Anotācija

Tā kā Zemkopības ministrijas budžeta apakšprogrammā 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai" valsts atbalstam subsīdiju veidā 2026. gadam paredzētais finansējums ir 7 717 986 euro, nepieciešams to sadalīt pa atbalsta pasākumiem. Kopējais finansējums atbalsta pasākumiem saglabāts 2025. gada apmērā.

1. Saskaņā ar noteikumu projekta 2. punktu pieejamais finansējums 2026. gadā novirzīts šādiem pasākumiem:
1) lopkopības attīstībai – 5 022 597 euro;
2) augkopības attīstībai – 702 151 euro;
3) starptautiskai un savstarpējai sadarbībai – 782 800  euro;
4) tirgus veicināšanai – 696 216 euro;
5) aizsargātu un tradicionālu produktu reģistrācijai– 7 500 euro;
6) lauksaimniecības nozares profesionālo izglītības programmu pilnveidošanai – 45 000 euro;
7) iepriekšējā gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansēšanai – 461 722 euro.
2026. gadā uz atbalsta saņemšanu var pretendēt fiziska vai juridiska persona.
2. No noteikumiem Nr. 126 svītrota 6.1. apakšnodaļa "Atbalsts nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas, bioloģiskās lauksaimniecības shēmas, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantētu tradicionālo īpatnību shēmas veicināšanai", kā arī 2.5.1. apakšpunkts par finansējumu šim pasākumam. 2026. gadā finansējums minētajam pasākumam tiks paredzēts no papildu valsts finansējuma un atbalsta nosacījumi tiks noteikti normatīvajos aktos par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus veicināšanai. Atbrīvotais finansējums noteikumos Nr. 126 120 000 euro apmērā sadalīts pa citiem atbalsta pasākumiem. Atbilstoši šiem grozījumiem precizēts arī 5.3. apakšpunkts, svītrojot no tā atsauci uz 2.5.1. apakšpunktu. 
3. Salīdzinājumā ar 2025. gadu par 41 000 euro palielināts finansējums atbalsta pasākumam "Lopkopības attīstībai". 30 000 euro nepieciešams piena analīžu laboratorijām, jo noteikumu 21.3. apakšpunktā ir paaugstināta likme par pārraudzības vai snieguma pārbaudes analīzi. Papildus 6000 euro nepieciešami par Latvijas vietējo apdraudēto šķirņu buļļu līniju izveidi. Pašlaik finansējums šīm mērķim ir 6000 euro, bet divu vietējo šķirņu līniju izveidei tas ir par maz, tāpēc ir jāparedz katrai šķirnei vismaz 6000 euro. Papildu 5000 euro paredzēti kazkopības nozarei, un šo papildu finansējumu plānots izlietot DNS analīzēm.
4. Salīdzinājumā ar 2025. gadu par 123 618 euro palielināts finansējums atbalsta pasākumam "Augkopības attīstībai", un palielinājums attiecas uz šādiem apakšpasākumiem:
1) "Kultūraugu genofonda un izolātu kolekcijas saglabāšanai, standartšķirnes novērtēšanai, šķirnes identitātes pārbaudei un labību šķirņu slimībizturības novērtēšanai" par 7617 euro palielināts finansējums šķirnes identitātes pārbaudei. Izcenojums nav ticis mainīts vairāk nekā 10 gadu, taču šajā laikā ievērojami ir palielinājušās izmantojamo resursu cenas. Papildus pārskatīts arī vienību skaits, ņemot vērā sēklu sertifikācijas tendences pēdējo trīs gadu periodā, kā arī labību sēklaudzēšanas apjoma un šķirņu klāsta palielinājumu, kas saistīts ar sēklu ražošanas uzņēmuma "Dotnova Seed" darbības uzsākšanu Latvijā.
Atsevišķi ir izdalīts viengadīgo ziemāju lauciņu izcenojums, jo to audzēšanā vajadzīgs daudz lielāks resursu patēriņš nekā vasarāju labībai. Šim nolūkam izcenojums noteikts kā vidējais starp vasarāju labību un daudzgadīgajām stiebrzālēm. Atbilstoši precizēts 13. pielikuma 80.–82. punkts;
2) "Augsnes minerālā slāpekļa un oglekļa monitoringa īstenošanai" finansējums palielināts par 36 000 euro. Augsnes minerālā slāpekļa un augsnes oglekļa monitoringā tiks pārskatītas paraugu ņemšanas metodikas, lai tās atbilstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 12. novembra Direktīvas (ES) 2025/2360 par augsnes monitoringu un noturību (turpmāk - direktīva 2025/2360) II pielikuma A daļaā noteiktajam un katru monitoringu varētu izmantot saskaņā ar direktīvas 2025/2360 9. panta 4. punktu. Lai uzlabotu augsnes minerālā slāpekļa monitoringa un augsnes oglekļa monitoringa precizitāti un rezultātu interpretējamību, tiks palielināts augsnes monitoringa punktu skaits un tajos ņemto paraugu laboratoriski testēto rādītāju skaits, iekļaujot plašāku skaitu ar tādiem augsnes veselības un degradācijas rādītājiem kā augsnes sasāļošanās, organiskā oglekļa zuduma, apakškārtas sablīvēšanās, piesārņojuma, ūdensietlilpības un infiltrācijas samazināšanās, pārmērīga barības vielu satura, paskābināšanās un virskārtas sablīvēšanās deskriptori. Minētie rādītāji tiks testēti arī 2025. gadā ņemtajiem augsnes monitoringu paraugiem, kā arī tiks nodrošināta tālāka monitoringa paraugu arhivēšana un uzglabāšana;
3) "Kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai" finansējums palielināts par 80 001 euro. Sēklu sertifikācijas izdevumi ir maksas pakalpojums, kas noteikts Valsts augu aizsardzības dienesta (turpmāk – dienests) maksas pakalpojumu cenrādī (turpmāk – cenrādis). Lai sēklaudzētājiem par sēklu sertifikāciju nebūtu jāmaksā pilnā apmērā saskaņā ar dienesta cenrādī noteiktajiem izcenojumiem, noteikumu projektā ir paredzēts atbalsts kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai (sertifikācijai). Tas tiek izmaksāts dienestam, un dienests tad sniedz sēklaudzētājiem maksas pakalpojumu cenrādī minētos pakalpojumus. 
Lai segtu resursu cenu pieaugumu, dienests ir sagatavojis un saskaņojis ar nozares nevalstiskajām organizācijām, zinātniskām organizācijām un Latvijas šķirņu uzturētājiem cenrāža projektu, paredzot palielināt izcenojumus par
a) vidējā sēklu parauga noņemšanu, sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšanu sertifikācijai paredzētajām labības, eļļas augu, šķiedraugu un lopbarības augu sēklu partijām;
b) oficiālo etiķešu vai augu pasu drukāšanu un izsniegšanu par sertificētajām labības, eļļas augu, šķiedraugu, kartupeļu un lopbarības augu sēklu partijām;
c) vidējā sēklu parauga noņemšanu un sēklu kvalitatīvo īpašību novērtēšanu sertifikācijai paredzētajām kartupeļu sēklu partijām;
d) lauku apskati, tostarp lauka apskates pieteikuma pieņemšanu un izskatīšanu.
Saskaņā ar likumu "Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību" (1080/Lp14), kas stājies spēkā 2026. gada 1. janvārī, Likuma par budžetu un finanšu vadību 5. panta divpadsmitā daļa papildināta ar norādi, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi. Ievērojot minēto, Zemkopības ministrija nodrošinās, ka vienlaikus ar atbalsta pasākumu "Kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai"  tiks aktualizēts Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis.
Tā kā plānots palielināt dienesta maksas pakalpojumu izcenojumus, attiecīgi ir nepieciešams palielināt valsts atbalstu dienestam. Kopējais finansējums par šo pasākumu dienestam pašlaik ir plānots 314 510 euro apmērā. Finansējums atbilstoši jaunajiem izcenojumiem dienestam notiks piešķirts pēc izcenojumu apstiprināšanas Ministru kabinetā.
5. Salīdzinājumā ar 2025. gadu par 30 000 euro palielināts finansējums atbalsta pasākumam "Starptautiskai un savstarpējai sadarbībai", un palielinājums attiecas uz apakšpasākumu "Tehniskajam atbalstam lauksaimniecības nozarē". Lauksaimniecībā jau ilgstoši pastāv salīdzinoši sarežģīti apstākļi, kurus izraisījusi gan Krievijas agresija Ukrainā, gan pēdējo gadu nelabvēlīgie laikapstākļi, tāpēc ir svarīgi dažādi papildu atbalsta pasākumi, piemēram, ļoti būtiski ir informatīvi pasākumi. Tāpat jāņem vērā, ka pašlaik norisinās sarunas ar Eiropas Komisiju par nākamā plānošanas perioda finansējumu un nosacījumiem lauksaimniecībā, un pašlaik Eiropas Komisijas piedāvājums Latvijai nav izdevīgs. Tāpēc ir svarīga lauksaimnieku organizāciju aktīva iesaiste Latvijas interešu lobēšanā, bet pilnībā tas iespējams tikai ar papildu atbalstu.
3. Salīdzinājumā ar 2025. gadu finansējums par 74 618 euro samazināts atbalsta pasākumā "2025. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam", jo nav prognozējams, ka 2026. gadā būs vajadzīga tik liela summa.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 126 21.1.5. apakšpunktā noteiktais atbalsts vietējo šķirņu (Latvijas brūnās vecā tipa šķirnes un Latvijas zilās šķirnes) buļļu līniju izveidei ir 6000 euro, tātad 3000 euro vienai šķirnei. Lai vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku saglabāšanas process noritētu sekmīgāk, nepieciešams palielināt atbalstu, lai ar to varētu segt visas izmaksas, tostarp administratīvās, piemēram, informācijas izpēti par šo šķirņu dzīvniekiem, datu apstrādi un analizēšanu, bioprodukta reģistra uzturēšanu, atbilstošu jaunbuļļu iegūšanas izvērtēšanu, dzīvnieku pārojumu sastādīšanu ilgtermiņā, veterināro izmeklējumu un DNS testu nodrošināšanu pirms buļļa spermas iegūšanas, izdevumu samaksu par buļļu transportēšanu no ganāmpulka uz spermas iegūšanas centru, kā arī citas darbības, kas saistītas ar šo procesu.

Noteikumu Nr. 126 21.1.5. apakšpunktā līdz 12 000 euro palielināts finansējums buļļu līniju izveidei.

Spēkā esošajos noteikumos Nr. 126 noteiktā atbalsta likme par vienu pārraudzības vai snieguma pārbaudes analīzi ir 0,69 euro, tomēr šī atbalsta likme nesedz piena analīžu laboratoriju reālās izmaksas šī pakalpojuma sniegšanai. Katru gadu palielinās apkures, reaģentu, iekārtu un transporta apdrošināšanas, kā arī elektrības un degvielas izmaksas. Turklāt jāņem vērā, ka no 2026. gada tiek palielināta arī minimālā alga, tāpēc, lai laboratorijas spētu segt savus izdevumus, ir jāpalielina atbalsta likme.

Noteikumu Nr. 126 21.3. apakšpunktā noteiktā atbalsta likme palielināta par 0,03 euro, paredzot 2026. gadā kopējo atbalsta likmi 0,72 euro par viena piena parauga analīzi. Ievērojot pieejamo finansējumu, pašlaik nav iespējams vēl vairāk palielināt atbalsta likmi.

Noteikumu Nr. 126 56.7. apakšpunktā ir noteikts, ka atbalstu piešķir par izcelsmes noteikšanu ar DNS analīzi. Tomēr, lai noteiktu izcelsmi, nepieciešams noteikt genotipu arī pašam dzīvniekam. Tāpēc jāprecizē atbalsta mērķis, nosakot, ka atbalstu piešķir arī par genotipa noteikšanu ar DNS analīzi. 

Noteikumu Nr. 126 56.7. apakšpunkts precizēts, nosakot, ka atbalstu piešķir arī par genotipa noteikšanu  ar DNS analīzi. 

Spēkā esošo noteikumu Nr. 126 2.8. apakšnodaļas 61.1., 61.2.1. un 62.2.1. apakšpunktā noteikts, ka dzīvnieku skaits pārbaudāms pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā. Kopš 2025. gada 25. februāra spēkā ir Ministru kabineta noteikumi Nr. 116 "Lauksaimniecības dzīvnieku un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība un lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība", un tajos noteikts, ka par kažokzvēru un trušu skaitu ganāmpulkā ir jāziņo pēc stāvokļa konkrētā gada 1. janvārī. Tas nozīmē, ka noteikumos Nr. 126 ir jāprecizē datumi.

Precizēts noteikumu Nr. 126 61.1., 61.2.1. un 62.2.1. apakšpunkts, nosakot, ka dzīvnieku skaits ir jāskatās pēc stāvokļa kārtējā gada 1. janvārī. 

Noteikumu Nr. 126 2.9. apakšnodaļā paredzētais atbalsts dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumiem tiek piešķirts atbilstoši Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulas (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu, (turpmāk – regula 2022/2472) 24. pantam, tomēr, īstenojot šos popularizēšanas pasākumus, šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības dažkārt rīko arī informatīvus seminārus, kuru izmaksas nav attiecināmas saskaņā ar minētās regulas 24. pantu. Tā kā šādu semināru organizēšana dzīvnieku popularizēšanas pasākumos ir lietderīga, jo vienlaikus ar pasākuma apmeklējumu tā dalībniekiem ir iespēja iegūt arī papildu zināšanas, ir jāsniedz atbalsts arī par semināru organizēšanas izmaksām.

Noteikumu Nr. 126 2.9. apakšnodaļa ir papildināta ar 65.¹ punktu, paredzot atbalstu tādu semināru izmaksu segšanai, kuri organizēti popularizēšanas dzīvnieku darbspēju un ģenētiskās kvalitātes popularizēšanas pasākumos. Atbalstu par semināru organizēšanu paredzēts piešķirt atbilstoši regulas 2022/2472 21. pantam. Atbilstoši papildināts arī noteikumu Nr. 126 66.2.3. apakšpunkts par tāmē iekļaujamām izmaksām.

Noteikumu Nr. 126 2.13. apakšnodaļā noteikts, ka pretendents par lauksaimniecības dzīvnieku gēnu bankas darbībai piešķirto atbalstu pārskatu un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu iesniedz līdz kārtējā gada 20. novembrim. Tomēr atsevišķas izmaksas ir jāveic arī novembra beigās, tāpēc nepieciešams precizēt datumu.

Noteikumu Nr. 126 88.3. apakšpunktā precizēts termiņš pārskata un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma iesniegšanai. Turpmāk tas būs 30. novembris.

Direktīva 2025/2360 paredz, ka dalībvalstīm jāizveido augsnes veselības monitorings, kura pamatā ir esošie monitoringi. Direktīva 2025/2360 ir jāpārņem līdz 2028. gada 16. decembrim. Latvijā augsnes minerālā slāpekļa un oglekļa monitoringi pašlaik ir tikai daļēji saderīgi un nav izmantojami direktīvas prasību izpildei, taču atsevišķas prasības var jau tikt ieviestas no 2026. gada, tāpēc jāprecizē arī valsts atbalsta nosacījumi, lai par atbilstošajām darbībām varētu saņemt atbalstu. Jāņem vērā, ka minētās direktīvas prasības tiks pārņemtas ar citiem normatīvajiem aktiem, nevis ar šo noteikumu projektu. Izdodot noteikumu projektu, tiek nodrošināts finansējums par nepieciešamajām darbībām.

Noteikumu Nr. 126 104.1.1. apakšpunktā svītrota prasība par augsnes minerālā slāpekļa analīzi rudenī, jo tā dublēs augsnes veselības monitoringu. 104.2.2. apakšpunktā papildināts veicamo analīžu saraksts, ļaujot noteikt arī citus augsnes īpašību raksturojošos rādītājus, tostarp tos, kas nosakāmi direktīvas 2025/2360 prasību izpildei.

Nepieciešami vairāki precizējumi noteikumu Nr. 126 3.4. apakšnodaļā "Atbalsts kvalitatīvas sēklas sagatavošanai un izmantošanai". Spēkā esošo noteikumu Nr. 126 107.1. apakšpunktā noteiktas dažādu kultūraugu platības. Tā kā izcenojumi par platībām ir noteikti dienesta cenrādī, šajos noteikumos nav nepieciešams noteikt atbalstāmo platību apmēru. Papildus 107.1. apakšpunktā jāprecizē atbalstāmās darbības.
Noteikumu Nr. 126 107.5. apakšpunktā noteiktas kartupeļu sēklu kategorijas, bet nav iekļauta A un B kategorija. Tātad nav iespējams atbalsts situācijās, kad materiāls faktiski atbilst A vai B kategorijai un ir būtiski un kvalitatīvi labāks nekā tad, kad vīrusu pārbaude nav veikta, jo testēšanas standarti neprasa šādas pārbaudes A un B kategorijai, tādēļ jāizdara redakcionāli precizējumi 107.5. apakšpunktā. 
Noteikumu Nr. 126 111. punktā noteikts, ka personai ir jāmaksā par pakalpojumu, ja tā neatbilst normatīvajos aktos par labības, lopbarības augu, eļļas un šķiedraugu, kartupeļu sēklaudzēšanas un sēklu (sēklas kartupeļu) tirdzniecību noteiktajām prasībām, tomēr ir nepieciešams paredzēt izņēmumu attiecībā uz personām, kas iekļautas bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, lai sēklu kvalitātes novērtēšana sertifikācijai vienu reizi katrai sēklu partijai būtu bez maksas. Izņēmums maksas nepiemērošanai par sēklu kvalitātes novērtēšanu sertifikācijai bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā iekļautām personām vienu reizi katrai sēklu partijai ir saistāma ar Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plānā 2023.–2030. gadam noteikto mērķi veicināt bioloģiskās ražošanas attīstību, mazinot nozares dalībniekiem finanšu un administratīvos šķēršļus, bioloģiskai ražošanai piemērotu resursu – sēklu – sertifikācijas procesā un kalpo par netiešu atbalsta instrumentu bioloģiskās sēklkopības attīstībai, vienlaikus saglabājot valsts uzraudzības un kontroles sistēmas efektivitāti.

Precizēts noteikumu Nr. 126 107.1. un 107.5. apakšpunkts, kā arī 111. punkts.

Spēkā esošo noteikumu Nr. 126 4.2. apakšnodaļā "Tehniskais atbalsts lauksaimniecības nozarē" nav noteikta kārtība, kā pretendentam rīkoties, ja plānoti grozījumi tāmē vai pasākuma norisē. Tā kā praksē pretendenti mēdz grozīt gan tāmes, gan pasākuma norisi (plānotās darbības un to ilgumu), ir jānosaka kārtība, kā pretendentam ir jārīkojas šādos gadījumos, lai novērstu situācijas, kad faktiskās darbības neatbilst plānotajām darbībām, ko ir apstiprinājusi tehniskā atbalsta komisija.

Noteikumi Nr. 126 ir papildināti ar 137.¹ punktu. Pretendents informāciju par plānotajām izmaiņām laikus (vismaz 10 darbdienu pirms to ieviešanas) iesniedz Zemkopības ministrijā, lai tehniskā atbalsta komisija tās varētu izskatīt. Noteikumu Nr. 126 136. punktā vispārīgi noteikts, ka Tehniskā atbalsta komisija nodrošina de minimis atbalsta prasību izpildi, tādējādi minēto prasību izpilde jānodrošina arī tad, ja atbalsta saņēmējs iesniedzis precizējumus.

Lai skaidrāk noteiktu nevalstiskajām organizācijām gala pārskatos norādāmo informāciju un samazinātu administratīvo slogu, nepieciešami precizējumi noteikumu Nr. 126 18. pielikumā, kurā noteikta gala pārskatos norādāmā informācija.

Precizēts noteikumu Nr. 126 18. pielikums. 18. pielikuma "B" tabulas nosaukumā precizēti pasākumi, par kuriem norādāma informācija, proti, tikai par nevalstiskās organizācijas rīkotajiem pasākumiem. Tāpat no B tabulas svītrota pēdējā kolonna par pasākuma īstenošanā iesaistīto personālu un ekspertiem. "C" tabulas pēdējai kolonnai precizēts nosaukums – "Apraksts par sasniegtajiem rezultātiem", un tas norāda, ka sasniegtajos rezultātos nav detalizēti jānorāda katra aktivitāte, bet gan tās jāapraksta, taču īstenotajām aktivitātēm ir jābūt pierādāmām, lai Lauku atbalsta dienests tās varētu pārbaudīt izlases kārtībā.