Anotācija

Plānošanas praksē pašvaldībās novērots, ka MKN 240 7. punktā noteiktā prasība teritorijās, kurās nav izbūvēta vai izplānota publiskā infrastruktūra, līdz 20 procentiem no plānojamās teritorijas paredzēt kā publiskiem mērķiem lietojamu, lokālplānojumos un detālplānojumos faktiski tiek noteiktas kā ielas un ceļi. Šāda normas piemērošana no teritorijas attīstītāju (uzņēmēju) puses nav atbilstoša sabiedrības un kopienas interesēm. Ilgtermiņā īstenojot šādu plānošanas praksi arvien jaunās apbūves teritorijās pilsētās un ciemos veidojas publiskā ārtelpa, kurā praktiski nav publiski pieejamu parku, skvēru, apstādījumu, sporta laukumu vai rotaļlaukumu. Tam ir nozīme ne tikai no sabiedrības labbūtības viedokļa, tam ir zināma ietekme arī klimata pārmaiņu kontekstā.
Ilgtspējīgas attīstības plānošana ietver ne tikai pilsētas zaļās struktūras uzlabošanu. Tās uzdevumi ir daudz plašāki un tie ir vērsti uz sabalansētu ekonomisko attīstību un sociālo sistēmu, kā arī ietekmi uz vidi un resursu izmantošanu. Līdz ar to, pilsētas ilgtspējīgas attīstības plānošana ir komplekss un daudzpusīgu pasākumu kopums, kas veido veiksmīgas un atbildīgas pilsētas attīstības pamatus, un ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Tomēr jāapzinās, ka pāreja uz ilgtspējīgu pilsētu un sabiedrību kopumā ir katras pašvaldības politiska apņemšanās[1], kuru var īstenot, iekļaujot teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos nosacījumus publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas veidošanai un izmantošanai.
[1] Rokasgrāmata “Zaļas pilsētvides plānošana: Informatīvi izglītojošs materiāls pašvaldību attīstības plānotājiem”, 2013. Pieejams: https://estudijas.lbtu.lv/pluginfile.php/129101/mod_resource/content/1/ilgtspejigas_ainavas_planosanas_rokasgramata.pdf

Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar 7.¹ punktu, kas paredz, ka, plānojot jaunu apbūvi teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā var izvirzīt nosacījumus publiskiem mērķiem paredzētās teritorijas daļas, kas paredzēta publiskajai ārtelpai vai koplietošanas apstādījumiem (kas neietilpst ielu, ceļu un laukumu teritorijās), veidošanai un izmantošanai. Iekļautā norma pamato pašvaldības ekskluzīvo kompetenci teritorijas plānošanā, ar kuru tā var izvirzīt nosacījumus kvalitatīvai publiskai ārtelpai kopējām sabiedrības interesēm.
Grozījumu projekta regulējums atbilst arī EM Administratīvā sloga IZ 7.1.1. apakšpunktā dotajam uzdevumam[1].
[1] [..]iekļaut normatīvajos aktos deleģējumu pašvaldībai teritorijas plānošanas dokumentos noteikt prasības koku daudzumam (pienākums iestādīt un kopt kokus) konkrētajās teritorijās vai, sasaistot to ar konkrētu izmantošanas veidu. Caur teritorijas plānošanu nosakām cik zaļu mēs redzam konkrētu teritoriju, detalizējot prasības.

Šobrīd MKN 240 15. punkts noteic, ka teritorijas plānojumos, lokālplānojumos un detālplānojumos nosaka funkcionālās zonas. Teritorijas attīstības plānošanas likuma (turpmāk - TAPL) 23. panta otrā daļa noteic, ka funkcionālās zonas nosaka teritorijas plānojumā, savukārt TAPL 24. panta otrā daļa noteic, ka ar lokālplānojumu var grozīt teritorijas plānojumu, ciktāl tas nav pretrunā ilgtspējīgas attīstības stratēģijai. Detālplānojumā funkcionālo zonējumu nenosaka, bet detalizē un konkretizē teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā noteikto atbilstoši TAPL 28. panta pirmajai daļai.

Grozījumu projekts precizē MKN 240 15. punktu, nosakot, ka teritorijas plānojumos un lokālplānojumos nosaka, bet detālplānojumos – attēlo funkcionālās zonas. Papildus precizēta arī MKN 240 144. punkta redakcija, izsakot to skaidrāk - teritorijas plānojuma vai lokālplānojumā "nosaka" 144. punkta apakšpunktos noteiktos pasākumus un aprobežojumus. 

Administratīvā sloga IZ iekļauts uzdevums VARAM - piešķirt pašvaldībai deleģējumu noteikt papildu kritērijus teritorijas izmantošanai, izslēdzot kādas papildizmantošanas vai nosakot papildu nosacījumus (diferencētas prasības).

Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 19.¹ punktu skaidri nosakot, ka pašvaldība katrā funkcionālajā zonā var samazināt vai sašaurināt atļauto teritorijas izmantošanas veidu uzskaitījumu, to pielāgojot katrai konkrētai teritorijai, bet ne paplašināt. Arī Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (turpmāk - TAPIS) funkcionalitāte teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu izstrādei ir izveidota pēc šāda principa.  Savukārt papildus prasības var norādīt, izvēloties konkrētai teritorijai noteikt teritorijas ar īpašiem noteikumiem (TIN) statusu. Papildus MKN 240 24.1. apakšpunkts redakcionāli papildināts ar atsauci un 19.¹ punktu.

MKN 240 23. punkts ir deklaratīvs (bez praktiska pielietojuma). TAPL 6. pants noteic, ka TAPIS nodrošina visu līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu un ar tiem saistītās informācijas uzkrāšanu, kā arī piekļuvi citu valsts informācijas sistēmu datiem. TAPIS nodrošina piekļuvi gan topogrāfiskās kartes datiem, gan kadastra datiem, gan ortofoto kartes datiem un tie kā datu slāņi ir pieejami visiem lietotājiem - gan autorizētajiem, gan publiskajiem lietotājiem. 

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 23. punktu un precizēts MKN 240 63. punktu svītrojot atsauci uz MKN 240 23. punktu.

MKN 240 24.² punkts noteic deleģējumu pašvaldībai apbūves noteikumos noteikt procentuālo attiecību starp pieļaujamajiem papildizmantošanas veidiem pret galveno izmantošanu, aprēķinu attiecinot uz zemes vienību, apbūves kvartālu vai atbilstošās funkcionālās zonas teritoriāli vienotu daļu. Kā liecina prakses piemēri, teritorijas plānojumos un lokālplānojumos, šī procentuālā attiecība tiek noteikta reti. Tā rezultātā rodas neskaidrības, kā piemērot funkcionālajā zonā atļautos papildizmantošanas veidus un cik lielā platībā tas atļauts. Viens no piemēriem, kas tika aktualizēts Darba grupā, ir jautājums par esošā regulējuma piemērošanu - vai Savrupmāju apbūves teritorijā (DzS), kur viens no papildizmantošanas veidiem ir tirdzniecības un pakalpojumu objektu apbūve (kods 12002), neliela tirdzniecības objekta būvniecībai zemes vienībā obligāti ir jābūt uzbūvētai savrupmājai. 

Atsaucoties uz pašvaldību speciālistu izteiktajiem priekšlikumiem, Grozījumu projekts paredz 24.² punktā svītrot atsauci un procentuālās attiecības noteikšanu apbūves noteikumos, aizstājot to ar normu, ka pašvaldība var noteikt papildu nosacījumus, kurus izpildot, kāds no papildizmantošanas veidiem var tikt īstenots kā vienīgā izmantošana. Šāds papildu nosacījums var būt, piemēram: būves publiskā apspriešana, ņemot vērā objekta veida un piekļuves iespējas; nosacījums par detālplānojuma izstrādi; citi pašvaldības izvērtēti nosacījumi atbilstoši tās teritorijas specifikai un paredzētajai attīstībai.

MKN 240 4.5. apakšnodaļa noteic funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) definīciju un atļautās izmantošanas. Tajā atļauta ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem un transporta apkalpojošo infrastruktūru saistīta apbūve, bet praksē ar to saistītā noliktavu apbūve (tirdzniecības un noliktavu ēkas, kas paredzētas materiālu, vielu un citu preču komplektēšanai, iesaiņošanai, pārdošanai, pagaidu uzkrāšanai vai uzglabāšanai vairumā, iepakojumu un videi nekaitīgu atkritumu uzglabāšanai, kā arī loģistikas centrus, termināļus, preču stacijas un līdzīga rakstura būves) nav noteikta kā papildizmantošanas veids. Darba grupas pārstāvji izteica praksē balstītu priekšlikumu papildināt 4.5. apakšnodaļu ar jaunu papildizmantošanas veidu – noliktavu apbūve (kods 14001).

Grozījumu projekts papildina funkcionālās zonas Jauktas centra apbūves teritorija (JC) papildizmantošanas veidu uzskaitījumu ar jaunu 35.3. apakšpunktu – noliktavu apbūve (kods 14004).

Prakse rāda, ka var būt gadījumi, kad teritorijā, kurā noteikta funkcionālā zona Publiskās apbūves teritorija (P), papildu publiska rakstura apbūvei, kas noteikta kā galvenais izmantošanas veids šajā zonā, kopā ar tūrismu tiek attīstīta piemēram, mājražošana vai amatniecība. Lai neliktu šķēršļus šādai uzņēmējdarbībai, darba grupā izvirzīts priekšlikums 4.6. apakšnodaļā iekļaut papildizmantošanu, kas atļauj  tikai tādu uzņēmējdarbību, kas neveic piesārņojošo darbību likuma “Par piesārņojumu” un Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumu Nr. 1082 “Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai” (turpmāk – MKN 1082) izpratnē.

Grozījumu projekts noteic papildināt 4.6. apakšnodaļu ar jaunu 38.3. apakšpunktu un noteikt funkcionālai zonai Publiskās apbūves teritorija (P) jaunu papildizmantošanas veidu – ar vieglās rūpniecības uzņēmumiem, kuriem nav nepieciešama piesārņojošās darbības atļauja, saistīta apbūve.

Lai nodrošinātu rūpniecības uzņēmumu darbībai un attīstībai nepieciešamo terito­rijas organizāciju, inženiertehnisko apgādi un transporta infrastruktūru, MKN 240 kā vienu no funkcionālajām zonām noteic – Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) (MKN 240 4.7. apakšnodaļa). Atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 30. augusta noteikumu Nr. 543 “Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena “Reģionālā politika” 3.1.1.3. investīcijas “Investīcijas uzņēmējdarbības publiskajā infrastruktūrā industriālo parku un teritoriju attīstīšanai reģionos” īstenošanas noteikumi” nosacījumiem VARAM 2023. gadā piecām pašvaldībām piešķīra finansējumu tieši industriālo parku un teritoriju attīstīšanai. Kopumā pēdējos gados no VARAM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības (turpmāk - ES) fondu līdzekļiem ir pabeigta ap 220 uzņēmējdarbības teritoriju attīstīšana.
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam ir uzsvērts, ka būtiski ir nodrošināt visu Latvijas reģionu vienlīdzīgu ekonomiskā potenciāla izaugsmi, lai veicinātu jaunu produktu un pakalpojumu attīstību (tai skaitā ēku, inženierkomunikāciju, transporta infrastruktūras attīstību un laukumu sakārtošanu industriālajās teritorijās, energoefektivitātes pasākumi), vienlīdz veicinot pašvaldību ciešāku iesaisti industriālo zonu attīstības veicināšanā. Mērķtiecīgs industriālo zonu atbalsts var sniegt būtisku ieguldījumu ražošanas attīstībā un VARAM kompetences uzdevums ir sekmēt industriālo zonu izveidi. Vienlaicīgi teritorijas plānojums ir dokuments, kas noteic katras pašvaldības administratīvās teritorijas atļauto izmantošanu un šobrīd tajā nav atsauces par industriālajām teritorijām.

Apkopojot pieejamo informāciju, secināms, ka industriālais parks/teritorija ir ražošanas, biroju un noliktavu, kā arī tirdzniecības telpu komplekss, kas nodrošināts ar atbilstošu infrastruktūru un inženiertīkliem.
Grozījumu projekts paredz precizēt funkcionālās zonas Rūpnieciskās apbūves teritoriju (R) definīciju MKN 240 39. punktā papildinot to ar atsauci par industriālo teritoriju.
Papildus, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi industriālo teritoriju daudzveidīgajā izmantošanā, tai skaitā, veidojot, piemēram, klinšu kāpšanas sienas, funkcionālajā zonā atļauto papildizmantošanu uzskaitījums papildināts ar jaunu MKN 240 41.4. apakšpunktu, nosakot teritorijas izmantošanas veidu – sporta būvju būvniecība (kods 12005).

Viens no Darba grupā izvirzītajiem priekšlikumiem ir papildināt funkcionālās zonas Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanu klāstu ar teritorijas izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001). 

Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar 50.3. apakšpunktu, nosakot funkcionālajai zonai Dabas un apstādījumu teritorija (DA) atļauto papildizmantošanas veidu - ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).

MKN 240 noteic, ka vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M) teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānosaka indeksēta apakšzona. Minētā norma iekļauta MKN 240 ar Ministru kabineta 2020. gada 13. oktobra noteikumiem Nr. 630 “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi””. Atbilstoši šo Ministru kabineta noteikumu anotācijā minētajam, norma izveidota pamatojoties uz nepieciešamību efektīvāk attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu, nosakot jaunu papildizmantošanas veidu energoapgādes uzņēmumu apbūvei, kur pieļaujama tikai vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošana. Nosacījums par funkcionālās zonas Mežu teritorija (M) apakšzonas noteikšanu vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, ieviests lai izslēgtu situācijas, kad jebkurā meža teritorijā var ieplānot vēja elektrostaciju izvietošanu.
Latvijas Nacionālā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam noteikts, ka Latvija plāno palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, palielinot uzstādītās vēja ģeneratoru un saules fotoelementu jaudas.
Lai veicinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību un klimatneitralitāti, 2022. gada 22. jūlijā tika dibināta SIA “Latvijas vēja parki” – AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums, kura uzdevums ir līdz 2030. gadam uzbūvēt lieljaudas vēja parkus ar kopējo jaudu vismaz 800 megavati (MW), vienlaikus samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas, saglabājot dabas daudzveidību un attīstot aprites ekonomiku. Veicot atlasi AS “Latvijas valsts meži” apsaimniekošanā un īpašumā esošām zemes vienībām, noteiktas teritorijas vēja parku attīstībai valsts meža zemēs, radot priekšnosacījumus un iespējas komersantiem iesaistīties vēja parku projektos publiskās zemēs
Vairumā šobrīd spēkā esošajos teritorijas plānojumos Mežu teritorijā (M) nav izdalītas īpašas apakšzonas vēja elektrostaciju izvietošanai, jo tie stājušies spēkā pirms stājās spēkā regulējums ar šādu prasību.
Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma Pārejas noteikumu 17. punktam, apvienoto novadu pašvaldībām teritorijas plānojumi jāizstrādā līdz 2025. gada 31. decembrim, tai skaitā, nosakot teritorijas vēja parku attīstībai. Īpašas apakšzonas noteikšanai nepieciešams pamatojums – pētījumi, kam savukārt nepieciešami papildu resursi, tostarp laiks, un, ņemot vērā ierobežoto termiņu jauno teritorijas plānojumu izstrādei, prasības saglabāšana par apakšzonas noteikšanu ne vien var kavēt teritorijas plānojumu savlaicīgu izstrādi, bet kavēs arī vēja parku attīstības projektu īstenošanu.
Tā kā valsts ir izvirzījusi mērķi nodrošināt enerģētisko neatkarību, enerģētikas politiku pārorientējot uz atjaunīgajiem energoresursiem, kas sevī ietver arī vēja parku attīstību, atsevišķs regulējums vēja parkiem ar jaudu virs 50 MW paredz iespēju neizstrādāt lokālplānojumu, nosakot tiem nacionālo interešu objekta (turpmāk – NIO) statusu atbilstoši Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likuma (turpmāk – Enerģētiskās drošības likums) 3. panta 1. punktam. Pārējiem vēja parkiem, kas neatbilst Enerģētiskās drošības likuma prasībām vai, kuri tam atbilst, bet tiem nav piešķirts NIO statuss, saglabājas TAPL 24. panta otrās daļas un MKN 240 53.5. apakšpunkta nosacījumi, kuri kopumā pieprasa lokālplānojuma izstrādi, veicot arī ietekmes uz vidi novērtējumu (turpmāk – IVN). Ņemot vērā, ka konkrēto vēja elektrostaciju turbīnu  izvietojumu nosaka IVN procesa laikā, nevis lokālplānojuma izstrādes procesa ietvaros, pēc būtības lokālplānojuma izstrāde rada administratīvo slogu šādu vēja parku attīstītājiem, jo paildzina ne tikai vēja parka projekta īstenošanas termiņu, bet arī ievērojami sadārdzina projekta attīstības izmaksas.
Papildus tam jāņem vērā, ka MKN 240 162. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt teritorijas, kurās vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta. Tas nozīmē, ka attiecīgi pamatojot teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā pašvaldība var noteikt arī atsevišķus meža areālus, kuros vēja elektrostaciju būvniecība ir aizliegta.
Turklāt, ja Mežu teritorijā (M) pašvaldība ir noteikusi teritorijas izmantošanas veidu derīgo izrakteņu ieguve (kods 13004), tad visbiežāk teritorijas rekultivācijas rezultātā veidojas mākslīga ūdenstilpe. Lai saskaņotu rekultivācijas projektu, rekultivācijai jāatbilst teritorijas plānojumā noteiktajam, kas nozīmē, ka šajā funkcionālajā zonā kā papildizmantošanu nepieciešams paredzēt arī izmantošanas veidu ūdenssaimnieciska izmantošana (kods 23001).
 

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 53.5. apakšpunktā ietverto nosacījumu par indeksētās apakšzonas izveidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, nosakot, ka inženiertehniskā infrastruktūra (kods14001) un energoapgādes uzņēmumu apbūve (kods14006) ir teritorijas papildizmantošanas veidi vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Zemkopības ministrija un Valsts meža dienests. Papildus funkcionālās zonas papildizmantošanu uzskaitījums tiek papildināts ar jaunu MKN 240 53.6. apakšpunktu - ūdenssaimnieciskā izmantošana (kods 23001).

MKN 240 54. punkts noteic funkcionālās zonas Lauksaimniecības teritorija (L) definīciju, kas noteic, ka minētās teritorijas izmantošana galvenokārt vērsta uz lauksaimniecisko izmantošanu un lauksaimniecības zemes kā resursa racionālu izmantošanu. Tomēr praksē arī pilsētu un ciemu teritorijās tiek iekļautas lauksaimniecības teritorijas, nosakot tās kā indeksētas teritorijas ar mazāku jaunveidojamo zemesgabala platību (salīdzinājumā, kā tas ir ārpus pilsētām un ciemiem). Visbiežāk tās ir teritorijas, kur jau sākotnējais mērķis ir nevis viensētas izmantošana, bet individuālo dzīvojamo māju - savrupmāju būvniecība, tādējādi nonākot pretrunā viensētas jēdziena būtībai.
Tāpat praksē konstatēti gadījumi, kad teritorijas attīstībai nepieciešams izglītības un zinātnes iestādes izvietot lauksaimniecības teritorijā, piemēram, meteoroloģisko novērojumu staciju vai zinātniskai pētniecībai domātu būvju izvietošanu lauku teritorijā.

Redakcionāli precizēts MKN 240 54. punkts, kā arī MKN 240 56. punkts papildināts jaunu 56.4.10. apakšpunktu - izglītības un zinātnes iestāžu apbūve (kods 12007) un jaunu 56.5.3. apakšpunktu - savrupmāju apbūve pilsētās un ciemos (kods 11001).

MKN 240 61. punkts noteic jaunu ciemu veidošanas kritērijus. Darba grupas sanāksmē notika diskusijas par MKN 240 61.3. apakšpunktā uzskaitīto pakalpojumu (pirmsskolas un pamatskolas izglītību, veselības un sociālo aprūpi, ikdienā nepieciešamo pārtikas preču iegādi, kā arī citus pakalpojumus) uzskaitījuma lietderību, ņemot vērā, ka šāds tvērums tiek noteikts katras pašvaldības  ilgtspējīgas attīstības stratēģijā, kur ciemi sagrupēti atbilstoši pakalpojumu grozam, kur nereti tie ir atšķirīgi pa noteiktām grupām.

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 61.3. apakšpunktā uzskaitītos pakalpojumus.

Kā tauvas josla, tā jūras piekrastes josla un iekšzemes publiskie ūdeņi paredzēti ikviena brīvai lietošanai, un ir publiski pieejami, kā to nosaka Zemes pārvaldības likuma 15. panta septītā daļa un Zvejniecības likuma 1. panta 6. punkts. Šobrīd MKN 240 69. punkts noteic pienākumu teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā norādīt publiskās peldvietas un atpūtas vietas pie publiskajiem ūdeņiem. Nozares eksperti Darba grupā norādīja, ka, ņemot vērā, ka publiskie ūdeņi ir publiski pieejami, tad prasībai peldvietas norādīt ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentos nav lietderības, jo peldvietu izvietojums var mainīties. Informāciju par tām pašvaldības aktualizē atsevišķi un paziņo iedzīvotājiem neatkarīgi no teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 69. punktu.

2024. gada 1. janvārī stājās spēkā grozījumi Aizsargjoslu likumā, ar kuriem citustarp papildināta Aizsargjoslu likuma 36. panta piektā daļa, nosakot, ka arī ar lokālplānojumu var paredzēt kājāmgājēju piekļuvi pludmalei. Atbilstoši šī likuma Pārejas noteikumu 28. punktam līdz 2025. gada 31. decembrim pašvaldībām jāizvērtē spēkā esošos teritorijas plānojumus un teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānosaka gājēju ceļus pilsētās un ciemos atbilstoši šā likuma 36. panta piektās daļas otrajā teikumā noteiktajam.

Grozījumu projekts paredz MKN 240 71. punktu aiz vārdiem “Teritorijas plānojumā” papildināt  ar  vārdiem “vai lokālplānojumā”.

MKN 240 74. punkts noteic, ka pašvaldība teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā var noteikt ūdensteču posmus vai ūdenstilpju daļas, kurās ir ierobežota kuģošanas līdzekļu ar iekšdedzes dzinējiem izmantošana. Praksē tikai pāris pašvaldības ir noteikušas šāda veida ierobežojumus. Kā izriet no Ūdens apsaimniekošanas likuma 2. panta, šis likums noteic virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības un apsaimniekošanas sistēmu, kas cita starpā veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni, kā arī uzlabo ūdens vides aizsardzību, pakāpeniski samazina arī prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamu vielu emisiju un noplūdi. Vides kvalitātes mērķu sasniegšanai jāizstrādā ūdensobjekta apsaimniekošanas plāns, kurā ņem vērā konkrētā ūdensobjekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos ūdensobjektos, kuri atrodas vienā sateces baseinā. Ūdensobjekta apsaimniekošanas plānā minētos mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados, kas ir biežāk kā teritorijas plānojuma “dzīves ilgums”. Jebkādu ierobežojumu noteikšanai teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jābūt objektīvi pamatotai un izsvērtai, kā arī saistītai ar visa ūdensobjekta apsaimniekošanas mērķiem un uzdevumiem.

Grozījumu projektā svītrots MKN 240 74. punkts.

MKN 240 79.punktā noteikts, ka transporta plūsmas shēmu iekļauj lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvā, kas nozīmē, ka minētā shēma ir lokālplānojuma, detālplānojuma vai būvprojekta sastāvdaļa un vārds "sastāvā" nav nepieciešams. Savukārt MKN 240 90.punkts noteic, ka sarkanās līnijas nosaka teritorijas plānojuma, lokālplānojuma vai detālplānojuma apbūves noteikumos, kas neatbilst Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 28.3., 34.3. un 44.3. apakšpunktos noteiktajam.

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 79. punktā vārdu "sastāvā" un MKN 240 90.punktā precizēt lietotos terminus atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 14. oktobra noteikumu Nr. 628 "Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem" 28.3., 34.3. un 44.3. apakšpunktos noteiktajam.

MKN 240 6.5. apakšnodaļa ietver gājēju ceļu jēdzienu deminutīvā (celiņi), kas neatbilst Aizsargjoslu likumā lietotajam jēdzienam “ceļi” (atbilstoši Aizsargjoslu likuma grozījumiem, kas stājās spēkā 2024. gada 1. janvārī). 

Visā MKN 240 6.5. apakšnodaļā vārds “celiņi” aizstāts ar vārdu “ceļš” attiecīgajā locījumā.

MKN 240 6.6. apakšnodaļa “Gājēju pārejas un tuneļi” un 6.7. apakšnodaļa “Sabiedriskā transporta pieturvietas” ietver normas, kas neatbilst teritorijas plānojuma un lokālplānojuma mērogam un pēc būtības ir risināmas būvprojektā. Sabiedriskā transporta pieturvietas ir neatņemama sabiedriskā transporta pakalpojumu sastāvdaļa un šo jomu regulē Sabiedriskā transporta pakalpojumu likums un uz tā pamata izdotie Ministru kabineta 2010. gada 13. jūlija noteikumi Nr. 634 “Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtība maršrutu tīklā”.
Savukārt MKN 240 7.7. apakšnodaļas 136. punkts atsaucas uz ugunsdrošības prasībām, ko regulē  Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība””, uz normatīvo aktu prasībām insolācijas jomā, ko regulē Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumi Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” un uz aizsargjoslas regulējošos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, ko regulē Aizsargjoslu likums. Ņemot vērā iepriekš minēto, MKN 240 136.punkts ir svītrojams.

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 6.6. apakšnodaļu “Gājēju pārejas un tuneļi” un 6.7. apakšnodaļu "Sabiedriskā transporta pieturvietas", kā arī svītrot MKN 240 136. punktu. 

Administratīvā sloga IZ 4.4.2. apakšpunktā VARAM uzdots uzdevums pārskatīt MKN 240 ietvertās formulas apbūves rādītāju noteikšanai. Papildus tam saņemts plānošanas praksē balstīts Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses priekšlikums par papildus nosacījuma ietveršanu regulējumā, kas, gadījumos, kad daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), ļautu iekļaut šo platību apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai. Šādu priekšlikumu atbalstījusi arī Rīgas valstspilsētas pašvaldība un Latvijas Teritorijas plānotāju asociācija.

Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 116.¹ punktu, kas būvvaldēm, vai institūcijām, kas pilda būvvaldes funkcijas, dod tiesības, ņemot vērā esošo vai plānoto apbūves struktūru un pašvaldības politiku dabas teritoriju saglabāšanā, lemt par apbūves intensitātes aprēķina piemērošanu un gadījumos, ja daļai zemes vienības noteikts funkcionālais zonējums dabas un apstādījumu teritorija (DA), iekļaut šo teritoriju kopējā apbūves intensitātes aprēķinā visai zemes vienībai.

MKN 240 121. punkts dublē likuma "Par aviāciju" 41. pantā noteikto. Minētais regulējums noteic gadījumus, kad gaisa kuģu lidojumiem potenciāli bīstamu objektu būvniecībai jāsaņem Civilās aviācijas aģentūras atļauja, kā arī noteic potenciāli bīstamo objektu augstuma kritērijus.

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 121. punktu.

MKN 240 7.4.apakšnodaļa noteic regulējumu par būvlaidēm. Plānošanas praksē ir gadījumi, kad vēsturiskās vai esošās apbūves teritorijās faktisku vai tiesisku apstākļu dēļ nav iespējama noteiktās būvlaides ievērošana. Tas attiecas arī uz gadījumiem, ja teritorijā ir esoši inženiertīkli, piemēram, kabeļi, siltumtrase, gāzes vads, u.tml. 

Grozījumu projekts papildina MKN 240 ar jaunu 131.¹ punktu, kas noteic, ka būvvalde vai institūcija, kas pilda būvvaldes funkcijas, izvērtējot faktiskos un tiesiskos apstākļus, var saskaņot atkāpes no noteiktās būvlaides.  Regulējums ļautu būvvaldēm piemērot elastīgāku pieeju un, ņemot vērā lietderības apsvērumus, saskaņot atkāpes gadījumos, kad tā ir objektīva nepieciešamība.

Atbilstoši Valsts vides dienesta (turpmāk – VVD) sniegtajai informācijai, veicot esošo dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju pārbūvi paplašinot to, nereti paplašināšanas rezultātā būve pietuvinās dzīvojamai apbūvei, pārsniedzot noteiktos minimālos attālumus.

Grozījumu projektā MKN 240 140. punkts papildināts ar atsauci, ka minimālie attālumi līdz dzīvojamai ēkai vai publiskai būvei ir ievērojami arī, veicot esošo dzīvnieku turēšanai paredzēto būvju paplašināšanu.

MKN 240 8.1. apakšnodaļa “Ūdensapgāde un kanalizācija” precizējama salāgojot normas ar Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma, Ministru kabineta 2017. gada 27. jūnija noteikumu Nr. 384 “Noteikumi par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu” un Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumu Nr. 327 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 223-15 “Kanalizācijas būves”” regulējumu, kā arī tiesu praksi attiecībā uz centralizētās ūdensapgādes sistēmas un centralizētās kanalizācijas sistēmas būvniecību.  Administratīvās apgabaltiesas 2022. gada 20. oktobra spriedums lietā Nr. A420280019 nosaka, ka pašvaldībai, kuras funkcija atbilstoši likuma „Par pašvaldībām” 15. panta pirmās daļas 1. punktam ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus, tostarp ūdensapgādi un kanalizāciju un atbilstoši Ūdenssaimniecības pakalpojumu likuma 6. panta pirmajai daļai organizēt ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu savā administratīvajā teritorijā, ir pienākums izbūvēt centralizētos tīklus tā, lai privātpersonas var pieslēgties tiem, bet laika posmā līdz centralizēto tīklu izbūvei personas var izmantot pagaidu risinājumus. Normatīvajos aktos noteiktais pienākums veidot centralizētas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas ir leģitīms pamats privātpersonām noteiktos gadījumos rēķināties ar pienākumu pieslēgties centralizētajai sistēmai.  Turklāt, ir jānošķir centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūve no pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Savukārt, kā izriet no šajā spriedumā izklāstītajiem apsvērumiem, centralizētās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas izbūve ir pašvaldības pienākums, savukārt pašvaldības iedzīvotāju (zemesgabalu īpašnieku) pienākums var būt izveidot pieslēgumu no sava īpašuma līdz pašvaldības izveidotajai centrālajai kanalizācijas sistēmai.
Šobrīd MKN 240 153. punkts noteic, ka teritorijas plānojumā vai lokālplānojumā jānorāda ūdens ņemšanas vietas ugunsdzēsības vajadzībām. Ņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas rezultātā izveidoto jauno novadu teritorijas mērogu, prasība par ūdens ņemšanas vietu norādīšanu nav piemērojama teritorijas plānojumam.

Redakcionāli precizēts MKN 240 148. punkts akcentējot, ka minētā punkta nosacījumi piemērojami jaunas apbūves teritorijās. Labākai izprotamībai redakcionāli precizēti arī MKN 240 150. un 151. punkts, savukārt 153. punktā svītrota atsauce uz teritorijas plānojumu.

Atbilstoši likumam “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” pirms vēja parka projektēšanas attīstītājam ir pienākums veikt IVN vai ietekmes sākotnējo izvērtējumu. Tā laikā tiek noteikts vēja parka iespējami labākais novietojums, lai maksimāli samazinātu potenciālo ietekmi uz vidi. IVN procesa laikā tiek detalizēti veikti arī citu aspektu novērtējumi, piemēram, trokšņu un mirguļošanas modelēšana, ainavas un vizuālās ietekmes modelēšana, bioloģiskās daudzveidības, kultūrvēsturiskās vērtības, gaisa kvalitāte, u.c.

Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts paredz, ka funkcionālajā zonā Mežu teritorija (M) obligāti nav nosakāma apakšzona vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanai, MKN 240 161. punkts papildināts ar nosacījumu, ka vēja elektrostacijas, kuru jauda ir lielāka par 20 kW, atļauts izvietot atbilstoši  IVN nosacījumiem. 

MKN 240 8.5. apakšnodaļa “Atkritumu savākšanas vietas” vairs neatbilst mūsdienu prasībām un pieejai atkritumu apsaimniekošanā, kā arī, tajā ietvertās normas arvien biežāk nav iespējams piemērot reālajā dzīves situācijā. Piemēram, 170. punkta apakšpunktos ietvertos attālumus visbiežāk nav iespējams ievērot, nepietiekamas zemes platības dēļ (lai izpildītu normu, atkritumu konteineri būtu jānovieto blakus īpašumu teritorijās). Turklāt, stājoties spēkā regulējumam par atkritumu obligātu šķirošanu ieviešot papildu konteinerus šī regulējuma izpildei (pazemes konteinerus ieskaitot), MKN 240 170. punkta apakšpunktos norādītie attālumi vairs ne vien nav sasniedzami, bet arī nav aktuāli.

Grozījumu projekts paredz svītrot MKN 240 8.5. apakšnodaļu “Atkritumu savākšanas vietas”.

MKN 240 173. punktā cita starpā noteikts, ka telefona automātu izvietojums nedrīkst traucēt gājēju, bērnu ratiņu, riteņkrēslu lietotāju pārvietošanos pa ietvi. Šobrīd publiski lietojamu telefona automātu uzstādīšana vairs nenotiek,  tāpēc atsauce uz tiem ir svītrojama.

Grozījumu projekts paredz MKN 240 173. punktā svītrot atsauci par telefona automātiem.

MKN 240 234. punkts noteic teritoriju ar īpašiem noteikumiem veidus. Degradēta teritorija Zemes pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 4. punkta izpratnē ir teritorija ar izpostītu vai bojātu zemes virskārtu vai pamesta apbūves, derīgo izrakteņu ieguves, saimnieciskās vai militārās darbības teritorija. Kritēriji šādu teritoriju noteikšanai ietverti Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 465 “Noteikumi par degradēto teritoriju un augsnes degradācijas novērtēšanu, degradācijas kritērijiem un to klasifikāciju”. Atbilstoši šo noteikumu 5. punktam degradētās teritorijas attiecīgajā administratīvajā teritorijā konstatē un novērtē pašvaldība un minēto noteikumu 1. pielikums nosaka degradēto teritoriju klasifikāciju. Atbilstoši šai klasifikācijai tiek noteikti pieci degradēto teritoriju tipi: degradēta apbūves teritorija,  pamesta derīgo izrakteņu ieguves vieta, atkritumu apglabāšanas tam neparedzētās vietās, invazīvo augu izplatības areālus un degradētas neapsaimniekotas teritorijas, kurās nav iespējams uzsākt saimniecisko darbību bez ievērojamiem pasākumiem un ieguldījumiem teritorijas sakārtošanai.
Pašvaldības jau pašlaik veic degradēto teritoriju noteikšanu, lai aprēķinātu paaugstinātu nekustamā īpašuma nodokļa likmi, noteiktu atvieglojumus nekustamā īpašuma vai zemes nomai, ieguldītu ES fondu finansējumu degradēto teritoriju rekultivācijai un uzņēmējdarbības veicināšanai.

Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 234. punktu ar 234.8. apakšpunktu, kas paredz papildināt teritoriju ar īpašiem noteikumiem sarakstu ar vēl vienu teritoriju veidu - degradētām teritorijām. Papildus tam, tiek papildināta Grozījumu projekta 1.¹pielikuma 2.tabula “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” ar jaunu 8. punktu nosakot, ka degradētā teritorijas tiek apzīmētas ar TIN8, tām var veidot apakšzonas, kā arī tiek noteikts īpašs ģeotelpiskais kods (ieteicamais noformējums).
Ņemot vērā, ka juridiski augstāka spēka normatīvajā aktā jau noteikti kritēriji degradēto teritoriju klasificēšanai, pašvaldība, nosakot kādu degradēto teritoriju kā teritoriju ar īpašiem noteikumiem, var novērtēt dažādu degradēto teritoriju potenciālu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos noteikt prasības vai ierobežojumus šo teritoriju izmantošanai, tai skaitā radīt labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai un investīciju, tostarp ES līdzekļu, piesaistei.

MKN 240 235. punkts noteic, ka nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai paredzētajā teritorijā turpināt atļauto izmantošanu var līdz plānotā infrastruktūras objekta būvprojekta izstrādes uzsākšanai. Praksē nereti infrastruktūras būvprojektu izstrādes var ieilgt un līdz tā īstenošanas uzsākšanai var paiet vairāki gadi. Šī brīža regulējums neļauj turpināt teritorijas izmantošanu neskatoties uz to, ka būvprojekta izstrāde ir ieilgusi.

Grozījumu projekts paredz aizstāt MKN 240 235. punktā vārdu “izstrādes” ar vārdu “īstenošanas”. Tas ļaus nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras izbūvei un rekonstrukcijai paredzētajā teritorijā turpināt atļauto izmantošanu līdz brīdim, kad tiek uzsākta plānotā infrastruktūras objekta rekonstrukcijas vai būvniecības projekta īstenošana.

Spēkā esošajā MKN 240 1. pielikuma 2. tabulas “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” 7. punktā noteikts, ka ar TIN7 tiek apzīmētas nacionālas un vietējas nozīmes infrastruktūras attīstības teritorijas, bet nav norādīts, ka tām var veidot apakšzonas.

Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 1. pielikumu ar 1.¹ pielikumu un tā 2. tabulas “Teritorijas ar īpašiem noteikumiem attēlošana” 7. punkta iedaļā “Zonu un apakšzonu apzīmējums” papildināts ar atsauci, ka TIN7 var veidot apakšzonas TIN71, TIN72, utt. Arī TAPIS funkcionalitāte ļauj noteikt šādas apakšzonas. 
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts noteic jaunu 1.¹ pielikumu, tad attiecīgi tiek precizēts arī MKN 240 18.punkts, aizstājot tajā ietverto atsauci uz 1. pielikumu ar atsauci uz 1.¹ pielikumu.

MKN 240 3. pielikuma 11. punktā sniegts teritorijas izmantošanas veida rindu māju apbūve (kods 11005) skaidrojums, kas noteic, ka minētais veids ietver dzīvojamo apbūvi, ko veido trīs un vairāk lineāri bloķētas individuālās dzīvojamās mājas. Tomēr rindu māja pēc savas būtības ir īstenojama dažādi. Rindu māja var sastāvēt gan no vairākām individuālām dzīvojamām mājām, gan no rindā bloķētām vairākām divu vai vairāk dzīvokļu ēkām ar atsevišķam ieejām katram dzīvoklim. Arī viena ēka, bez sabloķēšanās ar citām ēkām, var veidot objektu, ko dēvē par rindu māju, jo mājokļi izvietoti rindā ar atsevišķām ieejām un katram dzīvoklim ir sava labiekārtojamā teritorija.

Lai salāgotu MKN 240 regulējumu ar Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumiem Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi”, Grozījumu projektā (ņemot vērā, ka MKN 240 pielikumi ir nestrukturēti dati, MKN 240 3. pielikums aizstāts ar 4. pielikumu "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators"), MKN 240 4. pielikuma  "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators" 11. punktā ietvertais teritorijas izmantošanas veida rindu māju apbūve (kods 11005) apraksts papildināts, nosakot, ka tā ir apbūve, ko veido arī divu vai vairāku dzīvokļu mājas ar atsevišķu ieeju katram dzīvoklim, iekļaujot nepieciešamās palīgbūves un labiekārtojumu.
Ņemot vērā, ka Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 3. pielikumu ar 4. pielikumu, MKN 240 19. punkts un 24.1. apakšpunkts redakcionāli precizēts aizstājot atsauci no 3. pielikuma uz 4. pielikumu. Papildus svītrots MKN 240 239. punkts ar atsauci uz 3. pielikumu, papildinot MKN 240 ar jaunu 239.¹ punktu, kurā noteikts, ka teritorijas izmantošanas veidus nosaka saskaņā ar 4. pielikumu.

MKN 240 3. pielikuma “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators” 13. punktā noteikts teritorijas izmantošanas veidu - vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves (kods 13002) dalījums ar aprakstiem katram veidam, kas praksē rada neatbilstības MKN 1082, atbilstoši kuriem VVD izsniedz atļaujas piesārņojošās darbības uzsākšanai. Viens no kritērijiem atļaujas izsniegšanai ir plānotās darbības atbilstība teritorijas plānojumam.
Pašreizējā MKN 240 3. pielikuma 13. punktā norādīto teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un smagā rūpniecība un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve  aprakstu redakcijas praksē ir radījušas dažādas interpretācijas un neviennozīmīgu piemērošanu, kad viena piesārņojošā darbība var tikt veikta kā atbilstoša vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvei, bet cita, tās pašas kategorijas piesārņojošā darbība, nevar, jo tā, piemēram, atbilstoši spēkā esošajam teritorijas izmantošanas veidu aprakstam atbilst smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvei.
Šobrīd teritorijas izmantošanas veidi vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve ar norādi uz to vai darbība rada vai nerada būtisku ietekmi uz vidi, skaidri nenosaka pēc kādiem kritērijiem konkrētās darbības atbilst vienai vai otrai rūpniecības uzņēmumu apbūvei.
VVD praksē ir saskāries ar situācijām, kad ražošanas uzņēmums iegādājas vai  izbūvē ražošanas ēku un darbības uzsākšanai iesniedz VVD iesniegumu piesārņojošās darbības atļaujas saņemšanai, bet VVD neizsniedz atļauju, jo konstatē, ka atbilstoši teritorijas plānojumā noteiktajam atļautajam teritorijas izmantošanas veidam smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve nav atļautā izmantošana konkrētajā teritorijā un sekojoši uzņēmuma pieteiktā darbība nav atļautais teritorijas izmantošanas veids.
Rezultātā uzņēmums saņem atteikumu un nonāk situācijā, kad ir investēti finanšu līdzekļi zemesgabalu un ražošanas ēku iegādei, bet iecerēto komercdarbību tomēr nevar uzsākt. Vienīgais leģitīmais risinājums ir lokālplānojuma izstrāde, ja vien plānotā darbība atbilst pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijā noteiktajam. Laika periodā kamēr norit lokālplānojuma izstrāde, līdz tā apstiprināšanai un īstenošanai atļaujas saņemšanai, kas ir laika un finanšu resursu ietilpīgs process, uzņēmums faktiski atrodas dīkstāvē.
Bieži starp uzņēmumiem un VVD pastāv viedokļu atšķirība par uzņēmumu darbības atbilstību vieglās rūpniecības uzņēmumiem vai smagās rūpniecības uzņēmumiem. Uzņēmēji bieži vien pauž nostāju, ka plānotā darbība atbilst vieglās ražošanas uzņēmumiem, jo darbības rezultātā vidē netiks emitētas piesārņojošās vielas vai to emisija būs nenozīmīgos apjomos, salīdzinot ar citiem tās pašas nozares uzņēmumiem. VVD šādos gadījumos nākas pamatot, ka MKN 240 3. pielikuma 13. punktā teritorijas izmantošanas veidu dalījumā vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūves vai smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves uzņēmumi iekļauti pa nozarēm, neatkarīgi no to jaudas, emitējamo piesārņojošo vielu apjoma vai citiem raksturlielumiem.
Šobrīd problemātiskās ražošanas sektora jomas ir tieši metālapstrāde un ķīmiskā rūpniecība.
Saskaņā ar spēkā esošo MKN 240 regulējumu ķīmiskās rūpniecības uzņēmumi ietilpst teritorijas izmantošanas veidā smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve. Praksē viens no problemātiskajiem gadījumiem bijis saistīts ar uzņēmumu, kas plānoja ražot atdalošās smērvielas, ķīmiskās vielas fizikāli sajaucot ar mikseri, kā arī ražot uz ūdens bāzes izstrādātus produktus. Atbilstoši teritorijas plānojumam attiecīgajā nekustamajā īpašumā bija atļauta vienīgi vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve. Kaut arī pašas ķīmiskās vielas uzņēmums neplānoja ražot, tā plānotā darbība, kas atbilst smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūvei bija neatbilstoša teritorijas plānojumam.
Kā vēl viens piemērs problemātiskam gadījumam minams uzņēmums, kas plānoja nodarboties ar metālapstrādi – metāla izstrādājumu ražošanu no armatūras stieņiem teritorijā, kurā teritorijas plānojums atļauj tikai vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūvi. Neskatoties uz to, ka ražošanas procesā bija paredzēta vienīgi armatūras stieņu locīšana, sagriešana un sametināšana, neveicot metāla kausēšanu, atbilstoši MKN 240 3. pielikumam jebkuru metālapstrādes uzņēmumu apbūve atbilst teritorijas izmantošanas veidam smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve.
Līdzīgi uzņēmējdarbības veicējiem nav izprotams, kāpēc ražošanas procesu nedrīkst veikt ražošanas ēkā, kura sākotnēji jau projektēta un uzbūvēta konkrētai ražošanas funkcijai. Kopumā secināms, ka iesaistītajām pusēm – uzņēmējam, pašvaldībai un VVD nav vienotas izpratnes, kā Ministru kabineta 2018. gada 12. jūnija noteikumos Nr. 326 “Būvju klasifikācijas noteikumi” noregulētais būvju izmantošanas veids ir skatāms kopsakarā ar teritorijas plānojuma regulējumu un MKN 1082.

Lai novērstu iepriekš minētos problēmgadījumus un atvieglotu teritorijas plānojumu izstrādi un piemērošanu, Grozījumu projektā piedāvāts risinājums teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) un smagās rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves (kods 13002) aprakstu daļu aizstāt ar norādi par piesārņojošas kategorijas darbībām, kas noteiktas likumā “Par piesārņojumu” un MKN 1082. Tādējādi, gan pašvaldībām, gan VVD būtu pārskats par to, kādu piesārņojošās darbības apbūvi būtu atļauts veikt konkrētā teritorijā, gan arī uzņēmējiem būtu skaidrs, vai konkrētajā teritorijā plānotā darbība ir atļauta saskaņā ar teritorijas plānojumu.
Piesārņojošo kategoriju darbības iedalās A, B un C kategorijās. A kategorijas piesārņojošās darbības atbilst likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumam, savukārt B un C kategorijas piesārņojošas darbības atbilst MKN 1082 1. un 2. pielikumam.
Grozījumu projekts aizstāj MKN 240 3. pielikumu ar jaunu 4. pielikumu “Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators”. Atbilstoši teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) aprakstam, tas ietver uzņēmumus, kuri veic C kategorijas piesārņojošas darbības, kā arī uzņēmumus, kuri neveic piesārņojošo darbību. Savukārt precizējot teritorijas izmantošanas veida rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūve (kods 13002) nosaukumu, tā apraksts ietver visu rūpniecības un pirmapstrādes uzņēmumu apbūves klāstu – gan darbības ar nebūtisku ietekmi uz vidi, gan darbības kurām ietekme uz vidi  ir būtiska, t.i., gan piesārņojošas darbības, kuras atbilst A, B vai C kategorijas piesārņojošai darbībai, gan arī tādas darbības, kas neveic piesārņojošo darbību atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1. pielikumā un MKN 1082 1. un 2. pielikumā norādītajām piesārņojošām darbībām.
Kā tika uzsvērts Darba grupas diskusijās, atsevišķas MKN 1082 1. pielikumā "Piesārņojošas darbības (iekārtas), kurām nepieciešama B kategorijas atļauja" minētās darbības pēc savas būtības tomēr atbilst vieglās rūpniecības uzņēmumam, tāpēc Grozījumu projekts paredz papildināt MKN 240 ar jaunu 24.³ punktu, kas dod deleģējumu pašvaldībai, nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001), papildus pēc izvēles atļaut arī Grozījumu projekta 5. pielikumā "Darbības, kuras no vides aizsardzības viedokļa pieļaujamas teritorijas izmantošanas veida vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001) teritorijā" uzskaitītās darbības, kurām jāsaņem atļauja B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai. Pašvaldība var izvēlēties visas darbības, tikai dažas, vai nevienu, atbilstoši konkrētajai situācijai.
Sekojoši, Grozījumu projekts nosaka jaunu MKN 240 4. pielikumu, kura 13. punktā minētie izmantošanas veidu apraksti veidoti balstoties uz A, B vai C kategorijas piesārņojošai darbībām, dot pašvaldībām tiesības minētos aprakstus precizēt, ņemot vērā kāda veida uzņēmumus (piesārņojošās darbības) pašvaldības plāno attīstīt savā administratīvajā teritorijā. Grozījumu projekts arī papildina MKN 240 ar jaunu 5. pielikumu (izstrādāts uz likumā “Par piesārņojumu” un MKN 1082 pamata), atbilstoši kuram pašvaldība, nosakot teritorijas izmantošanas veidu vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve (kods 13001),  var papildus atļaut tādas darbības, kurām nepieciešama B kategorijas piesārņojošās darbības atļauja.
Papildus minētajam, Grozījumu projektā redakcionāli precizēts MKN 240 35.1. apakšpunkts salāgojot tā redakciju ar MKN 240 56.2.1. apakšpunktu un Grozījumu projekta 4. pielikuma 13. punktu

MKN 240 3. pielikuma 13. punkta teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) apraksts ir nepilnīgs un tajā trūkst atsauce par tādiem tipiskiem lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu veidiem kā pārtikas ražošana un kokapstrāde.

Grozījumu projekts MKN 240 4. pielikuma 13. punktā precizē teritorijas izmantošanas veida lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmumu apbūve (kods 13003) aprakstu papildinot ar atsauci uz pārtikas ražošanu un kokapstrādi.

MKN 240 3. pielikuma 21. punkts noteic, ka teritorijas izmantošanas veida grupā mežsaimnieciska teritorijas izmantošana ietilpst divi izmantošanas veidi – mežsaimnieciska izmantošana (kods 21001) un mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (kods 21002). Prakse liecina, ka nošķīrums starp mežu, kura izmantošanu un apsaimniekošanu regulē normatīvie akti dabas aizsardzības jomā un mežu, kurš apsaimniekojams atbilstoši meža nozari regulējošiem normatīvajiem aktiem nav racionāls un abi veidi būtu apvienojami.

Grozījumu projekts, aizstājot MKN 240 3. pielikumu ar jaunu 4. pielikumu "Teritorijas izmantošanas veidu klasifikators", paredz precizēt tā 21. punktu, svītrojot teritorijas izmantošanas veidu mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (kods 21002), tā aprakstu pievienojot izmantošanas veida mežsaimnieciska izmantošana (kods 21001) aprakstam.
Papildus Grozījumu projekts paredz arī MKN 240 49.2. apakšpunktā minēto izmantošanas veidu mežs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās aizstāt ar mežsaimniecisko izmantošanu (kods 21001) un svītrot MKN 240 52.2. apakšpunktu.