Anotācija (ex-ante)

Lauksaimniecības nozare nepārtraukti saskaras ar dažādu ārējo faktoru ietekmi, tāpēc ieņēmumi var krasi svārstīties. Ieņēmumus saimniecībās ietekmē dažādi riska faktori. Būtiskākais no tiem ir klimatiskie apstākļi, kuru ietekmē var ievērojami samazināties iegūstamās ražas daudzums, kas ir ļoti atkarīgs no nokrišņiem, gaisa temperatūras, salnām, sausuma, vētrām, tā nozīmīgi samazinot ieņēmumus. Lauksaimniecības nozare ir pakļauta dažādiem bioloģiskiem un epidemioloģiskiem riska faktoriem – slimībām, kaitēkļiem, sēnīšu infekcijām, dzīvnieku epidēmijām (piemēram, putnu gripai), kas iznīcina ražu vai ganāmpulku. Lauksaimnieku ieņēmumus ievērojami ietekmē arī tirgus cenu un ekonomiskās situācijas svārstības, jo īpaši pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Jāpiebilst, ka graudu, piena, gaļas un citu produktu cenas pasaulē bieži mainās atkarībā no pieprasījuma, globālajām rezervēm, tirdzniecības politikas un konkurences, tāpēc lauksaimnieki nevar ietekmēt pārdošanas cenu, jo tā tiek noteikta tirgū. Lauksaimnieku ieņēmumiem ir izteikti sezonāls naudas plūsmas raksturs, jo tie visbiežāk tiek gūti neregulāri – tikai pēc ražas novākšanas vai noteiktiem pārdošanas cikliem, tā ka ilgstošie periodi bez ienākumiem palielina naudas plūsmas problēmas.
Šo faktoru dēļ lauksaimnieku ieņēmumi ir ļoti nevienmērīgi un bieži vien svārstās daudz straujāk nekā citās nozarēs strādājošajiem un neatspoguļo saimniecības faktiskos apstākļus un finansiālo situāciju konkrētajā periodā.
Pašreizējais regulējums nedod iespēju izvērtēt lauksaimnieku ieņēmumus par vairākiem periodiem, lai viņi varētu saņemt marķēto dīzeļdegvielu pilnā apjomā. Tas savukārt nozīmē to, ka lauksaimnieki, kuriem viena sezona bijusi nelabvēlīga vai kuri ir piedzīvojuši ārkārtas situācijas (piemēram, meteoroloģiskos apstākļus, bioloģiskos un epidemioloģiskos riska faktorus, tirgus cenu svārstības), var zaudēt tiesības saņemt atbalstu vai arī tas var  ievērojami samazināties, jo saimniecības ar nepietiekamiem ieņēmumiem pilnā apjomā nesaņem marķēto dīzeļdegvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi. Šādā situācijā lauksaimnieki tiek pakļauti izmaksu sadārdzinājumam, kas vēl vairāk apgrūtina to saimniecisko darbību.
Turklāt lauksaimniecības produkcijas ražotājiem ne tikai ieņēmumi ir pakļauti dažādu riska faktoru ietekmei, bet arī izdevumu apmēru ietekmē vairāki nozīmīgi faktori, kas palielina izmaksas un apdraud saimniecību stabilitāti, kā, piemēram, ražošanas izmaksu (piemēram, mēslojuma, degvielas, lopbarības un enerģijas cenu biežās svārstības) palielināšanās un neprognozējamība, lielā konkurence lauksaimniecības nozarē, jo daudzi mazie un vidējie lauksaimnieki konkurē ar lielām intensīvas saimniekošanas saimniecībām gan vietējā, gan visas pasaules tirgū. Turklāt ir liels investīciju un kredītu slogs, jo lauksaimniecībā nepārtraukti ir nepieciešamas investīcijas gan tehnikā, gan zemē, lai nodrošinātu lauksaimnieciskās darbības attīstību. Ja procentu likmes mainās vai raža ir slikta, kredītu maksājumi var kļūt ar smagu nastu.

Minēto iemeslu dēļ ar likumprojektu paredzētais grozījums ievērojami atvieglos situāciju lauksaimniecības produkcijas ražotājiem, jo tiks dota iespēja pierādīt ieņēmumus no lauksaimniecības produkcijas ražošanas vienā no pēdējiem diviem gadiem. Tas nozīmē, ka tiks ņemta vērā tā personas deklarācija, kurā norādītie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas būs lielāki.

Ievērojot nozares specifiku, ar likumprojekta grozījumiem paredzēts vērtēt personas minimālos ieņēmumus no lauksaimnieciskās ražošanas, bet attiecībā uz zivju dīķiem — ieņēmumus no akvakultūras produkcijas pārdošanas pēdējā noslēgtajā taksācijas gadā vai taksācijas gadā pirms pēdējā noslēgtā taksācijas gada (neieskaitot saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu). Tas nozīmē, ka tiks ņemti vērā tā taksācijas gada ieņēmumi, kurā tie būs lielāki.
Ieņēmumu vērtēšana par diviem gadiem un iespēja ņemt vērā gadu ar lielākiem ieņēmumiem precizē normas piemērošanu situācijās, kad ienākumi neveidojas objektīvu ražošanas ciklu vai ārēju apstākļu dēļ.
Likumprojektā paredzētais grozījums novērš netaisnīgumu, kad viens neveiksmīgs vai finansiāli sliktāks gads liedz piekļuvi atbalstam pilnā apmērā saimniecībām, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību, taču ieņēmumu kritums sezonālu, ekonomisko satricinājumu vai dabas apstākļu dēļ liedz saņemt atbalstu, kaut arī ražošana ir nepārtraukta un izmaksas ir nemainīgas vai pat palielinātas.
Paredzētā grozījuma piemērošana būtiski uzlabos marķētās dīzeļdegvielas administrēšanas sistēmas taisnīgumu un atbilstību faktiskajai situācijai.
Tādējādi grozījumi likuma "Par akcīzes nodokli" 18. panta piektajā daļā  ir pamatoti un atbalstāmi, jo izlīdzina administratīvu nepilnību, kas pašlaik tiešā veidā negatīvi ietekmē saimniecību finansiālo stāvokli nozares specifikai raksturīgu ieņēmumu un arī izdevumu svārstību dēļ.
Ievērojot nozares specifiku, ir jānodrošina taisnīgāka un elastīgāka atbalsta piešķiršana lauksaimniekiem, precizējot noteikumu projektu ar pastāvīgu regulējumu, kas ļaus izvērtēt personas ieņēmumus no lauksaimnieciskās vai  akvakultūras produkcijas ražošanas par diviem periodiem – pēdējo noslēgto taksācijas gadu vai taksācijas gadu pirms pēdējā noslēgtā taksācijas gada. 
Pretendējot uz atbalstu, tiks ņemta vērā tā Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā gada ienākuma deklarācija vai uzņēmuma gada pārskats, kurā ieņēmumi no lauksaimnieciskās vai akvakultūras produkcijas ražošanas ir lielāki.
Šāds mehānisms ļaus atbalsta pretendentiem pamatoties uz labvēlīgāka taksācijas gada datiem un saglabāt tiesības saņemt marķēto dīzeļdegvielu arī pēc vienas nelabvēlīgas sezonas vai ārkārtas situācijas.