Anotācija (ex-ante)

1) Pamatojoties 2020. - 2021.gada studiju virziena “Sociālā labklājība” studiju programmu kvalitātes izvērtējumu (Qualitas (2021). “Sociālā darba jomas studiju programmu kvalitātes izvērtējums un priekšlikumi Sociālā darba jomas studiju programmu satura pilnveidei.” Gala ziņojums. Atrodams: https://www.lm.gov.lv/lv/media/14131/download), LM ir identificējusi gan labo praksi, gan virkni izaicinājumu sociālā darba izglītībā, kā arī risinājumus izaicinājumu pārvarēšanai. Labās prakses ietver gan studējošiem piemērotus studiju procesa īstenošanas apstākļus un atbilstošus tehniskos un bibliogrāfiskos resursus, kā arī inovatīvas mācību metodes, mācībspēku konsultācijas klātienē un tiešsaistē,  gan pārvaldības pilnveidi, izmantojot speciālas daudzpusējas studiju programmu padomes. Būtiskākie konstatētie izaicinājumi ietver studiju programmu satura neatbilstību profesijas satura izmaiņām un darba tirgus prasībām, akadēmiska un prakses vadības personāla trūkumu, vāju studiju prakšu organizāciju. Komplekso izaicinājumu rezultātā absolventu kompetences nav pietiekamas profesionāla sociālā darba veikšanai.  Minēto izaicinājumu pārvārēšanai, pirmkārt, nepieciešama regulāra studiju plānu pārskatīšana, lai pielāgotu studiju programmu saturu profesijas satura izmaiņām un darba tirgus prasībām, ietverot tajā gan sociālo darbu vēsturiskā, sociālekonomiskā un politiskā  kontekstā, gan sociālo darbu praksē, kas nepieciešams, lai plānotu un īstenotu efektīvu, ētisku un kompetentu sociālā darba praksi. Otrkārt, augstskolām jāpilnveido esošo docētāju kompetences, tostarp izmantojot stažēšanos sociālā darba praksē, kā arī mērķtiecīgi jāizglīto potenciāli pasniedzēji no studentu vidus. Vienlaikus nepieciešams nodrošināt studiju prakses vadītāju atalgojumu un viņu profesionālās kompetences pilnveidi.  Arī LM veiktajās kvalitātes pārbaudēs sociālajos dienestos iegūtās atsauksmes par sociālā darba studiju programmām apstiprina iepriekš minētā pētījuma secinājumos konstatētās sociālā darba izglītības un sociālo darbinieku profesionālās sagatavotības nepilnības. Darba devēji bieži ir spiesti paši izglītot savus jaunos sociālos darbiniekus, jo viņi nav gatavi darbam ar klientu. Arī sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem vadītājiem mainīgo ārējo apstākļu ietekmē arvien biežāk nākas saskarties ar sarežģītām situācijām un nepieciešama regulāra zināšanu pilnveide gan par sociālā darba metodēm ar dažādām klientu grupām, gan vispārējā iestādes darba organizēšanā, tai skaitā personāla un dokumentu vadībā. Profesionālās kompetences (speciālistu zināšanu, prasmju un iemaņu) līmenis negatīvi ietekmē sociālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, kā arī neveicina mūsdienīgu, sabiedrības mainīgajām vajadzībām atbilstošu sociālo pakalpojumu izveidi un attīstību.
Sociālo pakalpojumu sniegšanā iesaistītajiem speciālistiem svarīgs resurss papildus profesionālajai sagatavotībai, ko sniedz sociālā darba izglītības studiju programmas, ir metodisks un profesionāls atbalsts, ko var sniegt supervīzijas, profesionālās kompetences pilnveides mācību kursi, informatīvi izglītojoši pasākumi, metodiskie materiāli. Īpaši svarīgi tas ir mazajos novados, kuros ir grūti reaģēt uz sabiedrības pieprasījumu. Kopumā Latvijā trūkst sociālā darba praksē aprobētu metožu, trūkst profesionālās pilnveides izglītības sistēmas un kvalitatīvu kompetences pilnveides iespēju arī tiem, kam jau ir izglītība.
Nozīmīgs atbalsta resurss sociālo darbinieku ikdienas darbā ir speciālisti, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu. Jau šobrīd atsevišķas pašvaldības (piemēram, Rīga, Liepāja u.c.) nodrošina vai ir mēģinājušas nodrošināt šāda veida pakalpojumu, tādējādi sekmējot ģimeņu sociālo prasmju attīstību. Līdzšinējā speciālistu, kuri nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, piesaiste ir sniegusi pozitīvus rezultātus ģimeņu dzīves situācijas uzlabošanā un pierādījusi sniegtā atbalsta efektivitāti. 9.2.1.1. pasākuma ietvaros pilotprojektā tiek aprobēts ģimenes asistenta pakalpojums, kā arī izstrādāta mācību programma un metodiskais materiāls ģimenes asistentiem. Arvien vairāk pašvaldības izrāda interesi par iespējām nodrošināt ģimenes asistenta pakalpojumu un pakāpeniski piesaista resursus tā nodrošināšanai, tādēļ ir ļoti būtiski aktualizēt 9.2.1.1. pasākuma ietvaros izstrādātās mācību programmas un turpināt nodrošināt šīs mācības, tādējādi nodrošinot vienotu pieeju šī pakalpojuma nodrošināšanā.
Kvalitatīvs sociālais darbs ar klientiem, kuriem ir nepieciešami aprūpes pakalpojumi, nav iedomājams bez veiksmīgas sadarbības ar klientu tiešajā aprūpē iesaistītajiem speciālistiem – aprūpētājiem. Aprūpētāji savu pienākumu veikšanai tiek sagatavoti, apgūstot atbilstošus mācību kursus, kā arī uz vietas sociālās aprūpes iestādē, mācoties darba vidē.
MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 9.1.3. apakšpunkts nosaka, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam jānodrošina aprūpētājiem regulāra profesionālās kompetences pilnveide ne mazāk par astoņām akadēmiskajām stundām gadā. Diemžēl aprūpētājiem pieejamo mācību kursu kvalitāte ir vērtējama dažādi un pārsvarā nenodrošina profesionālus, praktiskajam darbam sagatavotus aprūpētājus. Tādēļ nepieciešams veicināt šobrīd praktizējošu aprūpētāju profesionālās kompetences pilnveides iespējas, nodrošinot atbalstu kvalitatīvu, uz praktisko darbu orientētu mācību programmu apguvei. 

2) Sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem trūkst iespēju pilnveidot profesionālās prasmes sociālā darba praksē ar dažādām klientu grupām un par dažādām sociālā darba metodēm, formām, lai klienti varētu saņemt savām vajadzībām atbilstošus, kompetenti un ar empātiju sniegtus pakalpojumus. Lai arī 9.2.1.1. pasākuma ietvaros ir izstrādātas sociālā darba jomai aktuālas metodikas un nodrošinātas padziļinātas mācības un e-mācības to apguvei, piemēram, sociālajam darbam ar personām ar garīga rakstura traucējumiem, darbam ar vardarbībā cietušām un vardarbību veikušām personām, sociālajam darbam ar ģimenēm ar bērniem, sociālajam darbam ar atkarīgām un līdzatkarīgām personām, sociālajam darbam ar jauniešiem, sociālajam darbam ar senioriem, sociālajam darbam ar sociālās atstumtības un diskriminācijas riskam pakļautām personām, sociālajam darbam kopienā, sociālajam darbam ar grupu, krīzes intervencei sociālajā darbā un psihosociālajai konsultēšanai krīzē, ne visi sociālā darba jomas speciālisti, kuriem tas būtu nepieciešams, ir tās apguvuši. Aktuāla ir arī jaunu metodiku izstrāde darbam ar dažādām sociālā darba klientu grupām, piemēram darbs ar personām ar bēgļa vai alternatīvo statusu, ar ģimenēm ar bērniem ar autiskā spektra traucējumiem vai uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindromu, kuru specifika nav aplūkota sociālā darba praksei nepieciešamajā detalizācijas pakāpē līdz šim izstrādātajos metodiskajos materiālos. Tāpat nav izstrādāta metodika uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā bērniem  un pilngadīgām personām ar funkcionāliem traucējumiem, tai skaitā ļoti smagiem un multipliem traucējumiem un pensijas vecuma personām, tai skaitā personām ar demenci, kas nodrošinātu iespēju sabiedrībā balstītu un ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuru skaits turpina pieaugt, tai skaitā īstenojot deinstitucionalizācijas projektus, piesaistīt un izglītot speciālistus, kuriem ir šādu pakalpojumu sniegšanai nepieciešamā vērtīborientācija un prasmes. Tāpat aktuāla ir arī bezmaksas e – mācību īstenošana iespējami lielākam interesentu lokam, lai veicinātu izpratni par sociālo darbu ar dažādām mērķa grupām, kā arī veiksmīgāku starpinstitucionālo un starpdisciplināro sadarbību.

3) Trūkst atbalsta sistēmas zinošiem un pieredzējušiem sociālā darba speciālistiem - līderiem, lai motivētu viņu noturēšanu sociālā darba jomā, veicinātu izaugsmi un pašrealizācijas iespējas, kā arī aktīvāku iesaisti sociālās politikas veidošanā un īstenošanā.  Sociālo pakalpojumu sniedzējiem nereti trūkst kompetences un ārējā atbalsta, lai risinātu nestandarta un krīzes situācijas. Tāpat arī nav veikta izpēte par praktizējošu profesionāļu pedagoģijas, karjeras konsultāciju un līdzīgās jomās strādājošo speciālistu pārkvalifikācijas par sociālajiem darbiniekiem iespējām, kas varētu risināt trūkstošo sociālā darba jomas speciālistu jautājumu.

4) Vēl arvien sabiedrībā trūkst izpratnes par sociālo darbu un sociālā darba profesija netiek atbilstoši novērtēta. Tās prestižs ir salīdzinoši zems, tādēļ nepieciešams veicināt sociālā darba atpazīstamību un adekvātu novērtējumu, nodrošinot sabiedrības informēšanas un viedokļa veidošanas pasākumus, starpdisciplināras diskusijas, kas sniedz izpratni citu jomu speciālistiem gan par sociālā darba mērķiem, gan dažādām klientu mērķa grupām un to vajadzībām.

5) Sociālā darba jomas attīstības plānošanai un monitoringam trūkst izpētē balstītu ticamu datu, tajā skaitā nav izstrādāta metodoloģija un netiek veiktas  regulāras un pēctecīgas izpētes par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku apmierinātību ar darba apstākļiem un atlīdzību, sociālā darba prakses izpēti pašvaldībās dažādos reģionos, kā arī par aktuālajām sociālā darba klientu mērķa grupu vajadzībām un izaicinājumiem.
Plānots, ka pasākuma ietvaros savu profesionālo kompetenci būs pilnveidojošas, iesaistoties kvalitatīvās profesionālās pilnveides izglītības programmas un/vai piedaloties supervīzijās, 2 603 sociālo pakalpojumu iestādēs nodarbinātas personas. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīva, vienotā izpratnē balstīta sociālo pakalpojumu jomā iesaistīto personu profesionālā kompetence, mazināti speciālistu profesionālās “izdegšanas” riski, kā arī veicināta sociālo pakalpojumu kvalitāte. Vienlaikus, pilnveidojot sociālā darba izglītības programmas, tiks veicināta jaunu, kvalificētu sociālo darbinieku sagatavošana un tiks risināts aktuālais jautājums par sociālo darbinieku trūkumu. 2021. gadā tikai 51% pašvaldību izpildīja Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 10.pantā noteikto normu, ka uz vienu tūkstoti iedzīvotāju jābūt vismaz vienam sociālā darba speciālistam. Lai nodrošinātu likuma normas izpildi pašvaldību sociālajos dienestos 2021. gadā trūka 22% sociālā darba speciālistu. Savukārt 2022. gadā 53,49% pašvaldību izpildīja likumā noteikto normu un, lai nodrošinātu likuma normas izpildi pašvaldību sociālajos dienestos, 2022. gadā trūka 21,6% sociālā darba speciālistu.
Ja netiks īstenots plānotais pasākums, saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma  13. panta septīto daļu būs nepieciešams nodrošināt valsts budžeta līdzfinansējumu pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs nodarbināto profesionālās kompetences pilnveidei, kā arī pastāvēs risks, ka profesionālās kompetences pilnveidei speciālisti izvēlēsies mazāk kvalitatīvas izglītības programmas, sociālo pakalpojumu sniedzēju vidū trūks vienotas izpratnes, kas negatīvi ietekmes sociālo pakalpojumu kvalitāti, pieaugs speciālistu profesionālās “izdegšanas” risks, kadru mainība, kā arī speciālistu trūkums.

Saskaņā ar Informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4.pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” īstenošanu, kas izskatīts MK 2022. gada 20.septembra sēdē, 4.3.5.4. pasākuma īstenošana tika uzsākta 2022. gada 4. ceturksnī, t.i., pirms MK noteikumu par 4.3.5.4. pasākuma īstenošanu izstrādes. Attiecīgi TA projekts paredz pārizdot MK informatīvajā ziņojumā ietvertos nosacījumus MK noteikumu formātā atbilstoši Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 19. panta 6. un 13. punktam.
TA projekts nosaka kārtību, kādā īsteno 4.3.5.4. pasākumu, tā mērķi, atbalstāmās darbības un sasniedzamos uzraudzības rādītājus, izmaksu attiecināmības nosacījumus, vienkāršoto izmaksu piemērošanas nosacījumus, pasākuma īstenošanas nosacījumus, kā arī pieejamo finansējuma apmēru.
4.3.5.4. pasākuma ietvaros plānots atbalsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem[5] un tajos nodarbinātajiem[6], tai skaitā sociālajiem darbiniekiem[7], valsts un pašvaldību iestāžu, biedrību un nodibinājumu, kas ir sociālo pakalpojumu sniedzēji, un to struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem, sociālā darba speciālistiem[8], aprūpētājiem, kā arī fiziskām un juridiskām personām, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu; sociālā darba studiju programmu studentiem un augstskolu, kuras akreditēta studiju virziena ietvaros nodrošina pirmā un otrā līmeņa augstākās izglītības studiju programmas sociālā darba jomā, mācībspēkiem.


[5] Saskaņā ar SPSPL 1.panta 24.punktu sociālo pakalpojumu sniedzējs ir persona, kas sniedz sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un sociālā darba pakalpojumus, bet saskaņā ar šī likuma 17.panta pirmo daļu tam ir jābūt reģistrētam sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā. Saskaņā ar MK 2017. gada 13. jūnija Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” (turpmāk – MK noteikumi Nr.338) 2.1.apakšpunktu sociālo pakalpojumu sniedzējs var būt komersants, kooperatīvā sabiedrība, biedrība, nodibinājums, reliģiska organizācija, valsts vai pašvaldības iestāde vai cits tiesību subjekts.

[6] Saskaņā ar MK noteikumu Nr.338 2.2.apakšpunktu sociālo pakalpojumu sniedzējs nodarbina personas ar atbilstošu izglītību, pamatojoties uz darba līgumu vai uzņēmuma līgumu.

[7] Saskaņā ar SPSPL 41.pantu tiesības veikt sociālo darbu ir personām, kuras ieguvušas pirmā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā.

[8] Saskaņā  ar SPSPL 1.panta 16.punktu sociālā darba speciālists ir persona, kurai ir šajā likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, karitatīvā sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētāja vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus, bet saskaņā ar šī likuma 42.pantu tiesības sniegt sociālās aprūpes pakalpojumus ir personām, kuras ieguvušas īsā cikla augstāko izglītību sociālajā aprūpē vai profesionālo vidējo izglītību sociālajā aprūpē (pēc tādas profesionālās vidusskolas vai citas izglītības iestādes beigšanas, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas) vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā  darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, kuras ieguvušas īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju sociālajā aprūpē vai pirmā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju laikā vai profesionālās pilnveides izglītības procesā apgūta ar sociālo aprūpi saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu jeb 160 stundu apjomā; tiesības sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām, kuras ieguvušas īsā cikla augstāko izglītību sociālajā rehabilitācijā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, kuras ieguvušas īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju sociālajā rehabilitācijā vai pirmā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja studiju laikā vai profesionālās pilnveides izglītības procesā apgūta ar sociālo aprūpi saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu jeb 160 stundu apjomā; tiesības sniegt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus ir personām, kuras ieguvušas pirmā cikla augstāko izglītību sociālajā rehabilitācijā vai otrā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā vai karitatīvajā sociālajā darbā, kuras ieguvušas īsā cikla profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju sociālajā rehabilitācijā vai  pirmā cikla augstāko izglītību sociālajā darbā un sociālā darbinieka kvalifikāciju, ja  studiju laikā vai profesionālās pilnveides izglītības procesā apgūta ar sociālo rehabilitāciju saistīta studiju programmas daļa vismaz četru kredītpunktu jeb 160 stundu apjomā;  tiesības sniegt sociālo palīdzību ir personām, kuras ir ieguvušas vismaz īsā cikla augstāko izglītību.

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 4.panta 9.punktu pašvaldības autonomā funkcija ir nodrošināt iedzīvotājiem atbalstu sociālo problēmu risināšanā, kā arī iespēju saņemt sociālo palīdzību un sociālos pakalpojumus. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta pirmo daļu “pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību”. Lai nodrošinātu minētās funkcijas izpildi, pašvaldības izveido sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādes vai arī pērk nepieciešamos sociālos pakalpojumus.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta ceturto daļu pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta. Saskaņā ar Pašvaldību likuma 7.pantu pašvaldības saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai.
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9.panta sesto daļu “pašvaldībai ir pienākums nodrošināt pašvaldības sociālā dienesta un citu pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistiem profesionālās kompetences pilnveidi — apmācības un supervīziju”.

4.3.5.4. pasākumu paredzēts īstenot ierobežotā projektu iesniegumu atlasē, kā plānoto projekta iesniedzēju nosakot LM (turpmāk – finansējuma saņēmējs) – valsts pārvaldes iestādi, kas atbilstoši MK 2004. gada 27. janvāra noteikumu Nr.49 "Labklājības ministrijas nolikums" 5.2.2. apakšpunktam izstrādā valsts politiku sociālās palīdzības, sociālā darba, sociālās aprūpes, sociālās un profesionālās rehabilitācijas jomā. Finansējuma saņēmējs 4.3.5.4. pasākuma ietvaros veiks darbības, kas ir noteiktas kā tā valsts funkcija, līdz ar to atbalsts finansējuma saņēmējam nav jāvērtē komercdarbības atbalsta kontekstā un tas nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
4.3.5.4. pasākumam pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir  12 470 000 euro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda Plus finansējums – 10 599 500 euro un valsts budžeta finansējums – 1 870 500 euro.
4.3.5.4. pasākuma ietvaros:
1) izmaksas ir attiecināmas, ja tās atbilst TA projektā minētajām izmaksu pozīcijām un ir radušās no 2022. gada 1. septembra (izmaksas ir attiecināmas par darbībām, kas nav pabeigtas. Par darbību uzskatāms 4.3.5.4. pasākuma projekts). Izmaksu attiecināmība pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas ir noteikta saskaņā ar Informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. – 2027. gadam 4.3.5. specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un izmaksu ziņā pieejamiem pakalpojumiem; pilnveidot sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp veicināt sociālās aizsardzības pieejamību; uzlabot ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu pieejamību, efektivitāti un izturētspēju” 4.3.5.4.pasākuma “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” īstenošanu". Lai novērstu netbilstoši veiktu izmaksu risku,  MK protokollēmuma projektā ir noteikta LM kā atbildīgās iestādes rīcība iespējamu neatbilstību gadījumā, proti, LM nekavējoties informēs MK, ja izmaksas, kas veiktas pirms projekta iesnieguma apstiprināšanas, varētu netikt vai netiek attiecinātas finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda Plus, sagatavojot attiecīgu informatīvo ziņojumu, kurā norādīts detalizēts apraksts par radušos situāciju, neatbilstības rašanās cēloņiem un finansiālo ietekmi un sniegts apraksts par iespējamo risinājumu, lai turpinātu projekta īstenošanu;
2) līdz 2029. gada 31. decembrim ir sasniedzami šādas uzraudzības rādītāju vērtības:
- programmas iznākuma rādītājs – nodarbināto, tostarp pašnodarbināto personu skaits – 3 099, tai skaitā līdz 2024. gada 31. decembrim – 692. Rādītāja ietvaros plānots uzskaitīt sociālo pakalpojumu sniedzēju nodarbinātos, tai skaitā sociālā darba speciālistus, iestāžu, biedrību un nodibinājumu un to struktūrvienību vadītājus un vadītāju vietniekus, aprūpētājus un personas, kas nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, kuri uzsākuši profesionālās kompetences pilnveidi;
- nacionālais iznākuma rādītājs – izstrādāto metodiku darbam ar dažādām klientu grupām skaits – 4;
- programmas specifiskais rezultāta rādītājs – personu, kuras pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci, skaits – 2 603. Sasniedzamā nacionāla rādītāja vērtība ir noteikta, pieņemot, ka projekta ietvaros tiks izstrādātas 4 jaunas metodikas darbam ar dažādām klientu grupām. Rādītājs tiks uzskatīts par sasniegtu, kad pasākuma ietvaros būs izstrādātas metodikas, ko apliecinās apstiprinātie izstrādāto metodiku nodevumi/ gala ziņojumi.
Par nacionālā iznākuma rādītāja izpildi ir atbildīga LM kā finansējuma saņēmējs.  Par rādītāja izpildi tā ziņos, iesniedzot kārtējo maksājuma pieprasījumu Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā (turpmāk – KPVIS). Dati tiks uzkrāti KPVIS, to izpildes uzraudzību veiks sadarbības iestāde – CFLA kopējā uzraudzības procesā, ja nepieciešams, minēto vērtējot izlases veidā pārbaudēs pie finansējuma saņēmēja.
4.3.5.4. pasākuma projekta ietvaros paredzēts īstenot šādas atbalstāmās darbības:
1) profesionālās kompetences pilnveide, tai skaitā profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrāde un īstenošana, augstākās izglītības programmu pilnveide un īstenošana, tai skaitā mācībspēku stažēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs Latvijā, supervīzijas nodrošināšana, metodiku un to ietvaros mācību programmu izstrāde un aktualizācija, mācību programmu īstenošana metodiku apguvei (indikatīvās izmaksas 7 256 933 euro);
2) profesionālā atbalsta tīkla izveide sociālā darba attīstībai, tai skaitā starpdisciplinārās ekspertu komandas darbības modeļa izstrāde, pilotprojekta modeļa ieviešanai īstenošana, kā arī pasākumi līderības attīstībai sociālā darba jomā (indikatīvās izmaksas 668 699 euro);
3) informatīvi izglītojošo pasākumu un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu īstenošana (indikatīvās izmaksas 1 194 206 euro);
4)  izvērtējumu veikšana par sociālās jomas speciālistu pašvaldības iestādēs darba efektivitāti, tai skaitā par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem, sociālo darbinieku darba apstākļiem, atalgojuma sistēmu un sociālā darba praksi, kā arī ex – post izvērtējuma veikšana par 4.3.5.4. pasākuma projekta rezultātiem un sociālo dienestu klientu aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem turpmākai sociālā darba attīstībai (indikatīvās izmaksas 527 500 euro);
5) informācijas un publicitātes pasākumi par projekta īstenošanu (tiks īstenoti administratīvās kapacitātes ietvaros);
6) projekta vadība un tā īstenošana (indikatīvās izmaksas 2 006 868 euro).

4.3.5.4. pasākuma tiešās attiecināmās izmaksas ietver šādas galvenās izmaksu pozīcijas:
1) finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personāla izmaksas, kam piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai, 55. panta 1. punktā noteikto vienoto likmi. Šo likmi projektā plāno kā vienu izmaksu pozīciju 20 procentu apmērā no pārējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, kas nav tiešās personāla izmaksas, proti, no noteikumu projekta 13.1. apakšpunktā noteiktajām izmaksām. 
Vienotās likmes aprēķins balstīts uz šādiem pamatprincipiem, un tas ir:
- taisnīgs – likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (2022.gadā faktiskās izmaksas, no 2023. gada – viduspunkts), projekta personāla plānojumu (amatu klasifikāciju, skaitu, mēnešalgas grupu) un noslodzi 4.3.5.4. pasākuma projekta īstenošanā;
- objektīvs – 4.3.5.4. pasākumā paredzēts viens finansējuma saņēmējs, attiecīgi automātiski uzskatāms, ka tiek paredzēta vienāda un objektīva attieksme pret šo finansējuma saņēmēju;
- pārbaudāms – likmes aprēķins balstās uz normatīvajiem aktiem par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību, pieņēmumiem par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (2022.gadā faktiskās izmaksas, no 2023.gada – viduspunkts), projekta personāla plānojumu (amatu klasifikācija, skaits, mēnešalgas grupa) un noslodzi 4.3.5.4. pasākuma projekta īstenošanā. Likmes aprēķins ir sagatavots Excel formā, detalizēti norādot finansējuma saņēmēja projekta vadības un īstenošanas personālu, tā amata klasifikāciju, mēnešalgu grupu, plānoto atlīdzības apmēru un sociālās garantijas. Likmes aprēķins ir saskaņots ar Finanšu ministriju – vadošo iestādi 2023. gada 27. jūnijā;
- iepriekš noteikts – likmes piemērošanas nosacījumi tiek noteikti šajā TA projektā par 4.3.5.4. pasākuma īstenošanu.
Likmes aprēķinu pamato šādi normatīvie akti un informācijas avoti:
- Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums;
- Darba likums;
- MK 2022. gada 26. aprīļa noteikumi Nr. 262 “Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība”;
- MK 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 “Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients”;
- MK 2017. gada 28. februāra noteikumi Nr. 105 “Noteikumi par publisko iepirkumu līgumcenu robežvērtībām” (2. vai 3. punktā noteiktās robežvērtības);
- LM iekšējie darba samaksas noteikumi;
- LM kā ES fondu atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde) pieņēmumi par atlīdzības noteikšanas principiem turpmākajiem projekta īstenošanas gadiem (2022. gadā faktiskās izmaksas, no 2023.gada viduspunkts) un plānotā finansējuma saņēmēja pieņēmumi projekta personāla plānojumam (amatu klasifikāciju, skaitu, mēnešalgas grupu) un noslodzei 4.3.5.4. pasākuma projekta īstenošanā.
 Saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem un informācijas avotiem projekta vadībai un īstenošanai plānots piesaistīt šādu personālu: projekta vadītājs – 1 amata likme (39.1. amatu saime, VI līmenis, 13. mēnešalgu grupa), projekta koordinators – 2 amata likmes (39.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), projekta vadošais finansists – 1 amata likme (15.1. amatu saime, III līmenis, 10. mēnešalgu grupa), projekta asistents – 1 amata likme (39.1. amatu saime, I līmenis, 8. mēnešalgu grupa), grāmatvedis – 1 amata likme (17. amatu saime, IV līmenis, 9. mēnešalgu grupa), juriskonsults – 1 amata likme (24. amatu saime, II līmenis, 10. mēnešalgu grupa), vecākais eksperts – 3 amata likmes (39.1. amatu saime, IVB līmenis, 11. mēnešalgu grupa). Likmes aprēķinā iekļautā informācija nav tieši izmantojama projekta īstenošanai nepieciešamā valsts budžeta līdzekļu plānošanai, jo likmes aprēķins ir balstīts uz pieņēmumiem (proti, tā ir personāla un tam nepieciešamā finansējuma prognoze). 
Likmē iekļautās finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personāla izmaksas nav iekļautas nevienā citā 4.3.5.4. pasākuma izmaksu pozīcijā. Līdz ar to tiek nodrošināta likmē iekļauto izmaksu nošķiršana no citām izmaksām, kas paredzētas 4.3.5.4. pasākuma īstenošanai;  
2) kompensācija pašvaldībai par supervīzijas nodrošināšanu saskaņā ar atbildīgās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku supervīzijai, ko kompensē 70 procentu apmērā no minētajā metodikā noteiktās vienas vienības izmaksu standarta likmes. Minētā metodika ir saskaņota 2023. gada 1. ceturksnī. Līdzīgi kā 9.2.1.1. pasākuma projektā, kompensācija pašvaldībai tiks nodrošināta uz pašvaldības iesniegta kompensācijas pieprasījuma un pamatojošo dokumentu pamata;
3) iepirkuma līgumu izmaksas. Ar iepirkumu līgumiem 4.3.5.4. pasākumā saprot: iepirkumu līgumus, kuriem piemēro Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) nosacījumus un arī tos līgumus, kuriem nepiemēro PIL nosacījumus. Iepirkumu līgumi šajā pasākumā ir pakalpojuma (tai skaitā uzņēmumu) līgumi un piegādes (tai skaitā pirkumu) līgumi (saskaņā ar PIL 1. panta 27. un 28. punktu).  Publiskie iepirkumi tiks veikti saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, atklātu, nediskriminējošu konkursa procedūru;
4) komandējumu izmaksas finansējuma saņēmēja projekta īstenošanas un vadības personālam. Iekšzemes komandējumu un darba (dienesta) braucienu izmaksām piemēro vadošās iestādes  izstrādāto "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam īstenošanai". Ārvalstu komandējumu izmaksas projekta vadītājam un projekta īstenošanas personālam aprēķina un atlīdzina saskaņā ar normatīvo aktu par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi.

Netiešās attiecināmās izmaksas finansējuma saņēmējs plāno kā vienu izmaksu pozīciju 7 procentu apmērā no 4.3.5.4. pasākuma tiešajām attiecināmajām izmaksām. Minēto izmaksu likme 7 procentu apmērā ir noteikta, lai ievērotu vienotu pieeju nozares projektu īstenošanā (maksimāli, kur iespējams, atsevišķi izņēmumi iespējami, piemēram, daudzpakāpju projektos) un vienkāršotu netiešo izmaksu administrēšanas/ aprēķināšanas procesu. Pieejas maiņa neietekmēs 4.3.5.4. pasākuma uzraudzības rādītāju sasniegšanu un plānotās darbības tiks īstenotas pilnā apmērā.

Galvenās 4.3.5.4. pasākuma atbalstāmās darbības un īstenošanas nosacījumi:
1) profesionālās kompetences pilnveide. Atbalstāmo darbību īstenos iepirkuma procedūrā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Darbības ietvaros tiks izstrādātas un īstenotas profesionālās pilnveides izglītības programmas ar ievirzi un konkrētu specializāciju sociālajiem darbiniekiem un profesionālās pilnveides izglītības programmas valsts un pašvaldību sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu un to struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem. Tāpat arī paredzēta mācību moduļu izstrāde un integrēšana sociālā darba studiju programmās, tai skaitā, ja nepieciešams, veicot izmaiņu novērtēšanu akreditētā studiju virzienā, kura ietvarā studiju programma tiek īstenota, Augstākās izglītības kvalitātes aģentūrā, kā arī šo mācību moduļu īstenošana sociālajiem darbiniekiem un sociālā darba studiju programmu studentiem. Plānota ar  Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” 9.2.1.1. pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros izstrādātās mācību programmas ģimenes asistentiem aktualizēšana, atbilstošas profesionālās pilnveides izglītības programmas licencēšana un īstenošana fiziskām un juridiskām personām, kuras nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu. Atbalstāmās darbības ietvaros plānots sagatavot īstenošanai sociālā darba jomas izglītības programmu augstskolu mācībspēkiem, tai skaitā mācību prakšu vadītājiem, un veikt sociālā darba maģistra studiju programmās studējošo vai maģistra grādu ieguvušo potenciālo mācībspēku atlasi, padziļinātu mācību īstenošanu atlasīto potenciālo mācībspēku kompetenču pilnveidei docējamo studiju kursu satura un augstskolu pedagoģijas jomās, kā arī plānots īstenot esošo akreditēto sociālā darba studiju programmu mācībspēku stažēšanos pie sociālo pakalpojumu sniedzēja. Sociālā darba jomas izglītības programma sociālā darba maģistra studiju programmās studējošo vai maģistra grādu ieguvušo potenciālo mācībspēku padziļinātām mācībām kompetenču pilnveidei docējamo studiju kursu satura un augstskolu pedagoģijas jomās tiks izstrādāta un īstenota kā papildus kursi gan sociālā darba maģistra studiju programmās studējošajiem, gan arī maģistra grādu ieguvušajiem sociālā darba praktiķiem. Vienlaikus pakalpojuma sniedzējs nodrošinās profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanu aprūpes speciālistiem, sociālā darba maģistra studiju programmas īstenošanu un izglītības programmas īstenošanu supervizora kvalifikācijas iegūšanai sociālajiem darbiniekiem ar pieredzi sociālā darba praksē. Īstenojot sociālā darba maģistra studiju programmu, pakalpojuma sniedzējam būs jānodrošina, ka uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi iepirkuma procedūrā pakalpojuma sniedzējam pieejamais esošo valsts budžeta finansēto studiju vietu skaits programmas īstenošanas laikā netiek samazināts un projekta finansējums netiek izmantots valsts budžeta finansēto studiju vietu līdzfinansēšanai.
Profesionālās pilnveides izglītības programmas ar ievirzi un konkrētu specializāciju sociālajā darbā tiks izstrādātas un īstenotas kā papildus kursi sociālajiem darbiniekiem, kuri jau ieguvuši attiecīgu izglītību un kvalifikāciju sociālajā darbā, kā arī sociālā darba studiju programmu studentiem. Papildus pēc mācību kursu īstenošanas projekta ietvaros mācību programmu saturu paredzēts integrēt sociālā darba bakalaura studiju programmās kā uz konkrētās specializācijas apguvi virzītu konkrētu savstarpēji saistītu studiju kursu, ieskaitot studiju prakses, vienību, kura centrēta ap konkrētu ar specializācijas saturu atspoguļojušu problēmsituāciju. Atbalstāmās darbības ietvaros:
- mācību moduļu tiks izstrādāti un integrēti esošās sociālā darba studiju programmās un būs pieejami gan sociālā darba studiju programmu studentiem, gan sociālā darba praktiķiem, kuri jau ir ieguvuši atbilstošu kvalifikāciju;
- sociālā darba jomas izglītības programma sociālā darba maģistra studiju programmās studējošo vai maģistra grādu ieguvušo potenciālo mācībspēku padziļinātām mācībām kompetenču pilnveidei docējamo studiju kursu satura un augstskolu pedagoģijas jomās tiks izstrādāta un īstenota kā papildu kursi gan sociālā darba maģistra studiju programmās studējošajiem, gan arī maģistra grādu ieguvušajiem sociālā darba praktiķiem.
Minēto izglītības programmu izstrādei un īstenošanai pakalpojuma sniedzējs – izglītības iestāde, tiks izvēlēts iepirkuma procedūrā, līdz ar to nepiemērojot komercdarbības atbalsta nosacījumus.
Supervīzijas izmaksas pašvaldībām tiks kompensētas saskaņā ar atbildīgās iestādes izstrādātajā metodikā noteikto likmi, nepārsniedzot normatīvajā aktā par prasībām sociālā pakalpojuma sniedzējiem[1] noteikto minimālo supervīzijas apjomu sociālā darba speciālistiem.
 
[1] 2017. gada 13. jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.338 “Prasības sociālo pakalpojumu sniedzējiem” 9.2.1. apakšpunkts.

Kompensācija pašvaldībai paredzēta par supervīzijas nodrošināšanu klātienē vai attālināti (izmantojot tiešsaistes videosaziņas servisu) individuālās, grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesijās pašvaldību sociālo dienestu un citu pašvaldību izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu, izņemot, ja tie ir pašvaldības izveidotas kapitālsabiedrības un nodibinājumi vai kapitālsabiedrības, biedrības vai nodibinājumi, kurās pašvaldība ir dalībnieks,  sociālā darba speciālistiem, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata un kuriem ir SPSPL 41. vai 42. pantā noteiktā izglītība, un kas, tai skaitā ietver augstākminēto iestāžu un to struktūrvienību vadītājus un vadītāju vietniekus, aprūpētājus, ģimenes asistentus un citus nodarbinātos, kuri ir tieši iesaistīti sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanā un organizēšanā un kuriem ir  SPSPL 41. vai 42. panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā sociālā darba speciālista izglītība vai īsā cikla augstākā izglītība un sociālās palīdzības organizatora kvalifikācija. Kompensācija paredzēta par vienu stundu ilgu individuālās supervīzijas sesiju un trīs stundas ilgu grupas, komandas vai organizācijas supervīzijas sesiju. Pašvaldībai supervīzijas pakalpojuma sniedzējs ir jāizvēlas saskaņā ar normatīvajiem aktiem publisko iepirkumu jomā, īstenojot  konkurenci nodrošinošu, pārredzamu, nediskriminējošu un, kur tas ir attiecināms un atbilstošs projekta darbības specifikai, sociāli atbildīgu iepirkumu veikšanu, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem un tādējādi izslēdz komercdarbības atbalstu preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī. Ņemot vērā to, ka supervīzija atbilst Publisko iepirkumu likuma (turpmāk – PIL) 2. pielikuma "Veselības, sociālie un saistītie pakalpojumi" sadaļā ietvertajam CPV kodam – 85121270-6 "Psihiatru vai psihologu pakalpojumi" https://info.iub.gov.lv/lv/cpv (pakalpojums ir pietuvināts psihoterapijas un psihologa pakalpojumam, jo pēc būtības nodrošina līdzīgu atbalstu – garīgās veselības uzlabošana, iekšējā stresa mazināšana, emocionālā līdzsvara atgūšana, problēmsituāciju risināšana utml.), gadījumā, ja supervīzijas pakalpojuma paredzamā līgumcena ir mazāka par 750 000 euro, PIL nav jāpiemēro, savukārt, ja supervīzijas pakalpojuma paredzamā līgumcena ir 750 000 euro un vairāk, pašvaldībai ir jāveic iepirkums atbilstoši PIL 10. panta (2) daļā noteiktajam. Attiecīgi, ja supervīziju pakalpojuma paredzamā līgumcena kalendārajā gadā ir mazāka par 750 000 euro, organizējama tirgus izpēte, bet ja tā ir 750 000 euro vai lielāka,  organizējama konkursa procedūra. Vienlaikus pašvaldībai, veicot tirgus izpēti, lai nodrošinātu sociālā darba speciālistiem iespēju saņemt kvalitatīvu supervīziju, ir jāizvēlas supervīzijas pakalpojuma sniedzējs, kurš ir sertificēts un iekļauts sertificētu supervīzijas pakalpojuma sniedzēju reģistrā, kas publicēts tās organizācijas tīmekļa vietnē, kura pārstāv Latviju Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijā ANSE (Association of National Organisations for Supervision in Europe) (turpmāk – ANSE). Supervizoru sertifikāciju atbilstoši Eiropas nacionālo supervizoru organizāciju asociācijas ANSE prasībām īsteno Latvijas Supervizoru apvienība. Tā ir vienīgā supervizoru profesionālā organizācija, kas ir ANSE pilna statusa biedrs un veic sertifikāciju Latvijā atbilstoši ANSE izglītības prasībām. Atbilstoši ANSE nosacījumiem pilna biedra statusu var iegūt tikai viena organizācija no katras dalībvalsts. Šāda pieeja atbilst arī 2014. gada 26. februāra Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 64. panta 1. punktā noteiktajam, proti, ka dalībvalstis var izveidot un uzturēt vai nu apstiprināto darbuzņēmēju, piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju oficiālus sarakstus, vai nodrošināt sertifikāciju, ko veic sertifikācijas struktūras, kuras atbilst Eiropas sertificēšanas standartiem. Supervizora sertifikāts nozīmē supervizora profesionālās darbības savstarpējo atzīšanu Latvijas Supervizoru apvienības un ANSE kontekstā, un vienotu izpratni par supervizora profesionālajām vērtībām, mērķiem un ētiku. Latvijas Supervizoru apvienība ir izveidojusi arī Ētikas komisiju, kuras funkcijās, tai skaitā, ietilpst vispusīgi un objektīvi izvērtēt Ētikas kodeksā noteikto supervizoru profesionālās ētikas un uzvedības pamatprincipu pārkāpumus, sniegt atzinumus par Ētikas kodeksa pārkāpumiem, tajā skaitā arī atzinumu Sertifikācijas komisijai anulēt supervizora sertifikātu, kas ir papildu instruments supervizoru profesionalitātes uzturēšanai, kā arī strīdus jautājumu risināšanā starp supervizoru un supervīzijas pakalpojuma saņēmēju, pasūtītāju.
Tāpat Latvijas Supervizoru apvienība nodrošina arī dažādus supervizoru profesionālās kompetences pasākumus – seminārus, supervīzijas u.tml., kas  jebkuram supervizoram ir nepieciešamas saskaņā ar Supervizora profesijas standartā un ANSE nosacījumos noteikto. Attiecīgi Latvijas Supervizoru apvienības izsniegtais sertifikāts apliecina supervizora pakalpojuma kvalitāti, augstu profesionalitāti un profesijas integritāti, kā arī to, ka supervizors tik tiešām īsteno supervīzijas praksi un regulāri pilnveido savu profesionālo kompetenci. Vienlaicīgi, nodrošinot sertifikāciju, resertifikāciju, ētikas komisijas darbu, supervizoru profesionālās kompetences pasākumus, Latvijas Supervizoru apvienība nodrošina sertificēto supervizoru profesionalitātes, kvalitātes uzraudzību un veicināšanu. Supervizoru reģistrs ir pieejams Latvijas supervizoru apvienības tīmekļa vietnē: http://www.supervizija.lv/lv/sertificeti-supervizori/ un tajā uz 2023. gada 14. septembri ir reģistrēts 151 sertificēts supervizors, kas garantē pašvaldībām plašas iespējas izvēlēties piemērotāko supervīzijas pakalpojuma sniedzēju.
Pašvaldības netiek ierobežotas izvirzīt arī citus kritērijus, lai izvēlētos darbinieku vajadzībām atbilstošāko supervīzijas pakalpojuma sniedzēju. Piemēram, lai supervīzija sasniegtu nepieciešamo mērķi, būtiska ir supervīzijas pakalpojuma sniedzēja un sociālā darbinieka pozitīva savstarpējā sadarbības pieredze, proti, savstarpējā sapratne un saderība, kas lielā mērā ir atkarīga no spējas nodibināt emocionālo saikni. Pozitīvas emocionālās saiknes esamība supervizoru un sociālo darbinieku starpā veicina savstarpēju uzticēšanos un atklātību. Tikai izveidojot atklātu un abpusēju pozitīvu saskarsmi, ir iespējams pārrunāt problēmsituācijas, kas vairumā gadījumu ir saistītas ar sensitīviem aspektiem, izanalizēt tās un rast optimālāko risinājumu sociālā darbinieka psiholoģiskās un emocionālās spriedzes mazināšanai. Līdz ar to, izvēloties supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, ir svarīgi, lai tas atbilst pašvaldības sociālā darba speciālistu vajadzībām un pašvaldības sociālā darba speciālistiem ir bijusi veiksmīga iepriekšēja sadarbība, proti, ir izveidojusies pozitīva emocionālā saikne, sapratne, saderība un uzticēšanās ar supervizoru vai tieši pretēji –pamatojoties uz supervizora reputāciju, specializāciju, pieejamību vai citiem kritērijiem, pašvaldība var neizvēlēties līdzšinējo supervīzijas pakalpojuma sniedzēju un veidot jaunu sadarbību. Tāpat pašvaldībai ir svarīgi nodrošināt darbiniekiem pieejamu un ērti sasniedzamu supervīzijas sniegšanas vietu, izvēloties  supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, kurš var nodrošināt supervīziju pašvaldības administratīvajā teritorijā vai administratīvajā teritorijā, kurā pašvaldība ir izteikusi vēlmi saņemt šo pakalpojumu, kā arī pašvaldībās, kuras teritoriāli atrodas tālāk no reģionāliem centriem, supervīzijas var nodrošināt arī attālināti, izmantojot tiešsaistes videosaziņas servisu.
Tāpat, izvēloties supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, pašvaldībai ir jāpārliecinās, ka tam nav interešu konfliktu ar kādu no iesaistītajām pusēm, kas pieņem lēmumu par supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, ievērojot likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 1. panta 5. punktā noteikto interešu konflikta definīciju.
Svarīgi, ka pēc dalības supervīzijā supervīzijas pakalpojuma sniedzējs sniedz informācija pašvaldībai par supervīzijas problēmjautājumu risināšanas dinamiku, izvirzīto mērķu sasniegšanas progresu, kā arī būtiskiem identificētiem jautājumiem, ko nepieciešamas risināt ārpus īstenotās supervīzijas.
Ja nepieciešams, supervīzijas dalībnieku grupu komplektēšanu pašvaldība veic sadarbībā ar supervīzijas pakalpojuma sniedzēju. Lai nodrošinātu pietiekamu dalībnieku skaitu grupas un komandas supervīzijas dalībnieku grupā, ja nepieciešams, pašvaldības var savstarpēji sadarboties un dalībnieku skaitu komplektēt, apvienojot vairāku pašvaldību sociālā darba speciālistus.
Pašvaldība slēdz līgumu ar izvēlēto supervīzijas pakalpojuma sniedzēju, vienojoties par supervīzijas nodrošināšanas grafiku, periodu un apmaksas veidu, pilnībā priekšfinansē supervīzijas pakalpojumu un reizi ceturksnī pieprasa finansējuma saņēmējam kompensēt supervīzijas pakalpojuma izmaksas, iesniedzot dokumentus, kas apliecina supervīzijas nodrošināšanu, tās apjomu, informāciju par supervīzju dalībniekiem un supervizoriem, kuri nodrošināja supervīzijas pakalpojumu. Vienlaikus finansējuma saņēmējs var lūgt pašvaldību sniegt informāciju par plānoto supervīziju norisi, lai izlases veidā varētu klātienē pārbaudīt supervīziju nodrošināšanu sociālā darba speciālistiem.
Tāpat arī plānots nodrošināt metodiku un to ietvaros mācību programmu, ja nepieciešams, arī e-mācību formātā, izstrādi, ja nepieciešams, aktualizāciju, kā arī mācību programmu īstenošanu metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, par dažādām sociālā darba metodēm, formām un uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā apguvei. Atbalstāmo darbību īstenos iepirkuma procedūrā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs, tai skaitā izstrādājot un, ja nepieciešams, aktualizējot metodikas un to ietvaros mācību programmas, ja nepieciešams, arī e-mācību formātā, sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, par dažādām sociālā darba metodēm, formām un uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā, kā arī īstenojot 4.3.5.4. pasākumā un 9.2.1.1. pasākumā izstrādātās mācību programmas metodiku sociālajam darbam ar dažādām klientu grupām, par dažādām sociālā darba metodēm, formām un uz personu centrētas pieejas ieviešanai sociālo pakalpojumu sniegšanā apguvei. Iepirkumā izvēlētais pakalpojuma sniedzējs nodrošinās e-mācību materiālu izvietošanu internetā, to pieejamību ikvienam interesentam, kā arī e-mācību izsludināšanu un grupu komplektēšanu. Tehniskā realizācija (platforma, kurā tiks nodrošināta e-mācību izvietošana) pašlaik nav zināma, jo pretendents tiks izvēlēts iepirkumu procedūrā. Līguma ietvaros ar pakalpojuma sniedzēju var tikt paredzēts finansējums digitālās platformas pielāgojumiem, kā arī uzturēšanas izdevumiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu E-mācību materiālu izvietošanu un pieejamību. E-mācību materiāli būs LM īpašums;

2) profesionālā atbalsta tīkla izveide sociālā darba attīstībai. Atbalstāmās darbības iepirkuma procedūrā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs:
- veiks valsts un pašvaldību, biedrību un nodibinājumu sociālo pakalpojumu sniedzēju sociālā darba speciālistu – līderu atlasi, tai skaitā, izstrādās līderu atlases kritērijus;
- izstrādās un īstenos profesionālās pilnveides izglītības programmu šo izvēlēto speciālistu līderības prasmju attīstībai;
- organizēs līderu saliedēšanas pasākumus un atbalsta grupas;
- veiks darba tirgus piedāvājuma izvērtējumu par iespējām ar sociālā darba jomu saistīto nozaru citu profesiju pārstāvju pārkvalifikācijai par sociālā darba speciālistiem, tai skaitā izvērtēs profesionālo kvalifikāciju reglamentējošos normatīvos aktus un tajos nepieciešamās izmaiņas pārkvalifikācijas īstenošanai, izvērtēs pārkvalifikācijas praksi un izstrādās priekšlikumus tālākai pārkvalifikācijas īstenošanas pilnveidei;
- veiks priekšizpēti, ņemot vērā ārvalstu pieredzi, par starpdisciplinārās ekspertu komandas ieviešanu sociālā darba un vadības līmeņa speciālistu atbalstam valsts un pašvaldību iestādēs, biedrībās un nodibinājumos, kas sniedz sociālos pakalpojumus, un atbilstoši veiktās priekšizpētes rezultātiem, izstrādās starpdisciplināras ekspertu komandas ieviešanas modeli, tai skaitā vadlīnijas ekspertu komandas sadarbībai ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem un ekspertu komandas darbības finansēšanas mehānismu;
- īstenos pilotprojektu minētā modeļa ieviešanai, paredzot, ka starpdisciplinārā ekspertu komanda piedalās atbalsta sniegšanā sociālo pakalpojumu sniedzējiem vismaz 20 krīzes gadījumos, piemēram, sarežģītos, problemātiskos klientu, starpinstitucionālās sadarbības, iestādes iekšējās darba organizācijas u.c. gadījumos, kuru risināšanā iestādei nepieciešams ārējo ekspertu atbalsts. Pēc pilotprojekta īstenošanas, ja nepieciešams, izstrādātais modelis tiks precizēts;

3) informatīvi izglītojošie pasākumi un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumi. Atbalstāmās darbības ietvaros iepirkuma procedūrā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs organizēs informatīvi izglītojošos pasākumus, tai skaitā darbnīcas, domnīcas un vasaras skolas par sociālā darba aktualitātēm un sociālā darba veikšanai nepieciešamo prasmju pilnveidi, izstrādās un izdos periodisko izdevumu par sociālā darba aktualitātēm un grāmatu par aktuālajām sociālā darba teorijām un metodēm. Tāpat arī plānots organizēt starpprofesionāļu un starpnozaru tematiskās diskusijas, lai nodrošinātu viedokļu apmaiņu par sociālā darba attīstībai un starpinstitucionālajai, starpnozaru sadarbībai aktuālajiem jautājumiem, kā arī organizēt vienas dienas reģionālos seminārus pašvaldību sociālā darba speciālistiem un sociālo pakalpojumu sniedzējiem par aktualitātēm sociālā darba jomā, tai skaitā par izmaiņām normatīvajos aktos. Vienlaikus, sākot ar 2024. gadu, paredzēts nodrošināt ikgadējās konferences organizēšanu par sociālā darba jomas aktualitātēm. Papildus plānots arī izstrādāt informatīvo kampaņu stratēģijas un atbilstoši tām īstenot informatīvās kampaņas sabiedrības informēšanai par sociālā darba jomas aktualitātēm;

4)  izvērtējumu veikšana. Atbalstāmās darbības ietvaros iepirkuma procedūrā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs izstrādās:
- metodoloģiju monitoringa veikšanai par sabiedrības uzticēšanos pašvaldību sociālajiem dienestiem un atbilstoši izstrādātajai metodoloģijai  veiks sabiedrības uzticēšanās monitoringu sabiedriskās domas aptaujas veidā. Papildus tiks sniegti priekšlikumi sabiedrības uzticēšanās pašvaldību sociālajiem dienestiem veicināšanai, kā arī nodrošināta katra izvērtējuma rezultātu izplatīšana. Veicot monitoringu, personas datu apstrāde nav paredzēta;
- metodoloģiju sociālo darbinieku darba apstākļu un atlīdzības sistēmas izvērtējuma veikšanai un atbilstoši tai veiks izvērtējumus par sociālo darbinieku darba apstākļiem un atlīdzības sistēmu. Plānots, ka pēc katra izvērtējuma veikšanas tiks sniegti priekšlikumi sociālo darbinieku darba apstākļu un atlīdzības sistēmas pilnveidei, kā arī nodrošināta katra izvērtējuma rezultātu izplatīšana. Veicot darba apstākļu un atlīdzības sistēmas izvērtējumu, paredzēta personas datu apstrāde. Apstrādes nolūks: iegūt sociālo darbinieku novērtējumu par darba apstākļiem un atlīdzības sistēmas efektivitāti.
Personas datu veidi atbilstoši izpētes ietvaros plānotajai mērķa grupai:
•        sociālo darbinieku un viņu darba devēju viedoklis par sociālo darbinieku darba apstākļiem un atlīdzības sistēmas efektivitāti darba vietā;
•        sociālo darbinieku amats attiecīgajā institūcijā, atlīdzības apmērs, sociālās garantijas, darba vides raksturojums;
•        intervijas vai fokusgrupas diskusiju dalībnieki – dalībnieka amats pašvaldībā vai sociālā dienesta sadarbības institūcijā, balss, intervijas vai fokusgrupas laikā paustais viedoklis uz uzdodamo jautājumu – intervijas vai fokusgrupas diskusiju fiksēšanai audioierakstā vai citā līdzvērtīgā informācijas fiksēšanas veidā.
Datu subjektu kategorijas:
•        sociālo pakalpojumu sniedzēju institūciju vadītāji un sociālie darbinieki – viedokļu par sociālo darbinieku darba apstākļiem un atlīdzības sistēmas efektivitāti darba vietā noskaidrošanai un starpziņojuma sagatavošanai.
Datus apstrādās Finansējuma saņēmēja (Pārziņa) izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Anonimizēti dati tiks nodoti Finansējuma saņēmējam pētījuma ziņojuma veidā. Pētījuma ziņojums būs publiski pieejams.
Datu glabāšanas termiņš: pakalpojuma sniedzējs datus dzēš pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas dienā. Pamatojums – ar akta parakstīšanu abas puses apliecina līguma izpildi atbilstošā kvalitātē un līgumā noteiktajām prasībām. Tādējādi nav pamats pakalpojuma sniedzējam glabāt ilgāk datus, jo akts ir pierādījums tam, ka pasūtītājs ir pieņēmis izpildīto darbu bez iebildumiem. Šo aktu, nevis ar pētījuma veikšanu saistīto dokumentāciju, pakalpojuma sniedzējs var izmantot savu leģitīmo interešu aizsardzībai, piemēram, nesaņemtā maksājuma piedziņai.
Personas, kuras šos datus var saņemt: datus paredzēt nodot tikai finansējuma saņēmējam līguma izpildes nolūkā iesniedzot gala novērtējumu jau bez personas datiem;
- metodoloģiju sociālā darba prakses izpētei pašvaldībās dažādos Latvijas reģionos un atbilstoši tai veiks izvērtējumu par sociālā darba praksi dažādās pašvaldībās Latvijas reģionos. Pēc izvērtējuma veikšanas tiks sniegti priekšlikumi sociālā darba prakses pilnveidei pašvaldībās, kā arī nodrošināta izvērtējuma rezultātu izplatīšana. Sociālā darba prakses izpētes ietvaros paredzēta personas datu apstrāde. Apstrādes nolūks: sociālā darba prakses – metožu, darba noslodzes, specializāciju, labās prakses apzināšana dažādās pašvaldībās Latvijas reģionos.
Personas datu veidi atbilstoši izpētes ietvaros plānotajai mērķa grupai:
•        sociālā darbinieka amats attiecīgajā institūcijā, darbā pielietot metožu apraksts, specializācijas raksturojums, klientu lietu skaits.
•        intervijas vai fokusgrupas diskusiju dalībnieki – dalībnieka amats pašvaldībā vai sociālā dienesta sadarbības institūcijā, balss, intervijas vai fokusgrupas laikā paustais viedoklis uz uzdodamo jautājumu - intervijas vai fokusgrupas diskusiju fiksēšanai audioierakstā vai citā līdzvērtīgā informācijas fiksēšanas veidā.
Datu subjektu kategorijas:
•        sociālo dienestu vadītāji un sociālā darba speciālisti – informācija par pielietotajām metodēm sociālā darba praksē, sociālo darbinieku specializāciju, noslodzi, labās prakses piemēri.
Datus apstrādās finansējuma saņēmēja (Pārziņa) izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Anonimizēti dati tiks nodoti finansējuma saņēmējam pētījuma ziņojuma veidā. Pētījuma ziņojums būs publiski pieejams.
Datu glabāšanas termiņš: pakalpojuma sniedzējs datus dzēš pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas dienā. Pamatojums – ar akta parakstīšanu abas puses apliecina līguma izpildi atbilstošā kvalitātē un līgumā noteiktajām prasībām. Tādējādi nav pamats pakalpojuma sniedzējam glabāt ilgāk datus, jo akts ir pierādījums tam, ka pasūtītājs ir pieņēmis izpildīto darbu bez iebildumiem. Šo aktu, nevis ar pētījuma veikšanu saistīto dokumentāciju, pakalpojuma sniedzējs var izmantot savu leģitīmo interešu aizsardzībai, piemēram, nesaņemtā maksājuma piedziņai.
Personas, kuras šos datus var saņemt: datus paredzēt nodot tikai finansējuma saņēmējam līguma izpildes nolūkā iesniedzot gala novērtējumu jau bez personas datiem;
- projekta ex-post izvērtējumu, ietverot vismaz projekta sasniegto rezultātu un ietekmes novērtējumu, kā arī novērtējumu par sociālā darba klientu grupu, kuri saņem sociālos pakalpojumus, aktuālajām vajadzībām un izaicinājumiem turpmākai sociālā darba attīstībai. Pēc izvērtējuma veikšanas paredzēts sniegt priekšlikumus par nepieciešamajiem ieguldījumiem un pasākumiem sociālā darba attīstībai Latvijā, kā arī nodrošināt ex – post izvērtējuma rezultātu izplatīšanu. Veicot ex-post izvērtējumu paredzēta personas datu apstrāde. Apstrādes nolūks: Projekta ieguldījumu efektivitātes sociālā darba attīstībā novērtēšana, veicot padziļinātas ekspertīzes pētījumu ex-post.
Personas datu veidi atbilstoši izpētes ietvaros plānotajai mērķa grupai:
•        sociālā dienesta vadītāju viedokļiem par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumiem un to analīzi – starpziņojuma sagatavošanai;
•        sociālā dienesta sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāju amats attiecīgajā institūcijā vai pašvaldībā, sociālā dienesta sadarbības institūciju un pašvaldību nosaukums, vadītāja paustais viedoklis un izpratne par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumiem un iegūto rezultātu analīzi – starpziņojuma sagatavošanai;
•       intervijas vai fokusgrupas diskusiju dalībnieki – dalībnieka amats pašvaldībā vai sociālā dienesta sadarbības institūcijā, balss, intervijas vai fokusgrupas laikā paustais viedoklis uz uzdodamo jautājumu - intervijas vai fokusgrupas diskusiju fiksēšanai audioierakstā vai citā līdzvērtīgā informācijas fiksēšanas veidā.
Datu subjektu kategorijas:
•        sociālo dienestu vadītāji un sociālā darba speciālisti – viedokļu par sociālā darba praksi ietekmējošiem institucionāliem un profesionāliem faktoriem mērījumus un to analīzi noskaidrošanai un starpziņojuma sagatavošanai;
•        sociālā dienesta sadarbības institūciju un pašvaldību vadītāji – viedokļu un izpratnes par sociālā dienesta vietu un lomu sabiedrībā mērījumiem un iegūto rezultātu analīzi noskaidrošanai un starpziņojuma sagatavošanai
Datus apstrādās finansējuma saņēmēja (Pārziņa) izvēlēts pakalpojuma sniedzējs. Anonimizēti dati tiks nodoti finansējuma saņēmējam pētījuma ziņojuma veidā. Pētījuma ziņojums būs publiski pieejams.
Datu glabāšanas termiņš: pakalpojuma sniedzējs datus dzēš pieņemšanas – nodošanas akta parakstīšanas dienā. Pamatojums – ar akta parakstīšanu abas puses apliecina līguma izpildi atbilstošā kvalitātē un līgumā noteiktajām prasībām. Tādējādi nav pamats pakalpojuma sniedzējam glabāt ilgāk datus, jo akts ir pierādījums tam, ka pasūtītājs ir pieņēmis izpildīto darbu bez iebildumiem. Šo aktu, nevis ar pētījuma veikšanu saistīto dokumentāciju, pakalpojuma sniedzējs var izmantot savu leģitīmo interešu aizsardzībai, piemēram, nesaņemtā maksājuma piedziņai.
Personas, kuras šos datus var saņemt: datus paredzēt nodot tikai finansējuma saņēmējam līguma izpildes nolūkā iesniedzot gala novērtējumu jau bez personas datiem.
Mērķa grupas atbilstības nosacījumi:
1) sociālo pakalpojumu sniedzēju atbilstība tiks pārbaudīta valsts informācijas sistēmas  "Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēma" daļā  "Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrs", pārliecinoties, ka sociālo pakalpojumu sniedzējs ir reģistrējies minētajā reģistrā. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs;
2) īstenojot profesionālās kompetences pilnveides pasākumus, kā arī mācību programmas metodiku apguvei, izņemot e-mācību programmas, sociālā darba speciālistu atbilstība tiks pārbaudīta, izvērtējot, vai attiecīgajam speciālistam iesaistīšanās brīdi atbalstāmajā darbībā ir sociālā darba speciālista izglītība, pieprasot izglītības dokumenta kopiju. Izglītības dokumentu kopijas tiks uzglabātas elektroniskā veidā. LM rīcībā esošie statistikas dati parāda, ka pašvaldību sociālajos dienestos strādājošo sociālā darba speciālistu īpatsvars, kuriem ir likumā noteiktā izglītība 2019. gadā bija 90,67% , 2020. gadā – 91,21%, 2021. gadā – 92,26%, bet 2022. gadā - 89,39%. Līdz ar to, lai veicinātu likuma normu izpildi par izglītības prasībām, kas nepieciešamas, lai nodarbinātu sociālā darba speciālistus, plānots atbalstu sniegt sociālā darba speciālistiem ar SPSPL 41. un 42.pantā noteikto izglītību. Lai pārbaudītu, vai attiecīgais speciālists, kurš strādā sociālā darba speciālista amatā ir ar SPSPL 41. un 42.pantā noteikto izglītību, nepieciešama izglītības dokumentu pārbaude. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieeju datiem (darba ņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, nodarbinātības statuss, nodarbinātības periods), Datu noliktavas sistēmā tiks pārbaudīts, vai attiecīgais speciālists iesaistīšanās brīdī atbalstāmajā darbībā ir nodarbināts uz darba līguma pamata pie konkrētā darba devēja. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs;
3) iestāžu, biedrību un nodibinājumu un to struktūrvienību vadītāju un vadītāju vietnieku atbilstība tiks izvērtēta, balstoties uz sociālo pakalpojumu sniedzēja atsūtītu apliecinājumu par personas ieņemamo amatu attiecīgajā institūcijā, piesakot kandidātus dalībai profesionālās kompetences pilnveides pasākumam. Apliecinājums tiks iesniegts finansējuma saņēmēja piesaistītam pakalpojuma sniedzējam, piesakot kandidātus dalībai profesionālās kompetences pilnveides pasākumam. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieeju datiem (darba ņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, nodarbinātības statuss, nodarbinātības periods) Datu noliktavas sistēmā tiks pārbaudīts, vai attiecīgais speciālists uz iesaistīšanās brīdi pasākumā ir nodarbināts uz darba līguma pamata pie konkrētā darba devēja. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs;
4) aprūpes speciālistu atbilstība tiks izvērtēta, balstoties uz sociālo pakalpojumu sniedzēja atsūtītu apliecinājumu par personas ieņemamo amatu attiecīgajā institūcijā, piesakot kandidātus dalībai profesionālās kompetences pilnveides pasākumam. Apliecinājums tiks iesniegts finansējuma saņēmējam, piesakot kandidātus dalībai profesionālās kompetences pilnveides pasākumam. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieeju datiem (darba ņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, nodarbinātības statuss, nodarbinātības periods), Datu noliktavas sistēmā tiks pārbaudīts, vai attiecīgais speciālists uz iesaistīšanās brīdi pasākumā ir nodarbināts uz darba līguma pamata pie konkrētā darba devēja. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs;
5) personu, kas nodrošina ģimenes asistenta pakalpojumu, atbilstība tiks pārbaudīta, balstoties uz sociālo pakalpojumu sniedzēja atsūtītu apliecinājumu par personas ieņemamo amatu attiecīgajā institūcijā vai deleģējuma līgumu par pakalpojuma sniegšanu. Apliecinājums tiks iesniegts finansējuma saņēmējam, piesakot kandidātus dalībai profesionālās kompetences pilnveides pasākumam. Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieeju datiem (darba ņēmēja vārds, uzvārds, personas kods, nodarbinātības statuss, nodarbinātības periods), Datu noliktavas sistēmā tiks pārbaudīts, vai attiecīgais speciālists uz iesaistīšanās brīdi pasākumā ir nodarbināts uz darba līguma pamata pie konkrētā darba devēja. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs;
6) mācībspēku atbilstība tiks pārbaudīta saziņā ar attiecīgo augstākās izglītības iestādi, pieprasot rakstveida apliecinājumu par mācībspēka nodarbināšanu attiecīgai augstākās izglītības iestādei. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs. Stažēšanās procesā iesaistīta persona tiks uzskatīta par atbilstošu mērķa grupai periodā, kurā notiek individuālās stažēšanās programmas īstenošana;
7) studentu atbilstība tiks pārbaudīta saziņā ar attiecīgo augstākās izglītības iestādi, pieprasot rakstveida apliecinājumu par studējošā līguma ar augstākās izglītības iestādi numuru un datumu, kā arī studenta apliecības numuru. Mērķa grupas atbilstības pēcpārbaudi veiks finansējuma saņēmējs. Mācībās iesaistīta persona tiks uzskatīta par atbilstošu mērķa grupai periodā, kurā apgūst attiecīgo studiju programmu.
Personas datu apstrāde tiks veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27.aprīļa regulu (ES) 2016/679 par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (Vispārīgā datu aizsardzības regula) un ar ko atcelta Direktīva 95/46/EK;
8) 4.3.5.4. pasākuma mērķa grupu atbilstība iesaistei informatīvi izglītojošajos pasākumos (darbnīcas, domnīcas un vasaras skolas), starpprofesionāļu un starpnozaru tematiskajās diskusijās, reģionālajos semināros, kā arī ikgadējā konferencē netiks pārbaudīta, ņemot vērā, ka šiem pasākumiem nav plānota tieša ietekme uz rādītāju sasniegšanu. Minētajos pasākumos tiks iekļauti dalībnieki, kuri, piesakoties pasākumam, būs norādījuši kādai no attiecīgā pasākuma mērķa grupām atbilstošu amatu vai statusu.

