1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
Likumprojekta mērķis ir noteikt, ka dokumentu iesniegšana Dienestā un lēmuma saņemšana notiek tiešsaistē Meža valsts reģistrā, kā arī paredzēt pārejas periodu līdz 2023.gada 1.jūlijam, kad dokumentu iesniegšana un saņemšana notiek gan tiešsaistē Meža valsts reģistrā, gan izmantojot patlaban normatīvajos aktos noteiktās iespējas.
Likumprojekts paredz arī precizēt Dienesta amatpersonas un to tiesības.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Valsts meža dienests (turpmāk -Dienests) ir valsts informācijas sistēmas – Meža valsts reģistra pārzinis. Dienests Meža valsts reģistrā veic uzdevumus šajā likumā noteikto funkciju īstenošanai, tostarp saņem e-pakalpojuma pieprasījumu un sniedz e-pakalpojuma rezultātu.
Administratīvā procesa likuma 56. panta pirmā daļa paredz iespēju vērsties iestādē dažādos veidos, gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā. Šis regulējums attiecas gan uz iesniegumu par administratīvā akta izdošanu, gan uz iesniegumu par faktiskās rīcības veikšanu.
Sekmīgai Valsts meža dienesta sniegto pakalpojumu un procesu digitalizācijai, tai skaitā 2020.gadā realizētā projekta “Zemkopības ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstība” apakšprojektā “Valsts meža dienesta informācijas sistēmas papildinājumu izstrāde un integrācija ar zemkopības nozares koplietošanas risinājumiem” izstrādātās elektroniskas pieteikšanās iespējas pilnīgai ieviešanai nepieciešams noteikt, ka dokumentu iesniegšana Dienestā un lēmuma saņemšana notiek tiešsaistē Meža valsts reģistrā.
Šobrīd klients Dienestam iesniegumus iesniedz, izmantojot dažādus iesniegumu iesniegšanas veidus: rakstveidā (papīra veidā vai kā elektroniski parakstītu dokumentu), mutiski vai tiešsaistē Meža valsts reģistrā.
Ņemot vērā, ka Dienests nodrošina dažāda veida pakalpojumus meža apsaimniekošanas un medību jomā, lai paātrinātu informācijas apriti, kā arī samazinātu monetāro un ar iesnieguma sagatavošanu, parakstīšanu un nosūtīšanu saistīto slogu, ar likumprojektu paredzēts pāriet uz iesniegumu iesniegšanu un lēmumu saņemšanu tikai tiešsaistē Meža valsts reģistrā, paredzot pārejas periodu.
Vienlaikus, saistībā ar plānotajām izmaiņām iesniegumu iesniegšanas kārtībā, ir nepieciešamas arī izmaiņas Dienesta izdoto dokumentu paziņošanas kārtībā.
Tomēr, ņemot vērā, ka meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem un medniekiem ir noteikti daudz un dažādi pienākumi, kas ietver aktīvu sadarbību ar Dienestu, kuras efektīva un ātra izpilde ir nodrošināma, izmantojot tikai elektronisko saziņu, ar likumprojektu tiek noteikts, ka turpmāk Dienesta pieņemto lēmumu saņemšana notiek tiešsaistē Meža valsts reģistrā.
Tāpat, veicot izmaiņas iesniegumu iesniegšanas kārtībā, ir ņemts vērā, ka daļai fizisko personu, var nebūt datoru vai iemaņu darbā ar datoru. Tādējādi, lai šādām personām nebūtu jāvēršas vairākkārtīgi Dienesta klientu apkalpošanas centrā, Valsts un pašvaldību vienotajā klientu apkalpošanas centrā, jau sākotnējā posmā pie iesnieguma iesniegšanas tiks nodrošināts, ka persona tiek informēta par iespēju izvēlēties sev ērtāko normatīvajos aktos noteikto nelabvēlīga administratīvā akta saņemšanas veidu. Minēto persona varēs nodrošināt, iesniegumā norādot sev vēlamo nelabvēlīga administratīvā akta saņemšanas veidu.
Lai izpildītu iestādes funkcijas pārejas periodā, kamēr tiek testēti elektroniskie risinājumi pirms pārejas uz tikai elektronisku informācijas apriti, personām tiek saglabātas iespējas vērsties Dienestā ar iesniegumiem dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā, kā arī tiek paredzēta iespēja iesniegumus un dokumentus iesniegt tiešsaistē. Katrai personai reģistrā (lietotāja profilā) būs pieejama visa informācija apkopotā veidā (iesniegumi, lēmumi).
Likumprojekts paredz noteikt, ka dokumentu iesniegšana Dienestā un lēmuma saņemšana notiek tiešsaistē Meža valsts reģistrā. Lai izpildītu iestādes funkcijas pārejas periodā, kamēr tiek testēti elektroniskie risinājumi pirms pārejas uz tikai elektronisku informācijas apriti, personām tiek saglabātas iespējas vērsties Dienestā ar iesniegumiem dažādos veidos – gan ar iesniegumu mutvārdos, gan rakstveidā, kā arī tiek paredzēta iespēja iesniegumus un dokumentus iesniegt tiešsaistē. Katrai personai reģistrā (lietotāja profilā) būs pieejama visa informācija apkopotā veidā (iesniegumi, lēmumi).
Likumprojektā paredzēts, ka persona, izmantojot šim mērķim Meža valsts reģistrā izveidotu tiešsaistes pakalpojumu, var pilnvarot citu personu iesniegt iesniegumu un saņemt pakalpojuma rezultātu. Pilnvaras Meža valsts reģistrā reģistrē strukturētu datu veidā.
Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17. panta pirmo daļu un otrās daļas 4. punktu Dienesta ģenerāldirektors kā iestādes vadītājs organizē iestādes funkcijas pildīšanu un atbild par to, kā arī vada iestādes administratīvo darbu, ieceļ amatā un atbrīvo no tā amatpersonas. Iestādes vadītājs izveido iestādes struktūru un apstiprina iestādes amatu sarakstu. Minētā informācija tiek publicēta un aktualizēta iestādes mājaslapā internetā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Iestādes amatu sarakstā iekļautās amatpersonas ir atbildīgas par iestādes funkciju un uzdevumu izpildi, tāpēc nav nepieciešams papildus likumā uzskaitīt konkrētus amatus, kuri atbild par iestādes funkciju izpildi.
Likumprojektā precizēts Valsts meža dienesta likuma 3.pants, nenosakot Dienesta amatpersonu nosaukumus.
Saskaņā ar Meža likuma 5. pantu fiziskām personām valsts un pašvaldības mežā transportlīdzekļus atļauts lietot, tikai pārvietojoties pa ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos meža aizsardzības, valsts aizsardzības vai sabiedrības drošības uzdevumu veikšanai, kā arī meža apsaimniekošanas darbu veikšanai, saskaņojot ar meža īpašnieku vai tiesisko valdītāju. Dienests nodrošina meža uguns apsardzību mežos un purvos. Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada19. aprīļa noteikumu Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi” 423.6. un 423.7. apakšpunktu, meža ugunsnedrošajā laikposmā aizliegts braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem, ja tas nav saistīts ar deleģēto funkciju un uzdevumu izpildi, un ekspluatēt mežā un purvos vai uz tos šķērsojošiem ceļiem transportlīdzekļus un citus mehāniskus ar bojātu iekšdedzes dzinēja gāzu izplūdes sistēmu. Lai veiktu pārbaudes un novērstu iespējamos pārkāpumus ir nepieciešams piešķirt Dienesta amatpersonām tiesības apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus uz ceļiem, kā arī dabiskām brauktuvēm mežā. Par ugunsdrošības prasību pārkāpšanu meža zemē Dienests ir tiesīgs piemērot administratīvo atbildību. Pēdējo gadu tendences liecina, ka meža videi pieaug rekreatīvā slodze, attīstās dažādi sporta veidi- bezceļa auto un kvadriciklu izmantošana meža vidē, auto tūrisms, kurā tiek izmantots auto transports. Konstatējot iespējamo pārkāpumu, Dienesta amatpersonām, veicot uzraudzību mežā ir nepieciešamas tiesības apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus. Lai efektīvi veiktu medību uzraudzību ūdensputnu medībās ūdens tilpnēs, izmantojot ūdens transportlīdzekli, ir nepieciešams paplašināt Dienesta amatpersonu tiesības attiecībā uz ūdens transportlīdzekļu apturēšanu medību laikā.
Likumprojekts paredz precizēt 7.panta 9.punktu un noteikt Dienesta amatpersonām tiesības apturēt motorizētus braucošus sauszemes transportlīdzekļus un ūdens transportlīdzekļus.
Patlaban Valsts meža dienesta likuma 7.panta 10.punkts nosaka, ka Dienesta amatpersonām ir tiesības izskatīt administratīvo pārkāpumu lietas un uzlikt administratīvo sodu par pārkāpumiem, kuru izskatīšana saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir piekritīga Dienestam. Administratīvās atbildības likuma 46.panta pirmā daļa paredz, ka amatpersona veic administratīvā pārkāpuma procesu: uzsāk administratīvā pārkāpuma procesu, veic izmeklēšanas darbības, piemēro procesuālos piespiedu līdzekļus, pieņem lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā. Tāpēc nepieciešams precizēt 7.panta 10.punktu atbilstoši Administratīvās atbildības likumam.
Likumprojekts paredz precizēt Valsts meža dienesta likuma 7.panta 10.punktu atbilstoši Administratīvās atbildības likumam.
Par 7.panta 11.punktu
Attīstoties tehnoloģijām, arī Dienesta lietošanā atrodas tehniskie līdzekļi, kurus var izmantot meža apsaimniekošanu un izmantošanu, un medības regulējošo normatīvo aktu prasību ievērošanas uzraudzībā, tādējādi radot iespēju savlaicīgi atklāt un novērst iespējamos pārkāpumus. Izmantojot tehniskos līdzekļus pārkāpumu gadījumā ir iespējams iegūtos pierādījumus (fotogrāfijas, video materiālus, skaņu ierakstus) fiksēt un nostiprināt, kā arī pievienot lietas materiāliem gadījumos, kad ir uzsākta administratīvā lietvedība vai kriminālpārkāpuma gadījumā- lietas materiāli novirzīti Valsts policijai izskatīšanā. Attiecībā uz medību kontroli norādāms, ka līdz šim gadījumos, kad medībās, veicot pārbaudi personai ar medību ieroci, Dienesta amatpersonām ir radušās aizdomas par to, ka persona ir lietojusi alkoholu, narkotiskās, psihotropās vai toksiskās vielas, ir jāpiesaista Valsts policijas pārstāvis pārbaudes veikšanai. Praksē ir konstatēts, ka Valsts policijas piesaiste ir laikietilpīga un kavējoša operatīvai Dienesta amatpersonas rīcībai. Atsevišķos gadījumos Valsts policijas piesaiste nav sekmīga objektīvu iemeslu pēc. Paplašinot Dienesta amatpersonu tiesības uz normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ekspresdiagnostikas testu narkotisko un psihotropo vielu ietekmes noteikšanai izmantošanu, valsts pārvaldē tiktu efektivizēti uzraudzības procesi- tiktu atslogots Valsts Policijas amatpersonu darbs un radīti apstākļi Dienesta operatīvākai rīcībai un pārkāpuma fiksēšanai.
Likumprojekts paredz paplašināt Dienesta amatpersonām piešķirtās tiesības uzraudzības darba īstenošanā.
Patlaban spēkā esošā Valsts meža dienesta likuma 10.panta redakcija faktiski paredz vienu apstrīdēšanas pakāpi vairāk, nekā tas noteikts Administratīvā procesa likumā.
Dienesta amatpersonu – mežziņu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību var apstrīdēt un pārsūdzēt virsmežzinim, kas ir reģionālās struktūrvienības vadītājs. Dienesta iekšējie normatīvie akti nosaka, ka adresātam nelabvēlīgie administratīvie akti ir jāsaskaņo ar reģionālās struktūrvienības speciālistu un vecāko inspektoru juridiskajos jautājumos. Pārsūdzības virsmežzinim gadījumos, lietu izskatīšanā piedalās tie paši speciālisti, kuri piedalījās dokumentu saskaņošanā pie pirmreizējā lēmuma pieņemšanas. Līdz ar to administratīvā sloga mazināšanas privātpersonām nolūkā paredzēts, ka zemākā līmeņa amatpersonu pieņemtos administratīvos aktus var pārsūdzēt ģenerāldirektoram, bet ģenerāldirektora pieņemtie lēmumi pārsūdzami tiesā.
Likumprojektā paredzēts precizēt Dienesta izdoto administratīvo aktu un faktiskās rīcības apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, samazinot apstrīdēšanas pakāpes un tādējādi kopumā panākot operatīvāku administratīvo aktu un faktiskās rīcības tiesiskuma pārbaudi. Vienlaikus likumprojektā ir precizēta pārsūdzēšanas kārtība lēmumiem administratīvo pārkāpumu lietās, nosakot konkrētu un personai skaidru pārsūdzības kārtību.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji, mednieki
- meža īpašnieki un tiesiskie valdītāji, mednieki
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Nē2.2.5. uz konkurenci:
Nē2.2.6. uz nodarbinātību:
Nē2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.2. Cita informācija
5.3. Cita informācija
6.4. Cita informācija
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
7.5. Cita informācija
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Tiks paātrināts informācijas aprites process kopumā, kā arī samazināsies administratīvais slogs, jo tiks ietaupīti gan finanšu resursi, gan patērētais laiks iesniegumu/lēmumu sagatavošanai un paziņošanai, kā arī to apstrādei.