Anotācija

2024. gadā virzot likumprojektu “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” par pašvaldības teritorijas plānojuma apstrīdēšanas termiņa samazinājumu (no diviem mēnešiem uz mēnesi) atbildīgajā ministrijā, biedrības “Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” (turpmāk – PROVIDUS) pārstāvji norādīja, ka teritorijas attīstības plānošanas procesa būtiska problēma ir sabiedrības novēlota iesaiste lēmumu pieņemšanā. Proti, par plānošanas dokumenta esību vai par tā saturu sabiedrība visbiežāk uzzin tikai publiskās apspriešanas laikā, kur tā var sniegt priekšlikumus par jau sagatavoto plānošanas dokumenta redakciju. PROVIDUS ieskatā sabiedrības viedoklis ir jānoskaidro pēc iespējas agrīnākā stadijā, lai tiktu apsvērti dažādi viedokļi un risināmie uzdevumi, kas savukārt var mazināt sabiedrības iebildumus plānošanas dokumenta publiskās apspriešanas laikā. Vienlaikus Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā PROVIDUS aicināja apsvērt teritorijas plānošanas sistēmas maiņu uz administratīvo procesu.
Pamatojoties uz PROVIDUS priekšlikumu, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) pieteica dalību Valsts kancelejas Inovāciju laboratorijā (turpmāk – laboratorija) ar mērķi noskaidrot, vai nepieciešamas procesuālas izmaiņas teritorijas plānošanas sistēmā – plānošanas dokumentu pāreja no normatīvajiem aktiem uz administratīvajiem aktiem. Laboratorijas sprintā secināts, ka sistēmas maiņa nav atbalstāma un tā arī nesniegtu risinājumu PROVIDUS priekšlikuma patiesajai problēmai – iesaistīt sabiedrību pirms lēmuma pieņemšanas par plānošanas dokumenta izstrādes uzsākšanu. Vienlaikus laboratorijas sprintā, kurā piedalījās arī PROVIDUS pārstāvji, tika secināts, ka, ņemot vērā, ka teritorijas plānojums ir vispārīgāks un tajā nav iespējams apjaust konkrētas nākotnes attīstības ieceres, savukārt lokālplānojumu visbiežāk izstrādā tieši konkrētai attīstības iecerei, tieši pirms lokālplānojuma izstrādes uzsākšanas nepieciešams noskaidrot sabiedrības viedokli, ko ņemt vērā, sagatavojot lokālplānojuma darba uzdevumu. Laboratorijas sprintā kā pieaicinātie dalībnieki piedalījās arī Rīgas valstspilsētas pašvaldības eksperti, kuri norādīja, ka Rīgā šāda prakse jau pastāv un sabiedrības agrīnāka iesaiste ne vien esot efektīvāka un nereti samazina skaidrojošā darba apjomu lokālplānojuma publiskās apspriešanas laikā, bet arī sabiedrība jau laikus varot vērst uzmanību uz apstākļiem vai apsvērumiem, kas jāņem vērā lokālplānojuma izstrādes procesa laikā.
Satversmes tiesa jau iepriekš ir atzinusi par teritorijas plānošanas principiem atbilstošu pozitīvo praksi, kad pašvaldība izvērtē arī tos personu priekšlikumus, kuri netiek iesniegti publiskās apspriešanas laikā. Sabiedrības aktivitāte pat tad, ja tā izrādīta pirms sabiedriskās apspriešanas termiņa, neapšaubāmi vērtējama pozitīvi un vietējai pašvaldībai ir jāņem vērā. Ja vietējai pašvaldībai kļuvis zināms šāds iepriekš izteikts viedoklis, tad tā var, piemēram, sabiedriskajā apspriešanā ieplānot diskusijas par attiecīgajiem priekšlikumiem (Satversmes tiesas 2009. gada 19. novembra sprieduma lietā Nr. 2009-09-03 13.3. apakšpunkts).

Likumprojekts paredz papildināt TAPL 7. panta pirmo daļu ar 4.² punktu ar deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nosacījumus sabiedrības iesaistei pirms lokālplānojuma darba uzdevuma sagatavošanas.

Detālplānojumu īstenošanā būtiskākās problēmas veidojas gadījumos, kad ierosinātājs atsavina pēdējo zemes vienību detālplānojuma teritorijā, savukārt jaunie zemes īpašnieki nevēlas slēgt administratīvo līgumu ar pašvaldību par detālplānojuma īstenošanas turpināšanu. Praksē novērotie gadījumi – kaut detālplānojuma izstrādes mērķis lielākoties bijis attīstīt teritoriju, tajā izbūvējot ielas un inženierkomunikācijas, un sadalīt teritoriju zemes vienībās pirms dzīvojamo māju būvniecības, nereti detālplānojumu izstrādes ierosinātāji aprobežojušies vien ar zemes vienības sadalīšanu un atsavināšanu. Rezultātā detālplānojumu teritorijās ir veikta apbūve vai izsniegtas būvatļaujas, bet piekļuve tiek nodrošināta pa detālplānojumā plānotām ielām, kas līdz galam nav izbūvētas un nodotas ekspluatācijā. Savukārt pašvaldības nav ieinteresētas pārņemt šādus nepabeigtus ceļus savā īpašumā, kā arī pašvaldībām nav instrumentu, kā motivēt zemes īpašnieku līdz galam īstenot plānojumā paredzēto un ar vienošanos pielīgto. Nekustamā īpašuma iegādes brīdī jaunie zemes īpašnieki visbiežāk arī nav informēti par detālplānojuma īstenošanas kārtību, kas noregulēta starp detālplānojuma izstrādes sākotnējo īstenotāju un pašvaldību noslēgtajā administratīvajā līgumā, tādējādi jau sākotnēji maldīgi paļāvušies, ka detālplānojuma teritoriju atbilstoši tā īstenošanas kārtībai attīstīs attīstītājs vai pašvaldība, kaut pēdējā nav tiesīga budžeta līdzekļus ieguldīt privātīpašumā.
Pašvaldības regulāri saņem sūdzības par neapmierinošo ceļu stāvokli un inženierkomunikāciju neesamību. Gan pašvaldības, gan apbūves zemes gabalu īpašnieki nonāk ķīlnieku lomā: 1) administratīvā līguma nosacījumi nav saistoši jaunajiem zemes īpašniekiem; 2) atsevišķos gadījumos pašvaldības būvvalde nevar izdot būvatļaujas dzīvojamo māju būvniecībai, jo nav izpildīti administratīvajā līgumā paredzētie nosacījumi; 3) piekļuves ceļi un inženierkomunikācijas nav izbūvētas un nav iespējams noteikt subjektu, kuram ir pienākums tās izbūvēt; 4) pašvaldība kā atbildīgā par detālplānojuma izstrādi, tā koordinēšanu un uzraudzību tiek pakļauta konfliktsituācijām ar jaunizveidoto apbūves gabalu jaunajiem zemes īpašniekiem; 5) pašvaldības budžetā nav pieejami līdzekļi detālplānojuma izstrādes īstenotāja neizpildīto saistību izpildei, turklāt tas neatbilst detālplānojuma sākotnējam izstrādes mērķim; 6) nereti pašvaldības tiek iesaistītas tiesvedībās ar iedzīvotājiem, kuras nebūtu bijušas, ja detālplānojuma izstrādes ierosinātājs un īstenotājs būtu izpildījis uzņemtās saistības.

Likumprojekts paredz izslēgt TAPL 31. panta pirmo daļu, savukārt otro daļu izteikt jaunā redakcijā, nosakot, ka detālplānojumā kā vispārīgajā administratīvajā aktā iekļauj detālplānojuma īstenošanas kārtību, nosakot nosacījumus, termiņus un atcelšanas atrunas, kā arī prasības attiecībā uz objektu būvdarbu uzsākšanas termiņu, detālplānojuma teritorijas un publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, izbūves kārtām un to secību.
Tādējādi tiek panākta situācija, ka noteiktā detālplānojuma īstenošanas kārtība ir saistoša ikvienam detālplānojuma teritorijā bez obligātas prasības slēgt jaunu vienošanos par īstenošanu (administratīvo līgumu) iepriekšējā līguma slēdzējpušu maiņas gadījumā. Vienlaikus Likumprojekts neierobežo šādas vienošanās (administratīvā līguma) slēgšanu, piemēram, konkrētas situācijas specifisku jautājumu risināšanai, jo vispārīgi Valsts pārvaldes iekārtas likums to pieļauj (labprātīga pušu vienošanās).