Anotācija (ex-ante)

24-TA-1048: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumos Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
-

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
- Sniegt Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" noteiktajām personu grupām tiesības saņemt garantiju un (vai) atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju, ja hipotekāro aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai izsniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai krājaizdevu sabiedrība.

- Palielināt subsīdijas "Balsts" pieejamību ģimenēm, palielinot ienākumu slieksni, kas nepieciešams, lai ģimene kvalificētos subsīdijas saņemšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
- Ministru kabineta 2018. gada 20. februāra noteikumu Nr. 95 "Noteikumi par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai" (turpmāk - Noteikumi) 3.1. apakšpunkts nosaka, ka aizņēmējam ir tiesības saņemt garantiju un (vai) atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju (turpmāk - Balsts subsīdija), ja hipotekāro aizdevumu izsniedz Latvijā reģistrēta kredītiestāde, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle, kas noslēgusi sadarbības līgumu ar akciju sabiedrību "Attīstības finanšu institūcija Altum" (turpmāk – ALTUM) un ir tiesīga izsniegt aizdevumus Latvijā.

- Noteikumi paredz, ka ģimenei, kurā aug vismaz trīs bērni (vai divi bērni un iestājusies grūtniecība) vai ģimenei, kurā aug bērns ar invaliditāti (turpmāk - ģimene), vidējie ienākumi pēdējos 12 mēnešus, par kuriem maksājams iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk - ienākumi), kopsummā nedrīkst pārsniegt bruto 17 000 EUR uz vienu ģimenes locekli, lai kvalificētos Balsts subsīdijas saņemšanai.

- Hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā garantija un Balsts subsīdija paliek spēkā, vienlaikus nosakot, ka aizdevuma pamatsummas pieaugums pārkreditēšanas gadījumā nav pieļaujams.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
- Ņemot vērā Noteikumu 3.1. apakšpunktu, aizņēmējam nav tiesību saņemt garantiju un (vai) Balsts subsīdiju, ja hipotekāro aizdevumu izsniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai krājaizdevu sabiedrība (turpmāk – nebanku finansētājs), kas atsevišķos gadījumos var būt vienīgais finanšu pakalpojumu sniedzējs, kur saņemt hipotekāro aizdevumu, ja kredītiestādes ir atteikušas izsniegt hipotekāro aizdevumu. Šādas situācijas visbiežāk ir reģionos, kur bankas neuzņemas kreditēt dzīvojamās telpas iegādi vai būvniecību dažādu iemeslu dēļ.
1. tabula
Kredītiestāžu piešķirto hipotekāro aizdevumu skaits un kopsumma pēc to nodrošinājuma (ķīlas) atrašanās vietas Latvijas statistiskajos reģionos 2022. un 2023. gadā , milj. EUR
Statistiskais reģions (teritorijās līdz 31.12.2023) Piešķirto hipotekāro aizdevumu skaits Hipotekāro aizdevumu līgumos noteikto saistību kopsumma, milj. eiro
Rīga 7524 559.23
Pierīga 4164 447.67
Vidzeme 553 32.64
Kurzeme 1062 56.89
Zemgale 964 59.32
Latgale 359 14.4
Kopā 14626 1170.15
Avots: Latvijas Bankas sniegtie dati

Kā redzams 1. tabulā, lielākā daļa no kredītiestāžu hipotekārajiem aizdevumiem (80% no visiem piešķirtajiem aizdevumiem) ir izsniegti mājokļa iegādei Rīgā vai Pierīgā, un ir manāma izsniegto aizdevumu disproporcija arī starp pārējiem reģioniem.

- Ņemot vērā būvniecības izmaksu pieaugumu Krievijas uzsāktā kara Ukrainā dēļ, kā arī EURIBOR likmju pieaugumu, var gadīties situācijas, kad ģimenes ienākumi ir pārāk augsti, lai kvalificētos Balsts subsīdijas saņemšanai, ja ģimene ar hipotekārā aizdevuma saistībām vēlas iegādāties vai uzbūvēt bērnu skaitam atbilstošu un energoefektīvu mājokli. Ģimeņu ienākumu slieksnis, lai kvalificētos Balsts subsīdijai nav pārskatīts kopš Balsts subsīdijas spēkā stāšanās - 2020. gada jūlija. 

- Hipotekāro pārkreditēšanu regulē Ministru kabineta 2016.gada 25.oktobra noteikumi Nr. 691 “Noteikumi par patērētāja kreditēšanu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.691), kuri 2024.gada 12.martā tika papildināti ar XIV1.nodaļu “Hipotekārās pārkreditēšanas procesa īstenošanas kārtība un termiņi”. Šajā MK noteikumu Nr.691 nodaļā ir noteikts, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā iepriekšējais aizdevējs jaunajam aizdevējam sniedz informāciju par saistību atlikumu (par neatmaksātās pamatsummas atlikumu, uzkrātajiem procentu un citiem no hipotekārās kreditēšanas līguma izrietošajiem maksājumiem), kāds tas būtu sešdesmitajā dienā pēc informācijas sniegšanas, izdarot pieņēmumu, ka aizņēmējs šajā laikā nav veicis hipotekārās kreditēšanas līgumā paredzētos maksājumus (turpmāk – maksimālais saistību atlikums). Jaunajam aizdevējam ir pienākums noslēgt jauno hipotekārās kreditēšanas līgumu maksimālā saistību atlikuma apjomā. Tātad pārkreditēšanas gadījumā var būt gadījumi, kad aizdevuma pamatsumma var pieaugt. Vienlaikus Noteikumu 18.punktā noteikts, ka garantija sedz neatmaksāto aizdevuma pamatsummu un garantiju nesniedz aizdevuma procentu, kavējuma procentu, līgumsodu un citu veidu maksājumu segšanai. Lai neradītu šaubas, ka šādos gadījumos iepriekš piešķirtā garantija arī paliek spēkā, attiecīgi ir papildināmi Noteikumi.

- Noteikumu 11.1 punktā noteikts, ka pārkreditēšanas gadījumā netiek piemērota garantijas maksa par garantijas pieteikuma izskatīšanu. Noteikumu 25.3 punkts  paredz, ka pārkreditācijas gadījumā garantija paliek spēkā un tā pāriet uz jauno aizdevēju nemainīga. Līdz ar to garantijas pāriešana un jauno aizdevēju hipotekārās pārkreditēšanas ietvaros nav uzskatāma par garantijas nosacījumu maiņu, par kuru tiek noteikta vienreizēja maksa 1 % apmērā no atlikušās garantijas summas.
 
Risinājuma apraksts
- Lai veicinātu konkurenci finanšu pakalpojumu tirgū, kā arī veicinātu hipotekāro kreditēšanu reģionos, Grozījumi paredz sniegt iespēju nebanku finansētājiem izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju. Grozījumi paredz noteikt prasības patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai tie būtu tiesīgi piedalīties atbalsta programmu īstenošanā.

- Lai sniegtu finansiālu atbalstu ģimenēm, kuras finansiāli spēj atļauties iegādāties vai uzbūvēt jaunu mājokli ar hipotekāro aizdevumu, ir nepieciešams palielināt maksimālo ienākumu slieksni, kas ļautu vairāk ģimenēm kvalificēties Balsts subsīdijas saņemšanai. Ņemot vērā, ka Noteikumos esošie ienākumu sliekšņi nav pārskatīti kopš Balsts subsīdijas uzsākšanas 2020. gada jūlijā, ienākumus ir nepieciešams indeksēt atbilstoši inflācijai, kas notikusi līdz šī gada aprīlim. Balsoties uz Centrālās statistikas pārvaldes inflācijas kalkulatoru, patēriņa cenas visām precēm un pakalpojumiem[1], laika periodā no 2020. gada jūlija līdz 2024. gada aprīlim, pieaugušas par 33.3%, tādējādi maksimālos ienākumus, lai ģimene kvalificētos Balsts subsīdijas saņemšanai, ir nepieciešams palielināt uz 23 000 EUR uz vienu ģimenes locekli.

- Lai nodrošinātu vienotu regulējumu hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā un nodrošinātu, ka garantija tiek saglabāta, ja pārkreditācija veikta saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 691, atbilstoši precizēts Noteikumu 25.3 punkts, nosakot, ka garantija un atbalsta programmas "Balsts" subsīdija paliek spēkā hipotekārās pārkreditēšanas brīdī esošajā apjomā, vienlaikus ievērojot visu ar aizdevumu atlikušās attiecīgā aizdevuma saistības pret iepriekšējo aizdevēju atbilstoši normatīvajos aktos par patērētāja kreditēšanu noteiktajā kārtībā. Tādējādi precizējumi nosaka, ka hipotekārās pārkreditēšanas gadījumā ir pieļaujams aizdevuma apmēra pieaugums tikai MK noteikumos Nr. 691 noteikto gadījumu dēļ, vienlaikus ievērojot arī to, ka garantija un Balsts subsīdija paliek spēkā hipotekārās pārkreditēšanas brīdī esošajā apjomā. Turklāt šī iemesla dēļ Noteikumu 11.2.apakšpunktā arī noteiktā ikgadējā garantijas maksa nemainīsies.

- Lai nodrošinātu skaidrāku normatīvo regulējumu, precizēts Noteikumu 11.1 punkts, nosakot, ka pārkreditēšanas gadījumā Altum nepiemēro komisijas maksu par garantijas nosacījumu maiņu.

[1] Inflācijas kalkulators, pieejams: https://tools.csb.gov.lv/cpi_calculator/lv/2020M06-2024M03/0/100
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • personas ar invaliditāti
  • Jaunie speciālisti
  • Ģimenes ar bērniem
  • Nacionālo bruņoto spēku karavīri
Ietekmes apraksts
- Grozījumi veicinās finansējuma pieejamību mājokļa iegādei vai būvniecībai Noteikumos noteiktajām personu grupām. 

- Grozījumi nodrošinās finansiālu atbalstu pirmās iemaksas veikšanai hipotekārajam aizdevumam ģimenēm, kuras finansiāli spēj atļauties ikmēneša hipotekāros maksājumus mājokļa iegādei vai būvniecībai. 
Juridiskās personas
  • Patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji
  • Kredītiestādes
  • Krājaizdevu sabiedrības
Ietekmes apraksts
Grozījumi veicinās konkurenci starp kredītiestādēm un nebanku finansētājiem, kā arī sniegs iespēju nebanku finansētājiem izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju, kas stiprinās nebanku finansētāju lomu hipotekāro aizdevumu tirgū.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Ietekmes apraksts
Ņemot vērā, ka garantijas un (vai) subsīdijas pieejamība būtiski palielina kreditēšanās iespējas, Noteikumos noteiktajām personu grupām ir būtiski, lai hipotekārais aizdevums būtu pieejams ar minēto atbalstu. Ja hipotekāro aizdevumu ar garantiju un (vai) subsīdiju ir iespējams saņemt tikai komercbankās, tas būtiski ietekmē iespēju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piesaistīt jaunus klientus vai krājaizdevu sabiedrībām izsniegt hipotekāros aizdevumus saviem biedriem, kā rezultātā finanšu pakalpojumu sniedzēji savā starpā nespēj efektīvi konkurēt. Grozījumi sniegs iespēju nebanku finansētājiem izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju, kas stiprinās nebanku finansētāju lomu hipotekāro aizdevumu tirgū un veicinās konkurētspēju starp dažādiem finanšu pakalpojuma sniedzējiem, kuriem viens no sniegtajiem finanšu pakalpojumu veidiem ir hipotekārie aizdevumi.

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Ņemot vērā garantiju un Balsts subsīdijas būtisko ietekmi uz hipotekāro aizdevumu tirgu, grozījumi sniegs iespēju nebanku finansētājiem izsniegt hipotekāros aizdevumus ar garantiju un (vai) subsīdiju, kas stiprinās nebanku finansētāju lomu hipotekāro aizdevumu tirgū, tādējādi veicinot nebanku finansētāju attīstību un efektīvu konkurētspēju ar komercbankām.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

-

2.2.5. uz konkurenci:

Ietekmes apraksts
Grozījumi veicinās konkurenci starp kredītiestādēm un nebanku finansētājiem.

2.2.6. uz nodarbinātību:

-

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
Ņemot vērā, ka garantiju programmā no 2023. gada piešķirtā finansējuma 6 000 000 EUR apmērā, garantijās tika izsniegs finansējums 4 520 000 EUR apmērā, šobrīd ir izveidojies finansējuma pārpalikums aptuveni 1 480 000 EUR apmērā (6 000 000 – 4 520 000 = 1 480 000). Finansējuma pārpalikums garantiju programmā ir saistīts ar EURIBOR likmju pieaugumu, kas nelabvēlīgi ietekmēju ģimeņu vēlmi iegādāties mājokli ar hipotekārā kredīta saistībām. Līdzīga situācija ir Balsts subsīdijā, kur no piešķirtā 2023. gada finansējuma 3 miljons EUR apmērā, izlietoti 2.9 miljoni EUR, kā rezultātā radies pārpalikums 100 000 EUR apmērā (3 000 000 - 2 900 000 = 100 000) un no 2022. gada piešķirtā finansējuma 3 600 000 EUR apmērā, 2022. gadā subsīdijas tika izsniegtas 3 400 000 EUR apmērā un šobrīd ir izveidojies finansējuma pārpalikums 200 000 EUR apmērā (3 600 000 – 3 400 000 = 200 000), kopā radot finansējuma pārpalikumu 300 000 EUR apmērā. 

Tiek prognozēts, ka ļaujot atbalsta saņēmējiem saņemt garantiju un (vai) Balsts subsīdiju no nebanku finansētājiem, pieprasījums pēc garantijām pieaugs par 10% un Balsts subsīdijām pieaugs par 5%, kas attiecīgi izmaksās 450 000 EUR garantijām un 145 000 EUR subsīdijas Balsts izsniegšanai. Palielinot maksimālos ienākumu sliekšņus, lai ģimenes kvalificētos Balsts subsīdijas saņemšanai, tiek prognozēts, ka pieprasījums pēc Balsts subsīdijām pieaugs par 5%, kas izmaksās 145 000 EUR gadā. 


Ievērojot noteikumu projektā paredzētās izmaiņas, nepieciešamais finansējums mājokļu garantijas programmai un Balsts subsīdijai 2024. gadā un 2025. gadā tiks nodrošināts no Altum budžetā pieejamā finansējuma, savukārt turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijas budžetā mājokļu garantiju programmai un Balsts subsīdijai paredzētā finansējuma ietvaros. Ievērojot Attīstības finanšu institūcijas likuma 12.panta trešajā un ceturtajā daļā noteikto, ir izvērtēts un tiek apstiprināts, ka noteikumu projekts neietekmē kopējās programmas darbības rādītāju novērtējumu un nav nepieciešams aktualizēt esošo programmas novērtējumu.
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Grozījumi tiks izsludināti sabiedrības līdzdalībai vispārējā kārtībā. 

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījumi veicinās sasniegt Latvijas nacionālā attīstības plāna 2021. – 2027. gadam rīcības virziena mērķa indikatoru 346 un rīcības virziena uzdevumus 351, 352, 353.

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījumi veicinās finansējuma pieejamību ģimenēm reģionos, kurām ir pietiekami augsti ienākumi, lai atļautos hipotekārā aizdevuma ikmēneša maksājumus, taču ir pārāk zemi, lai sakrātu pirmo iemaksu. Grozījumi sniegs iespēju samazināt pirmo iemaksu hipotekārajam aizdevumam ģimenēm, kuras finansiāli spēj atļauties maksāt ikmēneša hipotekārā aizdevuma maksājumus mājokļa iegādei vai būvniecībai.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
-

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Grozījumi veicinās finansējuma pieejamību ģimenēm ar bērniem mājokļa iegādei vai būvniecībai ar hipotekāro aizdevumu, tādējādi sniedzot bērnam iespēju dzīvot kvalitatīvākā mājoklī.

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk