņēmējam veikt arī būvprojekta ekspertīzi un pārbaudes būvprojekta kvalitātes nodrošināšanai. Tas it īpaši ir nozīmīgi, jo tipveida būvprojektu turpmāk izmantos pašvaldības attiecīgās infrastruktūras izveidei.  Attiecībā uz būvprojekta ekspertīzi, atbilstoši Ekonomikas ministrijas ieteikumam un, ņemot vērā senioru ĢVPP plānoto klientu specifiku, it īpaši gulošos klientus, kā minumus plānots nodrošināt atbilstības ugunsdrošības noteikumiem, kā arī mehānisko stiprinājumu izturības ekspertīzi. Nepieciešamības gadījumā būvprojekta ekspertīzes apjoms var tikt arī paplašināts. Ne mazāk svarīgs aspekts, ņemot vērā senioru ĢVPP klientu vajadzības, ir vides pieejamības prasību nodrošināšana. Līdz ar to, nepieciešamības gadījumā, varētu tikt piesaistīti arī vides pieejamības konsultanti, lai pārliecinātos, ka būvprojektā jau izstrādes stadijā tiek iestrādātas gan būvnormatīvos, gan LM vadlīnijās noteiktās vides pieejamības prasības, kas ir izvirzītas augstākas nekā senioru ĢVPP piederīgajai ēku grupai (1130 - dažādu sociālo grupu kopdzīvojamās mājas) normatīvajos aktos paredzēts. Papildus, ņemot vērā, ka tipveida būvprojektu senioru ĢVPP ir noteikts izstrādāt 3D BIM vidē, pēc Ekonomikas ministrijas ieteikuma vēlams nodrošināt arī BIM vides prasību pārbaudi, lai novērstu BIM vides kļūdas dažādu būvprojekta tehnisko sadaļu savienojamībā. Tāpat projekta veiksmīgai realizācijai būtu nepieciešama arī projekta izvēlētā risinājuma ekspertīze, t.sk., nekustamā īpašuma pārvaldīšanas modeļa un indikatīvo uzturēšanas izmaksu izvērtēšana. Minētā ekspertīze sniegtu pamatojumu būvprojekta tehnisko risinājumu izvēlei un būtu saistoša pašvaldībām, plānojot un aprēķinot turpmākās uzturēšanas izmaksas un nekustamā īpašuma apsaimniekošanas izdevumus.
Jāatzīmē, ka papildu riskus finanšu pietiekamībai var radīt citi apstākļi – būvniecības, elektroenerģijas un dabas resursu izmantošanas cenu pieaugums, tādējādi prognozēt tipveida būvprojekta un tā ekspertīzes izmaksas ir apgrūtinoši.  Ņemot vērā minēto, LM ir palielinājusi Atveseļošanas fonda finansējumu 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projektam.  Gadījumā, ja pirmās kārtas projekta īstenošanā radīsies ietaupījums, tas tiks novirzīts minētās investīcijas otrās kārtas projektiem un kopējais investīcijai pieejamā finansējuma apmērs paliek nemainīgs. Finanšu rezerve ieplānota ar nolūku, lai novērstu risku, ka pirmās kārtas projekta īstenošanai ir nepietiekams finansējums, kā rezultātā būtu nepieciešams rosināt MK noteikumu grozījumus, tādējādi vēl pagarinot atskaites punkta sasniegšanas termiņu. LM ieskatā mazāks administratīvais slogs ir sekot pirmās kārtas projekta īstenošanas norisei un atbilstoši rezultātam veikt attiecīgus aprēķinus, nosakot otrai kārtai pieejamo finansējumu.
Noteikumu projektā 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projektam noteiktais finansējums 126 435 euro plānots šādām izmaksām: projekta vadības un īstenošanas personāla atlīdzībai – 26 435 euro, tipveida būvprojekta izstrādei, tai skaitā ekspertīzei būvprojekta kvalitātes nodrošināšanai –– 100 000 euro. Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas noteiktas atbilstoši finansējuma saņēmēja sniegtajai informācijai par to, kāda veida speciālisti un cik lielā mērā kādā projekta īstenošanas laika posmā tiks iesaistīti. Piemēram, iepirkuma dokumentācijas izstrādes, iesniegto piedāvājumu izvērtēšanas procesā būtiskāka ir iepirkumu speciālista un tehniskās daļas speciālista iesaiste, grāmatvedības speciālista noslodze vairāk ieplānota projekta progresa pārskatu sagatavošanas brīdī, bet projekta vadītāja noslodze plānota visu projekta īstenošanas laiku, lai sekotu projekta progresam un veicinātu kvalitatīva pakalpojuma (senioru ĢVPP tipveida būvprojekts) saņemšanu. Finansējuma saņēmējam ir iespēja piesaistīt jaunu projekta vadības un īstenošanas personālu gan uz darba līguma pamata, gan uz uzņēmuma līguma pamata, vai noteikt papildu slodzi esošajiem. 3.1.2.3. investīcijas pirmās kārtas projekta īstenošana VSIA “Šampētera nams” ir papildu pienākums, ko īstenos tikai minētā projekta ietvaros, tāpēc ar noteikto finanšu atbalstu personāla atlīdzībām netiks kompensētas pamatdarbības izmaksas. Atlīdzības izmaksas paredzētas, pamatojoties uz vidējo darba samaksu pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par līdzvērtīgu darbu attiecīgajā nozarē.  
Senioru ĢVPP tipveida būvprojekta izstrādē nav attiecināmas  PVN izmaksas. Lai arī VSIA "Šampētera nams" ir reģistrējusies PVN reģistrā un sniedz PVN apliekamus darījumus, konkrētajā projektā tai nav tiesību atskaitīt priekšnodokli, jo:
1) projekta ietvaros tipveida būvprojekta izstrāde ir vienreizējs  un īpašs uzdevums bez saimnieciska rakstura;
2) saskaņā ar PVN likuma 92. panta (nosaka vispārīgos noteikumus priekšnodokļa atskaitīšanai) pirmās daļas nosacījumiem, priekšnodokli var atskaitīt, ja preces iegādātas un pakalpojumi saņemti ar nodokli apliekamu darījumu nodrošināšanai;
3) atbilstoši MK noteikumu Nr. 17 [7] 160. punkta regulējumam nodokļa rēķinā norādīto nodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu darījumu nodrošināšanai, kas nav ar nodokli apliekami darījumi vai saistīti ar valsts pārvaldes (izpildvaras) funkciju vai uzdevumu veikšanu, vai tādu darbību nodrošināšanai, kam likuma normas nav piemērojamas, neatskaita kā priekšnodokli.
3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projektā VSIA “Šampētera nams” kā starpnieks pilda valsts LM personā doto uzdevumu un organizē tipveida būvprojekta izstrādi senioru ĢVPP infrastruktūras izveidei pašvaldībās.
Tā kā projekta ietvaros izstrādātais tipveida būvprojekts tiks nodots publiskas personas (LM) un tālāk arī atsavinātu publisku personu (pašvaldību) bezatlīdzības lietošanā, kā arī projekta īstenošanas līgumā ir paredzēta atruna, ka VSIA "Šampētera nams" izstrādāto tipveida būvprojektu nedrīkst izmantot komerciālos nolūkos ar mērķi gūt ienākumus, secināms, ka nodokļu rēķinos norādītais PVN nav atgūstams no valsts vispārējā kārtībā.  Ņemot vērā, ka VSIA
“Šampētera nams”, balstoties uz savu pieredzi LM nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas jomā, ir piekritusi īstenot projektu kā starpnieks, PVN izmaksas ir nepieciešams segt no valsts budžeta. Priekšlikums par 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta PVN izmaksu finansēšanu no valsts budžeta, pieņemts zināšanai  Eiropas Savienības fondu attīstības komitejas sanāksmē 2022. gada 30. martā.

 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta atbalstāmās darbības un to specifiskos īstenošanas nosacījumi:
1) senioru ĢVPP tipveida būvprojekta izstrādi, ko nodrošinās VSIA “Šampētera nams” piesaistīts pakalpojuma sniedzējs. 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta izmaksas ir attiecināmas no 2021. gada 1. novembra. Minētā būvprojekta izstrādē pakalpojuma sniedzējam ir nodrošina LM noteiktās prasības ģimeniskai videi pietuvinātā pakalpojuma izveidei, kas satur gan uz mērķa grupas specifiku vērstas prasības, gan vides piekļūstamības nosacījumus, gan atbilstoši principam “nenodari būtisku kaitējumu” noteiktās prasības - veidot gandrīz nulles enerģijas ēku [8];
2) projekta informācijas un publicitātes pasākumu īstenošana atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) Nr. 2021/241 ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 34. panta 2. punktam noteiktajam un Finanšu ministrijas vadlīnijām "Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijas”. Minētās atbalstāmās darbības īstenošanai netiek plānotas būtiskas izmaksas;  
3) projekta vadība un īstenošana, ko nodrošinās VSIA “Šampētera nams” piesaistītais personāls.
Citus projekta īstenošanas nosacījumus:
3.1.2.3.i.  investīcijas pirmās kārtas projektā nav nepieciešams uzkrāt informāciju par dalībniekiem un Eiropas Komisijas noteiktajiem Atveseļošanas fonda kopējiem rādītājiem, kā arī netiek noteikta sasaiste ar Zaļo un digitālo dimensiju.
Taču, ņemot vērā, ka projektā plānota vadības un īstenošanas personāla datu apstrāde un uzkrāšana vadības informācijas sistēmā tādā apjomā, kas nepieciešams, lai iesniegtu progresa pārskatu, kas būs pamats progresa pusgada ziņojuma un maksājuma pieprasījuma sagatavošanai iesniegšanai EK, tiek noteikts, ka gan finansējuma saņēmējam, gan LM kā pilna uzraudzības cikla nodrošinātājai, jānodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) Nr. 2016/679 [9] nosacījumu ievērošana. Ņemot vērā 3.1.2.3.i.  investīcijas pirmās kārtas projekta specifiku, paredzams, ka tie būs projekta vadības un īstenošanas personāla dati, kas apliecinās iesaisti projektā (piemēram, darba līgumi, pakalpojuma līgumi, atlīdzības vai samaksas par pakalpojumu aprēķināšanas un maksājumu apliecinošā dokumentācija) vai arī jebkura cita informācija par personu, kas būs noteikta iekļaušanai progresa ziņojumā vai nepieciešama projekta uzraudzībai, izvērtēšanai, revīzijai un grāmatvedības prasību izpildei u.c. Paredzams, ka datu apstrādei tiks pakļauti tādi personas dati kā vārds, uzvārds, personas kods, noteiktās atlīdzības apmērs par pienākumu vai pakalpojuma izpildi projekta ietvaros, kā arī iespējama sensitīvo personas datu apstrāde gadījumos, ja, piemēram, projekta vadības un īstenošanas komandā tiks piesaistīta persona ar invaliditāti. Personu datu glabāšanas termiņš ir noteikts līdzvērtīgs visas ar projekta īstenošanu saistītās dokumentācijas uzglabāšanas termiņam (pieci gadi pēc gala maksājuma veikšanas dienas), kas ir minimāli nepieciešamais, lai sasniegtu likumdevēja noteikto personas datu apstrādes nolūku.
Par 3.1.2.3.i pirmās kārtas projekta īstenošanu atbildīgā nozares ministrija tiek noteikta Labklājības ministrija, kura papildu MK noteikumos Nr. 621 noteiktajiem pienākumiem īstenos šādas darbības:
1) nodrošinās ar projekta īstenošanu saistītas informācijas apriti, ja uz informācijas nosūtīšanas vai saņemšanas brīdi nebūs nodrošināta projektu vadības informācijas sistēmas funkcionalitāte;
2) uzaicinās finansējuma saņēmēju iesniegt projekta veidlapu ar projekta īstenošanai nepieciešamo informāciju un izvērtēs projekta informācijas atbilstību MK noteikumos noteiktajām prasībām;
3) slēgs līgumu ar finansējuma saņēmēju par projekta īstenošanu;
4)  nepieciešamības gadījumā nodrošinās projekta, iepirkuma plāna, plānotā progresa pārskatu grafika grozījumu izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu attiecībā uz ierosinātajām izmaiņām. Projekta grozījumu atbalsta gadījumā veiks  atbilstošus grozījumus līgumā par investīcijas pirmās kārtas projekta īstenošanu.

3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta uzraudzību nodrošinās ministrija, nepieciešamības gadījumā sadarbojoties ar normatīvajos aktos par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību minētajām institūcijām – Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (turpmāk – CFLA)  un Iepirkumu uzraudzības biroju (turpmāk – IUB).

Projekta uzraudzība plānota, organizējot projekta ieviešanas progresa sanāksmes un īstenojot projekta pārbaudes. CFLA un IUB 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta pārbaudes nav obligātas, bet ir iespējamas izlases kārtībā. Organizējot pārbaudes, būtiskāko uzmanību plānots pievērst interešu konflikta, korupcijas un krāpšanas (turpmāk – 3K), dubultfinansējuma riska (turpmāk – 2F) novēršanai, sasniegtā atskaites punkta un tā pamatojošai dokumentācijai, tai skaitā ietverot datu ticamības pārbaudei. Ja LM, veicot pārbaudes, konstatēs būtiskas atkāpes no Atveseļošanas fonda plāna, kas ietekmē atskaites punkta sasniegšanu, kā arī pārkāpumus un trūkumus 3K un 2F pārbaudēs, vai arī saņems līdzīgu informāciju no CFLA, IUB vai citām kontrolējošām iestādēm, tad par radušos situāciju informēs Finanšu ministriju un, ja nepieciešams, MK, sniedzot detalizētu aprakstu par cēloņiem, finansiālo ietekmi, kā arī sniedzot aprakstu par turpmāko iespējamo risinājumu. 

Atveseļošanas fonda plāna finansējums, kas VSIA "Šampētera nams" 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projekta īstenošanai, netiek vērtēts kā komercdarbības atbalsts, jo minētais finansējuma saņēmējs to izmantos LM uzdotā uzdevuma izpildei.
 VSIA "Šampētera nams", īstenojot 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas projektu, neveiks saimniecisko darbību, jo 1) veiks iepirkuma procedūru tipveida projekta izstrādei; 2) projekta ietvaros izstrādāto tipveida būvprojektu nodos LM bezatlīdzības lietošanai un  ievietošanai Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) publiskai pieejai jebkuram interesentam. Izstrādātais būvprojekts tālāk tiks izmantots 3.1.2.3.i. investīcijas otrās kārtas īstenošanā, pašvaldībām veidojot ģimeniskai videi pietuvinātas pakalpojumu sniegšanas vietas pensijas vecuma personām ar funkcionāliem traucējumiem.
Lai izslēgtu komercdarbības atbalsta sniegšanas riskus preču piegādātāju un pakalpojumu sniedzēju līmenī, Atveseļošanas fonda 3.1.2.3.i. investīcijas pirmās kārtas ietvaros VSIA "Šampētera nams" preču piegādātājus/pakalpojuma sniedzējus izvēlēsies saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot atklātu, pārredzamu, nediskriminējošu un konkurenci nodrošinošu procedūru. Minētais nepieciešams, jo Publisko iepirkumu likuma noteiktajā kārtībā organizēta iepirkumu procedūra vēl negarantē, ka iespējamajam pretendentam netiek sniegta ekonomiska priekšrocība, kas kvalificējama kā valsts atbalsts.
Savukārt piesaistot projekta vadības un īstenošanas personālu, VSIA "Šampētera nams" īstenos dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas veicinoši pasākumus - nodrošinās informācijas un vides piekļūstamību, nediskrimināciju pēc vecuma, dzimuma, etniskās piederības u.c. pazīmes un vienlīdzīgu iespēju principu ievērošanu, nodrošinās tādus pasākumus, kas sekmē darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, paredzot attālināta darba laika iespēju un nepilna laika darba iespēju radīšanu vecākiem ar bērniem,  sievietēm un vīriešiem nodrošinās vienādu samaksa par vienādas vērtības darbu.


Atsauces:

[1] Apstiprinātas ar Ministru kabineta 2021. gada 1. septembra rīkojumu Nr. 616, pieejams https://likumi.lv/ta/id/325828-par-socialas-aizsardzibas-un-darba-tirgus-politikas-pamatnostadnem-2021-2027-gadam

[2] Lai arī Ministru kabineta 2021. gada 17. septembra apstiprinātajā plānā "Plāns minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai 2022. –2024. gadam" (https://likumi.lv/ta/id/326208-par-planu-minimalo-ienakumu-atbalsta-sistemas-pilnveidosanai-2022-2024-gadam) noteiktā minimālo ienākumu reforma ir saistīta ar minimālo ienākumu atbalsta sistēmu, tās pilnveidošanā nozīmīga loma ir arī citu pakalpojumu pieejamībai cilvēkiem, kuri saņem pabalstus vai pensijas minimālā apmērā. Starp šādiem pakalpojumiem ir arī sociālie pakalpojumi, kas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem, lai nodrošinātu pensijas vecuma personu un citu sociālās atstumtības riskiem pakļauto personu vienlīdzīgas iespējas dzīvot sabiedrībā ar pilnīgu iekļaušanos un līdzdalību sabiedrības dzīvē.  Sociālie pakalpojumi risina ne tikai indivīdam, bet arī sabiedrībai kopumā sociāli nozīmīgas problēmas  un ļauj nodrošināt sociālo stabilitāti un drošību. Eiropas Sociālo tiesību pīlāra principi, kas tiek integrēti Eiropas Savienības politikās un tiesiskajā ietvarā, cita starpā paredz, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīviem un cenas ziņā pieņemamiem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem, īpaši sociālās aprūpes pakalpojumiem kopienās. Ieguldījumi ģimeniskai videi pietuvināta pakalpojuma izveidē un pieejamībā tiešā veidā saistīti ar cilvēku sociālo tiesību īstenošanu un sociālās drošības tīkla stiprināšanu.

[3] https://tap.mk.gov.lv/mk/mksedes/saraksts/protokols/?protokols=2016-02-09

[4] 6.punkta 1) apakšpunkts - izvēloties Atveseļošanas fonda investīcijas ieviešanas nosacījumu formātu, nozares ministrija vai Valsts kanceleja, ņem vērā, : 1) vai atbalsts plānots atvasinātam publisko vai privāto tiesību subjektam (komersantiem, pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām) (ieteicams izstrādāt MK noteikumus).

[5] Pakalpojumus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā piešķir, ja ar pakalpojumiem dzīvesvietā nav iespējams nodrošināt nepieciešamo sociālās aprūpes apjomu un personai ir noteikts trešais vai ceturtais aprūpes līmenis.

[6] iekļautas LM izstrādātajās prasībās ģimeniskai videi pietuvinātam pakalpojumam pensijas vecuma personām, kas konceptuāli izdiskutētas un saskaņotas  ar nevalstiskajām organizācijām, kas darbojas sociālo pakalpojumu jomā, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību un pašvaldībām sanāksmēs 2021. gada 3. septembrī un 27. septembrī, kā arī 29. decembrī. Vairāk skat. LM tīmekļvietnē  -  https://www.lm.gov.lv/lv/gimeniskai-videi-pietuvinati-aprupes-pakalpojumi-pensijas-vecuma-personam

[7]Ministru kabineta 03.01.2013. noteikumi Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai"

[8] atbilstoši MK 2013.gada 9.jūlija noteikumiem Nr. 383 “Noteikumi par ēku energosertifikāciju”
Lai veicinātu dzimumu līdztiesību, projekta ietvaros tiks īstenotas vispārīgas darbības, kas attiecas uz projekta vadības personālu un projekta publicitātes pasākumiem, kā piemēram:
- sievietēm un vīriešiem tiks nodrošināta vienāda samaksa par vienādas vērtības darbu (t.sk. piemērota vienlīdzīgas bonusu sistēma, veselības apdrošināšana u.c.).

[9] Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) Nr. 2016/679 fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK ievērošanu, tai skaitā pilda datu pārziņa funkcijas.