Anotācija (ex-ante)

Sugu vērtēšana iekļaušanai sarakstā
Invazīvās sugas ir viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības apdraudējumiem pasaulē[1], tām ir nozīmīga negatīva ietekme arī uz attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem un var būt negatīva ietekme uz cilvēku veselību vai ekonomiku[2].
ES sarakstā iekļautajām sugām profilakses un pārvaldības pasākumi ir jāpiemēro obligāti. Sugām, kam Latvijā ir invazīva ietekme, bet, kas nav iekļautas ES sarakstā, tas būtu vēlams. Pasākumu neveikšana rada kumulatīvās izmaksas, kas ilgtermiņā var pieaugt daudzas reizes, salīdzinot ar pasākumu izmaksām[3], neatkarīgi no tā vai suga iekļauta ES vai Latvijas sarakstā.  Neveicot svešzemju sugas riska analīzi, nav iespējams sugu atzīt par invazīvu un sniegt priekšlikumu tās iekļaušanai ES sarakstā vai iekļaut Latvijas invazīvo sugu sarakstā, kā arī noteikt sugai pārvaldības pasākumus. ES sarakstā jau iekļautās sugas ir jānovērtē, lai noteiktu sugas spējas izdzīvot un iespējamo negatīvo ietekmi Latvijas dabā (ir daudzas sugas, kas Latvijas klimatiskajos apstākļos nevar izdzīvot), kā arī nepieciešamību piemērot turpmākos pārvaldības pasākumus. Pārvaldības (“pārvaldība” –  rīcība, kuras mērķis ir invazīvas svešzemju sugas populācijas izskaušana, kontrole vai ierobežošana, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz citām sugām un to dzīvotnēm[4]) pasākumus nepiemēro, ja suga Latvijā savvaļā nevar izdzīvot, bet turpina piemērot Regulas Nr. 1143/2014 7. panta ierobežojumus

[1] https://www.cbd.int/invasive/target6IAS
[2] Regula Nr. 1143/2014 4. pants
[3] “Managing biological invasions: the cost of inaction” https://link.springer.com/article/10.1007/s10530-022-02755-0
[4] Regula Nr. 1143/2014 3. pants

Eiropas Komisija ES sarakstā iekļauj sugas par kurām, pamatojoties uz pieejamiem zinātniskiem pierādījumiem, ir konstatēts, ka tās ir svešas Eiropas Savienības teritorijā, izņemot tālākos reģionus. Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 12. pantu valsts var veidot nacionālo sarakstu.
Latvijas sarakstā neiekļauj sugas, kas jau ir iekļautas ES sarakstā.
Lai noteiktu vai svešzemju sugu var atzīt par invazīvu Latvijā un veiktu sugas riska analīzes novērtējumu, projekta "Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija" (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) ietvaros ir sagatavotas “Vadlīnijas sugu iekļaušanai invazīvo sugu sarakstā Latvijā”[1] (turpmāk – Vadlīnijas), kurās ietverti secīgi soļi, lai novērtētu svešzemju sugas bīstamību Latvijas apstākļiem. Minētās Vadlīnijas kompetentās iestādes vadītājs sugu riska un pārvaldības pasākumu novērtējuma funkcijas veikšanai vadlīnijās ietverto  var izdot kā iekšēju iestādes normatīvo aktu.
Sugas novērtējums jāveic ievērojot secīgus darbību posmus:
1) svešzemju sugu sākotnējā atlase, lai noteiktu vai suga radīs apdraudējumu un tai nepieciešams veikt tālāku riska analīzi;
2) sugu prioritizācija tālākai riska analīzes veikšanai, lai vispirms analīzi veiktu tām sugām, kuras, ja tās naturalizēsies, visticamāk, kļūs par draudu dabiskiem biotopiem vai vietējām sugām;
3) riska analīze, ietverot riska novērtējuma daļu un pārvaldības pasākumu analīzes daļu.

Svešzemju sugu sākotnējā atlasē, vērtē šādus kritērijus:
1. augu sugām:
1.1. sugas esošie vai potenciālie ienākšanas un izplatības ceļi (nostabilizēšanās);
1.2. sugas izplatība valstī, ieskaitot arī kultivētās atradnes (nostabilizēšanās);
1.3. suga atzīta par invazīvu kaimiņvalstīs un citur Eiropas mērenā klimata zonā (nostabilizēšanās un tālāka izplatība);
1.4. suga apdraud vai varētu apdraudēt dabiskos un daļēji dabiskos biotopus vai vietējās sugas (ietekme uz vidi);
1.5. suga vairojas vai var vairoties savvaļā (tālāka izplatīšanās);
1.6. suga izrāda tālākas invāzijas pazīmes (tālāka izplatība);
1.7. svešzemju sugu sadalījums riska klasēs – augsta, potenciāli augsta un zema riska klase;
2. dzīvnieku sugām:
2.1. sugas invāzijas vietas Eiropā;
2.2. sugas izdzīvošanas un vairošanās spējas;
2.3. sugas ienākšanas ceļi un vektori;
2.4. sugas iedzīvošanās, dabiskās izplatīšanās spējas;
2.5. sugas ietekme uz vietējām sugām, ekosistēmām vai cilvēku veselību.

Ja sākotnējā atlase parāda, ka suga Latvijas apstākļos apdraudējumu neradīs, tālāku sugas vērtējumu nav nepieciešams veikt. Pretējā gadījumā jāveic sugas riska analīze, kas ietver pārvaldības pasākumu novērtējumu.
Saskaņā ar sākotnējā atlases rezultātiem un ietverot sugu izplatību Latvijā, sugas tiek prioritizētas riska analīzes veikšanai.
Riska analīzi svešzemju sugām veic, vērtējot parametrus, kas minēti Noteikumu projekta 1. pielikumā. Riska analīzē ietilpst riska novērtējuma sadaļa un pārvaldības pasākumu analīzes sadaļa. Sugām, kas riska analīzes novērtējuma daļā iegūst augstu vērtējumu sadaļās – introdukcija, ienākšanas ceļi un izplatīšanās (vismaz 19 punkti) un iedzīvošanās varbūtība (vismaz 17 punkti), un vismaz vidēji augstu vērtējumu sadaļā ietekmes (vismaz 7 punkti), veic pārvaldības iespēju izvērtējumu un pārvaldības pasākumu analīzi. Minētās sugas nepieciešams iekļaut Latvijas invazīvo sugu sarakstā vai iesniegt iesniegumu EK par šo sugu iekļaušanu ES sarakstā.
Invazīvas sugas pārvaldības pasākumu analīzē, kas ir daļa no riska analīzes, vērtē kritērijus, kas minēti Noteikumu projekta 31. punktā. Izstrādājot pārvaldības pasākumu novērtējumu, jāņem vērā ietekme uz citām sugām un dzīvotnēm, vidi, cilvēku veselību, izmaksu un ieguvumu analīzi un cietušo ekosistēmu atjaunošanas iespējas.
Sugu virza iekļaušanai Latvijas invazīvo sugu sarakstā vai iesnieguma sagatavošanai EK par šo sugu iekļaušanu ES sarakstā tikai pēc tam, kad sugai veikta pārvaldības pasākumu analīze.
Latvijas dabai neraksturīgo sugu riska analīzi un pārvaldības pasākumu novērtējumu nodrošina Dabas aizsardzības pārvalde dzīvniekiem un Valsts augu aizsardzības dienests augiem no iestādes resursiem, ja nepieciešams, izmantojot ārpakalpojumu. Analoģiski kompetentā iestāde nodrošina sugas riska analīzes pārskatīšanu vai sugas svītrošanu no Latvijas invazīvo sugu saraksta. Sugas riska analīze būtu jāveic zinātniskajai institūcijai vai sugu un biotopu aizsardzības jomas ekspertam.

[1] https://latvianature.daba.gov.lv/wp-content/uploads/2021/11/Vadlinijas_sugu_ieklausanai.pdf

Introdukcijas ceļi
Ja netiek identificēti invazīvo sugu ienākšanas ceļi un novērsta turpmāka invāzija, sugas turpina valstī ieviesties gan  cilvēka darbības rezultātā, gan sugu sekundārās introdukcijas ceļā, gan izplatoties savvaļā no dārziem, dzīvnieku turēšanas vietām u.tml.,  normatīvo aktu nepilnību un sabiedrības neinformētības dēļ.
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 13. pantu 18 mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts ES saraksta papildinājums, jāveic visaptveroša analīze par invazīvu sugu, neapzinātas introdukcijas un izplatīšanās ceļiem kā sauszemes teritorijā, tā arī jūras ūdeņos. Savukārt, trīs gadu laikā no ES saraksta papildinājuma dienas, jāizstrādā un jāīsteno rīcības plāns vai rīcības plānu kopums saistībā ar introdukcijas un izplatīšanās ceļu analīzes laikā identificētajiem prioritārajiem sugu izplatības ceļiem. Rīcības plānos jāiekļauj rīcības grafiks un jāapraksta pasākumi, tostarp brīvprātīgas darbības un paraugprakses kodeksi saistībā ar prioritārajiem izplatības ceļiem, lai novērstu invazīvo sugu neapzinātu introdukciju vai izplatīšanos.

MK noteikumu 10. punktā minētās iestādes nodrošina vienota rīcības plāna izstrādi un īstenošanu saistībā ar invazīvo sugu prioritārajiem izplatības ceļiem, nosakot nepieciešamos mērķus, rīcības un pasākumus, lai novērstu invazīvu sugu neapzinātu introdukciju vai izplatīšanos. Minētās iestādes pārskata rīcības plānu reizi sešos gados.
Šobrīd, sadarbojoties Dabas aizsardzības pārvaldei (turpmāk – Pārvalde), Daugavpils Universitātei (DU), Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD), Valsts augu aizsardzības dienestam (turpmāk – Dienests), Valsts meža dienestam (VMD), Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) un Zemkopības ministrijai (ZM), ir sagatavots “Invazīvo sugu prioritāro ienākšanas ceļu vienotais rīcības plāns Latvijai 2023-2028” https://www.varam.gov.lv/lv/media/35204/download?attachment , nosakot nepieciešamās darbības, iestādes, to funkcijas, kā arī nepieciešamo finansējumu.

Atļaujas
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. un 9. pantu, lai veiktu darbības ar invazīvajām sugām – ES saraksta invazīvo sugu zinātnisko izpēti un ārpus dabiskās dzīvotnes (ex situ) saglabāšanu, piemēram, zooloģiskajos vai botāniskajos dārzos, ir jāsaņem kompetentās iestādes atļauja.

Noteikumu projekta trešajā nodaļā ietverts regulējums atļauju izsniegšanai, apturēšanai un anulēšanai darbībām ar invazīvām sugām. Minētās darbības jāveic slēgtos objektos, kur organismi tiek turēti ierobežotos apstākļos un kur ir veikti visi nepieciešamie pasākumi, lai novērstu invazīvu sugu izbēgšanu vai nelikumīgu izplatīšanos. Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos, nepārvaramu sabiedrības interešu labā ir iespēja veikt arī citas darbības, tostarp komerciālas darbības, ja saņemta Eiropas Komisija atļauja, nodrošinot, lai netiktu pieļauta kaitīga ietekme uz aizsargātām sugām un dzīvotnēm.
Atļaujai tiek pievieno dokumenta formāts, kas kalpo par pierādījumu atļaujai, kuru dalībvalstu kompetentās iestādes izdevušas saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 8. panta 2. punktu vai 9. panta 6. punktu – Īstenošanas regula nr. 2016/145 (izd.2016. gada 4. februāris), ar ko pieņem formātu, kādā sagatavojams dokuments, kas kalpo par pierādījumu dalībvalsts kompetentās iestādes izdotai atļaujai veikt konkrētas darbības attiecībā uz invazīvajām svešzemju sugām, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1143/2014.
Atļaujas turētājs nekavējoties informē kompetento iestādi, ja mainās atļaujas izdošanas nosacījumi piemēram, ir palielinājies īpatņu skaits, veiktas izmaiņas īpatņu turēšanas vietā, uc.
Dienests un Pārvalde invazīvās sugas ierobežotas turēšanas apstākļus uzrauga un kontrolē pēc faktiskās nepieciešamības.

Uzraudzība
Saskaņā ar Regulas Nr. 1143/2014 16., 17. un 18. pantu ir nepieciešams agrīni atklāt invazīvas sugas introdukciju vai klātbūtni. Pēc sugas atklāšanas ir jāvar sugas atradni izskaust - pilnīgi un pastāvīgi iznīcināt populāciju, ja neiestājas 18. panta “Atkāpes no ātras izskaušanas pienākuma” nosacījumi.

MK noteikumu projekta 26. punktā  ietvertas jaunas funkcijas iestādēm, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1143/2014 16., 17. un 18. panta izpildi.
Agrīna noteikšana – invazīvas  sugas īpatņa vai īpatņu klātbūtnes apstiprināšana vidē, pirms suga ir plaši izplatījusies. Visefektīvākā un izmaksu ziņā lietderīgākā reaģēšana bieži ir pēc iespējas ātrāka populācijas izskaušana, kamēr īpatņu skaits vēl ir neliels. Pastāv gadījumi, kad izskaušana nav praktiski iespējama vai izskaušanas izmaksas ilgtermiņā pārsniedz vides, sociālos un ekonomiskos ieguvumus, tad jāveic ierobežošanas un kontroles pasākumi.
Lai arī Sugu un biotopu aizsardzības likuma 6. panta ceturtā daļa paredz, ka Dienesta kompetencē par Regulas Nr. 1143/2014 16., 17., 18. pantiem ietilpst  invazīvas sauszemes augu sugas, tomēr noteikumu projekta 26.1. punkts paredz, ka persona, kuras rīcībā ir informācija par jaunas invazīvas sugas invāziju ziņo Dienestam par visām augu sugām un Pārvaldei par visām dzīvnieku sugām. Minētais vienkāršotais sadalījums nepieciešams, lai sabiedrībai būtu vieglāk orientēties komunikācijā ar iestādēm. Iestājoties situācijai, kad Dienestam tiek ziņots par invazīvu ūdensaugu sugu, Dienesta uzdevums saskaņā ar labas pārvaldības principiem, ir šo informāciju nodot Pārvaldei. Jūras un piekrastes sugu gadījumā Pārvalde sazinās ar LHEI.
Dati par invazīvām sugām jāapkopo no  dažādiem avotiem, ietverot gan bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iegūtos datus, gan pētījumos iegūtos, gan datus no sabiedrības novērojumiem, kuri ir īpaši nozīmīgi, jo invazīvo sugu izplatība, ieviešanās posmā saistīta ar cilvēka darbību, un var palīdzēt atklāt agrīnus invāzijas gadījumus. Papildus nepieciešami dati par ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumiem un to efektivitāti.

Pārvaldības pasākumi
Neveicot pārvaldības pasākumus, valstī invazīvas sugas turpina ieviesties un jau esošas invazīvās sugas turpina izplatīties, sugu pārvaldības pasākumi ir dažādi un tos ietekmē dažādi faktori.
Lai būtu vienota pieeja invazīvo sugu pārvaldībā, nepieciešams katras Latvijā sastopamas sugas pārvaldības pasākumu novērtējums un katras sugas pārvaldības pasākumu plāns.

Sugas pārvaldības pasākumu analīze ir secīga Riska analīzes daļa. Pārvaldības pasākumu analīze jāveic tai pašai iestādei, kas veic Riska analīzi.
Pēc ES invazīvo sugu saraksta papildinājuma noteikumu 6. punktā minētās iestādes novērtē jaunajā saraksta papildinājumā iekļauto sugu esošo un potenciālo (ja suga vēl nav konstatēta Latvijā) negatīvo ietekmi, ienākšanas, izplatīšanās un izdzīvošanas iespējas Latvijā. Ja nepieciešams jāvērtē arī pārvaldības pasākumi. Sugu novērtēšanai ir sagatavotas Vadlīnijas, kurās ietverta svešzemju sugas pārvaldības pasākumu analīze Latvijas apstākļiem.
Novērtēšana jāveic kā secīgi soļi:
1) Svešzemju sugu sākotnējā atlase, lai noteiktu vai suga radīs apdraudējumu un tai nepieciešams veikt tālāku riska analīzi;
2) Sugu prioritizācija tālākai riska analīzes veikšanai, lai vispirms analīzi veiktu tām sugām, kuras, ja tās naturalizēsies, visticamāk, kļūs par draudu dabiskiem biotopiem vai vietējām sugām;
2) Riska analīze, ietverot riska novērtējuma daļu un pārvaldības pasākumu analīzes daļu.
Noteikumu 6. punktā minētās iestādes pārvaldības pasākumu analīzi veic gan ES saraksta sugām, gan sugām, kuras tiek vērtētas iekļaušanai Latvijas sarakstā, kā secīgu soli pēc sākotnējās atlases un riska analīzes veikšanas.
Pārvaldības pasākumu analīzē vērtē šādus parametrus:
a) esošos pārvaldības pasākumus;
b) esošo pārvaldības pasākumu efektivitāti Latvijā;
c) ietekmi uz vidi;
d) introdukcijas un izplatīšanās ceļus;
e) izmaksu un ieguvumu analīzi.
Pēc pārvaldības pasākumu analīzes ir iespējams sagatavot invazīvās sugas pārvaldības pasākumu plānu – informācijas un nepieciešamo darbību kopumu, kuru rezultātā iespējams nodrošināt invazīvās sugas pārvaldību. Invazīvās sugas pārvaldības pasākumu plānu izstrādā – sauszemes augu sugām Dienests, jūras un piekrastes sugām – Daugavpils Universitātes aģentūra "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" (turpmāk – LHEI), citām sugām – Pārvalde. Iestāde plānu publicē savā tīmekļvietnē.

Pārvaldības pasākumu plānus neizstrādā sugām, kas valstī nav vēl nav sastopamas. Šīm sugām pēc nepieciešamības rīkojas saskaņā ar Noteikumu projekta 26.8. punktu.
Ja valstspilsētas vai novada pašvaldības izlemj izveidot ekspertu grupu, kuras sastāvā iekļauj attiecīgo kompetento institūciju pārstāvjus, tā, izmantojot iepriekš sagatavoto invazīvās sugas iznīcināšanas un ierobežošanas plānu, izstrādā konkrētās, attiecīgās pašvaldības sugu iznīcināšanas un izplatības ierobežošanas pasākumu plānu, ietverot konkrētajai pašvaldības teritorijai būtiskos pārvaldības pasākumus.

Noteikumu projekta 31. punktā minētajā Pārvaldības plānā tiek vērtēts:

1. Sugas raksturojums, ietverot:
1.1. sugas aprakstu;
1.2. līdzīgo sugu raksturojumu;
1.3. izplatību;
1.4. galvenos ienākšanas ceļus Latvijā un Eiropā;
1.5. ekoloģiju:
1.5.1. augiem: augšanas apstākļu raksturojumu, vairošanās veidus un reprodukciju, izplatīšanos (ceļi, veidi, populācijas blīvums);
1.5.2. dzīvniekiem: dzīvotnes raksturojumu, vairošanos, izplatīšanos, uzvedību, barošanos, dabiskos ienaidniekus (gan dabiskajā areālā, gan invadētajā teritorijā);
1.6. izmantošanu;
1.7. ietekmi uz: vidi, ekonomiku, cilvēka veselību;
1.8. pārvaldības pasākumu stratēģijas raksturojumu, saskaņā ar pārvaldības pasākumu analīzi;
1.9. līdzšinējo apsaimniekošanu Latvijā (neiekļaujot izmaksu raksturojumu).

2. Pārvaldības pasākumu kopējais novērtējums un prioritizēšana, kur pasākumus novērtē trīspakāpju skalā:
I – apzīmē prioritāri veicamas darbības, kuras neīstenojot paredzama sugas strauja un nekontrolēta tālāka izplatīšanās;
II – apzīmē darbības, kuru veikšana palīdz ierobežot sugas nekontrolētu izplatību ilgtermiņā;
III – apzīmē darbības, kuru veikšana ir nepieciešama, bet kas nav saistītas ar konkrētiem sugas ierobežošanas pasākumiem.

3. Izskaušanas, populācijas kontroles, ierobežošanas metožu un cietušo ekosistēmu atjaunošanas novērtējums.
Tiek novērtētas manuālās, mehāniskās, bioloģiskās, ķīmiskās un kombinētās metodes, raksturojot kāds katrai metodei:
- mērķis;
- teritorija (metodei piemērotākās teritorijas un mērogs);
- veikšanas ilgums (izmantošanas laiks un biežums);
- efektivitāte;
- izmaksas;
- priekšrocības;
- trūkumi.
Noteikumu projekta 34. punkts paredz, ka izvēloties teritorijas invazīvo sugu ierobežošanai un iznīcināšanai, primāri izvēlas Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas (Natura 2000). Invazīvās sugas ir tiešs drauds bioloģiskajai daudzveidībai, tāpēc teritorijās, kuras veidotas bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, invazīvās sugas ir jāierobežo primāri.
Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta piekto punktu zemes īpašnieku vai lietotāju pienākumi ir veikt invazīvās sugas pārvaldības pasākumus, lai novērstu sugas tālāku izplatību, ar to saprotot, ka zemes īpašnieks vai lietotājs veic populācijas kontroli (“populācijas kontrole”[2] – jebkuras  darbības, ko piemēro invazīvas svešzemju sugas populācijai, vienlaikus līdz minimumam samazinot ietekmi uz blakus esošajām sugām un to dzīvotnēm, ar mērķi pēc iespējas samazināt indivīdu skaitu tā, lai, nespējot sugu izskaust, līdz minimumam samazinātu tās invazīvo spēju un kaitīgo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, attiecīgajiem ekosistēmu pakalpojumiem, cilvēku veselību vai ekonomiku) vai ierobežošanu (“ierobežošana” [3] ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir radīt barjeras, kas līdz minimumam samazina invazīvas svešzemju sugas populācijas izkliedēšanas un izplatīšanās risku ārpus skartās teritorijas) minimizējot invazīvās sugas izplatību vai nodrošinot sugas palikšanu vismaz esošās platības robežās.
Ņemot vērā, ka Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās šāds pārvaldības pasākumu apjoms ir nepietiekams, lai nodrošinātu aizsargājamo sugu un biotopu ilgtspējīgu pastāvēšanu un labu stāvokli, ir pieļaujams, ka pašvaldība, izmantojot pieejamos valsts, ārvalstu finanšu instrumentus, publisko vai privāto finansējumu, var organizēt un koordinēt kompleksus pasākumus, kas ietvertu vairākus  īpašumus vai vairākas sugu grupas, būtiski samazinot invazīvo sugu izplatību un to negatīvo ietekmi.
Noteikumu projekta 24. un 25. punkts paredz invazīvo sugu izplatības ceļa regulēšanu.
Viens no galvenajiem invazīvo sugu izplatīšanās ceļiem ir invadēta tehnika teritorijas apsaimniekošanas darbos, kā arī augsne vai augsnes substrāts, kas satur dzīvus invazīvās sugas organismus jebkurā to attīstības stadijā vai dzīvotspējīgas organisma daļas, kuras, pārvietojot cilvēka darbības rezultātā, pārvar lielākus attālumus, nekā to dabiskās izplatīšanās spējas, un ieviešas teritorijās, kuras bijušas brīvas no invazīvām sugām. Tāpēc veicot teritorijas apsaimniekošanas darbus, pirms tehnikas pārvietošanas uz citu teritoriju, jānotīra tehnikas daļas, kas bijušas saskarē ar augiem un augsni, t.sk. riepas. Ja darbības tiek veiktas kā pakalpojums, pakalpojuma saņēmējam jāveic teritorijas, kurā plānots veikt darbību, fotofiksācija. Invazīvas augu sugas ir ar augstu dzīvotspēju un gandrīz vienmēr parādās nākamās veģetācijas sezonas laikā.  

[1] Vadlīnijas. 39.lpp.
[2] Regulas nr. 1143/2014 3. pants https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R1143
[3] Regulas nr. 1143/2014 3. pants https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32014R1143