24-TA-757: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījums Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumos Nr. 748 "Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 2014. gada 2. decembra noteikumu Nr. 748 "Noteikumi par darījumiem ar lauksaimniecības zemi" (turpmāk – Ministru kabineta noteikumi) spēkā esošajā redakcijā nav noteikts limits Latvijas Zemes fondam (turpmākk - Zemes fonds) piešķiramā valsts aizdevuma apmēram, un tas rada neskaidrības un problēmas tālākai finansējuma piesaistei.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ievērojot Valsts kases ierosinājumus, kas saņemti, īstenojot noteikumos noteikto Zemes fonda aizdevumu izsniegšanu un apkalpošanu, kā arī Zemes fonda darbības rezultātus, precizēt Ministru kabineta noteikumus, iekļaujot maksimālo aizdevuma vai kredītlīnijas summu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāka 2015. gada 1. jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām.
Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, kas veicina Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā divu miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 milj. hektāru līdz šim aktīvi neizmantoto lauksaimniecības zemi.
Zemes fondam uz esošo Ministru kabineta noteikumu pamata ir noslēgts un spēkā esošs 2019. gada 7. marta aizdevuma līgums ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju par kopējo summu 15 miljoni euro. Visa šī summa ir tikusi ieguldīta Zemes fonda darījumu finansēšanai. Esošā valsts aizdevuma līguma summas palielināšanai vai jauna valsts aizdevuma līguma noslēgšanai ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos valsts aizdevuma maksimālo summas limitu, kuru var piešķirt Zemes fondam darījumu ar nekustamo īpašumu finansēšanai.
Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, kas veicina Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā divu miljonu hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 milj. hektāru līdz šim aktīvi neizmantoto lauksaimniecības zemi.
Zemes fondam uz esošo Ministru kabineta noteikumu pamata ir noslēgts un spēkā esošs 2019. gada 7. marta aizdevuma līgums ar Latvijas Republikas Finanšu ministriju par kopējo summu 15 miljoni euro. Visa šī summa ir tikusi ieguldīta Zemes fonda darījumu finansēšanai. Esošā valsts aizdevuma līguma summas palielināšanai vai jauna valsts aizdevuma līguma noslēgšanai ir nepieciešams precizēt Ministru kabineta noteikumos valsts aizdevuma maksimālo summas limitu, kuru var piešķirt Zemes fondam darījumu ar nekustamo īpašumu finansēšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Tā kā Zemes fonda nekustamo īpašumu portfelis strauji palielinās un 2024. gada sākumā ir sasniedzis 100 miljonus eiro, kā arī turpmāk tiek prognozēts liels pieprasījums pēc Zemes fonda iesaistes nekustamo īpašumu darījumos, šogad ir ļoti nepieciešams piesaistīt jaunu valsts aizdevumu.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams izdarīt grozījumus, ar kuriem tiktu papildināts Ministru kabineta noteikumu 33.2 punkts, nosakot, ka valsts aizdevuma summas limits ir 100 miljoni euro (no kuriem 15 miljoni euro ir saņemti saskaņā ar spēkā esošo 2019. gada 7. marta aizdevuma līgumu). Papildus tam noteikumos precizējams arī aizdevuma veids, nosakot to kā izvēles iespēju – aizdevuma vai kredītlīnijas veidā.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Latvijas zemes fonds īsteno darījumus ar lauksaimniecības zemi, lai to saglabātu un izmantotu lauksaimnieciskajā apritē.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Noteikumu projektam nav ietekmes uz valsts budžetu, jo minētais valsts aizdevuma finansējums tiks ieskaitīts akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" budžetā kā ilgtermiņa saistības pret Valsts kasi.
Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci radīsies atbalsta pasākuma īstenošanas laikā un nepārsniegs atbalsta pasākumiem piešķirto valsts budžeta finansējumu. Precīzs novērtējums par atbalsta pasākumu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiks ietverts programmas novērtējumā.
Atbilstoši sākotnējām aplēsēm ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta sekojoši:
• 2024. gadā – 9,487 milj. euro (negatīva ietekme);
• 2025. gadā – 0,121 milj. euro (negatīva ietekme);
• 2026. gadā – 1,202 milj. euro (pozitīva ietekme);
• 2027. gadā – 1,202 milj. euro (pozitīva ietekme).
Ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci radīsies atbalsta pasākuma īstenošanas laikā un nepārsniegs atbalsta pasākumiem piešķirto valsts budžeta finansējumu. Precīzs novērtējums par atbalsta pasākumu ietekmi uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiks ietverts programmas novērtējumā.
Atbilstoši sākotnējām aplēsēm ietekme uz vispārējās valdības budžeta bilanci tiek prognozēta sekojoši:
• 2024. gadā – 9,487 milj. euro (negatīva ietekme);
• 2025. gadā – 0,121 milj. euro (negatīva ietekme);
• 2026. gadā – 1,202 milj. euro (pozitīva ietekme);
• 2027. gadā – 1,202 milj. euro (pozitīva ietekme).
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tā kā noteikumu projekts (24-TA-757) neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība noteikumu projekta (24-TA-757) izstrādē netiek piemērota.
Noteikumu projekta (24-TA-757) pieņemšana dos iespēju akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā Latvijas zemes fonda pārvaldītājai arī turpmāk īstenot darījumus ar lauksaimniecības zemi, tāpat kā līdz šim, tāpēc sabiedrības līdzdalības process netiek organizēts.
Noteikumu projekta (24-TA-757) pieņemšana dos iespēju akciju sabiedrībai "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā Latvijas zemes fonda pārvaldītājai arī turpmāk īstenot darījumus ar lauksaimniecības zemi, tāpat kā līdz šim, tāpēc sabiedrības līdzdalības process netiek organizēts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum" kā Latvijas zemes fonda pārvaldītāja
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi