23-TA-1086: Noteikumu projekts starptautiskā līguma apstiprināšanai (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības nolīgumu par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noslēgtu un īstenotu jaunu divpusējās sadarbības starpvaldību nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību (turpmāk – Nolīgums). Pašlaik spēkā esošais, 1994. gada 6. jūlijā Rīgā noslēgtais Amerikas Savienoto Valstu valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas grozīts un pagarināts, tika noslēgts pirms Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti. Nolīgums aptver visas zinātņu jomas, ieskaitot sociālās zinātnes, nosaka sadarbības principus un mehānismus, kā arī akcentē iekļaujošu pieeju un atvērtās zinātnes pieeju. Nolīguma īstenošanai tā izpildītāji (pētniecības finansēšanas institūcijas) var noslēgt īstenošanas līgumus, kuros var aprakstīt attiecīgās sadarbības veidu un apmēru, kā arī visas procedūras, kas jāievēro, tajā skaitā finansēšanu, izmaksu sadalīšanu un citus būtiskus jautājumus, kā arī puses var periodiski sasaukt kopīgas sanāksmes, lai atvieglotu sadarbības prioritāro jomu un īstenošanas pasākumu noteikšanu. Nolīguma pielikumos ir noteikti principi intelektuālā īpašuma aizsardzībai un sadarbības drošības principi.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts izstrādāts, lai noslēgtu un īstenotu jaunu divpusējās sadarbības starpvaldību nolīgumu starp Latvijas Republikas valdību un Amerikas Savienoto Valstu valdību par zinātnisko un tehnoloģisko sadarbību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik spēkā esošais, 1994. gada 6. jūnijā Rīgā noslēgtais Amerikas Savienoto Valstu valdības un Latvijas Republikas valdības līgums par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās, kas grozīts un pagarināts, ir noslēgts pirms Latvija kļuva par Eiropas Savienības dalībvalsti un Latvijai nebija saistoši Eiropas Savienības (turpmāk – Savienības) normatīvie akti muitas jomā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Nolīguma IV panta 2. punkts nosaka, ka iekārtas, ko nosūtītāja Puse nodrošina kopīgu pasākumu veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu, ir uzskatāmas par zinātniskām un nav komerciālas, un saņēmēja Puse veic pasākumus, lai panāktu šādu iekārtu ievešanu bez muitas nodokļa saskaņā ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem par nodokļu atvieglojumu jautājumiem.
Gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ precēm tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem preces ievedot Savienības teritorijā, nosaka Savienības normatīvie akti muitas jomā, konkrētajā gadījumā Padomes 2009.gada 16.novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – Regula Nr. 1186/2009). Tādēļ nolīguma projektā paredzētie nosacījumi attiecībā uz ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma piemērošanu nevar būt pretrunā ar Regulā Nr. 1186/2009 noteiktajām prasībām.
Regulas Nr. 1186/2009 XI nodaļa “Materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un aparāti” paredz ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu zinātniskajai izpētei paredzētām iekārtām.
Regulas Nr. 1186/2009 51. panta 1. punkts nosaka, ka iekārtām, ko nekomerciāliem nolūkiem ieved zinātniskas pētniecības iestādes vai organizācijas, kas dibinātas ārpus Savienības, vai to vārdā, piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem. Atbrīvojumu piešķir ar nosacījumu, ka iekārtas:
a) ir paredzētas tam, lai Regulas Nr. 1186/2009 51.panta 1. punktā minēto iestāžu vai organizāciju locekļi vai pārstāvji tās atbilstīgi izmantotu saskaņā ar zinātniskās sadarbības nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot starptautiskas zinātniskas pētniecības programmas zinātniskas pētniecības iestādēs, kuras dibinātas Savienībā un kuras dalībvalstu kompetentās iestādes ir apstiprinājušas minētajam nolūkam;
b) paliek ārpuskopienas valstī rezidējošas fiziskas vai juridiskas personas īpašums laikā, kamēr tās atrodas Savienības muitas teritorijā.[1]
“Iekārtas” ir instrumenti, aparatūra un mašīnas un to palīgierīces, ieskaitot rezerves daļas, un darbarīki, kas īpaši paredzēti to apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai, kurus izmanto zinātniska pētījuma nolūkā. Par “nekomerciālā nolūkā ievestām” uzskata iekārtas, ko paredzēts izmantot nekomerciāla mērķa zinātniska pētījuma nolūkiem.[2]
Iekārtas, kas ievestas ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1186/2009 51. pantā, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par samaksu vai bez tās, par to iepriekš neziņojot kompetentajām iestādēm.[3]
Papildus Nolīguma īstenošanā ir jāievēro Regulas Nr. 1225/2011[4] 19. panta prasības, t.i., lai iegūtu atļauju iekārtu ievešanai bez ievedmuitas nodokļiem atbilstīgi Regulas Nr. 1186/2009 51. un 52. pantam, zinātniski pētniecisko iestāžu vai organizāciju, kas atrodas ārpus Savienības, vadītāji vai to pilnvaroti pārstāvji iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur atrodas Savienībā reģistrētā zinātniski pētnieciskā iestāde vai organizācija, iekļaujot tajā šādas ziņas:
a) Savienības un trešo valstu pētniecības iestāžu savstarpējā zinātniskās sadarbības nolīguma kopiju;
b) iekārtu precīzu komercnosaukumu, kā arī to daudzumu un vērtību un attiecīgā gadījumā to paredzamo klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā;
c) iekārtas izcelsmes valsti un nosūtīšanas valsti;
d) vietu, kur izmantojama iekārta;
e) izmantojumu, kam iekārta paredzēta, un tās izmantojuma ilgumu.[5]
Kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas šādu preču sūtījumu saņēmēja iestāde vai organizācija, attiecībā uz 19. pantā minētajiem pieteikumiem visos gadījumos pieņem tiešu lēmumu.[6]
Atbilstoši Muitas likuma 3. panta astotajai daļai, Regulas Nr. 1186/2009 izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Zinātnisko instrumentu, aparātu un materiālu, kas saistīti ar zinātni, ievešanu ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa ir iespējams izskatīt arī saskaņā ar Regulas Nr. 1186/2009 42., 43. un 44. - 46. panta nosacījumiem, papildus ievērojot Regulas Nr. 1225/2011 2. pantā, 4. - 12. pantā norādīto, ja tie ir paredzēti publiskām iestādēm, vai privātām iestādēm, kas darbojas sabiedrības labā zinātnes jomā (zinātnisko pētniecību), un tos ieved vienīgi nekomerciāliem mērķiem.
Šajā gadījumā Regulas Nr. 1225/2011 nosaka, ka “zinātnisks instruments vai aparāts” ir instruments vai aparāts, kas savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots zinātniskam darbam.[7]
Zinātniska instrumenta vai aparāta objektīvi tehniski parametri ir parametri, kas raksturo šā instrumenta vai aparāta konstrukcijas īpašības vai tā pielāgojumus, salīdzinot ar standarta instrumentu vai aparātu, kuri ļauj panākt augsta līmeņa rezultātus, kas nav vajadzīgi rūpnieciska vai komerciāla uzņēmuma darbu veikšanai.[8]
Lai saņemtu zinātnisko instrumentu vai aparātu bez ievedmuitas nodokļiem, muitas iestādē jāiesniedz pieteikums, norādot tajā Regulas Nr. 1225/2011 5. panta 2. punktā norādīto informāciju un ietverot dokumentārus pierādījumus, kur sniegtas ziņas par instrumenta vai aparāta parametriem un tā tehniskajām specifikācijām.[9]
Atbrīvojums attiecas arī uz rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas zinātniskajiem instrumentiem vai aparātiem, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas vai papildierīces ieved reizē ar šādiem instrumentiem un aparātiem vai gadījumā, ja tās ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tās paredzētas instrumentiem vai aparātiem.
Regulas Nr. 1186/2009 128. panta 1. punkta “d” apakšpunkts nosaka, ka atbrīvojumu no muitas nodokļiem piešķir saskaņā ar parastajām privilēģijām un neaizskaramību, kas izriet no kultūras, zinātniskās vai tehniskās sadarbības līgumiem, kuri noslēgti ar trešajām valstīm.
Pēc Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ieteikuma Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) konsultējās ar Eiropas Komisiju (Nodokļi un muita, Savienības muitas tarifu nodaļa, TAXUD/A/4) par to, vai nolīguma projektā paredzētais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nav pretrunā ar Eiropas Savienības muitas tiesību aktiem, ja nolīguma IV panta 2. punktā minētie apstākļi atbilst Regulas Nr. 1186/2009 51. un 52. panta prasībām, kā arī Regulas Nr. 1225/2011 19. panta prasībām, kā arī, vai nolīguma projektā minētos atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļa var piemērot saskaņā ar Regulas Nr. 1186/2009 128. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) savā elektroniskajā atbildē (From: KOKOLAKIS Emmanuel [Emmanuel.KOKOLAKIS@ec.europa.eu] Sent: Tuesday, August 30, 2022) apliecināja, ka, ņemot vērā Latvijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija uzskata, ka nolīguma projektā paredzētais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nav pretrunā ar Savienības muitas tiesību aktiem. Skaidrības labad Komisija ierosināja papildinājumu tā brīža nolīguma projekta redakcijas IV panta 2. punkta beigās: “… saskaņā ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem par atbrīvojumiem no nodokļiem”.
Attiecībā uz Regulas Nr. 1186/2009 vispārīgajiem noteikumiem Komisija apstiprināja, ka nolīguma projektā minētos atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļa var piemērot saskaņā ar minētās regulas 128. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
Regulas Nr. 1186/2009 129. pants nosaka, ka dalībvalstis Eiropas Komisijai dara zināmus muitas noteikumus, kas ietverti 128. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g” apakšpunktā un 128. panta 3. punktā minētā tipa starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, kurus tās noslēgušas pēc 1983. gada 26. aprīļa.
______________________
[1] Regulas Nr. 1186/2009 51. panta 2. punkts
[2] Regulas Nr. 1186/2009 51. panta 3. punkts
[3] Regulas Nr. 1186/2009 52. panta 1. punkts
[4] Komisijas 2011. gada 28. novembra Īstenošanas Regulas Nr. 1225/2011 Padomes Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 42. līdz 52., 57. un 58. pantam (kodificēta redakcija) (turpmāk- Regula Nr. 1225/2011
[5] Regulas Nr. 1225/2011 19 pants
[6] Regulas Nr. 1225/2011 20. pants
[7] Regulas Nr. 1186/2009 46.pants
[8] Regula Nr.1225/2011 5.pants
[9] Regulas Nr.1225/2011 6.pants
Gadījumus, kad īpašu apstākļu dēļ precēm tiek piešķirts atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem preces ievedot Savienības teritorijā, nosaka Savienības normatīvie akti muitas jomā, konkrētajā gadījumā Padomes 2009.gada 16.novembra Regula (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk – Regula Nr. 1186/2009). Tādēļ nolīguma projektā paredzētie nosacījumi attiecībā uz ievedmuitas nodokļa atbrīvojuma piemērošanu nevar būt pretrunā ar Regulā Nr. 1186/2009 noteiktajām prasībām.
Regulas Nr. 1186/2009 XI nodaļa “Materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un aparāti” paredz ievedmuitas nodokļa atbrīvojumu zinātniskajai izpētei paredzētām iekārtām.
Regulas Nr. 1186/2009 51. panta 1. punkts nosaka, ka iekārtām, ko nekomerciāliem nolūkiem ieved zinātniskas pētniecības iestādes vai organizācijas, kas dibinātas ārpus Savienības, vai to vārdā, piemēro atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem. Atbrīvojumu piešķir ar nosacījumu, ka iekārtas:
a) ir paredzētas tam, lai Regulas Nr. 1186/2009 51.panta 1. punktā minēto iestāžu vai organizāciju locekļi vai pārstāvji tās atbilstīgi izmantotu saskaņā ar zinātniskās sadarbības nolīgumiem, kuru mērķis ir īstenot starptautiskas zinātniskas pētniecības programmas zinātniskas pētniecības iestādēs, kuras dibinātas Savienībā un kuras dalībvalstu kompetentās iestādes ir apstiprinājušas minētajam nolūkam;
b) paliek ārpuskopienas valstī rezidējošas fiziskas vai juridiskas personas īpašums laikā, kamēr tās atrodas Savienības muitas teritorijā.[1]
“Iekārtas” ir instrumenti, aparatūra un mašīnas un to palīgierīces, ieskaitot rezerves daļas, un darbarīki, kas īpaši paredzēti to apkopei, pārbaudei, kalibrēšanai vai labošanai, kurus izmanto zinātniska pētījuma nolūkā. Par “nekomerciālā nolūkā ievestām” uzskata iekārtas, ko paredzēts izmantot nekomerciāla mērķa zinātniska pētījuma nolūkiem.[2]
Iekārtas, kas ievestas ar atbrīvojumu no muitas nodokļiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1186/2009 51. pantā, nedrīkst patapināt, izīrēt vai atsavināt par samaksu vai bez tās, par to iepriekš neziņojot kompetentajām iestādēm.[3]
Papildus Nolīguma īstenošanā ir jāievēro Regulas Nr. 1225/2011[4] 19. panta prasības, t.i., lai iegūtu atļauju iekārtu ievešanai bez ievedmuitas nodokļiem atbilstīgi Regulas Nr. 1186/2009 51. un 52. pantam, zinātniski pētniecisko iestāžu vai organizāciju, kas atrodas ārpus Savienības, vadītāji vai to pilnvaroti pārstāvji iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei dalībvalstī, kur atrodas Savienībā reģistrētā zinātniski pētnieciskā iestāde vai organizācija, iekļaujot tajā šādas ziņas:
a) Savienības un trešo valstu pētniecības iestāžu savstarpējā zinātniskās sadarbības nolīguma kopiju;
b) iekārtu precīzu komercnosaukumu, kā arī to daudzumu un vērtību un attiecīgā gadījumā to paredzamo klasifikācija kombinētajā nomenklatūrā;
c) iekārtas izcelsmes valsti un nosūtīšanas valsti;
d) vietu, kur izmantojama iekārta;
e) izmantojumu, kam iekārta paredzēta, un tās izmantojuma ilgumu.[5]
Kompetentā iestāde dalībvalstī, kurā atrodas šādu preču sūtījumu saņēmēja iestāde vai organizācija, attiecībā uz 19. pantā minētajiem pieteikumiem visos gadījumos pieņem tiešu lēmumu.[6]
Atbilstoši Muitas likuma 3. panta astotajai daļai, Regulas Nr. 1186/2009 izpratnē kompetentā iestāde Latvijas Republikā ir Valsts ieņēmumu dienests.
Zinātnisko instrumentu, aparātu un materiālu, kas saistīti ar zinātni, ievešanu ar atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa ir iespējams izskatīt arī saskaņā ar Regulas Nr. 1186/2009 42., 43. un 44. - 46. panta nosacījumiem, papildus ievērojot Regulas Nr. 1225/2011 2. pantā, 4. - 12. pantā norādīto, ja tie ir paredzēti publiskām iestādēm, vai privātām iestādēm, kas darbojas sabiedrības labā zinātnes jomā (zinātnisko pētniecību), un tos ieved vienīgi nekomerciāliem mērķiem.
Šajā gadījumā Regulas Nr. 1225/2011 nosaka, ka “zinātnisks instruments vai aparāts” ir instruments vai aparāts, kas savu objektīvo tehnisko īpašību dēļ un rezultātu dēļ, kurus ar to ir iespējams iegūt, ir galvenokārt vai vienīgi piemērots zinātniskam darbam.[7]
Zinātniska instrumenta vai aparāta objektīvi tehniski parametri ir parametri, kas raksturo šā instrumenta vai aparāta konstrukcijas īpašības vai tā pielāgojumus, salīdzinot ar standarta instrumentu vai aparātu, kuri ļauj panākt augsta līmeņa rezultātus, kas nav vajadzīgi rūpnieciska vai komerciāla uzņēmuma darbu veikšanai.[8]
Lai saņemtu zinātnisko instrumentu vai aparātu bez ievedmuitas nodokļiem, muitas iestādē jāiesniedz pieteikums, norādot tajā Regulas Nr. 1225/2011 5. panta 2. punktā norādīto informāciju un ietverot dokumentārus pierādījumus, kur sniegtas ziņas par instrumenta vai aparāta parametriem un tā tehniskajām specifikācijām.[9]
Atbrīvojums attiecas arī uz rezerves daļām, sastāvdaļām vai papildierīcēm, kas īpaši paredzētas zinātniskajiem instrumentiem vai aparātiem, ar nosacījumu, ka šādas rezerves daļas, sastāvdaļas vai papildierīces ieved reizē ar šādiem instrumentiem un aparātiem vai gadījumā, ja tās ieved vēlāk, ir iespējams konstatēt, ka tās paredzētas instrumentiem vai aparātiem.
Regulas Nr. 1186/2009 128. panta 1. punkta “d” apakšpunkts nosaka, ka atbrīvojumu no muitas nodokļiem piešķir saskaņā ar parastajām privilēģijām un neaizskaramību, kas izriet no kultūras, zinātniskās vai tehniskās sadarbības līgumiem, kuri noslēgti ar trešajām valstīm.
Pēc Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ieteikuma Izglītības un zinātnes ministrija (turpmāk – IZM) konsultējās ar Eiropas Komisiju (Nodokļi un muita, Savienības muitas tarifu nodaļa, TAXUD/A/4) par to, vai nolīguma projektā paredzētais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nav pretrunā ar Eiropas Savienības muitas tiesību aktiem, ja nolīguma IV panta 2. punktā minētie apstākļi atbilst Regulas Nr. 1186/2009 51. un 52. panta prasībām, kā arī Regulas Nr. 1225/2011 19. panta prasībām, kā arī, vai nolīguma projektā minētos atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļa var piemērot saskaņā ar Regulas Nr. 1186/2009 128. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
Eiropas Komisija (turpmāk – Komisija) savā elektroniskajā atbildē (From: KOKOLAKIS Emmanuel [Emmanuel.KOKOLAKIS@ec.europa.eu] Sent: Tuesday, August 30, 2022) apliecināja, ka, ņemot vērā Latvijas iestāžu sniegto informāciju, Komisija uzskata, ka nolīguma projektā paredzētais atbrīvojums no ievedmuitas nodokļa nav pretrunā ar Savienības muitas tiesību aktiem. Skaidrības labad Komisija ierosināja papildinājumu tā brīža nolīguma projekta redakcijas IV panta 2. punkta beigās: “… saskaņā ar attiecīgajiem Pušu tiesību aktiem par atbrīvojumiem no nodokļiem”.
Attiecībā uz Regulas Nr. 1186/2009 vispārīgajiem noteikumiem Komisija apstiprināja, ka nolīguma projektā minētos atbrīvojumus no ievedmuitas nodokļa var piemērot saskaņā ar minētās regulas 128. panta 1. punkta d) apakšpunktu.
Regulas Nr. 1186/2009 129. pants nosaka, ka dalībvalstis Eiropas Komisijai dara zināmus muitas noteikumus, kas ietverti 128. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g” apakšpunktā un 128. panta 3. punktā minētā tipa starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, kurus tās noslēgušas pēc 1983. gada 26. aprīļa.
______________________
[1] Regulas Nr. 1186/2009 51. panta 2. punkts
[2] Regulas Nr. 1186/2009 51. panta 3. punkts
[3] Regulas Nr. 1186/2009 52. panta 1. punkts
[4] Komisijas 2011. gada 28. novembra Īstenošanas Regulas Nr. 1225/2011 Padomes Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 42. līdz 52., 57. un 58. pantam (kodificēta redakcija) (turpmāk- Regula Nr. 1225/2011
[5] Regulas Nr. 1225/2011 19 pants
[6] Regulas Nr. 1225/2011 20. pants
[7] Regulas Nr. 1186/2009 46.pants
[8] Regula Nr.1225/2011 5.pants
[9] Regulas Nr.1225/2011 6.pants
Risinājuma apraksts
Izvērtējot Nolīguma saturu, ir konstatējams, ka iekārtas, kuras uz Latviju varētu tiktu nosūtītas no Amerikas Savienotajām Valstīm (turpmāk - ASV), lai veiktu kopīgas zinātniskās aktivitātes šī Nolīguma ietvaros un izpildot īstenošanas līgumus, būs zinātniskajai darbībai nepieciešamas iekārtas, un tās tiks izmantotas nekomerciāliem nolūkiem, tādēļ ievedot Latvijā, tām ir piemērojams ievedmuitas nodokļa atbrīvojums.
Nolīguma projektā nav norādīti konkrēti zinātnisko iekārtu saņēmēji Latvijā, taču Nolīguma 3.pantā ir paredzēta iespēja, ka Nolīguma izpildītāji (pētniecības finansēšanas institūcijas) Nolīguma īstenošanai var noslēgt īstenošanas līgumus, kuros var aprakstīt attiecīgās sadarbības veidu un apmēru, kā arī visas procedūras, kas jāievēro, tajā skaitā finansēšanu, izmaksu sadalīšanu un citus būtiskus jautājumus, piemēram, iekārtu izmantošanas mērķi, pētniecības iekārtu nosūtīšanu, saņemšanu un izmantošanu atbilstoši Regulas Nr. 1186/2009 XI nodaļas “Materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un aparāti” un 51. un 52.panta nosacījumiem un ievērojot Regulas Nr. 1225/2011[4] 19. panta prasības, vai Regulas Nr. 1186/2009 42., 43. un 44. - 46. panta nosacījumiem, un papildus ievērojot Regulas Nr. 1225/2011 2. pantā, 4. - 12. pantā norādīto, kā arī puses var periodiski sasaukt kopīgas sanāksmes, lai atvieglotu sadarbības prioritāro jomu un īstenošanas pasākumu noteikšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un nodrošinot, ka Nolīguma īstenošanas gaitā tiek pārbaudīts un nodrošināts, ka pētniecības iekārtu ievešanas Latvijā mērķis un faktiskā izmantošana atbilst Savienības normatīvo aktu muitas jomā nosacījumiem, Nolīguma projektā paredzētais ievedmuitas nodokļu atbrīvojums nav pretrunā ar Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā, un ir piemērojams Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula 1186/2009) 128.panta d) apakšpunkts, kas paredz, ka atbrīvojumu no muitas nodokļiem piešķir saskaņā ar parastajām privilēģijām un neaizskaramību, kas izriet no kultūras, zinātniskās vai tehniskās sadarbības līgumiem, kuri noslēgti ar trešajām valstīm.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53.panta 3.daļa nosaka, ka ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus.
Savukārt Muitas likuma 1.panta 4) punkts definē, ka muitas maksājumi ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 5.panta 20.punktā noteiktais ievedmuitas nodoklis un 21.punktā noteiktais izvedmuitas nodoklis un ar tiem saistītie maksājumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis, kurus piemēro, preces importējot Latvijas Republikas muitas teritorijā.
Nolīguma IV panta 2.punkts ir izteikts šādā redakcijā: "2. Iekārtas, ko nosūtītāja Puse nodrošina kopīgu pasākumu veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu, ir uzskatāmas par zinātniskām un nav komerciālas, un saņēmēja Puse veic pasākumus, lai panāktu šādu iekārtu ievešanu bez muitas maksājumiem saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem."
Ņemot vērā, ka ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne ASV Valsts departaments pats neīsteno pētniecības programmu ieviešanu, bet to veic attiecīgas valstu noteiktas pētniecības finansēšanas organizācijas, Nolīgums paredz, ka Puses vai to aģentūras var savas attiecīgās valdības finansētās vai valdības atbalstītās galvenās pētniecības programmas iekļaut sadarbības pasākumos. Nolīgums arī paredz iespēju, ka sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos var veikt, izmantojot īstenošanas līgumus, ko noslēdz starp Pusēm vai to aģentūrām, katrā no tām aprakstot attiecīgās sadarbības veidu un apmēru, kā arī procedūras un finansēšanu. Šādu īstenošanas līgumu ar attiecīgu ASV pētniecības finansēšanas organizāciju, piemēram, var slēgt Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Zinātnes padomes nolikuma (2020. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 408, saite: https://likumi.lv/ta/id/315785-latvijas-zinatnes-padomes-nolikums) 3.1., 3.2., 4.6., un 4.9. apakšpunktu.
Šādā līgumā var ietvert informāciju par programmu, kuras ietvaros plānota sadarbība, konkursiem plānoto laika ietvaru, nosacījumus projektu atlasei un projektu atlases organizāciju, līgumu par projektu īstenošanu slēgšanas kārtību, projektu finansēšanas un atskaitīšanās kārtību, kā arī autortiesību un intelektuālā īpašuma sadales kārtību, ja tā atšķiras no Nolīguma projekta I pielikumā ietvertajiem principiem.
Nolīguma I pielikuma II daļas A punkts nosaka, ka “…Šis pielikums ir piemērojams visiem sadarbības pasākumiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo nolīgumu, izņemot gadījumus, kad Puses vai to izraudzītās personas ir īpaši vienojušās citādi.” Tādēļ visi jautājumi, kas risināmi attiecībā uz autora mantiskajām tiesībām, ja tie atšķiras Nolīguma I pielikumā izklāstītajiem principiem ir nosakāmi Nolīguma III pantā minētajos īstenošanas līgumos, ko noslēdz starp Pusēm vai to aģentūrām.
Nolīguma XII pants ir ir papildināts ar jaunu 4.punktu, paredzot, ka jebkuri strīdi starp Pusēm attiecībā uz šī līguma interpretāciju vai īstenošanu tiek risināti, Pusēm apspriežoties un veicot pārrunas.
Nolīgumā “Puses” ir ASV valdība un Latvijas valdība, kurām būtu jāvienojas par konkrēta strīda nosūtīšanu šķīrējtiesai. Domstarpību izšķiršanas klauzula attiecas uz domstarpībām, kas rodas sadarbības pasākumu rezultātā, kuri tiek veikti saskaņā ar Pušu nolīgumu, tāpēc būtu loģiski, ka tās tiktu iesaistītas un tām būtu jāvienojas par domstarpību starp tām nosūtīšanu šķīrējtiesai.
Frāze “saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem” skaidrojoša, norādot, ka nevienošanās gadījumā strīds būtu jāatrisina saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem. Svītrojot šo tekstu, jautājums paliktu atklāts un, iespējams, liktu domāt, ka nozīme būtu kaut kam citam, nevis starptautiskajām tiesībām.
Nolīguma projektā nav norādīti konkrēti zinātnisko iekārtu saņēmēji Latvijā, taču Nolīguma 3.pantā ir paredzēta iespēja, ka Nolīguma izpildītāji (pētniecības finansēšanas institūcijas) Nolīguma īstenošanai var noslēgt īstenošanas līgumus, kuros var aprakstīt attiecīgās sadarbības veidu un apmēru, kā arī visas procedūras, kas jāievēro, tajā skaitā finansēšanu, izmaksu sadalīšanu un citus būtiskus jautājumus, piemēram, iekārtu izmantošanas mērķi, pētniecības iekārtu nosūtīšanu, saņemšanu un izmantošanu atbilstoši Regulas Nr. 1186/2009 XI nodaļas “Materiāli, kas saistīti ar izglītību, zinātni vai kultūru; zinātniski instrumenti un aparāti” un 51. un 52.panta nosacījumiem un ievērojot Regulas Nr. 1225/2011[4] 19. panta prasības, vai Regulas Nr. 1186/2009 42., 43. un 44. - 46. panta nosacījumiem, un papildus ievērojot Regulas Nr. 1225/2011 2. pantā, 4. - 12. pantā norādīto, kā arī puses var periodiski sasaukt kopīgas sanāksmes, lai atvieglotu sadarbības prioritāro jomu un īstenošanas pasākumu noteikšanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, un nodrošinot, ka Nolīguma īstenošanas gaitā tiek pārbaudīts un nodrošināts, ka pētniecības iekārtu ievešanas Latvijā mērķis un faktiskā izmantošana atbilst Savienības normatīvo aktu muitas jomā nosacījumiem, Nolīguma projektā paredzētais ievedmuitas nodokļu atbrīvojums nav pretrunā ar Savienības normatīvajiem aktiem muitas jomā, un ir piemērojams Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (turpmāk - Regula 1186/2009) 128.panta d) apakšpunkts, kas paredz, ka atbrīvojumu no muitas nodokļiem piešķir saskaņā ar parastajām privilēģijām un neaizskaramību, kas izriet no kultūras, zinātniskās vai tehniskās sadarbības līgumiem, kuri noslēgti ar trešajām valstīm.
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 53.panta 3.daļa nosaka, ka ar nodokli neapliek preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 2009.gada 16.novembra regulu (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (kodificēta versija), izņemot šīs regulas 23.pantā minētos preču sūtījumus.
Savukārt Muitas likuma 1.panta 4) punkts definē, ka muitas maksājumi ir Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr.952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu 5.panta 20.punktā noteiktais ievedmuitas nodoklis un 21.punktā noteiktais izvedmuitas nodoklis un ar tiem saistītie maksājumi, kā arī pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis, kurus piemēro, preces importējot Latvijas Republikas muitas teritorijā.
Nolīguma IV panta 2.punkts ir izteikts šādā redakcijā: "2. Iekārtas, ko nosūtītāja Puse nodrošina kopīgu pasākumu veikšanai saskaņā ar šo nolīgumu, ir uzskatāmas par zinātniskām un nav komerciālas, un saņēmēja Puse veic pasākumus, lai panāktu šādu iekārtu ievešanu bez muitas maksājumiem saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem."
Ņemot vērā, ka ne Izglītības un zinātnes ministrija, ne ASV Valsts departaments pats neīsteno pētniecības programmu ieviešanu, bet to veic attiecīgas valstu noteiktas pētniecības finansēšanas organizācijas, Nolīgums paredz, ka Puses vai to aģentūras var savas attiecīgās valdības finansētās vai valdības atbalstītās galvenās pētniecības programmas iekļaut sadarbības pasākumos. Nolīgums arī paredz iespēju, ka sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jautājumos var veikt, izmantojot īstenošanas līgumus, ko noslēdz starp Pusēm vai to aģentūrām, katrā no tām aprakstot attiecīgās sadarbības veidu un apmēru, kā arī procedūras un finansēšanu. Šādu īstenošanas līgumu ar attiecīgu ASV pētniecības finansēšanas organizāciju, piemēram, var slēgt Latvijas Zinātnes padome, pamatojoties uz Latvijas Zinātnes padomes nolikuma (2020. gada 30. jūnija Ministru kabineta noteikumi Nr. 408, saite: https://likumi.lv/ta/id/315785-latvijas-zinatnes-padomes-nolikums) 3.1., 3.2., 4.6., un 4.9. apakšpunktu.
Šādā līgumā var ietvert informāciju par programmu, kuras ietvaros plānota sadarbība, konkursiem plānoto laika ietvaru, nosacījumus projektu atlasei un projektu atlases organizāciju, līgumu par projektu īstenošanu slēgšanas kārtību, projektu finansēšanas un atskaitīšanās kārtību, kā arī autortiesību un intelektuālā īpašuma sadales kārtību, ja tā atšķiras no Nolīguma projekta I pielikumā ietvertajiem principiem.
Nolīguma I pielikuma II daļas A punkts nosaka, ka “…Šis pielikums ir piemērojams visiem sadarbības pasākumiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar šo nolīgumu, izņemot gadījumus, kad Puses vai to izraudzītās personas ir īpaši vienojušās citādi.” Tādēļ visi jautājumi, kas risināmi attiecībā uz autora mantiskajām tiesībām, ja tie atšķiras Nolīguma I pielikumā izklāstītajiem principiem ir nosakāmi Nolīguma III pantā minētajos īstenošanas līgumos, ko noslēdz starp Pusēm vai to aģentūrām.
Nolīguma XII pants ir ir papildināts ar jaunu 4.punktu, paredzot, ka jebkuri strīdi starp Pusēm attiecībā uz šī līguma interpretāciju vai īstenošanu tiek risināti, Pusēm apspriežoties un veicot pārrunas.
Nolīgumā “Puses” ir ASV valdība un Latvijas valdība, kurām būtu jāvienojas par konkrēta strīda nosūtīšanu šķīrējtiesai. Domstarpību izšķiršanas klauzula attiecas uz domstarpībām, kas rodas sadarbības pasākumu rezultātā, kuri tiek veikti saskaņā ar Pušu nolīgumu, tāpēc būtu loģiski, ka tās tiktu iesaistītas un tām būtu jāvienojas par domstarpību starp tām nosūtīšanu šķīrējtiesai.
Frāze “saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem” skaidrojoša, norādot, ka nevienošanās gadījumā strīds būtu jāatrisina saskaņā ar piemērojamiem starptautiskajiem tiesību aktiem. Svītrojot šo tekstu, jautājums paliktu atklāts un, iespējams, liktu domāt, ka nozīme būtu kaut kam citam, nevis starptautiskajām tiesībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- diaspora
- zinātnieki un zinātņu doktora grāda pretendenti
- studējošie, kuri iesastīti pētniecībā
- strādājošie inovatīvos uzņēmumos
Ietekmes apraksts
Nolīgums veicinās sadarbību pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju jomā, kam būs pozitīva ietekme uz pētniecības kvalitāti un zinātnieku starptautiskās sadarbības iespējām.
Nolīgums pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā veicinās sadarbību ar diasporu un pētniecības tīklu attīstību, kā arī diasporas iespējas iesaistīties zinātnes un tehnoloģiju darbībās Latvijā.
ASV ir spēcīga un kvalitatīva universitātēs bāzētā pētniecība. Piemēram, saskaņā ar U.S.News&World ziņojumu Best Global Universities rankings (https://www.usnews.com/education/best-global-universities/rankings), lielākā daļa no Ziemeļamerikā augstāk novērtētajām augstskolām atrodas ASV. Četras universitātes ierindojas pasaules labākajā pieciniekā, ieskaitot Hārvarda universitāti Masačūsetsā, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu, Stenfordas universitāti Kalifornijā un Kalifornijas Universitāti Bērklijā. Citas iestādes atrodas visā valstī - Konektikutā, Ilinoisā, Merilendā, Misūri, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Ziemeļkarolīnā, Pensilvānijā, Teksasā un Vašingtonā.
Latvijas zinātnieku, kā arī diasporas un Latvijas zinātnieku mijiedarbību humanitāro zinātņu nozarē līdz šim ir veicinājusi ASV Fulbraita stipendija. Latvijas valdības un ASV valdības saprašanās memorands par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu tika parakstīts 2016.gada decembrī. Tas ir spēkā piecus gadus ar iespēju automātiski pagarināt vēl uz pieciem gadiem.
Latvijas zinātnisko institūciju sadarbība ar ASV galvenokārt notiek Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas ietvarprogrammas (Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa) multilaterālo projektu ietvaros, risinot mūsdienu globālos izaicinājumus. Šajā jomā Eiropas prioritātes ir labi saskaņotas ar ASV prioritātēm. ASV jau daudzus gadus ir bijusi augstākā līmeņa dalība ES pētniecības un inovācijas programmās no visām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un ASV pētnieki un novatori sadarbojas ar Eiropas partneriem. ES un ASV sadarbības iespējas piedāvā arī daudzpusējie forumi, piemēram, 1) “Misija— inovācija”, lai padarītu tīru enerģiju par pieņemamu cenu, pievilcīgu un pieejamu visiem; 2) Visa Atlantijas okeāna Pētniecības alianse; 3) Globālā alianse hronisko slimību jautājumos, lai koordinētu un atbalstītu pētniecības pasākumus, kas vērsti uz NIS vai hronisku ne-infekcijas slimību profilaksi un ārstēšanu globālā mērogā. 2021. gada jūnija ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē COVID-19 pandēmijas laikā valstu vadītāji uzsvēra apņemšanos turpināt iesaistīties veselības pētniecības iniciatīvās, tostarp izstrādāt medicīniskos pretpasākumus daudz īsākā laika posmā. Citas pētniecības prioritātes ir: paātrināt klimata ziņā neitrālu nākotni un vienkāršu pāreju, t. i., veicinot tīras enerģijas tehnoloģijas, izmantojot “Misiju - Inovācija”.
Latvijas zinātniekus ar ASV kolēģiem vieno produktīva sadarbība, kas tiek attīstīta, izmantojot gan ES, gan nacionālo finansējumu. Piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieka E.Ložas sasniegumi jaunu zāļvielu izstrādē. Viņa zinātnisko sasniegumu klāstā īpaši jāizceļ nozīmīgais ieguldījums jauna pretvēža preparāta „Belinostats” radīšanā, ko 2014. gada 3. jūlijā ASV Pārtikas un zāļu administrācija paātrinātas reģistrācijas kārtībā atļāva pielietot periferālās T-limfomas ārstēšanai. Preparāta izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Dānijas, Lielbritānijas un ASV kolēģiem. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības fakultāte ar Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu veido sadarbību ar ASV pētniekiem augu patoloģijas un augu selekcijas zinātnē par to, kā ieviest jaunas metodes kviešu slimību pētniecībā. Savukārt Daugavpils Universitātes vadošā pētnieka I.Krama vadītais starptautiskais zinātnieku kolektīvs 2022.gadā izstrādāja pētījumu par dzīvo organismu kooperāciju monogāmijas/poligāmijas konteksta ietvaros un publicēja par to zinātnisko rakstu vienā no prestižākajiem ASV zinātniskajiem žurnāliem Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America (PNAS; ISSN 0027-8424), kas ir Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās Zinātņu Akadēmijas oficiāls preses orgāns. Publikācija būtiski papildina bioloģiskās kooperācijas teoriju un sniedz jaunus eksperimentālus pierādījumus par promiskuitātes un kooperācijas saistību dzīvnieku uzvedības evolūcijas procesos.
Šie sadarbības piemēri liecina, ka sadarbības pamatā ir liekama zinātniskā izcilība, jo ASV pētniecības un inovācijas sistēma tematiski piedāvā neizsmeļamas sadarbības iespējas.
Augstākās izglītības jomā Latvija 1991.gadā sāka sadarbību ar Ņujorkas štata universitāti Bufalo, kad kopā ar Otavas universitāti (Kanādā) tika dibināta Rīgas Biznesa skola (RTU RBS), kas ir Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība, kas veiksmīgi sadarbojas ar Bufalo universitāti kopš 1991.gada. RTU RBS ir arī viena no retajām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas sadarbojas ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (Massachusetts Institute of Technology – MIT), piedāvājot studentiem apgūt starptautiskus studiju kursus un vairot konkurētspēju finanšu vadībā, loģistikas sistēmu un piegādes ķēžu vadībā, statistikā un datu analīzē. RTU RBS 2019.gadā veiksmīgi iesāka inovatīvu studiju programmu un īstenoja 14 pasniedzēju mācības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā un zinātniskā personāla starptautiskās mācības Bufalo universitātē nodrošinās augsta līmeņa digitālo prasmju pārnesi Latvijas izglītības sistēmā un tautsaimniecībā, jo tiks modernizēts pasniegšanas veids, dažādojot mācību metodes un iekļaujot starpdisciplinārus projektus, paplašināts digitālo prasmju pielietojums dažādas nozarēs. Tiks modernizēta datorzinātņu pasniegšana zinātņu, tautsaimniecības jomās, piemēram, izglītojot par mākslīgo intelektu, "lielo datu" apstrādi, kiberdrošību un augstas veiktspējas datoru izmantošanu.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gada 16. septembrī parakstīja sadarbības memorandu ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT). Tas dod iespēju Latvijai iesaistīties globālā augstākās izglītības institūciju mācībspēku, tehnoloģiju ekspertu, pētnieku un rīcības politikas ekspertu kopienā un ar MIT atbalstu veidot inovāciju un pētniecības ekosistēmu Latvijā. Līguma parakstīšana notika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un RTU vadības vizītes laikā ASV, no 13. līdz 17. septembrim apmeklējot Bufalo Universitāti un MIT. MIT jau daudzus gadu desmitus ir vadošā izglītības un pētniecības iestāde pasaulē, un tās mērķis ir atbalstīt arī citas augstskolas un stiprināt to kapacitāti. Tāpēc MIT ir izveidota īpaša struktūrvienība – Abdul Latif Jameel World Education Lab (J-WEL), kas veicina globālo sadarbību un saviem biedriem, par kādu ir kļuvusi arī RTU, piedāvā dažādus izglītojošus pasākumus – seminārus, atbalstu pētniecībā, informācijas apmaiņas pasākumus, ko var saņemt mācībspēki, zinātnieki, lēmumpieņēmēji, industrijas pārstāvji.
Memorands paredz, ka MIT atbalstu varēs izmantot ikviena Latvijas augstākās izglītības iestāde, jo Latvijā tiks izveidots starptautisks kompetences centrs izglītības un inovāciju jomā. Tā uzdevums būs, izmantojot MIT atbalstu, veicināt izglītības izcilību, starptautiskās labās prakses pieredzes pārnesi, digitālo transformāciju un reformu ieviešanu Latvijas augstākajā izglītībā. Centra darbību nodrošinās RTU RBS sadarbībā ar MIT.
ASV studentu interese studēt Latvijā pieaug. 2020./2021.akadēmiskajā gadā 45 ASV studenti studēja Latvijas augstskolās, tostarp Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Latvijas valsts stipendijas katru gadu tiek piešķirtas studentiem un pētniekiem no ASV. Savukārt 2021./2022.mācību gadā tiek piešķirtas divas stipendijas studijām Latvijas augstskolās un viena stipendija dalībai starptautiskajā vasaras skolā.
ASV, sadarbībā ar Vašingtonas Universitāti Sietlā, tiek veicinātas latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra 2021.gada pētījumā par Latvijas un diasporas pētnieku skatījumu uz savstarpējo sadarbību konstatēts, ka ceturtā daļa Latvijas diasporas pētnieku strādā ASV (25,7%). Fokusgrupu diskusijās diasporas zinātnieki aicināja strādāt pie reāliem instrumentiem zinātniskajai sadarbībai un remigrācijai. Nolīgumam būs pozitīva ietekme uz šādas sadarbības attīstīšanu ar ASV. Savukārt šī paša centra 2018.gada pētījumā „Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas” uzsvērta nepieciešamība aktīvāk izmantot ASV biznesa vidē un nevalstiskajā sektorā izveidoto praksi, ka zinātniskās, tehniskās un biznesa sadarbības tīklu atslēgas personas ielūdz uz kopīgiem pasākumiem, lai viņi varētu iegūt tīkla kopskatu un iepazīties ar citiem konkrētajā tīklā nozīmīgajiem cilvēkiem. Attīstot zinātnieku sadarbības tīklus, rodas ieguvums gan zinātnieka karjerai, gan zinātnieku darba vietām, gan valstij. Klātienes tikšanās nozīmīgums sadarbības veidošanā norāda, ka ir jārada tīklošanos atbalstoši instrumenti un jāatbalsta jau esošie.
Nolīgums pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā veicinās sadarbību ar diasporu un pētniecības tīklu attīstību, kā arī diasporas iespējas iesaistīties zinātnes un tehnoloģiju darbībās Latvijā.
ASV ir spēcīga un kvalitatīva universitātēs bāzētā pētniecība. Piemēram, saskaņā ar U.S.News&World ziņojumu Best Global Universities rankings (https://www.usnews.com/education/best-global-universities/rankings), lielākā daļa no Ziemeļamerikā augstāk novērtētajām augstskolām atrodas ASV. Četras universitātes ierindojas pasaules labākajā pieciniekā, ieskaitot Hārvarda universitāti Masačūsetsā, Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu, Stenfordas universitāti Kalifornijā un Kalifornijas Universitāti Bērklijā. Citas iestādes atrodas visā valstī - Konektikutā, Ilinoisā, Merilendā, Misūri, Ņūdžersijā, Ņujorkā, Ziemeļkarolīnā, Pensilvānijā, Teksasā un Vašingtonā.
Latvijas zinātnieku, kā arī diasporas un Latvijas zinātnieku mijiedarbību humanitāro zinātņu nozarē līdz šim ir veicinājusi ASV Fulbraita stipendija. Latvijas valdības un ASV valdības saprašanās memorands par Fulbraita akadēmiskās apmaiņas programmu tika parakstīts 2016.gada decembrī. Tas ir spēkā piecus gadus ar iespēju automātiski pagarināt vēl uz pieciem gadiem.
Latvijas zinātnisko institūciju sadarbība ar ASV galvenokārt notiek Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas ietvarprogrammas (Apvārsnis 2020 un Apvārsnis Eiropa) multilaterālo projektu ietvaros, risinot mūsdienu globālos izaicinājumus. Šajā jomā Eiropas prioritātes ir labi saskaņotas ar ASV prioritātēm. ASV jau daudzus gadus ir bijusi augstākā līmeņa dalība ES pētniecības un inovācijas programmās no visām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, un ASV pētnieki un novatori sadarbojas ar Eiropas partneriem. ES un ASV sadarbības iespējas piedāvā arī daudzpusējie forumi, piemēram, 1) “Misija— inovācija”, lai padarītu tīru enerģiju par pieņemamu cenu, pievilcīgu un pieejamu visiem; 2) Visa Atlantijas okeāna Pētniecības alianse; 3) Globālā alianse hronisko slimību jautājumos, lai koordinētu un atbalstītu pētniecības pasākumus, kas vērsti uz NIS vai hronisku ne-infekcijas slimību profilaksi un ārstēšanu globālā mērogā. 2021. gada jūnija ES un ASV augstākā līmeņa sanāksmē COVID-19 pandēmijas laikā valstu vadītāji uzsvēra apņemšanos turpināt iesaistīties veselības pētniecības iniciatīvās, tostarp izstrādāt medicīniskos pretpasākumus daudz īsākā laika posmā. Citas pētniecības prioritātes ir: paātrināt klimata ziņā neitrālu nākotni un vienkāršu pāreju, t. i., veicinot tīras enerģijas tehnoloģijas, izmantojot “Misiju - Inovācija”.
Latvijas zinātniekus ar ASV kolēģiem vieno produktīva sadarbība, kas tiek attīstīta, izmantojot gan ES, gan nacionālo finansējumu. Piemēram, Latvijas Organiskās sintēzes institūta pētnieka E.Ložas sasniegumi jaunu zāļvielu izstrādē. Viņa zinātnisko sasniegumu klāstā īpaši jāizceļ nozīmīgais ieguldījums jauna pretvēža preparāta „Belinostats” radīšanā, ko 2014. gada 3. jūlijā ASV Pārtikas un zāļu administrācija paātrinātas reģistrācijas kārtībā atļāva pielietot periferālās T-limfomas ārstēšanai. Preparāta izstrāde notika ciešā sadarbībā ar Dānijas, Lielbritānijas un ASV kolēģiem. Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes (LBTU) Lauksaimniecības fakultāte ar Baltijas-Amerikas Brīvības Fonda (BAFF) atbalstu veido sadarbību ar ASV pētniekiem augu patoloģijas un augu selekcijas zinātnē par to, kā ieviest jaunas metodes kviešu slimību pētniecībā. Savukārt Daugavpils Universitātes vadošā pētnieka I.Krama vadītais starptautiskais zinātnieku kolektīvs 2022.gadā izstrādāja pētījumu par dzīvo organismu kooperāciju monogāmijas/poligāmijas konteksta ietvaros un publicēja par to zinātnisko rakstu vienā no prestižākajiem ASV zinātniskajiem žurnāliem Proceedings of the National Academy of Sciences of the United States of America (PNAS; ISSN 0027-8424), kas ir Amerikas Savienoto Valstu Nacionālās Zinātņu Akadēmijas oficiāls preses orgāns. Publikācija būtiski papildina bioloģiskās kooperācijas teoriju un sniedz jaunus eksperimentālus pierādījumus par promiskuitātes un kooperācijas saistību dzīvnieku uzvedības evolūcijas procesos.
Šie sadarbības piemēri liecina, ka sadarbības pamatā ir liekama zinātniskā izcilība, jo ASV pētniecības un inovācijas sistēma tematiski piedāvā neizsmeļamas sadarbības iespējas.
Augstākās izglītības jomā Latvija 1991.gadā sāka sadarbību ar Ņujorkas štata universitāti Bufalo, kad kopā ar Otavas universitāti (Kanādā) tika dibināta Rīgas Biznesa skola (RTU RBS), kas ir Rīgas Tehniskās universitātes struktūrvienība, kas veiksmīgi sadarbojas ar Bufalo universitāti kopš 1991.gada. RTU RBS ir arī viena no retajām Eiropas augstākās izglītības iestādēm, kas sadarbojas ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (Massachusetts Institute of Technology – MIT), piedāvājot studentiem apgūt starptautiskus studiju kursus un vairot konkurētspēju finanšu vadībā, loģistikas sistēmu un piegādes ķēžu vadībā, statistikā un datu analīzē. RTU RBS 2019.gadā veiksmīgi iesāka inovatīvu studiju programmu un īstenoja 14 pasniedzēju mācības informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā. Latvijas augstskolu un zinātnisko institūciju akadēmiskā un zinātniskā personāla starptautiskās mācības Bufalo universitātē nodrošinās augsta līmeņa digitālo prasmju pārnesi Latvijas izglītības sistēmā un tautsaimniecībā, jo tiks modernizēts pasniegšanas veids, dažādojot mācību metodes un iekļaujot starpdisciplinārus projektus, paplašināts digitālo prasmju pielietojums dažādas nozarēs. Tiks modernizēta datorzinātņu pasniegšana zinātņu, tautsaimniecības jomās, piemēram, izglītojot par mākslīgo intelektu, "lielo datu" apstrādi, kiberdrošību un augstas veiktspējas datoru izmantošanu.
Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) 2021.gada 16. septembrī parakstīja sadarbības memorandu ar Masačūsetsas Tehnoloģiju institūtu (MIT). Tas dod iespēju Latvijai iesaistīties globālā augstākās izglītības institūciju mācībspēku, tehnoloģiju ekspertu, pētnieku un rīcības politikas ekspertu kopienā un ar MIT atbalstu veidot inovāciju un pētniecības ekosistēmu Latvijā. Līguma parakstīšana notika Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un RTU vadības vizītes laikā ASV, no 13. līdz 17. septembrim apmeklējot Bufalo Universitāti un MIT. MIT jau daudzus gadu desmitus ir vadošā izglītības un pētniecības iestāde pasaulē, un tās mērķis ir atbalstīt arī citas augstskolas un stiprināt to kapacitāti. Tāpēc MIT ir izveidota īpaša struktūrvienība – Abdul Latif Jameel World Education Lab (J-WEL), kas veicina globālo sadarbību un saviem biedriem, par kādu ir kļuvusi arī RTU, piedāvā dažādus izglītojošus pasākumus – seminārus, atbalstu pētniecībā, informācijas apmaiņas pasākumus, ko var saņemt mācībspēki, zinātnieki, lēmumpieņēmēji, industrijas pārstāvji.
Memorands paredz, ka MIT atbalstu varēs izmantot ikviena Latvijas augstākās izglītības iestāde, jo Latvijā tiks izveidots starptautisks kompetences centrs izglītības un inovāciju jomā. Tā uzdevums būs, izmantojot MIT atbalstu, veicināt izglītības izcilību, starptautiskās labās prakses pieredzes pārnesi, digitālo transformāciju un reformu ieviešanu Latvijas augstākajā izglītībā. Centra darbību nodrošinās RTU RBS sadarbībā ar MIT.
ASV studentu interese studēt Latvijā pieaug. 2020./2021.akadēmiskajā gadā 45 ASV studenti studēja Latvijas augstskolās, tostarp Latvijas Universitātē un Rīgas Tehniskajā universitātē. Latvijas valsts stipendijas katru gadu tiek piešķirtas studentiem un pētniekiem no ASV. Savukārt 2021./2022.mācību gadā tiek piešķirtas divas stipendijas studijām Latvijas augstskolās un viena stipendija dalībai starptautiskajā vasaras skolā.
ASV, sadarbībā ar Vašingtonas Universitāti Sietlā, tiek veicinātas latviešu valodas, literatūras un kultūras studijas.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra 2021.gada pētījumā par Latvijas un diasporas pētnieku skatījumu uz savstarpējo sadarbību konstatēts, ka ceturtā daļa Latvijas diasporas pētnieku strādā ASV (25,7%). Fokusgrupu diskusijās diasporas zinātnieki aicināja strādāt pie reāliem instrumentiem zinātniskajai sadarbībai un remigrācijai. Nolīgumam būs pozitīva ietekme uz šādas sadarbības attīstīšanu ar ASV. Savukārt šī paša centra 2018.gada pētījumā „Latvijas zinātnieki pasaulē: sadarbības tīkli un iespējas” uzsvērta nepieciešamība aktīvāk izmantot ASV biznesa vidē un nevalstiskajā sektorā izveidoto praksi, ka zinātniskās, tehniskās un biznesa sadarbības tīklu atslēgas personas ielūdz uz kopīgiem pasākumiem, lai viņi varētu iegūt tīkla kopskatu un iepazīties ar citiem konkrētajā tīklā nozīmīgajiem cilvēkiem. Attīstot zinātnieku sadarbības tīklus, rodas ieguvums gan zinātnieka karjerai, gan zinātnieku darba vietām, gan valstij. Klātienes tikšanās nozīmīgums sadarbības veidošanā norāda, ka ir jārada tīklošanos atbalstoši instrumenti un jāatbalsta jau esošie.
Juridiskās personas
- zinātniskās institūcijas un augstskolas
- inovatīvie uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Nolīgums pētniecības, tehnoloģiju un inovācijas jomā veicinās tautsaimniecības modernizācijā izmantojamu zināšanu un risinājumu radīšanu un ieviešanu, kā arī inovatīvu uzņēmumu attīstību. Nolīgums veicinās Latvijas zinātnisko institūciju un inovatīvo uzņēmumu sadarbību ar ASV augstskolām un uzņēmumiem pētniecības, tehnoloģiju un inovāciju jomā.
Saskaņā ar ASV National Science Foundation (NSF) datiem (https://ncses.nsf.gov/pubs/nsb20225) ASV ieguldījumi pētniecībā un eksperimentālajā izstrādē (P&A) 2019. gadā sasniedza $667 miljardus un 2020. gadā — aptuveni $708 miljardus, kas atspoguļo pieaugumu visās nozarēs, bet galvenokārt – uzņēmējdarbībā. ASV P&A intensitāte (P&A izdevumi attiecība pret IKP) ir palielinājušies no 2,79% 2016. gadā un 2,95% 2018. gadā līdz 3,12% 2019. gadā un pēc tam līdz aptuveni 3,39% 2020. gadā. ASV joprojām ir pasaules līderi pētniecības un attīstības jomā (28% no pasaules pētniecības un attīstības rādītājiem 2019. gadā). ASV pētniecības un izstrādes darbības ietver dažādu nozaru, tostarp uzņēmumu, federālās valdības, pavalstu valdību, augstākās izglītības iestāžu un bezpeļņas organizāciju pētniecības un attīstības centienus. Pieaugumu galvenais virzītājspēks ir uzņēmumu pētniecības un attīstības rādītāji.
Zinātniskie atklājumi, jaunās tehnoloģijas un novatorisku zināšanu izmantošana ir būtiski, lai gūtu panākumus konkurētspējīgā pasaules ekonomikā un risinātu problēmas un iespējas dažādās sabiedrības jomās, piemēram, veselības, vides un valsts drošības jomā. Līdz ar to valsts kopējā pētniecības un attīstības uzņēmumu — gan valsts, gan privātā sektora — stiprums ir svarīgs pašreizējās un turpmākās valsts ekonomiskās priekšrocības un sabiedrības uzlabojumu perspektīvas valsts un pasaules līmenī. Nolīgums veicinās Latvijas inovatīvo uzņēmēju iespējas meklēt sadarbības partnerus ASV.
Saskaņā ar ASV National Science Foundation (NSF) datiem (https://ncses.nsf.gov/pubs/nsb20225) ASV ieguldījumi pētniecībā un eksperimentālajā izstrādē (P&A) 2019. gadā sasniedza $667 miljardus un 2020. gadā — aptuveni $708 miljardus, kas atspoguļo pieaugumu visās nozarēs, bet galvenokārt – uzņēmējdarbībā. ASV P&A intensitāte (P&A izdevumi attiecība pret IKP) ir palielinājušies no 2,79% 2016. gadā un 2,95% 2018. gadā līdz 3,12% 2019. gadā un pēc tam līdz aptuveni 3,39% 2020. gadā. ASV joprojām ir pasaules līderi pētniecības un attīstības jomā (28% no pasaules pētniecības un attīstības rādītājiem 2019. gadā). ASV pētniecības un izstrādes darbības ietver dažādu nozaru, tostarp uzņēmumu, federālās valdības, pavalstu valdību, augstākās izglītības iestāžu un bezpeļņas organizāciju pētniecības un attīstības centienus. Pieaugumu galvenais virzītājspēks ir uzņēmumu pētniecības un attīstības rādītāji.
Zinātniskie atklājumi, jaunās tehnoloģijas un novatorisku zināšanu izmantošana ir būtiski, lai gūtu panākumus konkurētspējīgā pasaules ekonomikā un risinātu problēmas un iespējas dažādās sabiedrības jomās, piemēram, veselības, vides un valsts drošības jomā. Līdz ar to valsts kopējā pētniecības un attīstības uzņēmumu — gan valsts, gan privātā sektora — stiprums ir svarīgs pašreizējās un turpmākās valsts ekonomiskās priekšrocības un sabiedrības uzlabojumu perspektīvas valsts un pasaules līmenī. Nolīgums veicinās Latvijas inovatīvo uzņēmēju iespējas meklēt sadarbības partnerus ASV.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Īstenojot Latvijas Republikas valdības un Amerikas Savienoto Valstu valdības nolīguma par sadarbību zinātnes un tehnoloģijas jomās IV panta 2. punktu, ir jānodrošina, ka tiek ievēroti Padomes 2009.gada 16.novembra Regulas (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem un Komisijas 2011. gada 28. novembra Īstenošanas Regulas Nr. 1225/2011 Padomes Regulai (EK) Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, nosacījumi.
Regulas Nr. 1186/2009 129. pants nosaka, ka dalībvalstis Eiropas Komisijai dara zināmus muitas noteikumus, kas ietverti 128. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g” apakšpunktā un 128. panta 3. punktā minētā tipa starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, kurus tās noslēgušas pēc 1983. gada 26. aprīļa.
Detalizētu skaidrojumu lūdzu skat. Anotācijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Regulas Nr. 1186/2009 129. pants nosaka, ka dalībvalstis Eiropas Komisijai dara zināmus muitas noteikumus, kas ietverti 128. panta 1. punkta “b”, “c”, “d”, “e”, “f” un “g” apakšpunktā un 128. panta 3. punktā minētā tipa starptautiskajās konvencijās un nolīgumos, kurus tās noslēgušas pēc 1983. gada 26. aprīļa.
Detalizētu skaidrojumu lūdzu skat. Anotācijas sadaļā 1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Nolīgums atbilst Latvijas zinātnes un augstākās izglītības attīstības prioritātēm.
ASV puse ir informējusi IZM par nepieciešamību piešķirt Nolīguma projektam starpinstitūciju saskaņošanas procesā ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
ASV puse ir informējusi IZM par nepieciešamību piešķirt Nolīguma projektam starpinstitūciju saskaņošanas procesā ierobežotas pieejamības informācijas statusu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Latvijas Zinātnes padome
- Valsts ieņēmumu dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi