25-TA-376: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts dzīvokļa īpašuma Ventspils ielā 6–3, Rēzeknē, pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā un otrā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 45.panta pirmā daļa.
Zemkopības ministrijas 17.11.2024. vēstule Nr. 8.7-3e/2020/2024 “Par valsts nekustamā īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, nodošanu atsavināšanai”.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Zemkopības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, atsavināšanu, nemainot tā valdītāju.
Zemkopības ministrijas 17.11.2024. vēstule Nr. 8.7-3e/2020/2024 “Par valsts nekustamā īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, nodošanu atsavināšanai”.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Zemkopības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, atsavināšanu, nemainot tā valdītāju.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts “Par valsts dzīvokļa īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, pārdošanu” izstrādāts ar mērķi, lai atļautu VNĪ pārdot izsolē Zemkopības ministrijas valdījumā esošo valsts dzīvokļa īpašumu – neapdzīvojamo telpu Nr. NT1 un kopīpašuma 5370/305420 domājamās daļas no būves un zemes vienības Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, kas nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Zemkopības ministrija ar 17.11.2024. vēstuli Nr. 8.7-3e/2020/2024 informējusi Finanšu ministriju un VNĪ, ka tās valdījumā un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras pārvaldīšanā atrodas nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 900 8049) Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, kas turpmāk nav nepieciešams Zemkopības ministrijas un tās padotības iestāžu valsts funkciju nodrošināšanai, un lūdz veikt visas turpmāk nepieciešamās darbības nekustamā īpašuma pārņemšanai Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā un tā atsavināšanai.
Īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 900 8049) – neapdzīvojamo telpu Nr. NT1 (telpu grupas kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001 003) un kopīpašuma 5370/305420 domājamām daļām no būves (būves kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) 0,3306 ha kopplatībā – Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē (turpmāk – Nekustamais īpašums), nostiprinātas Latgales rajona tiesas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2544-3 uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, lēmuma datums: 16.07.2024.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- neapdzīvojamā telpa – ofiss (telpu grupas kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001 003) ar kopējo platību 56 m2, lietošanas veids: 1220 - Biroja telpu grupa;
- kopīpašuma 5370/305420 domājamās daļas no būves – piecstāvu dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001) – Ventspils ielā 6, Rēzeknē, kas ir pilnībā sadalīta dzīvokļa īpašumos; būves kopējā platība 4075,1 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas;
- kopīpašuma 5370/305420 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) 0,3306 ha kopplatībā - Ventspils ielā 6, Rēzeknē. Zemes vienības lietošanas mērķis: 0702 - Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, platība 0,3306 ha. Zemes vienības lietošanas veids: Pārējās zemes platība, 0,3306 ha.
No 01.01.2025. NĪVKIS katram kadastra objektam ir noteiktas divas spēkā esošas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā:
- fiskālā kadastrālā vērtība aprēķināta ar atbilstību nekustamā īpašuma tirgum 2012/2013.gadam, to izmantos nekustamā īpašuma nodokļa, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinu;
- universālā kadastrālā vērtība aprēķināta ar atbilstību nekustamā īpašuma tirgum uz 2022. gada 01.07.2022., nepārsniegs 80% no vidējā tirgus cenu līmeņa. Universālo vērtību izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam, piespiedu dalītā īpašuma atsavināšanas cenas aprēķinam, grāmatvedībā un finanšu pārskatos, situācijās, kur svarīga vērtība, kas tuvāka tirgum, bet nav nepieciešams sertificēts vērtējums.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
- fiskālā kadastrālā vērtība 9148 euro apmērā;
- universālā kadastrālā vērtība 21514 euro apmērā.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: Zemes gabalu šķērso inženierkomunikācijas un to ekspluatācijas aizsargjoslas, gājēju un piebraucamie ceļi, platība 0,00 ha.
Atbilstoši ierakstiem NĪVKIS, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrēta kā Nekustamā īpašuma lietotājs. Minētais ieraksts tiks dzēsts pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, pārreģistrējot īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu uz ieguvēja vārda.
Piekļuve Nekustamajam īpašumam nodrošināta no Ventspils ielas.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvokļa īpašums, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai VNĪ piedāvāja Nekustamo īpašumu pārņemt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar 07.01.2025. vēstuli Nr. 3.1.1.20/14 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai.
Ņemot vērā minēto un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 005 0313) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) un būves (būves kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001) – Ventspils ielā 6, Rēzeknē, Rēzeknes pilsētas zemesgrāmata nodalījumā Nr. 2544 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 900 8049) – neapdzīvojamo telpu Nr. NT1 (telpu grupas kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001 003) un kopīpašuma 5370/305420 domājamām daļām no būves (būves kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001) un zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) 0,3306 ha kopplatībā – Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē (turpmāk – Nekustamais īpašums), nostiprinātas Latgales rajona tiesas Rēzeknes pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 2544-3 uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā, lēmuma datums: 16.07.2024.
Saskaņā ar zemesgrāmatas datiem un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā ietilpst:
- neapdzīvojamā telpa – ofiss (telpu grupas kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001 003) ar kopējo platību 56 m2, lietošanas veids: 1220 - Biroja telpu grupa;
- kopīpašuma 5370/305420 domājamās daļas no būves – piecstāvu dzīvojamās ēkas (būves kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001) – Ventspils ielā 6, Rēzeknē, kas ir pilnībā sadalīta dzīvokļa īpašumos; būves kopējā platība 4075,1 m2; būves galvenais lietošanas veids: 1122 - Triju vai vairāku dzīvokļu mājas;
- kopīpašuma 5370/305420 domājamās daļas no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) 0,3306 ha kopplatībā - Ventspils ielā 6, Rēzeknē. Zemes vienības lietošanas mērķis: 0702 - Trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve, platība 0,3306 ha. Zemes vienības lietošanas veids: Pārējās zemes platība, 0,3306 ha.
No 01.01.2025. NĪVKIS katram kadastra objektam ir noteiktas divas spēkā esošas kadastrālās vērtības – fiskālā un universālā:
- fiskālā kadastrālā vērtība aprēķināta ar atbilstību nekustamā īpašuma tirgum 2012/2013.gadam, to izmantos nekustamā īpašuma nodokļa, valsts nodevu un citu maksājumu valsts vai pašvaldības budžetā aprēķinam, izņemot maksas par zemes likumisko lietošanu aprēķinu;
- universālā kadastrālā vērtība aprēķināta ar atbilstību nekustamā īpašuma tirgum uz 2022. gada 01.07.2022., nepārsniegs 80% no vidējā tirgus cenu līmeņa. Universālo vērtību izmantos zemes likumiskās lietošanas maksas aprēķinam, piespiedu dalītā īpašuma atsavināšanas cenas aprēķinam, grāmatvedībā un finanšu pārskatos, situācijās, kur svarīga vērtība, kas tuvāka tirgum, bet nav nepieciešams sertificēts vērtējums.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem Nekustamajam īpašumam uz 01.01.2025. noteiktas šādas kadastrālās vērtības:
- fiskālā kadastrālā vērtība 9148 euro apmērā;
- universālā kadastrālā vērtība 21514 euro apmērā.
Zemes vienībai (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) NĪVKIS reģistrēts apgrūtinājums: Zemes gabalu šķērso inženierkomunikācijas un to ekspluatācijas aizsargjoslas, gājēju un piebraucamie ceļi, platība 0,00 ha.
Atbilstoši ierakstiem NĪVKIS, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra reģistrēta kā Nekustamā īpašuma lietotājs. Minētais ieraksts tiks dzēsts pēc Nekustamā īpašuma atsavināšanas, pārreģistrējot īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu uz ieguvēja vārda.
Piekļuve Nekustamajam īpašumam nodrošināta no Ventspils ielas.
Nekustamais īpašums nav iznomāts.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvokļa īpašums, atbilstoši Atsavināšanas likuma 45.panta pirmajai daļai VNĪ piedāvāja Nekustamo īpašumu pārņemt Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības īpašumā palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā saskaņā ar likumu “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”.
Rēzeknes valstspilsētas pašvaldība ar 07.01.2025. vēstuli Nr. 3.1.1.20/14 informē, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībai.
Ņemot vērā minēto un to, ka Nekustamais īpašums nav nepieciešams valsts pārvaldes funkciju īstenošanai, optimālākais risinājums ir tā virzīšana atsavināšanai.
Atsavināšanas likuma 45.panta trešā daļa nosaka, ka, atsavinot valsts vai pašvaldības īpašumā esošu viendzīvokļa māju vai dzīvokļa īpašumu, par kuru lietošanu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā ir noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums, to vispirms rakstveidā piedāvā pirkt īrniekam un viņa ģimenes locekļiem. Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma sastāvā nav dzīvojamās telpas un tas nav izīrēts likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā, Atsavināšanas likuma 45.panta trešās daļas nosacījumi nav piemērojami.
Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 12.panta pirmo daļu, atsavinot dzīvokļa īpašumu, pārējiem attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašniekiem nav pirmpirkuma un izpirkuma tiesību, izņemot gadījumus, kad dzīvokļu īpašnieku kopība par to pieņēmusi lēmumu šajā likumā noteiktajā kārtībā un zemesgrāmatā izdarīta atzīme par pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu. Nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 2100 005 0313) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 2100 005 0313) un būves (būves kadastra apzīmējums 2100 005 0313 001) – Ventspils ielā 6, Rēzeknē, Rēzeknes pilsētas zemesgrāmata nodalījumā Nr. 2544 nav atzīmes par pārējo dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu uz Nekustamo īpašumu.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteikto apgrūtinājumu, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija".
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Zemkopības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, atsavināšanu, nemainot valdītāju, un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts konceptuāli atbalstīt Zemkopības ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma Ventspils ielā 6-3, Rēzeknē, atsavināšanu, nemainot valdītāju, un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets.
Atsavināšanas likuma 9.panta pirmajā daļā noteikts, ka valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē Nekustamo īpašumu.
Rīkojuma projekts paredz Nekustamā īpašuma valdītājam uzdevumu nodot pircējam Nekustamo īpašumu 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līguma noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgu pieņemšanas un nodošanas aktu. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamā īpašuma pircējam noteikts, izvērtējot nekustamā īpašuma pircēja pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem.
VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmais valsts nekustamais īpašums nav nepieciešams citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu ievietojot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc rīkojuma projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa rīkojuma projektā minēto nekustamo īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, to var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – fiziska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Jebkurš tiesību subjekts – juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. Saskaņā Atsavināšanas likuma 47.pantu atsavināšanas izdevumus sedz no publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtajiem līdzekļiem. Atsavināšanas izdevumu apmērs tiks noteikts Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2024. noteikumu Nr. 639 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 4. punktam skaidrojam, ka tiesību akta projekts būtiski nemaina esošo regulējumu, neietekmē sabiedrībai nozīmīgās iniciatīvās un procesus, neparedz ieviest reformu izstrādes un īstenošanas procesu un neskar publiskā finansējuma plānošanu, tādēļ sabiedrības līdzdalības kārtība rīkojuma projekta izstrādē netiek piemērota.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā Ministru kabineta tīmekļvietnē – sadaļā/Tiesību aktu projekti.
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Zemkopības ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot Ministru kabineta rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Vēsturisko Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai.
Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
Paskaidrojošie dokumenti, kuri satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Vēsturisko Nekustamā īpašuma īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no zemesgrāmatas nodalījuma, kura noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai.
Zemesgrāmatu likuma 1.pants noteic, ka zemesgrāmatas ir visiem pieejamas un to ierakstiem ir publiska ticamība.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi