Anotācija (ex-ante)

    Noteikumu 2.5. apakšpunktā ietvertā studiju programmas iekļaušanas akreditētā studiju virzienā procedūra un kārtība tās īstenošanai, kas paredz novērtēšanas procedūrā iesaistīt divus centra apstiprinātus ekspertus, no kuriem viens ir ārvalstu eksperts), neatbilst standartiem un vadlīnijām, kas nosaka ekspertu piesaisti, paredzot, ka ārējā kvalitātes nodrošināšana jāveic ārējo ekspertu grupām, kurās ir iekļauts vismaz viens students un kopumā ekspertu grupa jāveido, lai nodrošinātu izvērtējumu no dažādiem skatupunktiem: no augstskolas/koledžas, mācībspēku (akadēmiskās vides pārstāvis), studentu un darba devēju/ nozares profesionāļu (nozares pārstāvju). Pašlaik, ievērojot noteikumu 2.5. apakšpunktā noteikto un vispārējo noteikumos ietverto kārtību tiek piesaistīti divi eksperti - akadēmiskās vides pārstāvis un darba devēju pārstāvis, taču nav iespējams piesaistīt studentu, tā kā noteikumu 2.5. apakšpunkts konkrēti nosaka, ka novērtēšanu veic tikai divi eksperti, tādējādi tā kā procedūras izmaksas ir atkarīgas arī no ekspertu skaita, centram nav iespējams piesaistīt studentu noteikumu 2.5. apakšpunktā minētās procedūras veikšanai, kas, savukārt rada būtisku neatbilstību standartiem un vadlīnijām. Esošais tiesiskais regulējums nenodrošina atbilstību standartu un vadlīniju 2.1. un 2.4. standartam, kas paredz, ka jāaptver vairāki aspekti (kas jau tiek vērtēti studiju virzienu un to programmu novērtēšanas un akreditācijas procesā), kā arī paredz studenta iesaisti ekspertu grupā.
    Noteikumu 2.5. apakšpunkts, paredzēja risināt divus jautājumus:
1. novērst administratīvo slogs Centram un Studiju kvalitātes komisijai, kam pēc katras studiju programmas licencēšanas būtu jāmaina studiju virzienu akreditācijas lapas;
2. paredzēt, ka Studiju kvalitātes komisija lemj par studiju programmas, kas licencēta pēc studiju virziena akreditācijas, iekļaušanu studiju virzienā divu gadu pēc licencēšanas, kas ir nepieciešams, lai pārliecinātos par studiju programmas īstenošanas kvalitāti, ievērojot Augstskolu likuma 55.³ panta otrajā daļa noteikto, kā arī lai studiju programmai būtu saņemts novērtējums, kas atbilstoši noteikumu 16. punktam ir obligāts.
Taču Augstskolu likuma 55.³ panta otrās daļas regulējums faktiski attiecas uz jauniem studiju virzieniem, kuriem, pēc to atvēršanas un tiem atbilstošo pirmo studiju programmu licencēšanas, ir jāveic akreditācija, kas ļautu pārliecināties par attiecīgā jaunā studiju virziena un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanās kvalitāti. Šādu pašu pieeju nevar attiecināt uz tiem studiju virzieniem un tiem atbilstošajam studiju programmām, kas jau ir tikuši akreditēti un kuriem ir noteikts kārtējais akreditācijas termiņš, kas arī var būt divi gadi, ja konstatēti trūkumi vai seši gadi. Ievērojot minēto, ka kārtējās akreditācijas maksimālais termiņš ir 6 gadi, bet minimālais termiņš ir divi gadi, nav saskatāma praktiska lietderība, lai starp kārtējo studiju virzienu akreditāciju veiktu studiju programmu iekļaušanas akreditētā studiju virzienā novērtēšanas procedūru, kas rada papildu administratīvo resursu piesaisti gan augstskolām/koledžām, gan Centram. Praksē ir novērots, ka, lai tikai iekļautos noteikumu 2.5. apakšpunktā noteiktajā 2 gadu termiņā, augstskola veic studiju programmas iekļaušanas akreditētā studiju virzienā procedūru un pēc tam uzreiz iesniedz iesniegumu tā paša studiju virziena akreditācijai, kurā šī pati studiju programma atkārtoti tiek novērtēta ar 6-8 mēnešu intervālu, kas tādējādi veido nelietderīgu resursu patēriņu un pārklājošos novērtējumu veikšanu.
Turklāt, ievērojot, ka 2019. gadā paredzētā kārtējā studiju virzienu akreditācija tika pagarināta (pirms tam pēdējās studiju virzienu akreditācijas pārsvarā notika 2013. gadā), paredzot to veikt līdz 2024. gadam atkarībā no studiju virziena (Augstskolu likuma pārejas noteikumu 48. punkts), kas vēl veidoja kādu saprātīgu pamatojumu, kāpēc studiju programmas iekļaušanas procedūru piemēro piem., 2021. gadā piemēro studiju programmai, kuras iekļaujamas studiju virzienos, kas akreditējami tikai 2024.gadā, tad pašlaik šādas procedūras veikšanai, kad notiek pēdējo 2024. gadā plānoto studiju virzienu akreditācija, nevar saskatīt praktisku nepieciešamību. Tādējādi noteikumu 2.5. apakšpunktā ietvertā procedūra ir bijusi faktiski pagaidu risinājums kārtējās akreditācijas starpposmā licencēto studiju programmu īstenošanas kvalitātes pārbaudei, kas atbilstoši pašreizējai situācijai, vairs nav nepieciešama.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 22. jūnija rīkojumu Nr. 436 "Par Izglītības attīstības pamatnostādnēm 2021.–2027. gadam" – pilnveidojot augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanas procesu un institūciju kvalitātes kultūras stiprināšanu, paredzēts ieviest ciklisku institucionālo akreditāciju, tādējādi turpinot iepriekšējā periodā sāktās reformas augstākās izglītības kvalitātes un konkurētspējas uzlabošanā. Ieviešot jaunu kvalitātes novērtēšanas modeli, nav plānots turpināt licencēto studiju programmu iekļaušanas akreditētajos studiju virzienos procedūru.
    Noteikumu 2.5.¹ apakšpunkts nosaka, ka studiju virzienā iekļautu studiju programmu, kā arī studiju virziena akreditācijas procesā akreditēto studiju programmu, kuras novērtējums ir “viduvēji” ir iespējams iesniegt atkārtotai novērtēšanai, ja studiju virziena akreditācijas termiņš ir seši gadi.
Noteikumu 2.5.¹ apakšpunktu nepieciešams precizēt attiecībā uz tādu studiju programmu atkārtotu novērtēšanu, kas to saņēmušas noteikumu 2.5. apakšpunktā noteiktās procedūras kārtībā, paredzot noteikt minētās procedūras piemērošanas termiņu, tādejādi saskaņojot noteikuma normas savstarpēji. Vienlaikus, tā kā minētā tiesību norma paredz, ka Studiju kvalitātes komisija pieņem lēmumu tikai par tādām studiju programmām, kas ietilpst studiju virzienā, kas akreditēts uz sešiem gadiem, bet vienlaikus noteikumu 31.² punkts paredz, ka noteiktos gadījumos atkārtoti novērtētas var tikt arī studiju programmas, kas ietilpst tādā studiju virzienā, kas akreditēts uz diviem gadiem, tad norma precizējama, novēršot pretrunas starp 2.5.¹ un 31.² punkta regulējumu.
    Noteikumu 31. punkts neparedz, ka Studiju kvalitātes komisijas lēmums tiek publicēts, tādējādi nav iespējas uzzināt informāciju par studiju virzienu un to programmu novērtēšanas un akreditācijas procesā konstatētajiem vispārējiem riskiem, risinājumiem, kas var būt aktuāli gan potenciāliem studējošajiem, gan esošajiem, kā arī konkrētās augstskolas vai koledžas turpmākās darbības nodrošināšanā, lai uzlabotu studiju virzienu un tam atbilstošo studiju programmu īstenošanu un iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu. Līdz ar to esošais tiesiskais regulējums nenodrošina atbilstību standartu un vadlīniju 2.6. standartam, kas paredz, ka ja aģentūra pieņem jebkādu uz ziņojuma balstītu oficiālu lēmumu, šis lēmums jāpublicē kopā ar ziņojumu.
    Latvija ir ratificējusi 1997. gada 11. aprīļa Eiropas reģiona konvenciju par to kvalifikāciju atzīšanu, kas saistītas ar augstāko izglītību (Convention on the Recognition of Qualifications Concerning Higher Education in the European Region) un parakstījusi Boloņas deklarāciju (Joint declaration of the European Ministers of Education), ar kuru apņemas izveidot ārējās kvalitātes nodrošināšanas sistēmu atbilstoši standartiem un vadlīnijām augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanai. Tādējādi esošais regulējums nenodrošina pilnvērtīgu atbilstību Latvijas starptautiskajām saistībām,  Latvijas kā asociācijas biedra saistību ievērošanu Eiropas augstākās izglītības telpā, kā arī ietekmē gan centra kā Eiropā atzītas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas aģentūras statusu, gan rada riskus augstskolu vai koledžu novērtēšanā, lai to atzītu Eiropas augstākās izglītības telpā, ja netiks mainīta esošais tiesiskais regulējums.

    Tiesību akta projektā paredzēts svītrot noteikumu 2.5. apakšpunktu.
    Savukārt, lai nodrošinātu no Augstskolu likuma 1.panta 1.¹ punkta izrietošo, ka valsts atzītus izglītības dokumentus var izsniegt tikai akreditētas studiju programmas, tiesību akta projekts paredz noteikt, ka licencētas studiju programmas līdz to novērtēšanai pielīdzina akreditētām studiju programmām, ievērošanu, paredzot, ka akreditētam studiju virzienam atbilstošas studiju programmas, kura ir licencēta pēc attiecīgā studiju virziena akreditācijas, atbilstību Augstskolu likuma 1. panta 1.¹ punktā minētajam nosacījumam līdz kārtējai attiecīgā studiju virziena akreditācijai vai cikliskai augstskolu akreditācijai, apliecina Studiju kvalitātes komisijas lēmums par šādas studiju programmas licencēšanu.
    Tiesību akta projekts precizē noteikumu 2.5.¹ apakšpunkta redakciju, paredzot, ka atkārtotai novērtēšanai var iesniegt tikai tās studiju programmas, attiecībā uz kurām studiju programmas iekļaušanas akreditētā studiju virzienā procedūra ir tikusi piemērota līdz 2024. gada 31. augustam. Tāpat, ievērojot pretrunas starp noteikumu 2.5.¹ apakšpunktā noteikto Studiju kvalitātes komisijas lēmumu pieņemšanas kompetenci un noteikumu 31.² apakšpunktā noteiktajām tiesībām iesniegt atkārtotai novērtēšanai arī tās studiju programmas, kuras atbilst studiju virzienam, kas akreditēts uz diviem gadiem, tiesību akta projekts paredz precizēt noteikumu 2.5.¹ apakšpunkta redakciju, svītrojot no tās vārdus, kas paredzēja lēmumu pieņemšanu tikai par tām studiju programmām, kuras atbilst uz sešiem gadiem akreditētam studiju virzienam.
    Tiesību akta projekts paredz papildināt noteikumu 31. punktu, nosakot, ka Studiju kvalitātes komisijas lēmumu centrs publicē centra tīmekļvietnē. Lai nodrošinātu, ka Studiju kvalitātes komisijas lēmuma publicēšanā tiktu ievēroti fiziskas personas datu aizsardzības vispārīgie principi, ir paredzēts, ja Studiju kvalitātes komisijas lēmums satur datus, kas ļauj identificēt fizisko personu, pirms lēmuma publicēšanas, fizisko personu datus anonimizē.
    Vienlaikus, lai nodrošinātu saprātīgu pāreju uz jauno tiesisko regulējumu un nerādītu nelabvēlīgas tiesiskas sekas augstskolām un koledžām, kuras ir veikušas darbu un ieguldījušas resursus studiju programmas iekļaušanai akreditētā studiju virzienā, kas rezultējies oficiālā iesniegumā par attiecīgās procedūras uzsākšanu centrā, tiesību akta projekts paredz pārejas periodu nosakot, ka tiesību akta projekta 1.1., 1.2. un 1.5. apakšpunkts stājas spēkā 2024. gada 1. septembrī, tādējādi nosakot konkrētu atskaites termiņu jaunā tiesiskā regulējuma piemērošanai. Līdz norādītajam termiņam augstskolas vai koledžas iesniegums studiju programmas iekļaušanai akreditētā studiju virzienā, tiks izskatīts atbilstoši tiesību normām, kas būs spēkā līdz 2024. gada 31. augustam.