4.3.5.4. pasākumā komercdarbības atbalsts atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5. pantā minētajām raksturojošām pazīmēm nav attiecināms uz:
1) profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādes un īstenošanas un augstākās izglītības programmu pilnveides un īstenošanas, tai skaitā mācībspēku stažēšanās sociālo pakalpojumu sniedzēju iestādēs Latvijā ietvaros plānoto atbalstu:
- pakalpojuma sniedzējam, jo izglītības iestādes tiks izvēlētas iepirkuma procedūrā;
- augstskolām un to mācībspēkiem un sociālā darba studiju programmu studentiem, jo apmācāmie var arī vēl nebūt mācībspēki konkrētā augstskolā vai nodarbināti pie konkrēta sociālo pakalpojumu sniedzēja, kā arī mācību laikā vai pēc mācībām viņi var mainīt darba vietu;
- sociālo pakalpojumu sniedzējiem, izņemot sociālo pakalpojumu sniedzējus,  kas nodarbojas ar saimnieciskām aktivitātēm un kuriem atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013);

2) supervīzijas nodrošināšanas ietvaros plānoto atbalstu:
- kompensāciju pašvaldībai par supervīziju nodrošināšanu pašvaldības sociālā dienesta un citu pašvaldības izveidoto sociālo pakalpojumu sniedzēju iestāžu sociālā darba speciālistiem atbilstoši SPSPL 9. panta sestajā daļā noteiktajam;
- atbalstu supervīzijas pakalpojuma sniedzējam, kas tiks izvēlēts iepirkuma procedūrā;
- supervīzijas atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbināti pašvaldībās uz darba līguma pamata;

3) metodiku izstrādes un mācību īstenošanas metodiku apguvei ietvaros plānoto atbalstu:
- pakalpojuma sniedzējam, jo tas tiks izvēlēts iepirkuma procedūrā;
- mācību atbalstu metodiku apguvei sociālo pakalpojumu sniedzējiem un tajos nodarbinātajiem, izņemot sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas nodarbojas ar saimnieciskām aktivitātēm un kuriem atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;
- e – mācību atbalstu metodiku apguvei, kas būs publiski pieejamas jebkuram interesentam;

4) profesionālā atbalsta tīkla izveides sociālā darba attīstībai ietvaros plānoto atbalstu:
- pakalpojumu sniedzējiem, jo tie tiks izvēlēti iepirkuma procedūrā;
- profesionālās pilnveides izglītības programmas līderības prasmju attīstībai un starpdisciplinārās ekspertu komandas atbalstu sociālo pakalpojumu sniedzējiem un tajos nodarbinātajiem uz darba līguma pamata, izņemot sociālo pakalpojumu sniedzējus, kas nodarbojas ar saimnieciskām aktivitātēm un kuriem atbalsts tiks sniegts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013;
5) informatīvi izglītojošo pasākumu un sabiedrības izpratnes un informētības veicināšanas pasākumu, izvērtējumu, tai skaitā ex -post izvērtējuma nodrošināšanas ietvaros plānoto atbalstu:
- pakalpojumu sniedzējiem, jo tie tiks izvēlēti iepirkuma procedūrā;
- informatīvi izglītojošu atbalstu sabiedrībai kopumā, tai skaitā 4.3.5.4. pasākuma mērķa grupām;

6) informācijas un publicitātes pasākumu par projekta īstenošanu un projekta vadības un īstenošanas nodrošināšanas ietvaros plānoto atbalstu finansējuma saņēmēja projekta personālam, jo Labklājības ministrija ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas neveic saimniecisko darbību. 
Preču un pakalpojumu iegāde notiks konkurenci nodrošinošā, pārredzamā, nediskriminējošā un beznosacījumu konkursa procedūrā, kas atbilst publiskā iepirkuma principiem, un tādējādi tiks izslēgts komercdarbības atbalsts preču un pakalpojumu sniedzēju līmenī. Paredzot projekta personāla darba vietas aprīkojuma izmaksas, tiks ievērots Vadlīniju Nr.1.2. “Vadlīnijas attiecināmo izmaksu noteikšanai Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gada plānošanas periodā” 33. punktā noteiktais, tai skaitā ņemts vērā nodarbinātā iesaistes periods projektā pret projekta kopējo īstenošanas ilgumu.  
Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. panta pirmo daļu “pašvaldībai, kuras teritorijā ir deklarētā personas dzīvesvieta, ir pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību”, bet saskaņā ar šī panta ceturto daļu “pašvaldības, kuras nav izveidojušas nepieciešamos sociālo pakalpojumu sniedzējus, slēdz līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem savā teritorijā vai ar citām pašvaldībām par minēto sociālo pakalpojumu sniegšanu un samaksu. Šie sociālie pakalpojumi pilnībā vai daļēji tiek finansēti no pašvaldības budžeta.” Saskaņā ar Pašvaldību likuma 7.pantu pašvaldības saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu pašvaldība atsevišķu tās autonomajā kompetencē ietilpstošu pārvaldes uzdevumu var deleģēt citai personai. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta otro daļu Valsts var izveidot sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādes vai slēgt līgumus ar citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem valsts nodrošināto sociālo pakalpojumu sniegšanai.
Pasākuma ietvaros plānots atbalsts gan biedrībām un nodibinājumiem, ar kuriem pašvaldībām vai valstij ir noslēgti līgumi par sociālo pakalpojumu sniegšanu, gan biedrību un nodibinājumu izveidotajiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nav noslēgts augstākminētais līgums ar pašvaldību vai valsti. Attiecīgi, ja biedrībai vai nodibinājumam būs noslēgts līgums par pakalpojuma sniegšanu ar pašvaldību vai valsti, attiecīgais līgums būs jāiesniedz kopā ar pieteikumu atbalstam pasākuma ietvaros. Bet, ja šāds līgums nebūs noslēgts, tad tiks piemēroti komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumi.

Atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.panta pazīmēm atbalsts biedrībām un nodibinājumiem pasākuma ietvaros kvalificējas kā komercdarbības atbalsts, jo:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem, un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona – pazīmei atbilst, jo atbalsts tiks sniegts ES kohēzijas politikas programmas ietvaros;

2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts – pazīmei atbilst, jo atbalsta ietvaros tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu sniedzēju nodarbināto profesionālā kompetence, kas veicinās attiecīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai – pazīmei atbilst, jo atbalsts paredzēts tikai saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus, kā arī, kuri ir biedrības vai nodibinājumi;

4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū – pazīmei atbilst, jo atbalsta ietvaros tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu sniedzēju nodarbināto profesionālā kompetence, kas veicinās attiecīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un konkurētspēju.

Katrā atsevišķā gadījumā tiks vērtēta potenciālā atbalsta saņēmēja atbilstība vai neatbilstība valsts atbalsta nosacījumiem. Ja sociālo pakalpojumu sniedzējs ir valsts vai pašvaldības izveidota iestāde komercdarbības atbalsta nosacījumi netiks piemēroti, jo attiecīgais sociālo pakalpojumu sniedzējs veic darbības valsts deleģētās funkcijas ietvaros. Ja sociālo pakalpojumu sniedzējam – biedrībai, nodibinājumam, pašnodarbinātai personai ir līgums par pakalpojuma sniegšanu ar pašvaldību vai valsti, tad, uzrādot šo līgumu, arī netiks piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi. Citiem sociālo pakalpojumu sniedzējiem komercdarbības atbalsta nosacījumi tiks piemēroti, jo izpildās visas 4 komercdarbības atbalsta pazīmes:
1) finansiālo palīdzību tieši vai pastarpināti sniedz no valsts, pašvaldības vai Eiropas Savienības līdzekļiem, finanšu līdzekļiem, pār kuriem valsts vai pašvaldības institūcijām vai to pilnvarotām juridiskajām personām ir kontrolējoša ietekme, vai citiem publiskiem līdzekļiem, un par finansiālās palīdzības noteikšanu ir atbildīga valsts vai pašvaldības institūcija vai tās pilnvarota juridiskā persona – pazīmei atbilst, jo atbalsts tiks sniegts ES kohēzijas politikas programmas ietvaros;

2) saņemot finansiālo palīdzību, komercsabiedrība iegūst ekonomiskas priekšrocības, kādas tā nevarētu iegūt tirgus apstākļos vai tad, ja komercdarbības atbalsts netiktu sniegts – pazīmei atbilst, jo atbalsta ietvaros tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu sniedzēju nodarbināto profesionālā kompetence, kas veicinās attiecīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti;

3) finansiālā palīdzība neattiecas uz visām komercsabiedrībām vienādi, bet ir paredzēta komercsabiedrībām atkarībā no to lieluma, darbības veida vai atrašanās vietas, kā arī citiem diferencējošiem kritērijiem vai arī ir paredzēta tikai konkrētai komercsabiedrībai – pazīmei atbilst, jo atbalsts paredzēts tikai saimnieciskās darbības veicējiem, kuri sniedz sociālos pakalpojumus, kā arī, kuri ir biedrības vai nodibinājumi;

4) finansiālā palīdzība ietekmē tirdzniecību un izkropļo konkurenci Eiropas Savienības iekšējā tirgū – pazīmei atbilst, jo atbalsta ietvaros tiks pilnveidota sociālo pakalpojumu sniedzēju nodarbināto profesionālā kompetence, kas veicinās attiecīgo sociālo pakalpojumu sniedzēju sniegto pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un konkurētspēju.

Izglītību sociālā darba studiju programmās Latvijā ir iespēja apgūt 6 augstskolās, no kurām 2 ir privāti saimnieciskās darbības veicēji. Kopumā visas augstskolas, kuras nodrošina sociālā darba studiju programmas ir saimnieciskās darbības veicēji, jo arī valsts izveidotās augstskolas nodrošina ne tikai valsts budžeta finansētās, bet arī maksas studiju vietas sociālā darba studiju programmu ietvaros. Attiecīgi augstskolas kā pakalpojuma sniedzēji tiks piesaistītas, piemērojot iepirkumu procedūru.
Attiecībā uz gala labuma saņēmējiem – TA projekta 18.5. apakšpunktā minētajiem potenciālajiem mācībspēkiem komercdarbības atbalsts nav piemērojams ne mācību, ne stažēšanās ietvaros, jo apmācāmie var arī vēl nebūt mācībspēki konkrētā augstskolā, vai arī mācību laikā vai pēc mācībām var mainīt darba vietu.
4.3.5.4. pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējs sadarbojas ar LM izveidoto Sociālā darba speciālistu sadarbības padomi, kas konsultē finansējuma saņēmēju pasākuma īstenošanas procesā, analizē pasākuma ieviešanas progresu un sniedz priekšlikumus pasākuma ieviešanas pilnveidei, kā arī saskaņo sociālā darba specializācijas profesionālās pilnveides izglītības programmu izstrādei, profesionālās pilnveides mācību moduļos iekļaujamās tēmas, metodiku saturu un izstrādātos līderu atlases kritērijus.
Tāpat arī paredzēts, ka finansējuma saņēmējs izstrādās kārtību, kādā pārliecinās par interešu konflikta, krāpšanas un korupcijas risku neesamību, tostarp identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu un krāpšanas un korupcijas riskus, kas rada apdraudējumu vai kaitējumu projekta īstenošanā, nosaka veicamos pasākumus un izstrādā darbības plānu interešu konflikta un krāpšanas un korupcijas risku preventīvai novēršanai un gadījumiem, kad interešu konflikts, krāpšana vai korupcija ir atklāta.
4.3.5.4. pasākuma investīcijām būs tieša pozitīva ietekme uz horizontālo principu “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesību ievērošana” (skat. skaidrojumu pie anotācijas 8. punkta “Horizontālā ietekme”). Savukārt uz horizontālajiem principiem “Klimatdrošināšana”, “Energoefektivitāte pirmajā vietā” un “Nenodarīt būtisku kaitējumu” 4.3.5.4. pasākumam nav ietekmes.
4.3.5.4. pasākuma ESF Plus investīcijām piemērots 158. intervences kods “Pasākumi, ar ko uzlabo vienlīdzīgu un savlaicīgu piekļuvi kvalitatīviem, ilgtspējīgiem un cenas ziņā pieejamiem pakalpojumiem” atbilstoši Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam.