Anotācija (ex-ante)

25-TA-102: Noteikumu projekts (Grozījumi)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumos Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums

Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija

Apraksts

Farmācijas likuma 5. panta 1. punkts un 42. punkts un Epidemioloģiskās drošības likuma 31. panta trešā un piektā daļa

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Regulēt jautājumu par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu ar mērķi veicināt progresu sabiedrības veselības jomā, konkretizējot aptiekās un ārstniecības iestādēs atļautos farmaceitiskos pakalpojumus.
Mazināt birokrātisko slogu aptiekām, atsakoties no pārmērīgām prasībām.

Spēkā stāšanās termiņš

Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)

Pamatojums

1) 2026. gada 1. jūlijā stājas spēkā 47.⁵1. apakšpunkta norma par pienākumu klīniskajam farmaceitam nēsāt pie apģērba redzamā vietā apliecību – piespraudi stājas spēkā
2) 2027. gada 1. janvārī stājas spēkā:
- 28.¹7.,28.¹8., 28.¹10., 28.¹11. un 28.¹12. apakšpunkta punkta norma par farmaceitiskā pakalpojumu sniegšanu vispārējā tipa aptiekā (aptiekas filiālē): vakcināciju pret gripu un ērču encefalītu personām no 18 gadu vecuma (neattiecas uz valsts apmaksātām vakcīnām), D vitamīna līmeņa noteikšanu un ekspresdiagnostikas testu veikšanu - C hepatīta vīrusa antivielu noteikšanai, B hepatīta antigēna noteikšanai un Treponema pallidum (IgG, IgM, IgA) antivielu kvalitatīvai noteikšana (netiek attiecināts uz valsts apmaksātu pakalpojumiem),
- 27.5. apakšpunkta norma par farmaceitiskā pakalpojuma sniegšanu vispārējā tipa aptiekā - recepšu zāļu izsniegšanu bez ārstniecības personas izrakstītas receptes un šī gadījuma fiksēšanu e-veselības sistēmā, elektroniski noformējot parasto recepti.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Aptieku darbības kārtību Latvijā regulē Farmācijas likums un Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumi Nr. 288 "Aptieku darbības noteikumi" (turpmāk - Ministru kabineta noteikumi Nr. 288).

Aptieku darbības uzdevums ir sekmēt veselības uzlabošanos un uzturēšanu, un palīdzēt pacientiem ar veselības problēmām zāles lietot vislabākajā veidā. Zāļu lietošana ir visizplatītākā intervence veselības aprūpes sistēmā, un visu zāļu lietošanas ķēdē iesaistīto veselības aprūpes speciālistu galvenajam mērķim jābūt iespējami labākā zāļu lietošanas rezultāta sasniegšanai attiecībā uz pacientu. Savukārt nepareiza zāļu lietošana rada neoptimālus zāļu lietošanas rezultātus un būtisku kaitējumu pacientu veselībai, un tā samazina veselības aprūpes sistēmu efektivitāti un ilgtspēju.

Farmaceitiem aptiekā, īstenojot farmaceitisko aprūpi, ir jāsniedz farmaceitiskie pakalpojumi, sekmējot efektīvu un racionālu zāļu lietošanu, bet pašreizējais regulējums Ministru kabineta noteikumos Nr. 288 attiecībā uz farmaceitiskās aprūpes īstenošanu nav visaptverošs, salīdzinot ar Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, un kā galvenos virzienus iezīmē tikai -
- farmakoterapeitiskās konsultācijas sniegšanu,
- zāļu un citus veselības aprūpes produktus izplatīšanu,
- zāļu izgatavošanu,
- veselības veicināšanas un slimību profilakses propagandēšanu, kā arī atsevišķus farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniegšanu, piemēram:
1. holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšanu asinīs,
2. glikozes līmeņa noteikšanu asinīs ar glikometru,
3. pulsa frekvences un arteriālā asinsspiediena mērīšanu,
4. svara vai ķermeņa masas indeksa noteikšanu,
5. SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšanu,
6. vakcināciju pret Covid-19 infekciju.

Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcija par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu

2020. gada 20. martā Eiropas Padome pieņēma rezolūciju par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu (turpmāk - Padomes rezolūcija par farmaceitiskās aprūpes ieviešanu), kurā noteikti farmaceitiskās aprūpes galvenie elementi un farmaceita centrālā loma uz pacientu orientētas aprūpes pieejai sadarbībā ar aprūpētājiem *, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem (integrēta aprūpe), ar zālēm saistītu problēmu profilakse, atklāšana un atrisināšana, kā arī atbildības uzņemšanās par zāļu lietošanas optimizēšanu, lai uzlabotu pacienta veselības stāvokli un dzīves kvalitāti.* Definīcija: “Aprūpētājs ir ikviena persona .., kas rūpējas par ģimenes locekli, partneri vai draugu, kam nepieciešama palīdzība slimības, nespēka, invaliditātes, garīgās veselības problēmu vai atkarības dēļ un kas nespēj tikt galā bez šā aprūpētāja atbalsta.” (Avots: Nacionālais veselības dienests (National Health Service, NHS) (Apvienotā Karaliste))

Farmaceitiskās aprūpes process Padomes rezolūcijā par farmaceitiskās aprūpes ieviešanu raksturots kā:

1) Pacienta novērtēšana. Novērtēšanas galvenais mērķis ir novērtēt ar zālēm saistītās pacienta vajadzības un vēlmes un noteikt, vai ir kādas ar zāļu terapiju saistītas problēmas. Pacienta novērtēšanu farmaceitam atvieglo iespēja piekļūt attiecīgā pacienta veselības stāvokļa dokumentācijai un papildināt to, jo pacienti var saņemt zāles no vairākiem parakstītājiem vairākās vietās. Lai gan parasti novērtēšana notiek klātienē, daži pacienti var nespēt pilnvērtīgi piedalīties novērtēšanā personisku apstākļu dēļ, un šādos gadījumos farmaceitam jāsadarbojas ar aprūpētājiem un jābūt piekļuvei attiecīgajai dokumentācijai. Novērtēšanā arī jācenšas apkopot ar pacientu saistītu informāciju, piemēram, informāciju par pacienta vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, tostarp par kontrindikācijām un klīnisko laboratorijas izmeklējumu rādītājiem, hronisku veselības problēmu ārstēšanu un ārstēšanas norādījumu ievērošanu. Pacienta novērtēšanai jābūt precīzai un vispusīgai, un tā ir jādokumentē tā, lai vajadzības gadījumā to varētu viegli iegūt un atjaunināt, kā arī dalīties ar to. Rezolūcijā akcentēta zāļu lietošanas pārskatīšanas nepieciešamība un zāļu lietošanas pārskata sastādīšana (medication review), proti, veicot visu pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu (recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču) strukturētu novērtēšanu, ar mērķi izvērtēt pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu atbilstību, drošumu un efektivitāti, lai novērtētu faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu, un vajadzības gadījumā veiktu arī ārstēšanas pielāgošanu, īstenojot farmakoterapeitisko aprūpi. Zāļu lietošanas pārskatīšana ir nepieciešama atsevišķās situācijās un attiecībā uz noteiktām pacientu grupām gadījumos, kad attiecīgās personas receptes pārskatīšana nebūtu pietiekami vispusīga, lai nodrošinātu pacienta veselības stāvokļa uzlabošanos un optimizētu zāļu lietošanu.

2) Ar zāļu lietošanu saistītu problēmu identificēšana, risināšana un profilakse. Ar zāļu lietošanu saistīta problēma ir “ar zāļu terapiju saistīts notikums vai apstāklis, kas faktiski vai potenciāli kavē vēlamo veselības stāvokļa uzlabošanos”. Zāļu lietošanas problēmas cita starpā ir saistītas ar zāļu izvēli, devām un došanu, blakusparādībām, nepareizu izsniegšanu, nepareizu parakstīšanu, kā arī ar norādījumu ievērošanas un izpildes jautājumiem. Farmaceitam ir jānovērtē ar zāļu lietošanu saistītas problēmas, lai noskaidrotu cēloni un ieteiktu korektīvu rīcību vienmēr, kad tas ir iespējams, nosakot prioritātes atbilstoši pacienta vajadzībām un vēlmēm. Pacienta stāvoklis un neatbilstoša zāļu lietošana var palielināt apdraudējumu pacienta veselībai, bet, ja novērtēšanas laikā pacientam nav ar zāļu lietošanu saistītu problēmu, farmaceitiskās aprūpes pasākumos galvenā uzmanība ir jāpievērš problēmu profilaksei, jo joprojām ir iespējamas izmaiņas, kas var novērst nelabvēlīgu ietekmi uz veselību. Profilaktiskā darbība cita starpā ietver izglītošanu un apmācību, kuras mērķis ir uzlabot pacienta izpratni par zālēm un panākt to pareizu lietošanu, regulāru pacienta novērošanu (arī attālināti, piemēram sazinoties ar pacientu pa tālruni vai ar citiem informācijas tehnoloģijas līdzekļiem), īstenojot arī periodiskas starpdisciplināras sanāksmes, iesaistot ārstniecības personas un citus veselības aprūpes speciālistus un apspriežot pacienta aprūpi kopumā un izvērtējot katru zāļu priekšrocības un riskus, kā arī pacienta kompleksās veselības aprūpes vajadzības.

3) Farmaceitiskās aprūpes plāna sagatavošana. Farmaceitam sadarbībā ar pacientu, aprūpētājiem, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstīgi attiecīgajam gadījumam ir jāizstrādā pacienta vajadzībām pielāgots farmaceitiskās aprūpes plāns. Farmaceitiskās aprūpes plāna mērķis ir nodrošināt, ka zāles atbilst pacienta vajadzībām un vēlmēm un ka zāles optimāli sekmē pacienta stāvokļa efektīvu pārvaldību. Farmaceitiskās aprūpes plānam ir jākoordinē dažādu parakstītāju parakstītu zāļu lietošana un jāuzlabo pacienta spēja pašam pārvaldīt savu stāvokli, tostarp pareizi lietot bezrecepšu zāles. Farmaceitiskās aprūpes plāna saturā un izkārtojumā ir jāņem vērā visas pacienta īpašās vajadzības, vēlmes un mērķi (piemēram, invaliditāte vai ar dzimumu saistītas vajadzības). Tam ir jāsastāv no vairākiem elementiem, pievēršot uzmanību katrai pacienta veselības problēmai, tās ārstēšanai un ārstēšanas galvenajiem mērķiem, kā arī darbībām, pienākumiem un uzraudzības un novērošanas grafikam. Farmaceitiskās aprūpes plāns ir jāievieto attiecīgās aptiekas dokumentācijā, un tā kopija jāizsniedz pacientam, zāļu parakstītājiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, kā arī, ja nepieciešams, pacienta ģimenei un aprūpētājiem. Farmaceitiskās aprūpes plāns ir īpaši svarīgs savstarpēji konkurējošu un pretrunīgu klīnisko prioritāšu līdzsvarošanai polimorbīdu pacientu gadījumā.

4) Novērošana. Izmantojot atbilstošas saziņas metodes (arī attālināti) un paredzot periodiskas konsultācijas klātienē, jāveic regulāra novērošana, lai uzraudzītu un novērtētu pacienta progresu attiecībā uz vēlamajiem rezultātiem, kas noteikti farmaceitiskās aprūpes plānā. Novērošanas tikšanos rezultāti vajadzības gadījumā jādokumentē un jāpaziņo pacientam, zāļu parakstītājam un citiem veselības aprūpes speciālistiem. Mainoties pacienta veselības stāvoklim, šis process nodrošinās medicīniskās palīdzības nepārtrauktību.

5) Pacienta konsultēšana, izglītošana un ieteikumi pacientam. Lai pacienti varētu optimizēt zāļu lietošanu, viņiem ir jāizprot zāļu nozīme viņu veselības problēmu ārstēšanā. Tādējādi tiks sekmēta ārstēšanas norādījumu ievērošana un drošība, uzlabota slimības pārvaldība un atvieglota pacienta pašaprūpe. Konsultācijas, izglītošana un ieteikumi ir jānodrošina skaidrā un saprotamā veidā, izmantojot efektīvākos līdzekļus (piemēram, drukātus vai digitālus pacienta izglītošanas materiālus un tiešsaistes rīkus), kā arī tie ir jāapspriež un jāizceļ/jāievirza, lai tie papildinātu mutisko saziņu. Īpaša uzmanība jāpievērš pacienta psihosociālajam kontekstam un jāņem vērā jebkādi veselības stāvokļa pasliktinājumi. Tāpat saziņā ar aprūpētājiem uzmanība jāpievērš viņu funkcijai, pienākumiem un spējām, kā arī jāievēro pacienta autonomija.

Farmaceitiem ir jānodrošina, ka visā farmaceitiskās aprūpes procesā tiek ievērots pacientu privātums, cieņa pret pacientu un konfidencialitāte (piemēram, konsultācijām ir jānotiek privātās konsultāciju vietās un informācija par personas veselības stāvokli ir jāapstrādā, ievērojot attiecīgās juridiskās saistības un profesionālās prakses standartus).

Padomes rezolūcijā par farmaceitiskās aprūpes ieviešanu norādīts, ka būs nepieciešami līdzekļi, lai aptiekas varētu ieviest kvalificētu farmaceitisko aprūpi un uzlabot pacientu veselības stāvokli un drošību. Lielākajā daļā valstu vispārējā tipa aptieku sektorā atalgojums joprojām ir saistīts ar izsniegto recepšu daudzumu un/vai izsniegto produktu vērtību. Līdzīgi arī slimnīcu sektorā aptieku budžets bieži vien tiek noteikts, pamatojoties uz nodrošināto zāļu daudzumu un gultu skaitu.
Tomēr farmaceitu laiks un zināšanas tiktu izmantotas atbilstošāk un efektīvāk, ja galvenā uzmanība tiktu veltīta aptiekas īstenotiem pacientu aprūpes pasākumiem un iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumiem. Jau daudzus gadus ir atzīts, ka būtu loģiski un vērtīgi aptiekas atalgojumu saistīt ar šo pasākumu nodrošināšanu. Farmaceitiskajai aprūpei ar holistisku, uz pacientiem orientētu starpdisciplināras sadarbības pieeju ir nepieciešams laiks un intelektuālie resursi, kā arī lielākas atbildības uzņemšanās. Ņemot vērā to, ka farmaceitiskās aprūpes īstenošanai nepieciešamas noturīgas izmaiņas uzvedībā un praksē, būs nepieciešami atbilstoši “paskubinājumi”, stimuli un atturoši pasākumi kopā ar izmaiņām atalgojumā. Farmaceitiskajā aprūpē ieguldītie līdzekļi uzlabos pacientu veselības stāvokli un palielinās veselības aprūpes sniegšanas efektivitāti un lietderību. Ja farmaceitiskā aprūpe tiek sniegta sistemātiski, konsekventi un pienācīgā veidā atbilstoši veselības aprūpes pakalpojumu vajadzībām un prasībām, jāizvērtē pasākumu kopuma ieviešana attiecīgajā darbības sistēmā, kas reglamentē aprūpes pakalpojumus.

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam (Ministru kabineta rīkojums Nr. 359, Rīgā 2022. gada 26. maijā (prot. Nr. 28 43. §) farmaceitiskā aprūpe akcentēta kā atbildīga zāļu terapijas nodrošināšana ar mērķi sasniegt noteiktu rezultātu, kas uzlabo pacienta dzīves kvalitāti, un tā ietver procesus, kurā farmaceits sadarbojas ar pacientu un citiem speciālistiem, izstrādājot, īstenojot un pārraugot terapeitisko plānu, kas pacientam sniegs noteiktus terapeitiskos rezultātus, kā arī nepieciešamība uzlabot aptiekas pakalpojumu pieejamību un attīstīt farmaceitisko aprūpi, palielinot farmaceita lomu veselības aprūpē, piemēram, uzsākt attīstīt pacienta lietoto recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu, uztura bagātinātāju un medicīnisko ierīču novērtēšanu, kā arī pacienta lietoto zāļu salīdzināšanu, lai novērtētu faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu, kā arī labotu ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas, piemēram, izlaišanu, dublēšanu, nepareizas devas vai zāļu mijiedarbību, rezultātā sekmējot efektīvu un racionālu zāļu lietošanu.

Farmaceitiskā aprūpe tieši un vispusīgi risina pacientu zāļu vajadzības un viņu dzīves kvalitātes jautājumus. Tādējādi tā sekmē veselības aprūpes speciālistu kopējos centienus nodrošināt uz pacientu orientētu aprūpi un optimizēt zāļu lietošanu. Farmaceitiskā aprūpe ietver šādas funkcijas:
1) potenciālo un reālo ar zālēm saistīto problēmu identificēšanu,
2) reālu ar zālēm saistītu problēmu risināšanu,
3) ar zālēm saistītu problēmu novēršanu. Farmaceitiskā aprūpe ir primārās un sekundārās veselības aprūpes sastāvdaļa, ko savas kompetences ietvaros veic farmaceits vai klīniskais farmaceits.

Latvijā ir jāstrādā pie farmaceita lomas stiprināšanas farmaceitiskās aprūpes īstenošanā, tai skaitā hronisko pacientu aprūpē primārajā aprūpē sadarbībā ar ģimenes ārstiem, jo īpaši attiecībā uz dažādu speciālistu nozīmēto zāļu un to devu salāgošanu (medication reconciliation, review), kas ir vispārpieņemta prakse daudzās valstīs. Latvijā šāda prakse gan paaugstinātu pacientu drošību, gan veicinātu racionālu un efektīvu zāļu lietošanu. Farmaceitiem un ārstniecības personām, tai skaitā medicīnas māsām, kuras ir iesaistītas zāļu izrakstīšanā un kopā ar farmaceitiem visbiežāk ir iesaistītas pacienta zāļu vajadzību nodrošināšanā, ir jāgūst ievērojams labums no farmaceitiskās aprūpes ieviešanas. Starpdisciplinārai sadarbībai farmaceitiskajā aprūpē jāuzlabo komandas darbs un jāsamazina ar zālēm saistītais kaitējums.

Lai uzsāktu īstenot Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu, ar 2024. gada novembri Latvijā ir uzsākts Pilotprojekts “Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka - zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes pakalpojuma izveide” (turpmāk - Pilotprojekts par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu), ko īsteno Latvijas Farmaceitu biedrība, un farmaceitu apmācības uzsāktas ar 2025. gada 1. maiju.

1. Pilotprojekta par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu mērķis ir ieviest jaunu pakalpojumu "Strukturēts pacientu konsultācijas rīks - zāļu lietošanas pārskats", kurā farmaceiti sniegtu padziļinātas konsultācijas hroniskiem pacientiem, izveidojot zāļu lietošanas pārskatu optimālai, drošai terapijai. Uzdevumi ir:
1. Apkopot, izvērtēt lietotās zāles, izstrādāt zāļu terapijas plānu. Saskaņā ar PVO 2017. gada informāciju, vairāk nekā 50% no visām zālēm tiek izrakstītas vai izsniegtas nepareizi, un puse pacientu tās lieto nepareizi.
2. Izskaidrot un apmācīt pacientus (klientus) par atbilstošu, atbildīgu un drošu zāļu lietošanu. Pētījumi Latvijā liecina, ka pacienti bieži nesaņem pilnīgu informāciju par izrakstītajām zālēm un to blakusparādībām (SPKC, 2020).

2. Pilotprojektā par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu paredzēta:
a) Pacientu iesaistīšana (piekrišana datu apstrādei un laika veltīšana konsultācijai);
b) Ārstniecības personu informēšana un projekta rezultātā iegūto datu (pārskata) piedāvāšana nodrošināt arī terapijas uzraudzītājam (ģimenes ārstiem, aprūpētājiem u.c.);
c) Konsultēšanas rīka papildināšana ar iespēju dokumentēt klīniskos terapijas rezultātus (analīzes u.c. izmeklējumi), attīstot padziļināta klīniskā farmaceita zāļu lietošanas pārskata izveidošanu.

3. Pilotprojekta par farmaceitiskās aprūpes īstenošanu galvenie uzdevumi:
1) farmaceitisko pakalpojuma standartizācija, lai sasniegtu pacienta terapeitiskos mērķus, mazinātu zāļu lietošanas riskus. Izveidot standartizētu zāļu lietošanas pārskata modeli, padarot šo pakalpojumu plaši pieejamu.
2) IT platformas izveide informācijas apkopošanai un aplikācija pacientu ziņojumiem; datu iegūšana par pakalpojuma efektivitāti un speciālistu atsauksmēm. Izstrādāt IT risinājumu efektīvai informācijas apkopošanai un analīzei.
3) Sasniedzamie rezultāti: racionālāka un drošāka zāļu lietošana, sasniegti pacienta terapeitiskie mērķi, uzlabota pacientu veselībpratība.
4) Ciešāk integrēt farmaceitisko aprūpi primārajā veselības aprūpē, attīstot pacientcentrētu modeli. Farmaceita integrācija ārsta atbalsta komandā samazina nelietderīgu zāļu iegādi, samazina izmaksas, ietaupa ārsta laiku, mazina papildus konsultāciju vajadzību.

Farmaceita loma veselības aprūpē (ārstniecībā) ir definēta arī Ārstniecības likumā (53.³ un 53.⁴ pants), norādot farmaceita un klīniskā farmaceita sasniedzamos uzdevumus veselības aprūpē un integrējot viņus multidisciplinārās veselības aprūpes komandās, lai panāktu mūsdienīgu izpratni par farmaceita profesiju, kas integrēta ārstniecībā, nevis vienīgi tirdzniecībā un noteikti farmaceita uzdevumi veselības aprūpē (ārstniecībā) un sadarbības modelis ar ārstniecības personām. Pieaugošais hronisko slimību, vienlaicīgu slimību (angl. co-morbidities) un iedzīvotāju novecošanās slogs, kam nepieciešama koordinēta un multidisciplināra pieeja veselības aprūpei u.c. aspekti, rada nepieciešamību pārskatīt tiesību aktus un meklēt jaunus, ilgtspējīgus risinājumus cilvēkresursu attīstības politikā. Farmaceitiskās aprūpes filozofijas un metožu izmantošana ļauj farmaceitiem sadarboties ar zāļu izrakstītājiem, pacientiem un aprūpētājiem, lai identificētu un uzraudzītu zāļu blakusparādības un ziņotu par šīm reakcijām blakusparādību ziņošanas sistēmā. Piedaloties multidisciplinārā komandā, farmaceiti var ievērojami uzlabot atbilstošu zāļu izrakstīšanu un paplašināt pacientu aprūpi. Farmaceiti var sniegt pakalpojumus paši, sazināties ar citiem veselības aprūpes iestādēm un pārvarēt plaisu starp slimnīcu un aptiekām par tur pieejamajiem pakalpojumiem.

Ārstniecības likuma 53.³ pants nosaka, ka farmaceits ir veselības aprūpes speciālists, kas ieguvis pantā minēto izglītību un darbojas savas kompetences ietvarā, proti, Farmācijas likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu, farmaceita profesijas standartā, Latvijas farmaceitu ētikas kodeksa noteiktajā kompetencē.

Ārstniecības likuma 53.⁴ pants nosaka farmaceita, kas strādā aptiekā, slēgta tipa aptiekā vai ārstniecības iestādē, gadījumā, ja tajā nav atvērta slēgta tipa aptieka, veicamos uzdevumus veselības aprūpē. Farmaceitam veselības aprūpes ietvarā ir jādrošina efektīva medikamentozās terapijas vadība, 53.⁴ panta ietvaros – pacienta veselības stāvokļa un vajadzību novērtēšana, minētajām darbībām nosakot obligātos standartus:
1) farmaceitiem jānodrošina, lai veselības pārvaldība, slimību profilakse un veselīga dzīvesveida uzvedība tiktu iekļauta pacientu novērtēšanas un aprūpes procesā;
2) farmaceitiem visos individuālajos pacientu novērtējumos jāatzīst unikāli pacienta apsvērumi, piemēram, izglītības līmenis, kultūras uzskati, lasītprasme, dzimtā valoda un fiziskās un garīgās spējas.

Ārstniecības likuma 53.⁵pants nosaka klīniskā farmaceita, kas strādā ārstniecības iestādē un ir ieguvis augstāko izglītību klīniskajā farmācijā, papildu pienākumus un uzdevumus ārstniecībā. Klīniskajam farmaceitam veselības aprūpes ietvarā ir jādrošina efektīva medikamentozās terapijas vadība, 53.⁵ panta ietvaros – pacienta medikamentozās terapijas pārvaldīšana, minētajai darbībai nosakot obligātos valsts standartus:
1) jāsaglabā piekļuve atbilstošai pierādījumu bāzei par drošu, racionālu un rentablu zāļu lietošanu, piemēram, uzziņu grāmatām par zālēm, žurnāliem, valsts būtisko zāļu sarakstiem un standarta ārstēšanas vadlīnijām;
2) jānodrošina, lai izrakstītās zāles un ārstniecības līdzekļi ir saskaņā ar standarta ārstēšanas vadlīnijām un algoritmiem, vajadzības gadījumā jāsniedz ieteikumi zāļu izrakstītājam par atbilstošu zāļu vai devu izvēli;
3) jānodrošina aprūpes nepārtrauktība, nododot informāciju par pacientu zālēm un ārstniecības līdzekļiem citu veselības aprūpes līmeņu speciālistiem. Abos pantos tiek ietverta iepriekš aprakstītā multidiscipilnārās komandas profesionāļu koordinēta sadarbība, nosakot kopīgus mērķus pacientu veselības aprūpē, piedaloties pacienta farmakoterapeitiskā plāna izstrādē, to īstenojot un pārraugot, lai sasniegtu noteiktus terapeitiskos rezultātus, tai skaitā samazinātu iespējamo ar zāļu lietošanu saistīto kaitējumu, uzlabotu pacientu dzīvildzi un kvalitāti, kā arī uzlabotu veselības aprūpes sniegto kvalitāti, pieejamību un izmaksu efektivitāti.
Līdz ar farmaceita integrēšanu multidisciplinārās veselības aprūpes komandā un farmaceita lomas veicināšanu veselības aprūpes īstenošanā ir jābalstās uz labas aptieku prakses principiem:
1) farmaceits visās situācijās galveno apsver pacienta labklājību;
2) visos zāļu piegādes un atbilstošas lietošanas nodrošināšanas procesos ņemt vērā pacienta veselību, sabiedrības veselību un vidi;
3) aptiekas pamatdarbību, kas ir atbilstošas kvalitātes ārstniecības līdzekļu un citu veselības aprūpes produktu, tai skaitā uztura bagātinātāju, ķermeņa kopšanai paredzēto produktu izplatīšana ar atbilstošu kvalitāti, atbilstošas informācijas un padomu sniegšana pacientam, kā arī nepieciešamības gadījumā terapijas nozīmēšana un zāļu lietošanas ietekmes uzraudzība;
4) farmaceita ieguldījuma integrāla daļa ir racionāla, ekonomiska, tai skaitā izmaksu efektīva, zāļu izrakstīšanas veicināšana, kā arī izsniegšana;
5) katra aptiekas pakalpojuma elementa mērķis attiecas uz pacientu, ir skaidri noteikts un efektīvi paziņots visām iesaistītajām pusēm. Multidisciplināra sadarbība starp veselības aprūpes speciālistiem ir galvenais faktors, lai sekmīgi uzlabotu pacientu drošību. Neracionāla zāļu lietošana mūsdienās ir viena no pacientu aprūpes lielākajām problēmām pasaules mērogā. PVO datos minēts, ka aptuveni puse medikamentu tiek izrakstīti, iegādāti un lietoti nepareizi. Izplatītākie neracionālas zāļu lietošanas veidi: pārāk daudzu medikamentu lietošana vienlaikus jeb polifarmācija.

Neracionālas zāļu lietošanas gadījumā samazinās zāļu terapijas kvalitāte, palielinās blakusparādību risks un var veidoties rezistence pret noteiktiem medikamentiem, tiek iztērēti lieki finanšu līdzekļi, kā arī samazinās uzticība veselības aprūpes sistēmai.
Zāļu mijiedarbības un blakusparādību nelabvēlīgās sekas var novest pie hospitalizācijas vai priekšlaicīgas mirstības, kas ir novēršami.
Daudzos mijiedarbību gadījumos pastāv paaugstināts nelabvēlīgu blakņu risks vai iespējamība zaudēt zāļu terapeitisko iedarbību.

Piemēri farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem aptiekā, kā norādīti Padomes rezolūcijā par farmaceitiskās aprūpes ieviešanu:
1) Pakalpojums viegliem saslimšanas un slimību gadījumiem: zāļu parakstītāji un citi veselības aprūpes speciālisti pacientus ar vieglām slimībām (piemēram, ar galvas utu invāziju vai ar vieglām dermatoloģiskām problēmām) var nosūtīt pie farmaceitiem nepieciešamo zāļu un konsultāciju saņemšanai, nevis pie plaša profila ārsta/ ģimenes ārsta. Dažās valstīs vispārēja tipa aptieku farmaceiti ar atbilstošu diplomu/kvalifikāciju ir pilnvaroti arī parakstīt zāles noteiktos apstākļos, pamatojoties uz protokoliem, kas ir izstrādāti sadarbībā ar ārstniecības speciālistiem, lai atvieglotu savlaicīgu piekļuvi zālēm un efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanu atbilstošā veselības aprūpes pakalpojuma līmenī.

2) Jaunu zāļu pakalpojums: šāds pakalpojums ir jāpiedāvā pacientiem, kam ir nesen parakstītas zāles konkrētu ilgstošu veselības problēmu (piemēram, hipertensijas, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības vai II tipa diabēta) ārstēšanai. Hronisku pacientu terapijas uzraudzībā sniedz pacientam ieteikumus un informāciju, kad zāles izrakstītas (nozīmētas) ilgstošai ārstēšanai (pacienta iesaistīšana) un konsultē pacientu pēc pirmajām divām ārstēšanas nedēļām (intervence), lai noskaidrotu, kā tiek ievēroti jauno zāļu lietošanas norādījumi, noteiktu problēmas un izskatītu risinājumus, un novērtētu pacienta vajadzību pēc papildu informācijas un sniegtu ieteikumus, tajā skaitā par veselīgu dzīvesveidu, kā arī pārrunā ar pacientu par pasākumiem, par kuriem notika vienošanās iepriekšējās konsultācijas laikā, lai pārliecinātos vai nav papildu jautājumi vai bažas zāļu lietošanas saistībā. Mērķis ir šādiem pacientiem sniegt papildu atbalstu, konsultācijas un ieteikumus, lai sekmētu ārstēšanas norādījumu ievērošanu un uzlabotu slimības pārvaldību. Šādam pakalpojumam ir jāsastāv no šādiem posmiem:
a) pacienta iesaistīšana (ieteikumu un informācijas sniegšana, kad pirmo reizi tiek izsniegtas jaunas zāles ilgstošai ārstēšanai);
b) intervence (pacienta konsultācijas ar farmaceitu pēc pirmajām divām ārstēšanas nedēļām, lai noskaidrotu, kā tiek ievēroti jauno zāļu lietošanas norādījumi, noteiktu problēmas un izskatītu risinājumus, novērtētu pacienta vajadzību pēc papildu informācijas un sniegtu ieteikumus par veselīgu dzīvesveidu);
c) novērošana (strukturētākas pacienta apspriedes ar farmaceitu, lai novērtētu progresu attiecībā uz pasākumiem, par kuriem panākta vienošanās ar pacientu intervences posmā, un pārliecināšanās par to, vai nav neapspriestu papildu jautājumu vai bažu).

3) Atbalsts sarežģītu veselības problēmu gadījumā un neaizsargātām personām (tostarp personām ar invaliditāti) mājās vai aprūpes iestādēs: visām šādu personu grupām ir ievērojamas vajadzības pēc zālēm, un šādu vajadzību neapmierināšana var nelabvēlīgi ietekmēt veselības stāvokli un radīt nevajadzīgus veselības aprūpes izdevumus. Var tikt piedāvāti šādi pakalpojumi:
-zāļu lietošanas regulāra daudzdisciplināra pārskatīšana, lai samazinātu polifarmāciju, optimizētu zāļu lietošanu un samazinātu ar zāļu lietošanu saistīto hospitalizācijas gadījumu skaitu;
-pacientu, aprūpes iestāžu personāla, ģimenes locekļu un aprūpētāju konsultēšana, izglītošana un apmācība, lai palīdzētu uzlabot zāļu lietošanu un apiešanos ar zālēm; -
- labāku zāļu pārvaldības sistēmu izveide aprūpes iestādēm;
- farmaceita mājas vizītes, lai sniegtu zāļu optimizācijas pakalpojumus, un, ja nepieciešams, lai aprūpes jomā nodrošinātu vienmērīgu pāreju no dažādām veselības aprūpes vidēm uz pacienta mājām.

4) Augsta riska zāļu pārvaldība: augsta riska zāles ir zāles, saistībā ar kurām pastāv augsts risks, ka šādu zāļu nepareiza vai kļūdaina lietošana var nodarīt ievērojamu kaitējumu pacientam vai izraisīt pacienta nāvi. Lai gan šādas kļūdas var nenotikt biežāk kā citu zāļu lietošanas gadījumā, tomēr šādām kļūdām var būt postošas sekas. Farmaceitiem ir pozitīvā veidā jāsekmē augsta riska zāļu droša pārvaldība, nodrošinot to optimālu parakstīšanu, pareizu uzglabāšanu, drošu došanu un pareizu lietošanu. Turklāt farmaceitiem ir izšķiroša nozīme pacienta drošībā, jo viņi identificē pacientus, kas lieto augsta riska zāles, un nodrošina regulāru zāļu lietošanas pārskatīšanu, klīnisko mērķu sasniegšanas novērošanu, kā arī atbilstošu izglītošanu un konsultēšanu par ārstniecības norādījumu ievērošanu.

Piemēri farmaceitiskā aprūpes pakalpojumiem slimnīcās, kā norādīts Padomes rezolūcijā par farmaceitiskās aprūpes ieviešanu:
1) Zāļu saskaņošana (medication reconciliation review). Pacientam parakstīto zāļu salīdzināšana ar visām citām pacienta lietotajām zālēm. Zāļu saskaņošanu veic, lai novērstu un/vai labotu ar zāļu lietošanu saistītas kļūdas (piemēram, izlaišanu, dublēšanu, nepareizas devas vai zāļu mijiedarbību), sekmētu zāļu terapijas nepārtrauktību un veicinātu efektīvu un ātru pacienta informācijas pārsūtīšanu starp veselības aprūpes speciālistiem. Šāda saskaņošana jāveic katrā aprūpes pārejas posmā, kad tiek parakstītas jaunas zāles vai pārrakstītas izsniegtās receptes (tas ir, pacienta uzņemšanas, iekšējās pārsūtīšanas un izrakstīšanas gadījumā). Minētajai saskaņošanai jāsastāv no šādiem posmiem:
a) lietoto zāļu saraksta sagatavošana (recepšu un bezrecepšu zāles, tostarp augu izcelsmes zāles, vitamīni un uztura bagātinātāji);
b) parakstāmo zāļu saraksta sagatavošana;
c) abu sarakstu salīdzināšana;
d) tikšanās ar zāļu parakstītājiem, lai apspriestu iespējamas neatbilstības, ierosinātu risinājumus un nodrošinātu pienācīgu ārstniecības nepārtrauktību, un e) galīgā saraksta paziņošana attiecīgajiem aprūpētājiem un pacientam.

2) Individuāla pacienta aprūpe. Slimnīcas farmaceiti sadarbībā ar citiem iestādes veselības aprūpes speciālistiem izmanto iepriekš izklāstīto farmaceitiskās aprūpes procesu atbilstoši pacienta vajadzībām un slimnīcas politikai un praksei. Dažās valstīs slimnīcu farmaceitiem ar atbilstošu diplomu/kvalifikāciju, kuri strādā kopā ar ārstniecības speciālistiem, ir piešķirts īpašs zāļu parakstīšanas pilnvarojums līdzīgi kā vecākajām medicīnas māsām (pieredzējušām un augsti izglītotām medicīnas māsām, kas vada savu pacientu pilnu klīnisko aprūpi).

3) Izrakstīšana no slimnīcas, ar ko saprotami pasākumi, lai panāktu vienmērīgu pāreju no slimnīcas uz mājām:
a) padziļināts pārskats par izrakstīšanas zālēm un zāļu saskaņošana;
b) izrakstīšanas konsultatīvā sanāksme ar pacientu un/vai aprūpētāju;
c) izrakstīšanas zāļu nodrošināšana (ja nepieciešams), precīzs un pilnīgs zāļu saraksts un visa cita papildu informācija, kas pacientam un/vai aprūpētājam var būt nepieciešama (piemēram, rakstiska informācija par zālēm, ieteikumi par zāļu došanu un uzglabāšanu, norādījumi par to, kā zāļu krājumu papildināt pēc izrakstīšanas, un skaidrojums par terapijā veiktajām izmaiņām laikā, kad pacients atradās slimnīcā);
d) pacienta slimības vēstures atjaunināšana un informācijas nodošana visām personām, kas ir iesaistītas pacienta aprūpē (piemēram, ģimenes ārstam, vispārējā tipa aptiekas farmaceitam, citiem veselības aprūpes speciālistiem vai aprūpes iestādes kontaktpersonai), un
e) novērtējums par to, vai pēc pacienta izrakstīšanas nepieciešama novērošana, un, ja tā ir nepieciešama, novērošanas pasākumu plānošana (piemēram, mājas vizītes, saziņa pa tālruni). Ideālā gadījumā jābūt standartizētam, valsts līmenī apstiprinātam izrakstīšanas dokumentam, kas tiek nosūtīts plaša profila ārstam, vispārēja tipa aptiekas farmaceitam un aprūpes iestādes kontaktpersonai (un kam viņi var piekļūt, ja tas ir pieejams elektroniskā formātā), lai samazinātu tos atpakaļuzņemšanas gadījumus, kurus var novērst.

4) Antibakteriālo līdzekļu pārvaldība. Tas attiecas uz saskaņotu darbību kopumu, kurā ietilpst atbilstošas antibakteriālas terapijas izraudzīšanās, devu noteikšana, ievadīšanas veids un lietošanas ilgums. Tās mērķis ir optimizēt klīniskos rezultātus, samazināt pārmērīgu antibiotiku lietošanu, ierobežot tādu celmu selekciju, kas ir rezistenti pret antibakteriālajiem līdzekļiem, un samazināt pārmērīgas izmaksas, kas ir saistītas ar neoptimālu antibakteriālo līdzekļu lietošanu. Slimnīcu farmaceiti ir neaizstājami daudzdisciplināru antibiotiku pārvaldības grupu locekļi, un viņiem ir svarīga nozīme antibiotiku lietošanas ilguma pārskatīšanā un ieteikumu sniegšanā par nepiemērotas antibiotiku terapijas pārtraukšanu un citu veselības aprūpes speciālistu izglītošana.

Farmaceitiem jānodrošina skrīninga un uzraudzības pakalpojumi. Skrīninga pakalpojumos tiek izmantoti apstiprināti rīki informācijas savākšanai par riska faktoriem un dažkārt tiek piedāvāta "pacientiemtuva" testēšana, lai novērtētu riska veidu un līmeni (piemēram, asins glikozes un lipīdu pārvaldības pakalpojumi).

Apvienojot skrīningu ar izglītošanu, konsultācijām un orientieru sniegšanu, pacienti, kam nepieciešams vispusīgāks novērtējums, tiek nosūtīti šāda novērtējuma saņemšanai un tiek laikus atklāti riska grupā ietilpstoši pacienti. Uzraudzības pakalpojumi tiek sniegti cilvēkiem, kas saņem zāles hronisku veselības problēmu ārstēšanai, piemēram, hipertensijas un hiperlipidēmijas ārstēšanai, un tos izmanto, lai pārliecinātos par to, ka pacients ievēro zāļu lietošanas un nefarmakoloģiskas intervences norādījumus, kā arī lai konstatētu slimības progresēšanu. Abiem pakalpojumu veidiem jābūt orientētiem vai nu uz iedzīvotājiem kopumā, vai arī uz konkrētām grupām. Šo pakalpojumu sniegšanā farmaceiti cenšas sadarboties ar veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un citiem veselības aprūpes speciālistiem, un, ja farmaceitu centieni tiktu plaši atzīti, pieņemti un atbalstīti sadarbojoties, citu veselības aprūpes speciālistu un veselības aprūpes dienestu gūtais labums ievērojami palielinātos.

Informācija par veselību un zālēm ir viegli pieejama dažādos avotos, no kuriem daži ir autoritatīvi, bet daži ir viltus avoti, un tas var radīt pārpratumus un novest pie tādas uzvedības un dzīvesveida izvēlēm, kas potenciāli kaitē veselībai. Veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un visai sabiedrībai ir nepieciešama uz pierādījumiem balstīta, skaidri formulēta un konsekventa informācija par zālēm, jo recepšu zāles, bezrecepšu zāles un uztura bagātinātāji ir pieejami un tiek reklamēti gan valstu iekšienē, gan ārpus tām. Gan sabiedrība, gan veselības aprūpes speciālisti gūst labumu no zāļu informācijas pakalpojumiem, kas palīdz viņiem izvēlēties zāles un tās lietot. Līdz ar to informācija par zālēm ir vērtīgs un būtisks rīks pacientu aprūpes pakalpojumu atbalstam.

Farmaceitiskos pakalpojumus ir klasificējusi arī Starptautiskā farmaceitu federācija, norādot kā pakalpojumus: (https://www.fip.org/file/1348)
PAKALPOJUMI ZĀĻU LIETOŠANAS UZLABOŠANAI (services for improving the use of medicines), piemēram:
- zāļu lietošanas pārskata sastādīšana (medicine use review)
- “programmu uzraudzība” - sirds un asinsvadu, diabēta, astmas un smēķētāju u.c. slimnieku uzraudzība/monitorings,
- medikamentozās terapijas pārskata sastādīšana (medication reconciliation review),
- pacienta iztaujāšana par zāļu lietošanu, lai pārliecinātos, ka devas ir ieņemtas pareizajā laikā,
- skrīninga pakalpojumi - klīnisko parametru mērīšana

UZ PRODUKTU ORIENTĒTI PAKALPOJUMI (product focused services), piemēram:
- zāļu izgatavošana,- no iedzīvotājiem savāc nederīgās zāles

PRIMĀRĀ VESELĪBAS APRŪPE UN VESELĪBAS APRŪPES PAKALPOJUMI (primary care and public health services), piemēram:
- inovācijas profesijā, kas prasa papildu kvalifikāciju
- pacientu vakcinācija (monovalentās un komerciālas vakcīnas, piemēram, gripas, ērču encefalīta),
- dalība veselības veicināšanas kampaņās,- pārraudzība/monitorings (smēķēšanas atnešanas programmas).

KAITĒJUMU MAZINOŠIE PAKALPOJUMI (harm reduction services), piemēram:
- šļirču apmaiņa,
- opioīdu aizvietotājterapija.

CITI ADVANCĒTIE PAKALPOJUMI (other advanced services), piemēram:-
mājas aprūpe,
- atkārtota zāļu izsniegšana jeb receptes pagarināšana
- nozīmētās terapijas pielāgošana

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Pacientu interesēs nepieciešams pakāpeniski attīstīt farmaceitiskās aprūpes pakalpojumus Latvijā, lai pacientiem uzlabotu aptiekas pakalpojumu pieejamību farmaceitiskās aprūpes īstenošanā, palielinātu farmaceita lomu veselības aprūpē un sekmētu efektīvu un racionālu zāļu lietošanu, ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 11. marta rezolūcijas Rezolūcija CM/Res(2020)3 par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu un Starptautiskās farmaceitu federācijas klasificētos farmaceitiskos pakalpojumus.

Risinājuma apraksts

Noteikt jaunus farmaceitisko pakalpojumus un konkretizēt, kurus no tiem var sniegt vispārējā jeb atvērta tipa aptiekās (aptieku filiālēs) un kurus - ārstniecības iestādēs, tai skaitā slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekās, un kurus pakalpojumus var sniegt klīniskais farmaceits, farmaceits, farmaceita asistents, kā arī ārsts, medicīnas māsa, laboratorijas māsa un izņēmuma gadījumā ārsta palīgs (feldšeris).

Pašreiz jauno farmaceitisko pakalpojumu īstenošana netiek uzlikta kā obligāta prasība.

1. Regulēt un noteikt jaunus farmaceitiskos pakalpojumus vispārējā jeb atvērta tipa aptiekā, tās filiālē, pakalpojumu sniedzēju loku un prasības šo pakalpojumu sniegšanā- nepieciešamo apmācību:
1) Zāļu izsniegšana un izgatavošana/ fasēšana.
2) Zāļu lietošanas pārskatīšana – visu pacienta lietoto un parakstīto (nozīmēto) ārstniecības līdzekļu (recepšu zāļu, bezrecepšu zāļu, un medicīnisko ierīču) un uztura bagātinātāju, arī vitamīnu un ārstniecības augu, kā arī uztura pārskatīšana un strukturēta novērtēšana, sagatavojot pacientam zāļu lietošanas pārskatu un ietverot rekomendācijas par zāļu lietošanu sadarbībā ar ārstniecības personām, kuras izrakstīja (nozīmēja) zāles, lai izvērtētu pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu atbilstību, drošumu un efektivitāti, identificējot faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu. Zāļu lietošanas pārskatīšana īpaši nepieciešama hronisku pacientu zāļu lietošanas uzraudzībai un pacientiem, kuri lieto augsta riska zāles (zāles, saistībā ar kurām pastāv augsts risks, ka šādu zāļu nepareiza vai kļūdaina lietošana var nodarīt ievērojamu kaitējumu pacientam vai izraisīt pacienta nāvi).
3) Zāļu lietošanas uzraudzība pacientiem ar hroniskām slimībām (hronisku pacientu terapijas uzraudzība), kad zāles parakstītas nesen ilgstošu veselības problēmu ārstēšanai (piemēram, hipertensija, hroniskas obstruktīvas plaušu slimības, II tipa diabēts) vai kad zāles lieto ilgstoši, lai optimizētu zāļu lietošanu, sniedzot papildus atbalstu, konsultācijas un ieteikumus, tajā skaitā par veselīgu dzīvesveidu, sekmējot ārstēšanas norādījumu ievērošanu un slimības pārvaldību.
4) Sniegt konsultācijas pacientiem, arī neaizsargātām personām (piemēram, personai ar invaliditāti), atbalstam dzīvesvietā vai sociālās aprūpes institūcijā zāļu lietošanas optimizācijai, veicot zāļu lietošanas regulāru daudzdisciplināru pārskatīšanu, arī konsultējot, izglītojot un apmācot pacientu, pacienta ģimenes locekļus, aprūpētājus un aprūpes iestāžu personālu, lai palīdzētu uzlabot zāļu lietošanu un apiešanos ar zālēm, lai izveidotu labāku zāļu pārvaldības sistēmu sociālās aprūpes institūcijās, arī farmaceita vizītes pie pacienta dzīvesvietā, lai sniegtu zāļu optimizācijas pakalpojumus, un, ja nepieciešams, lai aprūpes jomā nodrošinātu vienmērīgu pāreju no ārstniecības iestādes uz pacienta dzīvesvietu.
5) Konsultēt pacientu par zālēm un izsniegt bezrecepšu zāles vieglas saslimšanas gadījumā, tajā skaitā, kad ārstniecības persona vai veselības aprūpes speciālists ir ieteicis pacientam vērsties pie farmaceita zāļu saņemšanai, piemēram, ja ir sāpes, drudzis, saaukstēšanās, gripa, klepus, kakla sāpes, alerģijas simptomi, gremošanas traucējumi, caureja, aizcietējumi, slikta dūša, ādas problēmas (vieglas dermatoloģiskas saslimšanas), kā arī pedikulozes gadījumā, un lai saņemtu līdzekļus pret nelabumu, pret grēmām, pret nelielām traumām, brūcēm un ikdienas aprūpei un citos gadījumos. Farmaceita uzdevums ir ne tikai ieteikt zāles, bet arī izvērtēt, vai pacienta simptomi neprasa ārsta konsultāciju. Ja simptomi ir smagi, ilgstoši vai neskaidri – farmaceits iesaka pacientam vērsties pie ārsta.
6) Nederīgo zāļu pieņemšana no iedzīvotājiem.
(Noteikumu projekta 30., 31. un 32. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27., 27.¹ un 27.² punkts).

7) Ņemot vērā to, ka problēma ir arī veselības aprūpes nepieejamība, izvērtējot situācijas, ar kurām saskaras aptiekās farmaeiti un ņemot vērā citu dalībvalstu valstu praksi, MK noteikumu Nr. 288 27.5. apakšpunktā tiek ieviestas -
Tiesības klīniskajam farmaceitam un farmaceitam neatliekamā (akūtā) gadījumā izsniegt pacientam recepšu zāles bez ārstniecības personas izrakstītas receptes un fiksēt šo gadījumu e-veselības sistēmā, noformējot elektroniski parasto recepti, ja izpildās noteikti nosacījumi:
- zāles nav narkotiskās un psihotropās zāles, anaboliskie steroīdi, testosteroni un augšanas hormoni vai to analogi,
- zāles nav sistēmiskie antibakteriālie līdzekļi (antibiotikas), pieļaujot lokālo atibakteriālo līdzekļu izsniegšanu (acu pilieni, ziedes), un kā izņēmumu pieļaut arī sistēmisko antibakteriālo līdzekļu izsniegšanu gadījumā, kad pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes, vienlaicīgi nosakot, ka izsniedzamās recepšu zāles un to devas atbilst medicīniskajā dokumentācijā (epikrīzē) norādītajām devām.

Noteikt vispārīgu ierobežojumu un nepieļaut antibakteriālo līdzekļu izsniegšanu bez receptes akcentē Latvijas ģimenes ārstu asociācija, bet šis aspekts ir jāvērtē, jo ir dalībvalstis, kurā noteikti gadījumi, kad recepšu antimikrobiālo līdzekļu izsniegšana būtu pieļaujama pacientu interesēs, piemēram, arī vieglas infekcijas gadījumā: vienkāršotas urīnceļu infekcijas (UCI) gadījumā, konjunktivīta gadījumā, ādas bakteriāla infekcijas (piemēram, impetigo) gadījumā, herpes simplex (aukstumpumpas), jo arī Latvijā pastāv problēma veselības aprūpes nepieejamībā, pacienti laikus netiek pie ārsta, grūības saņemt recepti, piemēram, sakarā ar brīvdienām, svētku dienām, ārstu darba laiku u.c.

- farmaceits un farmaceits lēmuma pieņemšanā balstās uz informāciju, kuru sniedz pacients, intervējot pacientu, novērtējot un pārliecinoties vai ir piemēroti apstākļi recepšu zāļu izsniegšanai bez ārstniecības personas izrakstītas receptes un izsniedz recepšu zāles vismazākajā iespējamā zāļu iepakojumā, ņemot vērā sekojošo:
a) pastāv neatliekama (akūta) nepieciešamība saņemt recepšu zāles,
b) nav iespējas nekavējoties sazināties ar ārstniecības personu receptes izrakstīšanai — savu ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu ārpus viņu darba laika, ņemot vērā ģimenes ārsta un ārstējošā ārsta prakses, kā arī dežūrārsta atrašanās vietu un darba laiku, kā arī pacienta iespēju nekavējoties saņemt attiecīgās ārstniecības personas pakalpojumu,
c) ja izsniedzamās recepšu zāles ārstniecības persona ir jau iepriekš izrakstījusi, izsniedzamās zāles un to devas atbilst ārstniecības personas iepriekš izrakstītajām konkrētajām zālēm (to starptautiskajam nepatentētam nosaukumam) un to devām, par ko klīniskais farmaceits vai farmaceits pārliecinās e-veselības sistēmā. Minētais attiecas arī uz recepšu zālēm hronisku slimību gadījumā, piemēram, hipertensijas, hronisku obstruktīvu plaušu slimību, astmas, cukura diabēta, vairogdziedzera slimību, holesterīna līmeņa pazemināšanai, ja attiecīgās zāles izrakstītas pēdējo sešu mēnešu laikā vismaz trīs mēnešus ilgam ārstēšanas kursam. Recepšu zāles bez ārstniecības personas izrakstītas receptes nav atļauts izsniegt atkārtoti;
d) ja pacients ir izrakstīts no stacionārās ārstniecības iestādes, izsniedzamās recepšu zāles un to devas atbilst medicīniskajā dokumentācijā (epikrīzē) lietošanas rekomendācijās par turpmāko ārstēšanu norādītajām zālēm (to starptautiskajam nepatentētam nosaukumam);
e) izsniedzot zāles aptiekā bez ārstniecības personas izrakstītas receptes, zāļu kompensācija no valsts budžeta netiek nodrošināta, un pacients zāles iegādājas par personīgajiem līdzekļiem.
Pašreizējais ierobežojums noteikts, ņemot vērā Latvijas ģimenes ārstu asociācijas priekšlikumu un iebildumus.
(Noteikumu projekta 30. un 57. punkts - MK noteikumu Nr. 288 27.5. apakšpunkts un 47.⁶ punkts),

Eiropā (Zviedrijā, Somijā, Polijā, Ungārijā, Portugālē, Beļģijā, Grieķijā, Čehijā, Itālijā, Slovēnijā u.c.) ir atļauta recepšu zāļu izsniegšana aptiekās bez ārstniecības personas izrakstītas receptes ārkārtas situācijās, kad var būt apdraudēta pacientu veselība vai dzīvība, vai hroniskiem pacientiem terapijas nepārtrauktības nodrošināšanai atļauts izsniegt vienu zāļu iepakojumu (receptes pagarināšana - Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Norvēģijā), ja farmaceits ir pārliecinājies, ka pacients šīs zāles lieto.
Pētījumi: https://pmc.ncbi.nlm.nih.gov/articles/PMC10463283/

Šāda pieeja recepšu zāļu izsniegšanā nav pretrunā ar Farmācijas likumu un Ārstniecības likumu, tā ir pacientu interesēs, ari Latvijā, tāpat kā citās valstīs, pastāv problēmas ar ārstniecības personu pieejamību dažādās situācijās; piemēram, pacienta ģimenes ārsts, ārstējošais ārstis,arī dežūrārsti noteiktās situācijās var nebūt pieejami (pieņemšana ir noteiktas stundas dienā, ir brīvdienas, svētku dienas, pārāk liels attālums, lai nokļūtu līdz dežūrārstam, transporta līdzekļu neesamība, pārvietošanās grūtības, arī ārsti var būt, piemēram, atvaļinājumā un nav aizvietotāju), un tas neveicina savlaicīgu pacienta piekļuvi zālēm un neveicina efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanu atbilstošā veselības aprūpes pakalpojuma līmenī.

Ņemot vērā citu valstu pieredzi, un to, ka Latvijā recepšu zāļu izsniegšanas fakts aptiekā tiek fiksēts e-veselībā, uzraudzība par aptiekās izsniegtajām recepšu zālēm bez ārstniecības personas izrakstītas receptes tiek nodrošināta. Lai integrētu datus e-veselības sistēmā, paredzēts pārejas periods jaunās normas (MK noteikumu Nr. 288 27.5. apakšpunkts) īstenošanai.
(Noteikumu projekta 57. punkts - MK noteikumu 288 47.⁶punkts).

Fakta par recepšu zāļu izsniegšanu aptiekā bez ārsta iesaistes fiksēšana e-veselībā ir nepieciešama, lai ārstam būtu pieejami visa informācija par pacienta aptiekā saņemtajām zālēm,

Situācijas aptiekā, kad farmaceitiem nepieciešams izsniegt recepšu zāles bez ārsta izrakstītas receptes

Apkopotas situācijas aptiekās, kad būtu bijis nepieciešams izsniegt recepšu zāles akūtās situācijās. Turklāt jāņem vērā ļoti būtisks aspekts – farmaceiti, kuri ir komentējuši šo jautājumu, strādā arī ārpus Rīgas, lielākoties mazākās pilsētās, kur akūta gadījuma risināšana ir sarežģīta speciālistu nepieejamības dēļ. Turklāt aptieka vienmēr strādā garākas darba stundas, arī sestdien, svētdien un svētku dienās, arī naktīs.
Ir apdzīvotas vietas, kur stacionārās ārstniecības iestādes nav piejamas vakaros, turklāt visbiežāk ir situācijas, kuras farmaceits savas kompetences ietvarā var atrisināt un neatliekamās medicīnas palīdzības dienests nebūtu noslogojams.

Zemāk aprakstītās situācijas, kad saziņa ar ārstu nav bijusi iespējama, turpmāk ir brīvdienas, arī garākas svētku dienas, kad saziņa ar ārstu nav iespējama vēl vairākas dienas.

1. Astmas pacientam nepieciešams Salbutamolum: pacientam lēkme, zāles nav līdzi/beidzies iepriekšējais iepakojums.

2. Budezonīds akūta laringīta gadījumā, simptomi sākušies naktī.

3. Nitrendipīna tabletes pie paaugstināta asinsspiediena, ja nav iespējams sazināties ar savu ārstu. Par nitrendipīnu (augstam asinsspiedienam) ir bijis, ka aptiekā ienāk pacients, pacientam ir slikti un pēdējā brīdī prasa aptiekā šīs zāles, sazināties ar ārstu nav iespējams. Iepriekš bija lietots, bet samērā reti, un tad ir pēkšņa vajadzība un aerosola mājās nav.

4. Gripas laikā slimniekam nepieciešams pretvīrusa medikaments Oseltamivirum kapsulas, zāles jāieņem nekavējoties (ir vakars, arī piektdienas vakars, ārsts nav pieejams).

5. Hroniskas saslimšanas (hipertonija, cukura diabēts (piemēram, insulīns), ateroskleroze, arī onkoloģisko slimību gadījumā), beidzies medikaments, nav iespējams sazināties ar savu ārstu, piemēram, brīvdienās, svētku dienās (farmaceitiem ir pieejama informācija par medikamenta iegādes/izrakstīšanas vēsturi)
Piemērs,  piektdienas vakarā aptiekā ieradās paciente (73 gadi, kurlmēma, aptiekas pastāvīgā kliente), vērsās pie farmaceita asistenta, turot rokās Metoprolol 50mg iepakojumu, un lūdza pārdot šīs zāles bez receptes. Tā kā recepte netika uzrādīta, farmaceita asistents, ievērojot noteikumus par recepšu medikamentu izsniegšanu, atteicās zāles izsniegt. Sarunas laikā tika novērots, ka paciente kļūst satraukta, un varēja redzēt, ka viņas pašsajūta pasliktinās. Farmaceitam ir zināms, ka paciente šīs zāles lieto pastāvīgi un regulāri, jo viņa ir aptiekas pastāvīgā kliente.
Piemērs, no aptiekas: Aptiekā (Alsunga) sestdienā ieradās paciente, kurai vajadzēja Perineva spiediena zāles, ārste bija solījusi izrakstīt, bet nebija izrakstījusi (aizmirsusi), bet zāļu nākamajai dienai vairs nebija.
Piemērs, aptiekā sestdienā ienākusi onkoloģijas slimniece ar sūdzībām par sliktu dūšu un lūdza Cerucal (Metoclopramidum), iepriekšējās izrakstītās bija beigušās.

6. NaCL - inhalācijām, infūzijām.

7. Hormonālā kontracepcija un nav iespējams sazināties ar savu ārstu, piemēram, brīvdienās, svētku dienās (farmaceitiem ir pieejama informācija par medikamenta iegādes/izrakstīšanas vēsturi).

8. Akūtas urīnceļu infekcijas - (nitrofurantoins, furagīns, fosfomicīns);
Piemērs: pacienta interesēs ir izsniegts bez receptes furadonīns akūtas urīnceļu infekcijas gadījumā, jo ārsts ir brīvdienā, recepti izrakstīt nevar un paciente cieš no ļoti nepatīkamiem simptomiem.

9. Uzpampis zobs, nepieciešamas antibiotikas:
Piemērs, pacientam sāp zobs, ir uzpampis vaigs, tiek iegādātas bezrecepšu pretsāpju zāles. Farmaceits aicina steidzami doties pie zobārsta, bet diemžēl zobārsts reģionos vēlā vakarā vai naktī nav pieejamas, Rīgā zobārsta apmeklējums naktī ir iespējams, bet izmaksas ir augstas un pacienti atsakās to izmantot. Pēc pieejamās informācijas zoba izraušana naktī maksā 160 – 200 euro.

10. Konjunktivīts un aptiekās to pēc simptomiem var novērtēt. Šajā gadījumā ļoti efektīvi palīdz antibiotiku saturošus acu pilienus/ziedes, kas tiek izrakstīti pat zīdaiņiem (piem. Tobrex, Oftan Akvakol u.c.).

11. Slimnieks izrakstīts no slimnīcas, piemēram, piektdienas pēcpusdienā. Izrakstā norādītas pretsāpju zāles un antibiotikas, asinsšķīdinātāji. Ģimenes ārsta pieņemšana beigusies, receptes nav izrakstītas, ārsts pieejams tikai pirmdien vai garāku svētku dienu gadījumā tikai otrdien vai trešdien.
Piemērs, aptiekā ieradās pacients (apmēram 40 gadi) ar izrakstu no slimnīcas. Izrakstā norādīts, ka pacientam tika veikta pirksta operācija, un ārsts ieteicis lietot antibiotikas Dalacin C 300 mg. Pārbaudot, tika konstatēts, ka recepte nav izrakstīta ne e-veselībā, ne papīra formātā. Tā kā Dalacin C ir recepšu medikaments, farmaceits, ievērojot normatīvos aktus, atteica zāļu izsniegšanu bez receptes. Pacients bija neapmierināts, nesaprot, kā rīkoties esošajā situācijā, jo viņa ģimenes ārsts tajā brīdī nebija nepieejams (darbanespēja).

12. Zāles migrēnas lēkmju ārstēšanai (piemēram, Cinie) un nav iespējams sazināties ar savu ārstu.
Piemērs, aptiekā ienāk pacients, rokās turot izlietotu zāļu blisteri ar uzrakstu “Cienie100 mg”. Viņš lūdz farmaceitam pārdot šīs zāles bez receptes. Sarunājoties viņš paskaidro, ka kopā ar sievu ir atbraukuši ciemos pie draugiem, un pēkšņi viņai sākusies migrēnas lēkme. Ārstu sazvanīt nav iespējams, bet citas bezrecepšu zāles līdz šim nav sniegušas nekādu atvieglojumu.

13. Citas situācijas, kad zāles nepieciešamas neatliekami (akūti):
Piemērs, aptiekā nācies piektdienas vakarā iedot pacientam plāksnīti Kventiax (Qutiapinum), jo pacients strādā maiņu darbu un lai varētu izgulēties, lieto Kventiax. Ārsts recepti solījis izrakstīt, bet priekšā brīvdienas, recepte nav, bet pacientam ir jāizguļas. Pirmdien no rīta pacients zvanīja ārstam vēlreiz un recepti izrakstīja.
Piemērs, pacients dodas ceļojumā un nav saskaitījis tabletes un skaidri zināms ka ceļojuma laikā tās beigsies, nebūs ko lietot, bet ārsts tik ātri nav pieejams.

14. Zāļu izsniegšana neparedzētos gadījumos, kad nejauši saplēsts iepakojums, pazaudētas zāles, zāles ir sabojātas un tml.
Piemērs, aptiekā ierodas pensionāru pāris, parāda acu ārsta izrakstu un zāļu kastīti ar tukšu pudelīti, un paskaidro, ka pirms trim dienām viņam veikta kataraktas operācija, un pēc tās nozīmēti acu pilieni Ducressa. Taču zāles jau šodien ir beigušās, jo daudzas reizes, mēģinot pilināt, pilieni izplūduši garām. Farmaceita asistents rūpīgi pārrunā pāra veselības stāvokli, taču, konstatējot, ka receptes vairs nav, tik ļoti nepieciešamie acu pilieni kungam netiek izsniegti (!).

2. Regulēt un noteikt farmaceitiskos pakalpojumus slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekās, pakalpojumu sniedzēju loku un prasības šo pakalpojumu sniegšanā- nepieciešamo apmācību:
1)  Zāļu izsniegšana slimnīcas nodaļām un zāļu izgatavošana slēgta tipa aptiekā, ja aptiekai (aptiekas filiālei) izsniegtās speciālās atļaujas (licences) pielikumā ir norādīts speciālās darbības nosacījums – zāļu izgatavošana aptiekā, ko veic farmaceits un farmaceita asistents.
2)  Farmakoterapeitiskas konsultācijas ārstniecības iestādē, arī ambulatoriem pacientiem (individuāla pacienta aprūpe) sadarbībā ar citām ārstniecības personām un veselības aprūpes speciālistiem zāļu lietošanas jautājumos atbilstoši pacienta vajadzībām, tajā skaitā arī antibakteriālo līdzekļu pārvaldība, konsultējot par atbilstošas antibakteriālas terapijas, arī devas, ievadīšanas veida un lietošanas ilguma izraudzīšanos, lai optimizētu klīniskos rezultātus un antibakteriālo līdzekļu lietošanu, mazinot antibakteriālo līdzekļu rezistences risku. Farmakoterapeitiskas konsultācijas veic klīniskais farmaceits un farmaceits.
3) Zāļu saskaņošana - padziļināta zāļu lietošanas pārskatīšana (arī regulāra daudzdisciplināra pārskatīšana) un zāļu terapijas izvērtēšana, salīdzinot pacientam nozīmētās zāles ar visām citām pacienta lietotajām zālēm un apkopojot ar pacientu saistītu informāciju (piemēram, par pacienta vispārējo veselības stāvokli, slimības vēsturi, kontrindikācijām, zāļu blakusparādībām, klīnisko laboratorijas izmeklējumu rādītājiem, hronisku veselības problēmu ārstēšanu un ārstēšanas norādījumu ievērošanu), un medikamentozās terapijas pārskata sastādīšana, ietverot rekomendējamo zāļu sarakstu ar mērķi izvērtēt pacienta lietoto ārstniecības līdzekļu atbilstību, drošumu un efektivitāti, identificējot faktiskās un potenciālās problēmas, kas saistītas ar zāļu lietošanu. Nepieciešamības gadījumā korekciju ieviešanai var tikt sagatavots jauns rekomendējamo zāļu saraksts. Zāļu saskaņošanu veic klīniskais farmaceits stacionētiem pacientiem, arī pacienta stacionēšanas laikā, arī ambulatoriem pacientiem, kā arī vispārējā tipa aptiekā, lai sadarbībā ar pacienta ārstējošo ārstu, ierosinātu klīniskai pamatotas farmakoterapijas korekcijas, optimizētu zāļu lietošanu un samazinātu ar zāļu lietošanu saistīto hospitalizācijas gadījumu skaitu. Farmaceiti piedalās zāļu saskaņošanas procesā klīniskā farmaceita vadībā.
4) Konsultācijas izrakstot pacientu no stacionāras ārstniecības iestādes, arī ārstniecības iestādes ambulatoriem pacientiem, ko veic klīniskais farmaceits sadarbībā ar ārstniecības personām, lai panāktu pacientam vienmērīgu farmakoterapijas pāreju no slimnīcas uz dzīvesvietu.
(Noteikumu projekta 34. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28. punkts).

3. Noteikt jaunus farmaceitiskos papildpakalpojumus (skrīninga un primārās veselības aprūpes un veselības aprūpes pakalpojumus) vispārējā jeb atvērta tipa aptiekā, tās filiālē, kā arī prasības pakapojumu sniegšanas vietai (aparatūrai) un nepieciešamo apmācību pakalpojumu sniegšanai:
- vakcināciju pret gripu un ērču encefalītu (neattiecas uz valsts apmaksātām vakcīnām),
- D vitamīna līmeņa noteikšanu,
- izelpas gaisa plūsmas mērīšanu veselības veicināšanas nolūkā,
- ekspresdiagnostikas testu: C hepatīta vīrusa antivielu noteikšana, hepatīta B antigēna noteikšana, tests Treponema pallidum (IgG, IgM, IgA) antivielu kvalitatīvai noteikšana (neattiecas uz valsts apmaksātu pakalpojumu),
- dalību veselības veicināšanas kampaņās un smēķētāju monitoringu (smēķēšanas atmešanas programmas),
- ērces izņemšanu.
(Noteikumu projekta 8., 9., 10., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45. un 46. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.¹, 8.², 8.³,28.¹7., 28.¹8., 28.¹9., 28.¹10., 28.¹11., 28.¹12., 28.¹13., 28.¹14., un 28.¹15. apakšpunkts un 28.², 28.³ un 28.⁴punkts).

Par D vitamīna līmeņa noteikšana un interešu konflikta riska mazināšana pakalpojumu sniedzot aptiekā (aptiekas filiālē)

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu biedrība un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība ir norādījušas uz iespējamo interešu konfliktu gadījumos, kad aptiekā veic D vitamīna testu un pacients pēc tam aptiekā iegādājas D vitamīna preparātus, un pēc tam gūstot finansiālu labumu, ja pacients iegādājas ārstēšanai paredzētu produktu (D vitamīna preparātu).
Ņemot vērā pietiekama D vitamīna daudzuma būtisko lomu cilvēka veselības un orgānu darbības uzturēšanā un nepasliktināšanā, tad D vitamīna noteikšanas iespēju attīstīšana ir atbalstāma, uz to norāda arī citu valstu pieredze.
D vitamīna produktu iegāde tā ir pacienta brīva izvēle - izvēlēties aptieku, kurā iegādāties bezrecepšu zāles vai uztura bagātinātājus, kuri satur D vitamīnu, ja pacients vēlas tos  lietot.
No ētikas aspekta, farmaceitam ir profesionāls pienākums rīkoties pacienta interesēs, nevis komerciālu mērķu vadītam (saskaņā ar Latvijas Farmaceitu ētikas kodeksu un Farmācijas likumu). Ja aptieka vienlaikus veic testu un piedāvā konkrētus preparātus, aptiekai ir jānodrošina sekojošais:
1) neitrāla un objektīva konsultācija,
2) nedrīkst piedāvāt tikai aptiekā pieejamus produktus, bet jāsniedz informācija par alternatīvām,
3) skaidri jāatdala testēšanas un pārdošanas funkcijas (piemēram, farmaceits, kas veic testu, tieši neiesaistās pārdošanā).

Lai mazinātu interešu konflikta risku aptiekā (aptiekas filiālē) ir jānodrošina sekojošais:
1) caurspīdīgums – pacientam skaidri jāpaskaidro, ka tests tiek veikts aptiekā un iegādāties produktus nav obligāti;
2) objektīva interpretācija – rezultāti jāinterpretē, balstoties uz pierādījumiem un normām, nevis uz pārdošanas interesēm;
3) norāde uz ārstu – ja tests parāda, ka D vitamīna līmenis ir zems, jāinformē pacients par nepieciešamību konsultēties ar ārstu vai veikt laboratorisku pārbaudi, pirms tiek uzsākta ilgstoša D vitamīna papildināšana;
4) atsevišķa dokumentācija – testēšanas pakalpojums un pārdošanas process tiek nošķirti.

Minētajā gadījumā farmaceits konstatē veselības problēmu – D vitamīna nepietiekamu daudzumu un iesaka D vitamīna preparātus, tāpat kā ienākot personai aptiekā ar sūdzībām par citām veselības problēmām arī farmaceits piedāvā terapijas līdzekļus, kas var palīdzēt novērst konstatētās veselības problēmas, un šos līdzekļus pacients iegādājas aptiekā.

Par ekspresdiagnostikas testu veikšanu, pakalpojumu sniedzot aptiekā (aptiekas filiālē)

1) Ņemot vērā mūsu sabiedrības veselības rādītājus, dažādu infekcijas slimību izplatību, to, ka daļa sabiedrības neapmeklē ārstus, t.sk. ģimenes ārstus un citu valstu pozitīvo pieredzi ar eksprestestu veikšanu aptiekās, atļaut aptiekās noteiktu ekspresdiagnostikas testu veikšanu, garantējot to kvalitāti, nodrošinot higiēnas prasības un pretepidēmiskos pasākumus, kā to dara HIV punkti. Jāņem vērā arī mūsu sabiedrības veselības rādītāji, dažāda infekcijas slimību izplatība, tas, ka daļa sabiedrības neapmeklē ārstus, t.sk. ģimenes ārstus, un citu valstu pozitīvā pieredze ar eksprestestu veikšanu aptiekās: arī lielā daļā Eiropas valstu aptiekās sekmīgi tiek veikti dažādi eksprestesti: Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Latvijā, un šo testu veikšanas nepieciešamība aptiekā atzīmēta arī 2020. gada 20. martā Eiropas Padomes pieņemtajā Rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu.
MK noteikumu Nr. 288 28.¹10., 28.¹11. un 28.¹12. apakšpunkts nosaka jaunus skrīninga pakalojumus - ekspresdiagnostikas testus, kas stājas spēkā ar 2027. gada 1. janvāri.
(Noteikumu projekta 38., 39., 40., 54. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.¹10., 28.¹11., 28.¹12., 47.⁸ punkts).

2) Ekspresdiagnotikas testu veikšanā noteiktas prasības:
a) nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumus saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un pirms pakalpojuma uzsākšanas ir veikta aptiekas (aptiekas filiāles) reģistrācija Veselības inspekcijā, Veselības inspekcijai veicot pārbaudi pirms pakalpojuma uzsākšanas.
b) ievērot rekomendācijas, kas tiek publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē HIV profilakses punktiem, kā arī anominitāti, un pozitīva ekspresdiagnostikas testa rezultāta gadījumā ārstniecības persona vai farmaceits, kas veicis testu, izsniedz rezultātu, informē klientu par nepieciešamību pieteikties vizītei pie infektologa diagnozes apstiprināšanai un pozitīva testa gadījumā ārstniecības persona vai farmaceits informē klientu par nepieciešamību pieteikties vizītei pie infektologa diagnozes apstiprināšanai un nepieciešamības gadījumā ārstēšanas uzsākšanai.
(Noteikumu projekta 46. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.⁴punkts).

3) Ekspresdiagnostikas veikšanai (pacienttuva testēšana (POCT)) akreditācija atbilstoši standartam - LVS EN ISO 15189 "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības" (A pielikums, pēdējās izmaiņas standartā) nav nosakāma kā obligāts instruments, jo akreditācijai jābūt brīvprātīgai, tāpēc ekspresdiagnostikas veikšanai aptiekā (aptiekas filiālē) noteiktas prasības, kādas noteiktas medicīnas laboratorijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām, vai tai jābūt akreditētai atbilstoši standartam LVS EN ISO 15189 "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības”.
(Noteikumu projekta 9. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.²3. apakšpunkts).

4) Pašreizējais regulējums MK noteikumos Nr. 288 11.¹ punktā jau paredz nosacījumus ekspresdiagnostikas testu rezultātu sniegšanai, paredzot izsniegt apmeklētājam izmeklējuma rezultātu pārskatu, kas satur šādu informāciju - aptiekas un aptiekas filiāles nosaukums, adrese un tālruņa numurs, apmeklētāja vārds, uzvārds (kas netiktu attiecināts, ja ievērojama anonimitāte), izmeklējuma veids, izmeklējuma rezultāti, tās personas vārds, uzvārds un specialitāte, kura veikusi mērījumus, izmeklējuma datums un laiks.
(Noteikumu projekta 14. punkts - MK noteikumu Nr. 288 11.¹3.2. apakšpunkts).

Par vakcinācijas veikšanu, pakalpojumu sniedzot aptiekā (aptiekas filiālē)

Vakcinācijas aptiekās ir farmaceitiskās aprūpes sastāvdaļa, un farmaceitiskās aprūpes regulēšana atbilst Farmācijas likuma un MK noteikumu Nr. 288 tvērumam. Farmaceits veic farmaceitisko darbību, nodrošinot farmaceitisko aprūpi licencētā aptiekā vai ārstniecības iestādē (Farmācijas likuma 1. panta 3. punkts) un aptieka nodarbojas ar farmaceitiskās aprūpes sniegšanu (Farmācijas likuma 33. pants), kuras īstenošana notiek, sniedzot farmaceitiskos pakalpojumus. Arī Farmaceita profesijas standartā ir atsauce uz farmaceitisko aprūpi, un tā ir visaptveroša, līdz ar to standarta aktualizēšana nav pašreiz aktuāla.

Vakcinācija aptiekās ir farmaceitiskiem pakalpojums, īstenojot farmaceitisko aprūpi, tas norādīts Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanā.
Starptautiskās farmaceitu federācijas ir klasificējusi (https://www.fip.org/file/1348) vakcināciju, tāpat kā skrīningu, veselības veicināšanas kampaņas kā farmaceitisko pakalpojumu.
Eiropas Padomes 2020. gada 20. marta rezolūcijā par pacientu veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu ir akcentēts, ka aptiekas veido vērtīgu tīklu, un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, sevišķi iedzīvotāju veselības aprūpes speciālistiem, un ir jāsadarbojas ar farmaceitiem, lai izmantotu aptieku potenciālu visu iedzīvotāju veselības uzlabošanai, kas jau tiek īstenot daudzās valstīs.

1) Epidemioloģiskās drošības un konfidencialitātes nodrošināšanai pastiprinātas prasības vakcinācijas veikšanai aptiekās un aptiekas filiālēs, īstenojot arī Epidemioloģiskās drošības likuma prasības, arī 31. panta trešās daļas pilnvarojumu Ministru kabinetam, un nosakot profesionālās kompetences prasības farmaceitiem, kuri veic vakcināciju, un obligātās minimālā nodrošinājuma prasības vakcinācijas veikšanai aptiekā un aptiekas filiālē. vakcinācijas veikšanai aptiekā (aptiekas filiālē) noteiktas prasības:
a) nodrošinātas prasības, kādas noteiktas aprīkojumam telpai, kurā veic vakcināciju ārpus vakcinācijas iestādes, saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vakcinācijas noteikumiem,, tiek nodrošināti epidemioloģiskās drošības pasākumi saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likumu un pirms pakalpojuma uzsākšanas ir veikta aptiekas (aptiekas filiāles) reģistrācija Veselības inspekcijā, un Veselības inspekcija ir veikusi pārbaudi, atļaujot pakalpojuma sniegšanu.
b) ievērot Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas par vakcinācijas veikšanu, kas ir publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē.
c) vakcināciju var veikt klīniskais farmaceits, farmaceits, ārsts vai medicīnas māsa, kā arī aptieku filiālēs Farmācijas likuma 42. pantā minētajā gadījumā - ārsta palīgs (feldšeris). Klīniskajam farmaceitam un farmaceitam atļauts veikt vakcināciju, ja ir apgūta apmācība par vakcinācijas veikšanu un citiem ar vakcināciju saistītiem jautājumiem attiecīgi izglītības iestādes īstenotās akadēmiskās un profesionālās studiju programmas vai profesionālās augstākās izglītības programmas ietvarā vai akreditētā izglītības institūcijā saskaņā ar tālākizglītības programmu, kura ir saskaņota ar Latvijas Farmaceitu biedrību tālākizglītības procesa ietvaros.
d) pirms vakcinācijas jānoskaidro vakcinējamās personas veselības stāvoklis, relatīvās kontrindikācijas vakcinācijas veikšanai un citi piesardzības aspekti, kuru dēļ vakcinācija ir jāatliek, vai iespējamās absolūtās kontrindikācijas (anafilakse), kad vakcinācija netiek veikta. Persona, kura veic vakcināciju ir atbildīga:
- par vakcinācijas absolūtās kontrindikācijas vai relatīvo kontrindikāciju noskaidrošanu un par to, lai pacientam veiktu vakcināciju atbilstoši veselības stāvoklim. Ja vakcinējamai personai konstatēta relatīva kontrindikācija vai nepieciešams ievērot piesardzību citu iemeslu dēļ, attiecīgā persona tiek informēta par laiku, kad nepieciešams ierasties uz atkārtotu apskati vai vakcināciju.
- par vakcinācijas higiēniskā un pretepidēmiskā režīma prasību ievērošanu, par vakcīnas pareizu sagatavošanu un ievadīšanu atbilstoši vakcīnas lietošanas instrukcijai, kā arī par vakcinējamo personu plūsmas organizēšanu un vakcinējamās personas novērošanu pēcvakcinācijas periodā, lai sniegtu neatliekamo medicīnisko palīdzību iespējamas anafilakses attīstības gadījumā, vai konsultācijas sniegšanu, ja vakcinētajai personai ir konstatēts nevēlams notikums pēc vakcinācijas, tai skaitā iespējama vakcinācijas izraisīta komplikācija jeb blakusparādība.
- personas, kura veic vakcināciju:
i)aizpilda medicīnisko dokumentāciju atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai ārstniecības iestāžu medicīniskās un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtībai. Pēc personas pieprasījuma informācija par veikto vakcināciju var tikt dokumentēta personas īpašumā esošajā potēšanas pasē;
ii) rakstiski informē personu par laiku, kad nepieciešams atkārtoti vakcinēties un skaidrot vakcinācijas nozīmi un iesaka personām, kas pieder pie riska grupām, vakcinēties pret noteiktu infekcijas slimību atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē publicētajām rekomendācijām, individuālajam riskam vai medicīniskajām indikācijām.
(Noteikumu projekta 9. un 45. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.²1., 8.²2. apakšpunkts un 28.³punkts).

2) Konkretizētas prasības vakcinācijas pret Covid-19 infekciju (kas jau ir pašreiz atļauta aptiekās) veikšanai, klīniskiem farmaceitiem un farmaceitiem minēto vakcināciju atļauts veikt, ja viņi ir saņēmuši apmācību COVID - 19 vakcinācijas apmācību.
(Noteikumu projekta 45. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.³ 4. apakšpunkts).

3) MK noteikumu Nr. 288 28.¹7. apakšpunkts nosaka jaunu farmaceitisko pakalpojumu - vakcināciju pret gripu un ērču encefalītu tikai pieaugušajiem , un tā neattiecas uz valsts apmaksātām vakcīnām.
Noteikts arī pārejas periodu normas īstenošanai - norma stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī, un šo pārejas periodu neattiecināt uz gadījumu, ja vakcināciju veic klīniskie farmaceiti un farmaceiti, kuri nav saņēmuši apmācību veikt vakcināciju pret Covid - 19 infekciju, kā arī ja vakcināciju veic ārsti un medicīnas māsas, un Farmācijas likuma 42. pantā minētā gadījumā arī ārsta palīgi.
(Noteikumu projekta 35. un 59. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.¹7. apakšpunkts un 47.⁸ punkts).

Citu valstu pieredze rāda, ka apmācīti farmaceiti var sekmīgi veikt vakcināciju un ievērojami uzlabot vakcinācijas aptveri un veselīgākas sabiedrības rādītājus.
Vakcinē aptiekās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Portugālē, Itālijā, Spānijā, Polijā, Lietuvā.
Skat. pētījumus:https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1551741125000713 https://bsac-kaw.co.uk/wp-content/uploads/2024/02/Role-of-pharmacists-in-vaccination-article-2019-8ec099aea05e52a2295dd11a12d5472a.https://www.researchgate.net/publication/370648503_Public_Health_Interest_of_Vaccination_Through_Community_Pharmacies_A_Literature_Review

4. Konkretizētas aptiekās (aptieku filiālēs) vispārīgās prasības farmaceitisko pakalpojumu sniegšanā, konkretizēts farmaceitisko pakalpojumu sniedzēju loku, pienākumus un prasības apmācībai
a) Konkretizēti vispārīgie principi farmaceitisko pakalpojumu sniegšanā.
(Noteikumu projekta 8., 10., 13. un 54. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.¹, 8.³, 10. un 40. punkts).

b) Konkretizēti klīniskā farmaceita un farmaceita pienākumi farmaceitiskās aprūpes īstenošanā, jo pašreizējos noteikumos regulējums par farmaceitisko aprūpi attiecināts tikai uz farmaceitu -
(Noteikumu projekta 24., 25., 26., 28., 30., 33., 34., 44., 45., 46., 47., 48., 50., 51., 52., 53. un 54. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.², 26.³, 26.⁴, 26.⁶, 27., 27.³, 28., 28.², 28.³, 28.⁴, 29., 30., 35., 36., 38., 38.¹ un 40. punkts).

c) Noteikts, ka MK noteikumu Nr. 288 25.4. apakšpunktā noteiktā prasība attiecībā uz pienākumu klīniskajam farmaceitam nēsāt pie apģērba redzamā vietā apliecību – piespraudi nodrošināma līdz 2026. gada 31. decembrim.
(Noteikumu projekta 23. un 56. punkts - MK noteikumu Nr. 288 25.4. apakšpunkts un 47.⁵ punkts).

d) Noteikts, ka farmaceitiem, kuri ir apguvuši attiecīgo apmācību par farmaceitiskā pakalpojuma īstenošanu Latvijas Farmaceitu biedrības pilotprojektā “Strukturēta pacientu konsultēšanas rīka - zāļu lietošanas pārskata kā veselības aprūpes pakalpojuma izveide”, šo noteikumu 27. punktā minēto farmaceitisko pakalpojumu sniegšana ir atļauta bez papildus apmācības.
(Noteikumu projekta 55. punkts - MK noteikumu Nr. 288 47.⁴punkts).

e) Konkretizēti farmaceita asistenta pienākumi un tiesības aptiekās (aptieku filiālēs.
(Noteikumu projekta 24., 25., 26., 28., 34., 44., 46., 48., 51., 52.,54. un 56. punkts - MK noteikumu Nr. 288 punkts 26.², 26.³, 26.⁴, 26.⁶, 28., 28.², 28.⁴, 30., 36., 38. un 40. punkts un 47.⁵2. apakšpunkts).

f) Konkretizēt farmaceita studenta un farmaceita asistenta studenta pienākumus un tiesības aptiekās (aptieku filiālēs).
(Noteikumu projekta 27. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.⁵ punkts).

g) Konkretizēt, kurus pakalpojums un kad aptiekās (aptieku filiālēs) var sniegt ārsts un medicīnas māsa un ārsta palīgs (feldšeris).
(Noteikumu projekta 29., 44., 45. un 46. punkts - MK noteikumu Nr. 288 26.⁷, 28.², 28.³ un 28.⁴punkts).

h) Konkretizēt, kurus pakalpojums aptiekās (aptieku filiālēs) var sniegt laboratorijas māsa.
(Noteikumu projekta 46. punkts - MK noteikumu Nr. 288 28.⁴punkts).

5. Konkretizēt prasības informācijas sniegšanā kompetentām iestādēm par farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu.
Tā kā līdz šim jautājums nebija noregulēts uzraudzības nolūkā noteiktas prasības informācijas sniegšanā kompetentām iestādēm par farmaceitisko pakalpojumu sniegšanu.
(Noteikumu projekta 57. punkts - MK noteikumu Nr. 288 47.⁶ punkts).

6. Konkretizēt aptikas vadītāja un viņa aizvietotāju pienākumus.
Lai nodrošinātu farmaceitiskās aprūpes uzraudzību, konkretizēti pienākumi aptiekas vadītājam un viņa aizvietotājiem - aptiekas vadītāja vietniekam, kā arī aptiekas vadītāja un vietnieka aizvietotājiem - farmaceitiem (MK noteikumu Nr. 288 25.4. apakšpunkts) un izņēmuma gadījumā (MK noteikumu Nr. 288 47. ⁵2. apakšpunkts) farmaceita asistentiem, nosakot atļauto prombūtni, un paredzot arī, ja ir saprātīgi iespējams, lai atbildīgās personas būtu sasniedzams prombūtnes laikā, jānodrošina arī nepieciešamības gadījumā atgriezties aptiekā (tās filiālē) īsā laikā.
(Noteikumu projekta 23. un 56. punkts - MK noteikumu Nr. 288 25.4. apakšpunkts un 47.⁵2. apakšpunkts).

7. Pārskatīts regulējums par aptiekas darbību, arī atsakoties no pārmērīgām aptiekas darbību regulējošajām prasībām.

1) Konkretizēt prasību par speciālās atļaujas (licences) farmaceitiskajai darbībai redzamību aptiekā apmeklētājiem apkalpošanas zālē, paredzot arī elektroniskās licences izdrukas izvietošanu, jo licences izsniedz elektroniska dokumenta formā. Par aptiekas legalitāti var pārliecināties aptieku reģistrā, kas pieejams Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē (www.zva.gov.lv).
(Noteikumu projekta 3. punkts - MK noteikumu Nr. 288 2. punkts).

2) Konkretizēts, ka aptieka un aptiekas filiāle var darboties telpu grupā, kuras reģistrētais lietošanas veids ir attiecināms uz tirdzniecību, ārstniecību vai veselības aprūpi, un ka vispārējā jeb atvērta tipa (turpmāk - vispārējā tipa) aptieka un tās filiāle izņēmuma gadījumā, proti, ja izvietota ārpus pilsētas, var arī darboties telpu grupā, kuras reģistrētais lietošanas veids ir cits, jo pēc pašreizējiem būvniecības jomu regulējošiem normatīviem aptieka ir saistīta tikai ar telpu grupu - tirdzniecība, un nevis ar telpu grupu ārstniecība/ veselības aprūpe, kas nepieļauj aptieku izvietošanu, piemēram, ārstniecības iestādēs, un kas rada problēmas aptieku, to filiāļu atvēršanai pilsētās un ārpus pilsētām, un rodas risks iedzīvotājiem zāļu nepieejamībai, īpaši ārpus pilsētām.
(Noteikumu projekta 4. punkts - MK noteikumu Nr. 288 5.¹ punkts).

Tiek izslēgta norma, ka aptieka un aptiekas filiāle darbojas ekspluatācijā nodotajā ēkā, tās daļā vai telpu grupā, kas atbilst būvniecības jomu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, jo tās ir būvniecības jomu regulējošās prasības, un šo prasību uzraudzība nav Veselības ministrijas un to padotības iestāžu kompetencē.
(Noteikumu projekta 5. punkts - izslēgts MK noteikumu Nr. 388 6. punkts).

3) Atteikties no prasības vispārējā tipa aptiekā paredzēt atsevišķu apmeklētājiem paredzētu ieeju (izeju) apmeklētāju apkalpošanas zālē un atsevišķu preču saņemšanas telpu, jo minētā prasība uzskatāma par novecojušu, kā arī nenoteikt slēgta tipa jeb ārstniecības iestāžu aptiekām prasību pēc telpu konstruktīvas vienotības, kas uzskatāma par novecojušu prasību.
(Noteikumu projekta 6. punkts - MK noteikumu Nr. 288 7. punkts).

4) Nepiemērot MK noteikumu Nr. 288. 8. punkta prasību par telpu konstruktīvu un funkcionālu vienotību slēgta tipa aptiekām, jo šīs prasība suzturēšana ir novecojusi saistībā ar modernu simnīcas aptieku telpu izvietojumu.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8. punkta ievaddaļa).

5) Atteikties no prasības slēgta tipa aptiekām (aptiekas, kas atrodas ārstniecības iestādēs) ievkārtot atsevišķu ārstniecības iestādes pieprasījumu saņemšanas un pasūtījumu izsniegšanas telpu, jo prasība ir novecojusi;
(Noteikumu projekta 7. punkts - izslēgta pašreiz spēkā esošo MK noteikumu Nr. 288 8.2. apakšpunktsa norma).

6) Atsevišķai preču saņemšanas telpas vietā atļaut iekārtot preču saņemšanas vietu. Vienlaicīgi konkretizēt preču saņemšansa vietā nodalītajā karantīnas zonā novietot arī preces par kurām ir aizdomām kvalitāti vai viltojumu un viltotu preču novietošanai, arī preces, kuras paredzētas nodot iznīcināšanai.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8.5. apakšpunkts).

7) Nenoteikt obligātu prasību MK noteikumu Nr. 288. 8. punktā aptiekā noteikto telpu uzkopšanas inventāra uzglabāšanas vietas ierīkošanai slēgta tipa aptiekām, ja telpu uzkopšanu veic uzkopšanas dienests.
(Noteikumu projekta 7. punkts - attiecībā uz MK noteikumu Nr. 288 8.6.2. apakšpunkts).

8) Atteikties no pārmērīgām prasībām tualetes esībai aptiekās un aptieku filiālēs, kas atrodas ārpus pilsētas, ja pastāv arī iespēja darbiniekiem tualetes pieejamībai ēkā, kurā atrodas aptieka.
(Noteikumu projekta 7. punkts - MK noteikumu Nr. 288 8. punkts).
Ņemot vērā juridiskās tehnikas prasības un TAP portāla funkcionalitāti, MK noteikumu Nr. 288 8. punkts izteikts jaunā redakcijā.

9) Pieļaut aptiekā, kas apkalpo ārstniecības iestādi, ārstniecības iestādes pasūtījumu komplektēšanu ne tikai preču uzglabāšanas telpā, bet, ja tas ir iespējams, arī preču uzglabāšanas zonā vai administratīvā telpā, kur ir iekārtota atbilstoša darba vieta ārstniecības iestādes pasūtījumu komplektēšanai.
(Noteikumu projekta 17. punkts - MK noteikumu Nr. 288 17. punkts).

10) Konkretizētas prasības vides pieejamībai, aktualizējot un pārnesot normas no tiesību regulējuma par farmaceitiskās darbības licencēšanu, jo šī jautājuma regulēšana vairāk atbilst aptieku darbības noteikumu tvērumam.
(Noteikumu projekta 11. un 12punkts - MK noteikumu Nr. 288 9. un 9.¹punkts).

11) Samazināta prasība aptiekai, kas izvietota ārpus pilsētas, apkalpošanas zāles daļas platībai, kurā uzturas apmeklētāji, par sešiem kvadrātmetriem (no 10 uz četriem kvadrātmetriem), un aptiekas filiāles apkalpošanas zāles daļas platībai, kurā uzturas apmeklētāji, par diviem kvadrātmetriem ( no sešiem uz četriem kvadrātmetriem), kas varētu arī veicināt aptieku un aptieku filiāļu atvēršanu ārpus pilsētām.
(Noteikumu projekta 15. punkts - MK noteikumu Nr. 288 12. punkts).

12) Tehniski precizējumi veikti MK noteikumu Nr. 288 13. punktā (Noteikumu projekta 16. punkts), 21. punktā (Noteikumu projekta 21. punkts), 22. punktā (Noteikumu projekta 22. punkts), kā arī 32. un 36. punktā, precizējot atsauci uz Fizisko personu datu apstrādes likumu (Noteikumu projekta 49. un 51. punkts).

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

Nē

1.6. Cita informācija

Turpināms vērtēt farmaceitisko pakalpojumu tālāku paplašināšanu, ņemot vērā ieguvumus un citu valstu prakses.

Biežāk pieejamie aptiekās sniegtie pakalpojumi ES Farmācijas grupas (PGEU) valstīs - zāļu lietošanas pārskata sastādīšana (11 valstis); atteikums izsniegt zāles drošības apsvērumu dēļ (10 valstis); smēķēšanas atmešana; nederīgo medikamentu nodošana; recepšu zāļu ārkārtas izsniegšana bez receptes, piemēram, adrenalīna vai salbutamols (12 valstis); zāļu piegādes mājās (10 valstis); instrukcija par terapeitisko vai paškontroles ierīču lietošanu (8 valstis); adatu / šļirču maiņa (8 valstis); farmaceita veikta vakcinācija (7 valstis); tieši uzraudzīta zāļu lietošana (7 valstis); atbalsts zāļu līdzestības nodrošināšanai (5 valstis).

Veicot sistemātiskā pārskata analīzi, tika noskaidrots, ka aptieku iesaistīšana vakcinācijā palielina aptveri par līdz par 27% salīdzinājumā ar standarta aprūpi (Murray et al, 2021).
- 2018. gadā Igaunijā tika uzsākta gripas vakcinācija aptiekās. 2018. gada oktobra izmēģinājuma periodā aptiekās vakcinējās 9098 cilvēki (9.8 % no visiem gripas vakcinētajiem cilvēkiem 2018/2019 gada gripas sezonā Igaunijā).
- Veicot aptauju pētījumu, tika noskaidrots, ka vairāk nekā puse no aptaujātajiem dalībniekiem (54,9%, n=141) gripas vakcināciju saņēma pirmo reizi. Būtiski, ka lielākā daļa pacientu (95%, n=235) bija apmierināti ar pakalpojuma sniedzēja sniegto informāciju. Papildus dalībnieki izteica interesi aptiekās veikt arī citas vakcinācijas, piemēram, pret ērču encefalītu (Sepp at al., 2020).

Vakcīnas, ko farmaceiti bieži drīkst ievadīt aptiekās, un valstis, kur farmaceiti tās drīkst ievadīt aptiekās:

Gripas vakcīna - Francija, Vācija, Beļģija, Portugāle, Spānija, Nīderlande, Īrija, Igaunija, Lietuva
Covid-19 vakcīnas - vairums ES valstu, tostarp Itālija, Vācija, Beļģija, Francija, Lietuva
HPV vakcīna - Francija, Portugāle, Šveice, Spānija (atsevišķos reģionos)
Pneimokoku vakcīna - Francija, Īrija, Šveice
Herpes zoster (jostas roze) - Īrija, Apvienotā Karaliste, Šveice
Ceļotāju vakcīnas - Beļģija, Šveice, Portugāle (piemēram, hepatīts A/B, dzeltenais drudzis)
Ērču encefalīta vakcīna - Austrija, Šveice (ar ārsta līdzdalību vai īpašu apmācību), Lietuva
Meningokoku vakcīna - Francija, Portugāle, Apvienotā Karaliste
DTP (difterija, stingumkrampji, garais klepus) - Francija, Portugāle, Apvienotā Karaliste
Polijā un Lietuvā imūnprofilakse pret sezonālo gripu, ērču pārnēsātu encefalītu vai citām infekcijas slimībām, ja darbinieki tiek vakcinēti par darba devēja vai personīgajiem līdzekļiem, kā arī īstenojot masveida vakcinācijas programmu, var notikt citās vietās (piemēram, darba vietās, aptiekās, izglītības iestādēs).

Dažās valstīs farmaceiti var gan izrakstīt, gan ievadīt vakcīnas (piemēram, Francijā).
Citviet nepieciešama ārsta recepte vai vakcinācija notiek sadarbībā ar ārstniecības iestādi (piemēram, Vācijā).
Vakcinācijai aptiekās farmaceitiem jābūt sertificētiem un jānodrošina piemērota vide (piemēram, konsultāciju telpa, neatliekamās palīdzības aprīkojums).
Horvātijā, Nīderlandē, Igaunijā ārsti vai māsas aptiekās var vakcinēt pacientus.

Vakcinācija pret ērču encefalītu prasa precīzu ievadīšanas tehniku un uzraudzību, jo tā ir dzīvību aizsargājoša vakcīna pret nopietnu neiroinfekciju.

Austrija - Dažās aptiekās iespējama vakcinācija sadarbībā ar ārstiem
Šveice - Vakcinācija pieejama aptiekās ar speciālu apmācību
Vācija - Vakcīnas pieejamas aptiekās, bet ievadīšana notiek ārsta kabinetā
Somija - Vakcinācija galvenokārt ārstniecības iestādēs
Latvija -Vakcīnas pieejamas aptiekās, bet vakcinē ģimenes ārsts

Ieguvumi no farmaceitu veiktas atkārtotas recepšu medikamentu izsniegšanas
1997. gadā Lielbritānijas Karaliskā Farmācijas biedrība ieteica, ka līdz 2000. gadam lielākā daļa aptiekas farmaceitu veiktu atkārtotu recepšu medikamentu izsniegšanu, kas ļauj pacientam noteiktā laika periodā saņemt zāles bez nepieciešamības vērsties pie ārsta (Morecroft et al., 2006). Kopš 2009. gada jūlija Apvienotajā Karalistē ir ieviesta arī elektroniska recepšu medikamentu atkārtota izsniegšana.
Galvenie ieguvumi:
-Ieguvumi ģimenes ārstu praksēm: samazināta pacientu plūsma, samazināts atkārtotu recepšu pieprasījumu skaits, pēdējā brīža zāļu pieprasījuma samazināšana, ērtāka akūtu pacientu pārvaldība.
- Ieguvumi pacientiem: nav jāpieprasa recepte ģimenes ārsta praksē katru mēnesi, elastīgāka zāļu saņemšana īpašās situācijās, piemēram, dodoties atvaļinājumā, iespēja katru mēnesi apspriest aktuālo informāciju par zālēm ar farmaceitu, iespēja mainīt izvēlēto aptieku, kur saņemt medikamentus.
- Ieguvumi aptiekām: profesionālās kompetences pilnveidošana, uzlabota krājumu kontrole (recepšu izdrukas tiek lejupielādētas 7 dienas pirms to termiņa, ļaujot pasūtīt zāles, kuras nav pieejamas uz vietas), efektīva laika vadība (Galt, 2023).

Ieguvumi no farmaceitu veiktas zāļu lietošanas pārskatu sastādīšanas un hronisku pacientu uzraudzības pakalpojumiem
Veicot metaanalīzi, tika atklāta līdzestības uzlabošanās gados vecākiem cilvēkiem, kuri saņēma farmaceita konsultāciju (starp 40 unikāliem pētījumiem ar datiem par 8822 pacientiem (vidējais vecuma diapazons no 65 līdz 85 gadi), vidējais efekta lielums bija 0,57 (Cohen’s d); 95% ticamības intervāls [CI]: 0,38 – 0,76) (Marcum et al., 2021). Arī Eldooma et al., (2023) pārskatā tika minēts, ka farmaceitu sastādīti zāļu lietošanas pārskati un uzraudzības pakalpojumi varētu uzlabot līdzestību un rezultātu optimizāciju. Lai sasniegtu vēlamos rezultātus, zāļu lietošanas pārskatu sastādīšanai, kas ir integrēta arī uzraudzībā, ir nepieciešama efektīva konsultācija (Eldooma et al., 2023).

Newman et al., (2020) pārskatā tika atlasīti raksti, kas aptvēra 7 būtiskas hroniskās slimības — diabētu, astmu, HOPS, hipertensiju, sirds mazspēju, hiperlipidēmiju un cilvēka imūndeficīta vīrusu/iegūtā imūndeficīta sindromu (HIV/AIDS). Pateicoties farmaceitu intervencēm tika panākts hemoglobīna A1c samazinājums (vairums pētījumu atzīmēja statistiski nozīmīgu samazinājumu no 0,4 līdz 2%, salīdzinot ar parasto aprūpi), kopējā holesterīna un zema blīvuma lipoproteīnu samazinājums. Līdzīgi pārskatos tika ziņots arī par asinsspiediena pazemināšanos, līdzestības uzlabošanos un samazinātu atkārtotas hospitalizācijas biežumu pacientiem ar sirds mazspēju, uzlabotu plaušu darbību pacientiem ar elpošanas traucējumiem un palielinātu līdzestību pacientiem, kuriem ir HIV/AIDS.

Skowron et al., (2011) ir Polijā veikts pētījums, kura mērķis bija novērtēt farmaceitiskās aprūpes ietekmi uz pacientu zināšanām, dzīves kvalitāti un asinsspiedienu, kā arī noskaidrot, vai jaunais pakalpojums maina farmaceitu zināšanas un veicina apmierinātību.

Pētījuma beigās tika pierādīts, ka normāls asinsspiediens bija 22 no 28 pacientiem (79%) pētījuma grupā un 31 no 56 pacientiem (55%) kontroles grupā. Pētījums arī apstiprināja, ka farmaceitiskā aprūpe pozitīvi ietekmē pacientu zināšanas par slimībām, kas labvēlīgi var ietekmēt indivīdu lēmumus veselības jomā, uzlabojot kopējo veselības līmeni. Tāpat būtiski, ka farmaceitu profesionālās darbības paplašināšana labvēlīgi ietekmēja viņu profesionālo apmierinātību, kā arī ļāva pilnveidot farmakoterapeitiskās zināšanas (Skowron et al., 2011).

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas

pacienti

Ietekmes apraksts

Pacientam ir vairāki nozīmīgi ieguvumi, ja aptiekā viņam tiek sniegti farmaceitiskie pakalpojumi. Šie pakalpojumi sniedz papildu vērtību, pārsniedzot vienkāršu zāļu izsniegšanu -
1. Zāļu lietošanas drošība un efektivitāte
Farmaceits pārbauda, vai zāles savstarpēji nesadarbojas kaitīgi (zāļu mijiedarbības riski), pārliecinās, vai deva un lietošanas biežums ir piemērots pacienta vecumam, veselības stāvoklim un citiem medikamentiem. Līdz ar to samazinās arī kļūdu risks zāļu lietošanā (piemēram, dubulta aktīvā viela dažādos preparātos).
2. Pacienta izglītošana un izpratne
Pacients saņem skaidru informāciju par to, kā pareizi lietot zāles, kādas var būt blakusparādības un ko darīt, ja tās rodas. Farmaceits palīdz saprast ārstēšanas mērķus un to, kā panākt labāku veselības stāvokļa kontroli.
3. Hronisku slimību labāka kontrole
Pacients saņem regulāru atgriezenisko saiti un atbalstu zāļu režīma ievērošanā (piemēram, medikamentu pārskatīšana, “zāļu pārvaldība”).
Tas palīdz novērst komplikācijas un hospitalizāciju.
4. Individuāla pieeja un konsultācijas
Pacientam tiek piedāvāti risinājumi, kas atbilst viņa dzīvesveidam un vajadzībām (piemēram, alternatīvi zāļu lietošanas veidi, piemērotāki preparāti), un ir iespēja uzdot jautājumus drošā un profesionālā vidē, bez ārsta vizītes.
5. Finansiālie un laika ieguvumi
Pareiza zāļu lietošana nozīmē pacientam mazāk nevajadzīgu ārstēšanas izmaksu iespēja savlaicīgi saņemt nepieciešamo terapiju neatliekamos gadījumos.
6. Pacienta iesaiste ārstēšanā
Pacients jūtas vairāk iesaistīts un atbildīgs par savu veselību, un uzlabojas sadarbība starp pacientu, ārstu un farmaceitu (“trīsstūra modelis”), kas uzlabo ārstēšanas rezultātus.

Juridiskās personas

vispārējā tipa aptiekas

Ietekmes apraksts

Farmaceitisko pakalpojumu sniegšana dod ieguvumus ne tikai pacientam, bet arī aptiekai – gan profesionāli, gan ekonomiski.
1. Profesionālā reputācija un uzticība
Sniedzot kvalitatīvus farmaceitiskos pakalpojumus, aptieka stiprina savu reputāciju kā veselības aprūpes iestāde, ne tikai kā zāļu tirdzniecības vieta, veicinās ilgtermiņa sadarbība ar pacientiem un ārstu praksēm.
2. Pacientu lojalitāte
Pacienti biežāk atgriežas aptiekā, kur saņem personisku uzmanību un profesionālu atbalstu, un lojāli klienti kļūst par pastāvīgiem apmeklētājiem, kur tiek nodrošināta zāļu lietošanas uzraudzība.
3. Finansiālais ieguvums
Papildu pakalpojumi (piemēram, asinsspiediena vai glikozes mērījumi, zāļu pārskatīšana) var radīt jaunus ienākumu avotus, uzlabojas zāļu apgrozījums, jo pacienti ievēro ārstēšanu un savlaicīgi iegādājas nepieciešamās zāles.
4. Farmaceitu profesionālā attīstība
Farmaceiti pilnveido savas zināšanas un prasmes, strādājot ciešāk ar pacientiem un ārstiem, tas paaugstina darbinieku motivāciju un apmierinātību ar darbu.
5. Sadarbība veselības aprūpes sistēmā
Aptieka kļūst par aktīvu veselības aprūpes dalībnieku, sadarbojoties ar ārstiem un citiem speciālistiem, tas uzlabo kopējo ārstēšanas rezultātu un sabiedrības veselību, vienlaikus nostiprinot aptiekas nozīmi sistēmā.

Vispārējā tipa aptiekas līdz 2026. gada 1. martam informē Zāļu valsts aģentūru par vispārējā tipa aptiekās un to filiālēs sniegtajiem farmaceitiskajiem papildpakalpojumiem.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Nē

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

Nē

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Jā

Ietekmes apraksts

Tiek paplašinātas iespējas atvērt aptiekas (aptieku filiāles) ārpus pilsētām, pieļaujot to atrašanos arī telpu grupās, kas nav saistītas tikai ar tirdzniecību, kā arī samazinot apmeklētāju apkalpošanas zāles platību, tas veicina uzņēmējdarbības attīstību īpaši laukos.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Jā

Ietekmes apraksts

Atsakoties no pārmērīgām aptiekas darbību regulējošajām prasībām, tiek veicināta arī mazo un vidējo uzņēmumu darbība.

2.2.5. uz konkurenci:

Nē

2.2.6. uz nodarbinātību:

Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

vispārējā tipa aptiekas

palielinās

Vērtības nozīme:

11,60

Saskaņā ar CSP datiem vidējā darba samaksa (bruto ) valstī 20205. gada 1. ceturksnī bija 1 757 eiro. Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2025. gada 1. ceturksnī bija 11,60 eiro

1,00

Pieņēmums, ka pārskata sagatavošana un iesniegšana aptiekai vidēji aizņem 1 stundu.

772

Novērtējums veikts, pret 772 licencētām vispārējā tipa aptiekām.

Informācija noteikta sniegt vienu reizi.

8 955,20

Nav zināms vispārējā tipa aptieku skaits, kuras ir jau uzsākušas atļautos farmaceitiskos papildpakalpojumus, tādēļ novērtējums veikts pašreiz pret 772 licencē tām vispārējā tipa aptiekām (( www.zva.gov.lv, dati uz 05.12.2025.) )

Kopā

8 955,20

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Veselības inspekcija, Zāļu valsts aģentūra

Nevalstiskās organizācijas

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija, Latvijas Farmaceitu biedrība, Biedrība "Aptieku biedrība", Biedrība "Mazo aptieku asociācija", Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija

Cits

Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Universitāte

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids

Darba grupa/domnīca

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

Veids

Sabiedriskā apspriede

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

Veids

Diskusija/apspriede

Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Farmaceitisko pakalpojumu apspriešana notika vairākās atkārtotās diskusijās ar nozares pārstāvjiem un ārstu asociācijām.

Veselības ministrijā tika izveidota arī darba grupa, kurā piedalījās Veselības ministrijas, Nacionālā veselības dienesta, Rīgas Stradiņu universitātes, Latvijas Aptiekāru asociācijas, Latvijas Universitātes, Mazo aptieku asociācijas, Latvijas Farmaceitu biedrības, Farmaceitiskās aprūpes asociācijas,Aptieku biedrības, kā arī Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji. Darba grupa apsprieda jaunos farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu veidus, to saturu un ieviešanas plānu.

Sabiedriskā apspriede notika 2025. gada 18. februārī.

Latvijas Farmaceitu biedrība - atbalsta kopējo nostāju, jo jādomā par progresu. Regulējums parāda plašāku skatījumu par aptieku un darbu profesijā. Farmaceitiem ir septītā kvalifikācijas pakāpe, asistentiem - piektā, un šis resurss ir jāizmanto. Ja farmaceitiskos pakalpojumus Latvijā neattīsta, Latvijas iedzīvotāji saņem mazāku pakalpoju klāstu salīdzinot ar citu Eiropas valstu iedzīvotājiem, ja ir speciālisti un ja nebūs viņiem iespēja darīt vairāk. Noraida bažas ārstu sabiedrībā, ka farmaceits "kāpj ārstu un laboratoriju" darbības jomā.
Akcentē, ka jānosaka, kādus uzdevumi farmaceitiskās aprūpes pakalpojumos drīkst veikt farmaceita asistents. Farmaceita asistents drīkst veikt mērījumus, bet tos skaidrot un interpretēt drīkst tikai farmaceits.

Latvijas farmaceitiskās aprūpes asociācija: (pārstāv 4 asociācijas) dod konceptuālu atbalstu farmaceitisko pakalpojumu klāsta paplašināšanai, iezīmēt virzienu pārskatīt arī farmaceitu asistenta lomu farmaceitisko pakalpojumu sniegšanā, īpaši attiecībā uz hroniskiem pacientiem un par mērījumu izdarīšanu, kā arī akcentē nepieciešamību farmaceitisko aprūpi, ko veic farmaceits, sasaistīt ar e-veselību, tas būtu veicināms. Akcentē, ka farmaceitu un farmaceitu asistentu sniegtie pakalpojumi ir palīdzoši pacientiem, lai hroniskiem pacientiem receptes pagarinātu. Atbalstoša ir pieeja valstij izskatīt pakalpojumu apmaksu arī no valsts puses.

Latvijas Farmaceitu biedrība slimnīcu klīnisko onkoloģisko farmaceitu sekcija - iesaka regulējumā nodalīt farmaceita un klīniskā farmaceita, arī farmaceita asistenta loma farmaceitiskajā aprūpē. Klīniskais farmaceits izvērtē ārsta nozīmētās terapijas, laboratoriskos izmeklējumus, vērtē mijiedarbības, iesaku terapijas maiņas.

Aptieku biedrība - kopumā vērtē pozitīvi regulējumu un atbalsta pakalpojumu klāstu paplašināšanu, akcentējot  aptieku kā ērtu pieejamības vietu pacientiem un komandas darbu starp farmaceits un ārstniecības personu.
Aptiekās sniegto pakalpojumu spektra paplašināšana nostiprinās farmaceitiskās aprūpes kā veselības aprūpes sastāvdaļas lomu.

Starp Lauku ģimenes ārstu asociācijas pārstāvjiem ir atšķirīgi viedokļi -
Sadarbība ar farmaceitu tiek atbalstīta kā būtiska/novērtēta, jo farmaceits jau šobrīd iesaistās ārstniecības procesā, palīdzot sabiedrībai, atbalsta preventīvās daļas attīstību, piemēram,  apmācību par ierīču lietošanu, arī vakcināciju kādā kritiskā situācijā pandēmijas laikā.

Vieni neapšauba ekspresdiagnostikas testu veikšanu aptiekās kā holesterīna līmeņa noteikšana. Savukārt citi neatbalsta daļu farmaceitisko pakalpojumu -

1) Apšauba farmaceita lomu ekspresdiagnostikas testu veikšanā aptiekās, arī D vitamīna noteikšanu, neatbalsta arī jau Ministru kabineta noteikumos Nr. 288 apstiprinātos  pakalpojumus kā holesterīna un triglicerīdu līmeņa noteikšanu asinīs, kā pretargumentāciju norādot aptiekas nepieciešamo atbilstību ārstniecības iestādes telpām un līdzvērtīgu noteikumu ievērošanu ārstniecības iestādei.

2) Norāda uz riskiem anafilaktiskā šoka gadījumā, ja aptieka uzņemsies vakcināciju.

3) Kā negatīvu atzīmē, ka pie maza valsts finansējuma aptieka kļūs par starpposmu, jo pacients griezīsies pie ģimenes ārsta.

4) Neatbalsta valsts apmaksātus pakalpojumus.

5) Izsaka bažas par farmaceita spējām noteikt vajadzību pēc analīzēm un rīcības plānu, pieņemt lēmumu mainīt terapiju, jo katrai terapijas maiņai jāseko līdzi tālākai uzraudzībai un pacienta veselības stāvokļa monitorēšanai dinamikā.

6) Neatbalsta receptes pagarināšanu aptiekā, kā pret argumentāciju norāda telemedicīnas/ attālinātu konsultāciju attīstību, nepieciešamību pacientu dinamiskai novērtēšanai.

7) Izsaka bažas par plaušu vitālās kapacitātes mērījumu veikšanu aptiekā rezultātu interpetācijas saistībā un labumu pacientiem.

8) Miera laika apstākļos neatbalsta vakcināciju, bažas par gripas vakcīnu izvērtēšanu riska grupas pacientiem.

9) Neatbalsta adipozitātes uzraudzību, bioimpidences metodes lietošanu, jo metode izņemta no veselības aprūpes pakalpojumiem, ņemot vērā arī to, ka aptieka piedāvāt konkrētus uztura bagātinātus. Līdz ar to intervence apšaubāma.

Latvijas ģimenes ārstu asociācija -
1) Atbalsta sadarbības pilnveidi  ar farmaceitiem un ģimenes ārstiem kā svarīgu īstenošanas mehānismu.

2) Neatbalsta  ērces nosūtīšanu uz laboratoriju arī par pacientu līdzekļiem, jo tas tālāk nes nākamās darbības, proti, pacienti apmeklēs ģimenes ārstus sakarā ar nozīmēšanu uz analīzēm citas analīzes, pieaugs nepamatotu vizīšu skaits ārstu praksēs, un neskaidrs jautājums, kā notiks kompensējamo medikamentu pagarināšana.

Latvijas Laboratorās medicīnas biedrība -
1) paštestēšanas un pacientiem tuvu testēšanas ierīču lietošana ir atbalstāma vietās un situācijās, kur tas dod labumu pacientam: pirmkārt, izmeklējuma rezultāts nepieciešams tādas diagnozes noteikšanai, kas prasa neatliekamu rīcību un, otrkārt, gadījumos, kad nav pieejama laboratorija. Tomēr nedrīkst aizmirst riskus, ko šāda veida izmeklējumi rada pacienta veselībai un drošībai, kā arī personāla kompetenci, bažas par nekontrolētu testēšanas procesu un pacientu maldīnāšanu pacienta maldināšana, kā arī atbildību par izsniegtajiem rezultātiem un rezultātu ievadīšanu eVeselības laboratorisko rezultātu sistēmā.

2) akcentē, ka radītas atšķirīgas kvalitātes prasības medicīnas laboratorijām un aptiekām, paplašinot pacientu laboratorās izmeklēšanas funkcijas. Neatbalsta testēšanu aptiekās, jo ievērojami standarti testu noteikšanai un normatīvajos aktos noteiktās prasības laboratorijām un epidemioloģiskajai drošībai, neskaidri jautājumi par testu izvēli un salīdzināšanu, skatoties dinamiku. Iesaka pārdomāt eksperesdiagnostikas veikšanu aptiekās, tās mērķtiecīgumu.

4) neatbalsta vitamīna D testēšanu, jo tā nav ekspress testēšana, to neparedz farmaceitu profesiju standarts, veidojas interešu konflikts, jo aptieka vienlaicīgi piedāvā arī produkciju.

5) saredz iespēju un atbalstītu papildus pakalpojuma ieviešanu aptiekās vēža skrīnninga aptveres rādītāju uzlabošanai, piemēram, kolorektālā testa komplektu savākšanu u.c.

Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) - Iesaka pavērtēt, kā ietekmēsies rindas aptiekās, ja paplašina pakalpojumu loku, neatbalsta eksprestestu veikšanu aptiekās, akcentējot neatbilstību spēkā esošajiem normatīviem un potenciālu risku pacientu veselībai vai pat dzīvībai, jo ir iekļauti laboratorās diagnostikas pakalpojumi – holesterīna, triglicerīdu, glikozes līmeņa noteikšana, SARS-CoV-2 vīrusa antigēna noteikšana, hepatīta C vīrusa antivielu noteikšana, hepatīta B antigēna noteikšana, Treponema pallidum antivielu kvalitatīva noteikšana (sifilisa diagnostika.  Laboratorā diagnostika ir stingri regulēta ārstniecības joma ar ļoti konkrētām prasībām:
1. Tai ir jāatbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām”,
2. Kopš 2009.gada 20.janvāra jābūt akreditētai atbilstoši LVS EN ISO 15189 "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības",
3. Jāievēro Epidemioloģiskās drošības likums.
4. Kopš 2024.gada 1.janvāra medicīnas laboratorijas nodrošina testēšanas rezultātu ievadi E-veselības sistēmā atbilstoši MK noteikumiem Nr.134 “Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu”.

Uzticot ekspersdiagnostikas veikšanu farmaceitam, nekādā veidā netiek kontrolētas ne testēšanas ierīces, ne testēšanas process, nedz arī farmaceita kompetences pārbaude. Veicot infekciju diagnostiku, atbilstoši 1999. gada 5. janvāra MK noteikumiem Nr.7 “Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība” pozitīvi B un C hepatītu un Treponema pallidum paraugi jānosūta apstiprināšanai uz Nacionālo mikrobioloģisko references laboratoriju un par tiem ir jāsagatavo steidzamais paziņojums Slimību profilakses un kontroles centram.
Atbildība par izsniegtajiem rezultātiem un attiecīgo procedūru ievērošanu jāuzņemas testēšanas veicējam, šajā gadījumā – aptiekai. - iegūtie rezultāti jāievada E-veselības laboratorisko rezultātu sistēmā.

Pastāv liels risks, ka izveidosies “pelēkā” zona, kas var apdraudēt arī citus cilvēkus, kurā tiks radīti pacientu dati, par kuru esamību neviens nebūs informēts, un iedzīvotāji nodarbosies ar pašārstēšanos.

- D vitamīna līmeņa noteikšana neatbilst ekspresdiagnostikas statusam, tādējādi nav attiecināma uz farmaceita profesijas standartu un ir interešu konflikts, jo farmaceits pats arī pārdod D vitamīnu saturošus uzturbagātinātājus.
- tiek radītas atšķirīgas kvalitātes prasības medicīnas laboratorijām un aptiekām, kurām līdz ar piedāvātajiem MK noteikumu grozījumiem tiks paplašinātas pacientu laboratorās izmeklēšanas funkcijas.

Piedāvājot pacientiem veikt aptiekā zemākas kvalitātes testēšanu, nekā nodrošina akreditēta laboratorija, viņi tiek maldināti par analīžu rezultātu kvalitāti un ticamību, tādējādi tiek radīti draudi pacientu veselībai un, iespējams, pat dzīvībai.

Svarīgāk būtu izmantot aptieku potenciālu, iesaistot tās valsts nozīmes vēža savlaicīgas atklāšanas programmās, un papildināt farmaceitisko aprūpi ar kolorektālā vēža skrīninga komplektu un dzemdes kakla vēža pašsavākšanas skrīninga komplektu pieņemšanu, lai pēc tam tās varētu paņemt laboratorijas.

VM ir izvērtējusi sabiedrības sniegtos iebildumus un regulējumā -

1. Ņemot vērā nozares viedokļus, un profesionālo asociāciju atbalstu, arī akcentējot aptieku kā ērtu pieejamības vietu pacientiem un komandas darbu starp farmaceits un ārstniecības personu, tiek paplašināts farmaceitisko pakalpojumu loks, konkretizējot kritērijus pakalpojumu sniegšanā.

Pastiprinātas arī prasības vakcinācijas un ekspresdiagnostikas testu veikšanā, epidemioloģiskās drošības un konfidencialitātes, arī anonimitātes garantēšanai, kā arī kompetences atbilstības pārbaudes, nosakot prasību pēc apmācības, ņemot vērā Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības un Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) viedokļus.

Ekspresdiagnostikas veikšanai (pacienttuva testēšana (POCT) akreditācija atbilstoši standartam - LVS EN ISO 15189 "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības" (A pielikums, pēdējās izmaiņas standartā) nav noteikta kā obligāts instruments,  akreditācijai jābūt brīvprātīgai, tāpēc ekspresdiagnostikas veikšanai aptiekā (aptiekas filiālē) noteiktas prasībām, kādas noteiktas medicīnas laboratorijai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām vai tai jābūt akreditētai atbilstoši standartam LVS EN ISO 15189 "Medicīnas laboratorijas. Kvalitātes un kompetences prasības”. Arī HIV profilakses punkti akreditācija nav noteikta, arī uz eksprestestiem, ko veic HIV punktos netiek attiecināmas obligāta prasība paraugu nosūtīšanai apstiprināšanai uz Nacionālo mikrobioloģisko references laboratoriju un par tiem ir jāsagatavo steidzamais paziņojums Slimību profilakses un kontroles centram.

Ekspresdiagnotikas testus veikšanā - hepatīta C un hepatīta B vīrusa antivielu noteikšanā, kā arī treponēmas antivielu kvalitatīvā noteikšanā, - aptiekai (aptiekas filiālei) ir jāievēro klienta konfidencialitāte un anonimitāte, jāievēro arī rekomendācijas (neattiecinot informāciju par pakalpojuma apmaksu no valsts puses), kas tiek publicētas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļvietnē HIV profilakses punktiem, un pozitīva ekspresdiagnostikas testa rezultāta gadījumā ārstniecības persona vai farmaceits, kas veicis testu un izsniedzis rezultātu, informē klientu par nepieciešamību pieteikties vizītei pie infektologa diagnozes apstiprināšanai un nepieciešamības gadījumā ārstēšanas uzsākšanai, vai vērsties laboratorijā vai pie ģimenes ārsta nosūtījuma saņemšanai uz laboratoriju, lai apstiprinātu diagnozi un uzsāktu ārstēšanu.

Ņemot vērā Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) ieteikumu, nākotnē būtu arī vērtējama aptieku potenciāls, iesaistot tās valsts nozīmes vēža savlaicīgas atklāšanas programmās, un papildināt farmaceitisko aprūpi ar kolorektālā vēža skrīninga komplektu un dzemdes kakla vēža pašsavākšanas skrīninga komplektu pieņemšanu, lai pēc tam tās varētu paņemt laboratorijas.

2. Atbilstoši Latvijas Farmaceitu biedrības ieteikumam, Aptieku attīstības biedrības un Aptieku biedrības, kā arī Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas viedokļiem konkretizēti farmaceitiskie pakalpojumi, kādus drīkst veikt klīniskais farmaceits, farmaceits un farmaceita asistents, un prasības apmācībai.

3. Veselības ministrija nevar piekrist atsevišķu nozares pārstāvju noraidošai attieksmei par farmaceitu pakalpojumu ieviešanu, jo kā norādīts arī Sabiedrības veselības pamatnostādnēs, farmaceits ir vienā komandā ar ārstniecības personām un šai sadarbībai jābūt jēgpilnai. Nevar noliegt situāciju, ka pacientu daļa neapmeklē ārstus, bet pasaules dati rāda, ka farmaceits ir pirmais veselības aprūpe speciālists, kas var signalizēt ārstam par iespējamajām pacientu veselības problēmām, visiem veselības aprūpes speciālistiem jāiesaistās, lai uzlabotu veselības aprūpes rādītājus Latvijā.
Farmaceitiem jānodrošina arī skrīninga un uzraudzības pakalpojumi, jo skrīninga pakalpojumos tiek izmantoti apstiprināti rīki informācijas savākšanai par riska faktoriem un dažkārt tiek piedāvāta "pacientiemtuva" testēšana, lai novērtētu riska veidu un līmeni (piemēram, asins glikozes un lipīdu pārvaldības pakalpojumi u.c.).

4. Ņemts vērā Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas bažas un viedoklis un pārskatīts farmaceitisko pakalpojumu apjoms recepšu zāļu izsniegšanā bez ārstniecības personas receptes, kā arī no regulējuma pašreiz izslēgtas prasības aptiekai pēc ērces izņemšanas nosūtīt to uz laboratoriju ( arī par pacientu līdzekļiem), ievērojot Latvijas Ģimenes ārstu izteiktās bažas par ģimenes ārstu noslodzi, pacientam griežoties pie ģimenes ārsta sakarā ar nozīmēšanu uz veikt citas analīzes, tomēr vērtējams vai tas tomēr, kā norāda Latvijas Ģimenes ārstu asociācija uzskatāms par uzskatāms par nepamatotu vizīšu skaitu ārstu praksēs, ja pacientam ir rūpe par savu veselību un bažas no komplikācijām, ko var izraisīt saslimšana

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Ģimenes ārstu asociācija kategoriski iebilst farmaceitu tiesības izrakstīt recepšu zāles - izsniegt recepšu zāles bez ārstniecības personas izrakstītas receptes, un norāda, ka tā ir pretrunā ar Ārstniecības likuma un Farmācijas likuma noteikumiem, kā arī rada būtiskus draudus pacientu veselībai un drošībai, akcentējot, ka recepšu medikamentu ordinēšana saistīta ar noteiktu nopietnu slimību pārvaldību un uzraudzību, noteiktiem sasniedzamajiem mērķiem un kontroles rādītājiem, iespējamām blakusparādībām un kontrindikācijām, uzskatot, ka terapijas pagarināšana, kas ietver recepšu medikamentu nozīmēšanu, ir ārsta vai ārsta uzraudzībā esoša ārsta palīga kompetence, un farmaceita kompetence un ierobežota informācija par pacienta veselības stāvokli un izmeklējumu rezultātiem, neļauj pieņemt korektu un klīniskā situācijā balstītu lēmumu, un lai pagarinātu medikamentozu terapiju ārpus prakšu normālā darba laika, ir pieejams dežūrdienests un steidzamā situācijā arī slimnīcu neatliekamās palīdzības nodaļas.

Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas viedoklis ir izvērtēts, diskusija par recepšu zāļu izsniegšanu neatliekamās situācijās atspoguļo plašāku jautājumu — kā panākt līdzsvaru starp pacientu drošību un zāļu pieejamību. Ārsti uztraucas par kontroli un drošību, savukārt farmaceiti — par pieejamību un sistēmas efektivitāti. Lēmumam ir jābalstās gan profesionāliem standartiem un sabiedrības vajadzībās, nodrošinot, ka pacienti kritiskās situācijās nesaņem kaitējumu, bet arī nepaliek bez nepieciešamās ārstēšanas. Lai sabalansētu abu pušu intereses, tiek apsvērti kompromisa risinājumi, līdzīgi kāto piemēro arī citās dalībvalstīs , piemēram:
1)izsniedzot recepšu zāles bez ārstniecības personas izrakstītas receptes, ja ir neatliekama (akūta) sitācija, pacientam nav iespējas nekavējoties sazināties ar ārstniecības personu receptes izrakstīšanai — savu ģimenes ārstu vai ārstējošo ārstu ārpus viņu darba laika, ņemot vērā ģimenes ārsta un ārstējošā ārsta prakses, kā arī dežūrārsta atrašanās vietu un darba laiku, kā arī pacienta iespēju nekavējoties saņemt attiecīgās ārstniecības personas pakalpojumu. Arī patieku sniegto gadījumu apraksts parāda situācijas, kad pacientam ir nepieciešama tūlītēja zāļu lietošana.
2) ļaut farmaceitiem izsniegt tikai nelielu daudzumu zāļu - vismazāko iepakojumu;
3) paredzēt, ka farmaceits dokumentē savu lēmumu sistēmā, lai ārsts to varētu redzēt.

Šāda pieeja novērstu situācijas, kad pacienti paliek bez būtiskām zālēm, jo ārsti, arī dežūrārsti ne vienmēr ir sasniedzami, īpaši laukos, svētku dienās vai ārpus darba laika, ņemot vērā ārstu (dežūrārstu) un pacienta atrašanās vietu un darba laiku, kā arī situācijas, kad pacientam nav iespējas pašam aizbraukt pie dežūrārsta, lai pagarinātu hroniskiem pacietiem iepriekš izrakstītās zāles, kuras jālieto ilgstoši.
Tas var apdraudēt pacientu veselību, ja viņam pēkšņi beidzas nepieciešamās zāles, aptiekārs bieži ir vienīgais veselības aprūpes speciālists, pie kura cilvēks var vērsties nekavējoties, farmaceiti ir augsti izglītoti profesionāļi, kas pārzina zāļu lietošanu un mijiedarbību, un var izvērtēt, vai situācija tiešām ir neatliekama, šāda pieeja samazinātu administratīvo slogu ārstiem un uzlabotu veselības aprūpes sistēmas elastību. Ne vienmēr pacientiem pieejami ir ārstniecības personas, diemžēl arī dežūrārsti, ņemot vērā viņu un pacienta atrašanās vietu un darba laiku, kā arī situācijas, kad pacientam nav iespējas pašam aizbraukt pie dežūrārsta.

Prakse receptes pagarināšanai ir ierasta lieta vairākās valstīs: Īrijā, Apvienotajā Karalistē, Dānijā, Norvēģijā. Ir valstis Eiropā, kur ir atļauta recepšu zāļu izsniegšana aptiekās bez receptes ārkārtas situācijās, kad var būt apdraudēta pacientu dzīvība, vai hroniskiem pacientiem terapijas nepārtrauktības nodrošināšanai atļauts izsniegt vienu zāļu iepakojumu, ja farmaceits ir pārliecinājies, ka pacients šīs zāles lieto. Šāda prakse ir: Zviedrijā, Somijā, Polijā, Ungārijā, Portugālē, Beļģijā, Grieķijā, Čehijā, Itālijā, Slovēnijā u.c.

Šāda pieeja recepšu zāļu izsniegšanā nav pretrunā Farmācijas likumam un Ārstniecības likumam un ir pacientu interesēs, jo ari Latvijā, tāpat kā citās valstīs, pastāv problēma dažādās situācijās ārstniecības personu pieejamībai, piemēram, arī dežūrārsti noteiktās situācijās var nebūt pieejami. Tas neveicina pacietam savlaicīgu piekļuvi zālēm un neveicina efektīvu veselības aprūpes nodrošināšanu atbilstošā veselības aprūpes pakalpojuma līmenī.

Mērķis ir turpināt rast kompromisu starp farmaceitiem un ārstiem, apspriežot šos jautājumus, lai ikviens justos komfortabli ar šo iespējamo zāļu izsniegšanas/ piegādes veidu.

5. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija neatbalsta ekspresdiagnostikas ieviešanu kā farmaceitiskās aprūpes sastāvdaļu pacientu aprūpē aptiekās. Pacienttuvās testēšanas (POCT) metodei ir nozīme, lai ārstam tūlītēji sniegtu papildus informāciju par pacienta ārstēšanas stratēģiju, palīdzētu pieņemt lēmumu par terapijas virzienu vai veiktu noteiktu saslimšanu sijājošu diagnostiku. Lai nodrošinātu pietiekami efektīvu farmaceitisko aprūpi šāda testēšana nav lietderīga un tā vēl vairāk var veicināt medikalizāciju un uztura bagātinātāju pielietošanu un tirdzniecību. Kā piemēri varētu būt D vitamīna līmeņa noteikšana (kur lietderība vispār ir apšaubāma) un ieteikumi uztura bagātinātāju lietošanai. Vēl jo vairāk, lipīdu noteikšana un uztura bagātinātāju piedāvājums. Dislipidēmijas novērošana dinamikā, terapijas korekcija nav uzskatāma par farmaceita kompetenci. Tāpat infekciju slimību skrīnings iedzīvotājiem vajadzības gadījumā ir pieejams par valsts budžeta līdzekļiem. Asociācija arī šajā apšauba farmaceitu iemaņas invazīvo testu veikšanā, prasmes higiēnisko un pretepidēmisko pasākumu nodrošināšanā veicot invazīvas manipulācijas, kā arī iegūto datu interpretācijā. Tāpat asociācija izsaka bažas, ka šīs “diagnostikas” veikšanā varētu tikt piesaistītas papildu ārstniecības personas vai ārstniecības iestādes vai arī ar medikamentu izplatīšanu saistīti uzņēmumi, kas veicinātu industrijas ietekmi un mazinātu objektivitāti, neatkarību un iespējams radītu riskus nepamatotiem ieteikumiem noteiktas atradnes pārvaldībā.
Ņemot vērā, ka laboratoriskā diagnostika ir pieejama augsti specializētās laboratorijās, gan citās ārstniecības iestādēs, kā arī noteiktos testēšanas punktos, nav lietderīgi ieviest papildus pakalpojumus, kas dublē jau esošos izmeklējumus.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas viedoklis ir izvērtēts, ņemot vērā to, ka regulējums paredz aptiekas lomu šo testu veikšanā līdzīgi , kā to dara pašreiz HIV punkti, nevis laboratorijas. Jāņem vērā arī mūsu sabiedrības veselības rādītāji, dažāda infekcijas slimību izplatību, to, ka daļa sabiedrības neapmeklē ārstus, t.sk. ģimenes ārstus un citu valstu pozitīvo pieredzi ar eksprestestu veikšanu aptiekās, līdz ar to ir paredzēts virzīt grozījumus MK noteikumos Nr.288, ļaujot aptiekās noteiktu eksprestestu veikšanu, garantējot to kvalitāti, un nosakot aptiekai stingras prasības šo testu veikšanas nodrošināšanai (higiēnisko un pretepidēmisko pasākumu nodrošināšanā).
Lielā daļā Eiropas valstu aptiekās sekmīgi tiek veikti dažādi eksprestesti: Vācijā, Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Somijā, arī Latvijā, un šo testu veikšanu aptiekā atzīmēta arī 2020. gada 20. martā Eiropas Padome pieņemtajā Rezolūcijā par pacientu un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju interesēm atbilstošas farmaceitiskās aprūpes ieviešanu.

6. Latvijas Ģimenes ārstu asociācija neatbalsta ieceri, ka farmaceiti aptiekās veiktu vakcināciju pret noteiktām saslimšanām, kas tiktu realizētas kā valsts apmaksāta vakcinācija (piemēram, vakcinācija pret Covid-19 infekciju) vai arī kā komercvakcinācija (gripa, ērču encefalīts). Asociācijas ieskatā farmaceitiem nav pietiekamu klīnisko zināšanu par vakcināciju, kā arī nav praktisko iemaņu vakcinācijas korektai realizēšanai. Lai ieteiktu un veiktu vakcināciju, ir nepieciešama konsultācija pirms pakalpojuma, kas ietver noteiktu anamnēzes datu ievākšanu, pārliecināšanos par vakcinācijas statusu, indikāciju un kontrindikāciju izvērtēšanu, drošu manipulācijas veikšanu, kā arī pēcvakcinācijas aprūpi un vakcinācijas fakta digitalizāciju. Saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem vakcinācijas pakalpojumu neatkarīgi var realizēt ārsts, ārsta palīgs un vecmāte, kas minētās prasmes ir apguvuši pamatizglītībā un pilnveidojuši gan praksē, gan pēcdiploma izglītībā. Papildus arī 2002. gada 19. februāra Ministru kabineta noteikumi Nr.68, kas ir “Izglītības programmu minimālās prasības zobārsta, farmaceita, māsas un vecmātes profesionālās kvalifikācijas iegūšanai”, nenosaka, ka farmaceits apgūst invazīvo manipulāciju tehniku un būtu kompetents tās realizēt patstāvīgi.
Tāpat, piemēram, indikācijas vakcinācijai pret Covid-19 patlaban ir būtiski sašaurinājušās un tā ir indicēta noteiktām grupām, tostarp, pacientiem ar noteiktiem imūnsupresīviem stāvokļiem, ko pilnvērtīgi var izvērtēt tikai pacienta ārstējošais ārsts.
Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus, kā arī virkni citu neuzskaitītu aspektu, LLGĀA neatbalsta vakcinācijas kompetences ieviešanu, taču nenoliedz, ka pandēmijas draudu gadījumā farmaceiti varētu iesaistīties masu vakcinācijā pēc noteiktiem algoritmiem.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas viedoklis ir izvērtēts, citu valstu pieredze rāda, ka apmācīti farmaceiti var sekmīgi veikt vakcināciju un ievērojami uzlabot vakcinācijas aptveri un veselīgākas sabiedrības rādītājus. Vakcinē aptiekās Francijā, Vācijā, Beļģijā, Portugālē, Itālijā, Spānijā, Polijā, Lietuvā.
Skat. pētījumus:https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S1551741125000713 https://bsac-kaw.co.uk/wp-content/uploads/2024/02/Role-of-pharmacists-in-vaccination-article-2019-8ec099aea05e52a2295dd11a12d5472a.https://www.researchgate.net/publication/370648503_Public_Health_Interest_of_Vaccination_Through_Community_Pharmacies_A_Literature_Review8.

7.  Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ģimenes ārstu biedrības un Latvijas Laboratorās medicīnas biedrības viedoklis, norādot uz iespējamo interešu konfliktu gadījumos, kad aptiekā veic D vitamīna testu un pacients pēc tam aptiekā iegādājas D vitamīna preparātus, un pēc tam gūstot finansiālu labumu, ja pacients iegādājas ārstēšanai paredzētu produktu (D vitamīna preparātu), ir izvērtēts.
Ņemot vērā pietiekama D vitamīna daudzuma būtisko lomu cilvēka veselības un orgānu darbības uzturēšanā un nepasliktināšanā, tad D vitamīna noteikšanas iespēju attīstīšana ir atbalstāma, uz to norāda arī citu valstu pieredze.
D vitamīna produktu iegāde tā ir pacienta brīva izvēle - izvēlēties aptieku, kurā iegādāties bezrecepšu zāles vai uztura bagātinātājus, kuri satur D vitamīnu, ja pacients vēlas tos  lietot.
No ētikas aspekta, farmaceitam ir profesionāls pienākums rīkoties pacienta interesēs, nevis komerciālu mērķu vadītam (saskaņā ar Latvijas Farmaceitu ētikas kodeksu un Farmācijas likumu). Ja aptieka vienlaikus veic testu un piedāvā konkrētus preparātus, aptiekai ir jānodrošina sekojošais:
1) neitrāla un objektīva konsultācija,
2) nedrīkst piedāvāt tikai aptiekā pieejamus produktus, bet jāsniedz informācija par alternatīvām,
3) skaidri jāatdala testēšanas un pārdošanas funkcijas (piemēram, farmaceits, kas veic testu, tieši neiesaistās pārdošanā).
Lai mazinātu interešu konflikta risku aptiekai (aptiekas filiālē) ir jānodrošina sekojošais:
1) caurspīdīgums – pacientam skaidri jāpaskaidro, ka tests tiek veikts aptiekā un iegādāties produktus nav obligāti.
2) objektīva interpretācija – rezultāti jāinterpretē, balstoties uz pierādījumiem un normām, nevis uz pārdošanas interesēm.
3) norāde uz ārstu – ja rezultāts ir zems, jāinformē pacients par nepieciešamību konsultēties ar ārstu vai veikt laboratorisku pārbaudi, pirms sāk ilgstošu D vitamīna papildināšanu.
4) atsevišķa dokumentācija – testēšanas pakalpojums un pārdošanas process tiek nošķirti.

6.4. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

Veselības inspekcija
Zāļu valsts aģentūra

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

1. Tiks veidota jauna institūcija

Nē

2. Tiks likvidēta institūcija

Nē

3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija

Nē

4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)

Nē

5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija

Jā

Ņemot vērā ieviesto elastību tiesību regulējumā, tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija, izvērtējot pieprasījumus aptieku licencei, tās pārreģistrācijai saistībā ar sloga mazināšanu aptiekām prasībām telpām un mazinās birokrātiskais slogs aptiekām.

6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija

Nē

7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija

Nē

8. Cita informācija

Nē

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Tiek veicināta racionālu zāļu lietošana un tiek veicināta iedzīvotājiem veselības aprūpe Latvijā.

Galvenie ieguvumi pacientam, paplašinot farmaceitisko pakalpojumu loku - pacients iegūst drošāku un efektīvāku zāļu lietošanu, jo farmaceits pārbauda iespējamas mijiedarbības un sniedz individuālas konsultācijas. Šie pakalpojumi palīdz labāk kontrolēt hroniskas slimības, uzlabo pacienta izpratni par ārstēšanu un veicina terapijas ievērošanu. Rezultātā samazinās veselības komplikāciju risks, uzlabojas dzīves kvalitāte un tiek taupīts gan laiks, gan nauda.

Ieviešot elektroniska recepšu medikamentu atkārtota izsniegšanu, pacientam galvenie ieguvumi - "hroniskiem pacientiem" nav jāpieprasa recepte ģimenes ārsta praksē vai ārstējošam ārstam, jo tiek ieviesta elastīgāka zāļu saņemšana neatliekamos gadījumos - īpašās situācijās, kad pacientam jāpagarina recepte, bet nav pieeja ģimenes ārsta praksei, ārstējošam ārstam vai dežūrārstam, piemēram, dodoties ārstniecības personai dodoties atvaļinājumā, svētku dienās, brīvdienās, ārpus ģimenes ārsta prakses darba laika, kad arī dežūrārsts nav pieejams (nav iespēja nokļūt līdz dežūrārstam).

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija