21-TA-352: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumos Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija) izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas, lai:
1. īstenotu likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta pirmajā daļā doto pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt nosacījumus un kārtību, kādā licence kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa un minētā panta trešajā daļā - noteikt kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu, kā arī finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.
2. precizētu atsevišķas normas attiecībā uz publiskas personas zemes nomu zemes dzīļu izmantošanai.
Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā.
1. īstenotu likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta pirmajā daļā doto pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt nosacījumus un kārtību, kādā licence kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemama bez konkursa un minētā panta trešajā daļā - noteikt kārtību, kādā zemes dzīļu izmantotājs iesniedz Valsts vides dienestam finanšu nodrošinājumu vai tā pagarinājumu, kā arī finanšu nodrošinājuma apmēra aprēķināšanas kārtību un minimālo apdrošinājuma summu.
2. precizētu atsevišķas normas attiecībā uz publiskas personas zemes nomu zemes dzīļu izmantošanai.
Noteikumu projekts stājas spēkā vispārējā kārtībā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai īstenotu likumā "Par zemes dzīlēm" doto pilnvarojumu Ministru kabinetam izstrādāt kārtību attiecībā uz kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei noteikto regulējumu un lai precizētu atsevišķas normas attiecībā uz publiskas personas zemes nomu zemes dzīļu izmantošanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ņemot vērā grozījumus likumā "Par zemes dzīlēm", kas stājās spēkā 2021. gada 24. martā, Ministru kabineta 2011. gada 6. septembra noteikumus Nr. 696 "Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai" (turpmāk – MKN696) nepieciešams papildināt ar vairākām normām saistībā ar licences saņemšanas nosacījumiem kristāliskā pamatklintāja iežu izmantošanai un finanšu nodrošinājumu kristāliskā pamatklintāja iežu izmantošanai.
Tāpat nepieciešams veikt atsevišķus precizējumus esošajās normās saistībā ar publiskai personai piederošas zemes nomas jautājumiem. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmās prim daļas noteikumiem publiskas personas zemes iznomātājam ne retāk kā reizi sešos gados jāveic zemes, kas iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksas pārskatīšanu, nomas maksu nosakot saskaņā ar sertificēta vērtētāja sagatavotu novērtējumu.
MKN696 paredz regulējumu par nomas līgumā iekļaujamiem nomas maksas pārskatīšanas noteikumiem, piemēram, 56.30 punkts noteic, ka nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā. Publiskas personas zemes nomas līgumi derīgo izrakteņu ieguvei lielākoties ir noslēgti pirms attiecīgā regulējuma iekļaušanas MKN696, tādēļ šajos līgumos attiecīgā noteikuma nav. Likumdevējam nosakot imperatīvas normas attiecībā uz publiskas personas zemes iznomātāju (pienākums regulāri pārskatīt nomas maksu), jārada atbilstošus piemērošanas instrumentus, lai iznomātājs varētu pārskatīto nomas maksu piemērot nomniekiem bez otras puses rakstveida piekrišanas arī tajās nomas attiecībās, kur līgumos šādas tiesības nav pielīgtas.
Lielāko daļu publiskas personas zemes derīgo izrakteņu ieguvei Latvijā iznomā akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM), bet minētā norma attiecināma arī uz citiem iznomātājiem, piemēram pašvaldībām, Dabas aizsardzības pārvaldi u.c.
Latvijas Republikas Valsts kontroles (turpmāk – Valsts kontrole) revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-38/2019 "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu – derīgos izrakteņus?" tika veikta revīzija arī par LVM rīcību, piemērojot normatīvo regulējumu par zemes, kas iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksas noteikšanu atbilstoši sertificēta vērtētāja sagatavotam vērtējumam. Revīzijā identificēts, ka nepieciešami procesuāli uzlabojumi publiskas personas zemes nomas maksas regulējumā, kā arī identificētas problēmas zemes nomas maksas novērtēšanas metodikas piemērošanā.
Šobrīd nomas maksas novērtēšanai tiek izmantota biedrības "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" (turpmāk – LĪVA) izstrādātā "Nekustamo īpašumu – zemes gabalu, kuru izmantošanas mērķis ir derīgo izrakteņu (kūdras) ieguve ar mērķi veikt iegūtā izrakteņa pārstrādi un tālāku produkta realizāciju, tirgus nomas noteikšanas metodika" (turpmāk – Metodika), kas ir sertificētu vērtētāju nozares rekomendācija, kas publicēta LĪVA mājaslapā un šobrīd tiek piemērota vērtējumu pasūtījumos atbilstoši MKN696. Metodika tika izstrādāta ar mērķi, lai publiskas zemes iznomātāji varētu realizēt pienākumu īsā laika periodā veikt visu zemju, kas iznomātas derīgo izrakteņu ieguvei, novērtēšanu. Metodikā nav paredzēti nepieciešamie risinājumi regulāriem pārvērtējumiem.
Lai realizētu Valsts kontroles identificēto problēmu novēršanu, LVM Zemkopības ministrijas uzdevumā pasūtījusi zemesgabalu tirgus nomas maksas metodikas izstrādi, kurā tiktu risinātas identificētās problēmas, kā arī atrisināta iespēja veikt ne tikai sākotnējo novērtējumu, bet arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos paredzēto nomas maksas pārskatīšanu.
Spēkā esošo MKN696 63. punkts noteic, ka nomas līgumiem zemes dzīļu izmantošanai, kuri noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ar 2015. gada 1. janvāri bija jāuzsāk nomas maksas indeksācija, iznomātājs turpina katru gadu vienpusēji indeksēt nomas maksu ar nosacījumu, ka nomas maksas pieaugums katrā indeksācijas reizē nepārsniedz 20 %, līdz nomas maksa sasniedz sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu. Kad nomas maksa minētajos līgumos ir sasniegusi sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu, kā arī nomas līgumiem zemes dzīļu izmantošanai, kuri slēgti no 2014. gada 20. maija līdz šo noteikumu V1 nodaļas spēkā stāšanās dienai, nomas maksu pārskata, piemērojot šo noteikumu V1 nodaļā minēto nomas maksas pārskatīšanas kārtību.
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmās prim daļas noteikumiem pēc sešu gadu cikla ir jāveic visu publiskas personas zemes, kas iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksas pārskatīšanu, bet, piemērojot MKN696 63.panta noteikumus daļai nomas līgumu vēl nav sasniegta pilna sertificēta vērtētāja pirms sešiem gadiem noteiktā nomas maksa. Izvērtējot radušos situāciju, secināts, ka nomas maksas indeksācijas neierobežota tupināšana potenciāli atbilst komercdarbības atbalstam saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma regulējumu.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences noteikumi ierobežo dalībvalstu iespēju sniegt valsts atbalstu komercdarbībai, lai saglabātu godīgu konkurenci ES iekšējā tirgū. Saskaņā ar ES līguma 107. pantu, valsts atbalsts ir aizliegts, ja tas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci. Publiskas personas zemes nomas maksas nemaksāšana pilnā apmērā rada priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem pret citiem tirgus dalībniekiem, kas maksā pilnu sertificēta vērtētāja noteikto vai izsolē izsolīto zemes nomas maksu, līdz ar to šādas prakses turpināšana ir potenciāli kvalificējama kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā, Valsts vides dienests nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizēs e-pakalpojuma aprakstu: (Atļaujas (licences) zemes dzīļu un dabas resursu izmantošanai).
Tāpat nepieciešams veikt atsevišķus precizējumus esošajās normās saistībā ar publiskai personai piederošas zemes nomas jautājumiem. Saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmās prim daļas noteikumiem publiskas personas zemes iznomātājam ne retāk kā reizi sešos gados jāveic zemes, kas iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksas pārskatīšanu, nomas maksu nosakot saskaņā ar sertificēta vērtētāja sagatavotu novērtējumu.
MKN696 paredz regulējumu par nomas līgumā iekļaujamiem nomas maksas pārskatīšanas noteikumiem, piemēram, 56.30 punkts noteic, ka nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā. Publiskas personas zemes nomas līgumi derīgo izrakteņu ieguvei lielākoties ir noslēgti pirms attiecīgā regulējuma iekļaušanas MKN696, tādēļ šajos līgumos attiecīgā noteikuma nav. Likumdevējam nosakot imperatīvas normas attiecībā uz publiskas personas zemes iznomātāju (pienākums regulāri pārskatīt nomas maksu), jārada atbilstošus piemērošanas instrumentus, lai iznomātājs varētu pārskatīto nomas maksu piemērot nomniekiem bez otras puses rakstveida piekrišanas arī tajās nomas attiecībās, kur līgumos šādas tiesības nav pielīgtas.
Lielāko daļu publiskas personas zemes derīgo izrakteņu ieguvei Latvijā iznomā akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (turpmāk – LVM), bet minētā norma attiecināma arī uz citiem iznomātājiem, piemēram pašvaldībām, Dabas aizsardzības pārvaldi u.c.
Latvijas Republikas Valsts kontroles (turpmāk – Valsts kontrole) revīzijas ziņojumā Nr. 2.4.1-38/2019 "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu – derīgos izrakteņus?" tika veikta revīzija arī par LVM rīcību, piemērojot normatīvo regulējumu par zemes, kas iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksas noteikšanu atbilstoši sertificēta vērtētāja sagatavotam vērtējumam. Revīzijā identificēts, ka nepieciešami procesuāli uzlabojumi publiskas personas zemes nomas maksas regulējumā, kā arī identificētas problēmas zemes nomas maksas novērtēšanas metodikas piemērošanā.
Šobrīd nomas maksas novērtēšanai tiek izmantota biedrības "Latvijas īpašumu vērtētāju asociācija" (turpmāk – LĪVA) izstrādātā "Nekustamo īpašumu – zemes gabalu, kuru izmantošanas mērķis ir derīgo izrakteņu (kūdras) ieguve ar mērķi veikt iegūtā izrakteņa pārstrādi un tālāku produkta realizāciju, tirgus nomas noteikšanas metodika" (turpmāk – Metodika), kas ir sertificētu vērtētāju nozares rekomendācija, kas publicēta LĪVA mājaslapā un šobrīd tiek piemērota vērtējumu pasūtījumos atbilstoši MKN696. Metodika tika izstrādāta ar mērķi, lai publiskas zemes iznomātāji varētu realizēt pienākumu īsā laika periodā veikt visu zemju, kas iznomātas derīgo izrakteņu ieguvei, novērtēšanu. Metodikā nav paredzēti nepieciešamie risinājumi regulāriem pārvērtējumiem.
Lai realizētu Valsts kontroles identificēto problēmu novēršanu, LVM Zemkopības ministrijas uzdevumā pasūtījusi zemesgabalu tirgus nomas maksas metodikas izstrādi, kurā tiktu risinātas identificētās problēmas, kā arī atrisināta iespēja veikt ne tikai sākotnējo novērtējumu, bet arī normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos paredzēto nomas maksas pārskatīšanu.
Spēkā esošo MKN696 63. punkts noteic, ka nomas līgumiem zemes dzīļu izmantošanai, kuri noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ar 2015. gada 1. janvāri bija jāuzsāk nomas maksas indeksācija, iznomātājs turpina katru gadu vienpusēji indeksēt nomas maksu ar nosacījumu, ka nomas maksas pieaugums katrā indeksācijas reizē nepārsniedz 20 %, līdz nomas maksa sasniedz sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu. Kad nomas maksa minētajos līgumos ir sasniegusi sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu, kā arī nomas līgumiem zemes dzīļu izmantošanai, kuri slēgti no 2014. gada 20. maija līdz šo noteikumu V1 nodaļas spēkā stāšanās dienai, nomas maksu pārskata, piemērojot šo noteikumu V1 nodaļā minēto nomas maksas pārskatīšanas kārtību.
Atbilstoši Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta pirmās prim daļas noteikumiem pēc sešu gadu cikla ir jāveic visu publiskas personas zemes, kas iznomāta derīgo izrakteņu ieguvei, nomas maksas pārskatīšanu, bet, piemērojot MKN696 63.panta noteikumus daļai nomas līgumu vēl nav sasniegta pilna sertificēta vērtētāja pirms sešiem gadiem noteiktā nomas maksa. Izvērtējot radušos situāciju, secināts, ka nomas maksas indeksācijas neierobežota tupināšana potenciāli atbilst komercdarbības atbalstam saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma regulējumu.
Eiropas Savienības (turpmāk – ES) konkurences noteikumi ierobežo dalībvalstu iespēju sniegt valsts atbalstu komercdarbībai, lai saglabātu godīgu konkurenci ES iekšējā tirgū. Saskaņā ar ES līguma 107. pantu, valsts atbalsts ir aizliegts, ja tas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci. Publiskas personas zemes nomas maksas nemaksāšana pilnā apmērā rada priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem pret citiem tirgus dalībniekiem, kas maksā pilnu sertificēta vērtētāja noteikto vai izsolē izsolīto zemes nomas maksu, līdz ar to šādas prakses turpināšana ir potenciāli kvalificējama kā nelikumīgs komercdarbības atbalsts.
Pēc noteikumu projekta stāšanās spēkā, Valsts vides dienests nepieciešamības gadījumā atbilstoši precizēs e-pakalpojuma aprakstu: (Atļaujas (licences) zemes dzīļu un dabas resursu izmantošanai).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tiesiskā regulējuma primārais mērķis ir noteikt kārtību, kādā persona var saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei. Zemes dzīļu izmantošanas licences pamatuzdevums ir nodrošināt zemes dzīļu kompleksu, racionālu, vidi saudzējošu un ilgtspējīgu izmantošanu. Līdz ar to Noteikumu projektā ir iekļauti arī jautājumi saistībā ar finanšu nodrošinājumu kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei.
Attiecībā uz publiskai personai piederošas zemes nomas jautājumiem konstatēti atsevišķi aspekti saistībā ar šobrīd MKN696 ietvertajām normām par zemes nomas maksas noteikšanu, pārskatīšanu un pārskatītās nomas maksas piemērošanu, kuras būtu precizējamas, ņemot vērā praksē konstatētos MKN696 piemērošanas trūkumus, komercdarbības atbalsta risku, vienlīdzības principus publiskai personai piederošas zemes nomas iznomātāju vidū un publiskas personas labākās intereses.
Attiecībā uz valsts atbalsta risku, kas pastāv, ja dažādiem publiskas personas zemes nomniekiem ir dažādi nosacījumi attiecībā uz zemes nomas maksas noteikšanu, ES konkurences noteikumi ierobežo dalībvalstu iespēju sniegt valsts atbalstu komercdarbībai, lai saglabātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Saskaņā ar ES līguma 107. pantu, valsts atbalsts ir aizliegts, ja tas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, nodarot kaitējumu citām ES dalībvalstīm. Publiskas personas zemes nomas maksas nemaksāšana pilnā apmērā vai kādi citi nosacījumi, kas rada dažādu pieeju dažādiem nomniekiem, var radīt priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem pret citiem tirgus dalībniekiem, kas maksā pilnu sertificēta vērtētāja noteikto vai izsolē izsolīto zemes nomas maksu.
Saskaņā ar ES tiesas judikatūru, piekļuves piešķiršana valsts infrastruktūrai vai dabas resursiem vai īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana bez pienācīgas atlīdzības, kas atbilstu tirgus cenām, var tikt uzskatīta par atteikšanos no valsts ieņēmumiem, kā arī par priekšrocības piešķiršanu konkrētam uzņēmumam (sk. Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk - EK ziņojums) 53. punktu). Piemēram, ja nekustamā īpašuma darījumi tiek veikti zem tirgus cenas, pasākums potenciāli ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Komercdarbības atbalsts ir jebkuram saimnieciskās darbības veicējam no valsts vai pašvaldības sniegta tieša vai pastarpināta finansiāla palīdzība, kas rada vai var radīt konkurences ierobežojumus, savukārt, komercdarbības atbalsta nosacījumus piemēro neatkarīgi no juridiskās formas gan privātiem, gan publiskā īpašumā esošiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz MKN696 regulēto publiskas personas zemes iznomāšanu derīgo izrakteņu ieguvei.
Lai izslēgtu ekonomisko priekšrocību un attiecīgi tiktu izslēgts komercdarbības atbalsta risks konkrētiem uzņēmumiem, nepieciešams pārtraukt nomas maksas indeksāciju un visiem publiskas zemes nomniekiem noteikt nomas maksu pilnā apmērā. Ja tiktu turpināta zemes nomas maksas indeksācija, nepiemērojot pilnu nomas maksu, šāda rīcība ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un šādos gadījumos ir jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma normas. Pretējā gadījumā sniegtais atbalsts potenciāli kvalificējas kā nelikumīgs un ir atgūstams no tā saņēmēja kopā ar atgūšanas procentiem.
Attiecībā uz publiskai personai piederošas zemes nomas jautājumiem konstatēti atsevišķi aspekti saistībā ar šobrīd MKN696 ietvertajām normām par zemes nomas maksas noteikšanu, pārskatīšanu un pārskatītās nomas maksas piemērošanu, kuras būtu precizējamas, ņemot vērā praksē konstatētos MKN696 piemērošanas trūkumus, komercdarbības atbalsta risku, vienlīdzības principus publiskai personai piederošas zemes nomas iznomātāju vidū un publiskas personas labākās intereses.
Attiecībā uz valsts atbalsta risku, kas pastāv, ja dažādiem publiskas personas zemes nomniekiem ir dažādi nosacījumi attiecībā uz zemes nomas maksas noteikšanu, ES konkurences noteikumi ierobežo dalībvalstu iespēju sniegt valsts atbalstu komercdarbībai, lai saglabātu godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Saskaņā ar ES līguma 107. pantu, valsts atbalsts ir aizliegts, ja tas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, nodarot kaitējumu citām ES dalībvalstīm. Publiskas personas zemes nomas maksas nemaksāšana pilnā apmērā vai kādi citi nosacījumi, kas rada dažādu pieeju dažādiem nomniekiem, var radīt priekšrocības noteiktiem uzņēmumiem pret citiem tirgus dalībniekiem, kas maksā pilnu sertificēta vērtētāja noteikto vai izsolē izsolīto zemes nomas maksu.
Saskaņā ar ES tiesas judikatūru, piekļuves piešķiršana valsts infrastruktūrai vai dabas resursiem vai īpašu vai ekskluzīvu tiesību piešķiršana bez pienācīgas atlīdzības, kas atbilstu tirgus cenām, var tikt uzskatīta par atteikšanos no valsts ieņēmumiem, kā arī par priekšrocības piešķiršanu konkrētam uzņēmumam (sk. Komisijas paziņojuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu (2016/C 262/01) (turpmāk - EK ziņojums) 53. punktu). Piemēram, ja nekustamā īpašuma darījumi tiek veikti zem tirgus cenas, pasākums potenciāli ir kvalificējams kā komercdarbības atbalsts. Komercdarbības atbalsts ir jebkuram saimnieciskās darbības veicējam no valsts vai pašvaldības sniegta tieša vai pastarpināta finansiāla palīdzība, kas rada vai var radīt konkurences ierobežojumus, savukārt, komercdarbības atbalsta nosacījumus piemēro neatkarīgi no juridiskās formas gan privātiem, gan publiskā īpašumā esošiem saimnieciskās darbības veicējiem. Šie nosacījumi attiecas arī uz MKN696 regulēto publiskas personas zemes iznomāšanu derīgo izrakteņu ieguvei.
Lai izslēgtu ekonomisko priekšrocību un attiecīgi tiktu izslēgts komercdarbības atbalsta risks konkrētiem uzņēmumiem, nepieciešams pārtraukt nomas maksas indeksāciju un visiem publiskas zemes nomniekiem noteikt nomas maksu pilnā apmērā. Ja tiktu turpināta zemes nomas maksas indeksācija, nepiemērojot pilnu nomas maksu, šāda rīcība ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, un šādos gadījumos ir jāpiemēro komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma normas. Pretējā gadījumā sniegtais atbalsts potenciāli kvalificējas kā nelikumīgs un ir atgūstams no tā saņēmēja kopā ar atgūšanas procentiem.
Risinājuma apraksts
Attiecībā uz kristāliskā pamatklintāja iežu izmantošanu ar Noteikumu projektu tiek izdarīti šādi grozījumi MKN696:
1. Gadījumā, ja komersants, kurš par saviem līdzekļiem būs veicis kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti bez jebkāda valsts atbalsta (no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegts atbalsts, kas devis priekšrocības iegūt zemes dzīļu izmantošanas tiesības konkrētajam uzņēmumam, piemēram, izpētes tiesības nav iegūtas atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa kārtībā, identificējama konkurences kropļošana, konkrētam uzņēmumam piemēroti nodokļu vai nodevu atvieglojumi u.c.) un bez administratīviem, civiltiesiskiem pārkāpumiem, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, vēlēsies saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, noteikumu projekts paredz, ka viņam būs iespēja to saņemt bez konkursa. Noteikumu projektā ietvertais MKN696 39.2 punkts paredz, ka zemes dzīļu izmantotājs vienlaikus ar iesniegumu licences saņemšanai iesniedz arī apliecinājumu par to, ka zemes dzīļu izmantotājs atbilst 39.1 punkta nosacījumiem, tai skaitā, ka zemes dzīļu izmantotājs veicis līdzšinējo kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti, izmantojot tikai privātu finansējumu un nesaņemot jebkādu valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļu sniegtu atbalstu, kas devis priekšrocības iegūt zemes dzīļu izmantošanas tiesības konkrētajam zemes dzīļu izmantotājam. Noteikumu projekta 39.14. apakšpunkts noteic, ka licenci bez konkursa varēs saņemt tāds zemes dzīļu izmantotājs, kurš savā profesionālajā darbībā nav izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kā arī nav pieļāvis tādus būtiskus administratīvos un civiltiesiskos pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība izpildīt zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tādējādi, vērtējot licences izsniegšanu bez konkursa, netiks vērtēti nebūtiski un ar profesionālo darbību nesaistīti zemes dzīļu izmantotāja civiltiesiskie un administratīvie pārkāpumi, kā piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Būtisku pārkāpumu piemēri ir zemes dzīļu izmantošanas nosacījumu neizpildīšana, saistību neizpildīšana attiecībā pret zemes īpašnieku, kuram piederošā zemes gabalā veikta zemes dzīļu izmantošana, derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas neveikšana vai veikšana neatbilstoši tiesību aktu prasībām, negadījumu seku nenovēršana zemes derīgo izrakteņu ieguves vietā u.c. Zemes dzīļu izmantošanas licences kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemšana bez konkursa paredzēta, ņemot vērā ievērojamos finanšu resursus, kas nepieciešami, lai veiktu ģeoloģisko izpēti kristāliskā pamatklintāja līmenī. Izpētes veicējam jārēķinās ar tādiem faktoriem kā izpētes tehnoloģiskā sarežģītība, izpētes dziļums un izpētei nepieciešamais laika resurss. Tāpat ir nepieciešams arī pieredzējis personāls šāda mēroga izpētes veikšanai. Ģeoloģiskā izpēte ir darbu komplekss, kas sevī ietver tādas metodes kā ģeoloģiskā urbšana, iežu paraugošana, paraugu laboratoriska testēšana (piemēram, ģeoķīmiskās analīzes), netiešās izpētes darbus un citas metodes, atbilstoši izpētes veicēja izvēlētai metodikai un prognozējamo derīgo izrakteņu veidam. Potenciālo investoru piesaiste nebūs iespējama, ja jau sākotnēji būs skaidrs, ka, ieguldot lielus finanšu līdzekļus kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē ar mērķi atrast vērtīgus derīgos izrakteņus, to turpmāka izpēte un ieguve konkrētajam investoram nebūs iespējama, jo licence saņemama konkursa kārtībā. Šādā gadījumā pastāv iespējamība, ka konkursā piesakās un uzvar kāds cits pretendents, kurš nav veicis nekādu ieguldījumu kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē. Līdz ar to šādā gadījumā pirmais investors būs zaudējis savus ieguldījumus. Turklāt jāņem vērā arī iespēja, ka ģeoloģiskās izpētes rezultātā ekonomiski pamatotas derīgo izrakteņa iegulas netiktu atrastas vai to praktiskā ieguve nebūtu iespējama.
2. Ņemot vērā, ka jebkura darbība saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi lielā dziļumā var būt potenciāli bīstama un izraisīt negadījumus, tāpat arī ieguves vietas rekultivācijas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā tradicionāli iegūto derīgo izrakteņu rekultivācijas izmaksas, likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta trešā daļa nosaka, ka zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas (vai pagarināšanas) kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD) finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājumu, saskaņā ar Noteikumu projekta 58.4 punktā noteikto, pieprasa vairākos gadījumos, kas izriet no likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta trešajā daļā minētā. Saskaņā ar Noteikumu projektu, finanšu nodrošinājumu cita starpā pieprasa arī tad, ja, veicot zemes dzīļu izmantošanu, noticis smags negadījums un ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, kurš ir jānovērš, jo zemes dzīļu izmantotājs savas likumiskās saistības nepilda un negadījuma sekas nenovērš. Ņemot vērā, ka kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve Latvijā līdz šim nav notikusi, VARAM nav pieredzes par to, kāda veida negadījumi varētu potenciāli notikt, tomēr jāmin, ka lielākais risks negadījumu kontekstā saistībā ar kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvi, kura notiek ļoti lielā dziļumā, ir šahtas iebrukšana. Vienlaikus VARAM norāda, ka šī Noteikumu projekta un tā jumta likuma - likuma "Par zemes dzīlēm" tvērums ir vides aizsardzības jautājumi, attiecīgi tādus jautājumus kā negadījumi, kas saistīti ar cilvēku veselības un dzīvības apdraudējumiem neattiecas ne uz šo Noteikumu projektu, ne uz citiem vides aizsardzības jomas tiesību aktiem saistībā ar finanšu nodrošinājumu.
3. Ievērojot, ka Latvijā līdz šim nav pieredzes kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves jomā, VARAM ir secinājusi, ka būtu lietderīgi un samērīgi finanšu nodrošinājuma apmēru diferencēt pēc paredzētā derīgo izrakteņu ieguves apjoma, kas noteikts zemes dzīļu izmantošanas licencē. Tomēr jāņem vērā, ka kristāliskā pamatklintāja iežos potenciāli iegūstamie derīgie izrakteņi (piemēram, niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns u.c.) nav sastopami tīrā veidā, bet gan savienojumos ar citiem elementiem un tos nepieciešams īpaši apstrādāt, lai iegūtu konkrēto metālu. Metālu rūdas satur tikai noteiktu daudzumu metāla un daudzos gadījumos šie apstrādes procesi ir tik sarežģīti, ka veido līdz pat 30 % no metāla cenas. Piemēram, vara rūda satur 0.1 – 1 % vara, tādējādi no vienas tonnas rūdas var iegūt 6 – 10 kg vara, kas pārrēķinot monetāri ir aptuveni 8 euro par 1 kg[1]. Savukārt platīna gadījumā no vienas tonnas rūdas var iegūt 3 – 6 gramus platīna, tomēr tā ieguve joprojām ir ekonomiski pamatota. Tādējādi tas nozīmē, ka, lai ieguve būtu ekonomiski pamatota, ieguves laikā pazemes šahtās ir jāizstrādā vairāki simti tūkstoši tonnu rūdas.
Diferencējot finanšu nodrošinājuma apmēru, noteikts, ka pie paredzētās kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves līdz 100 000 tonnām finanšu nodrošinājuma apmērs ir 25 000 euro/gadā, no 100 001 līdz 200 000 tonnām – 50 000 euro/gadā, no 200 001 – 300 000 tonnām – 75 000 euro/gadā, vairāk kā 300 000 tonnas – 100 000 euro/gadā. Finanšu nodrošinājuma apmēra noteikšanai izmantotas līdzības regulējumā no atkritumu apsaimniekošanas jomas Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 134 "Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām".
[1] Skatīt: https://www.lme.com/Metals/Non-ferrous/Copper#tabIndex=0
4. Atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta trešajā daļā ietvertajam, ka finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise un 12.2 panta trešās daļas 2. punktā norādītajam deleģējumam noteikt minimālo apdrošinājuma summu, Noteikumu projektā paredzēta minimālā apdrošināšanas summa, kas ir vienāda ar Noteikumu projektā noteikto finanšu nodrošinājuma apmēru.
Attiecībā uz publiskai personai piederošas zemes nomas maksas noteikšanu Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MKN696:
1. MKN696 56.26 punktā precizēts nosacījums, ka iznomātājs zemesgabala nomas maksu pārskata un, ja nepieciešams, maina. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta 11 daļas noteikumi noteic, ja slēdz šā panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem, publiskas personas nekustamā īpašuma iznomātājs nomas maksas apmēru vienpusēji pārskata un, ja nepieciešams, maina ne retāk kā reizi sešos gados normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. [..].
Ņemot vērā augstākstāvoša normatīvā akta regulējumu un šī noteikuma mērķi, nav pamatots šaurāks rīcības regulējums MKN696, kas nosaka obligātu nomas maksas maiņu, bez nepieciešamības izvērtējuma. Gan praksē, veicot nomas maksas pārskatīšanas pasūtījumus, gan Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-38/2019 "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu – derīgos izrakteņus?" ziņojumā konstatēts, ka nomas maksas pārskatīšana, ko veic sertificēti vērtētāji nereti tiek realizēta ar tādu rezultātu, ka pārskatītās nomas maksas piemērošana var būtiski negatīvi ietekmēt publiska iznomātāja intereses. Piemēram, konstatēti gadījumi, kad viens un tas pats objekts novērtēts ar ļoti atšķirīgu rezultātu, kur vienā gadījumā sertificēts vērtētājs secina, ka noma nav ekonomiski pamatota nomniekam, bet otrā – aprēķina peļņas iespējas. Zemkopības ministrijas un VARAM ieskatā nav pamata sašaurinātam regulējumam, kas izslēdz iespēju izvērtēt pārskatītās nomas maksas piemērošanu.
2. No MKN696 56.27 punkta svītroti vārdi "vai līguma grozījumos norādītajā datumā". Spēkā esošais regulējums pieļauj divus risinājumus pārskatītās un mainītās nomas maksas piemērošanas termiņam: "Pārskatītā un mainītā nomas maksa stājas spēkā iznomātāja paziņojumā norādītajā termiņā vai līguma grozījumos norādītajā datumā". Šāds regulējums veido nenoteiktību attiecībā uz pārskatītās nomas maksas piemērošanas iespējām. Ņemot vērā, ka nomas maksu pārskata sertificēts vērtētājs, kas nav ieinteresētā puse nomas attiecībās, iznomātājam (publiskai personai) ir pienākums realizēt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz rīcību ar publiskas personas mantu, bet rīcības ierobežošana ar pušu vienošanos var radīt iespēju vienai no pusēm ietekmēt nomas maksas piemērošanas datumu, piemēram, nepiekrītot parakstīt vienošanos. Ja tiek saglabāts regulējums, kas paredz divas dažādas rīcības iespējas, tas rada nomniekam tiesības nepiekrist iznomātāja piedāvātajai rīcībai un potenciāli uzsākt ilgstošu strīdu par pārskatītās nomas maksas piemērošanu. Rīcībai ar valsts mantu nav pieļaujams nenoteikts normatīvais regulējums.
3. No MKN696 56.30 punkta svītroti vārdi "Nomas līgumā paredz, ka". Ņemot vērā, ka zemes nomas līgumi zemes dzīļu, īpaši kūdras, izmantošanai ir slēgti ilgā laika periodā un šobrīd ir spēkā līgumi, kas slēgti pirms attiecīgā regulējuma iekļaušanas MKN696, iznomātājam nav iespējams visos nomas līgumos īstenot vienādus noteikumus, t.sk. iekļaut MKN696 56.30 punktā paredzēto. Publiskas personas rīcība ar valsts mantu nevar būt atkarīga no vienošanās panākšanas par grozījumiem līgumā, šādas normas būtu piemērojamas, pamatojoties uz normatīvo aktu visiem nomniekiem vienādi, nevis katram atšķirīgi atbilstoši ar katru nomnieku noslēgtajai līguma redakcijai. Tiesību aktos noteiktās prasības attiecas uz visām pusēm, uz kuru darbībām attiecināms konkrētais regulējums.
4. MKN696 56.31 punkta ievaddaļa izteikta šādā redakcijā: "Iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un, ja nepieciešams, mainīt nomas maksu, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, ja:". Attiecībā uz vārdu "izdarot grozījumus līgumā" izslēgšanu, norādām, ka MKN696 ieviešams vienveidīgs regulējums attiecībā uz pārskatītās nomas maksas piemērošanu, t.i. izslēdzot pienākumu pusēm par to vienoties, bet nosakot, ka visos gadījumos sertificēta vērtētāja noteiktā nomas maksa stājas spēkā iznomātāja paziņojumā noteiktajā datumā. Šādā veidā tiek nodrošināta vienāda visu publiskas personas zemes nomas līgumu administrēšana un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā (sertificēta vērtētāja noteikta) aprēķinātas publiskas personas zemes nomas maksas piemērošana.
5. Svītrots MKN696 56.31 3. apakšpunkts, kas noteic, ka nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un mainīt nomas maksu, izdarot grozījumus līgumā, ja iznomātajā zemesgabalā atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu ir veikta ģeoloģiskā papildizpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, vai derīgo izrakteņu atlikušo krājumu aprēķins, vai derīgo izrakteņu izpētīto krājumu aprēķins (pēc agrāk veikto pētījumu datiem) un akceptēti derīgā izrakteņa krājumi.
Pirms zemes iznomāšanas zemes dzīļu izmantošanai un pirms tiek veikts sertificēta vērtētāja nomas maksas tirgus novērtējums, tiek veikta ģeoloģiskā izpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija un aprēķinātais derīgo izrakteņu apjoms tiek ņemts vērā nomas maksas aprēķinā to attiecinot uz visu nomas vai ieguves periodu. Pēc tam, kad nomnieks ir ieguvis un realizējis derīgos izrakteņus nomas līguma ietvaros, likumsakarīgi samazinās to atlikušais apjoms. Nav ekonomiski pamatoti pārskatīt nomas maksu, pamatojoties uz to, ka nomnieks ir noteiktu laiku ieguvis derīgos izrakteņus un attiecīgi samazinājis nomas objekta atlikušo vērtību. Nomniekam visā nomas periodā būtu jāsamaksā visu sākotnēji aprēķināto vērtību. Spēkā esošais regulējums maldina nomniekus par to, ka iespējama nomas maksas samazināšana pēc katra derīgo izrakteņu atlikušā apjoma pārrēķina. Par cik atbilstoši tirgus nomas maksas aprēķina būtībai šāda iespēja nepastāv, minētais punkts no MKN696 svītrojams.
Papildus uzskatām, ka nav pamata pieņemt, ka nomas līgumu darbības laikā atklātos tādas neatbilstības sākotnējā ģeoloģiskajā izpētē vai vēlāk ik pa 7 gadiem veiktajās inventarizācijās (kuru rezultāti ņemti vērā nomas maksas sākotnējā vērtējumā), kuru dēļ varētu uzskatīt, ka noteiktā nomas maksa būtiski neatbilst faktiskajiem ģeoloģiskajiem krājumiem.
6. MKN696 sadaļa VII. Noslēguma jautājumi tiek papildināta ar 64. punktu šādā redakcijā: "64. Nomas līgumu zemes dzīļu izmantošanai, kuri noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam un kuru nomas maksa tiek indeksēta saskaņā šo noteikumu 63. punktu, nomas maksai trīs gadu periodā, ieskaitot kārtējo gadu, par kuru aprēķināta nomas maksa, jāsasniedz sertificēta vērtētāja noteiktā zemesgabala tirgus nomas maksa. Ja saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta (11) daļu ir iestājies noteiktais termiņš, tiek veikta zemesgabala nomas maksas pārskatīšana. Nomas līgumam nepiemēro šo noteikumu 63. punktā noteikto indeksācijas apmēra ierobežojumu 20 % apmērā, ja indeksācijas apmēra ierobežojuma dēļ sertificēta vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa šajā punktā noteiktajā termiņā nav sasniedzama. Ja šo noteikumu 63. punktā noteiktais indeksācijas apmēra ierobežojums netiek piemērots, katras indeksācijas apmēru, ieskaitot nomas maksas indeksāciju kārtējā gadā, nosaka tā, lai nomas maksas pieaugums būtu proporcionāls atlikušajam termiņam, līdz kuram nomas maksai jāsasniedz sertificēta vērtētāja noteiktā pārskatītā tirgus nomas maksa."
Tādējādi trīs gadu laikā no nomas maksas pārskatīšanas brīža pilnīgi visi līgumi būs sasnieguši pilnu tirgus nomas maksu. Šāda norma paredzēta, ņemot vērā nepieciešamību noteikt visiem nomniekiem, kas nomā publiskai personai piederošu zemi zemes dzīļu izmantošanai, vienādus nosacījumus, vienlaikus nodrošinot tiesisko paļāvību un samērīgumu jaunu prasību ieviešanā attiecībā pret tiem nomniekiem, kas līgumus noslēguši pirms jauno normu ieviešanas. 2023. gada 5. septembrī VARAM organizēja attālinātu sanāksmi, lai uzklausītu biedrības "Latvijas Kūdras asociācija" viedokli un iebildumus un pārrunātu iespējamo piemērotāko risinājumu minētajai komercdarbības atbalsta riska problēmai. Sanāksmē piedalījās VARAM, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, AS "Latvijas Valsts meži" un biedrības "Latvijas Kūdras asociācija" pārstāvji. Uzklausot visu pušu viedokļus, tika secināts, ka piemērotākais risinājums ir pakāpeniska indeksācijas atcelšana, vienlaikus ievērojot tiesību aktiem atbilstošos de minimis nosacījumus, kas izriet no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma. Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 300 000 robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts, kurš noteic "Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm." No 2024. gada 1. janvāra ir stājusies spēkā jauna regula "Komisijas regula (ES) 2023/2831 (2023. gada 15. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2023/2831). Lai izslēgtu komercdarbības atbalsta esamību, publiskas personas nekustamo īpašumu iznomāšanai ir jānotiek saskaņā ar tirgus cenu, tādējādi izslēdzot ekonomiskās priekšrocības esamību nomas līguma darbības laikā, un publiskas personas īpašuma iznomāšana zem tirgus cenas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts (nomas maksas starpības veidā starp piemēroto nomas maksu un nomas maksas tirgus cenu), kas būtu sniedzams, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu. Līdz ar to noteikumi papildināti ar atbilstošajiem de minimis nosacījumiem. Tai skaitā šie nosacījumi paredz, ka atbalstu samazinātas nomas maksas piemērošanas veidā var saņemt vēl trīs gadus pēc nomas maksas pārskatīšanas brīža.
Atbalsta sniedzējam, izvērtējot, vai nomniekam var tikt piešķirts de minimis atbalsts, būs jāpārbauda, vai atbalsts netiek piešķirts uzņēmuma darbībām izslēgtajās nozarēs vai neatbalstāmām darbībām, kas minētas Komisijas regulas 2023/2831 1.pantā. Vienlaikus noteikumu projekta 65.4. apakšpunkts noteic, ka de minimis atbalstu piešķir, ievērojot, ka pēdējo trīs gadu periodā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, nomniekam piešķirtais de minimis atbalsta apjoms kopā ar plānoto nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai. Jānorāda, ka Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktā prasība tiek nodrošināta tikai pašapliecinājuma formā un netiek pārbaudīta no atbalsta sniedzēja (iznomātāja) puses.
Par atbalsta piešķiršanas brīdi, kad atbalsta saņēmējam - nomniekam rodas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, uzskatāms brīdis, kad iznomātājs un nomnieks noslēdz līgumu par de minimis atbalsta piešķiršanu. Ņemot vērā, ka šī atbalsta programma ir paredzēta zemes dzīļu nomas maksas samazināšanai, kumulācijas gadījumi praksē nevarētu iestāties, līdz ar to noteikts aizliegums kumulēt atbalstu ar citu de minimis atbalstu vai citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām. Tāpat noteikti arī gadījumi, kad samazinātu nomas maksu atceļ un atbalsta saņēmējam (nomniekam) jāatmaksā viss nelikumīgi saņemtais de minimis atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Svarīgi, ka iepriekš minētais nosacījums par pienākumu atmaksāt nelikumīgi saņemto de minimis atbalstu, ir iekļaujams nomas līgumā. De minimis atbalsta piešķiršanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām jāievēro Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" nosacījumi par to tiesībām un pienākumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī atbalsta administrēšanu de minimis atbalsta uzskaites sistēmā.
7. Ievērojot, ka līdzšinējā MKN696 redakcijā paredzētas konkrētas normas attiecībā uz nomas līgumos iekļaujamiem noteikumiem, kas ar šiem grozījumiem tiek mainītas, nepieciešams papildu regulējums MKN696 grozījumu ieviešanai. Piemēram, MKN696 56.31 punkts pirms grozījumiem noteic, ka nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un mainīt nomas maksu, izdarot grozījumus līgumā [..]. Ar Noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem tiek izslēgti vārdi "nomas līgumā paredz" un "izdarot grozījumus līgumā", atsakoties no obligātas nomas līgumu redakcijas un pārejot uz vienotu pārskatītās nomas piemērošanu – ar iznomātāja rakstveida paziņojumu. Ņemot vērā, ka spēkā esošais normatīvais regulējums paredz obligātu pienākumu iznomātājam pārskatīt nomas maksu, esošā MKN696 redakcija rada tiesisko nenoteiktību, jo no vienas puses ir iznomātāja pienākums pārskatīt nomas maksu, kas ir līguma sastāvdaļa un no otras puses - līgumu grozījumi ir atkarīgi no abu līgumslēdzēju pušu piekrišanas. Paredzēts, ka nomas maksas pārskatīšana tiek veikta pamatojoties uz neatkarīgas trešās puses – sertificēta vērtētāja sagatavotu novērtējumu, līdz ar to nav pamata piemērošanu atstāt atkarīgu no pušu vienošanās panākšanas iespējas.
Tāpat tiek grozīts MKN696 56.30 punkts, izsakot to šādā redakcijā "56.30 Iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā [..]", t.i. atsakoties no nosacījuma, ka šādu regulējumu jāparedz nomas līgumā, kas to padara par atkarīgu no abu pušu vienošanās.
Zemes nomas līgumi zemes dzīļu izmantošanai tiek slēgti uz ilgu laika periodu, kas var būt līdz pat 75 gadiem. Publiskās personas zemes nomu un lielā mērā arī pušu savstarpējās attiecības nomas ietvaros regulē normatīvais regulējums, kas tiek attīstīts. Lai tās normas, kas noteiktas normatīvajā regulējumā, publiskas personas iznomātājs varētu piemērot vienlīdzīgi visos salīdzināmos nomas darījumos, nav lietderīgi un tiesiski pamatoti tās pieprasīt dublēt līgumā, kura pielāgošana normatīvā regulējuma attīstībai laika gaitā ir atkarīga no abu līgumslēdzēju pušu piekrišanas.
Papildus iepriekš minētajam, attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa piemērošanu normatīvā regulējuma grozījumu gadījumā, citējam Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. maija spriedumu lietā Nr. A420148815, SKA-52/2019: "Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras tā ir ieguvusi, tai vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību (Satversmes tiesas 2012.gada 25.janvāra sprieduma lietā Nr. 2011-08-01 10.punkts). Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (Satversmes tiesas 2006.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21.punkts). Taču tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu (Satversmes tiesas 2010.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 19.punkts). Tiesiskās paļāvības princips citastarp noteic arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības nevar pastāvēt neierobežoti ilgi, proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies (Satversmes tiesas 2004.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.3.punkts). Likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības." (motīvu daļa, 7. punkts. Pilns sprieduma teksts pievienots sadaļā "Papildu dokumenti").
1. Gadījumā, ja komersants, kurš par saviem līdzekļiem būs veicis kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti bez jebkāda valsts atbalsta (no valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļiem sniegts atbalsts, kas devis priekšrocības iegūt zemes dzīļu izmantošanas tiesības konkrētajam uzņēmumam, piemēram, izpētes tiesības nav iegūtas atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā konkursa kārtībā, identificējama konkurences kropļošana, konkrētam uzņēmumam piemēroti nodokļu vai nodevu atvieglojumi u.c.) un bez administratīviem, civiltiesiskiem pārkāpumiem, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, vēlēsies saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, noteikumu projekts paredz, ka viņam būs iespēja to saņemt bez konkursa. Noteikumu projektā ietvertais MKN696 39.2 punkts paredz, ka zemes dzīļu izmantotājs vienlaikus ar iesniegumu licences saņemšanai iesniedz arī apliecinājumu par to, ka zemes dzīļu izmantotājs atbilst 39.1 punkta nosacījumiem, tai skaitā, ka zemes dzīļu izmantotājs veicis līdzšinējo kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģisko izpēti, izmantojot tikai privātu finansējumu un nesaņemot jebkādu valsts, pašvaldības vai Eiropas Kopienas līdzekļu sniegtu atbalstu, kas devis priekšrocības iegūt zemes dzīļu izmantošanas tiesības konkrētajam zemes dzīļu izmantotājam. Noteikumu projekta 39.14. apakšpunkts noteic, ka licenci bez konkursa varēs saņemt tāds zemes dzīļu izmantotājs, kurš savā profesionālajā darbībā nav izdarījis noziedzīgus nodarījumus, kā arī nav pieļāvis tādus būtiskus administratīvos un civiltiesiskos pārkāpumus, kuru dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība izpildīt zemes dzīļu izmantošanas licences nosacījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem zemes dzīļu izmantošanas jomā. Tādējādi, vērtējot licences izsniegšanu bez konkursa, netiks vērtēti nebūtiski un ar profesionālo darbību nesaistīti zemes dzīļu izmantotāja civiltiesiskie un administratīvie pārkāpumi, kā piemēram, ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi. Būtisku pārkāpumu piemēri ir zemes dzīļu izmantošanas nosacījumu neizpildīšana, saistību neizpildīšana attiecībā pret zemes īpašnieku, kuram piederošā zemes gabalā veikta zemes dzīļu izmantošana, derīgo izrakteņu ieguves vietas rekultivācijas neveikšana vai veikšana neatbilstoši tiesību aktu prasībām, negadījumu seku nenovēršana zemes derīgo izrakteņu ieguves vietā u.c. Zemes dzīļu izmantošanas licences kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei saņemšana bez konkursa paredzēta, ņemot vērā ievērojamos finanšu resursus, kas nepieciešami, lai veiktu ģeoloģisko izpēti kristāliskā pamatklintāja līmenī. Izpētes veicējam jārēķinās ar tādiem faktoriem kā izpētes tehnoloģiskā sarežģītība, izpētes dziļums un izpētei nepieciešamais laika resurss. Tāpat ir nepieciešams arī pieredzējis personāls šāda mēroga izpētes veikšanai. Ģeoloģiskā izpēte ir darbu komplekss, kas sevī ietver tādas metodes kā ģeoloģiskā urbšana, iežu paraugošana, paraugu laboratoriska testēšana (piemēram, ģeoķīmiskās analīzes), netiešās izpētes darbus un citas metodes, atbilstoši izpētes veicēja izvēlētai metodikai un prognozējamo derīgo izrakteņu veidam. Potenciālo investoru piesaiste nebūs iespējama, ja jau sākotnēji būs skaidrs, ka, ieguldot lielus finanšu līdzekļus kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē ar mērķi atrast vērtīgus derīgos izrakteņus, to turpmāka izpēte un ieguve konkrētajam investoram nebūs iespējama, jo licence saņemama konkursa kārtībā. Šādā gadījumā pastāv iespējamība, ka konkursā piesakās un uzvar kāds cits pretendents, kurš nav veicis nekādu ieguldījumu kristāliskā pamatklintāja iežu ģeoloģiskajā izpētē. Līdz ar to šādā gadījumā pirmais investors būs zaudējis savus ieguldījumus. Turklāt jāņem vērā arī iespēja, ka ģeoloģiskās izpētes rezultātā ekonomiski pamatotas derīgo izrakteņa iegulas netiktu atrastas vai to praktiskā ieguve nebūtu iespējama.
2. Ņemot vērā, ka jebkura darbība saistībā ar derīgo izrakteņu ieguvi lielā dziļumā var būt potenciāli bīstama un izraisīt negadījumus, tāpat arī ieguves vietas rekultivācijas izmaksas vairākkārtīgi pārsniedz Latvijā tradicionāli iegūto derīgo izrakteņu rekultivācijas izmaksas, likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta trešā daļa nosaka, ka zemes dzīļu izmantotājs pirms licences saņemšanas (vai pagarināšanas) kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvei, iesniedz Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD) finanšu nodrošinājumu. Finanšu nodrošinājumu, saskaņā ar Noteikumu projekta 58.4 punktā noteikto, pieprasa vairākos gadījumos, kas izriet no likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta trešajā daļā minētā. Saskaņā ar Noteikumu projektu, finanšu nodrošinājumu cita starpā pieprasa arī tad, ja, veicot zemes dzīļu izmantošanu, noticis smags negadījums un ir nodarīts vai var tikt nodarīts kaitējums videi, kurš ir jānovērš, jo zemes dzīļu izmantotājs savas likumiskās saistības nepilda un negadījuma sekas nenovērš. Ņemot vērā, ka kristāliskā pamatklintāja iežu ieguve Latvijā līdz šim nav notikusi, VARAM nav pieredzes par to, kāda veida negadījumi varētu potenciāli notikt, tomēr jāmin, ka lielākais risks negadījumu kontekstā saistībā ar kristāliskā pamatklintāja iežu ieguvi, kura notiek ļoti lielā dziļumā, ir šahtas iebrukšana. Vienlaikus VARAM norāda, ka šī Noteikumu projekta un tā jumta likuma - likuma "Par zemes dzīlēm" tvērums ir vides aizsardzības jautājumi, attiecīgi tādus jautājumus kā negadījumi, kas saistīti ar cilvēku veselības un dzīvības apdraudējumiem neattiecas ne uz šo Noteikumu projektu, ne uz citiem vides aizsardzības jomas tiesību aktiem saistībā ar finanšu nodrošinājumu.
3. Ievērojot, ka Latvijā līdz šim nav pieredzes kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves jomā, VARAM ir secinājusi, ka būtu lietderīgi un samērīgi finanšu nodrošinājuma apmēru diferencēt pēc paredzētā derīgo izrakteņu ieguves apjoma, kas noteikts zemes dzīļu izmantošanas licencē. Tomēr jāņem vērā, ka kristāliskā pamatklintāja iežos potenciāli iegūstamie derīgie izrakteņi (piemēram, niķelis, dzelzs, varš, zelts, platīns u.c.) nav sastopami tīrā veidā, bet gan savienojumos ar citiem elementiem un tos nepieciešams īpaši apstrādāt, lai iegūtu konkrēto metālu. Metālu rūdas satur tikai noteiktu daudzumu metāla un daudzos gadījumos šie apstrādes procesi ir tik sarežģīti, ka veido līdz pat 30 % no metāla cenas. Piemēram, vara rūda satur 0.1 – 1 % vara, tādējādi no vienas tonnas rūdas var iegūt 6 – 10 kg vara, kas pārrēķinot monetāri ir aptuveni 8 euro par 1 kg[1]. Savukārt platīna gadījumā no vienas tonnas rūdas var iegūt 3 – 6 gramus platīna, tomēr tā ieguve joprojām ir ekonomiski pamatota. Tādējādi tas nozīmē, ka, lai ieguve būtu ekonomiski pamatota, ieguves laikā pazemes šahtās ir jāizstrādā vairāki simti tūkstoši tonnu rūdas.
Diferencējot finanšu nodrošinājuma apmēru, noteikts, ka pie paredzētās kristāliskā pamatklintāja iežu ieguves līdz 100 000 tonnām finanšu nodrošinājuma apmērs ir 25 000 euro/gadā, no 100 001 līdz 200 000 tonnām – 50 000 euro/gadā, no 200 001 – 300 000 tonnām – 75 000 euro/gadā, vairāk kā 300 000 tonnas – 100 000 euro/gadā. Finanšu nodrošinājuma apmēra noteikšanai izmantotas līdzības regulējumā no atkritumu apsaimniekošanas jomas Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumiem Nr. 134 "Finanšu nodrošinājuma piemērošanas kārtība atkritumu apsaimniekošanas darbībām".
[1] Skatīt: https://www.lme.com/Metals/Non-ferrous/Copper#tabIndex=0
4. Atbilstoši likuma "Par zemes dzīlēm" 12.2 panta trešajā daļā ietvertajam, ka finanšu nodrošinājums ir kredītiestādes izsniegta pirmā pieprasījuma garantijas vēstule vai apdrošinātāja izsniegta apdrošināšanas polise un 12.2 panta trešās daļas 2. punktā norādītajam deleģējumam noteikt minimālo apdrošinājuma summu, Noteikumu projektā paredzēta minimālā apdrošināšanas summa, kas ir vienāda ar Noteikumu projektā noteikto finanšu nodrošinājuma apmēru.
Attiecībā uz publiskai personai piederošas zemes nomas maksas noteikšanu Noteikumu projekts paredz šādus grozījumus MKN696:
1. MKN696 56.26 punktā precizēts nosacījums, ka iznomātājs zemesgabala nomas maksu pārskata un, ja nepieciešams, maina. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta 11 daļas noteikumi noteic, ja slēdz šā panta pirmajā daļā minēto nekustamā īpašuma nomas līgumu uz laiku, kas ilgāks par sešiem gadiem, publiskas personas nekustamā īpašuma iznomātājs nomas maksas apmēru vienpusēji pārskata un, ja nepieciešams, maina ne retāk kā reizi sešos gados normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. [..].
Ņemot vērā augstākstāvoša normatīvā akta regulējumu un šī noteikuma mērķi, nav pamatots šaurāks rīcības regulējums MKN696, kas nosaka obligātu nomas maksas maiņu, bez nepieciešamības izvērtējuma. Gan praksē, veicot nomas maksas pārskatīšanas pasūtījumus, gan Valsts kontroles revīzijas Nr. 2.4.1-38/2019 "Kā Zemkopības ministrija pārvalda valstij piederošu īpašumu – derīgos izrakteņus?" ziņojumā konstatēts, ka nomas maksas pārskatīšana, ko veic sertificēti vērtētāji nereti tiek realizēta ar tādu rezultātu, ka pārskatītās nomas maksas piemērošana var būtiski negatīvi ietekmēt publiska iznomātāja intereses. Piemēram, konstatēti gadījumi, kad viens un tas pats objekts novērtēts ar ļoti atšķirīgu rezultātu, kur vienā gadījumā sertificēts vērtētājs secina, ka noma nav ekonomiski pamatota nomniekam, bet otrā – aprēķina peļņas iespējas. Zemkopības ministrijas un VARAM ieskatā nav pamata sašaurinātam regulējumam, kas izslēdz iespēju izvērtēt pārskatītās nomas maksas piemērošanu.
2. No MKN696 56.27 punkta svītroti vārdi "vai līguma grozījumos norādītajā datumā". Spēkā esošais regulējums pieļauj divus risinājumus pārskatītās un mainītās nomas maksas piemērošanas termiņam: "Pārskatītā un mainītā nomas maksa stājas spēkā iznomātāja paziņojumā norādītajā termiņā vai līguma grozījumos norādītajā datumā". Šāds regulējums veido nenoteiktību attiecībā uz pārskatītās nomas maksas piemērošanas iespējām. Ņemot vērā, ka nomas maksu pārskata sertificēts vērtētājs, kas nav ieinteresētā puse nomas attiecībās, iznomātājam (publiskai personai) ir pienākums realizēt normatīvajos aktos noteiktos pienākumus attiecībā uz rīcību ar publiskas personas mantu, bet rīcības ierobežošana ar pušu vienošanos var radīt iespēju vienai no pusēm ietekmēt nomas maksas piemērošanas datumu, piemēram, nepiekrītot parakstīt vienošanos. Ja tiek saglabāts regulējums, kas paredz divas dažādas rīcības iespējas, tas rada nomniekam tiesības nepiekrist iznomātāja piedāvātajai rīcībai un potenciāli uzsākt ilgstošu strīdu par pārskatītās nomas maksas piemērošanu. Rīcībai ar valsts mantu nav pieļaujams nenoteikts normatīvais regulējums.
3. No MKN696 56.30 punkta svītroti vārdi "Nomas līgumā paredz, ka". Ņemot vērā, ka zemes nomas līgumi zemes dzīļu, īpaši kūdras, izmantošanai ir slēgti ilgā laika periodā un šobrīd ir spēkā līgumi, kas slēgti pirms attiecīgā regulējuma iekļaušanas MKN696, iznomātājam nav iespējams visos nomas līgumos īstenot vienādus noteikumus, t.sk. iekļaut MKN696 56.30 punktā paredzēto. Publiskas personas rīcība ar valsts mantu nevar būt atkarīga no vienošanās panākšanas par grozījumiem līgumā, šādas normas būtu piemērojamas, pamatojoties uz normatīvo aktu visiem nomniekiem vienādi, nevis katram atšķirīgi atbilstoši ar katru nomnieku noslēgtajai līguma redakcijai. Tiesību aktos noteiktās prasības attiecas uz visām pusēm, uz kuru darbībām attiecināms konkrētais regulējums.
4. MKN696 56.31 punkta ievaddaļa izteikta šādā redakcijā: "Iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un, ja nepieciešams, mainīt nomas maksu, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, ja:". Attiecībā uz vārdu "izdarot grozījumus līgumā" izslēgšanu, norādām, ka MKN696 ieviešams vienveidīgs regulējums attiecībā uz pārskatītās nomas maksas piemērošanu, t.i. izslēdzot pienākumu pusēm par to vienoties, bet nosakot, ka visos gadījumos sertificēta vērtētāja noteiktā nomas maksa stājas spēkā iznomātāja paziņojumā noteiktajā datumā. Šādā veidā tiek nodrošināta vienāda visu publiskas personas zemes nomas līgumu administrēšana un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā (sertificēta vērtētāja noteikta) aprēķinātas publiskas personas zemes nomas maksas piemērošana.
5. Svītrots MKN696 56.31 3. apakšpunkts, kas noteic, ka nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un mainīt nomas maksu, izdarot grozījumus līgumā, ja iznomātajā zemesgabalā atbilstoši normatīvajiem aktiem par zemes dzīļu izmantošanu ir veikta ģeoloģiskā papildizpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija, vai derīgo izrakteņu atlikušo krājumu aprēķins, vai derīgo izrakteņu izpētīto krājumu aprēķins (pēc agrāk veikto pētījumu datiem) un akceptēti derīgā izrakteņa krājumi.
Pirms zemes iznomāšanas zemes dzīļu izmantošanai un pirms tiek veikts sertificēta vērtētāja nomas maksas tirgus novērtējums, tiek veikta ģeoloģiskā izpēte vai kūdras ieguves lauku inventarizācija un aprēķinātais derīgo izrakteņu apjoms tiek ņemts vērā nomas maksas aprēķinā to attiecinot uz visu nomas vai ieguves periodu. Pēc tam, kad nomnieks ir ieguvis un realizējis derīgos izrakteņus nomas līguma ietvaros, likumsakarīgi samazinās to atlikušais apjoms. Nav ekonomiski pamatoti pārskatīt nomas maksu, pamatojoties uz to, ka nomnieks ir noteiktu laiku ieguvis derīgos izrakteņus un attiecīgi samazinājis nomas objekta atlikušo vērtību. Nomniekam visā nomas periodā būtu jāsamaksā visu sākotnēji aprēķināto vērtību. Spēkā esošais regulējums maldina nomniekus par to, ka iespējama nomas maksas samazināšana pēc katra derīgo izrakteņu atlikušā apjoma pārrēķina. Par cik atbilstoši tirgus nomas maksas aprēķina būtībai šāda iespēja nepastāv, minētais punkts no MKN696 svītrojams.
Papildus uzskatām, ka nav pamata pieņemt, ka nomas līgumu darbības laikā atklātos tādas neatbilstības sākotnējā ģeoloģiskajā izpētē vai vēlāk ik pa 7 gadiem veiktajās inventarizācijās (kuru rezultāti ņemti vērā nomas maksas sākotnējā vērtējumā), kuru dēļ varētu uzskatīt, ka noteiktā nomas maksa būtiski neatbilst faktiskajiem ģeoloģiskajiem krājumiem.
6. MKN696 sadaļa VII. Noslēguma jautājumi tiek papildināta ar 64. punktu šādā redakcijā: "64. Nomas līgumu zemes dzīļu izmantošanai, kuri noslēgti līdz 2014. gada 20. maijam un kuru nomas maksa tiek indeksēta saskaņā šo noteikumu 63. punktu, nomas maksai trīs gadu periodā, ieskaitot kārtējo gadu, par kuru aprēķināta nomas maksa, jāsasniedz sertificēta vērtētāja noteiktā zemesgabala tirgus nomas maksa. Ja saskaņā ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 6.1 panta (11) daļu ir iestājies noteiktais termiņš, tiek veikta zemesgabala nomas maksas pārskatīšana. Nomas līgumam nepiemēro šo noteikumu 63. punktā noteikto indeksācijas apmēra ierobežojumu 20 % apmērā, ja indeksācijas apmēra ierobežojuma dēļ sertificēta vērtētāja noteiktā tirgus nomas maksa šajā punktā noteiktajā termiņā nav sasniedzama. Ja šo noteikumu 63. punktā noteiktais indeksācijas apmēra ierobežojums netiek piemērots, katras indeksācijas apmēru, ieskaitot nomas maksas indeksāciju kārtējā gadā, nosaka tā, lai nomas maksas pieaugums būtu proporcionāls atlikušajam termiņam, līdz kuram nomas maksai jāsasniedz sertificēta vērtētāja noteiktā pārskatītā tirgus nomas maksa."
Tādējādi trīs gadu laikā no nomas maksas pārskatīšanas brīža pilnīgi visi līgumi būs sasnieguši pilnu tirgus nomas maksu. Šāda norma paredzēta, ņemot vērā nepieciešamību noteikt visiem nomniekiem, kas nomā publiskai personai piederošu zemi zemes dzīļu izmantošanai, vienādus nosacījumus, vienlaikus nodrošinot tiesisko paļāvību un samērīgumu jaunu prasību ieviešanā attiecībā pret tiem nomniekiem, kas līgumus noslēguši pirms jauno normu ieviešanas. 2023. gada 5. septembrī VARAM organizēja attālinātu sanāksmi, lai uzklausītu biedrības "Latvijas Kūdras asociācija" viedokli un iebildumus un pārrunātu iespējamo piemērotāko risinājumu minētajai komercdarbības atbalsta riska problēmai. Sanāksmē piedalījās VARAM, Zemkopības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, AS "Latvijas Valsts meži" un biedrības "Latvijas Kūdras asociācija" pārstāvji. Uzklausot visu pušu viedokļus, tika secināts, ka piemērotākais risinājums ir pakāpeniska indeksācijas atcelšana, vienlaikus ievērojot tiesību aktiem atbilstošos de minimis nosacījumus, kas izriet no Komercdarbības atbalsta kontroles likuma. Eiropas Komisija ir ieviesusi de minimis atbalsta jēdzienu, kura saturiskā jēga nozīmē, ka atbalsts viena vienota uzņēmuma līmenī, kas nepārsniedz EUR 300 000 robežu trīs gadu periodā, neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm un/vai neizkropļo konkurenci, vai nedraud kropļot to, un tādēļ uz to neattiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punkts, kurš noteic "Ja vien Līgumi neparedz ko citu, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm." No 2024. gada 1. janvāra ir stājusies spēkā jauna regula "Komisijas regula (ES) 2023/2831 (2023. gada 15. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam" (turpmāk - Komisijas regula Nr. 2023/2831). Lai izslēgtu komercdarbības atbalsta esamību, publiskas personas nekustamo īpašumu iznomāšanai ir jānotiek saskaņā ar tirgus cenu, tādējādi izslēdzot ekonomiskās priekšrocības esamību nomas līguma darbības laikā, un publiskas personas īpašuma iznomāšana zem tirgus cenas kvalificējas kā komercdarbības atbalsts (nomas maksas starpības veidā starp piemēroto nomas maksu un nomas maksas tirgus cenu), kas būtu sniedzams, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu. Līdz ar to noteikumi papildināti ar atbilstošajiem de minimis nosacījumiem. Tai skaitā šie nosacījumi paredz, ka atbalstu samazinātas nomas maksas piemērošanas veidā var saņemt vēl trīs gadus pēc nomas maksas pārskatīšanas brīža.
Atbalsta sniedzējam, izvērtējot, vai nomniekam var tikt piešķirts de minimis atbalsts, būs jāpārbauda, vai atbalsts netiek piešķirts uzņēmuma darbībām izslēgtajās nozarēs vai neatbalstāmām darbībām, kas minētas Komisijas regulas 2023/2831 1.pantā. Vienlaikus noteikumu projekta 65.4. apakšpunkts noteic, ka de minimis atbalstu piešķir, ievērojot, ka pēdējo trīs gadu periodā, skaitot no de minimis atbalsta piešķiršanas dienas, nomniekam piešķirtais de minimis atbalsta apjoms kopā ar plānoto nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam. Viens vienots uzņēmums šo noteikumu izpratnē atbilst Komisijas regulas Nr. 2023/2831 2. panta 2. punktā noteiktajai viena vienota uzņēmuma definīcijai. Jānorāda, ka Komisijas regulas Nr. 2023/2831 3. panta 2. punktā noteiktā prasība tiek nodrošināta tikai pašapliecinājuma formā un netiek pārbaudīta no atbalsta sniedzēja (iznomātāja) puses.
Par atbalsta piešķiršanas brīdi, kad atbalsta saņēmējam - nomniekam rodas tiesības saņemt komercdarbības atbalstu, uzskatāms brīdis, kad iznomātājs un nomnieks noslēdz līgumu par de minimis atbalsta piešķiršanu. Ņemot vērā, ka šī atbalsta programma ir paredzēta zemes dzīļu nomas maksas samazināšanai, kumulācijas gadījumi praksē nevarētu iestāties, līdz ar to noteikts aizliegums kumulēt atbalstu ar citu de minimis atbalstu vai citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām. Tāpat noteikti arī gadījumi, kad samazinātu nomas maksu atceļ un atbalsta saņēmējam (nomniekam) jāatmaksā viss nelikumīgi saņemtais de minimis atbalsts, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem. Svarīgi, ka iepriekš minētais nosacījums par pienākumu atmaksāt nelikumīgi saņemto de minimis atbalstu, ir iekļaujams nomas līgumā. De minimis atbalsta piešķiršanā iesaistītajām institūcijām un organizācijām jāievēro Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumu Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" nosacījumi par to tiesībām un pienākumiem un atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī atbalsta administrēšanu de minimis atbalsta uzskaites sistēmā.
7. Ievērojot, ka līdzšinējā MKN696 redakcijā paredzētas konkrētas normas attiecībā uz nomas līgumos iekļaujamiem noteikumiem, kas ar šiem grozījumiem tiek mainītas, nepieciešams papildu regulējums MKN696 grozījumu ieviešanai. Piemēram, MKN696 56.31 punkts pirms grozījumiem noteic, ka nomas līgumā paredz, ka iznomātājam ir tiesības nomas līguma darbības laikā, pamatojoties uz nomnieka ierosinājumu, pārskatīt un mainīt nomas maksu, izdarot grozījumus līgumā [..]. Ar Noteikumu projektā paredzētajiem grozījumiem tiek izslēgti vārdi "nomas līgumā paredz" un "izdarot grozījumus līgumā", atsakoties no obligātas nomas līgumu redakcijas un pārejot uz vienotu pārskatītās nomas piemērošanu – ar iznomātāja rakstveida paziņojumu. Ņemot vērā, ka spēkā esošais normatīvais regulējums paredz obligātu pienākumu iznomātājam pārskatīt nomas maksu, esošā MKN696 redakcija rada tiesisko nenoteiktību, jo no vienas puses ir iznomātāja pienākums pārskatīt nomas maksu, kas ir līguma sastāvdaļa un no otras puses - līgumu grozījumi ir atkarīgi no abu līgumslēdzēju pušu piekrišanas. Paredzēts, ka nomas maksas pārskatīšana tiek veikta pamatojoties uz neatkarīgas trešās puses – sertificēta vērtētāja sagatavotu novērtējumu, līdz ar to nav pamata piemērošanu atstāt atkarīgu no pušu vienošanās panākšanas iespējas.
Tāpat tiek grozīts MKN696 56.30 punkts, izsakot to šādā redakcijā "56.30 Iznomātājam ir tiesības, nosūtot nomniekam rakstisku paziņojumu, vienpusēji mainīt nomas maksu bez grozījumu izdarīšanas līgumā [..]", t.i. atsakoties no nosacījuma, ka šādu regulējumu jāparedz nomas līgumā, kas to padara par atkarīgu no abu pušu vienošanās.
Zemes nomas līgumi zemes dzīļu izmantošanai tiek slēgti uz ilgu laika periodu, kas var būt līdz pat 75 gadiem. Publiskās personas zemes nomu un lielā mērā arī pušu savstarpējās attiecības nomas ietvaros regulē normatīvais regulējums, kas tiek attīstīts. Lai tās normas, kas noteiktas normatīvajā regulējumā, publiskas personas iznomātājs varētu piemērot vienlīdzīgi visos salīdzināmos nomas darījumos, nav lietderīgi un tiesiski pamatoti tās pieprasīt dublēt līgumā, kura pielāgošana normatīvā regulējuma attīstībai laika gaitā ir atkarīga no abu līgumslēdzēju pušu piekrišanas.
Papildus iepriekš minētajam, attiecībā uz tiesiskās paļāvības principa piemērošanu normatīvā regulējuma grozījumu gadījumā, citējam Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 10. maija spriedumu lietā Nr. A420148815, SKA-52/2019: "Tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka persona var paļauties uz to, ka tiesības un likumiskās intereses, kuras tā ir ieguvusi, tai vēlāk netiks atņemtas. Šā principa pamatā ir personas paļaušanās uz valsts tiesisku un konsekventu rīcību (Satversmes tiesas 2012.gada 25.janvāra sprieduma lietā Nr. 2011-08-01 10.punkts). Tā galvenais uzdevums ir aizsargāt personas tiesības gadījumos, kad normatīvā regulējuma grozījumu rezultātā notiek vai ir iespējama privātpersonu tiesiskā stāvokļa pasliktināšanās (Satversmes tiesas 2006.gada 8.novembra sprieduma lietā Nr. 2006-04-01 21.punkts). Taču tiesiskās paļāvības princips neizslēdz valsts iespēju grozīt pastāvošo tiesisko regulējumu (Satversmes tiesas 2010.gada 1.decembra sprieduma lietā Nr. 2010-21-01 19.punkts). Tiesiskās paļāvības princips citastarp noteic arī to, ka personas reiz iegūtās tiesības nevar pastāvēt neierobežoti ilgi, proti, šis princips nedod pamatu ticēt, ka reiz noteiktā tiesiskā situācija nekad nemainīsies (Satversmes tiesas 2004.gada 25.oktobra sprieduma lietā Nr. 2004-03-01 9.3.punkts). Likumdevējam ir pienākums sekot līdzi aktuālai situācijai, kādā konkrētā jomā un vajadzības gadījumā, izvērtējot valsts un sabiedrības intereses un vajadzības, grozīt iepriekš pieņemtās tiesību normas, tostarp, nosakot stingrākus nosacījumus kādu tiesību iegūšanai. Tās ir katras suverēnas valsts neatņemamas tiesības." (motīvu daļa, 7. punkts. Pilns sprieduma teksts pievienots sadaļā "Papildu dokumenti").
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Sadarbībā ar Finanšu ministriju, Zemkopības ministriju un citām iestādēm tika izskatītas alternatīvas attiecībā uz MKN 696 63. punktā noteiktās zemesgabalu nomas maksas indeksāciju. Kā minēts augstāk anotācijā, tad pašreizējais MKN 696 esošais regulējums, kas ietverts 63. punktā, attiecībā uz līdz 2014. gada 20. maijam noslēgto zemesgabalu nomas maksu un tās ikgadēju indeksāciju 20% apmērā, rada komercdarbības atbalsta riskus un ne visi derīgo izrakteņu ieguvei noslēgtie līgumi līdz šo grozījumu izstrādes brīdim ir sasnieguši sertificēta vērtētāja noteikto zemesgabala tirgus nomas maksu.
Sākotnēji grozījumi paredzēja atteikšanos no MKN 696 63. punktā noteiktās indeksācijas ar šo grozījumu spēkā stāšanās dienu (izslēdzot MKN 696 63. punktu ar grozījumu spēkā stāšanās dienu). Tādējādi, stājoties spēkā šiem grozījumiem, pilnīgi visiem publiskai personai piederošas zemes nomniekiem, kas nomā zemesgabalus derīgo izrakteņu ieguvei, stājoties spēkā grozījumiem, būtu jāmaksā pilna sertificēta vērtētāja noteiktā zemesgabala tirgus nomas maksa.
Konsultācijās ar iestādēm, kā arī ņemot vērā nozares viedokli, VARAM secinājis, ka ieviešot minēto scenāriju, pastāv riski attiecībā uz privātpersonu tiesību aizskārumu tiesiskās paļāvības kontekstā, kas varētu skart tos nomniekus, kas noslēguši nomas līgumus derīgo izrakteņu ieguvei publiskai personai piederošā zemesgabalā pirms 2014. gada 20. maija. Tika apskatīta otra alternatīva - atteikties no indeksācijas pakāpeniski, ar pārejas periodu. Tika secināts, ka, grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu). Šādu saprātīgu pāreju nodrošinātu pārejas periods starp esošo regulējumu un jauno regulējumu, kas paredz atteikties no nomas maksas indeksācijas. Secināts, ka šāds pārejas periods būtu nosakāms trīs gadu laikā pēc nomas maksas pārskatīšanas brīža, lai pietiekami īsā laikā pietiekami strauji novērstu komercdarbības atbalsta riskus un vienlaikus sniegtu iespēju esošajiem nomniekiem ņemt vērā un pielāgoties jaunajam regulējumam.
Sākotnēji grozījumi paredzēja atteikšanos no MKN 696 63. punktā noteiktās indeksācijas ar šo grozījumu spēkā stāšanās dienu (izslēdzot MKN 696 63. punktu ar grozījumu spēkā stāšanās dienu). Tādējādi, stājoties spēkā šiem grozījumiem, pilnīgi visiem publiskai personai piederošas zemes nomniekiem, kas nomā zemesgabalus derīgo izrakteņu ieguvei, stājoties spēkā grozījumiem, būtu jāmaksā pilna sertificēta vērtētāja noteiktā zemesgabala tirgus nomas maksa.
Konsultācijās ar iestādēm, kā arī ņemot vērā nozares viedokli, VARAM secinājis, ka ieviešot minēto scenāriju, pastāv riski attiecībā uz privātpersonu tiesību aizskārumu tiesiskās paļāvības kontekstā, kas varētu skart tos nomniekus, kas noslēguši nomas līgumus derīgo izrakteņu ieguvei publiskai personai piederošā zemesgabalā pirms 2014. gada 20. maija. Tika apskatīta otra alternatīva - atteikties no indeksācijas pakāpeniski, ar pārejas periodu. Tika secināts, ka, grozot tiesisko regulējumu, valstij ir jāņem vērā tās tiesības, uz kuru saglabāšanu vai īstenošanu personai var būt izveidojusies paļāvība. Tiesiskās paļāvības princips prasa, lai valsts, mainot normatīvo regulējumu, ievērotu saprātīgu līdzsvaru starp personas paļāvību un tām interesēm, kuru nodrošināšanas labad regulējums tiek mainīts (sk. Satversmes tiesas 2010. gada 6. decembra sprieduma lietā Nr.2010-25-01 4.punktu). Šādu saprātīgu pāreju nodrošinātu pārejas periods starp esošo regulējumu un jauno regulējumu, kas paredz atteikties no nomas maksas indeksācijas. Secināts, ka šāds pārejas periods būtu nosakāms trīs gadu laikā pēc nomas maksas pārskatīšanas brīža, lai pietiekami īsā laikā pietiekami strauji novērstu komercdarbības atbalsta riskus un vienlaikus sniegtu iespēju esošajiem nomniekiem ņemt vērā un pielāgoties jaunajam regulējumam.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Zemes īpašnieki visā Latvijas teritorijā
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Personas, kuras vēlas saņemt zemes dzīļu izmantošanas licenci kristāliskā pamatklintāja derīgo izrakteņu ieguvei;
publiskas personas, kuras iznomā vai vēlas iznomāt zemi zemes dzīļu izmantošanai;
personas, kuras izmanto publiskas personas zemes dzīles.
publiskas personas, kuras iznomā vai vēlas iznomāt zemi zemes dzīļu izmantošanai;
personas, kuras izmanto publiskas personas zemes dzīles.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Nē2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Nebūtiska ietekme uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem zemes dzīļu izmantošanas nozarē var būt. Šobrīd daļa iznomātāju maksā nomas maksu, kas ir zemāka par tirgus maksu pilnā apmērā. Vienlaikus, ņemot vērā anotācijas 1. sadaļā minētos apsvērumus, noteikumu projektā plānotie grozījumi ir samērīgi un nepieciešami, lai Latvija izvairītos no komercdarbība atbalsta riskiem.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektā paredzētās normas nodrošinās godīgu konkurenci zemes dzīļu izmantošanas nozarē, pārejas perioda ietvaros nodrošinot vienlīdzīgus nosacījumus visiem publiskai personai piederošu zemesgabalu nomniekiem, kas nomā zemi derīgo izrakteņu ieguvei.
2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektam iespējama nebūtiska ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu, vienlaikus paredzamo ietekmi nav iespējams prognozēt. Ietekme varētu rasties, ja atsevišķiem uzņēmumiem tiek palielināta tiem piemērojamā zemesgabalu nomas maksa, ņemot vērā projektā paredzētos grozījumus, kas papildina MKN 696 ar 64. punktu.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
-
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Komisijas Regula Nr. 2023/2831).
Apraksts
Noteikumu projektā tiek paredzēta iespēja nomniekiem, kas nomā publiskai personai piederošu zemesgabalu zemes dzīļu izmantošanai, pieteikties de minimis atbalstam. Noteikumu projektā tiek ietvertas atsevišķas normas, kas regulē de minimis atbalsta piešķiršanu. Vienlaikus norādām, ka de minimis atbalsts šī noteikumu projekta ietvaros tiks piešķirts Ministru kabineta 2018. gada 21. novembra noteikumos Nr. 715 "Noteikumi par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem" ietvaros noteiktajā kārtībā.
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Komisijas Regula Nr. 2023/2831).
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 1. panta 1. punkts
MK noteikumu Nr. 696 65.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 1. panta 2. punkts
MK noteikumu Nr. 696 65.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 2.panta 2. punkts
MK noteikumu Nr. 696 65.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3.panta 2. punkts
MK noteikumu Nr. 696 65.4. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Nav attiecināms.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts pēc saskaņošanas tiks paziņots Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm komentāru sniegšanai atbilstoši Pakalpojuma direktīvas 39. panta, 15. panta septītajā daļā un Brīvas pakalpojuma sniegšanas likuma 15. pantā septītajā daļā noteiktajam.
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi vai priekšlikumi nav saņemti
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts vides dienests
- AS "Latvijas valsts meži"
- Dabas aizsardzības pārvalde
- pašvaldības
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz vidi, jo tajā ietvertais regulējums sabalansē vides un tautsaimniecības prasības.
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
-
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi