22-TA-2697: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Pacientu tiesību likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts pēc Aizsardzības ministrijas iniciatīvas
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Likumprojekts izstrādāts saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu, lai paredzētu tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm saņemt informāciju no ārstniecības iestādes arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
Nolūkā izveidot funkcionējošu valsts aizsardzības dienestu, un, ņemot vērā to, ka pilsoņu iesaukšanai valsts aizsardzības dienestā cita starp būs nepieciešams izvērtēt veselības prasību atbilstību, likumprojekta spēkā stāšanās termiņš salāgojams ar Valsts aizsardzības dienesta likuma spēkā stāšanos.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Likumprojekts ir saistīts ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums". Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta izveidošanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Aizsardzības ministrija, reaģējot uz 2022.gada februārī Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā, uzsāka īstenot ieceri Latvijā ieviest valsts aizsardzības dienestu (turpmāk – VAD). Sagatavots likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums", reaģējot uz izmaiņām drošības situācijā un ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) personāla komplektēšanas izaicinājumus. Pienākums dienēt būs visiem Latvijas pilsoņiem – vīriešiem, kā arī brīvprātīgi – tām Latvijas pilsonēm, kuras to vēlēsies. Dienestu pilsonis varēs pildīt, sākot no 18 gadu vecuma sasniegšanas brīža. Plānots attīstīt šādus VAD izpildes veidus – dienests NBS regulāro spēku vienībā vai dienests Zemessardzē (turpmāk – ZS), vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto speciālo valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā. Valsts aizsardzības dienests ir aktīvais dienests karavīra statusā. Ja pilsonis kādu iemeslu dēļ nevarēs pildīt valsts aizsardzības dienestu, to viņam varēs aizstāt ar valsts civilo dienestu, kura izpildi regulēs speciālais likums. Jaunā sistēma tiks pakāpeniski ieviesta tuvāko piecu gadu laikā, stiprinot NBS kaujas spējas un veidojot bruņoto spēku rezervi. VAD plānots izveidot ar 2023. gada 1. janvāri, pirmo iesaukumu pilnībā komplektējot no pilsoņiem, kuri tam pieteikušies brīvprātīgi, bet sākot ar 2023. gada otro pusgadu – iesaucot pilsoņus arī obligātā kārtā. Likumprojekts paredz, ka visiem Latvijas pilsoņiem — vīriešiem — likumā noteiktajā kārtībā būs jāpilda valsts aizsardzības dienests - aktīvais dienests, kuru pilsonis pilda valsts aizsardzības dienesta karavīra (turpmāk – VAD karavīrs) statusā. Valsts aizsardzības dienesta izpildei primāri tiks ņemta vērā NBS noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva nodrošināšana.
Paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestu pildīs 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā; vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.
Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo pilsoņu atbilstības pārbaude cita starp ietvers arī veselības prasības izvērtējumu, kas atbilstoši likumam uzskatāma par informāciju, kas aizsargājama atbilstoši personu datu aizsardzību regulējošiem aktiem. Lai kompetentās institūcijas likumiskā kārtā apstrādātu šādu informāciju, Pacientu tiesību likumā ietverts regulējums attiecībā uz to personu un institūciju loku, kuras var pieprasīt šādu informāciju, un attiecīgi arī par subjektu loku, attiecībā uz kurām nepieciešamā informācija var tikt pieprasīta.
Paredzēts, ka valsts aizsardzības dienestu pildīs 11 mēnešus NBS regulāro spēku vai Zemessardzes vienībā; vai ne mazāk kā piecus gadus Zemessardzē kopumā, pildot dienesta uzdevumus ne mazāk kā 21 individuālās apmācības un ne vairāk kā septiņas kolektīvās apmācības dienas katrā gadā; vai apgūstot augstskolu studentiem paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu; vai apgūstot kapelānu dienestam paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu, vai apgūstot ārstniecības personām paredzēto valsts aizsardzības apmācības programmu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā.
Valsts aizsardzības dienestā iesaucamo pilsoņu atbilstības pārbaude cita starp ietvers arī veselības prasības izvērtējumu, kas atbilstoši likumam uzskatāma par informāciju, kas aizsargājama atbilstoši personu datu aizsardzību regulējošiem aktiem. Lai kompetentās institūcijas likumiskā kārtā apstrādātu šādu informāciju, Pacientu tiesību likumā ietverts regulējums attiecībā uz to personu un institūciju loku, kuras var pieprasīt šādu informāciju, un attiecīgi arī par subjektu loku, attiecībā uz kurām nepieciešamā informācija var tikt pieprasīta.
Risinājuma apraksts
Šobrīd Pacientu tiesību likuma 10. panta piektās daļas 13. punkts nosaka, ka pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas informāciju par pacientu ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas sniedz šādām personām un institūcijām:
13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm — karavīru un zemessargu, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu minētā norma tiek papildināta, paredzot, tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas saņemt informāciju arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Minētās informācijas pieprasīšanai ir leģitīms mērķis – pieprasīt nepieciešamo informāciju, lai objektīvi izvērtētu pilsoņu atbilstību dienesta prasībām (veselībai). Iegūtā informācija tiks izmantota atbilstoši mērķim un ievērojot normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības.
13) Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm — karavīru un zemessargu, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Saistībā ar valsts aizsardzības dienesta ieviešanu minētā norma tiek papildināta, paredzot, tiesības Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādēm pēc rakstveida pieprasījuma un ārstniecības iestādes vadītāja rakstveida atļaujas saņemšanas saņemt informāciju arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
Minētās informācijas pieprasīšanai ir leģitīms mērķis – pieprasīt nepieciešamo informāciju, lai objektīvi izvērtētu pilsoņu atbilstību dienesta prasībām (veselībai). Iegūtā informācija tiks izmantota atbilstoši mērķim un ievērojot normatīvo aktu prasības, tajā skaitā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) prasības.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Personu dati tiks glabāti atbilstoši Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Karavīri, zemessargi, profesionālā un zemessardzes dienesta kandidāti, kā arī personas, kuras plānots iesaukt valsts aizsardzības dienestā – vīrieši no 18 gadu vecuma un sievietes, kuras izvēlējušās dienēt valsts aizsardzības dienestā.
NBS ārstniecības personas, kuras izvērtēs minēto personu veselības stāvokli.
NBS ārstniecības personas, kuras izvērtēs minēto personu veselības stāvokli.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
NBS Ārstniecības iestādes un ārstniecības iestādes.
NBS ārstniecības iestādes, kuras izvērtēs karavīru, zemessargu, valsts aizsardzības dienestā iesaucamo, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokli.
Ārstniecības iestādes, kurām tiks iesniegts pieprasījums sniegt informāciju ne tikai par karavīru, zemessargu, profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu, bet turpmāk arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
NBS ārstniecības iestādes, kuras izvērtēs karavīru, zemessargu, valsts aizsardzības dienestā iesaucamo, kā arī profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu veselības stāvokli.
Ārstniecības iestādes, kurām tiks iesniegts pieprasījums sniegt informāciju ne tikai par karavīru, zemessargu, profesionālā un Zemessardzes dienesta kandidātu, bet turpmāk arī par valsts aizsardzības dienestā iesaucamo veselību veselības stāvokļa izvērtēšanai.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Normas ieviešana šobrīd nav precīzi aprēķināma.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Valsts aizsardzības dienesta likums"
Pamatojums un apraksts
Likumprojekts saistīts ar likumprojektu "Valsts aizsardzības dienesta likums". Likumprojekts nepieciešams funkcionējoša valsts aizsardzības dienesta ieviešanai.
Atbildīgā institūcija
Aizsardzības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
NēNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Sabiedrībai bija iespēja izteikt viedokli informatīvā ziņojuma “Informatīvais ziņojums “Par valsts aizsardzības dienesta ieviešanu””, 22-TA-2336, skaņošanas laikā. Latvijas studentu apvienība šo iespēju izmantoja.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes
- Ārstniecības iestādes
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Personu dati tiks apstrādāti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Nacionālo bruņoto spēku ārstniecības iestādes veiks fizisko personu datu (īpašas kategorijas datu) apstrādi ar mērķi izvērtēt, vai fiziskās personas veselības stāvoklis atbildīs prasībām tās uzņemšanai karavīra, zemessarga, valsts aizsardzības dienestā iesaucamā, profesionālā vai Zemessardzes dienesta kandidāta statusā.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi