Anotācija

Nepieciešams noteikt kārtību, kādā Mobilizācijas likuma 14.¹ panta otrajā daļā un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta otrajā daļā minētajām personām tiek piemēroti izņēmumi pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam (turpmāk – izņēmumi).

Par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo kompetento valsts un pašvaldību institūciju uzdevumi ir paredzēti Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā (kara laika sadaļā) un Valsts katastrofu medicīnas plānā (kara laika sadaļā).
Atbilstoši Nacionālās drošības likuma 10. panta pirmās daļas 3. punktam Ministru kabineta kompetencē ir apstiprināt kritiskās infrastruktūras kopumu.  Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 5.punkts noteic, ka Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā, savukārt šo noteikumu 6. punkts noteic, ka nozares ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju informē D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.
Atbilstoši Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmajai un otrajai daļai un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta pirmajai un otrajai daļai noteikumu projekts paredz divu veidu izņēmumu piemērošanas gadījumus.
Pirmkārt, izņēmumi tiek attiecināti uz personām, kas ieņem noteiktus amatus un kuru pienākumu turpināšana būtu svarīgāka nekā šo personu iesaukšana aktīvajā dienestā, pakļaušana mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam. Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajai kārtībai par šīm personām noteikumu projektā noteiktās institūcijas nodrošina regulāru aktuālās informācijas sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk - NBS) rezerves uzskaites struktūrvienībai un Zemessardzei.
Otrkārt, cita kārtība ir paredzēta attiecībā uz izņēmumiem, kurus nosaka, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.¹ panta otro daļu un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta otro daļu, un tie ir attiecināmi uz citām valsts un pašvaldības institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību (turpmāk – kritiskās funkcijas).
Ņemot vērā, ka šajā gadījumā izņēmumi tiek paredzēti pie nosacījuma, kas prasa atsevišķu izvērtējumu par to, uz kurām personām tie būtu attiecināmi, nevis uz iepriekš definētajām amatu grupām, kas ir noteiktas likumā, ir nepieciešama atšķirīga izņēmumu piemērošanas kārtība. Proti, lai nodrošinātu iespēju pieņemt lēmumu par izņēmumu piemērošanu, valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, ir atbildīgi par nepieciešamā personāla noteikšanu kritisko funkciju veikšanai (turpmāk – kritiskais personāls). 
Noteikumu projekts nosaka, ka kritiskā personāla sarakstu apstiprina attiecīgās valsts un pašvaldības institūcijas vadītājs, bet publisko un privāto tiesību subjektam, kas veic kritiskās funkcijas – tā pilnvarotā persona.
Vienlaikus noteikumu projekts paredz, ka valsts institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, elektroniski uz NBS rezerves uzskaites struktūrvienības oficiālo elektroniskā pasta adresi rpus@mil.lv (vēlams Excel faila formātā) nosūta apstiprinātu kritiskā personāla sarakstu (norādot vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ārstniecības personām – arī specialitāti). Pašvaldību institūciju sagatavotos kritiskā personāla sarakstus pārbauda, apkopo un šajā punktā noteiktajā kārtībā nosūta attiecīgās pašvaldības.
Pienākums informāciju sniegt tikai NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai, kas nodrošina iekšēju informācijas apriti NBS ietvaros (ar Zemessardzi), noteikts nolūkā mazināt administratīvo slogu kritiskā personāla sarakstu sagatavotājiem, savukārt pārbaudīt un apkopot pašvaldību institūciju iesniegtos kritiskā personāla sarakstus pirms informācijas nosūtīšanas NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai Aizsardzības ministrijas organizētajā seminārā par rīcību krīzes situācijā ierosinājuši pašvaldību pārstāvji.
NBS rezerves uzskaites struktūrvienība salīdzina sarakstā iekļauto personu datus ar rezerves karavīru uzskaites datiem, bet Zemessardze – ar zemessargu uzskaites datiem, un informē attiecīgo valsts vai pašvaldību institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu, kas veic kritiskās funkcijas, par tiem kritiskā personāla sarakstā iekļautajiem rezerves karavīriem un zemessargiem, uz kuriem atbilstoši valsts aizsardzības interesēm nebūtu attiecināmi izņēmumi (piemēram, rezerves karavīri vai zemessargi ar militārajām specialitātēm, kuru apgūšana ir komplicēts un laikietilpīgs process).
Saņemot šādu informāciju, valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, aizstāj attiecīgos kritiskā personāla sarakstā iekļautos rezerves karavīrus un zemessargus ar citām amatpersonām vai darbiniekiem un informē NBS rezerves uzskaites struktūrvienību par kritiskā personāla sarakstā veiktajām izmaiņām.
Šāds mehānisms ir ieviests, lai rastu nepieciešamo līdzsvaru starp nepieciešamību nodrošināt kritisko funkciju īstenošanas nepārtrauktību un plašākām valsts aizsardzības interesēm. Proti, pieņemot, ka valsts un pašvaldību institūciju, kā arī publisko un privāto tiesību subjektu, kas veic kritiskās funkcijas, kopējais personāla skaits, kas varētu tikt iesaistīts kritisko funkciju veikšanā, ir lielāks nekā minimāli nepieciešamais, būtu iespējams rast atbilstošo risinājumu šādos noteiktos gadījumos. Vienlaikus, ņemot vērā dažādu nozaru specifiku un cilvēkresursu pieejamību (piemēram, konkrētais darbinieks ir vienīgais speciālists ar attiecīgu kvalifikāciju organizācijā/uzņēmumā, neaizvietojams), ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams kritiskā personāla sarakstā iekļauto rezerves karavīru vai zemessargu aizstāt ar citu amatpersonu vai darbinieku, attiecīgā valsts vai pašvaldības institūcija vai publisko un privāto tiesību subjekts, kas veic kritiskās funkcijas, par to informē NBS rezerves uzskaites struktūrvienību (par rezerves karavīriem) vai Zemessardzi (par zemessargiem), un uz konkrēto personu amata pildīšanas laikā tiek attiecināts izņēmums.
Savukārt personām, uz kurām attieksies izņēmumi, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā būs jāturpina savas darba tiesiskās attiecības esošajās darba vietās. Attiecīgi valsts vai pašvaldību institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu, kas veic kritiskās funkcijas, spēja nodrošināt kritisko funkciju īstenošanu tiek uzskatīta par prioritāru.
Nepieciešams ņemt vērā, ka Valsts aizsardzības plānā var būt iekļauts atsevišķs regulējums par nozarēm, uz kurās strādājošiem neattieksies vispārējie noteiktie izņēmumi.
Tāpat praksē var rasties situācijas, ka personas, kuras veic kritiskās funkcijas (veicot to kā papildus darbu), var vienlaikus atrasties darba tiesiskajās attiecībās, kā, piemēram, Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi vai kā kādas citas valsts iestādes darbinieks. Līdz ar to kritiskā personāla sarakstā neiekļauj tādas personas, uz kurām attiecas Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmā daļa un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta pirmā daļa, jo izņēmuma stāvokļa gadījumā tām būs nepieciešams veikt savu pamatdarbu.
Ņemot vērā, ka Latvijas valsts un pašvaldību pārvaldēs nepastāv amatpersonu un darbinieku uzskaites sistēma, kas aptvertu visu Mobilizācijas likuma 14.¹ panta pirmajā daļā un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta pirmajā daļā minēto personu loku, kā arī faktu, ka kritisko personālu pamatā ir spējīgas noteikt tikai pašas atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, veicot kritisko funkciju izvērtējumu, tikai šāda kārtība, kurā katra valsts un pašvaldību institūcija, kā arī publisko un privāto tiesību subjekts, kas veic kritiskās funkcijas,  patstāvīgi un regulāri sniedz attiecīgo informāciju NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai un Zemessardzei, var nodrošināt nepieciešamo aktuālo informāciju par tām personām, kurām būtu piemērojami izņēmumi.
Neskatoties uz šajos noteikumos paredzētajiem izņēmumiem, rezerves karavīri un zemessargi turpinās iesaistīties plānotajās militārajās mācībās normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Nepieciešams noteikt kārtību, kādā NBS rezerves uzskaites struktūrvienība tiek informēta par Mobilizācijas likuma 14.¹ pirmajā un otrajā daļā minētajām personām un Zemessardze  – par Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ panta pirmajā un otrajā daļā minētajām personām.

Noteikumu projekts paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī publisko un privāto tiesību subjekti, kas veic kritiskās funkcijas, informāciju par personām, kurām noteikti izņēmumi,  nosūta NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai, norādot personas identificēšanai nepieciešamo minimālo informāciju – personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ārstniecības personām – arī specialitāti. Informācija par personas vārdu, uzvārdu un personas kodu nepieciešama, ņemot vērā, ka NBS personāla uzskaites dati netiek automātiski atjaunināti, bet personas laika gaitā var būt mainījušas, piemēram, uzvārdu vai personas kodu. Savukārt informācija par ārstniecības personas specialitāti nepieciešama, lai iesaukšanas aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijas, zemessargu mobilizācijas un pakļaušanas paaugstinātas gatavības režīmam gadījumā ārstniecības personas tiktu iesaistītas tādu uzdevumu īstenošanā, kas atbilst ārstniecības personu kompetencei. Informācija tiek nosūtīta elektroniski uz NBS rezerves uzskaites struktūrvienības oficiālo elektroniskā pasta adresi rpus@mil.lv(vēlams Excel faila formātā) vai izvēloties citu nosūtīšanas veidu, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas aizsardzību.
Šīs informācijas nosūtīšana tiek veikta ne retāk kā reizi gadā (līdz kārtējā gada 1. martam) vai pēc izmaiņu veikšanas kritiskā personāla sarakstā, lai aktualizētu uzskaites datus par personām, kurām piemērojami izņēmumi. Informāciju par kritiskā personāla sarakstā veiktajām izmaiņām (personām, kas no jauna iekļautas sarakstā vai no tā izslēgtas) šo noteikumu 9. un 10. punktā minētās institūcijas sniedz pēc NBS rezerves uzskaites struktūrvienības atsevišķa pieprasījuma, ievērojot normatīvajos aktos noteiktās drošības prasības datu apmaiņā. Vienlaikus noteikumu projekts paredz iespēju NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai un Zemessardzei atsevišķi pieprasīt informāciju par personām, kurām noteikti izņēmumi, valsts apdraudējuma gadījumā. 
Pēc šīs informācijas saņemšanas NBS rezerves uzskaites struktūrvienība un Zemessardze veic atbilstošas korekcijas rezerves karavīru un zemessargu uzskaites datubāzēs, nodrošinot, ka kritiskais personāls uz amata ieņemšanas laiku netiek iesaukts aktīvajā dienestā vai pakļauts iedzīvotāju mobilizācijai, zemessargu mobilizācijai un paaugstinātas gatavības režīmam.
Atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 116.pantam personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku likuma 2.panta otrajai daļai NBS mērķis ir aizsargāt Latvijas valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību un tās iedzīvotājus no agresijas, savukārt Militārā dienesta likuma 64.panta pirmā daļa noteic, ka rezerves karavīru un rezervistu reģistrāciju, uzskaiti un iesaukšanu aktīvajā dienestā veic Nacionālo bruņoto spēku rezerves uzskaites struktūrvienības. Tādējādi pamattiesību ierobežojums, noteikumu projektā paredzētajā kārtībā iegūstot informāciju, lai uzturētu datubāzēs aktuālu informāciju par mobilizācijas resursiem un nodrošinātu NBS kaujas un mobilizācijas gatavību, ir attaisnojams ar leģitīmu mērķi.
Ņemot vērā jautājuma sensitīvo raksturu, noteikumu projekts nosaka, ka informācija par Mobilizācijas likuma 14.¹ pantā un Latvijas Republikas Zemessardzes likuma 4.¹ pantā minētajām personām ir klasificējama kā ierobežotas pieejamības informācija, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Attiecīgā informācija var tikt klasificēta ar citu, augstāku informācijas aizsardzības statusu, kā, piemēram, informācija dienesta vajadzībām, ja tas ir nepieciešams objektīvu iemeslu dēļ vai to nosaka citi normatīvie akti. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde minēto informāciju sagatavo atbilstoši noteiktajām informācijas aizsardzības prasībām, un nodrošina šo prasību ievērošanu.
Šāds nosacījums tiek noteikts, apzinoties, ka kritiskā personāla drošības nodrošināšana ir būtisks priekšnosacījums, lai spētu īstenot noteiktās kritiskās funkcijas un nodrošinātu to nepārtrauktību ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa gadījumā. Šādas informācijas plaša pieejamība varētu pakļaut konkrētās personas noteiktiem riskiem, kavēt vai traucēt īstenot tām noteikto uzdevumu izpildi. Vienlaikus šī informācija ir uzskatāma par aizsargājumu arī tā iemesla dēļ, ka skar privāto personu datus, tādējādi ir pakļauta personas datu aizsardzības prasībām.
Gadījumā, ja atsevišķu amatu kategorijām vai funkciju veicējiem, piemēram, Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Iekšējās drošības birojā, Ieslodzījuma vietu pārvaldē, kas veic operatīvo darbību vai nodrošina speciālo procesuālo aizsardzību un līdzīgas funkcijas, būs noteikts valsts noslēpuma objekta statuss un informācija būs slepena/konfidenciāla atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr.887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”, NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai tiek ierobežota informācijas iekļaušana valsts informācijas sistēmā (resursu vadības sistēma “Horizon”), ņemot vērā klasificētās informācijas aizsardzības prasības. Līdz ar to pastāv varbūtība, ka, neredzot iepriekš minētajā sistēmā šo atsevišķo amata kategoriju amatpersonas, kurām uz kurām attiecināmi izņēmumi, šīs personas var tikt iesauktas aktīvajā dienestā. Šādā gadījumā iestādei būs jāiesniedz NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai atsevišķu izziņu, ka uz konkrēto personu attiecināmi izņēmumi. 
Ar valsts drošības iestāžu amatu sarakstiem un informāciju par tām Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Iekšējās drošības biroja un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas ir operatīvās darbības subjekti vai citu klasificētu funkciju veicēji, nevarēs apmainīties ar valsts informācijas sistēmas starpniecību, arī netieša (t.sk. daļēja) šāda saraksta konstatēšana/veidošana NBS rezerves uzskaites struktūrvienībā, daļēji identificējot šīs amatpersonas, nav pieļaujama, tāpēc attiecībā uz augstāk minētajām amatu kategorijām un funkciju veicējiem tiks noteikta atsevišķa kārtība izņēmumu attiecināšanai, NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai un attiecīgajai drošības iestādei vienojoties, kā tas ir noteikts noteikumu projekta 11. punktā, vai atbilstoši 13.punktam tiks izvēlēts cits nosūtīšanas veids, lai nodrošinātu attiecīgās informācijas aizsardzību.
Ja uz personu attieksies izņēmumi, valsts un pašvaldības institūcijai vai publisko un privāto tiesību subjektam, kas veic kritiskās funkcijas, par to jāinformē attiecīgo personu, piemēram, attiecīgo informāciju norādot amata aprakstā, iekļaujot darba līgumā, to nosakot ar atsevišķu iestādes izdotu iekšēju rīkojumu (piemēram, par kritisko personālu) vai citādi. Tādējādi gadījumos, ja persona uzzina, ka vienlaicīgi ir iekļauta vairākos kritiskā personāla sarakstos (piemēram, ārstniecības persona, kura nodarbināta vairākās ārstniecības iestādēs), tā var informēt attiecīgās valsts un pašvaldības institūcijas vai publisko un privāto tiesību subjektus, kuri savukārt var risināt ar attiecīgā amata funkciju nodrošināšanu saistītos jautājumus.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka valsts un pašvaldību iestāžu amatu amatpersonu un darbinieku apraksti nav nosakāmi kā ierobežotas pieejas informācija, par ierobežotas pieejamības informāciju ir uzskatāms apkopots kritiskā personāla saraksts, nevis informācija par individuāliem valsts vai pašvaldību iestāžu amatiem.
Vienlaikus nepieciešams atzīmēt, ka atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumu Nr. 508 “Kritiskās infrastruktūras, tajā skaitā Eiropas kritiskās infrastruktūras, apzināšanas, drošības pasākumu un darbības nepārtrauktības plānošanas un īstenošanas kārtība” 35.1 punktam (stājās spēkā 2022. gada 16. martā), lai efektīvi īstenotu kritiskās infrastruktūras un Eiropas kritiskās infrastruktūras drošības un aizsardzības pasākumus, kritiskās infrastruktūras vai Eiropas kritiskās infrastruktūras īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, noslēdzot sadarbības līgumu ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, var vienoties par Zemessardzes apakšvienības izveidi kritiskajā infrastruktūrā vai Eiropas kritiskajā infrastruktūrā.
Sadarbības līgumā tiktu noteikts, ka zemessargi, kas ietilpst kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienībā, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā turpina dienestu šajā apakšvienībā vai pilda kritiskā personāla pienākumus. Šādas apakšvienības zemessargi, kas nav kritiskais personāls, izņēmuma stāvokļa laikā varētu tikt pastāvīgi iesaistīti kritiskās infrastruktūras objekta pastiprinātu drošības pasākumu nodrošināšanā, savukārt zemessargi, kas vienlaikus ir kritiskais personāls, izņēmuma stāvokļa laikā veidotu  rezervi – ātrās reaģēšanas spēkus (QRF – Quick Reaction Force), kas var tikt īslaicīgi aktivizēta reaģēšanai drošības incidenta gadījumā.
Ņemot vērā minēto, šis ir atsevišķs gadījums, kas pieļauj, ka konkrēta persona vienlaikus var pildīt gan kritiskā personāla, gan kritiskās infrastruktūras Zemessardzes apakšvienības zemessarga pienākumus.