Anotācija (ex-ante)

Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD). Sagatavots likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums", reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS regulāro spēku vienībā vai dienests Zemessardzē (turpmāk – ZS), vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests karavīra statusā. Ja pilsonis kādu iemeslu dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības dienestu, to viņam varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kura izpildi regulēs speciālais likums. Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests - aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra (turpmāk – VAD karavīrs) statusā. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā NBS noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestu pildīs 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā; vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.
Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo pilsoņu atbilstības pārbaude cita starp ietvers arī veselības prasības izvērtējumu, kas atbilstoši likumam uzskatāma par informāciju, kas aizsargājama atbilstoši personu datu aizsardzību regulējošiem aktiem. Lai kompetentās institūcijas likumiskā kārtā apstrādātu šādu informāciju, Pacientu tiesību likumā ietverts regulējums attiecībā uz to personu un institūciju loku, kuras var pieprasīt šādu informāciju, un attiecīgi arī par subjektu loku, attiecībā uz kurām nepieciešamā informācija var tikt pieprasīta. 

Šobrīd Pacientu tiesību likuma 10. panta piektās daļas 13. punkts nosaka, ka pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām:
13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm — karavīru un zemessargu, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai. 
Saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu minētā norma tiek papildināta, paredzot, tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas saņemt informāciju arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Minētās informācijas pieprasīšanai ir leģitīms mērķis – pieprasīt nepieciešamo informāciju, lai objektīvi izvērtētu pilsoņu atbilstību dienesta prasībām (veselībai). Iegūtā informācija tiks izmantota atbilstoši mērķim un ievērojot normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības.