Anotācija (ex-ante)

Efektīva administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē nepieciešamība

AAL nosaka administratīvās atbildības vispārīgos noteikumus, administratīvā pārkāpuma jēdzienu, administratīvo sodu veidus un to piemērošanas noteikumus, kompetentās iestādes un amatpersonas, administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā (AAL 2. panta otrā daļa). Tomēr administratīvā pārkāpuma procesa regulējums pamatā ir veidots atbilstoši līdzšinējai praksei, ka dokumentu aprite galvenokārt notiek papīra formā un procesuālās darbības tiek veiktas klātienē. Šāda pieeja neatbilst nedz mūsdienās raksturīgajam vai vēlamajam dokumentu aprites veidam, nedz tehnoloģiskās neitralitātes principam. Normatīvajam aktam jābūt vienlīdz piemērojamam dokumentu apritei papīra vai elektroniskā formā, procesuālajām darbībām klātienē vai izmantojot tehniskos līdzekļus u. tml. Normatīvais regulējums nedrīkst bremzēt tehnoloģiju attīstību un izmantošanu (Ķinis U. Tehnoloģiskā neitralitāte - tiesiskas valsts principa neatņemama sastāvdaļa informācijas sabiedrības laikmetā. Socrates, 2020, Nr. 1, 12. lpp.).

Projekts paredz papildināt AAL ar jaunu daļu "Administratīvā pārkāpuma process elektroniskā vidē". Tā regulēs tādus jautājumus kā APAS darbība, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izmantošana administratīvā pārkāpuma procesā, papīra formā esošu dokumentu pārvēršana elektroniskā formā, prasības pēc personas paraksta īstenošana elektroniskā vidē un informācijas iesniegšana un pieejamība e-lietas portālā, kā arī lēmumu automatizēta pieņemšana administratīva pārkāpuma procesā. Administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē regulējums vispārīgi attiecas uz visu administratīvā pārkāpuma procesu, tostarp sodu izpildi un starptautisko sadarbību.

Dokumentu pārvēršana

Administratīvā pārkāpuma lieta veidojama, cik vien tas konkrētajā gadījumā iespējams, un glabājama elektroniskā formā. Ja dokuments sākotnēji ir sagatavots vai iegūts papīra formā, tad to nepieciešams pārvērst elektroniskā formā. Projektā paredzētas prasības dokumentu pārvēršanai, lai nodrošinātu pārvērsto dokumentu juridisko spēku.

Dokumentu pārvēršanu elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē regulē arī Arhīvu likuma 9. pants. Tāpat Arhīvu likuma 9. panta otrā daļa ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā publiskie dokumenti tiek pārvērsti elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē, pārvēršanas tehniskās prasības, kā arī kārtību, kādā glabājami iegūtie dokumenti un tiek iznīcināti pārvērstie publiskie dokumenti. Ievērojot, ka Arhīvu likumā ietvertās publisko dokumentu pārvēršanas prasības ir smagnējas, projektā tiek noteiktas prasības, lai ātri un viegli nodrošinātu administratīvā pārkāpuma lietas pārvēršanu elektroniskā formā. Projektā paredzētās dokumentu pārvēršanas prasības ir elastīgākas, ātrāk īstenojamas un atbilstošākas e-lietas mērķim nekā to paredz Arhīvu likums. Tomēr ir saglabāti Arhīvu likumā noteiktie dokumentu pārvēršanas galvenie principi. Vienlaikus projektā paredzētās prasības par papīra formas dokumentu pārvēršanu ir līdzvērtīgas Sodu reģistra likuma 26. panta 1.-3. punktā un sākotnēji likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" (21-TA-334) pārejas noteikumos (izslēgti likumprojekta otrajā lasījumā) paredzētajām dokumentu pārvēršanas prasībām, neskaitot atsevišķus redakcionālus precizējumus. Līdzīgs regulējums ir ietverts arī Kriminālprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā un Civilprocesa likumā.

Elektroniskā formā pārvērstu dokumentu apliecināšana iespējama divos veidos. Pirmkārt, šādu pārvērsto dokumentu var apliecināt ar kvalificētu elektronisko zīmogu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (turpmāk – regula Nr. 910/2014) 3. panta 27. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē. Otrkārt, pārvērsto dokumentu var apliecināt arī ar kvalificētu elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē. Projektā paredzēts pārejas regulējums, ka līdz 2026. gada 31. maijam elektroniskā formā pārvērstu dokumentu var apliecināt arī tikai ar elektronisku parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē. Iepriekš minētais pārvērsto dokumentu apliecināšanas regulējums izriet no Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma 2. panta sestajā daļā noteiktās prasības, ka e-lietas platforma nodrošina tikai tādu pārvērsto dokumentu apriti, kuri apliecināti ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē vai kvalificētu elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 12. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē.

Elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam jānodrošina papīra formā esoša dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā dokumenta glabāšanas laikā. Citiem vārdiem sakot, jānodrošina papīra formā esošā dokumenta integritāte (tā pilnīgas un nemainīgas informācijas saglabāšana). Līdz ar to pārvērstajam dokumentam jābūt aizsargātam arī pret papildinājumiem vai citām izmaiņām. Minētā prasība neietekmē iespējamību nepieciešamības gadījumā anonimizēt vai pseidonimizēt dokumentu. Šajā nolūkā izveido dokumenta atvasinājumu un to atbilstoši apstrādā.

Tāpat ir jānodrošina iespēja pārvērsto dokumentu lasīt datora vai citas elektroniskas ierīces ekrānā cilvēklasāmā formātā un veidot tā atvasinājumus papīra formā. Cilvēklasāms formāts ir elektronisks datu attēlošanas veids, ko persona var izmantot kā informāciju bez jebkādas papildu apstrādes (sal. sk. Grāmatvedības likuma 6. panta sesto daļu). 

Projekts paredz, ka papīra formā esošu dokumentu, ja tas ir pārvērsts elektroniskā formā, glabā līdz galīgā nolēmuma spēkā stāšanās brīdim. Savukārt sodu izpildes stadijā šādu papīra formā esošu dokumentu glabā līdz nolēmuma par sodu izpildei vai tās izbeigšanai. Šī prasība ir būtiska, lai neierobežotu personas tiesības apstrīdēt kāda dokumenta, kas tiek pārvērsts elektroniskā formā, juridisko spēku. Turpmākā rīcība ar pārvērsto dokumentu pēc galīgā nolēmuma spēkā stāšanās ir atkarīga no dokumenta veida un tā nozīmes procesā (piemēram, nolēmumā izlemj rīcību ar izņemtajiem dokumentiem). Papīra formā esošu procesuālo dokumentu glabāšanas un iznīcināšanas kārtību iespējams noteikt iestādes iekšējā normatīvajā aktā.

Elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā pārvērstajam papīra formā esošajam dokumentam. Proti, ja papīra formā esošs dokuments ir pārvērsts elektroniskā formā, ievērojot projektā noteiktās prasības, tad elektroniskā formā esošajam (pārvērstajam) dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā sākotnējam (papīra formā) esošajam dokumentam.

Parakstīšana

AAL nereti ir ietverta prasība parakstīt noteiktu dokumentu, kā arī personas paraksts ir gandrīz ikviena dokumenta neatņemama sastāvdaļa. Ir pašsaprotams, ka persona dokumentu jebkurā gadījumā var parakstīt pašrocīgi vai arī ar drošu elektronisko parakstu. Savukārt projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja dokuments ir sagatavots APAS, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā, Tiesu informatīvajā sistēmā vai e-lietas portālā un parakstīts ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē. Šajā gadījumā amatpersona dokumentu sagatavo, izmantojot minēto informācijas sistēmu piedāvātās iespējas, un paraksta ar attiecīgajā sistēmā esošo elektroniskās parakstīšanas rīku. Tādējādi šī prasība ir izpildīta arī tad, ja dokuments nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Līdz ar to projekts būtībā paredz atkāpi elektroniskā vidē no prasības, ka dokumentam jābūt pašrocīgi parakstītam (personas pašrocīgam parakstam funkcionāli ekvivalents risinājums ir tikai kvalificēts jeb drošs elektroniskais paraksts).

Projekts paredz, ka prasība pēc personas paraksta ir izpildīta arī tad, ja procesuālā darbība vai personas gribas izpaudums (piemēram, personas apliecinājums, ka tā ir brīdināta par kriminālatbildību, mutvārdu pilnvarojums pārstāvim vai aizstāvim vai tā atsaukums vai mutvārdu lūgums) ir fiksēts ar tehniskajiem līdzekļiem. Ievērojot tehnoloģiju attīstību un valsts pārvaldes iestāžu darba procesu uzlabošanu, administratīvā pārkāpuma procesa laikā var tikt izmantoti tehniskie līdzekļi. Tehniskie līdzekļi var tikt izmantoti, lai fiksētu notikumu gaitu vai procesa laikā veiktas darbības, nodrošinātu liecību un pierādījumu saglabāšanu, atspoguļotu procesa vai notikumu gaitu. Šobrīd jaunas tehnoloģijas ļauj to darīt, ar tehniskiem līdzekļiem audioierakstā fiksējot personas mutiskas liecības, gan arī videoierakstā vai fotoattēlā atspoguļojot noteikto darbību vizualizāciju (Macuka J. 5. nodaļa. Administratīvā pārkāpuma procesa pamatprincipi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 187. lpp.). Šajā gadījumā ar tehniskajiem līdzekļiem saprotams audioieraksts vai videoieraksts.

Sodu reģistra likuma 27. panta otrā daļa šobrīd noteic, ka persona var parakstīties arī: 1) ar drošu elektronisko parakstu; 2) uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora; 3) uz atsevišķas paraksta lapas; 4) ar APAS elektroniskajā pakalpojumā pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku (sistēmas rīku). Drošs elektroniskais paraksts ir saprotams kā pašrocīgs paraksts (Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa). Tas jau ir normatīvi noteikts un mūsdienās pašsaprotams parakstīšanas veids, ko nav nepieciešams atkārtot AAL. Savukārt parakstīšanās uz paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora vai ar APAS pieejamo elektroniskās parakstīšanas rīku ir dokumentu parakstīšana ar elektronisko parakstu, kas ir paredzēta projektā.

Projektā nav pārņemts Sodu reģistra likuma 27. panta trešajā daļā esošais regulējums, ka prasība pēc tās personas paraksta, kura piedalās procesuālajā darbībā administratīvā pārkāpuma procesā, ir izpildīta arī tad, ja amatpersona vai augstāka amatpersona ir izdarījusi atzīmi APAS par to, ka persona ir iepazinusies ar procesuālā dokumenta saturu. Šāda atzīme nekādi nav sasaistāma ar personas paraksta esību vai citādu personas gribas izteikumu.

Informācijas iesniegšana un pieejamība e-lietas portālā

E-lietas portāls ir tīmekļvietne, kas nodrošina procesos elektroniskā vidē iesaistītām personām iespēju iesniegt un saņemt e-lietas datus, ja attiecīgie procesu normatīvie akti pieļauj šādu saziņu. Procesā iesaistītā persona var piekļūt e-lietas datiem, kā arī lietā iesniegt informāciju, izmantojot e-lietas portālu, saskaņā ar procesu normatīvajos aktos noteikto (Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma  5. un 10. pants). Attiecībā uz administratīvā pārkāpuma procesu iestādē un sodu izpildi projektā paredzēts izņēmums, ka minēto regulējumu nepiemēro līdz 2024. gada 30. jūnijam. Savukārt attiecībā uz personām, kas atrodas ieslodzījuma vietā, šo regulējumu nepiemēro līdz 2025. gada 31. decembrim.

Projekts paredz, ka procesuālo dokumentu var paziņot vai nodrošināt tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, informējot personu par dokumenta vai lietas materiālu pieejamību e-lietas portālā, ja persona ir piekritusi izmantot šādu saziņas veidu. Persona norāda, vai piekrīt saziņai izmantot e-lietas portālu, iesniegumā, sūdzībā vai citā amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai iesniedzamā dokumentā. Procesa dalībniekam, lieciniekam un pārstāvim ir pienākums nekavējoties paziņot amatpersonai, augstākai amatpersonai vai tiesai par saziņas veida maiņu. Šis vispārīgais pienākums attiecas arī uz atteikšanos saziņai izmantot e-lietas portālu.

Persona, kura piedalās administratīvā pārkāpuma procesā, var iesniegt dokumentus vai paziņot informāciju, izmantojot e-lietas portālu. Šāda rīcība pati par sevi nav uzskatāma par piekrišanu turpmākai saziņai izmantot e-lietas portālu.

Personas piekrišanu saziņai izmantot e-lietas portālu var fiksēt arī izmeklēšanas darbības protokolā vai citā procesuālajā dokumentā. Tā kā šajā gadījumā persona nav attiecīgā dokumenta autors, tad piekrišanas fiksācijai pievēršama īpaša uzmanība. Jābūt skaidri saprotamam personas gribas izpaudumam tieši attiecībā uz e-lietas portālā izmantošanu saziņai. Piemēram, pratināšanas protokolā šāda piekrišana būtu fiksējama atsevišķi un personai tā atsevišķi jāapliecina ar savu parakstu.

Tādējādi persona var izvēlēties, vai izmantot saziņai e-lietas portālu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu vai vispār nav paudusi savu gribu par vēlamo saziņas veidu, tad piemēro vispārīgo regulējumu (piemēram, AAL 81. pants un 228. pants).

Projektā ietvertais regulējums, ka, izmantojot e-lietas portālu, var nodrošināt arī tiesības iepazīties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem, nenozīmē, ka visi lietas materiāli automātiski būs pieejami e-lietas portālā. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams nodrošināt personas datu aizsardzību procesā. Tas nozīmē, ka lietas materiālus var būt nepieciešams sagatavot atbilstoši konkrētajam gadījumam (lai persona nepiekļūtu datiem, kurus tai nedrīkst izpaust, u. tml.). Nav izslēgta arī situācija, ka e-lietas portāls tehniski nav piemērots konkrētiem lietas materiāliem. Tādā gadījumā tiesības iepazīties ar lietas materiāliem nodrošināmas citā veidā.

Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otro daļu, ja normatīvajos aktos tas paredzēts, valsts iestāde var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā. Projektā ir paredzēts, ka persona e-lietas portālā var no tā atteikties un šādā gadījumā informāciju (dokumentus) nav nepieciešams dublēt oficiālās elektroniskās adreses kontā. Personas atteikšanās darbojas, kamēr vien persona ir piekritusi izmantot saziņai e-lietas portālu. Ja persona atsakās no e-lietas portāla izmantošanas, oficiālā elektroniskā adrese dokumentu paziņošanai lietojama, ievērojot vispārīgo Oficiālās elektroniskās adreses likuma regulējumu. Tāpat pievēršama uzmanība, ka projektā ietvertā prasība personai nekavējoties paziņot par saziņas veida maiņu attiecas uz e-lietas portāla izmantošanu (piemēram, nav īpaši jāpaziņo, ka persona lieto oficiālo elektronisko adresi).

Projekts paredz, ka diena, kad tiesas spriedums ir paziņots e-lietas portālā, ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina nolēmuma pieejamību arī tiesas kancelejā. Šobrīd AAL 228. panta pirmā daļa noteic, ka diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā (šā likuma 198. panta ceturtā daļa vai 213. panta pirmā daļa), ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu. Ja administratīvā pārkāpuma process noris elektroniskā vidē, par sprieduma paziņošanas dienu ir uzskatāma diena, kad spriedums ir paziņots e-lietas portālā. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu, tad tiesa nodrošina nolēmuma pieejamību arī tiesas kancelejā. Ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, spriedumu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi, kā arī ievieto e-lietas portālā. Projekts neietekmē šobrīd AAL 228. panta otrajā un trešajā daļā noteiktās tiesības lūgt tiesu spriedumu paziņot, izmantojot elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus. Projektā precizēts brīdis, līdz kuram persona var izteikt šādu lūgumu, kā arī konkretizēts, ka paziņošanas brīdi šajos gadījumos noteic atbilstoši Paziņošanas likumam. Atšķirībā no spēkā esošā AAL 228. panta trešās daļas regulējuma projektā netiek prasīts procesa dalībniekam šādu lūgumu īpaši pamatot.
 

APAS un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrs

APAS sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos pārvērstos dokumentus. Saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma 5. panta pirmo daļu valsts informācijas sistēmu izveido, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kuros norādīti vismaz: 1) valsts informācijas sistēmas pārzinis; 2) valsts informācijas sistēmā iekļaujamā informācija; 3) valsts informācijas sistēmas pārzinim noteiktās funkcijas, uzdevumi un mērķi, kuru izpildei nepieciešamās informācijas apriti nodrošina, izveidojot valsts informācijas sistēmu; 4) kārtība, kādā nodod informāciju iekļaušanai valsts informācijas sistēmā; 5) nosacījumi piekļuves nodrošināšanai valsts informācijas sistēmā iekļautajai informācijai. Šobrīd Sodu reģistra likumā nav iekļauts viss nepieciešamais APAS kā valsts informācijas sistēmas regulējums.

Lai arī APAS citastarp nodrošina Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu, tomēr tās pamatmērķis ir nodrošināt iestādes, amatpersonas un augstākas amatpersonas uzdevumu īstenošanu administratīvā pārkāpuma procesā, kas ir patstāvīga un īpaša valsts pārvaldes darbības forma.

Admistratīvā pārkāpuma procesā atsevišķās AAL 19. nodaļā minētajās lietu kategorijās izmanto arī Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru. Uz šo informācijas sistēmu attiecināms APAS līdzvērtīgs regulējums.
 

Projekts paredz APAS un Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra izmantošanai administratīvā pārkāpuma procesā nepieciešamo minimālo regulējumu.

APAS iestādei un tās amatpersonām nodrošina iespēju veikt administratīvā pārkāpuma procesu elektroniskā vidē. Tajā sagatavo vai augšupielādē un glabā ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītos dokumentus. Tādējādi APAS nodrošina informācijas apriti, kas nepieciešama, lai iestādes amatpersonas varētu veikt administratīvā pārkāpuma procesu. Vienlaikus APAS nodrošina arī Sodu reģistrā reģistrējamās informācijas uzkrāšanu, kā arī tajā esošā informācija tiek izmantota, lai izstrādātu statistiskos pārskatus.

APAS apstrādā personu identificējošus datus, kontaktinformāciju un citus personas datus, tostarp īpašo kategoriju datus, lai identificētu personu, nodrošinātu saziņu ar to un efektīvu administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī noskaidrotu apstākļus, kam ir nozīme administratīvā pārkāpuma lietas pareizā izlemšanā. APAS apstrādājamo datu apjoms nevar atšķirties no papīra formā veidotā administratīvā pārkāpuma lietā apstrādājamo datu apjoma. Personas datu kategorijas, datu subjektus un nepieciešamo datu apjomu noteic AAL (tostarp AAL 80. pants).

APAS pārzinis, proti, institūcija, kas organizē un vada šīs informācijas sistēmas darbību, ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs. Savukārt APAS iekļauto personas datu pārzinis ir persona, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, un iestāde, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi.

Ir svarīgi nodrošināt, ka APAS nepieciešamā informācija tiek iekļauta savlaicīgi. Projekts noteic konkrētus termiņus informācijas iekļaušanai APAS atkarībā no tā, vai attiecīgo dokumentu vai citu informāciju sagatavo pati amatpersona, augstāka amatpersona vai iestāde. Tā informācija, kuru sagatavo pati amatpersona, augstāka amatpersona vai iestāde, APAS iekļaujama nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā. Savukārt cita informācija (piemēram, personu iesniegtie dokumenti vai dokumenti, kuri saņemti no citām iestādēm) iekļaujami APAS piecu darbdienu laikā.

APAS esošās informācijas pieejamība neatšķiras no papīra formā esošas administratīvā pārkāpuma lietas pieejamības. Proti, tā ir pieejama personām, kuras veic administratīvā pārkāpuma procesu, kā arī noteiktam atbalsta personālam iestādē, ciktāl tas nepieciešams to darba pienākumu izpildei. Projektā paredzēts precīzāks regulējums par to, kurām administratīvā pārkāpuma lietām dažādām procesā iesaistītajām personām ir tiesības piekļūt. Prokurora tiesības piekļūt visām administratīvā pārkāpuma lietām saistītas ar tā lomu administratīvā pārkāpuma procesā, tostarp tiesībām iesniegt protestu. Tāpat, lai nodrošinātu efektīvu procesa norisi un dubultās sodīšanas nepieļaujamības principa ievērošanu, personai, kura veic administratīvā pārkāpuma procesu, jābūt tiesībām noskaidrot, vai pie administratīvās atbildības saucamā persona, sodītā persona vai aizskartais mantas īpašnieks nav iesaistīts citā procesā.

Saistībā ar informācijas glabāšanas termiņu šobrīd Sodu reģistra likuma 28. pants noteic: "Administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros sagatavotos un lejupielādētos dokumentus APAS glabā vienu gadu no brīža, kad saņemtas ziņas par administratīvi sodītās vai pie administratīvās atbildības saucamās personas nāvi, vai 10 gadus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Datus, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, glabā trīs mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām." Sodu reģistra likuma 23. pants noteic 10 gadu termiņu pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izciešanas vai izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma iestāšanās attiecībā uz ziņu glabāšanu Sodu reģistrā par administratīvo pārkāpumu izdarījušu personu. Šāds risinājums ir izvēlēts arī attiecībā par APAS dokumentu glabāšanas termiņiem pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Turpretī, datus, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, glabā trīs mēnešus pēc administratīvā pārkāpuma lietā piemērotā soda izpildes vai administratīvā soda izpildes noilguma termiņa beigām. Dati, kas iegūti, izmantojot tehniskos līdzekļus, attiecas uz procesuālo darbību fiksēšanas rezultātā iegūtajiem audio un video ierakstiem. Atšķirīgs glabāšanas termiņš attiecībā uz visu lietā esošo dokumentu un audio un video ierakstu glabāšanu ir pamatots ar to, ka audio un video ierakstu ilgstošāka uzglabāšana radītu ievērojamu administratīvo slogu iestādēm, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (likumprojekta "Grozījumi Sodu reģistra likumā" (Nr. 643/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)).

Vienlaikus Procesu norises elektroniskā vidē valsts platformas likuma 3. panta devītajā daļā ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā pamatdarbības informācijas sistēmās arhivē pastāvīgi un uz laiku glabājamos e-lietas datus. Šā likuma sagatavošanas materiālos skaidrots: "Lai e-lieta funkcionētu un katrā pamatdarbības informācijas sistēmā radītos vai ievietotos e-lietas datus (tas ir, elektroniski radīti dati vai dokumenti vai elektroniskā formā pārvērsti papīra formas dokumenti) būtu iespēja izmantot citai procesā iesaistītajai valsts un pašvaldības iestādei savu iestādes funkciju nodrošināšanai vai personai, tos kopīgojot izmantošanai elektronisko lietu katalogā, nepieciešams noteikt vienotus šo datu glabāšanas termiņus pamatdarbības informācijas sistēmās, tādējādi nodrošinot, ka pamatdarbības informācijas sistēmās e-lietas dati tiks glabāti atbilstoši noteiktajiem vienotajiem glabāšanas termiņiem. Tas ļaus izvairīties no situācijām, kad vienā pamatdarbības informācijas sistēmā tiktu izdzēsti dati ātrāk kā beidzas to izmantošanas nepieciešamība citā pamatdarbības informācijas sistēmā, tādēļ tiek paredzēts noteikt likumprojektā deleģējumu Ministru kabinetam izdot noteikumus, kuros tiktu regulēts horizontāli jautājums par e-lietas pamatdarbības informācijas sistēmās esošo e-lietas datu, kas glabājami pastāvīgi vai uz laiku, arhivēšanu pamatdarbības informācijas sistēmu ietvaros, proti, noteikt vienotu e-lietas datu arhivēšanas kārtību pamatdarbības informācijas sistēmās, nosakot nosacījumus un brīdi, līdz kuram tiks arhivēti pastāvīgi un uz laiku glabājamie e-lietas dati katrā pamatdarbības informācijas sistēmā atbilstoši termiņam, kāds būs noteikts Ministru kabineta noteikumos. Vienlaikus Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā tiks nodrošināta e-lietas datu pieejamība valsts un pašvaldības iestādei vai personai. Notekot glabāšanas termiņam, lietu un dokumentu atlasi glabāšanai un iznīcināšanai reglamentēs normatīvie akti par lietu un dokumentu uzglabāšanu un sagatavošanu iznīcināšanai vai nodošanai glabāšanai arhīvā." (Likumprojekta "E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likums" (Nr. 1205/Lp13) sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija).) Līdz ar to šobrīd APAS esošo datu glabāšanas termiņus regulē Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumi Nr. 766 "E-lietas datu arhivēšanas noteikumi".

Vienlaikus projektā ir paredzēts, ka APAS auditācijas pierakstu glabāšanas ilgums ir tāds pats kā attiecīgās administratīvā pārkāpuma lietas glabāšanas ilgums. Tas saistīts ar to, ka dažkārt amatpersonas rīcība tieši APAS ir attaisnojums izņēmumiem no vispārīgā regulējuma. Piemēram, tas, ka dokumentu var parakstīt ar elektronisko parakstu (nevis drošu jeb kvalificētu elektronisko parakstu), ir izņēmums, kas saistīts ar APAS un iespēju pārliecināties par šīs sistēmas izmantošanu. Līdz ar to APAS auditācijas pieraksti var būt nozīmīgi, lai izvērtētu administratīvā pārkāpuma lietā esošo dokumentu tiesiskumu.

APAS līdzvērtīgs regulējums attiecināts arī uz Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru administratīvā pārkāpuma procesā. Vienīgi jāievēro, ka Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistru administratīvā pārkāpuma procesā pieļaujams izmantot tikai saistībā ar AAL 162. panta pirmajā daļā minētu administratīvo pārkāpumu. Līdz ar to šīs sistēmas darbība ir ierobežota ar noteiktām lietu kategorijām. Vienlaikus papildināta arī AAL 121. panta trešā daļa, paredzot, ka administratīvā pārkāpuma lietai numuru piešķir abu minēto informācijas sistēmu pārziņi – Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs un valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija".
 

Fragmentārs un nepilnīgs personas tiesību regulējums, ja to skar lēmums, kurš pieņemts, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi

Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. panta pirmā daļa noteic, ka kompetentajai iestādei aizliegts pieņemt tādus lēmumus, kas balstīti tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, ja tie rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski viņu ietekmē, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā, kurā ietvertas datu subjekta tiesību garantijas. Tādējādi nepieciešams ne tikai ārējā normatīvajā aktā skaidri noteikt, ka ir iespējams pieņemt šādu lēmumu, bet arī ietvert tajā datu subjekta tiesību garantijas.

Tiesībaizsardzības direktīvas 11. pants noteic, ka dalībvalstis paredz, ka lēmums, kas balstās tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, un kas rada nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai būtiski viņu ietekmē, ir aizliegts, ja vien tas nav atļauts Eiropas Savienības vai dalībvalsts tiesībās, kas attiecas uz pārzini un kurās ir paredzētas atbilstošas garantijas attiecībā uz datu subjekta tiesībām un brīvībām, vismaz attiecībā uz tiesībām panākt cilvēka iejaukšanos no pārziņa puses. Savukārt šīs direktīvas 38. apsvērumā skaidrots, ka datu subjektam vajadzētu būt tiesībām nebūt tāda lēmuma subjektam, ar kuru izvērtē ar viņu saistītus personiskus aspektus un kura pamatā ir tikai automatizēta apstrāde, un kurai ir nelabvēlīgas juridiskas sekas attiecībā uz datu subjektu vai kura to ievērojami ietekmē. Katrā ziņā uz šādu apstrādi būtu jāattiecina atbilstošas garantijas, tostarp īpašas informācijas sniegšana datu subjektam un tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši paust savu viedokli, saņemt paskaidrojumu par lēmumu, kas pieņemts pēc šādas izvērtēšanas, un apstrīdēt lēmumu.

Ievērojot minēto, normatīvajos aktos jānoteic pienācīgas tiesību garantijas, tostarp tiesības panākt cilvēka iejaukšanos, jo īpaši tādēļ, lai paustu savu viedokli, saņemtu paskaidrojumu par lēmumu vai apstrīdētu lēmumu (Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680). 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 29.11.2017., WP 258, 15. lpp.). Taču AAL šādas garantijas šobrīd skaidri un pienācīgā apjomā nav iekļautas.
 

AAL papildināms ar regulējumu, kas personai nodrošina pienācīgas garantijas gadījumā, ja lēmums administratīvā pārkāpuma procesā tiek pieņemts, balstoties tikai uz automātisku apstrādi. Lai arī šobrīd šādi lēmumi ir paredzēti tikai saistībā ar noteiktiem administratīvā pārkāpuma procesiem Valsts ieņēmuma dienestā un ar tehniskiem līdzekļiem fiksētiem pārkāpumiem, neapturot transportlīdzekli, regulējums veidojams pietiekami vispārīgs, lai to nākotnē nepieciešamības gadījumā varētu piemērot jebkuram lēmumam jebkurā administratīvā pārkāpuma procesa stadijā.

Automatizētas lēmuma pieņemšanas pamatnoteikumi

Automatizēta lēmuma pieņemšana notiek bez personas, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (t. i., amatpersonas, augstākas amatpersonas vai tiesas), vai cita lēmuma pieņēmēja (piemēram, iestādes, kura organizē un kontrolē nolēmuma par sodu izpildi) iesaistes. Tādējādi šā lēmuma pieņemšanā nepiedalās persona, kura var noteikt lēmuma saturu.

Piemēram, ja Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā fiksēts nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējums vai fakts, ka deklarācija nav iesniegta, tad informācija tiek nosūtīta APAS, kur automatizēti tiek sagatavots un pieņemts apvienots lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu. Tādējādi šajā gadījumā nenotiek tipiski administratīvā pārkāpuma procesam raksturīgā lietas sagatavošana izskatīšanai un administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas process.

Automatizēta lēmuma pieņemšana pieļaujama tikai AAL tieši noteiktā gadījumā. Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. panta pirmā daļa noteic, ka lēmumu, kas balstīts tikai uz automātisku apstrādi, var pieņemt gadījumā, kad šāda lēmuma pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā. Saskaņā ar AAL 2. panta otro daļu administratīvā pārkāpuma procesa norisi iestādē un tiesā, administratīvo sodu izpildi, kā arī starptautisko sadarbību administratīvo pārkāpumu procesā regulē AAL. Līdz ar to vienīgi AAL var noteikt gadījumus, kad pieļaujama automatizēta lēmumu pieņemšana. Likumā ietvertajam regulējumam jābūt pietiekami konkrētam, piemēram, norādīts konkrēts administratīvais pārkāpums, to grupa vai konkrēts lēmuma veids.

Tas, ka AAL ir noteikti konkrēti gadījumi, kad iespējama automatizēta lēmuma pieņemšana, nenozīmē, ka visos šajos gadījumos obligāti pieņemams lēmums, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Amatpersona var arī konkrētā gadījumā neizmantot šādu iespēju. Tāpat automatizētas lēmuma pieņemšanas iespējamība var būt atkarīga no nozares likumā esošā regulējuma piemērotības automatizētai sodīšanai, kā arī tehniskajām iespējām konkrētajā laikā. Projektā ir identificēti tie pārkāpumi (pārkāpumu grupas), saistībā ar kuriem paredzamā nākotnē varētu tikt izmantota automatizēta lēmumu pieņemšana.

Automatizēta lēmuma pieņemšana nav pieļaujama, izmantojot mašīnmācīšanās metodes (sal. Suksi M. Formal, Procedural, and Material Requirements of the Rule of Law in the Context of Automated Decision-Making. In: The Rule of Law and Automated Decision-Making. Suksi M. (Ed.). Cham: Springer, 2023, p. 73). Lēmuma pieņemšanas shēmai ir jābūt līdzvērtīgajai atzītajām juridiskajām metodēm (juridiskais siloģisms, subsumcija), bet nav pieļaujams lēmumu balstīt mašīnmācīšanās metodēs, tostarp izmantot arī dziļo mācīšanos vai statistiskas metodes. Tas gan neizslēdz iespēju amatpersonai administratīvā pārkāpuma procesā vispārīgi izmantot šāda veida metodes un mākslīgā intelekta sistēmas kā atbalsta līdzekli.

Tiesības saņemt paskaidrojumu

Nošķiramas personas tiesības saņemt paskaidrojumu pirms un pēc lēmuma pieņemšanas. Pirms lēmuma pieņemšanas paskaidrojumi attiecināmi uz informācijas sistēmas funkcionalitāti, lēmuma pieņemšanas vispārīgo shēmu, pieņemšanā izmantojamiem kritērijiem u. tml. Savukārt paskaidrojums par konkrētu lēmumu iespējams vien pēc tā pieņemšanas (sal. Wachter S., Mittelstadt B., Floridi L. Why a Right to Explanation of Automated Decision-Making Does Not Exist in the General Data Protection Regulation. International Data Privacy Law, Vol. 7, No. 2, 2017, p. 78). AAL kontekstā uzmanība pievēršama tiesībām saņemt paskaidrojumu par jau pieņemtu lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā.

No tā, vai personai ir iespēja iegūt paskaidrojumu par lēmumu, atkarīga pienācīga turpmākā procesa norise. Piemēram, ja persona neizprot lēmuma pieņemšanas mehānismu, tā efektīva pārsūdzēšana ir neiespējama (sal. Wachter S., Mittelstadt B., Floridi L. Why a Right to Explanation of Automated Decision-Making Does Not Exist in the General Data Protection Regulation. International Data Privacy Law, Vol. 7, No. 2, 2017, p. 97).

Paskaidrojuma saturam jābūt tādam, lai persona varētu saprast, kāda informācija (pierādījumi) un apsvērumi ir bijuši lēmuma pieņemšanas pamatā, kā arī pašu lēmuma pieņemšanas tehnisko procedūru. Projektā paredzēts, ka lēmumam pievieno jēgpilnu un visaptverošu informāciju par automatizētā lēmuma pieņemšanā izmantotajiem datiem (piemēram, datu apjomu, to izcelsmi), lēmuma pieņemšanas shēmu (proti, lēmuma pieņemšanas vispārīgu aprakstu tā, lai tas pietiekami saprotami atklātu lēmuma pamatā esošo algoritmu uzbūvi, iekšējo loģiku un darbību), lēmuma tiesiskajām un faktiskajām sekām, kā arī personām, kuras ir saistītas ar lēmuma pieņemšanu un attiecīgās sistēmas izveidi. Pašsaprotami, ka lēmuma pieņemšanā ir iesaistīta iestāde, kuras amatpersonas tipiskā gadījumā veiktu administratīvā pārkāpuma procesu. Šajā aspektā projektā atsevišķi ir noteikta prasība lēmumā norādīt iestādes struktūrvienību, kura nodrošina lēmuma pieņemšanu un tiesības saņemt paskaidrojumu par lēmumu. Taču lēmuma pieņemšanā vai lēmuma pieņemšanas sistēmas izstrādē var būt iesaistītas arī citas personas vai institūcijas. Piemēram, attiecīgo informācijas sistēmu, tostarp lēmuma pieņemšanas shēmu, var izstrādāt komersants vai cita privātpersona. Lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dati varētu tikt iegūti no citām personām vai institūcijām (sal. Bayamlıoğlu E. The right to contest automated decisions under the General Data Protection Regulation: Beyond the so-called "right to explanation". Regulation & Governance, 2021, doi:10.1111/rego.12391, p. 8).

Projektā paredzēts, ka personai, kuru skar automatizēti pieņemts lēmums, ir tiesības prasīt, lai iestāde izskaidro lēmumu mutvārdos vai rakstveidā. Šāds personas lūgums neietekmē attiecīgā lēmuma spēkā stāšanos un termiņus. Šā regulējuma mērķis ir nodrošināt, ka personai ir iespējas saņemt pilnvērtīgu informāciju par automatizētu lēmuma pieņemšanu. Lai arī lēmumam pievienotajā informācijā ir iekļauts skaidrojums par lēmuma pieņemšanas shēmu un citiem jautājumiem, personai tomēr var būt neskaidrības, piemēram, par tehniskiem jautājumiem, izmantotajiem kritērijiem vai procesā nozīmīgo datu apjomu.

Iestāde lēmumu var skaidrot gan mutvārdos, gan rakstveidā, ja vien persona nav norādījusi, kādā formā vēlas saņemt skaidrojumu (sal. Briede J. 73. pants. Administratīvā akta izskaidrošana. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 722. lpp.).

Persona tiesības prasīt skaidrojumu var izmantot visa administratīvā pārkāpuma procesa laikā (piemēram, arī tad, ja par lēmumu ir iesniegta sūdzība augstākai amatpersonai vai tiesai). Tāpat persona var prasīt skaidrojumu vairākas reizes procesa laikā. Protams, persona šīs tiesības nedrīkst izmantot ļaunprātīgi.

Projektā nav paredzēts konkrēts lēmuma izskaidrošanas galīgais termiņš. Tādējādi iestādei ir pienākums sniegt skaidrojumu saprātīgā laikā, ievērojot skaidrojuma apjomu un nolūku, kādam personai šis skaidrojums ir nepieciešams (sal. Briede J. 73. pants. Administratīvā akta izskaidrošana. Grām.: Administratīvā procesa likuma komentāri. A un B daļa. Sagatavojis autoru kolektīvs. Dr. iur. J. Briedes zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2013, 723. lpp.). Piemēram, ja persona lūdz skaidrot lēmumu uzreiz pēc tā paziņošanas, tad skaidrojums sniedzams tādā termiņā, lai persona varētu paspēt skaidrojumu izmantot, lemjot, vai iesniegt sūdzību augstākai amatpersonai. Tomēr projektā ir iekļauta prasība iestādei rakstveida skaidrojumu sniegt septiņu dienu laikā no lūguma saņemšanas dienas vai arī šajā laikā informēt personu, norādot saprātīgu termiņu, kādā iestāde sniegs tās pieprasīto skaidrojumu. Tādā veidā tiek nodrošināts, ka persona pietiekami ātri uzzina iespējamo skaidrojuma saņemšanas laiku.

Tiesības prasīt paskaidrojumu attiecas uz tiem jautājumiem, kas tieši saistīti ar automatizēta lēmuma pieņemšanu (piemēram, saistībā ar skaidrojošo informāciju, kas jau pievienota lēmumam). Šīs tiesības neattiecas uz administratīvā pārkāpuma procesa vispārīgo regulējumu vai citiem administratīvās atbildības jautājumiem.

Iestādes sniegtais skaidrojums nav pārsūdzams.

Lai persona varētu efektīvi izmantot tiesības saņemt skaidrojumu, projektā ir paredzēts ilgāks sūdzības iesniegšanas termiņš. Automatizēti pieņemtu lēmumu persona var pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas. Pretējā gadījumā personas tiesības saņemt paskaidrojumu var kļūt deklaratīvas. AAL noteiktajā vispārīgajā sūdzības iesniegšanas termiņā – 10 darbdienu laikā no lēmuma paziņošanas dienas – nav iespējams rakstveidā saņemt skaidrojumu no iestādes un sagatavot sūdzību.

Tiesības paust viedokli

Tiesības paust savu viedokli nozīmē, ka personai ir ne tikai tiesības pārsūdzēt lēmumu, bet arī iesniegt informāciju, kas varētu būt svarīga sākotnējā lēmuma pārskatīšanai. Sastopams viedoklis, ka personai jāļauj paust viedokli pat tad, ja tā nevēlas iesniegt sūdzību par lēmumu. Tas saistīts ar apsvērumiem par cieņu un iespējamiem abpusējiem ieguvumiem šādā procesā (Bayamlıoğlu E. The right to contest automated decisions under the General Data Protection Regulation: Beyond the so-called "right to explanation". Regulation & Governance. 2021, doi:10.1111/rego.12391, p. 5).

Pie administratīvās atbildības saucamajai personas ir tiesības sniegt paskaidrojumus, kā arī iesniegt pierādījumus (AAL 41. panta pirmās daļas 3. un 7. punkts). Tāpat, īstenojot tiesības pārsūdzēt lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā, personai ir iespēja norādīt argumentus tam, kā izpaužas lēmuma nepareizība, kā arī pievienot nepieciešamos dokumentus (AAL 167. panta otrā daļa). Ja, piemēram, automatizēti pieņem lēmumu par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu, tad persona tiesības paust viedokli faktiski var izmantot tikai tad, ja iesniedz sūdzību par lēmumu.

Juridiskajā literatūrā sastopami argumenti, ka personai būtu jābūt tiesībām paust viedokli jau pirms automatizētas lēmuma pieņemšanas. Tas varētu uzlabot lēmuma precizitāti un neitralizēt iespējamo automatizācijas neobjektivitāti (Geburczyk F. Automated administrative decision-making under the influence of the GDPR – Early reflections and upcoming challenges. Computer Law & Security Review, Vol. 41, 2021, p. 9). Tomēr šāda pieeja praktiski nav savienojama ar pilnīgu lēmuma par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu automatizāciju.

Projekts netiešā veidā paredz iespēju personai izteikt viedokli par pieņemto lēmumu, neiesniedzot sūdzību (piemēram, norādīt tehniskas kļūdas). Amatpersonai ir paredzētas tiesības atcelt lēmumu gan pēc savas iniciatīvas, gan arī uz personas izteikta viedokļa pamata.

Tiesības panākt cilvēka līdzdalību

Cilvēka iejaukšanās ļauj lēmuma adresātam (datu subjektam) netikt pakļautam neatšifrējamiem automatizētiem lēmumiem, kuros var būt kļūdas vai neobjektivitāte, un nodrošina viņam saskarsmi ar iestādi (pārzini) attiecībā uz papildu elementiem vai apstrīdēšanu. Lai cilvēka iejaukšanās būtu būtiska, tā ir jāveic personai, kurai ir atbilstoša kompetence un kura spēj mainīt lēmumu, un kura pārskatīs visus attiecīgos datus, tostarp datu subjekta iesniegtos papildu elementus (Atzinums par dažiem galvenajiem jautājumiem saistībā ar Tiesībaizsardzības direktīvu (ES 2016/680). 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 29.11.2017., WP 258, 13. lpp.). Tādējādi šai personai jāpiemīt ne tikai tiesiskai iespējai mainīt lēmumu, bet arī zināšanām par automatizētu lēmumu algoritmiem un tehnoloģisko procesu kopumā (Geburczyk F. Automated administrative decision-making under the influence of the GDPR – Early reflections and upcoming challenges. Computer Law & Security Review, Vol. 41, 2021, p. 7).

Projektā paredzēts, ka sūdzību, kura iesniegta par automatizēti pieņemtu lēmumu, izskata ar cilvēka līdzdalību, nevis balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi.

Tiesības apstrīdēt lēmumu

Patiesa apstrīdēšana iespējama vien tad, ja persona saprot automatizēto lēmuma pieņemšanas mehānismu (sk.: Malgieri G. Automated decision-making in the EU Member States: The right to explanation and other "suitable safeguards" in the national legislations. Computer Law & Security Review, Vol. 35, 2019, p. 21; Bayamlıoğlu E. The right to contest automated decisions under the General Data Protection Regulation: Beyond the so-called "right to explanation". Regulation & Governance. 2021, doi:10.1111/rego.12391, p. 6). Līdz ar to tiesības apstrīdēt lēmumu ir cieši saistītas ar tiesībām saņemt paskaidrojumus par lēmumu, kā arī tiesībām paust savu viedokli un panākt cilvēka iejaukšanos (pieņemot, ka lēmumu pārskata cilvēks, nevis tiek pieņemts jauns automatizēts lēmums).

Tipiski administratīvā pārkāpuma procesā tiesības apstrīdēt lēmumu varētu izpausties kā lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai  (AAL 166. pants). Tomēr automatizēta lēmuma gadījumā tiesības to apstrīdēt varētu tikt saprastas arī plašāk, piemēram, kā amatpersonas tiesības pārskatīt vai atcelt lēmumu, neizmantojot hierarhisko pārsūdzības mehānismu (sal. Geburczyk F. Automated administrative decision-making under the influence of the GDPR – Early reflections and upcoming challenges. Computer Law & Security Review, Vol. 41, 2021, p. 7). Automatizēta lēmuma gadījumā nevar izslēgt vienkāršu tehnisku kļūdu esību, kuru novēršanai nebūtu nepieciešama sūdzības iesniegšana augstākai amatpersonai.

Projekts nepaplašina sūdzību iesniegšanas gadījumus un pamatā nemaina to kārtību. Tas nozīmē, ka tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā nav atkarīgas no tā, vai lēmums tiek pieņemts, balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi. Tomēr projekts pagarina sūdzības iesniegšanas termiņu līdz vienam mēnesim. Pretējā gadījumā personai var būt liegtas tiesības saņemt paskaidrojumu. Projektā arī tiešā tekstā paredzēta cilvēka līdzdalība, proti, par automatizēti pieņemtu lēmumu iesniegtu sūdzību izskata persona, kas veic administratīvā pārkāpuma procesu (t. i., augstāka amatpersona vai tiesa). Tādējādi sūdzību, kura iesniegta par automatizēti pieņemtu lēmumu, izskata ar cilvēka līdzdalību, nevis balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi.

Projekts paredz amatpersonai tiesības pēc savas iniciatīvas vai uz personas izteikta viedokļa pamata atcelt lēmumu, ja tas ir prettiesisks un par to vēl nav iesniegta sūdzība augstākai amatpersonai. Atceļot lēmumu, amatpersona piemēro AAL 174. pantu. Ja par automatizēti pieņemtu lēmumu jau ir iesniegta sūdzība, amatpersona var atcelt pieņemto lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma procesu, nenosūtot sūdzību izskatīšanai pēc piekritības. Persona, kurai ir tiesības pārsūdzēt administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu, var pārsūdzēt šo lēmumu saskaņā ar AAL noteikto administratīvā pārkāpuma lietā pieņemtā lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Lēmuma saturs un apliecināšana

Projekts paredz īpašas papildu prasības lēmuma, kas balstās tikai uz automatizētu datu apstrādi, saturam un apliecināšanai. Ir skaidrs, ka šādā gadījumā nav konkrētas amatpersonas, kura pieņem lēmumu un to nav iespējams norādīt lēmumā. Vienlaikus tas nozīmē, ka šādu lēmumu neviena amatpersona arī neparaksta. Tomēr, lai būtu iespējams noteikt augstāku amatpersonu un nodrošināt personas tiesības saņemt paskaidrojumu un izteikt viedokli, lēmumā norādāma tā iestādes struktūrvienība, kura nodrošina šādu lēmumu pieņemšanu. Ikvienā šādā lēmumā jābūt ietvertai arī skaidrai norādei, ka lēmums ir pieņemts, balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi.

Tāpat ir skaidrs, ka automatizētas lēmuma pieņemšanas gadījumā nav konkrētas amatpersonas, kas varētu parakstīt lēmumu. Pretējā gadījumā šādu lēmumu nemaz nevarētu uzskatīt par pilnīgi (tikai) automatizēti pieņemtu lēmumu. Tomēr tas neatceļ prasību nodrošināt funkcionāli līdzvērtīgu risinājumu.

Katram juridiski nozīmīgam dokumentam jāpiemīt tādām īpašībām kā uzticamībai un autentiskumam (Informācijas un komunikāciju tiesības. I sējums. Ulda Ķiņa redakcijā. Rīga: Biznesa augstskola Turība, 2002, 65.-66. lpp.). Iestādes izveidota dokumenta izcelsmi un integritāti var apliecināt, piemēram, kvalificēts elektroniskais zīmogs regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē. Projektā paredzēts, ka lēmumu apliecina ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un kvalificētu laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 34. punkta izpratnē.

Tādējādi, lai arī lēmums ir derīgs bez amatpersonas paraksta, ir nepieciešams kvalificēts elektroniskais zīmogs un laika zīmogs, kas tad apliecinās lēmuma izcelsmi un integritāti.

Ierobežotas iespējas izmantot videokonferenci

Saskaņā ar AAL 139. panta pirmo daļu amatpersona var noteikt, ka procesuālās darbības tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai citas personas atrodas citā vietā un nevar ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietā. Saskaņā ar AAL 198. panta piekto daļu tiesnesis var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks, liecinieks vai eksperts tiesas sēdes laikā atrodas citā vietā un nevar ierasties tiesas sēdes norises vietā. Savukārt saskaņā ar AAL 219. panta pirmo daļu tiesa var noteikt, ka procesuālās darbības tiesas sēdē tiek veiktas, izmantojot videokonferenci, ja procesa dalībnieks vai liecinieks un eksperts atrodas citā vietā (nevis tiesas sēdes norises vietā).

Ievērojot minēto, šobrīd AAL ir paredzēti ierobežojoši (un pretrunīgi formulēti) priekšnoteikumi, lai varētu izmantot videokonferenci administratīvā pārkāpuma procesā – persona atrodas citā vietā un nevar ierasties noteiktā vietā. Tas samazina iespējas izmantot videokonferences, kā arī atsevišķos gadījumos var būtiski palielināt procesuālo izdevumu apmēru.

Projekts paredz rīcības brīvību amatpersonai un tiesai (tiesnesim) pēc savas iniciatīvas vai procesā iesaistītas personas lūguma izmantot videokonferenci, neatkarīgi no tā, kurā vietā persona atrodas un vai tā varētu ierasties administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vai tiesas sēdes norises vietā. Plašas iespējas izmantot videokonferenci ir nozīmīgas, ievērojot projektā paredzēto regulējumu par vienotu lietu sadali apelācijas instances tiesā.

Nepietiekams pilnīgi automatizētas lēmumu pieņemšanas gadījumu regulējums

Likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" 9. panta pirmā daļa noteic, ka kompetentajai iestādei aizliegts pieņemt tādus lēmumus, kas balstīti tikai uz automātisku apstrādi, tostarp uz profilēšanu, ja tie rada nelabvēlīgas tiesiskas sekas datu subjektam vai būtiski viņu ietekmē, izņemot gadījumus, kad šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā, kurā ietvertas datu subjekta tiesību garantijas.

Lēmums, kas balstīts tikai uz automātisku apstrādi, ir tāds lēmums, kura pieņemšanā nav iesaistīts cilvēks. Lai lēmuma pieņemšanu kvalificētu kā tādu, kurā ir cilvēka iesaiste, lēmuma pārraudzībai jābūt jēgpilnai, nevis tikai simboliskam žestam. Tādējādi cilvēkam, kurš iesaistīts lēmuma pieņemšanā, jābūt iespējai analizēt visus attiecīgos datus un tiesībām noteikt (mainīt) lēmuma saturu (sal. Pamatnostādnes par automatizētu individuālu lēmumu pieņemšanu un profilēšanu Regulas 2016/679 nolūkiem. 29. panta datu aizsardzības darba grupa, 03.10.2017, WP251rev.01, 21. lpp.).

Šobrīd paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmā (t. i., Maksājumu administrēšanas informācijas sistēma) automātiski fiksē konkrētās nodokļu vai informatīvās deklarācijas iesniegšanas termiņa kavējuma vai neiesniegšanas faktu. Tad informācija tiktu nosūtīta APAS, lai šajā sistēmā izveidotu saņemtajai informācijai atbilstošu lēmumu par administratīvā soda piemērošanu un paziņotu to adresātam Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Iecerēts visu procesu īstenot bez cilvēku iesaistes. Tādējādi Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumus par soda piemērošanu saistībā ar nodokļu un informatīvo deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērošanu vai minēto deklarāciju neiesniegšanu, balstoties tikai uz automātisku apstrādi.

AAL 164. pants tiešā tekstā nenoteic, ka tajā minētos lēmumus pieņem, balstoties tikai uz automātisku apstrādi. Līdz ar to pastāv šaubas, vai "šādu lēmumu pieņemšana ir paredzēta ārējā normatīvajā aktā". Tāpat pastāv dažādi viedokļi par iespēju izmantot APAS.

Savukārt saistībā ar pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, lēmumu šobrīd pieņem amatpersona, ievērojot arī AAL 162. panta regulējumu. Tomēr šāda lēmuma pamatā ir dati, kas iegūti automātiskas apstrādes rezultātā. Tāpat lietu izskata un lēmumu pieņem bez tās personas klātbūtnes, kurai piemēro administratīvo atbildību.

Informācija par neiesniegtajiem gada pārskatiem un valsts amatpersonas deklarācijām, kas iesniegtas pēc tiesību aktos noteiktā termiņa un piemēroto administratīvo sodu statistika:
1. Nav iesniegti gada pārskati par 2020. gadu – 39353; par 2021. gadu – nav iesniegti 9484, iesniegti pēc termiņa – 21593; par 2022. gadu – nav iesniegti 18559, iesniegti pēc termiņa – 22611.
Piemēroto administratīvo sodu skaits periodā no 01.01.2021. līdz 24.03.2022. – 1358, t. i., sodīti  3,5 %. Par 2021. gada pārskata neiesniegšanu pieņemti 1303 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā, par 2022. gada pārskata neiesniegšanu pieņemti 227 lēmumi administratīvā pārkāpuma lietā.
2. Valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas par 2020. gadu iesniegtas pēc termiņa – 6604.
Piemēroto administratīvo sodu skaits periodā no 01.01.2021. līdz 31.12.2021. – 132, t. i., sodīti 2 %.
Šobrīd par deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērošanu vai to neiesniegšanu tiek pieņemti vidēji 6000 lēmumi gadā, kas veido ap 2 % no deklarāciju iesniegšanas termiņa neievērotājiem vai to neiesniedzējiem, savukārt automātiskās sodīšanas gadījumā gadā prognozējami apmēram 300 000 lēmumi par naudas soda piemērošanu, tādējādi aptverot tuvu 100 % automātiskajā sodīšanā ietverto deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērotājus un to neiesniedzējus.
Latvijā ir aptuveni 57684 valsts amatpersonas un arī katru gadu arī tiek iesniegtas apmēram tikpat valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas.
Likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteikto valsts amatpersonas kārtējā gada (2020. gada) deklarācijas iesniegšanas termiņu 2021. gadā kavēja 6604 valsts amatpersonas (tas ir vairāk nekā 9 % no valsts amatpersonu kopējā skaita – 57684). Savukārt administratīvais sods par valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas iesniegšanas termiņa neievērošanu tika piemērots 132 valsts amatpersonām (t. i., 2 %).
Minētie  skaitliskie dati ir attiecināmi tikai uz valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijām par 2020. gadu, bet kavētas tiek arī valsts amatpersonas deklarācijas, kuras iesniedz, stājoties amatā, un valsts amatpersonas deklarācijas, kuras iesniedz, beidzot pildīt amata pienākumus.
Ievērojot, ka kalendārajā gadā par valsts amatpersonas kārtējā gada deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā tiek pieņemti vidēji 130 lēmumi administratīvo pārkāpumu lietās, tas veido ap 2 % no kavēto valsts amatpersonas kārtējā gada deklarāciju skaita. Savukārt automatizētas lēmumu pieņemšanas gadījumā, iespējams, gadā varētu aptver pat 100 % valsts amatpersonas deklarāciju iesniegšanas termiņu neievērotājus.

AAL 162. panta pirmā daļa un 161. panta otrā daļa noteic iespēju administratīvā pārkāpuma lietu par pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli, izskatīt un lēmumu pieņemt bez tās personas klātbūtnes, kuru sauc pie atbildības. Tomēr, lai arī šajā gadījumā faktiski tiek izmantoti vienīgi ar tehniskiem līdzekļiem fiksēti un informācijas sistēmās pieejami dati, likumā šobrīd nav paredzēta iespēja saistībā ar šiem pārkāpumiem pieņemt lēmumu, balstoties tikai uz automatizētu datu apstrādi.

AAL 164. pants precizējams, lai tas saturētu visus nepieciešamos normatīvos priekšnoteikumus pilnīgi automatizētai lēmumu pieņemšanai administratīvā pārkāpuma procesā. Līdz ar to likumā tiešā tekstā norādāms, ka saistībā ar noteiktiem administratīvajiem pārkāpumiem Valsts ieņēmumu dienests var pieņemt lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā, balstoties tikai uz automātisku datu apstrādi. Konkrētajā gadījumā lēmumā tiks apvienots lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un lēmums par soda piemērošanu. Šāda pieeja atbilst AAL 77. panta otrajā daļā noteiktajam, ka vairākus lēmumus var apvienot vienā procesuālajā dokumentā.

Nav nepieciešams AAL 164. pantā īpaši noteikt, kādā valsts informācijas sistēmā fiksē pārkāpumu vai pieņem lēmumu. Ir svarīgi noteikt tikai to, ka tas ir Valsts ieņēmumu dienesta lēmums.

Vienlaikus tiek noteikts plašāks iespējamo pārkāpumu loks – nodokļu, informatīvās vai valsts amatpersonas deklarācijas vai gada pārskata iesniegšanas termiņa neievērošana vai šādas deklarācijas vai gada pārskata neiesniegšana. Šobrīd vairākos normatīvajos aktos ir noteikta atbildība par deklarāciju un gada pārskatu neiesniegšanu. Piemēram, likuma "Par nodokļiem un nodevām" 141. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par nodokļu deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai deklarācijas neiesniegšanu. Savukārt šā likuma 142. pantā ir noteikta administratīvā atbildība par informatīvās deklarācijas iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, vai deklarācijas neiesniegšanu. Grāmatvedības likuma 42.pantā ir noteikta atbildība par gada pārskata un konsolidētā gada pārskata neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam noteiktajos termiņos. Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 32.pantā ir noteikta administratīvā atbildība par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu noteiktajā termiņā.

Kā minēts iepriekš, pārkāpumu uzskaitījums likumā nenozīmē, ka praksē visos gadījumos obligāti izmantojama tikai automatizēta lēmumu pieņemšana. Likums paredz šādu iespēju, taču nenoteic pienākumu to izmantot pilnīgi visās situācijās. Automatizētas lēmuma pieņemšanas iespējamība var būt atkarīga no tehniskā nodrošinājuma, nozaru likumos esošā regulējuma un citiem apstākļiem.

Administratīvā pārkāpuma procesā dokumentus paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu (AAL 81. panta pirmā daļa). Paziņošanas likuma 9. panta trešā daļa noteic, ka dokumentu paziņo, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, ja adresāts rakstveidā izteicis vēlmi saņemt dokumentu attiecīgajā veidā. Šādai dokumenta paziņošanai piemērojamas elektronisko dokumentu apriti regulējošās tiesību normas. Dokuments, kas paziņots, izmantojot iestādes pārziņā esošo speciālo tiešsaistes formu, uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Šāda tiešsaistes forma ir arī Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma.

Vispārīgi Paziņošanas likuma 9. panta trešajā daļā ietvertais priekšnoteikums par adresāta piekrišanu ir piemērojams vienīgi tad, ja citi likumi neparedz, ka adresāta piekrišana dokumenta saņemšanai tiešsaistes režīmā nav nepieciešama (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 81. lpp.). Šobrīd likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² pantā ir noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests izdoto administratīvo aktu (arī nelabvēlīgu administratīvo aktu) un citus lēmumus, dokumentus un informāciju nodokļu maksātājam, kurš ir Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotājs, paziņo, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Tāpat šajā pantā ir ietverts regulējums par laiku, kad dokuments uzskatāms par paziņotu, kā arī izņēmumi saistībā ar iespēju norādīt citu dokumentu paziņošanas veidu. Tomēr dokumentu paziņošana ir administratīvā pārkāpuma procesa sastāvdaļa, un tā regulējama AAL (AAL 2. panta otrā daļa). Uz administratīvā pārkāpuma procesu nav attiecināmi izņēmumi no Paziņošanas likuma, kas noteikti dažādos nozaru likumos.

Līdz ar to, lai automatizēti pieņemtu lēmumu Valsts ieņēmumu dienests varētu paziņot, izmantojot arī Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, nepieciešams AAL ietvert likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.² pantam līdzvērtīgu regulējumu. Projektā nepieciešamais regulējums ir vispārināts un attiecināts uz visām valsts informācijas sistēmām, kuru izmantošana attiecīgajā jomā ir obligāta.

Lēmumu var paziņot, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmu (Valsts ieņēmumu dienests var izmantot arī citus pieļaujamos paziņošanas veidus). Saskaņā ar Paziņošanas likuma 9. panta trešo daļu lēmums uzskatāms par paziņotu otrajā darba dienā pēc tā nosūtīšanas. Termiņš sākas nākamajā dienā no dokumenta nosūtīšanas dienas (Neimanis J. Paziņošanas likuma komentāri. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2017, 81. lpp.). Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests nosūta informāciju par lēmumu uz nodokļu maksātāja elektroniskās deklarēšanas sistēmā norādīto elektroniskā pasta adresi un nodrošina lēmuma pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā (protams, tas iespējams vien tad, ja nodokļu maksātājam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts). Paziņojamā dokumenta pieejamību vienlaikus nodrošina arī oficiālās elektroniskās adreses kontā tad, ja persona nav no šādas informācijas dublēšanas atteikusies valsts informācijas sistēmā. Projektā precīzi noteikts, ka dokuments uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc paziņojuma par dokumenta pieejamību nosūtīšanas uz valsts informācijas sistēmā norādīto personas elektroniskā pasta adresi vai dokumenta pieejamības nodrošināšanas oficiālās elektroniskās adreses kontā.

Projekts papildina AAL 162. pantu ar iespēju pieņemt pilnīgi automatizētus lēmumus par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un soda piemērošanu arī saistībā ar administratīviem pārkāpumiem, kas fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli. Jau šobrīd praksē šādus lēmumus pieņem amatpersona, izmantojot datus, kas iegūti automātiskas apstrādes rezultātā. Tiesību doktrīnā sastopams arī viedoklis, ja lēmuma pieņēmējam vienīgie pieejamie ārējie informācijas (ziņu) avoti ir iegūti automatizētā apstrādē, būtu jāuzskata, ka tā rezultātā pieņemtais lēmums arī "balstās tikai uz automātisku apstrādi" (Almada M. Human intervention in automated decision-making: Toward the construction of contestable systems. ICAIL '19: Proceedings of the Seventeenth International Conference on Artificial Intelligence and Law, 2019, p. 4).

Projekts paredz arī iespēju automatizēti pieņemt lēmumu gadījumā, ja nepieciešams atcelt lēmumu par naudas soda izpildes sadalīšanu daļās (AAL 266. panta piektā daļa). Šajā gadījumā likumā ir noteikti precīzi un vienkārši konstatējami lēmuma pieņemšanas priekšnoteikumi.

Nākamās tiesas sēdes norises dienas paziņošana

AAL 220. panta trešajā daļā noteikts, ka nākamās tiesas sēdes norises dienu un laiku tiesa paziņo pret parakstu personām, kuras ieradušās uz tiesas sēdi. Tomēr personas parakstam šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes. Piemēram, ja persona atsakās parakstīties, tas nebūt nenozīmē, ka personai tādēļ nav paziņota nākamās sēdes norises diena un laiks.

Projekts paredz izslēgt AAL 220. panta trešajā daļā vārdus "pret parakstu" un precīzi norādīt, ka paraksts šādos gadījumos nav nepieciešams. Tādējādi turpmāk personai nebūs jāapliecina ar parakstu tas, ka tiesa tai ir paziņojusi nākamās sēdes norises dienu un laiku.

Oficiālās elektroniskās adreses ierobežots lietojums

AAL vispārīgā pieeja ir tāda, ka dokumentu paziņo saskaņā ar Paziņošanas likumu (AAL 81. panta pirmā daļa). Paziņošanas likuma 9. panta 1.¹ daļa noteic, ka dokumentu paziņo uz oficiālo elektronisko adresi Oficiālās elektroniskās adreses likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā, ja adresātam ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts.

Saskaņā ar Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta trešo daļu dokumentu, kas atbilstoši normatīvajiem aktiem sūtāms uz elektroniskā pasta adresi, nosūta uz oficiālo elektronisko adresi, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Savukārt šā likuma 4. panta trešā daļa noteic, ka šajā likumā paredzētā dokumentu sūtīšanas kārtība administratīvo pārkāpumu procesā ir piemērojama tiktāl, ciktāl citos likumos nav noteikta cita dokumentu sūtīšanas kārtība.

AAL 228. pantā ir noteikta īpaša spriedumu paziņošanas kārtība. Diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā, uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu. Procesa dalībnieks var lūgt spriedumu paziņot, izmantojot elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus. Tomēr, ja personai ir oficiālā elektroniskā adrese, tad nebūtu nepieciešams īpašs lūgums, lai to varētu izmantot dokumentu paziņošanai.
 

Projekts saglabā līdzšinējo regulējumu, ka diena, kad spriedums pieejams tiesas kancelejā, ir uzskatāma par sprieduma paziņošanas dienu (ja administratīvā pārkāpuma process nenotiek elektroniskā vidē). Tomēr, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, projekts noteic, ka sprieduma paziņošanas diena ir arī diena, kad spriedums paziņots, izmantojot oficiālo elektronisko adresi. 

Savukārt, ja administratīvā pārkāpuma process notiek elektroniskā vidē, tad diena, kad tiesas spriedums ir paziņots e-lietas portālā (sk. projektā paredzēto regulējumu par paziņošanas brīdi e-lietas portālā), ir uzskatāma par tiesas sprieduma paziņošanas dienu. Ja persona nav piekritusi izmantot e-lietas portālu kā saziņas līdzekli, tad tiesa nodrošina sprieduma pieejamību arī tiesas kancelejā un, ja personai ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, paziņo to uz oficiālo elektronisko adresi.

Vienlaikus projekts precizē regulējumu, ka spēkā esošajā AAL 228. panta otrajā vai trešajā daļā noteiktajā gadījumā sprieduma paziņošanas diena ir diena, kad spriedums uzskatāms par paziņotu atbilstoši Paziņošanas likumam. Piemēram, ja spriedumu paziņo, izmantojot elektronisko pastu, tad spriedums uzskatāms par paziņotu otrajā darbdienā pēc tā nosūtīšanas (Paziņošanas likuma 9. panta otrā daļa). Ne vēlāk kā 10 dienas līdz tiesas vai tiesneša noteiktajai sprieduma paziņošanas dienai (AAL 198. panta ceturtā daļa vai 213. panta pirmā daļa) procesa dalībnieks var izteikt lūgumu tiesai spriedumu paziņot, izmantojot citus elektroniskos sakarus vai pasta pakalpojumus.

Neatbilstoša prasība pievienot apelācijas sūdzības norakstus

AAL 243. pants regulē apelācijas sūdzības iesniegšanas termiņu un kārtību. Šā panta otrā daļa citastarp noteic, ka apelācijas sūdzībai pievieno norakstus atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Šāda prasība neatbilst administratīvā pārkāpuma procesa elektroniskā vidē mērķim.

Projekts paredz izslēgt AAL 243. panta otrās daļas otro teikumu. Līdz ar to apelācijas sūdzībai vairs nebūs jāpievieno noraksti atbilstoši procesa dalībnieku skaitam. Minētais regulējums neierobežos personu tiesības iesniegt apelācijas sūdzības papīra formā.

Nebūtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā

Saskaņā ar AAL 246. panta piekto daļu apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā nav pilna nolēmuma, tiesas sēdes protokola vai tiesas sēdes audioieraksta. Tā ir obligāta prasība, nedodot iespēju vērtēt konstatēto trūkumu nozīmi.

Projekts paredz, ka apelācijas instances tiesa neatkarīgi no apelācijas sūdzības motīviem atceļ pirmās instances tiesas nolēmumu un nosūta administratīvā pārkāpuma lietu jaunai izskatīšanai, ja administratīvā pārkāpuma lietā:1) nav pilna nolēmuma; 2) ir būtiski trūkumi tiesas sēdes protokolā vai tiesas sēdes audioierakstā. Līdz ar to šajā gadījumā tiesai jāvērtē, vai trūkumi tiesas sēdes protokolā vai audioierakstā ir tik būtiski, ka neļauj lietu izvērtēt pēc būtības. Piemēram, nebūtu pamata atcelt pirmās instances tiesas nolēmumu, ja tiesas sēdes audioierakstā ir tikai īslaicīgi tehniski traucējumi vai protokolā nav atspoguļota kāda neliela lietas izskatīšanas daļa, kas pati par sevi neliedz lietu izskatīt pēc būtības.

Administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšana

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments 2021. gada 8. novembra blakus lēmumā lietā Nr. SKA-619/2021 nolēma vērst Tieslietu ministrijas uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot tiesisko regulējumu jautājumā par efektīva tiesību aizsardzības mehānisma izveidi prettiesiskas rīcības konstatēšanai administratīvā pārkāpuma procesā.

Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 6. panta pirmā daļa noteic: "Iestādes, prokuratūras vai tiesas rīcība šā likuma izpratnē ir prettiesiska, ja ar šo rīcību pārkāptas tiesību normas un vēlāk iestājies viens no šajā likumā norādītajiem kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskajiem pamatiem. Prettiesisku rīcību konstatē ar iestādes, kriminālprocesā pilnvarotas amatpersonas vai tiesas nolēmumu."

Ja privātpersona lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas tai radies iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas rīcības dēļ, tad būtu jābūt arī norādei uz tādu nolēmumu, ar kuru šī prettiesiskā rīcība konstatēta. Prettiesisko rīcību konstatē tajā procesā, ar kuru privātpersonai ir nodarīts kaitējums, t. i. administratīvā pārkāpuma procesā (pamatprocesā). Līdz ar to privātpersonas iebildumi pret iestādes, prokuratūras vai tiesas darbības tiesiskumu būtu izvirzāmi un izvērtējami pamatprocesā. No minētā izriet, ka tiesiskais pamats administratīvā pārkāpuma procesā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanai arī likumā tieši neminētajos gadījumos ir kompetentās iestādes vai tiesas nolēmums, ar kuru konkrētā rīcība ir atzīta par prettiesisku (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 8. novembra blakus lēmuma lietā Nr. SKA-619/2021 6. punkts).

Lai varētu atzīt, ka likumdevējs ir izveidojis efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, nepieciešams tiesību aizsardzības līdzeklis, ar kuru administratīvā pārkāpuma procesā persona varētu panākt amatpersonas (iestādes) administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 8. novembra blakus lēmuma lietā Nr. SKA-619/2021 7. punkts).

Aplūkojot arī AAL regulējumu, nav pamata uzskatīt, ka likumdevējs tajā būtu paredzējis efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu administratīvā pārkāpuma procesā pieļautu pārkāpumu konstatēšanai, piemēram, situācijā, kad administratīvā pārkāpuma process tiek izbeigts, jo pastāv kāds no AAL 119. pantā minētajiem administratīvā pārkāpuma procesu nepieļaujošajiem apstākļiem.

Arī AAL ietvertais regulējums pamatā ir vērsts uz to, lai noskaidrotu, vai persona ir administratīvi sodāma, neparedzot vienotu mehānismu tam, kā pamatprocesā tiek konstatēta amatpersonas (iestādes) prettiesiska rīcība. Tādējādi arī jaunajā regulējumā ir saskatāms efektīva tiesību aizsardzības mehānisma trūkums situācijā, kad administratīvā pārkāpuma process tiek izbeigts sakarā ar tā nepieļaujamību un nepieņemot lēmumu par personas administratīvo sodīšanu (Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2021. gada 8. novembra blakus lēmuma lietā Nr. SKA-619/2021 8. punkts).
 

Projekts paredz izveidot efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, lai nodrošinātu jebkurai personai iespēju konstatēt ar administratīvā pārkāpuma procesu saistītas rīcības prettiesiskumu šajā pašā procesā, proti, pamatprocesā jeb administratīvā pārkāpuma procesā.

Projektā paredzētais regulējums attiecas uz jebkuru personu, neatkarīgi no tās statusa administratīvā pārkāpuma procesā. Kā to secinājis Senāta Administratīvo lietu departaments, no Kaitējuma atlīdzināšanas likuma normām arī neizriet priekšnoteikums, ka prasījumu atlīdzināt zaudējumus vai kaitējumu minētā likuma kārtībā ir tiesīga iesniegt tikai tāda privātpersona, kurai konkrētajā kriminālprocesā ir piešķirts noteikts kriminālprocesuāls statuss. Izmeklēšanas iestāde ar savu rīcību kriminālprocesā var nodarīt privātpersonai zaudējumu vai kaitējumu arī tad, ja privātpersonai konkrētajā kriminālprocesā nav noteikts nekāds statuss, proti, tā nav uzskatāma par kriminālprocesā iesaistīto personu. Tas, ka privātpersonai attiecīgajā kriminālprocesā nav nekāda statusa, pats par sevi nemaina iestādes kriminālprocesuālo darbību raksturu (Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019. gada 18. oktobra lēmuma lietā Nr. SKA-1533/2019 13. punkts). Līdzīgi secinājumi attiecināmi arī uz administratīvā pārkāpuma procesu. Līdz ar to noteicošais ir nolēmuma vai citas rīcības raksturs, nevis personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā.

Projektā paredzētais regulējums attiecas arī uz rīcību pirms administratīvā pārkāpuma procesa formālas uzsākšanas. Arī rīcība, kas ir vērsta uz administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu, ir ar administratīvā pārkāpuma procesu tieši saistīta rīcība (sal. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2020. gada 17. februāra lēmuma lietā Nr. SKA-863/2020 6. punkts). Piemēram, šāda veida prettiesiska rīcība var tikt pieļauta laikā, kad amatpersona pārbauda iegūtās ziņas par iespējamu administratīvu pārkāpumu (AAL 117. pants), un prettiesiski veic izmeklēšanas darbības.

Projektā paredzētais regulējums vienlīdz attiecas arī uz tiesas, tostarp apgabaltiesas, prettiesisku rīcību. Kā to norāda Kaitējuma atlīdzināšanas likuma 1. panta pirmā daļā, šā likuma mērķis ir nodrošināt privātpersonai Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības uz atbilstīgu atlīdzinājumu par zaudējumu un nemantisko kaitējumu, kas tai nodarīts kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā iestādes, prokuratūras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ. Personai jābūt tiesībām uz atbilstīgu atlīdzinājumu par kaitējumu, kas tai nodarīts jebkuras tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ, tostarp arī apgabaltiesas. Arī juridiskajā literatūrā secināts, ka personai jābūt pieejamam kompensējoša rakstura tiesību aizsardzības līdzeklim, kas nodrošinātu atbilstošu atlīdzinājumu, ja personas tiesību aizskārumu pamatā ir tiesas rīcība (Kore K. Valsts atbildības par tiesu nodarītajiem zaudējumiem tiesiskais pamats un izpratne. Grām.: Tiesību interpretācija un tiesību jaunrade – kā rast pareizo līdzsvaru. Latvijas Universitātes 71. zinātniskās konferences rakstu krājums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2013, 276., 279., 282. lpp.).

Tomēr pastāv situācijas, kad projektā paredzētais regulējums nebūtu piemērojams. Piemēram, Augstākā tiesa ir secinājusi, ka lietisko pierādījumu glabāšana ir iestādes administratīvā darbība jeb iestādes darbība valsts pārvaldes jomā. Tādēļ jautājums par atlīdzinājumu saistībā ar iestādes rīcību, nepienācīgi glabājot kriminālprocesā izņemtus lietiskos pierādījumus, ir izskatāms administratīvā procesa kārtībā. Šādi jautājumi izskatāmi kā atlīdzinājuma prasījums par iestādes faktisko rīcību (sal. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2018. gada 26. marta lēmuma lietā Nr. SKA-931/2018 10. punkts). Tāds pats secinājums attiecināms uz administratīvā pārkāpuma procesu.

Tāpat, lai arī AAL ir minēta procesuālo izdevumu segšana, tā būtībā nav administratīvā pārkāpuma procesa jautājums. Procesuālo izdevumu segšana ir iestādes rīcība valsts pārvaldes jomā. Procesuālo izdevumu segšana notiek saskaņā ar Administratīvā procesa likumu un Ministru kabineta 2020. gada 21. aprīļa noteikumu Nr. 228 "Administratīvā pārkāpuma procesā radušos procesuālo izdevumu segšanas noteikumi" noteiktajā kārtībā. Procesuālo izdevumu segšana ir patstāvīgs tiesību institūts, kas nošķirams no procesuālo izdevumu piedziņas no sodītās personas (Vilcāns S. 10. nodaļa. Procesuālie izdevumi un to atlīdzināšana. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 270. lpp.). Līdz ar to arī rīcība saistībā ar procesuālo izdevumu segšanu privātpersonai nav vērtējama administratīvā pārkāpuma procesā.

Pieteikuma iesniegšana

Projekts paredz, ka persona var iesniegt atsevišķu pieteikumu par prettiesiskas rīcības konstatēšanu tikai tad, ja: 1) prettiesiskās rīcības konstatēšanu nav iespējams panākt, iesniedzot sūdzību administratīvā pārkāpuma procesā, vai 2) nolēmumā par iesniegto sūdzību attiecīgais jautājums nav izlemts. Tādējādi, ja personai par attiecīgo lēmumu vai citu rīcību ir tiesības iesniegt sūdzību (atsevišķi vai kopā ar sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā) un persona šīs tiesības nav izmantojusi, tad personai vairs nav tiesību vēlāk iesniegt pieteikumu par administratīvā pārkāpuma procesā pieļautas prettiesiskas rīcības konstatēšanu. Izņēmums paredzēts gadījumā, ja persona sūdzībā ir norādījusi uz attiecīgo prettiesisko rīcību, taču amatpersona, augstāka amatpersona vai tiesa (tiesnesis) šo jautājumu nolēmumā kaut kādu iemeslu dēļ nav izlēmis. 

Administratīvā pārkāpuma procesā pamatā nav pārsūdzama amatpersonas vai augstākas amatpersonas rīcība (lēmumi) līdz lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā pieņemšanai. Taču tas nenozīmē, ka procesā nepastāv šīs rīcības tiesiskuma kontrole. Piemēram, augstākas amatpersonas un tiesas lēmums, ar kuru atteikts pagarināt vai atjaunot termiņu, nav pārsūdzams, bet iebildumi pret šādu lēmumu izvirzāmi un secīgi izskatāmi gala nolēmumu pārsūdzības ietvaros. Likumdevēja mērķis bija nodrošināt ātru administratīvā pārkāpuma procesu, pēc iespējas nekavējot to ar tādu procesuālu lēmumu pārsūdzēšanu, kas būtiski neapgrūtina tālāku administratīvā pārkāpuma procesa virzību un ir izvērtējami gala nolēmuma ietvaros (Andruškina I. 7. nodaļa. Procesuālie termiņi. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 239. lpp.). Tāpat arī tiesa kontrolē to procesuālo lēmumu tiesiskumu un pamatotību, kuri pieņemti administratīvā pārkāpuma procesā, taču atsevišķi nav pārsūdzami (Putra I., Bērziņš G. 6. nodaļa. Personas statuss administratīvā pārkāpuma procesā. Skaidrojumi. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 217. lpp.). Līdz ar to, ja personai ir tiesības iesniegt sūdzību par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, tad pamatā pastāv iespēja konstatēt prettiesisku rīcību administratīvā pārkāpuma procesā.

Pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad stājies spēkā galīgais nolēmums administratīvā pārkāpuma lietā. Ja persona nav procesa dalībnieks, tad pieteikumu var iesniegt viena mēneša laikā no dienas, kad veikta prettiesiskā rīcība.

Pieteikumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesai; savukārt par rajona (pilsētas) tiesas vai tiesneša, kā arī apgabaltiesas vai tiesneša rīcību pieteikumu iesniedz apgabaltiesai. Tādējādi tiek nodrošina tiesas kontrole pār rīcību administratīvā pārkāpuma procesā, attiecīgi samazinot nepieciešamību paredzēt pārsūdzību mehānismu.

Pieteikuma izskatīšana

Pieteikumu izskata rakstveida procesā. Tiesa pēc savas iniciatīvas var izskatīt pieteikumu arī mutvārdu procesā, ievērojot vispārīgos administratīvā pārkāpuma procesa tiesā noteikumus.

Ja pieteikums ir iesniegts par apgabaltiesas rīcību un tas ir piekritīgs tai pašai apgabaltiesai, kura pieļāvusi iespējamo prettiesisko rīcību, tad pieteikumu izskata tā pati apgabaltiesa citā sastāvā. Ja citu sastāvu šajā apgabaltiesā nav iespējams izveidot, pieteikumu nosūta izskatīšanai citā apgabaltiesā.

Par pieteikuma pieņemšanu lemj attiecīgās tiesas tiesnesis. Par rajona (pilsētas) tiesneša lēmumu var iesniegt blakus sūdzību apgabaltiesā. Pieteikuma pieņemšanas regulējums veidots, pamatā balstoties uz AAL esošo pieteikuma sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem pieņemšanas regulējumu.

Tiesas lēmums

Tiesa pieņem lēmumu vai nu 1) atzīt attiecīgo rīcību administratīvā pārkāpuma procesā par prettiesisku, vai arī 2) noraidīt pieteikumu. Tiesas lēmums nav pārsūdzams. Tādējādi pieteikumu tiesa izskata tikai vienā instancē.
 

Lietu izskatīšanas ātrums un piekritība administratīvā pārkāpuma procesā apelācijas instances tiesā

Lai arī kopumā administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanas ilgums apelācijas instances tiesā nav ilgs (vidējais lietas izskatīšanas ilgums 2022. gadā bija 2,3 mēneši), tomēr tas laika gaitā arvien palielinās un atšķiras dažādās apgabaltiesās. Nav pieļaujama prakse, ka piemērotais sods ir ievērojami attālināts no izdarītā pārkāpuma. Tas mazina soda ietekmi (Administratīvo sodu sistēmas attīstības koncepcija, 04.02.2013., 10.-11. lpp.)
 

Projekts paredz vienotu lietu sadali administratīvā pārkāpuma procesā apelācijas instances tiesā. Tas nozīmē, ka sūdzības izskatīšana ir vienlīdz piekritīga visām apgabaltiesām. Piekritība vairs nav atkarīga no personas adreses vai pārkāpuma konstatēšanas vietas.

Ievērojot minēto, projekts paredz papildināt AAL 184. pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "Apgabaltiesā izskatāmu sūdzību var izskatīt jebkura apgabaltiesa". 

Administratīvā pārkāpuma procesa apturēšana un atjaunošana

Administratīvā pārkāpuma procesā iestādē nav paredzēta iespēja apturēt administratīvā pārkāpuma procesu. Administratīvā pārkāpuma lietu izskata ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Vienīgi atsevišķos gadījumos pastāv iespēja šo termiņu pagarināt uz laiku līdz četriem mēnešiem (AAL 133. pants).

Tā kā administratīvās atbildības jautājumi ir regulēti arī Eiropas Savienības un starptautiskajos tiesību aktos, tad dažkārt ir sastopamas nacionālajam procesam neraksturīgas darbības, kuru īstenošana ir sarežģīti pielāgojama vai pat nav pilnībā savienojama ar AAL regulējumu.

Piemēram, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) noteikumiem Eiropas Savienības uzraudzības iestādes savstarpēji sadarbojas personas datu aizsardzības nodrošināšanas jautājumos. Svarīgākie mehānismi ir vienas pieturas aģentūras principa īstenošana un Datu regulas konsekventas piemērošanas (turpmāk – konsekvences mehānisms) nodrošināšana.

Vienas pieturas aģentūras princips paredz, ka datu subjektam ir tiesības savu tiesību realizēšanai un aizsardzībai vērsties ne tikai uzraudzības iestādē, kuras teritorijā darbojas pārzinis, bet arī citas dalībvalsts uzraudzības teritorijā, kurā ir datu subjekta dzīvesvieta, darba vieta, kā arī citos gadījumos. Sūdzības izskatīšana notiek, uzraudzības iestādēm savstarpēji sadarbojoties, veicot kopīgu izmeklēšanu un citus uzraudzības pasākumus. Sadarbības process reglamentēts Datu regulas 56. un 60.-62. pantā.

Lai nodrošinātu efektīvu un operatīvu informācijas apmaiņu starp Eiropas Datu aizsardzības kolēģiju un dalībvalstu uzraudzības iestādēm, kā arī īstenotu vienas pieturas aģentūras principu, tiek izmantota Eiropas Komisijas uzturētā informācijas sistēma – The Internal Market Information System (turpmāk – IMI).

Lai noskaidrotu vadošo iestādi, kas veic izmeklēšanu, un iesaistītās iestādes (piemēram, pārzinis darbojas arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, datu subjekts ir no citas Eiropas Savienības dalībvalsts) tiek paredzēts četru nedēļu termiņš, kurā iestādes piesakās. Noslēdzoties pieteikšanās termiņam, uzsāk izmeklēšanu, kuras ietvaros ir nepieciešams pieprasīt informāciju no pārziņa, kā arī nereti no citiem avotiem dalībvalstīs. Saskaņā ar Datu regulā ietvertajiem noteikumiem uzraudzības iestādēm izmeklēšanas laikā jāapmainās ar visu informāciju, kas ir to rīcībā. Tādējādi dokumentus pirms ievietošanas IMI nepieciešams tulkot. Vienlaikus jāpatur prātā, ka sūdzības izskatīšanā iesaistītajām uzraudzības iestādēm vajadzīgs laiks, lai ar attiecīgajiem dokumentiem iepazītos, izvērtētu, atsevišķos gadījumos arī iztulkotu vadošās iestādes pieprasījumu izpildei (saziņai ar adresātu), kā arī uz pieprasījuma pamata saņemto informāciju ievietošanai IMI.

Atbilstoši Datu regulas prasībām izmeklēšanas rezultātā sagatavoto vadošās iestādes lēmuma projektu ir jāsaskaņo ar iesaistītajām iestādēm. Saskaņošanas termiņš ir četras nedēļas. Ja cita iesaistītā iestāde izsaka iebildumus, kurus vadošā iestāde neņem vērā, strīdu izskata Eiropas Datu aizsardzības kolēģija. Termiņš, kurā jāizskata iebildumus, var sasniegt astoņas nedēļas. Lai gan starptautiskās sadarbības ietvaros veicamās izmeklēšanas un lēmuma pieņemšanu termiņu nav iespējams paredzēt, Datu valsts inspekcijas līdzšinējie praktiskajā pieredzē balstītie novērojumi liecina, ka vidēji process ilgst 12 mēnešus.  Tādējādi ir apgrūtinoši vai pat neiespējami procesu veikt saskaņā ar AAL noteiktajiem termiņiem.

Projekts paredz iespēju apturēt administratīvā pārkāpuma procesu, lai īstenotu Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normās paredzēto sadarbību vai cita veida mehānismus. Tomēr procesa apturēšanas ilgums ir ierobežots, proti, tas pieļaujams tikai uz laiku līdz vienam gadam. Izņēmums varētu būt vienīgi gadījumā, kad Eiropas Savienības vai starptautisko tiesību normā tieši noteikti atšķirīgi termiņi. Amatpersonai ir pienākums nekavējoties atjaunot procesu, ja zūd tā apturēšanas pamats. Par procesa apturēšanu un atjaunošanu paziņo personām, kuras šāds lēmums skar.

Nepilngadīgā pienākums atlīdzināt procesuālos izdevumus un citi mantiska rakstura pienākumi

Valsts kontroles lietderības revīzijas "Vai bērnam ar uzvedības problēmām un tā ģimenei ir iespēja saņemt nepieciešamo atbalstu?" rezultātā 2022. gadā sagatavotajā revīzijas ziņojumā ""Problēmbērni" – pieaugušo neizdarību spogulis" konstatēts, ka audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāte bieži netiek ievērota ("Problēmbērni" – pieaugušo neizdarību spogulis. Revīzijas ziņojums. Rīga: Valsts kontrole, 2022, 13. lpp.). Lai gan pēdējo gadu laikā ir audzis bērniem piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu skaits, tomēr piemēroto administratīvo sodu skaits kopumā nesamazinās. Kopumā bērniem administratīvos sodus piemēro apmēram divreiz biežāk nekā audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus (Linde L. Administratīvā soda piemērošana bērniem. Jurista Vārds, 30.03.2021., Nr. 13).

Valsts kontroles revīzijā konstatēti gadījumi, ka Valsts policijas vai pašvaldību administratīvo komisiju lēmumos bija iekļauts arī pienākums bērnam atlīdzināt ar alkoholisko, narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas konstatēšanas pārbaudi saistītos izdevumus vidēji no 32 līdz 402 euro apmērā. Lai nodrošinātu bērnu labākās intereses un ievērotu likumā paredzētos bērnu tiesību aizsardzības pamatprincipus, izvērtējama iespēja šos izdevumus segt no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem ("Problēmbērni" – pieaugušo neizdarību spogulis. Revīzijas ziņojums. Rīga: Valsts kontrole, 2022, 129., 132. lpp.).

Nosakot bērna labākās intereses, nepieciešams tiekties uz bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu, atbilstoši situācijai ņemot vērā, cik lielā mērā veicamie pasākumi nodrošina arī drošu vidi, kurā bērnam augt un attīstīties, tostarp aizsardzību no atkarību ietekmes, kā arī bērns ir aizsargājams no alkoholisko dzērienu un narkotisko, psihotropo, toksisko un citu apreibinošu vielu lietošanas. Tieši valsts interesēs ir iegūt informāciju par bērna iespējamo alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu lietošanas faktu, lai varētu bērnu aizsargāt no šo vielu ietekmes, sniedzot viņam nepieciešamo atbalstu. Nav pamatoti bērnam uzlikt pienākumu segt ar pārbaužu veikšanu saistītos izdevumus ("Problēmbērni" – pieaugušo neizdarību spogulis. Revīzijas ziņojums. Rīga: Valsts kontrole, 2022, 130. lpp.).

Papildus minētajam revīzijas ziņojumā minētie naudas soda izpildei raksturīgie trūkumi pamatā attiecināmi arī uz pienākumu atlīdzināt citus procesuālos izdevumus vai dabas resursiem nodarītos zaudējumus, kā arī uz piemērotās piespiedu naudas izpildi.

Vienlaikus iespēja nepilngadīgajam noteikt pienākumu atlīdzināt procesuālos uzdevumus dažkārt varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkrētā gadījumā praksē tiek ignorēta audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu prioritāte.
 

Projekts paredz, ka nepilngadīgajam nepiemēro dažādus mantiska rakstura ietekmēšanas līdzekļus un pienākumus – piespiedu naudu, pienākumu atlīdzināt procesuālos izdevumus vai pienākumu atlīdzināt dabas resursiem nodarīto zaudējumu.

Projektā ietverts arī pārejas regulējums, lai nodrošinātu skaidru un saprotamu jaunā regulējuma piemērošanu. Ja attiecīgais nolēmums jau ir stājies spēkā un ir izpildāms, tad pēc regulējuma spēkā stāšanās nolēmuma izpildi attiecīgajā daļā nekavējoties izbeidz.

1. Projekts novērš AAL esošas redakcionālas neprecizitātes, piemēram, precizē AAL pārejas noteikumu 10. punktā ietverto iekšējo atsauci.

2. Projekts precizē pašvaldības domes tiesību noteikt administratīvo atbildību regulējumu AAL 2. panta ceturtajā daļā, saskaņojot to ar Pašvaldību likumu.

3. Projekts precizē AAL 34. panta pirmo daļu, ievērojot, ka kaitējumu ar administratīvā pārkāpuma procesā veicamu darbību (administratīvā pārkāpuma procesam raksturīgu darbību) var nodarīt ne tikai amatpersona un augstāka amatpersona. Regulējums saskaņojams ar Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumu. Vispārīgi privātpersonai ir tiesības uz kaitējuma atlīdzinājumu, kas tai nodarīts publiskas personas (vai tai pieskaitāmas personas) prettiesiskas vai nepamatotas rīcības dēļ.

4. Projekts aizstāj AAL 155. pantā ietverto norādi uz Valsts ieņēmumu dienestu ar vispārīgu apzīmējumu "institūcija, kura pārvalda valstij piekritīgu mantu". Šobrīd saskaņā ar likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 8. panta 3. punktu Valsts ieņēmumu dienests uzskaita valstij piekritīgo mantu, nodrošina kontroli par tās novērtēšanu, realizāciju, nodošanu bez maksas, iznīcināšanu un ieņēmumu iemaksu valsts budžetā. Taču ir sagatavots likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu"" (23-TA-1695) un likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā" (23-TA-1345), kā rezultātā valstij piekritīgās mantas pārvaldība paredzēta Valsts ieņēmumu dienesta, Nodrošinājuma valsts aģentūras, Pārtikas un veterinārā dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un arī pašvaldību kompetencē.

5. Projekts paredz regulējumu par to, ka arī procesā iestādē administratīvā pārkāpuma lietu izskata slēgtā procesā, ja tas nepieciešams valsts noslēpuma, adopcijas noslēpuma un ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzībai, kā arī slēgtā procesā izskata administratīvā pārkāpuma lietās, kurās pie atbildības saucamā persona vai cietušais ir nepilngadīgais. Līdz šim līdzīgs regulējums tiešā tekstā bija attiecināts tikai uz procesu tiesā (AAL 179. panta trešā daļa).

6. Tā kā Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ir reorganizēta, projekts precizē AAL 282. panta pirmo daļu, norādot, ka Eiropas Savienības dalībvalsts kompetentās iestādes lūgumu attiecīgajos gadījumos izskata Rīgas pilsētas tiesa.