Anotācija (ex-ante)

Ņemot vērā, ka dotajā brīdī noteikumi nosaka, ka plastmasu saturošu zvejas rīku sistēmas apsaimniekotājs nodrošina minēto izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanu, dalītu vākšanu, nodošanu pārstrādei vai sagatavošanu otrreizējai izmantošanai, ko realizē Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes (turpmāk - piekraste) un ostu pārvaldes teritorijās, bet līgums jāslēdz ar visām Latvijā esošām pašvaldībām, tad šādā gadījumā tiek radīts lieks administratīvais slogs gan RAS apsaimniekotājam, gan arī pašvaldībām, kurās konkrēto zvejas rīku darbības un savākšana nenotiek. Ņemot vērā to, ka Direktīvas tvērums nosaka, ka dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi jūras piegružojuma novēršanai, attiecībā uz visbiežāk sastopamiem plastmasu saturošiem izstrādājumu atkritumiem, t.sk. to zvejas rīkiem, tad RAS apsaimniekotājam un tām pašvaldībām, kurām nav robežas ar piekrasti, rodas papildus nevajadzīgs administratīvais slogs. Pašreizējā situācija, kurā sistēmas apsaimniekotājam ir nepieciešams slēgt sadarbības līgumu ar visām Latvijas Republikas pašvaldībām rada šīs sistēmas apgrūtinātu darbību un liekas izmaksas gan pašvaldībai, gan pašam sistēmas apsaimniekotājam, kā arī tiktu radītas atkritumu savākšanas vietas, kurās darbības ar plastmasu saturošiem zvejas rīkiem nemaz nenotiek.

Papildus plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu RAS apsaimniekotājam šobrīd noteikts veikt četrus noteiktus komunikācijas pasākumus, kas adresēti šo zvejas rīku lietotājiem, proti, uzņēmējdarbību veicošām personām, kas veic komerciālo/rūpniecisko zveju Baltijas jūrā vai Rīgas jūras līcī. Secināms, ka komunikācijas pasākumu adresātu loks ir salīdzinoši neliels, turklāt komunikācijas pasākumi vērsti uz profesionālām un savu arodu zinošu darbību veicošām personām.

Dotajā brīdī pašvaldība vai tās deleģētā persona sniedz datus publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un apsaimniekoto atkritumu apjomiem, t.sk. arī citus datus RAS apsaimniekotājam pēc katriem trīs mēnešiem, kas rada nevajadzīgu administratīvo slogu, ņemot vērā apsaimniekotos atkritumu apjomus un RAS darbības nepieciešamību.

Saskaņā ar nozares norādīto informāciju, dotajā brīdī konkrēto plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas sistēmā iztrūkst konkrētu norādījumu uz atkritumu lietderīgu izmantošanu, lai sasniegtu Eiropas Savienībā, t.sk. arī Latvijā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus.

Noteikumi nosaka neviennozīmīgus un nevienlīdzīgus nosacījumus par apsaimniekošanas maksas noteikšanu mitrajām salvetēm un baloniem, salīdzinājumā ar tabakas izstrādājumiem ar filtriem, kā arī RAS apsaimniekotājam aprēķināt RAS izmaksas pēc katriem trīs mēnešiem.

Esošā normatīvā regulējuma tvērums nenodrošina pietiekamu skaidrību, pārskatāmību un efektivitāti RAS piemērošanas kārtībā, kā tas ir noteikts Likuma 10. panta otrajā daļā. Piemēram, trūkst detalizēta regulējuma, kā tiek iesniegta, izvērtēta un aktualizēta informācija par līgumpartneriem, tostarp par izmaiņām to sastāvā. Iztrūkst konsekventa kārtība RAS spēkā stāšanās un pārtraukšanas termiņiem. Nav paredzēts rīcības mehānisms gadījumiem, kad RAS apsaimniekotājs nepilda līguma nosacījumus vai netiek iesniegta pilnīga informācija.

Esošā normatīvā regulējuma piemērošanā konstatētas neskaidrības un nepilnības attiecībā uz dažādu plastmasu saturošu izstrādājumu atkritumu veidu dokumentēšanu un pierādījumu iesniegšanu. Apliecinājuma struktūra vienlaicīgi attiecas gan uz zvejas rīku atkritumiem, gan uz mitrajām salvetēm, baloniem un tabakas izstrādājumiem ar filtriem, lai gan šo atkritumu vākšanas un datu iegūšanas mehānismi ir atšķirīgi. Mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu savākšanas gadījumā nav vienota, praktiski piemērojama dokumentēšanas procedūra, jo šo atkritumu savākšana parasti notiek pašvaldību deleģēto personu (atkritumu apsaimniekotāju) pārziņā un dati ir apkopojami no šo personu sniegtās informācijas. Zvejas rīku atkritumu apsaimniekošanā nepieciešama detalizētāka dokumentēšana, pamatojoties uz konkrētu komersantu veiktām darbībām, atbilstoši normatīvi noteiktajai RAS piemērošanai.

Darbības ar plastmasu saturošiem zvejas rīkiem tiešā saskares veidā  tiek veiktas tajās pašvaldībās, kurām ir robeža ar piekrasti. Tās ir teritorijas (zonas), kurās konkrētais zvejnieks uzsāk vai izbeidz darbības ar minētajiem zvejas rīkiem un līdz ar to visefektīvāk būtu realizējama  plastmasu saturošu zvejas rīku savākšana. Piekrastes pašvaldības ir arī tās teritorijas, kurās primāri rodas minēto atkritumu piegružojums. Līdz ar to šādai pašvaldībai, slēdzot līgumu par sistēmas piemērošanu ar RAS apsaimniekotāju, kas arī sedz izmaksas par atkritumu savākšanu, rodas priekšnosacījumi konkrēto atkritumu savākšanai. RAS apsaimniekotājam, slēdzot līgumu ar visām pašvaldībām, rodas izmaksas vietās, kur faktiski konkrētie atkritumi un piegružojums nedz rodas un nedz ir sastopams. Minēto apstākļu dēļ, uzskatāms, ka noteikumu projekta grozījumi nodrošinātu optimālus apstākļus sistēmas darbībai un sasniegtu paredzēto mērķi, t.i. plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumu savākšanu, piegružojuma novēršanu un tā savākšanu. Papildus RAS apsaimniekotājam tiek atvieglotas prasības attiecībā uz konkrēta komunikācijas skaita nodrošināšanu, vienlaikus saglabājot komunikācijas saturiskās prasības atbilstošu noteikumu 1. pielikumā norādītajam.

Lai samazinātu administratīvo slogu, ņemot vērā nozares ieteikumus, noteikumu projekts paredz pašvaldībai vai tās deleģētai personai sniegt tikai nepieciešamos datus (nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu) sniegt RAS apsaimniekotājam reizi gadā. Savukārt RAS apsaimniekotājs sistēmas izmaksas aprēķina reizi gadā.

Saskaņā ar nozares norādīto, tiek precizēti mitro salvešu, balonu, tabakas izstrādājumu ar filtriem un zvejas rīku atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izmaksu nosacījumi, precizējot atkritumu apsaimniekošanas tvērumu, t.i. iekļaujot reģenerācijas darbību. Pēc nozares sniegtās informācijas, ražotājiem izmaksas par dalību RAS netiks mainītas.

Savukārt attiecībā uz maksas pozīciju noteikšanu mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem atkritumu apsaimniekošanai noteikumu projekts, ņemot vērā nozares ieteikumus, nosaka noteikt maksas noteikšanu vienkāršotāku un vienotu pieeju normatīvā regulējuma izpildē. Maksā par balonu atkritumu apsaimniekošanu rādītāju “patērētais balonu īpatsvars pašvaldības publiskās vietās” aprēķina izmantojot pētījumu datus [2] (vai arī aktuālāku pamatotu pētījumu datus), kurā norādīts, ka gadā tiek patērēts 20 tonnas balonu, no kuriem vidēji 16% nonāk apkārtējā, publiskajā vidē. Savukārt mitro salvešu atkritumu apsaimniekošanu rādītāju “patērētais mitro salvešu īpatsvars pašvaldības publiskās vietās” aprēķina izmantojot pētījumu datus [2] (vai arī aktuālāku pamatotu pētījumu datus), no kura secināms, ka publiskajās vietās nonāk 30% no gadā kopējā tirgū laistā mitro salvešu vidējā 396 tonnu apjoma. Lai nodrošinātu vienotu pieeju maksas noteikšanā plastmasu saturošiem izstrādājumiem, apsaimniekošanas maksu iespējams noteikt, ņemot vērā noteikumu projektā noteiktās maksas pozīcijas, t.i. reizinot kopējo tirgū laisto konkrēto plastmasu saturošu izstrādājumu apjomu tonnās ar publiskās vietās nonākošo procentuālo apmēru, attiecinot iegūto vērtību pret kopējo iedzīvotāju skaitu Latvijas Republikā, tiktu aprēķināts konkrētā izstrādājuma apjoms (tonnās) publiskajās vietās uz vienu iedzīvotāju. Savukārt iegūto lielumu, reizinot ar katrā pašvaldībā deklarēto iedzīvotāju skaitu, iespējams iegūt katrā pašvaldības teritorijā publiskajās vietās nonākušo konkrēto izstrādājumu apjomu tonnās, kuru reizinot ar konkrētās pašvaldības nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksu iespējams iegūt attiecīgajai pašvaldībai izmaksājamo apsaimniekošanas maksas apmēru konkrētam plastmasu saturošam izstrādājumu veidam.

Lai panāktu caurspīdīgu, vienotu un efektīvu apsaimniekošanas sistēmas uzraudzību, noteikumu projektā 22. un 23. punkti tiek izteikti jaunā redakcijā, kā arī 23. punkts tiek papildināts ar jauniem 23.1. – 23.8. apakšpunktiem un jauns 26.¹ punkts, tādejādi precīzi nosakot informācijas apmaiņas kārtību, termiņus, lēmumu pieņemšanas procedūras, līgumpartneru pievienošanas kārtību, kā arī nosacījumus RAS piemērošanas un pārtraukšanas gadījumiem, atbilstoši Likuma 10. panta otrajā daļā noteiktajam deleģējumam.

Lai nodrošinātu efektīvu regulējuma piemērošanu, datu pārskatāmību un vienotu izpratni par pienākumiem un iesniedzamās informācijas saturu, ir nepieciešams precizēt 45. punktu, skaidri nodalot apliecinājuma prasības attiecībā uz plastmasu saturošiem zvejas rīku atkritumiem.

Apliecinājumos par plastmasu saturošu zvejas rīku atkritumiem jānorāda tieši ar apsaimniekotajiem zvejas rīkiem saistītā informācija – savākšanas, pārstrādes (tai skaitā arī reģenerācijas) un nodošanas dati. Mitro salvešu, balonu un tabakas izstrādājumu ar filtriem gadījumā apliecinājumā iekļaujamie dati balstās uz pašvaldību vai to deleģēto personu (atkritumu apsaimniekotāju) sniegto informāciju par pārskata periodā publiskās vietās savāktā vides piegružojuma un apsaimniekoto atkritumu apjomiem. Papildus norādāms, ka atsevišķu zvejas rīku veidus (piemēram, zvejas tīklus) pieļaujams izmantot atkārtoti citam nozīmīgam un nepieciešamam mērķim, nekā to ir paredzējis to ražotājs.

[1] Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 5. jūnija Direktīva (ES) 2019/904 par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu. Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:32019L0904
[2] GATEWAY & PARTNERS. 2020. Izvērtējums par konkrētu plastmasas izstrādājumu ierobežojumu un aizliegumu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Pieejams:
https://www.kem.gov.lv/sites/kem/files/media_file/petijums_par_plastmasu_saturosiem_izstradajumiem_siagatewaypartners_2020.pdf