24-TA-901: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts sagatavots pēc Finanšu ministrijas iniciatīvas, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas ierosinājuma.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts sagatavots, lai pilnveidotu ieņēmumu klasifikāciju, precizētu to atbilstoši aktuālajām izmaiņām normatīvajos aktos, mazinātu tās piemērošanā iesaistīto administratīvo slogu, tādējādi efektivizējot budžeta plānošanas un uzskaites procesus.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ministru kabineta 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr.1032 "Noteikumi par budžetu ieņēmumu klasifikāciju" (turpmāk - MK noteikumi Nr.1032) nosaka budžetu ieņēmumu klasifikāciju, kuru piemēro normatīvajos aktos budžeta un finanšu vadības jomā noteikto budžetu plānošanā, uzskaitē (atbilstoši naudas plūsmas un uzkrājuma principam) un pārskatu sagatavošanā.
Mainoties normatīvajiem regulējumiem, attiecīgi ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.1032, lai nodrošinātu korektu ieņēmumu uzskaiti.
2024.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa (turpmāk DRN) likumā, kurā ir noteikti jauni nodokļa objekti, kuriem ir jāpiešķir ieņēmumu klasifikatori.
MK noteikumos Nr.1032 ir aktīvs ieņēmumu kods 1.3.0.0. "Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa". Tomēr pārejas periods šo ieņēmumu iemaksāšanai, kas ir noteikts Solidaritātes nodokļa likuma Pārejas noteikumu 2.punktā, ir beidzies 2020.gada 31.decembrī, ka arī pamatbudžeta ieņēmumu kontā vairs nav saņemti maksājumi, tāpēc ir pieņemts lēmums šo ieņēmumu kodu svītrot no MK noteikumiem Nr.1032.
MK noteikumos Nr.1032 ir izveidota klasifikācija ieņēmumiem no valstij piekritīgās mantas realizācijas, kas šobrīd daļēji iedala ieņēmumus atbilstoši iestādēm, kas pieņēmušas lēmumu par mantas piekritību valstij. Viens no Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk - VID) uzdevumiem ir šo ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā vairs nav svarīgi, kura institūcija ir pieņēmusi lēmumu par mantas piekritību valstij. Lai atvieglotu valstij piekritīgās mantas pārdošanas procesu un mazinātu administratīvo slogu, tiek apvienoti daži no ieņēmumu klasifikācijas koda 12.1.0.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas” apakškodiem.
Atsevišķos tiesību aktos izmaiņas ir izdarītas iepriekšējos gados, svītrojot dažus ieņēmumu veidus, taču klasifikācijas kodus nevar svītrot ar atpakaļejošu datumu. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 1. un 2.pielikumā ir iekļautas atsevišķas pozīcijas, kuras ar noteikumu projektu ir paredzēts izslēgt vai redakcionāli grozīt. Savukārt budžeta plānošanas, izpildes un attiecīgi grāmatvedības uzskaites periods ir kalendārais gads, tādejādi izmaiņas klasifikāciju kodos, kas varētu stāties spēkā vispārējā kārtībā, tiek harmonizētas ar jaunā saimnieciskā gada sākumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, izmaiņas kodos 1.3.0.0., 9.1.1.1., 9.1.9.8., 12.1.2.0., 12.1.3.0, 12.1.4.0., 12.1.9.0. un 22.0.0.0. stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, un ar DRN saistītās pozīcijas stāsies spēkā vispārējā kārtībā, atbilstoši faktiskajai šo kodu izmantošanas nepieciešamībai.
Mainoties normatīvajiem regulējumiem, attiecīgi ir nepieciešami grozījumi MK noteikumos Nr.1032, lai nodrošinātu korektu ieņēmumu uzskaiti.
2024.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Dabas resursu nodokļa (turpmāk DRN) likumā, kurā ir noteikti jauni nodokļa objekti, kuriem ir jāpiešķir ieņēmumu klasifikatori.
MK noteikumos Nr.1032 ir aktīvs ieņēmumu kods 1.3.0.0. "Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa". Tomēr pārejas periods šo ieņēmumu iemaksāšanai, kas ir noteikts Solidaritātes nodokļa likuma Pārejas noteikumu 2.punktā, ir beidzies 2020.gada 31.decembrī, ka arī pamatbudžeta ieņēmumu kontā vairs nav saņemti maksājumi, tāpēc ir pieņemts lēmums šo ieņēmumu kodu svītrot no MK noteikumiem Nr.1032.
MK noteikumos Nr.1032 ir izveidota klasifikācija ieņēmumiem no valstij piekritīgās mantas realizācijas, kas šobrīd daļēji iedala ieņēmumus atbilstoši iestādēm, kas pieņēmušas lēmumu par mantas piekritību valstij. Viens no Valsts ieņēmuma dienesta (turpmāk - VID) uzdevumiem ir šo ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā vairs nav svarīgi, kura institūcija ir pieņēmusi lēmumu par mantas piekritību valstij. Lai atvieglotu valstij piekritīgās mantas pārdošanas procesu un mazinātu administratīvo slogu, tiek apvienoti daži no ieņēmumu klasifikācijas koda 12.1.0.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas” apakškodiem.
Atsevišķos tiesību aktos izmaiņas ir izdarītas iepriekšējos gados, svītrojot dažus ieņēmumu veidus, taču klasifikācijas kodus nevar svītrot ar atpakaļejošu datumu. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 1. un 2.pielikumā ir iekļautas atsevišķas pozīcijas, kuras ar noteikumu projektu ir paredzēts izslēgt vai redakcionāli grozīt. Savukārt budžeta plānošanas, izpildes un attiecīgi grāmatvedības uzskaites periods ir kalendārais gads, tādejādi izmaiņas klasifikāciju kodos, kas varētu stāties spēkā vispārējā kārtībā, tiek harmonizētas ar jaunā saimnieciskā gada sākumu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, izmaiņas kodos 1.3.0.0., 9.1.1.1., 9.1.9.8., 12.1.2.0., 12.1.3.0, 12.1.4.0., 12.1.9.0. un 22.0.0.0. stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī, un ar DRN saistītās pozīcijas stāsies spēkā vispārējā kārtībā, atbilstoši faktiskajai šo kodu izmantošanas nepieciešamībai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Sākot ar 2024.gada 1.janvāri stājās spēkā grozījumi DRN likumā, kurā ir noteikti jauni nodokļa objekti. Atbilstoši DRN grozījumiem:
1. 24. panta astotajā daļā noteikts, ka par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta jāmaksā DRN:
1) 0,80 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā;
2) 1,25 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kas netika reģenerēts pārskata periodā.
Kopš 2021.gada Latvija (kā visas citas ES valstis) maksā kopējā ES budžetā vairāk par 20 milj. euro (Latvijai par 2022.gadu tika piemērota atlaide, un tika samaksāti 15,3 milj.) par Latvijā konstatēto izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, kas nav pārstrādāts. Līdz šim šo maksājumu veica no Latvijas valsts kopējā budžeta, turpmāk par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu maksās iepakojuma ražotājs, samaksājot DRN, attiecīgi klasifikācija jāpapildina ar jaunu kodu šā nodokļa uzskaitei.
2. 26.1 pantā noteikts, ka par tekstilizstrādājumiem no 2024.gada 1.jūlija būs jāmaksā DRN 0,50 euro par kilogramu. Tekstilizstrādājumiem DRN tiks piemērots ar mērķi palielināt komersantu motivāciju apsaimniekot tekstilizstrādājumu atkritumus un saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas, piemērojot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu. Lai apzinātu cik daudz komersanti maksā DRN, nevis piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, nepieciešams izveidot jaunu budžeta klasifikācijas kodu.
3. 26.2 pantā noteikts, ka no 2025.gada 1. janvāra par no citām valstīm ievestiem Latvijas Republikā realizētiem vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, ja tiem nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu aprēķina un maksā nodokli.
Ņemot to vērā, nepieciešams ieviest jaunus budžeta ieņēmumu klasifikācijas kodus, lai atbilstu jaunajiem nodokļa objektiem.
1. 24. panta astotajā daļā noteikts, ka par plastmasas iepakojumu un kompozīta iepakojuma sastāvā esošo plastmasu, kas pārskata periodā nav pārstrādāta vai reģenerēta jāmaksā DRN:
1) 0,80 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kas ir pārstrādājams, bet netika pārstrādāts pārskata periodā;
2) 1,25 euro par vienu kilogramu plastmasas iepakojuma, kura materiāla īpašības neļauj to pārstrādāt un kas netika reģenerēts pārskata periodā.
Kopš 2021.gada Latvija (kā visas citas ES valstis) maksā kopējā ES budžetā vairāk par 20 milj. euro (Latvijai par 2022.gadu tika piemērota atlaide, un tika samaksāti 15,3 milj.) par Latvijā konstatēto izlietotā plastmasas iepakojuma daudzumu, kas nav pārstrādāts. Līdz šim šo maksājumu veica no Latvijas valsts kopējā budžeta, turpmāk par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu maksās iepakojuma ražotājs, samaksājot DRN, attiecīgi klasifikācija jāpapildina ar jaunu kodu šā nodokļa uzskaitei.
2. 26.1 pantā noteikts, ka par tekstilizstrādājumiem no 2024.gada 1.jūlija būs jāmaksā DRN 0,50 euro par kilogramu. Tekstilizstrādājumiem DRN tiks piemērots ar mērķi palielināt komersantu motivāciju apsaimniekot tekstilizstrādājumu atkritumus un saņemt atbrīvojumu no DRN samaksas, piemērojot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu. Lai apzinātu cik daudz komersanti maksā DRN, nevis piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, nepieciešams izveidot jaunu budžeta klasifikācijas kodu.
3. 26.2 pantā noteikts, ka no 2025.gada 1. janvāra par no citām valstīm ievestiem Latvijas Republikā realizētiem vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantotiem vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem (mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumu filtriem un filtriem, kas paredzēti lietošanai kopā ar tabakas izstrādājumiem) vai plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, ja tiem nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu aprēķina un maksā nodokli.
Ņemot to vērā, nepieciešams ieviest jaunus budžeta ieņēmumu klasifikācijas kodus, lai atbilstu jaunajiem nodokļa objektiem.
Risinājuma apraksts
Lai korekti uzskaitītu ieņēmumus no jaunajiem DRN objektiem un lai apzinātu cik daudzi komersanti maksā DRN, nevis piemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, nepieciešams izveidot jaunus budžeta klasifikācijas kodus:
1. 5.5.4.1. "Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem";
2. 5.5.4.2. "Dabas resursu nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem";
3. 5.5.4.3. "Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu";
4. 5.5.4.9. "Pārējie šajā klasifikācijā iepriekš neklasificētie ieņēmumi no dabas resursu nodokļa".
Jaunie kodi tiek apvienoti zem virskoda 5.5.4.0. "Pārējie 5.5.3.0. grupā neklasificētie ieņēmumi no dabas resursu nodokļa", tā kā tehniski tos nav iespējams pievienot kodam 5.5.3.0. "Dabas resursu nodoklis". Kods 5.5.4.9. tiek izveidots, lai ieviešot jaunus ar dabas resursu nodokli apliekamos objektu veidus, tos būtu kur uzskaitīt, neveicot tūlītējos grozījumus klasifikācijā.
Ja nodoklis stājas spēkā 1.jūlijā, tad pirmais maksājums ir oktobrī atbilstoši Dabas resursu nodokļa 27.panta otrajai daļai "Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim, un šā panta četrpadsmitajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. oktobrim, kā arī šā panta piecpadsmitajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. aprīlim.". Jaunajiem DRN ieņēmumu kodiem tiek noteikts spēkā stāšanās datums vispārējā kārtībā, lai paspētu ievadīt atbilstošo informāciju informatīvajās sistēmās un tehniski sagatavotos faktisko ieņēmumu saņemšanai 2024.gadā.
1. 5.5.4.1. "Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem";
2. 5.5.4.2. "Dabas resursu nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem un plastmasu saturošiem zvejas rīkiem";
3. 5.5.4.3. "Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu";
4. 5.5.4.9. "Pārējie šajā klasifikācijā iepriekš neklasificētie ieņēmumi no dabas resursu nodokļa".
Jaunie kodi tiek apvienoti zem virskoda 5.5.4.0. "Pārējie 5.5.3.0. grupā neklasificētie ieņēmumi no dabas resursu nodokļa", tā kā tehniski tos nav iespējams pievienot kodam 5.5.3.0. "Dabas resursu nodoklis". Kods 5.5.4.9. tiek izveidots, lai ieviešot jaunus ar dabas resursu nodokli apliekamos objektu veidus, tos būtu kur uzskaitīt, neveicot tūlītējos grozījumus klasifikācijā.
Ja nodoklis stājas spēkā 1.jūlijā, tad pirmais maksājums ir oktobrī atbilstoši Dabas resursu nodokļa 27.panta otrajai daļai "Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par aprēķināto dabas resursu nodokli (turpmāk — pārskats) par iepriekšējo ceturksni, izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. janvārim, un šā panta četrpadsmitajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. oktobrim, kā arī šā panta piecpadsmitajā daļā minētos gadījumus, kad pārskats par iepriekšējo gadu iesniedzams līdz nākamā gada 20. aprīlim.". Jaunajiem DRN ieņēmumu kodiem tiek noteikts spēkā stāšanās datums vispārējā kārtībā, lai paspētu ievadīt atbilstošo informāciju informatīvajās sistēmās un tehniski sagatavotos faktisko ieņēmumu saņemšanai 2024.gadā.
Problēmas apraksts
Atbilstoši likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” noteiktajam, viens no VID uzdevumiem ir valstij piekritīgās mantas realizācija un šo realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā. Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 26. novembra noteikumos Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” (turpmāk – MK noteikumi Nr.1354) noteikto, VID no atbildīgajām iestādēm pieņem valstij piekritīgo mantu un to realizē, nodod bez maksas vai iznīcina. Savukārt atbilstoši MK noteikumiem Nr.1032 ieņēmumiem no valstij piekritīgās mantas realizācijas jāpiešķir dažādi ieņēmumu klasifikatori (un maksājumi valsts budžetā jāveic dažādos budžeta ieņēmumu kontos) atbilstoši institūcijām (to grupām), kas ir pieņēmušas lēmumu par mantas piekritību valstij.
Valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā vairs nav svarīgi, kura institūcija ir pieņēmusi lēmumu par mantas piekritību valstij. Realizējamām mantām netiek sniegta to “izcelsmes vēsture”, piemēram, informācija par mantas iepriekšējiem valdītājiem vai veidu, kādā manta kļuvusi piekritīga valstij. Arī lēmumu pieņēmušās institūcijas nevar ietekmēt budžeta ieņēmumu apjomu no mantas realizācijas – to nosaka cenu aptaujas pretendentu interese par konkrētās mantas iegādi un iesniegtie cenu piedāvājumi.
Papildus valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā veidojas gadījumi, kad cenu aptaujās par līdzīgu vairāku mantu iegādi cenu aptaujas uzvarētājam par mantu iegādi samaksa ir jāveic dažādos valsts budžeta ieņēmumu kontos, jo lēmumus par mantas piekritību valstij ir pieņēmušas dažādas valsts institūcijas.
Valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā vairs nav svarīgi, kura institūcija ir pieņēmusi lēmumu par mantas piekritību valstij. Realizējamām mantām netiek sniegta to “izcelsmes vēsture”, piemēram, informācija par mantas iepriekšējiem valdītājiem vai veidu, kādā manta kļuvusi piekritīga valstij. Arī lēmumu pieņēmušās institūcijas nevar ietekmēt budžeta ieņēmumu apjomu no mantas realizācijas – to nosaka cenu aptaujas pretendentu interese par konkrētās mantas iegādi un iesniegtie cenu piedāvājumi.
Papildus valstij piekritīgās mantas realizācijas procesā veidojas gadījumi, kad cenu aptaujās par līdzīgu vairāku mantu iegādi cenu aptaujas uzvarētājam par mantu iegādi samaksa ir jāveic dažādos valsts budžeta ieņēmumu kontos, jo lēmumus par mantas piekritību valstij ir pieņēmušas dažādas valsts institūcijas.
Risinājuma apraksts
Lai vienkāršotu valstij piekritīgās mantas pārdošanas procesu un mazinātu administratīvo slogu gan mantu pircējiem, gan to realizētājam, vienā kodā 12.1.9.0. tiek apvienoti šādi budžeta ieņēmumu klasifikācijas koda grupas 12.1.0.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas” apakškodi:
12.1.2.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma”;
12.1.3.0 “Ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas”;
12.1.4.0. “Ieņēmumi no konfiscētās mantas, preču un citu priekšmetu realizācijas pēc Valsts policijas un Valsts robežsardzes pieņemtā lēmuma”;
12.1.9.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pieņemtā lēmuma”.
Valsts budžeta ieņēmumu kodu skaita samazināšana atvieglotu gan VID, gan citu iestāžu darbu pēc 2024. gada 1. janvāra, kad atbilstoši veiktajām izmaiņām Likuma par budžetu un finanšu vadību 25. panta 1.2 daļā un ieviestajai nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtībai (Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 553 "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība") nenodokļu ieņēmumus iestāde saņems savā kontā un pēc to atpazīšanas ieskaita vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, nesadalot ieņēmumus pa kontiem/ieņēmumu kodiem atbilstoši institūcijām, kas ir pieņēmušas lēmumu par mantas piekritību valstij. Atbilstoši VID sniegtajai informācijai konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas ieņēmumu analītiskai uzskaitei papildu resursi nebūs nepieciešami, un VID pēc nepieciešamības varēs sniegt informāciju par šiem ieņēmumiem.
Kodam 12.1.9.0., ņemot vērā augstāk minēto, tiek precizēts nosaukums - "Citi ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas".
Izmaiņas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
12.1.2.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtā lēmuma”;
12.1.3.0 “Ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas”;
12.1.4.0. “Ieņēmumi no konfiscētās mantas, preču un citu priekšmetu realizācijas pēc Valsts policijas un Valsts robežsardzes pieņemtā lēmuma”;
12.1.9.0. “Ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas pēc citu valsts institūciju pieņemtā lēmuma”.
Valsts budžeta ieņēmumu kodu skaita samazināšana atvieglotu gan VID, gan citu iestāžu darbu pēc 2024. gada 1. janvāra, kad atbilstoši veiktajām izmaiņām Likuma par budžetu un finanšu vadību 25. panta 1.2 daļā un ieviestajai nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtībai (Ministru kabineta 2023. gada 3. oktobra noteikumi Nr. 553 "Nenodokļu ieņēmumu ieskaitīšanas valsts pamatbudžeta ieņēmumos un atmaksas kārtība") nenodokļu ieņēmumus iestāde saņems savā kontā un pēc to atpazīšanas ieskaita vienā valsts budžeta ieņēmumu kontā, nesadalot ieņēmumus pa kontiem/ieņēmumu kodiem atbilstoši institūcijām, kas ir pieņēmušas lēmumu par mantas piekritību valstij. Atbilstoši VID sniegtajai informācijai konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas ieņēmumu analītiskai uzskaitei papildu resursi nebūs nepieciešami, un VID pēc nepieciešamības varēs sniegt informāciju par šiem ieņēmumiem.
Kodam 12.1.9.0., ņemot vērā augstāk minēto, tiek precizēts nosaukums - "Citi ieņēmumi no valstij piekritīgās mantas realizācijas".
Izmaiņas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
Problēmas apraksts
Solidaritātes nodokļa likuma Pārejas noteikumu 2.punkts nosaka, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra par periodu līdz 2017. gada 31. decembrim faktiski samaksāto nodokli ieskaita valsts pamatbudžetā. Ja par minēto periodu faktiski samaksātais nodoklis vai nodokļa objekts triju gadu laikā pēc nodokļa ieskaitīšanai valsts pamatbudžetā par taksācijas perioda pārskata mēnesi noteiktā termiņa pēc precizēšanas tiek palielināts vai samazināts, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra pārrēķina faktiski samaksāto nodokli un attiecīgi pārskaita nodokli uz valsts pamatbudžetu vai par samazināto nodokļa summu samazina valsts pamatbudžetā pārskaitāmo summu.
Pārejas periods ir beidzies 2020.gada 31.decembrī, un ieņēmumu klasifikācijas kodam 1.3.0.0. “Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa” atvērtajā pamatbudžeta ieņēmumu kontā vairs nav saņemti maksājumi. Kodā 1.3.0.0. “Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa” attiecina ieņēmumus no solidaritātes nodokļa, kas valsts pamatbudžetā ieskaitīti saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.
Pārejas periods ir beidzies 2020.gada 31.decembrī, un ieņēmumu klasifikācijas kodam 1.3.0.0. “Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa” atvērtajā pamatbudžeta ieņēmumu kontā vairs nav saņemti maksājumi. Kodā 1.3.0.0. “Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa” attiecina ieņēmumus no solidaritātes nodokļa, kas valsts pamatbudžetā ieskaitīti saskaņā ar Solidaritātes nodokļa likuma redakciju, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim.
Risinājuma apraksts
Kods 1.3.0.0. "Ieņēmumi no solidaritātes nodokļa" tiek svītrots no ieņēmumu klasifikācijas. Izmaiņas stāsies spēkā ar 2025.gada 1.janvāri.
Problēmas apraksts
2021.gada 11.novembra likums “Grozījumi Civilprocesa likumā”, kas stājās spēkā 01.12.2021., paredz kancelejas nodevas izslēgšanu no Civilprocesa likuma, līdz ar to tiek svītrots kods 9.1.1.1 “Kancelejas nodeva tiesu iestādē”.
2022.gada 21.aprīļa likums “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, kas stājās spēkā 04.05.2022., paredz valsts nodevas par izziņas sagatavošanu no Sodu reģistra izslēgšanu ar 2023.gada 1.janvāri. Tā rezultātā tiek svītrots kods 9.1.9.8. “Valsts nodeva par izziņas no Sodu reģistra sagatavošanu”.
2022.gada 21.aprīļa likums “Grozījumi Sodu reģistra likumā”, kas stājās spēkā 04.05.2022., paredz valsts nodevas par izziņas sagatavošanu no Sodu reģistra izslēgšanu ar 2023.gada 1.janvāri. Tā rezultātā tiek svītrots kods 9.1.9.8. “Valsts nodeva par izziņas no Sodu reģistra sagatavošanu”.
Risinājuma apraksts
Ar 2025.gada 1.janvāri tiek svītroti kodi 9.1.1.1 “Kancelejas nodeva tiesu iestādē” un 9.1.9.8. “Valsts nodeva par izziņas no Sodu reģistra sagatavošanu”.
Problēmas apraksts
Ieņēmumu klasifikācijas kodam 22.0.0.0. “Citi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi” MK noteikumu Nr.1032 pielikumā ir norādīta grupa “3.0.”. Koda 22.0.0.0. apakškodiem ir dažādas grupas, tāpēc nav korekti virskodam norādīt grupu.
Risinājuma apraksts
Tiek veikts tehnisks precizējums un MK noteikumu Nr.1032 pielikumā tiek svītrota grupa "3.0." kodam 22.0.0.0. “Citi valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumi”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta 1995.gada 19.decembra noteikumi Nr.388 "Zivju fonda nolikums"
Pamatojums un apraksts
Pamatojoties uz to, ka tiek svītrots kods 12.1.3.0 “Ieņēmumi no konfiscēto zvejas rīku, zvejas līdzekļu un zivju realizācijas”, un tam netiks turpmāk atvērts atsevišķs konts Valsts kasē, nepieciešams Zivju fonda nolikumā veikt grozījumus un svītrot nosacījumu par atsevišķa konta atvēršanu. VID pēc nepieciešamības varēs sniegt informāciju par šiem ieņēmumiem. Grozījumiem Zivju fonda nolikumā jāstājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.1.2. Ministru kabineta 2018.gada 30.oktobra noteikumi Nr.661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai"
Pamatojums un apraksts
Jāpapildina MK noteikumu Nr. 661 pielikums “Maksājumu saistību prioritāšu saraksts”, nosakot FIFO segšanas kārtību. Grozījumiem "Kārtībā, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai" jāstājas spēkā no 2025.gada 1.janvāra.
Atbildīgā institūcija
Finanšu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Noteikumu projekts attiecas uz valsts budžeta un pašvaldību budžeta iestādēm, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm, līdz ar to nav nepieciešams organizēt sabiedrības līdzdalības pasākumus.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Jā
Projekta izpildi nodrošinās Valsts ieņēmumu dienests un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, piemērojot precizēto ieņēmumu klasifikāciju attiecīgajiem ieņēmumu veidiem. Projekta izpilde tiks nodrošināta esošā budžeta ietvaros.
7.5. Cita informācija
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi