23-TA-2630: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumos Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi"" (turpmāk - projekts) izstrādāts, lai precizētu procedūru gadījumos, kad nepieciešams veikt arī stacionāru iekārtu pieņemšanu ekspluatācijā atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi" (turpmāk - normatīvie akti par savstarpējo izmantojamību) prasībām.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir precizēt dzelzceļa būvniecības procesu procedūras un iesniedzamos dokumentus atbilstoši normatīvo aktu par savstarpējo izmantojamību prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumi Nr. 530 "Dzelzceļa būvnoteikumi" (turpmāk - Noteikumi) nosaka dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecības procesam nepieciešamos dokumentus un to saturu, kā arī būvniecības atļaujās iekļaujamos nosacījumus. Šīs prasības atbilst 2014. gada normatīvajam regulējumam dzelzceļa savstarpējās izmantojamības jomā. Dzelzceļa likuma 43. 4 pants noteic, ka vilcienu vadības un signalizācijas stacionāro lauka iekārtu, energoapgādes un infrastruktūras apakšsistēmas nodod ekspluatācijā tikai tad, ja tās ir projektētas, būvētas un uzstādītas atbilstoši pamatprasībām un ir saņemta attiecīga atļauja. Ar normatīviem aktiem par savstarpējo izmantojamību Latvijā tika pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīvas (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā prasības, kas precizē prasības, kuras ietekmē arī dzelzceļa infrastruktūras objektu būvniecību.
Noteikumu un normatīvo aktu par savstarpējo izmantojamību normu sasaiste rada neskaidrības šo normu piemērošanā, kā arī rada atsevišķu procesu dublēšanās iespējamību. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas praktiskajā pieredzē, it īpaši attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, kā arī attiecībā uz esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, ir konstatēti gadījumi, kad Noteikumu piemērošana rada pretrunas starp Noteikumiem un nepieciešamību papildu sagatavot atbilstības novērtēšanas institūcijas dokumentus, kas nepieciešami tikai būvniecības procesā, bet nav nepieciešami stacionārās iekārtas, kurā būvobjekts iekļaujas, pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību.
Turklāt arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, veicot Latvijas dzelzceļa sistēmas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības auditu (20.01.2023. - 22.04.2024), kā Latvijas tiesību aktu problēmu norādīja nacionālo procesu (būvniecības prasību) pārāk ciešu sasaisti ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā. Audita secinājumos Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra iesaka grozīt Latvijas tiesisko regulējumu tā, lai atļaujas stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā process būtu pilnībā atdalīts no nacionālā regulējuma dzelzceļa būvniecības jomā.
Noteikumu un normatīvo aktu par savstarpējo izmantojamību normu sasaiste rada neskaidrības šo normu piemērošanā, kā arī rada atsevišķu procesu dublēšanās iespējamību. Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas praktiskajā pieredzē, it īpaši attiecībā uz Rail Baltica projekta īstenošanu, kā arī attiecībā uz esošās dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektiem, ir konstatēti gadījumi, kad Noteikumu piemērošana rada pretrunas starp Noteikumiem un nepieciešamību papildu sagatavot atbilstības novērtēšanas institūcijas dokumentus, kas nepieciešami tikai būvniecības procesā, bet nav nepieciešami stacionārās iekārtas, kurā būvobjekts iekļaujas, pieņemšanai ekspluatācijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību.
Turklāt arī Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra, veicot Latvijas dzelzceļa sistēmas un Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas darbības auditu (20.01.2023. - 22.04.2024), kā Latvijas tiesību aktu problēmu norādīja nacionālo procesu (būvniecības prasību) pārāk ciešu sasaisti ar Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā. Audita secinājumos Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra iesaka grozīt Latvijas tiesisko regulējumu tā, lai atļaujas stacionārās iekārtas nodošanai ekspluatācijā process būtu pilnībā atdalīts no nacionālā regulējuma dzelzceļa būvniecības jomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai novērstu tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā, nepieciešams skaidri nodalīt būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā.
Noteikumu 16., 31., 36., 38., 41. un 67. punkts paredz noteiktas prasības, kuras izriet no normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību, tostarp iesniegt verificēšanas deklarācijas, kuras korekti izsniegt var tikai pirms visas stacionārās iekārtas, nevis atsevišķa būvobjekta, nodošanas ekspluatācijā.
Noteikumu 16., 31., 36., 38., 41. un 67. punkts paredz noteiktas prasības, kuras izriet no normatīvajiem aktiem par savstarpējo izmantojamību, tostarp iesniegt verificēšanas deklarācijas, kuras korekti izsniegt var tikai pirms visas stacionārās iekārtas, nevis atsevišķa būvobjekta, nodošanas ekspluatācijā.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot prasības, kas dublējas normatīvo aktu par savstarpējo izmantojamību VI nodaļā (it īpaši 101.punktā) noteiktajām prasībām.
Problēmas apraksts
Noteikumu 29.punkts nosaka, ka būvprojekta ekspertīzi veic būvkonstrukciju daļai (29.1.apakšpunkts). Šīs normas piemērošanas praksē vairākkārtēji ir notikusi termina “būvkonstrukcija” interpretācija, kā rezultātā būvprojekta ekspertīze tika veikta tikai daļai būvprojekta sastāvā esošajām trešās grupas būvēm, kuru būvprojektā iekļautie sējumi ir ar marku BK (Būvkonstrukcijas), un neveicot būvprojektu ekspertīzi trešās grupas būvēm, kuru būvprojektā iekļautie sējumi ir ar citu marku, piemēram, DOP (Darbu organizācijas projekts) sastāvā esošajiem pagaidu tiltiem un tuneļiem.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Noteikumu 29.1.apakšpunktā jau ir noteikts, ka būvprojekta ekspertīzi veic būvkonstrukciju daļai, tad ar Projektu ir precizēts šis apakšpunkts, nosakot, ka būvprojekta ekspertīzi veic arī citiem būvprojekta daļās iekļautajiem risinājumiem, kas attiecas uz trešo grupu būvju nestspēju.
Problēmas apraksts
Būvniecības valsts kontroles birojs 28.05.2024. vēstulē Nr.17.2/2024/1091-nd par Projektu aicina svītrot no būvprojekta ekspertīzes apjoma ekonomisko daļu, t.i. svītrot Noteikumu 29.2.apakšpunktu, kas noteic, ka būvprojekta ekspertīzi veic ekonomiskajai daļai. Tas ir neieciešams, lai ņemot vērā būvniecības informācijas sistēmas (turpmāk – BIS) funkcionalitāti vienādotu arī citos speciālajos būvnoteikumos noteikto attiecībā uz būvprojekta ekspertīzes apjomu.
Pamatā būvprojekta izmaiņu veikšanas kārtību nosaka Būvniecības likums 16. panta 2.1 daļa un Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 115.punkts. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka arī gadījumus, kad izmainītiem būvprojekta risinājumiem ir nepieciešama atkārtota ekspertīze (Vispārīgo būvnoteikumu 60. un 69.punkts).
Noteikumi 36.4.apakšpunkts nosaka, ka gadījumos, ja izmaiņas skar būvprojekta sadaļas, par kurām ir veikta būvprojekta būvekspertīze, attiecīgajām izmaiņām veic atkārtotu būvprojekta ekspertīzi.
Ņemot vērā, ka gandrīz visas būvprojekta izmaiņas atstāj ietekmi uz būvprojekta ekonomisko daļu, kura šobrīd Noteikumos ir ietverta obligātā būvprojekta ekspertīzes apjomā, šādu izmaiņu ekonomiskās daļas atkārtota ekspertīze būvniecības procesā var radīt nesamērīgu administratīvo slogu.
Turklāt šobrīd vērojama neskaidrība par būvprojekta ekonomiskās daļas ekspertīzes tvērumu. Praksē vairumā gadījumu ekspertīzē tiek pārbaudīts, vai būvprojekta ekonomiskajā daļā ir pareizi pārrakstīti būvprojekta daļu rasējumu darbu daudzumi, kam nav liela pievienotā vērtība. Savukārt visu ekonomiskās daļas izmaksās iekļauto darba pozīciju pietiekamības pārbaude pēc būtības prasa nesamērīgi lielu darba apjomu un attiecīgi var būtiski sadārdzināt ekspertīzes izmaksas.
Pamatā būvprojekta izmaiņu veikšanas kārtību nosaka Būvniecības likums 16. panta 2.1 daļa un Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 ,,Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 115.punkts. Vispārīgie būvnoteikumi nosaka arī gadījumus, kad izmainītiem būvprojekta risinājumiem ir nepieciešama atkārtota ekspertīze (Vispārīgo būvnoteikumu 60. un 69.punkts).
Noteikumi 36.4.apakšpunkts nosaka, ka gadījumos, ja izmaiņas skar būvprojekta sadaļas, par kurām ir veikta būvprojekta būvekspertīze, attiecīgajām izmaiņām veic atkārtotu būvprojekta ekspertīzi.
Ņemot vērā, ka gandrīz visas būvprojekta izmaiņas atstāj ietekmi uz būvprojekta ekonomisko daļu, kura šobrīd Noteikumos ir ietverta obligātā būvprojekta ekspertīzes apjomā, šādu izmaiņu ekonomiskās daļas atkārtota ekspertīze būvniecības procesā var radīt nesamērīgu administratīvo slogu.
Turklāt šobrīd vērojama neskaidrība par būvprojekta ekonomiskās daļas ekspertīzes tvērumu. Praksē vairumā gadījumu ekspertīzē tiek pārbaudīts, vai būvprojekta ekonomiskajā daļā ir pareizi pārrakstīti būvprojekta daļu rasējumu darbu daudzumi, kam nav liela pievienotā vērtība. Savukārt visu ekonomiskās daļas izmaksās iekļauto darba pozīciju pietiekamības pārbaude pēc būtības prasa nesamērīgi lielu darba apjomu un attiecīgi var būtiski sadārdzināt ekspertīzes izmaksas.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot Noteikumu 29.2.apakšpunktu.
Problēmas apraksts
Noteikumu 30. punkts paredz, ka būvprojekta ekspertīze nav nepieciešama tām būvprojekta daļām vai sadaļām, kuras ir verificētas atbilstoši normatīvajiem aktiem par Eiropas dzelzceļa sistēmu savstarpēju izmantojamību. Praktiskā pieredze, it īpaši īstenojot Rail Baltica projektu, rāda, ka verificēšanas procedūru veikšanas laiks un tvērums atšķiras no būvprojekta ekspertīzes veikšanas laika un tvēruma.
Risinājuma apraksts
Lai novērstu pretrunas starp verificēšanas un būvprojekta ekspertīzes veikšanas procesiem, Projekts paredz svītrot Noteikumu 30.punktu.
Problēmas apraksts
Būvniecības valsts kontroles birojs 28.05.2024. vēstulē Nr.17.2/2024/1091-nd par Projektu aicina izvērtēt nepieciešamību vienādot kārtību, kad būvprojekta izmaiņām ir veicama ekspertīze. Noteikumu 36.4.apakšpunkts paredz, ka, ja izmaiņas, kas būvprojektā izdarītas pēc tam, kad Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija ir izdarījusi BIS atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi, skar būvprojekta sadaļas, par kurām ir veikta būvprojekta būvekspertīze, attiecīgajām izmaiņām veic atkārtotu būvprojekta ekspertīzi. Tas ir pretrunā Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumu Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" 60. punktam, kas nosaka ka atkārtotu būvprojekta ekspertīze šādā gadījumā ir jāveic tikai, ja izmaiņu risinājums samazina būves mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību vai lietošanas drošumu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz precizēt Noteikumu 36.4.apakšpunktu nosakot, ka būvprojekta izmaiņām atkārtotu ekspertīzi veic vispārīgajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos.
Problēmas apraksts
Noteikumu 39. punkts paredz, ka būvdarbus drīkst veikt tikai būvkomersants, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir saņēmis drošības apliecību dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma būvniecībai. Īstenojot Rail Baltica projektu ir virkne būvobjektu, kuriem nav tiešas saskarnes ar eksistējošu dzelzceļa sistēmu.
Risinājuma apraksts
Lai mazinātu administratīvo slogu, Projekts paredz, ka drošības apliecību obligāti ir jāsaņem būvkomersantam, kas veic dzelzceļa infrastruktūras objekta būvdarbus, kas notiek blakus ekspluatācijā esošai dzelzceļa infrastruktūrai un ietekmē tās darbību.
Problēmas apraksts
Noteikumu 79. punkts nosaka kritērijus, kad dzelzceļa infrastruktūras objekts ir uzskatāms par pieņemtu ekspluatācijā. Savukārt normatīvie akti par savstarpējo izmantojamību nosaka atļaujas stacionārās iekārtas pieņemšanai ekspluatācijā iegūšanas prasības.
Risinājuma apraksts
Projekts nemaina regulējumu attiecībā uz būvobjekta pieņemšanu ekspluatācijā, bet tiek papildināts ar precizējošu normu, ka dzelzceļa infrastruktūras objekta pieņemšana ekspluatācijā nav uzskatāma par stacionāras iekārtas ekspluatācijas atļauju normatīvo aktu par dzelzceļa savstarpējo izmantojamību izpratnē.
Problēmas apraksts
Noteikumu 87. punkts satur novecojušas normas un konfliktē ar šo projektu. Līdz ar to, projekts paredz svītrot Noteikumu 16.6. un 38.4. apakšpunktu.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz svītrot Noteikumu 87. punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Dzelzceļa sistēmas dalībnieki (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras objektu būvnieki, citas personas).
Ietekmes apraksts
Projekts neparedz jaunas prasības un novērš tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā nodalot būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
- Dzelzceļa sistēmas dalībnieki (dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāji, dzelzceļa infrastruktūras objektu būvnieki, citas personas).
Ietekmes apraksts
Projekts neparedz jaunas prasības un novērš tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā nodalot būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā.
Nozare
Transports un uzglabāšana
Nozaru ietekmes apraksts
Projekts neparedz jaunas prasības un novērš tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā nodalot būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts neparedz jaunas prasības un novērš tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā nodalot būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Projekts neparedz jaunas prasības un novērš tiesību normu dublēšanos un neskaidrības to interpretācijā nodalot būvniecības procesa tiesisko regulējumu no tiesiskā regulējuma, kas balstās uz Eiropas Savienības tiesisko regulējumu dzelzceļa sistēmas savstarpējās izmantojamības jomā.
2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Projekts ir saturiski saistīts ar Ministru kabineta noteikumu projektu 23-TA-2402 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi"".
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 11. maija Direktīva (ES) 2016/797 par dzelzceļa sistēmas savstarpēju izmantojamību Eiropas Savienībā nosaka atļaujas stacionāro iekārtu nodošanai ekspluatācijā iegūšanas procedūras un ir pārņemta Dzelzceļa likumā un Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 374 "Dzelzceļa savstarpējās izmantojamības noteikumi".
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Satiksmes ministrija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/new?source_id=59610c66-7629-476e-9618-57aba154310a&source_type=legal_acts%2Fheaders
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija
- Būvniecības valsts kontroles birojs
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi