Anotācija (ex-ante)

21-TA-1725: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu SIA “LDZ infrastruktūra” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” netiešas izšķirošas ietekmes izbeigšanu SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” līdzdalības un tiešas izšķirošas ietekmes izbeigšanu SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma (turpmāk - Likums) 118.pants noteic, ka valsts akciju sabiedrības “Latvijas dzelzceļš” valdei nepieciešama publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas iepriekšēja piekrišana līdzdalības iegūšanai vai izbeigšanai, kā arī izšķirošās ietekmes iegūšanai vai izbeigšanai citā sabiedrībā.
Likuma 1.panta pirmās daļas 14.punkts noteic, ka publiskas personas augstākā lēmējinstitūcija attiecībā uz valsts kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldību ir Ministru kabinets (turpmāk – MK).
Saskaņā ar Likuma 8. panta trešās daļas 1.punktu publiskas personas kapitālsabiedrība meitas sabiedrības iegūst līdzdalību citās kapitālsabiedrībās, ja ir saņemta attiecīgās publiskās personas augstākās lēmējinstitūcijas atļauja un piemērojams analoģiski meitas sabiedrības līdzdalības izbeigšanai citā kapitālsabiedrībā.
Savukārt Likuma 5.panta otrā daļa noteic, ka atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt izšķirošo ietekmi citā kapitālsabiedrībā pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija un Likuma 9.panta otrā daļa noteic, ka lēmumu par atļauju publiskas personas kapitālsabiedrībai izbeigt līdzdalību citā kapitālsabiedrībā, pieņem attiecīgās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Atbilstoši Likuma 5.panta otrajai daļai, 9.panta otrajai daļai un ievērojot Likuma 8.panta trešās daļas 1.punktu, Rīkojuma projekts paredz atļaut VAS “Latvijas dzelzceļš” (turpmāk - LDz) izbeigt izšķirošo ietekmi un līdzdalību SIA “LDZ infrastruktūra”, to likvidējot, un atļaut LDz izbeigt netiešu izšķirošu ietekmi SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” (RVUB) un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” izbeigt līdzdalību un tiešu izšķirošu ietekmi RVUB, reorganizācijas procesa rezultātā RVUB pievienojot SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
LDz ir valsts kapitālsabiedrība, kuras 100% kapitāla daļas pieder valstij, kapitāla daļu turētājs ir Satiksmes ministrija. LDz ir reģistrēta komercreģistrā ar reģistrācijas numuru 40003032065, juridiskā adrese – Gogoļa 3, Rīga, Latvija, LV-1547.
SIA “LDZ infrastruktūra” ir LDz meitas uzņēmums, kas dibināts 2005.gadā LDz reorganizācijas rezultātā. Uzņēmums veic dzelzceļa mašīnu, instrumentu un mehānismu remontu, dzelzceļa mašīnu un tehnoloģisko vagonu iznomāšanu, sliežu metināšanas un garsliežu transportēšanas darbus, kā arī sliežu ceļu kapitālo remontu un būvniecības darbus.
2020. gada 11. decembrī  SIA “LDZ infrastruktūra” valde rosināja uzsākt SIA “LDz infrastruktūra” likvidāciju sakarā ar nepietiekamo komercdarbības apjomu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā SIA “LDZ infrastruktūra” samazinās apgrozījums, tās funkcijas dublējas ar LDz un SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, turklāt SIA “LDZ infrastruktūra” pārsvarā sniedz pakalpojumus LDz koncerna uzņēmumiem (proti, faktiski ir kļuvusi par LDz izmaksu centru), turklāt tās potenciāls pakalpojumu sniegšanai ārējiem klientiem ir ierobežots, LDz valde ar 2020.gada 21.decembra lēmumu Nr. VL-78/492 lēma LDz izbeigt līdzdalību un izšķirošo ietekmi SIA “LDZ infrastruktūra”, izbeidzot SIA “LDZ infrastruktūra” darbību likvidācijas procesa rezultātā, pēc Likuma 5.panta otrajā daļā un 9.panta otrajā daļā paredzētās MK atļaujas saņemšanas.
Sakarā ar straujo dzelzceļa kravu kritumu LDz koncerns ir spiests optimizēt un pārskatīt izmaksas, kā rezultātā būtiski samazināsies SIA “LDZ infrastruktūra” 2021.gadā sniedzamo pakalpojumu apjoms LDz. Arī plānotie kapitālā un kārtējā remonta apjomi, ko līdz šim veica SIA “LDZ infrastruktūra”, 2021.gadā ir būtiski samazināti.
Risinājuma apraksts
SIA “LDZ infrastruktūra” likvidācijas rezultātā LDz iegūs būtiskus aktīvus, tajā skaitā aptuveni 3-4 miljonus euro naudas atlikumu un būtiskus darbojošos pamatlīdzekļus. Ja LDz veiks darbus attiecībā uz sliežu metināšanu un garsliežu transportēšanu, ieguvums būs šī pakalpojuma izmaksu samazinājums un tā rezultātā attiecīgi samazinātos no valsts budžeta nepieciešamais līdzekļu apjoms.
Ņemot vērā, ka likvidācijas brīdī no LDz bilances būs nepieciešams norakstīt ieguldījumu SIA “LDZ infrastruktūra”, kas šobrīd atzīts LDz bilancē, tiek aplēsts, ka, likvidējot SIA “LDZ infrastruktūra”, tās valdošajam uzņēmumam LDz veidosies pārējās saimnieciskās darbības ieņēmumi aptuveni 1,500,000 euro apmērā. SIA “LDZ infrastruktūra” 2019.gadā ir veikusi nenozīmīgus un 2020.gadā vispār nav veikusi sliežu ceļu kapitālo remontu un būvniecību, jo šo darbu veikšana LDZ pašu spēkiem ir izdevīgāka no izmaksu ietaupījuma viedokļa.
Dzelzceļa mašīnu, instrumentu un mehānismu remontu, kā arī dzelzceļa mašīnu un tehnoloģisko vagonu iznomāšanu jau šobrīd daļēji veic cita LDz meitas sabiedrība – SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”, kura līdz ar SIA “LDZ infrastruktūra” likvidāciju, turpinās sniegt šos pakalpojumus. Koncentrējot viena veida pakalpojumu sniegšanu vienā uzņēmumā, tiks panākti kopējie izmaksu ietaupījumi un process tiks sakārtots, tādējādi samazinot no valsts budžeta nepieciešamo līdzekļu apjomu.
SIA “LDZ infrastruktūra” likvidācijas rezultātā tiks ietaupītas administratīvās izmaksas, kā arī sakarā ar to, ka sliežu metināšanas un garsliežu transportēšanas darbus veiks LDz, tiks panāktas sinerģijas un optimizēta resursu izmantošana. Šo pasākumu kopējā ietekme tiek lēsta kā papildus izmaksu samazinājums 60,000 euro apmērā LDz ik gadu. Likvidējot SIA “LDZ infrastruktūra”, paredzams ik gadu ietaupīt administratīvās izmaksas un citas izmaksas, kas attiecīgi ļautu samazināt LDz pieprasījumus no valsts budžeta. Turklāt iekšējās pienākumu pārdales rezultātā būs iespējams panākt efektīvāku resursu pārvaldību un ilgtermiņā celt LDz koncerna konkurētspēju.
Kā arī ir ņemts vērā SIA “Ernst&Young Baltic” ziņojums par LDz koncerna biznesa modeļa izvērtējumu, proti, SIA “Ernst&Young Baltic” ziņojumā ir secināts, ka SIA “LDZ infrastruktūra” darbība ir drīzāk kā izmaksu centrs, tādēļ likvidācija ir loģisks solis izmaksu ietaupījuma nolūkos.
Plānots, ka likvidācijas process tiks pabeigts līdz 2021.gada beigām. Ņemot vērā, ka šobrīd SIA “LDZ infrastruktūra” faktiski nodrošina LDz koncerna atbalsta funkciju un darbojas kā LDz atbalsta struktūrvienība, likvidācija ir loģisks solis izmaksu ietaupījuma nolūkos.
Darbības, kas saistītas ar SIA “LDZ infrastruktūra” likvidēšanu un LDz izšķirošās ietekmes un līdzdalības izbeigšanu šajā sabiedrībā, neparedz komercdarbības atbalsta piešķiršanu un nav saskatāmas pazīmes, kas noteiktu nepieciešamību piemērot komercdarbības atbalsta normas. SIA “LDZ infrastruktūra” likvidēšanas rezultātā LDz no likvidējamās atkarīgās sabiedrības iegūs šīs atkarīgās sabiedrības aktīvus un darbojošos pamatlīdzekļus. Ņemot vērā kapitālsabiedrības likvidācijas būtību un lēmuma pamatojumu, neviena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm netiek izpildīta.
Ņemot vērā minēto, kā arī pamatojoties uz Likuma 5.panta otro daļu, 9.panta otro daļu, rīkojuma projekts paredz atļaut izbeigt LDz (reģistrācijas Nr. 40003032065) izšķirošo ietekmi un līdzdalību sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “LDZ infrastruktūra” (reģistrācijas Nr. 40003788258).
SIA „Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” (turpmāk arī – RVU Baltija) dibināta 2011.gada 11.maijā, pamatkapitāls 2 000 LVL, reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 2011.gada 23.maijā, reģistrācijas Nr.40103419565.
2012.gada 6.martā SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” (turpmāk - Sabiedrība) ārkārtas dalībnieku sapulce (protokols Nr.2) nolēma iegūt 25 kapitāla daļas mazākuma līdzdalības iegūšanai Sabiedrībā. 2013.gada 12.martā LDz Prezidentu padome (lēmums Nr.PP-7/75) nolēma piekrist Sabiedrības pamatkapitāla palielināšanai un grozījumiem statūtos – līdzdalība tika palielināta ar naudas ieguldījumu 175 000 LVL.
Ar Ministru kabineta 2016.gada 26.maija rīkojumu Nr.308 “Par atļauju valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” iegūt netiešu izšķirošu ietekmi sabiedrībā ar ierobežotu atbildību “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” (turpmāk – MK rīkojums Nr.308) tika atļauts LDZ iegūt netiešu izšķirošu ietekmi Sabiedrībā, iegādājoties 75% jeb 26 754 kapitāla daļas no G.Chesnokov par tirgus vērtību 267 000 EUR, iegūstot 100% Sabiedrības kapitāla daļas.
Sabiedrība ir vienīgais RVU Baltija dalībnieks, tam pieder 35 672 kapitāla daļas, vienas daļas nominālvērtība 28 EUR, Sabiedrības pamatkapitāls  998 816 EUR.
Atbilstoši MK rīkojumam Nr. 308 RVU Baltija vispārējais stratēģiskais mērķis ir dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana, metālkonstrukciju izgatavošana, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumu atbalsta nodrošināšanai.
Ievērojot MK rīkojumā Nr. 308 noteikto, laika posmā no 2017.gada līdz 2019.gadam RVU Baltija ir veiksmīgi realizējusi apjomīgu projektu - 10 (desmit) 13-4012-tipa (modeļa) četrasu universālo platformu modernizācija un attiecīgu stiprināšanas ierīču izgatavošana - Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumu atbalsta nodrošināšanai. Ievērojot, ka RVU Baltija 2020. un 2021.gadā nav noslēgti līgumi par dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošanu vai metālkonstrukciju izgatavošanu, atbilstoši stratēģiskajam mērķim, kā arī tuvākajā nākotnē nav sagaidāmi attiecīgi pasūtījumi, saimnieciski un finansiāli izdevīgi šajā gadījumā ir reorganizēt RVU Baltija, to pievienojot Sabiedrībai, kas ievērojot statūtos noteiktos saimnieciskās darbības veidus arī nepieciešamības gadījumā var veikt dzelzceļa ritošā sastāva lokomotīvju un ritošā sastāva ražošanu vai metālkonstrukciju izgatavošanu, tostarp Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) militārās tehnikas dzelzceļa pārvadājumu atbalsta nodrošināšanai. Šie darbības veidi atbilst Sabiedrības statūtos norādītajiem darbības veidiem - Metāla konstrukciju ražošana 25.1. un Dzelzceļa lokomotīvju un ritošā sastāva ražošana 30.2. Kopš 2019.gada vidus RVU Baltija guvusi ieņēmumus tikai no tai piederošās zemes un ēkas iznomāšanas Sabiedrībai, turklāt nedz 2019., nedz 2020.gadā ieņēmumi nav spējuši segt uzņēmuma izmaksas, radot pamatdarbības zaudējumus. RVU Baltija nav noslēgti līgumi, kā arī nenotiek izstrādnes, kuru rezultātā pārredzamā nākotnē varētu veidoties ieņēmumi.
2020.gada 31.decembrī RVU Baltija bilances kopsumma sastādīja 292 643 euro, no kuriem 160 888 euro veidoja naudas līdzekļu atlikumi bankas kontā, 125 100 euro nekustamie īpašumi un 6 655 euro krājumi un citi debitori. Posteni “Nekustamie īpašumi” veidoja zemes gabals ar bilances vērtību 59 202 euro un ēka ar bilances vērtību 67 098 euro. Zemes gabals un ēka veido Sabiedrības nomā nodoto īpašumu – Daugavpilī esošo ražošanas ēkas kompleksu. Finanšu pārskata revīzijas ietvaros tika novērtēts vai nekustamajiem īpašumiem ir nepieciešams atzīt vērtības samazinājumu – šāda nepieciešamība nav identificēta, ko apliecina zvērināta revidenta sniegtais slēdziens bez iebildēm. Reorganizācijas brīdī tiks veikta šo īpašumu vērtēšana, piesaistot neatkarīgu sertificētu vērtētāju. Sākotnējais Sabiedrības ieguldījums RVU Baltija veidoja 516 714 euro. Uz 2020.gada 31.decembri, izvērtējot RVU Baltija nākotnē paredzamos ieņēmumus un plānotās izmaksas, Sabiedrība savā 2020.gada finanšu pārskatā atzina zaudējumus no RVU Baltija ieguldījuma vērtības samazinājuma 292 000 euro apmērā. Šis vērtības samazinājums jau ir atzīts un radījis faktiskos zaudējumus, līdz ar to reorganizācijas rezultātā papildus zaudējumi neveidojas.
Ievērojot, ka LDz atkarīgās sabiedrības - Sabiedrības pamatfunkcija ir nodrošināt kvalitatīvus ritošā sastāva remontus, apkopes un ekipēšanu, ritošā sastāva satiksmes drošību un lokomotīvju, vagonu tehniskā stāvokļa atbilstošu uzturēšanu, lai nodrošinātu pārvadātājus ar nepieciešamo lokomotīvju un vagonu daudzumu, ir lietderīgi veikt RVU Baltija un Sabiedrības reorganizāciju, pievienojot RVU Baltija pie Sabiedrības ar mērķi samazināt administratīvos izdevumus un izslēgt administratīvo funkciju dublēšanos, kā arī izvairīties no papildu zaudējumu rašanās nākotnē.
Sabiedrības valde ir sniegusi informāciju LDz kā savam dalībniekam par veikto izvērtējumu, salīdzinot reorganizācijas un RVU Baltija likvidācijas procedūras priekšrocības un trūkumus un kā piemērotāku atzinusi reorganizāciju.
Veicot reorganizācijas procesu, būs iespējams ietaupīt ikgadējās izmaksas aptuveni 10 tūkstošu euro apmērā, kā arī vienkāršot Sabiedrības struktūru, veicot papildus ietaupījumus. Plānots, ka reorganizācijas process tiks pabeigts līdz 2021.gada beigām.
Reorganizācijas ceļā pievienojot RVU Baltija Sabiedrībai, Sabiedrības ieguvums būtu 64 688 euro. Tā ir starpība starp ieguldījumu meitas sabiedrības kapitālā (ņemot vērā zaudējumus, kas atzīti no vērtības samazināšanas atzīšanas) 224 714 euro un RVU Baltija aktīvu vērtību 289 402 euro.
Ja 2020.gada nogalē netiktu veikta ieguldījuma vērtības samazināšana par 292 000 euro, RVU Baltija veiktā ieguldījuma rezultātā zaudējumi 227 312 euro apmērā tiktu atzīti vairāku gadu griezumā. Tomēr jāatzīmē, ka reorganizācija palīdzēs izvairīties no iespējamiem papildu zaudējumiem nākotnē.
LDz kā vienīgais Sabiedrības dalībnieks 2021.gada 22.marta dalībnieku sapulcē lēma akceptēt Sabiedrības valdes 2021.gada 11.februāra lēmumu Nr. 6/3-2021 “Par reorganizāciju – SIA “Rīgas Vagonbūves Uzņēmums “Baltija”” pievienošanu SIA “LDZ ritošā sastāva serviss”” un Sabiedrības padomes 2021.gada 18.marta padomes sēdes protokolu Nr.1.6./7-2021, lēmumu Nr.7/2-2021, ar ko tā ir sniegusi piekrišanu Sabiedrības 2021.gada 11.februāra valdes lēmumam Nr. 6/3-2021 un piekrist priekšlikumam par RVU Baltija un Sabiedrības reorganizācijas procesa uzsākšanu, RVU Baltija pievienojot Sabiedrību pēc Likuma 5.panta otrajā daļā un 9.panta otrajā daļā paredzētās MK kā publiskas personas augstākās lēmējinstitūcijas atļaujas saņemšanas LDz (reģistrācijas Nr. 40003032065) netiešas izšķirošās ietekmes izbeigšanai RVU Baltija (reģistrācijas Nr. 40103419565), Sabiedrības (reģistrācijas Nr. 40003788351) līdzdalības un tiešas izšķirošās ietekmes izbeigšanai RVU Baltija, reorganizācijas procesā RVU Baltija pievienojot Sabiedrībai.
LDz 2021.gada 22.martā valde pieņēma lēmumu (Nr.VL-14/122) par LDz netiešas izšķirošas ietekmes izbeigšanu Sabiedrībā un Sabiedrības līdzdalības un tiešas izšķirošas ietekmes izbeigšanu RVU Baltija un RVU Baltija pievienošanu Sabiedrībai pēc MK atļaujas saņemšanas. LDz padome sniedza piekrišanu valdes lēmumam (25.03.2021. lēmums Nr. PA 1.2./4-4).
Darbības, kas saistītas ar LDz netiešas izšķirošas ietekmes izbeigšanu RVU Baltija un Sabiedrības līdzdalības un tiešas izšķirošas ietekmes izbeigšanu RVU Baltija neparedz komercdarbības atbalsta piešķiršanu un nav saskatāmas pazīmes, kas noteiktu nepieciešamību piemērot komercdarbības atbalsta normas. Ņemot vērā reorganizācijas būtību un lēmuma pamatojumu, neviena no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā minētajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm netiek izpildīta.
Reorganizācijas rezultātā Sabiedrība turpinās RVU Baltija darbības veidus. Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī pamatojoties uz Likuma 5.panta otro daļu un 9.panta otro daļu, nepieciešams atļaut LDZ (reģistrācijas Nr. 40003032065) izbeigt netiešu izšķirošu ietekmi RVU Baltija (reģistrācijas Nr. 40103419565) un Sabiedrībai (reģistrācijas Nr. 40003788351) izbeigt līdzdalību un tiešu izšķirošu ietekmi RVU Baltija.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
-

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija


Atbildīgās institūcijas: LDz un Satiksmes ministrija kā kapitālsabiedrības akciju turētāja un par dzelzceļa nozari atbildīgā ministrija.
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Piekrītu
Paziņojums par sīkdatņu lietošanu
Lai nodrošinātu TAP portāla pieejamību, tā darbībai tiek izmantotas tikai obligātās tehniskās sīkdatnes. Esmu informēts par sīkdatņu izmantošanu un, turpinot darboties šajā vietnē, piekrītu to izmantošanai. Lasīt vairāk