Anotācija

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “EIROPAS DZELZCEĻA LĪNIJAS” (turpmāk - Institūcija) 2022. gada 23. septembrī nosūtīja Nekustamā īpašuma bijušajam īpašniekam paziņojumu Nr. 2.4.N/2022-1275 “Paziņojums par nekustamā īpašuma “Purmales” Iecavas pagastā, Bauskas novadā, kadastra Nr. 40640120009, daļas atsavināšanas nepieciešamību sabiedrības vajadzību nodrošināšanai”, informējot par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120009) daļas 3,7418 ha platībā atsavināšanas nepieciešamību.
Nodalot Rail Baltica projektam nepieciešamo Nekustamā īpašuma daļu 3,7418 ha platībā, atlikumā veidojas divas zemes vienības daļas 2,7264 ha un 43,9318 ha platībā. Atbilstoši Bauskas novada pašvaldības 2022. gada 20. septembra atzinumam Nr. BNP/2022/4.7/1650/N, šīs zemes vienības daļas ir izmantojamas atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam.
2023. gada 11. janvārī saņemta Nekustamā īpašuma īpašnieka atbildes vēstule Nr. Iz 06/01/2023.
Vēstulē sniegta informācija par to, ka starp Nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku SIA “DIALTEK” (īpašuma tiesības līdz 2023. gada 9. martam) un Nekustamā īpašuma jauno īpašnieku SCHWENK Latvija SIA ir noslēgts līgums par zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120009 (turpmāk – Zemes vienība), nomu ar izpirkumu, kā rezultātā paredzams, ka nākamā gada pirmajā pusē SCHWENK Latvija SIA kļūs par Nekustamā īpašuma īpašnieci un plāno šo īpašumu izmantot atbilstoši tā lietošanas mērķim – derīgo izrakteņu, t.i., dolomīta ieguvei, tādēļ šo atbildi SIA “DIALTEK” un SCHWENK Latvija SIA sniedz kopīgi.
Vēstulē izteikts lūgums - sniegt atsavināšanas piedāvājumu par paziņojumā norādītajām Nekustamā īpašuma Zemes vienības daļām un to novērtējumā ņemt vērā tajās esošos izpētītos dolomīta krājumus.
Par dolomīta krājumiem SCHWENK Latvija SIA norādīja:
- dolomīta krājumi atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem vērtējami 199,44 tūkst. m³ apmērā;
- līdz ar Zemes vienības daļas 2A norobežošanu no kopējās plānotā karjera teritorijas to apsaimniekot kā atsevišķu karjera iecirkni kļūs saimnieciski neizdevīgi - nepieciešamas drošības robežas pa perimetru, plānojamas kraujas, nepieejama materiāla krāja, līdz ar to atsevišķa ceļa pievadīšana u.tml. Minētajā zemes vienības daļā 2A dolomīta krājumi atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem vērtējami 119,96 tūkst. m³ apjomā;
- dolomīta krājumi aprēķināti ar vidējā aritmētiskā metodi, pamatojoties uz 1981. gada ģeoloģiskās izpētes datiem. 2020. gadā dolomīta atradnē “Purmales” tika veikta ģeoloģiskā izpēte un ģeoloģiski izpētīto krājumu pārrēķins, kā rezultātā izdalīti Dolomīta atradnes “Purmales 2020” Z un D iecirkņi;
- dolomīta krājumu tirgus vērtību uzskata par reprezentatīvu likmi, kura 2020. gadā publiski minēta Dabas aizsardzības pārvaldes un Valsts kontroles apspriestajā vērtējumā karjeram līdzīgā attālumā no Rīgas. Tā bija 1,50 euro par kubikmetru dolomīta, un šāda likme SCHWENK Latvija SIA ieskatā būtu piemērojama karjeriem, kas var apgādāt Rīgas pilsētu un tai piegulošos novadus, ieskaitot “Purmales”.
Vēstulei pievienots derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijas sēdes protokols Nr. 23 un atradnes “Purmales 2020” krājumu aprēķina plāns.
Vēstulē izteikts lūgums - ar Zemes vienības daļas atsavināšanu saistītus paziņojumus, tai skaitā piedāvājumus, turpmāk sūtīt arī SCHWENK Latvija SIA.
Nekustamā īpašuma īpašnieka vēstules Nr. Iz06/01/2023 izvērtēšanai Institūcija 2023. gada 18. aprīlī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2023-1078 un 2024. gada 28. martā ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-1677 vērsās Valsts vides pārvaldē, lūdzot sniegt informāciju par uzsāktām zemes dzīļu resursu atradnes “Purmales” izveidošanas un ieguves darbībām, kā arī izsniegtām atļaujām u.c. dokumentāciju laika periodā no 2006. gada 9. augusta (datums, ar kuru īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ieguva SIA “DIALTEK”).
2023. gada 17. maijā Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde (turpmāk – Dienests) sniedza atbildes vēstuli Nr. 2.4/AP/5893/2023 un 2024. gada 12. aprīlī - atbildes vēstuli Nr. 2.4/AP/4243/2024, papildinot un precizējot iepriekšējo atbildes vēstuli un informēja, ka:
- SCHWENK Latvija SIA 2023. gada 5. janvārī ir izsniegta Derīgo izrakteņu atradnes pase dolomīta atradnei “Purmales 2020” (turpmāk – Pase). Atbilstoši Pases 3. pielikumam “Dolomīta atradnes “Purmales 2020” izvietojuma plāns” atradnes platība ietver Nekustamo īpašumu;
- Dienests 2024. gada 30. martā izdeva Lēmumu Nr. AP23VL0238 par grozījumiem Pasē, ar ko nolēma pagarināt Pases derīguma termiņu līdz 2048. gada 31. martam;
- 2024. gada 2. februārī SCHWENK Latvija SIA ir izsniegta zemes dzīļu izmantošanas licence Nr. AP24ZD0027 derīgo izrakteņu ieguvei dolomīta atradnes “Purmales 2020” D un Z iecirknī, (turpmāk – Licence). Atbilstoši Licences nosacījumiem tā stājas spēkā dienā, kad Dienestā ir saskaņots derīgo izrakteņu ieguves projekts un derīga līdz 2049. gada 1. februārim. Saskaņā ar Licences nosacījumiem dolomīta ieguve licences laukumā atļauta tikai izpētīto N kategorijas krājumu robežās, nepārsniedzot derīgo izrakteņu ieguves limitu. Derīgo izrakteņu ieguves limits ir Licences sastāvdaļa;
- atbilstoši Dienesta 2024. gada 30. janvārī izdotajam limitam derīgo izrakteņu ieguvi var veikt limita platībā, kas noteikta Nekustamā īpašuma sastāvā esošajā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 40640120343 (dolomīta atradnes “Purmales 2020” Z iecirknis) un 40640120010 (dolomīta atradnes “Purmales 2020” D iecirkņa Laukums Nr. 1). Ņemot vērā minēto, SCHWENK Latvija SIA ir tiesības veikt derīgo izrakteņu ieguvi pēc Ieguves projekta saskaņošanas Dienestā, nepārsniedzot noteikto limita platību un apjomu;
- derīgo izrakteņu ieguves projekts (turpmāk – Ieguves projekts) Dienestā nav skaņots.
2023. gada 18. aprīlī Institūcija ar vēstuli Nr. 2.3.N/2023-1079 vērsās Bauskas novada pašvaldībā, lūdzot sniegt informāciju par:
- Zemes vienības atļauto izmantošanu atbilstoši spēkā esošajam teritorijas plānojumam, kā arī atļauto izmantošanu uz 2006. gada 9. augustu un uz 2019. gada 9. oktobri;
- uzsāktām zemes dzīļu resursu atradnes izveidošanas un ieguves darbībām, izsniegtām atļaujām u.c. dokumentāciju laika periodā no 2006. gada 9. augusta.
2023. gada 10. maijā Bauskas novada pašvaldība vēstulē Nr. BNP/2023/4.7/839/N informēja, ka saskaņā ar Iecavas novada domes 2017. gada 15. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 5 “Par Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” Zemes vienībai noteiktas divas funkcionālās zonas. Tā atrodas daļēji Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M). Zemes vienība ietilpst teritorijā ar īpašiem noteikumiem Derīgo izrakteņu iegulu areālu teritorija (TIN11), un to skar divas Nacionālas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas - dzelzceļa līnijas Rail Baltica attīstībai rezervētā teritorija (TIN71) un autoceļa E67/A7 VIA Baltica posma A4 (Saulkalne)-Bauska (Ārce)/Iecavas apvedceļš attīstībai rezervētā teritorija (TIN72).
Atbilstoši Iecavas novada teritorijas plānojuma prasībām derīgo izrakteņu (dolomīta) ieguve detālplānojuma teritorijā ir atļauta, veicot ģeoloģisko izpēti un detālplānojuma izstrādes un paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procesu.
Bauskas novada dome 2022. gada 28. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 356 (prot. Nr. 13, 19. p.) “Par paredzētās darbības dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē "Purmales", Iecavas pagastā, Bauskas novadā akceptu” un 2022. gada 24. novembrī - lēmumu Nr. 547 (prot. Nr. 17, 32. p.) “Par detālplānojuma nekustamam īpašumam "Purmales", Iecavas pagastā, Bauskas novadā (ietverot zemes vienības ar kadastra apz. 40640120009 un kadastra apz. 40640120010) apstiprināšanu”.
Saskaņā ar šo Domes lēmumu pašvaldība ar ierosinātāju ir noslēgusi administratīvo līgumu par Nekustamā īpašuma sastāvā esošās Zemes vienības un zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120010 detālplānojuma īstenošanu, un norāda, ka pirms derīgo izrakteņu (dolomīta) izstrādes uzsākšanas īstenotājam vēl ir jāveic virkne projektēšanas un sagatavošanās darbu.
Nekustamais īpašums ir ierakstīts Zemgales rajona tiesas Iecavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 59 un 2023. gada 10. martā īpašuma tiesības uz Nekustamo īpašumu ir nostiprinātas SCHWENK Latvija SIA (turpmāk arī– Īpašnieks).
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – Kadastrs) datiem pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas un Zemes vienības sadales Nekustamais īpašums sastāv no:
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120010) – 35,3 ha;
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120343) – 44,99 ha;
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120344) – 2,71 ha;
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120345) – 2,56 ha;
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120346) – 0,6 ha;
- zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120347) – 0,69 ha.
Atbilstoši Kadastra datiem uz zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120343) atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā nereģistrētas būves: dzīvojamā māja (būves kadastra apzīmējums 40640120009001), koplietošanas ūdensnoteka (būves kadastra apzīmējums 40640120009002, 40640120009003), ceļš (inženierbūves kadastra apzīmējums 40640120343001) un meliorācijas sistēma (būves kadastra apzīmējums 40640120343002).
Kadastrā veiktie ieraksti par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu:
1. zemes vienība (kadastra apzīmējums 40640120345) – 2,56 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība ir 0,01 ha un mežu platība – 2,49 ha;
1.1. lietošanas mērķis - zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 2,56 ha platībā;
1.2. apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,01 ha;
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija meža zemēs – 0,05 ha;
2. zemes vienība (kadastra apzīmējums 40640120346) – 0,6 ha platībā, no kuras lauksaimniecībā izmantojamās zemes platība – 0,03 ha un mežu platība – 0,56 ha;
2.1. lietošanas mērķis - zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,6 ha;
2.2. apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija lauksaimniecībā izmantojamās zemēs – 0,02 ha;
3. zemes vienība (kadastra apzīmējums 40640120347) – 0,69 ha platībā, no kuras mežu platība – 0,67 ha;
3.1. lietošanas mērķis - zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā – 0,69 ha;
3.2. apgrūtinājumi:
- ūdensnotekas (ūdensteču regulēta posma un speciāli raktas gultnes), kā arī uz tās esošas hidrotehniskas būves un ierīces ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija meža zemēs – 0,02 ha.
Atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, lai ievērotu ar attiecīgās aizsargjoslas veidu noteiktos ierobežojumus un aizsargātu objektus vai arī vidi un cilvēkus, Rail Baltica projekta īstenošanai nepieciešamo būvdarbu izpildē būs ievērojami vispārējie un speciālie būvnoteikumi, kas noteic pienākumu pie būvdarbu ieceres dokumentācijas izstrādes saņemt atbildīgo institūciju (valsts institūciju) un inženiertīklu īpašnieku tehniskos noteikumus, tai skaitā arī vietējās pašvaldības saskaņojumu, ja to paredz saistošie noteikumi.
Ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma atsavināmā daļa ir apgrūtināta ar vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslām un ekspluatācijas aizsargjoslām, saskaņā ar Aizsargjoslu likuma normām par darbības ierobežojumiem būvdarbi šāda veida teritorijās nav aizliegti, bet to veikšanai ir nepieciešams saņemt saskaņojumu no atbildīgās valsts iestādes vai arī no aizsargjoslas izveidotāja – attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja.
Tādējādi secināms, ka atsavināmajai Nekustamā īpašuma daļai noteiktie apgrūtinājumi ietekmēs Rail Baltica projekta ietvaros veicamos būvdarbus veidā, kas paredz papildu nosacījumu iekļaušanu būvdarbu risinājumos un to izpildes ievērošanu būvdarbu procesa laikā.
Institūcijas Rail Baltica projektam atsavināmā īpašuma atlīdzības noteikšanas pastāvīgā komisija (turpmāk – Komisija) 2023. gada 5. decembra sēdē izvērtēja Vērtētāja sagatavoto Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas vērtējumu un tam pievienotos dokumentus un pieņēma lēmumu aprēķināt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļas 3,85 ha platībā atsavināšanu, nosakot to atbilstoši Vērtējumam kopējā summā 25 560 EUR (divdesmit pieci tūkstoši pieci simti sešdesmit euro), ko veido:
- Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas - zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā, zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā - tirgus vērtība 12 628 EUR (divpadsmit tūkstoši seši simti divdesmit astoņi euro);
- uz Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas esošās mežaudzes tirgus vērtība 12 932 EUR (divpadsmit tūkstoši deviņi simti trīsdesmit divi euro).
Atsavināšanas rezultātā atlikušās zemes vienības (zemes kadastra apzīmējums 40640120343) 44,99 ha platībā un zemes vienības (zemes kadastra apzīmējums 40640120344) 2,71 ha platībā vērtības samazinājums un citu kompensējamo zaudējumu apmērs nav konstatēts.
Institūcija 2023. gada 11. decembrī vēstulē Nr. 2.3.N/2023-4037 informēja Īpašnieku par aprēķināto atlīdzību un par Komisijas lēmumu saistībā ar Īpašnieka prasījumu izskatīšanu.
Komisija noraidīja prasījumu par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā izpētīto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 199,44 tūkst. m³ apmērā, un par Nekustamā īpašuma atlikušās daļas ietilpstošajā zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120344) 2,71 ha platībā konstatēto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 119,96 tūkst. m³ apjomā.
Noraidīšanas pamatojums: saskaņā ar Atsavināšanas likuma 22. panta otrajā daļā noteikto nekustamā īpašuma tirgus vērtību nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot šā likuma 23. panta otrās daļas 5. punktā minēto. Atsavināšanas likuma 23. panta otrās daļas 5. punkts noteic, ka nekustamais īpašums novērtējams, izvērtējot tā apbūves un saimnieciskās izmantošanas iespējas, ja nekustamā īpašuma īpašnieks ir veicis darbības šo iespēju izmantošanai. Līdz ar to ir veicama faktisko apstākļu un dokumentālo pierādījumu izvērtēšana, lai noskaidrotu dolomīta krājumu ieguves iespējas tiesiskumu Rail Baltica projekta vajadzībām nepieciešamā Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā.
Saskaņā ar Iecavas novada teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Iecavas novada domes 2017. gada 16. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 5 “Par Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” un ir īstenojams no 2017. gada 1. augusta (turpmāk – Teritorijas plānojums), Nekustamais īpašums atrodas Lauksaimniecības teritorijā (L) un Mežu teritorijā (M), daļēji teritorijā ar īpašiem noteikumiem – Derīgo izrakteņu iegulu areālu teritorija (TIN11), kā arī Nekustamo īpašumu šķērso teritorija ar īpašiem noteikumiem - Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija Rail Baltica (TIN71), kas noteikta dzelzceļa līnijas Rail Baltica būvniecībai, un teritorija ar īpašiem noteikumiem - Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorija E67(TIN72), kas paredzēta autoceļa E67/A7 Via Baltica posma A4(Saullkalne) - Bauska (Ārce) projekta īstenošanai.
Faktiskie pierādījumi par Teritorijas plānojumu ir analizējami kopsakarā ar Zemes pārvaldības likuma regulējumu un tieši:
- 5. panta otrās daļas 1. punktu, kas noteic, ka teritorijas izmantošanas nosacījumus tehniskās publiskās infrastruktūras attīstībai nepieciešamajām teritorijām, ietverot ierobežojumus nekustamā īpašuma izmantošanai, nosaka Ministru kabineta noteikumos — nacionālo interešu objektiem;
- 5. panta astotās daļas normu, kas noteic, ka atbildīgā institūcija šā panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos atlīdzina ar ierobežojumiem saistītos zaudējumus,
-  5. panta devītās daļas 1. punktu, kas noteic, ka šajā pantā noteiktajā kārtībā zaudējumus neatlīdzina, ja tie radušies nekustamā īpašuma īpašniekam, kurš nekustamo īpašumu ieguvis darījuma rezultātā pēc attiecīgo ierobežojumu noteikšanas.
Zemgales rajona tiesas Iecavas pagasta zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 59 ieraksts par Īpašnieka īpašuma tiesību nostiprināšanu uz Nekustamo īpašumu ir veikts 2023. gada 10. martā, t.i., pēc Teritorijas plānojuma apstiprināšanas par attiecīgajām izmaiņām saistībā ar Rail Baltica teritorijas noteikšanu.
 Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 91 “Noteikumi par nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanas nosacījumiem” 5.1. apakšpunktu nacionālo interešu objekta teritorijā pieļaujama derīgo izrakteņu ieguve ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā paredzētajā nacionālo interešu objekta teritorijas daļā, ja minētajā ziņojumā ir ietverts nosacījums par derīgo izrakteņu ieguvi līdz dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica un citu ar to saistīto būvju būvniecības uzsākšanai.
Vides pārraudzības valsts biroja 2022. gada 6. maija Atzinumā Nr. 5-04/6/2022 ir sniegta informācija, ka par ietekmes uz vidi novērtējuma procesuālo darbību izpildes laikā iegūts secinājums - ņemot vērā transporta infrastruktūras objektiem rezervēto platību, atradnē “Purmales” plānotā derīgo izrakteņu ieguves platība ir samazināta līdz 79,2 ha, taču ir vērtēta iespējamā derīgo izrakteņu ieguve autoceļa E67/A7 Via Baltica posma rezervētajā teritorijā (TIN72) aptuveni 7,9 ha platībā. Derīgo izrakteņu ieguve Atradnes dienvidu iecirkņa 7. ieguves blokā pieļaujama saskaņā ar VSIA “Latvijas Valsts ceļi” izvirzītajiem nosacījumiem, savukārt autoceļa E67/A7 Via Baltica posma būvniecības koridora teritorijā dolomīta ieguve plānota pirms autoceļa trases izbūves, saņemot visus nepieciešamos saskaņojumus.
Tādējādi konstatējams, ka Rail Baltica projekta īstenošanai paredzētajā teritorijā derīgo izrakteņu ieguve netiek paredzēta.
Atbilstošs secinājums ir iegūstams arī no vietējās pašvaldības pieņemtajiem lēmumiem.
Bauskas novada dome 2022. gada 28. jūlijā pieņēma lēmumu Nr. 356 (prot. Nr. 13, 19. p.) “Par paredzētās darbības dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē "Purmales", Iecavas pagastā, Bauskas novadā akceptu” un 2022. gada 24. novembrī - lēmumu Nr. 547 (prot. Nr. 17, 32. p.) “Par detālplānojuma nekustamam īpašumam "Purmales", Iecavas pagastā, Bauskas novadā (ietverot zemes vienības ar kadastra apz. 40640120009 un kadastra apz. 40640120010) apstiprināšanu”.
Detālplānojuma nosacījumos ir iekļauta norāde par Rail Baltica projektam nepieciešamo teritoriju - derīgo izrakteņu atļauja nav izsniedzama par to Nekustamo īpašumu veidojošā zemesgabala platību, ko aizņem šis aprobežojums.
Tādējādi konstatējams, ka Īpašnieks nav ieguvis tiesības izmantot Nekustamā īpašuma atsavināmo teritorijas daļu derīgo izrakteņu ieguvei.
Līdz ar to Īpašniekam saistībā ar plānoto izmantošanas iespēju zaudējumi nerodas, jo nav likumīga pamata šādas plānotās iespējas realizēšanai.
Īpašnieks 2023. gada 27. decembrī iesniedza atbildes vēstuli Nr. Iz.195/12/2023, kas izskatīta Komisijas 2024. gada 1. marta sēdē.
Īpašnieks 2024. gada 22. janvārī vēstulē Nr. Iz. 12/01/2024 norādīja, ka Rail Baltica projekta īstenošanai atsavināmās Nekustamā īpašuma daļas šķērsošanai un brauktuves izveidei tiek plānots atmežot meža zemes 0,2 ha platībā un lūdza neiekļaut kompensācijas aprēķinā šajās meža zemju platībās esošās mežaudzes.
2024. gada 25. janvārī Komisijas sēdē kopīgi ar Īpašnieku tika izvērtēta aprēķinātā atlīdzība.
Īpašnieks 2024. gada 25. janvārī iesniedza alternatīvo vērtējumu.
Institūcija 2024. gada 14. februārī nosūtīja Vērtētājam vēstuli Nr. 2.3.N/2024-781, norādot, ka 2024. gada 25. janvārī Komisijas sēdē, piedaloties Īpašnieka un Vērtētāja pārstāvjiem tika noskaidrots:
kadastrālās uzmērīšanas rezultātā Kadastrā un zemesgrāmatā ir grozīts Nekustamā īpašuma sastāvs, tādejādi ir precizējams vērtējamā objekta sastāvs;
Īpašnieks ir uzsācis daļēju atmežošanu zemes vienībās ar kadastra apzīmējumu 40640120345; 40640120346; 40640120347, tādejādi ir precizējama Darba uzdevumā vērtējamās mežaudzes platība;
Īpašnieks ir izteicis iebildumus par Komisijas aprēķinātās taisnīgas atlīdzības apmēru un Vērtējumā noteikto Nekustamā īpašuma daļas tirgus vērtību, norādot, ka Vērtējumā nav iekļauta informācija par faktu, ka Nekustamais īpašums vērtējams, ņemot vērā informāciju par aprēķinātiem derīgo izrakteņu krājas apjomiem nekustamajā īpašumā.
Komisijas 2024. gada 25. janvāra sēdē tika precizēts Darba uzdevums Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtības un kompensējamo zaudējumu noteikšanai, saskaņā ar kuru Vērtētājam tika lūgts:
-veikt Vērtējuma precizējumus atbilstoši 2024. gada 25. janvārī precizētajam Darba uzdevumam;
-izvērtēt Īpašnieka iebildumus par Vērtējumu, ja nepieciešams, precizējot Vērtējuma saturu un sniedzot papildu skaidrojumu par apsvērumiem un apstākļiem, kāpēc, nosakot tirgus vērtību, zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 40640120345, 40640120346, 40640120347 tirgus vērtībā nav iekļauta Īpašnieka norādītā un aprēķinātā derīgā izrakteņa – dolomīta – krāja.
Vērtētājs 2024. gada 28. februārī iesniedza aktualizētu vērtējumu.
Komisija 2024. gada 1. marta sēdē izvērtēja Vērtētāja atkārtoti sagatavoto vērtējumu un tam pievienotos dokumentus un pieņēma lēmumu precizēt Komisijas 2023. gada 5. decembra sēdē aprēķināto atlīdzību un to aprēķināt kopējās tirgus vērtības 25 218 EUR (divdesmit pieci tūkstoši divi simti astoņpadsmit euro) apmērā: ko veido:
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā tirgus vērtība - 8269 EUR;
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā tirgus vērtība - 2151 EUR;
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā tirgus vērtība - 2208 EUR;
-uz atsavināmajām zemes vienībām ar kadastra apzīmējumu 40640120345, 40640120346 un 40640120347 augošās mežaudzes tirgus vērtība 12 590 EUR.
Institūcija 2024. gada 7. martā vēstulē Nr. 2.3.N/2024-1193 informēja Īpašnieku par aprēķināto atlīdzības apmēru un Īpašnieka 2023. gada 27. decembrī vēstulē ar Nr. 195/12/2023 izteikto prasījumu izskatīšanu:
Noraidīts prasījums par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā esošo dolomīta krājumu novērtēšanu un iekļaušanu tirgus vērtības apmērā un prasījums par Nekustamā īpašuma atlikušās daļas - zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120344 2,71 ha platībā - vērtības samazinājuma noteikšanu vairāku apsvērumu dēļ.
Proti, atbilstoši Īpašnieka paskaidrojumam Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā jau pirms Rail Baltica trases izvietojuma precizēšanas tika izpētīti un Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (turpmāk – LVĢMA) Derīgo izrakteņu krājumu akceptēšanas komisijā akceptēti dolomīta krājumi un veiktas darbības, konkrēti, karjera dokumentācijas sagatavošana, šīs krājas ieguves uzsākšanas nolūkā. Iepriekšējam īpašniekam SIA “DIALTEK” pirmā atradnes pase izdota 2006. gada 7. septembrī, 2007. gada 28. septembrī Vides pārraudzības valsts birojs sniedza atzinumu Nr. 9 par dolomīta ieguves izrakteņu atradnē “Purmales” ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu, Iecavas novada dome ar 2008. gada 12. augusta lēmumu (prot. Nr. 9 28. p.) akceptēja SIA “DIALTEK” paredzēto darbību – dolomīta ieguvi derīgo izrakteņu atradnē “Purmales”. Īpašnieks norādīja, ka dolomīta ieguve nav realizēta ilgstošu tiesvedību dēļ, līdz beigušies ieguves dokumentācijas derīguma termiņi, bet ieguves dokumentācija vēlāk atjaunota un Īpašnieks ir kļuvis par izrietošo tiesību pārņēmēju ar 2019. gada nomas un pirkuma līgumu.
Komisijas ieskatā minētajiem Īpašnieka apgalvojumiem, ka SIA “DIALTEK” bija izsniegta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus - un ka SCHWENK Latvija SIA ar 2019. gada nomas un pirkuma līgumu bija kļuvusi par šāda veida atļaujas pārņēmēju, trūkst pierādījumu.
Likuma “Par zemes dzīlēm” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. oktobrim) 10. panta vienpadsmitās daļas norma noteica, lai saņemtu zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci) jebkura derīgā izrakteņa (izņemot ogļūdeņražus) ieguvei, ir jāsaņem Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras sagatavota atradnes pase, kuras saturu nosaka Ministru kabinets.
Likuma “Par zemes dzīlēm” 13. panta pirmās daļas 5. punkts noteic, ka zemes dzīļu izmantotājiem ir tiesības saņemt atļaujas (licences) termiņa pagarinājumu vai jaunu atļauju (licenci), ja ir pienācīgi pildīti iepriekšējās atļaujas (licences) nosacījumi un ja to pieļauj ar zemes īpašnieku noslēgtais zemes dzīļu izmantošanas līgums.
Likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta sestā daļa noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas aizliegts ieķīlāt, pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt. Ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, agrāk izsniegtā licence vai atļauja zaudē spēku, bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus. (Šīs normas regulējums bija spēkā arī vēsturiskajās redakcijās).
Likuma “Par zemes dzīlēm” 8. panta pirmajā daļā ir sniegts zemes dzīļu izmantotāju uzskaitījums un tas var būt zemes īpašnieks, zemes īpašnieka pilnvarotā persona vai persona, kas ar zemes īpašnieku vai pilnvaroto personu noslēgusi līgumu, kurā norādīts zemes dzīļu izmantošanas veids. Šis līgums ir obligāts priekšnoteikums zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas saņemšanai.
No minētā secināms, ka SCHWENK Latvija SIA zemes dzīļu izmantošanu varētu uzsākt, pierādot, ka ar zemes īpašnieku ir nodibinātas attiecīga satura saistību tiesības vai arī uzrādot zemes īpašnieka izsniegtu pilnvaru. SCHWENK Latvija SIA apgalvojumi par iepriekšējam Nekustamā īpašuma īpašniekam izsniegtu zemes dzīļu izmantošanas atļauju un no tās satura izrietošo tiesību pārņemšanu nav pamatoti ar dokumentāliem pierādījumiem. Turklāt lietā nav iesniegti pierādījumi par zemes dzīļu izmantošanas atļaujas izsniegšanu SIA “DIALTEK”.
Īpašnieks paskaidroja, ka Civillikuma 1042. pants un likuma “Par zemes dzīlēm” 3. panta pirmā daļa skaidri noteic, ka zemes īpašniekam pieder arī zemes slāņi zem tās virsmas un visi (derīgie) izrakteņi, kas tajos atrodas. Īpašnieks uzskata, ka tātad Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas sastāvā ir dolomīta krājumi, kuru apjoms un vērtība ir aplēšami lielumi un kurus neiekļaut Nekustamā īpašuma daļas vērtējumā ir pretrunā Civillikumam.
Komisijas viedoklis: likuma “Par zemes dzīlēm” 3. panta otrā daļa noteic, ka zemes īpašnieks vai tā attiecīgi pilnvarota persona, ja zemes īpašnieks ir publiska persona (turpmāk — pilnvarotā persona), var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības.
Zemes dzīļu izmantošanas kārtība ir noregulēta likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta pirmajā daļā, kas noteic, kādos gadījumos ir uzsākama zemes dzīļu izmantošana.
Tādējādi tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus, var tikai ar noteiktā procesuālajā kārtībā izdotu administratīvo aktu, savukārt SCHWENK Latvija SIA izsniegtās zemes dzīļu ieguves atļaujas ietvarā tiesības iegūt zemes dzīļu resursus Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā SCHWENK Latvija SIA nav piešķirtas.
Līdz ar to nav pierādāmi zaudējumu rašanās apstākļi, jo nav plānots izmantot derīgos izrakteņus, kas atrodas zemē.
Īpašnieks norādīja, ka nosakāmās atlīdzības summas ziņā sekundārs aspekts ir zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120344, 2,71 ha platībā, vērtības samazinājums, jo:
-karjeru zemes vērtība ir atkarīga no ceļa piekļuves, kas līdz ar Rail Baltica trases izbūvi šai zemes vienībai zudīs vai būs būtiski garāks kā patlaban, jo tai caur pārējām atradnē “Purmales” ietilpstošajām zemes vienībām vairs nevarēs piekļūt;
- ar zemes vienības daļas norobežošanu no kopējās plānotā karjera teritorijas to apsaimniekot kā atsevišķu karjera iecirkni kļūs saimnieciski neizdevīgi. Zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 40640120344 dolomīta krāja atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem vērtējama 119,02 tūkst. m³.
Komisijas skaidrojums: Vērtētājs atlikušās zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120344 vērtības samazinājuma izvērtēšanā atbilstoši Atsavināšanas likuma 25. panta otrās daļas 2. punkta regulējumam ir vadījies pēc faktoriem, kas ietekmē zemes vienības vērtības samazinājumu un secinājis, ka:
-piekļūšanas iespējas uzlabojas - piekļuve tiek paredzēta no Rail Baltica projekta ietvaros projektētā ceļa, līdz ar to šis faktors nerada tirgus vērtības samazinājumu;
-zemes vienības konfigurācija neierobežo izmantošanas iespējas un līdz ar to nerada tirgus vērtības samazinājumu;
-zemes vienības izmantošanas iespējas saglabājas prognozējamajā (likumiski atļautajā) apjomā un nerada tirgus vērtības samazinājumu.
Institūcija 2024. gada 28. martā ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-1677 atkārtoti vērsās Valsts vides dienestā, norādot, ka Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas nodrošināšanai efektīvā un taisnīgā kārtībā, pamatojoties uz Atsavināšanas likuma 8. panta otrās daļas normu, nepieciešams saņemt papildu informāciju par Nekustamā īpašuma teritorijā esošās atradnes “Purmales 2020” izmantošanai izsniegtajām atļaujām (licencēm) un to adresātiem.
Dienests 2023. gada 17. maijā vēstulē Nr. 2.4./AP/5893/2023 sniedza ziņas, ka dolomīta atradne “Purmales 2020” atrodas iepriekšējās dolomīta atradnes “Purmales” teritorijā un ka atbilstoši VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” Zemes dzīļu informācijas sistēmas datiem dolomīta atradnes “Purmales” dokumentācija – atradnes pases (2006. gada 7. septembrī izsniegtā SIA “DIALTEK” ar derīguma termiņu līdz 2015. gada 20. jūnijam, kā arī 2009. gada 5. martā izsniegtā fiziskajai personai ar derīguma termiņu līdz 2019. gada 4. martam) un derīgo izrakteņu ieguves limits (2007. gada 19. oktobrī izsniegtais SIA “DIALDER” ar derīguma termiņu līdz 2017. gada 18. oktobrim) – nav spēkā esoša. Tāpat ir secināms, ka, mainoties īpašuma piederībai, arī Dienesta 2017. gada 10. jūlijā SIA “DIALDER” izsniegtā dolomīta atradnes “Purmales” pase, kuras derīguma termiņš bija noteikts līdz 2027. gada 9. jūlijam, vairs nav spēkā esoša.
Pretēji Dienesta sniegtajai informācijai SCHWENK Latvija SIA apgalvoja, ka bijušajam Nekustamā īpašuma īpašniekam SIA “DIALTEK” izsniegtās atļaujas (licences) derīgo izrakteņu ieguvei atradnē, kā arī citi saistošie dokumenti ir atjaunoti un SCHWENK Latvija SIA ir kļuvusi par no tiem izrietošo tiesību pārņēmēju.
SCHWENK Latvija SIA ir iesniegusi Pirkuma līgumu, kas noslēgts ar bijušo Nekustamā īpašuma īpašnieku SIA “DIALTEK”, un no tā satura izriet, ka Pirkuma līguma darbības laikā SCHWENK Latvija SIA bija tiesīga pieprasīt un iegūt visas nepieciešamās licences, atļaujas, piekrišanas u.c. dokumentus derīgo izrakteņu ieguvei atradnē, kurā izstrādi varētu uzsākt pēc Nekustamā īpašuma izpirkšanas.
Ņemot vērā minēto, Institūcija lūdza Valsts vides dienestam sniegt skaidrojumu par likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta sestās daļas normas piemērošanu konkrētajā situācijā. Norma noteic, ka zemes dzīļu izmantošanas licences un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas aizliegts ieķīlāt, pārdot, dāvināt, mainīt vai citādi atsavināt. Ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, agrāk izsniegtā licence vai atļauja zaudē spēku, bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus.
Institūcija nav konstatējusi, ka SIA “DIALTEK” bija izsniegta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus. Tāpat nav konstatējams un ar dokumentiem pierādāms, ka SCHWENK Latvija SIA būtu uzņēmusies šāda veida atļaujā (licencē) noteiktos pienākumus un būtu atzīstama par no tiem izrietošo tiesību pārņēmēju.
Dienests 2024. gada 12. aprīlī vēstulē Nr. 2.4/AP/4243/2024 paskaidroja, ka likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta sestās daļas norma nepieļauj personai izsniegtās zemes dzīļu izmantošanas licences vai bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas ieķīlāšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mainīšanu vai citādu atsavināšanu. Vienlaicīgi šī pati norma nosaka “[..] Ja mainās zemes dzīļu izmantotājs, agrāk izsniegtā licence vai atļauja zaudē spēku, bet jaunajam zemes dzīļu izmantotājam ir tiesības saņemt jaunu licenci vai atļauju bez konkursa (izsoles), ja viņš uzņemas iepriekš izsniegtajā licencē vai atļaujā noteiktos pienākumus [..]”. Līdz ar to, ja arī Nekustamā īpašuma iepriekšējam īpašniekam būtu bijusi spēkā izsniegta licence vai atļauja, tā zaudētu spēku līdz ar īpašuma vai valdījuma tiesību zaudēšanu pār Nekustamo īpašumu. Ņemot vērā to, ka Dienesta izsniegtais limits ir licences vai atļaujas pielikums, tad šī norma attiecas arī uz limitu. Vienlaicīgi jaunajam Nekustamā īpašuma īpašniekam SCHWENK Latvija SIA ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu kā zemes dzīļu izmantotājai. To nosaka likuma “Par zemes dzīlēm” 8. panta pirmās daļas 1. punkts, kā arī jau pieminētā 10. panta sestā daļa.
Īpašnieks 2024. gada 10. aprīlī Institūcijai iesniedza vēstuli Nr. Iz. 85/04/2024, kas saturēja iebildumus par Komisijas sagatavoto apstākļu izvērtējumu un iesniedza arī atjaunoto SIA “Eiroeksperts” sagatavoto alternatīvo vērtējumu, reģistrācijas Nr. L13495/ER/2024.
Īpašnieks 2024. gada 11. aprīlī iesniedza precizēto vērtējumu ar norādi, ka, salīdzinot ar 2024. gada 10. aprīlī iesniegto alternatīvo vērtējumu, ir labota mežaudzes vērtība.
Institūcija 2024. gada 10. maijā ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-2571, pamatojoties uz MK noteikumu 30. punktu, iesniedza biedrībai "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" izskatīšanai un atzinuma sniegšanai saņemtos sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju sagatavotos vērtējumus.
Vēstulē Institūcija informēja biedrību "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" par apstākļiem, kas ir būtiski un ietekmē secinājumu, ka abi sertificētu nekustamo īpašumu vērtētāju sagatavotie vērtējumi nav salīdzināmi:
1) SIA “Eiroeksperts” vērtējums sagatavots, pamatojoties uz pieņēmumu, ka Nekustamais īpašums ir daļa no dolomīta atradnes “Purmales 2020” (D iecirknis) un ka šo krājumu aprēķina laukumu robežās iespējams veikt ieguvi normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
2) SIA “Eiroeksperts” vērtējumā tiek piemērota labākā un efektīvākā izmantošana, pretēji Atsavināšanas likuma 20. panta otrās daļas normai, ka Nekustamā īpašuma tirgus vērtību, izņemot šā likuma 19. panta otrajā daļā minēto gadījumu, nosaka atbilstoši normatīvo aktu prasībām uzsāktajai nekustamā īpašuma izmantošanai tā apsekošanas dienā, ievērojot šā likuma 23. panta otrās daļas 5. punktā minēto.
SIA “Eiroeksperts” vērtējumā paskaidrots, ka Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtība atspoguļos tā labāko un efektīvāko izmantošanu. Labākā un efektīvākā izmantošana ir aktīva tāda izmantošana, pie kuras tiek gūts maksimālais labums, un kas ir reāli iespējama, tiesiska un finansiāli pamatota. Labākā un efektīvākā izmantošana var sakrist ar aktīva pašreizējo izmantošanas veidu, vai arī var būt kāds cits alternatīvs izmantošanas veids. To nosaka izmantošanas veids, kuru tirgus dalībnieks iecerējis, nosakot cenu, kuru tas būtu ar mieru maksāt par īpašumu.
3) SIA “Eiroeksperts” vērtējumā, pamatojoties uz informācijas avotu “Ietekmes uz vidi novērtējums dolomīta ieguvei atradnē „Saikava” Madonas novada Praulienas pagastā, nekustamajos īpašumos „Divupe”, „Silva” un „Dvīņi” / aktualizēts Ziņojums (10.01.2018.)”, izdarīts pieņēmums, ka šie blakus esošā līdzīgā īpašuma ietekmes uz vidi novērtējumā aprakstītie apsvērumi varētu būt atbilstoši arī vērtējamam objektam – Nekustamā īpašuma atsavināmai daļai. Minētā informācijas avotā cita starpā minēts, ka paredzētā darbība nav pretrunā ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un Aizsargjoslu likumu.
Pretēji minētajam šīs vēstules 1. punkta sniegtajā skaidrojumā ir vērtēti dokumentālie pierādījumi par to, ka uz Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu gulstas lietošanas tiesību aprobežojumi saistībā ar šīs teritorijas iekļaušanu Nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijā Rail Baltica pirms Nekustamā īpašuma atsavināšanas un īpašuma tiesību uz šo Nekustamo īpašumu nostiprināšanas zemesgrāmatā Īpašniekam.
4) Biedrības "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" Metodisko rekomendāciju taisnīgas atlīdzības noteikšanai par sabiedrības vajadzībām atsavināmiem nekustamiem īpašumiem projekta Rail Baltica vajadzībām 5.4.10.1. apakšpunktā minēts, ka ienākumu pieeja ietver vairākas vērtēšanas metodes, kuru visu kopējā iezīme ir tā, ka vērtības pamatā tiek izmantoti faktiskie vai aprēķinātie ienākumi, kurus gūst vai varētu gūt tiesības īpašnieks.
Ievērojot šīs vēstules 1. punktā Institūcijas sniegto apstākļu juridisko vērtējumu, konstatējams, ka Īpašniekam nebija piešķirtas tiesības izmantot dolomīta krājumus Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā.
Savukārt SIA “Eiroeksperts” vērtējumā minēts, ka ir veikts Objekta - zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 40640120345, 40640120346, 40640120347 vērtības aprēķins ar ienākumu pieeju.
5) SIA “Eiroeksperts” vērtējuma pielikumā pievienots nederīgs Latvijas Koksnes kvalitātes ekspertu savienības sertifikācijas biroja sertifikāts Nr. 446M, kā arī vērtējumā nav sniegts mežaudzes vērtēšanas metodes raksturojums.
2024. gada 2. augustā Institūcijā saņemts biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija” 2024. gada 1. augusta Atzinums Nr. 36 “Par sertificētu nekustamā īpašuma vērtētāju nekustamā īpašuma “Purmales” Iecavas pagastā, Bauskas novadā, atsavināmās daļas vērtējumu nosūtīšanu”, par kuru informācija ir sniegta turpmāk sarakstē ar Īpašnieku.
Institūcija 2024. gada 7. augustā ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-4063 nosūtīja Atzinumu Vērtētājam, lūdzot veikt nepieciešamās korekcijas 2024. gada 27. februāra Nekustamā īpašuma novērtējumā.
Institūcija 2024. gada 15. oktobrī saņēma Vērtētāja sagatavoto aktualizēto vērtējumu.
Institūcija 2024. gada 22. oktobra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5421 informēja Īpašnieku par aktualizētā vērtējuma saņemšanu un plānoto Komisijas 2024. gada 24. oktobra sēdi ar darba kārtībā iekļauto jautājumu par Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas atlīdzības apmēra precizēšanu, izvērtēšanu un apstiprināšanu.
Ņemot vērā 2024. gada 12. augustā elektroniskā sarakstē Īpašnieka izteikto lūgumu, lai atsavināšanas process sabiedrības vajadzībām virzītos uz risinājumu, Komisijai pieņemt lēmumu par atlīdzību un nosūtīt to Satiksmes ministrijai izvērtēšanai, Institūcija atkārtoti lūdza Īpašnieku izteikt viedokli par precizēto tirgus vērtību aktualizētajā novērtējumā un dalību Komisijas sēdē.
Īpašnieks 2024. gada 23. oktobrī elektroniskā sarakstē informēja Institūciju, ka Komisijas 24. oktobra sēdē nepiedalīsies un ka precizētās atlīdzības apmēram nepiekrīt, pamatojoties uz atsavināšanas procesā iepriekš izteiktajiem argumentiem:
-atlīdzībā nav ņemts vērā un iekļauts zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120344 vērtības samazinājums, uz ko ir norādīts arī biedrības “Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija” 2024. gada 1. augusta atzinumā Nr. 36;
-komisijas atlīdzība par Nekustamo īpašumu ir noteikta, neņemot vērā dolomīta krājumus, kas atrodas Nekustamā īpašuma sastāvā. No līdzšinējā Nekustamā īpašuma atsavināšanas procesa diskusijām izriet, ka Komisija derīgo izrakteņu krājumus aplūkoja kā zaudējumus, kas nav atlīdzināmi. Īpašnieks norādīja, ka saskaņā ar Civillikuma 1042. pantu zemes dzīles un derīgie izrakteņi ir zemes sastāva daļas. Nedz atsavināšanu sabiedrības vajadzībām regulējošie normatīvie akti, nedz likums “Par zemes dzīlēm” vai citi normatīvie akti neparedz juridisku zemes dzīļu nošķiršanu no zemesgabala (pirms zemes dzīļu ieguves).
Tādējādi Nekustamā īpašuma atsavināšanas priekšmetā ietilpst derīgie izrakteņi, kuru ietekme uz Nekustamā īpašuma vērtību nav ņemta vērā komisijas paredzētajā atlīdzībā.
Īpašnieks lūdza Institūciju savlaicīgi informēt par Komisijas pieņemtajiem lēmumiem un Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas tālāko gaitu.
Komisija 2024. gada 24. oktobrī precizēja un apstiprināja atlīdzības apmēru par atsavināmo Nekustamā īpašuma daļu, nosakot to kopējās tirgus vērtības 24 359 EUR (divdesmit četri tūkstoši trīs simti piecdesmit deviņi euro) apmērā, tai skaitā:
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā tirgus vērtība - 8269 EUR;
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā tirgus vērtība - 2151 EUR;
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā tirgus vērtība - 2208 EUR;
-uz atsavināmajām zemes vienībām (kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) augošās mežaudzes tirgus vērtība 11 731 EUR.
Komisija noraidīja Īpašnieka prasījumu par Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā izpētīto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 199,44 tūkst. m³ apmērā, un par Nekustamā īpašuma atlikušās daļas ietilpstošajā zemes vienībā (kadastra apzīmējums 40640120344) 2,71 ha platībā konstatēto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 119,96 tūkst. m³ apjomā.
Noraidīšanas tiesiskais pamatojums balstās uz Atsavināšanas likuma 22. panta otrās daļas un 23. panta otrās daļas 5. punkta regulējumu, Iecavas novada teritorijas plānojumu, kas apstiprināts ar Iecavas novada domes 2017. gada 16. maija saistošajiem noteikumiem Nr. 5 “Par Iecavas novada teritorijas plānojuma grafiskās daļas un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu apstiprināšanu” un ir īstenojams no 2017. gada 1. augusta, Zemes pārvaldības likuma regulējumu, Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumu Nr. 91 “Noteikumi par nacionālo interešu objekta – Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica – teritorijas izmantošanas nosacījumiem” 5.1. apakšpunktu un Vides pārraudzības valsts biroja 2022. gada 6. maija Atzinumā Nr. 5-04/6/2022 sniegto informāciju par ietekmes uz vidi novērtējuma procesuālo darbību izpildes laikā iegūto secinājumu, kā arī Bauskas novada domes 2022. gada 28. jūlijā pieņemto lēmumu Nr. 356 (prot. Nr. 13, 19. p.) “Par paredzētās darbības dolomīta ieguvei derīgo izrakteņu atradnē "Purmales", Iecavas pagastā, Bauskas novadā akceptu” un 2022. gada 24. novembra - lēmumu Nr. 547 (prot. Nr. 17, 32. p.) “Par detālplānojuma nekustamam īpašumam "Purmales", Iecavas pagastā, Bauskas novadā (ietverot zemes vienības ar kadastra apz. 40640120009 un kadastra apz. 40640120010) apstiprināšanu”, atbilstoši Institūcijas 2023. gada 11. decembra vēstulē Nr. 2.3.N/2023-4037 sniegtajam skaidrojumam;
Dolomīta krājumu novērtēšanu un iekļaušanu tirgus vērtības apmērā, kas būtu nosakāms par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu atbilstoši tā sastāvam, ievērojot apstākļu skaidrojumu par dolomīta krājumu izpēti pirms Rail Baltica trases izvietojuma precizēšanas, balstoties uz Nekustamā īpašuma iepriekšējā īpašnieka rīcību un tās rezultātā saņemtajām atļaujām.
Noraidīšanas tiesiskais pamatojums balstās uz secinājumiem par apstākļu izvērtējumu, ka Nekustamā īpašuma iepriekšējam īpašniekam bija izsniegta zemes dzīļu izmantošanas atļauja (licence) — dokuments, kas apliecina tās īpašnieka tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās, noteiktiem mērķiem, noteiktā veidā un noteiktu laiku, ievērojot norādītās prasības un noteikumus – un šādu tiesību pāreju (pārņemšanu) Nekustamā īpašuma jaunajam īpašniekam. Komisija izvērtēja likuma “Par zemes dzīlēm” (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2006. gada 31. oktobrim) 10. panta vienpadsmitās daļas normas regulējumu, 13. panta pirmās daļas 5. punkta regulējumu, 10. panta sestās daļas regulējumu un 8. panta pirmās daļas regulējumu atbilstoši Institūcijas 2024. gada 7. martā vēstulē Nr. 2.3.N/2024-1193 sniegtajam skaidrojumam.
Tostarp, vērtējot arī Civillikuma 1042. pantu kopsakarā ar likuma “Par zemes dzīlēm” 3. panta otro daļu, kas noteic, ka zemes īpašnieks vai tā attiecīgi pilnvarota persona, ja zemes īpašnieks ir publiska persona (turpmāk — pilnvarotā persona), var rīkoties ar zemes dzīlēm, ciktāl šis likums un citi normatīvie akti neierobežo viņa tiesības. Zemes dzīļu izmantošanas kārtība ir noregulēta likuma “Par zemes dzīlēm” 10. panta pirmajā daļā, kas noteic, kādos gadījumos ir uzsākama zemes dzīļu izmantošana.
Tādējādi tiesības izmantot zemes dzīles noteiktās robežās un noteiktu laiku, ievērojot atļaujas noteikumus, var tikai ar noteiktā procesuālajā kārtībā izdotu administratīvo aktu, savukārt SCHWENK Latvija SIA izsniegtās zemes dzīļu ieguves atļaujas ietvarā tiesības iegūt zemes dzīļu resursus Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā nav piešķirtas.
Nekustamā īpašuma atlikušās daļas - zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120344 2,71 ha platībā - vērtības samazinājuma noteikšanu. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 25. panta otrās daļas 2. punktam Nekustamā īpašuma atlikušās daļas vērtības samazinājuma noteikšanai ir vērtējami apstākļi par izmaiņām tās lietošanā, piekļuves zaudēšanu, izmaiņām attiecībā uz apgrūtinājumiem un nastām, ierobežojumiem attiecībā uz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā noteikto izmantošanu un citas izmaiņas.
Vērtētājs ir izdarījis secinājumu, ka Īpašniekam SCHWENK Latvija SIA, noslēdzot nomas līgumu ar izpirkumu 2019. gadā, bija zināms par plānoto dzelzceļa izbūvi nekustamajā īpašumā un par attiecīgi nākotnē iespējamo piespiedu atsavināšanas procedūru saistībā ar nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica izbūvei. 2024. gada 17. septembrī, apsekojot šķērsojuma vietu ar brauktuvi uz atlikušo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 40640120344, konstatēts, ka ir izveidota brauktuve un atlikušajā zemes vienībā ar kadastra apzīmējumu 40640120344 2,71 ha platībā tiek veidota atbērtne. Piekļuve zemes vienībai ar kadastra apzīmējumu 40640120344 plānota no jaunizbūvēta pašvaldības nozīmes ceļa nobrauktuves. Dzelzceļa šķērsojumi gan uz dienvidiem, gan uz ziemeļiem no zemes vienības ar kadastra apzīmējumu 40640120344 paredzēti aptuveni 1,8 līdz 2 km attālumā katrs no minētās zemes vienības. Piekļuve uzlabojas, tiek paredzēta no Rail Baltica projekta ietvaros projektētā ceļa, kas nerada tirgus vērtības samazinājumu. Zemes vienības konfigurācija neierobežo izmantošanas iespējas. Zemes vienības izmantošanas iespējas saglabājas prognozējamajā (likumiski atļautajā) apjomā. Tādējādi, apkopojot minēto, nav konstatējams vērtības samazinājums.
Institūcija 2024. gada 4. novembrī vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5655 informēja Īpašnieku par Komisijas lēmumu – par precizētā atlīdzības apmēra apstiprināšanu un par prasījuma par atlikušās zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120344) 2,71 ha platībā tirgus vērtības samazinājuma noteikšanu noraidīšanu, norādot Komisijas lēmumā minēto tiesisko pamatojumu un skaidrojumu.
Institūcija 2024. gada 7. novembrī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-5746 un 2024. gada 20. novembrī ar vēstuli Nr. 2.3.N/2024-5988 iesniedza Satiksmes ministrijā tiesību akta projekta lietas dokumentus par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Satiksmes ministrija 2024. gada 14. decembrī pieņēma lēmumu Nr. 03.1-14/4249 “Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma “Purmales” Iecavas pagastā, Bauskas novadā, daļas atsavināšanai”, ar kuru apstiprināja taisnīgas atlīdzības kopējo summu 24 359 EUR (divdesmit četri tūkstoši trīs simti piecdesmit deviņi euro) apmērā.
Satiksmes ministrija lēmumā noraidīja Īpašnieka prasījumus, piekrītot Institūcijas sniegtajam skaidrojumam par īpašnieka prasījumu noraidīšanas tiesiskajiem apstākļiem un to vērtējumu.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajam Ministru kabinets vai pašvaldība četru mēnešu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atlīdzības apmēru, pieņem lēmumu ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību. Saskaņā ar šā panta otro daļu, ja šā panta pirmajā daļā minētais lēmums netiek pieņemts noteiktajā termiņā, veicama atkārtota atlīdzības noteikšana šā likuma III nodaļā paredzētajā kārtībā.
Likumā noteiktajā termiņā Ministru kabineta lēmums netika pieņemts, līdz ar to Institūcija atkārtoti uzsāka nepieciešamās darbības atlīdzības apmēra noteikšanai:
- 2025. gada 30. maijā vēstulē Nr. 2.3.N/2025-1635 lūdza Valsts meža dienestam aktualizēt meža inventarizācijas datus Meža valsts reģistrā atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 21 jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 34.3.1. apakšpunktā noteiktajam;
- 2025. gada 6. jūnijā saņēma Valsts meža dienesta vēstuli Nr. CVM.1-10/1866 par meža inventarizācijas datu aktualizāciju un meža nogabalus raksturojošos rādītājus;
- 2025. gada 30. maijā lūdza Vērtētājam veikt 2024. gada 15. oktobra vērtējuma aktualizāciju.
2025. gada 9. jūlijā saņēma Vērtētāja aktualizēto Vērtējumu.
Saskaņā ar aktualizēto Vērtējumu Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas tirgus vērtība ir aprēķināta 40 742,00 EUR (četrdesmit tūkstoši septiņi simti četrdesmit divi euro), ko veido:
atsavināmo zemes vienību 3,85 ha kopplatībā tirgus vērtība – 14 593 EUR, tajā skaitā:
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā tirgus vērtība – 9 559,00 EUR;
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā tirgus vērtība – 2 481,00 EUR;
-zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā tirgus vērtība – 2 553,00 EUR;
-uz atsavināmajām zemes vienībām (kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) 3,85 ha kopplatībā esošās mežaudzes tirgus vērtība – 26 149,00 EUR.
Atsavināšanas rezultātā atlikušās zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120343) 44,99 ha platībā un zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120344) 2,71 ha platībā vērtības samazinājums nav konstatēts.
Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas – zemes vienību (kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) 3,85 ha kopplatībā atsavināšana neietekmē Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120010) 35,3 ha platībā tirgus vērtību. Citi zaudējumi netika konstatēti.
Saskaņā ar Vērtējumā minēto mežaudzes vērtības pieaugums daļēji skaidrojams ar to, ka pēdējā gada laikā būtiski paaugstinājusies apses cena. Vērtējumā norādīts, ka pieaugušas arī mežsaimniecības izmaksas, galvenokārt materiālu cenu, enerģijas cenu un loģistikas izdevumu pieauguma dēļ. Darbaspēka izmaksu pieaugums ir vēl viens būtisks faktors.
Komisija 2025. gada 17. jūlijā sēdē izvērtēja Vērtētāja atkārtoti sagatavoto vērtējumu un tam pievienotos dokumentus un pieņēma lēmumu:
1. precizēt Komisijas 2024. gada 1. marta sēdē aprēķināto atlīdzību un atkārtoti aprēķināt atlīdzības apmēru par Nekustamā īpašuma daļu, nosakot to atbilstoši Vērtētāja 2025. gada 9. jūlija vērtējumā aktualizētajai tirgus vērtībai 40 742,00 EUR (četrdesmit tūkstoši septiņi simti četrdesmit divi euro), tajā skaitā:
 - atsavināmo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) 3,85 ha kopplatībā tirgus vērtība – 14 593 EUR, ko veido:
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā tirgus vērtība – 9 559,00 EUR;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā tirgus vērtība – 2 481,00 EUR;
- zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā tirgus vērtība– 2 553,00 EUR;
- uz atsavināmajām zemes vienībām (kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) 3,85 ha kopplatībā esošās mežaudzes tirgus vērtība – 26 149,00 EUR;
2. atstāt negrozītu Komisijas lēmumu par Īpašnieka prasījumu noraidīšanu:
- Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā izpētīto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 199,44 tūkst. m³ apmērā, un par Nekustamā īpašuma atlikušās daļas ietilpstošajā zemes vienībā (kadastra apzīmējums 4064010344) 2,71 ha platībā konstatēto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar Īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 119,96 tūkst. m³ apjomā atbilstoši Institūcijas 2023. gada 11. decembra vēstulē Nr. 2.3.N/2023-4037 sniegtajam tiesiskajam pamatojumam un skaidrojumam;
-dolomīta krājumu novērtēšanu un iekļaušanu tirgus vērtības apmērā, kas būtu nosakāms par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu atbilstoši tā sastāvam, ievērojot apstākļu skaidrojumu par dolomīta krājumu izpēti pirms Rail Baltica trases izvietojuma precizēšanas, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma iepriekšējā īpašnieka rīcību un tās rezultātā saņemtajām atļaujām atbilstoši Institūcijas 2024. gada 7. marta vēstulē Nr. 2.3.N/2024-1193 sniegtajam tiesiskajam pamatojumam un skaidrojumam;
-Nekustamā īpašuma atlikušās daļas - zemes vienības (kadastra apzīmējums 40640120344) 2,71 ha platībā - vērtības samazinājuma noteikšanu atbilstoši Institūcijas 2024. gada 4. novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5655 sniegtajam tiesiskajam pamatojumam un skaidrojumam.
3. Informēt Nekustamā īpašuma īpašnieku par precizēto atlīdzības apmēru, nosūtot vērtējumu un uzaicinājumu uz Komisijas sēdi, lai kopīgi ar Īpašnieku izvērtētu Komisijas precizēto atlīdzības apmēru. 
Ņemot vērā, ka Vērtētājs Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas aktuālo tirgus vērtību ir noteicis 2025. gada 7. jūlijā atbilstoši situācijai un Nekustamā īpašuma sastāvam apsekošanas dienā 2023. gada 5. septembrī un ka uz atlīdzības apmēra aprēķināšanas dienu nav konstatēti jauni apstākļi, kas var ietekmēt Komisijas 2024. gada 24. oktobra sēdes nolēmumu par Īpašnieka prasījumu noraidīšanu un par to sagatavoto tiesisko pamatojumu, Īpašnieka prasījumi atkārtoti nav izvērtējami.
2025. gada 18. jūlijā Institūcija informēja Īpašnieku par precizēto un atkārtoti aprēķināto atlīdzību un aicināja piedalīties Komisijas 2025. gada 21. augusta sēdē atlīdzības izvērtēšanai.
2025. gada 22. jūlijā Īpašnieks informēja, ka turpina gaidīt MK lēmumu par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu un ka iepriekš ar Institūciju apspriestie argumenti perspektīvā nemainās - Īpašnieks joprojām uzskata, ka Vērtējumā jāiekļauj atsavināmajās zemes vienībās esošie dolomīta dabīgo izrakteņu resursi. Īpašnieks arī norādīja, ka līdz MK lēmumam par Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanu un iespējai to apstrīdēt nav paredzams, ka Institūcijas un Īpašnieka nostāja šajā jautājumā mainīsies, tāpēc 2025. gada 21. augusta Atlīdzības noteikšanas komisijas sēdē neplāno piedalīties. Pēc MK lēmuma pieņemšanas Īpašnieks vēlas secīgi pēc iespējas ātrāk noskaidrot situāciju, tostarp to, vai Nekustamā īpašuma daļas vērtējumā iekļaujami dolomīta resursi.
Īpašnieks 2025. gada 6. augustā elektroniskajā sarakstē ir informēts par jautājuma par atlīdzības apstiprināšanu izskatīšanu Komisijas 2025. gada 7. augusta sēdē.
Komisija 2025. gada 7. augusta sēdes slēgtajā daļā apstiprināja atlīdzības apmēru par Īpašuma daļas atsavināšanu, nosakot to kopējās aktualizētās tirgus vērtības 40 742 EUR (četrdesmit tūkstoši septiņi simti četrdesmit divi euro), tajā skaitā:
1.1. atsavināmo zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) 3,85 ha kopplatībā tirgus vērtība – 14 593,00 EUR, ko veido:
1.1.1. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā tirgus vērtība – 9 559,00 EUR;
1.1.2. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā tirgus vērtība – 2 481,00 EUR;
1.1.3. zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā tirgus vērtība– 2 553,00 EUR;
1.2. uz atsavināmajām zemes vienībām (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120345, 40640120346 un 40640120347) 3,85 ha kopplatībā esošās mežaudzes tirgus vērtība – 26 149,00 EUR.”
2. Ievērojot, ka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs Nekustamā īpašuma atsavināmās daļas aktuālo tirgus vērtību ir noteicis 2025. gada 7. jūlijā atbilstoši situācijai un Nekustamā īpašuma sastāvam apsekošanas dienā 2023. gada 5. septembrī un ka uz atlīdzības apmēra apstiprināšanas dienu nav konstatēti jauni apstākļi, kas var ietekmēt Komisijas 2024. gada 24. oktobra sēdes nolēmumu par Nekustamā īpašuma īpašnieka prasījumu noraidīšanu un par to sagatavoto tiesisko pamatojumu, atstāt negrozītu Komisijas lēmumu par Nekustamā īpašuma Īpašnieka prasījumu noraidīšanu:
2.1. Nekustamā īpašuma atsavināmajā daļā izpētīto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 199,44 tūkst. m³ apmērā, un par Nekustamā īpašuma atlikušajā daļā ietilpstošajā zemes vienībā (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 010 344) 2,71 ha platībā konstatēto dolomīta krājumu kompensēšanu, kas saskaņā ar īpašnieka sniegto informāciju atbilstoši ģeoloģiskās izpētes datiem būtu vērtējami 119,96 tūkst. m³ apjomā atbilstoši Institūcijas 2023. gada 11. decembra vēstulē Nr. 2.3.N/2023-4037 sniegtajam tiesiskajam pamatojumam un skaidrojumam;
2.2. dolomīta krājumu novērtēšanu un iekļaušanu tirgus vērtības apmērā, kas būtu nosakāms par Nekustamā īpašuma atsavināmo daļu atbilstoši tā sastāvam, ievērojot apstākļu skaidrojumu par dolomīta krājumu izpēti pirms Rail Baltica trases izvietojuma precizēšanas, pamatojoties uz Nekustamā īpašuma iepriekšējā īpašnieka rīcību un tās rezultātā saņemtajām atļaujām, atbilstoši Institūcijas 2024. gada 7. marta vēstulē Nr. 2.3.N/2024-1193 sniegtajam tiesiskajam pamatojumam un skaidrojumam;
2.3. Nekustamā īpašuma atlikušās daļas - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 4064 012 0344) 2,71 ha platībā - vērtības samazinājuma noteikšanu atbilstoši Institūcijas 2024. gada 4. novembra vēstulē Nr. 2.3.N/2024-5655 sniegtajam tiesiskajam pamatojumam un skaidrojumam.

Satiksmes ministrija 2025. gada 5. novembrī pieņēma lēmumu Nr. 03.1-14/3407 "Par taisnīgas atlīdzības apmēra noteikšanu sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma "Purmales" Iecavas pagastā, Bauskas novadā, daļas atsavināšanai", ar kuru apstiprināja taisnīgu atlīdzību 40 742,00 EUR apmērā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 27. panta pirmajā un otrajā daļā noteikto Īpašniekam ir tiesības apstrīdēt Satiksmes ministrijas noteikto atlīdzības apmēru.
Ja netiks noslēgts pirkuma līgums par Nekustamā īpašuma daļas labprātīgu atsavināšanu, tiks virzīts likumprojekts par Nekustamā īpašuma daļas piespiedu atsavināšanu sabiedrības vajadzībām.
Pēc Nekustamā īpašuma daļas atsavināšanas Satiksmes ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nostiprinās īpašuma tiesības uz Nekustamā īpašuma daļu zemesgrāmatā uz valsts vārda Satiksmes ministrijas personā.
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma pārejas noteikumu 53. punktu Satiksmes ministrija Nekustamā īpašuma daļu nodos Rail Baltica projekta īstenotājam pārvaldīšanā tā pienācīgai apsaimniekošanai līdz būvdarbu uzsākšanai.
Rail Baltica projekta īstenošanas ietvaros pēc būvdarbu pabeigšanas un inženierbūvju nodošanas ekspluatācijā plānots attiecīgi izveidotos nekustamos īpašumus – zemes vienības un uz tām izbūvētos pašvaldības nozīmes autoceļus – nodot pašvaldības īpašumā. Savukārt Satiksmes ministrija patlaban strādā pie risinājuma (attiecīgu grozījumu normatīvajos aktos un/ vai informatīvā ziņojuma sagatavošana un iesniegšana izskatīšanai valdībā par esošo situāciju), lai nākotnē pēc pašvaldības nozīmes ceļa izbūves šāda veida ceļš (autoceļš) ar visiem tā kompleksā ietilpstošajiem elementiem būtu nododams pašvaldības īpašumā, jo, ievērojot likuma "Par autoceļiem" 4. panta trešās daļas tiesisko regulējumu, pašvaldību nozīmes ceļi un to zemes, tai skaitā ceļu zemes nodalījuma joslas, ir attiecīgo pašvaldību īpašums.

Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz atsavināt nekustamā īpašuma "Purmales" (nekustamā īpašuma kadastra Nr.40640120009) daļu - zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120345) 2,56 ha platībā, zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120346) 0,6 ha platībā un zemes vienību (zemes vienības kadastra apzīmējums 40640120347) 0,69 ha platībā – Iecavas pagastā, Bauskas novadā.