23-TA-920: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr. 686 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām" 9.2.1.1. pasākuma "Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" īstenošanas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumos Nr.686 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” 9.2.1.1. pasākums “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”" (turpmāk – noteikumu projekts) ir Labklājības ministrijas (turpmāk – LM) iniciatīva un ir izstrādāts saskaņā ar 2014. gada 3. jūlija Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas perioda vadības likuma 20. panta 6. un 13. punktu. Noteikumu projektā ietvertas tiesību normas, kas paredz precizēt pasākuma īstenošanas nosacījumus. Noteikumu projekts stāsies spēkā indikatīvi 2023. gada 3. ceturksnī.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir:
- supervīzijas efektivitātes veicināšanai noteikt grupas, komandas un organizācijas sesijas maksimālo dalībnieku skaitu (12 dalībnieki);
- atteikties no atalgojuma noteikšanas sistēmas izstrādes, kas pielāgota izmantošanai dažādu (teritoriju un iedzīvotāju skaita ziņā) pašvaldību sociālajā dienestā, jo tā ir zaudējusi aktualitāti;
- veikt tehnisku precizējumu, svītrojot attiecībā uz uzraudzības rādītājiem vārdu “specifiskie”.
- supervīzijas efektivitātes veicināšanai noteikt grupas, komandas un organizācijas sesijas maksimālo dalībnieku skaitu (12 dalībnieki);
- atteikties no atalgojuma noteikšanas sistēmas izstrādes, kas pielāgota izmantošanai dažādu (teritoriju un iedzīvotāju skaita ziņā) pašvaldību sociālajā dienestā, jo tā ir zaudējusi aktualitāti;
- veikt tehnisku precizējumu, svītrojot attiecībā uz uzraudzības rādītājiem vārdu “specifiskie”.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Šobrīd saskaņā ar Ministru kabineta 2019. gada 17. decembra noteikumiem Nr.686 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Paaugstināt sociālo dienestu darba efektivitāti un darbinieku profesionalitāti darbam ar riska situācijās esošām personām” 9.2.1.1. pasākums “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās”" (turpmāk – MK noteikumi Nr.686):
- nav noteikts maksimālais dalībnieku skaits grupas, komandas un organizācijas supervīzijas sesijās. Līdz šim supervīzijas sesijas dalībnieku skaitu noteica pašvaldības atkarībā no nodarbināto supervīzijas vajadzībām, veicot cenu aptauju un vienojoties ar supervizoru par supervīzijas mērķi. Grupas dalībnieku skaitu nebija nepieciešams fiksēt, jo MK noteikumos Nr. 686 tika regulētas viena dalībnieka izmaksas supervīzijas sesijā. Grupas supervīzijas dalībnieku skaits bija rekomendējošs un saskaņā ar Latvijas supervizoru apvienības noteikto. Komandas un organizāciju supervīzijām grupas dalībnieku skaitam šobrīd nav ierobežojumu, jo tas atkarīgs no konkrētajā komandā iesaistīto vai organizācijā nodarbināto skaita, kam tiek nodrošināta supervīzija. Vienlaikus vairumā gadījumu minētās rekomendācijas praksē tiek ievērotas;
- finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs izveido universālu vadības kvalitātes modeli pašvaldības sociālajam dienestam, tai skaitā izstrādā atalgojuma noteikšanas sistēmu, kas pielāgota izmantošanai dažādu (teritoriju un iedzīvotāju skaita ziņā) pašvaldību sociālajos dienestos. Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.262), ieviešot visā valstī vienotu atalgojuma noteikšanas sistēmu, kas ir jāizmanto valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā arī pašvaldību sociālajos dienestos;
- 9.2.1.1/15/I/001 projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (turpmāk – 9.2.1.1. pasākuma projekts) ietvaros ir sasniedzami, tai skaitā šādi uzraudzības rādītāji: 1) specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un uzsākušas profesionālās kompetences pilnveidi, skaits – 90; 2) specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci, skaits – 90.
- nav noteikts maksimālais dalībnieku skaits grupas, komandas un organizācijas supervīzijas sesijās. Līdz šim supervīzijas sesijas dalībnieku skaitu noteica pašvaldības atkarībā no nodarbināto supervīzijas vajadzībām, veicot cenu aptauju un vienojoties ar supervizoru par supervīzijas mērķi. Grupas dalībnieku skaitu nebija nepieciešams fiksēt, jo MK noteikumos Nr. 686 tika regulētas viena dalībnieka izmaksas supervīzijas sesijā. Grupas supervīzijas dalībnieku skaits bija rekomendējošs un saskaņā ar Latvijas supervizoru apvienības noteikto. Komandas un organizāciju supervīzijām grupas dalībnieku skaitam šobrīd nav ierobežojumu, jo tas atkarīgs no konkrētajā komandā iesaistīto vai organizācijā nodarbināto skaita, kam tiek nodrošināta supervīzija. Vienlaikus vairumā gadījumu minētās rekomendācijas praksē tiek ievērotas;
- finansējuma saņēmējs nodrošina, ka pakalpojuma sniedzējs izveido universālu vadības kvalitātes modeli pašvaldības sociālajam dienestam, tai skaitā izstrādā atalgojuma noteikšanas sistēmu, kas pielāgota izmantošanai dažādu (teritoriju un iedzīvotāju skaita ziņā) pašvaldību sociālajos dienestos. Vienlaikus ir izstrādāti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumos Nr.262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" (turpmāk – MK noteikumi Nr.262), ieviešot visā valstī vienotu atalgojuma noteikšanas sistēmu, kas ir jāizmanto valsts un pašvaldību iestādēs, tai skaitā arī pašvaldību sociālajos dienestos;
- 9.2.1.1/15/I/001 projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” (turpmāk – 9.2.1.1. pasākuma projekts) ietvaros ir sasniedzami, tai skaitā šādi uzraudzības rādītāji: 1) specifiskais iznākuma rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un uzsākušas profesionālās kompetences pilnveidi, skaits – 90; 2) specifiskais rezultāta rādītājs – pašvaldību sociālo dienestu speciālistu, fizisku un juridisku personu, kuras sniedz pašvaldības sociālā dienesta piešķirtu ģimenes asistenta pakalpojumu un pilnveidojušas savu profesionālo kompetenci, skaits – 90.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai piemērotu vienkāršotās izmaksas 9.2.1.1. pasākuma “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās" (turpmāk – 9.2.1.1. pasākums) ietvaros, LM izstrādāja vienas vienības izmaksu metodiku “Vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika supervīzijas pakalpojuma izmaksām” (turpmāk – vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika). Saskaņotās procedūras ietvaros no Finanšu ministrijas (turpmāk – revīzijas iestāde) tika saņemts ziņojums par konstatētajiem faktiem, proti, ka vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikā aprēķina metodoloģijā ir identificēts potenciāls izmaksu pārfinansēšanas risks. Atbilstoši tika ieteikts maksimālo supervīzijas dalībniekus skaitu, proti, 12 dalībnieku (neieskaitot supervizoru) noteikt kā prasību normatīvajā regulējumā, nevis kā metodisku rekomendāciju.
Normatīvā regulējuma izmaiņu izstrādē par vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem aktīvi piedalījās arī LM pārstāvji, īpašu uzmanību veltot tieši tām amatu saimēm, kurās iesaimēti dažādu līmeņu sociālā darba speciālisti. Attiecīgi normatīvā regulējuma grozījumi satur elementus, kurus sākotnēji tika plānots iestrādāt atalgojuma noteikšanas sistēmā 9.2.1.1. pasākuma ietvaros. Tādējādi, izstrādājot minēto sistēmu arī 9.2.1.1. pasākuma ietvaros, tiktu dublētas veiktās izmaiņas attiecībā uz vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu valstī, veidojot vēl vienu paralēlu atalgojuma sistēmu, kas pēc būtības nevarētu atšķirties no tā, kas jau ir noteikts normatīvajā regulējumā, proti, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr. 262.
Minētie uzraudzības rādītāji, proti, specifiskais iznākuma rādītājs un specifiskais rezultāta rādītājs, tika ietverti MK noteikumos Nr.686 2022.gadā, paralēli virzot atbilstošas izmaiņas darbības programmā (turpmāk – DP) un paredzot papildu finansējumu, tai skaitā arī Covid -19 pandēmijas seku mazināšanai – attiecīgi, tā kā uz noteikumu grozījumu virzīšanas brīdi šādi rādītāji nebija ietverti DP, tie tika noteikti kā specifiskie rādītāji.
Normatīvā regulējuma izmaiņu izstrādē par vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām un darbiniekiem aktīvi piedalījās arī LM pārstāvji, īpašu uzmanību veltot tieši tām amatu saimēm, kurās iesaimēti dažādu līmeņu sociālā darba speciālisti. Attiecīgi normatīvā regulējuma grozījumi satur elementus, kurus sākotnēji tika plānots iestrādāt atalgojuma noteikšanas sistēmā 9.2.1.1. pasākuma ietvaros. Tādējādi, izstrādājot minēto sistēmu arī 9.2.1.1. pasākuma ietvaros, tiktu dublētas veiktās izmaiņas attiecībā uz vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu valstī, veidojot vēl vienu paralēlu atalgojuma sistēmu, kas pēc būtības nevarētu atšķirties no tā, kas jau ir noteikts normatīvajā regulējumā, proti, Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr. 262.
Minētie uzraudzības rādītāji, proti, specifiskais iznākuma rādītājs un specifiskais rezultāta rādītājs, tika ietverti MK noteikumos Nr.686 2022.gadā, paralēli virzot atbilstošas izmaiņas darbības programmā (turpmāk – DP) un paredzot papildu finansējumu, tai skaitā arī Covid -19 pandēmijas seku mazināšanai – attiecīgi, tā kā uz noteikumu grozījumu virzīšanas brīdi šādi rādītāji nebija ietverti DP, tie tika noteikti kā specifiskie rādītāji.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā revīzijas iestādes sniegtos ieteikumus vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikas saskaņošanas gaitā, ir jāveic grozījumi MK noteikumos Nr.686, papildinot šo noteikumu 27.2.3. apakšpunktu ar norādi par maksimālo dalībnieku skaitu, proti, ne vairāk kā 12 vienas supervīzijas sesijas dalībnieki. Tā kā MK noteikumu Nr.686 17.2.1.apakšpunkts paredz, ka, sākot ar 2023. gada 1. janvāri, supervīzijas izmaksas kompensē saskaņā ar atbildīgās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodiku un lai novērstu izmaksu pārfinansēšanas risku un netiktu ietekmēta supervīzijas sesijas kvalitāte, šo nosacījumu par dalībnieku skaitu ir plānots piemērot supervīzijām, kas nodrošinātas no 2023. gada 1. janvāra. Lai arī pašvaldības tika informētas par grupu, komandas un organizācijas supervīzijas dalībnieku skaita nosacījumiem, jāatzīmē, ka to nebija iespējams izdarīt jau no 2023.gada 1.janvāra, jo šāds nosacījums tika izvirzīs atbildīgās iestādes vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodikas saskaņošanas gaitā (apstiprināta 2023. gada 24.aprīlī). Attiecīgi nav izslēgts, ka var būt kāds gadījums, kad grupu, komandas vai organizācijas supervīzijās piedalījās lielāks dalībnieku skaits.
Tā kā ir veiktas izmaiņas saistībā ar vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr. 262, kas varētu dublēt 9.2.1.1. pasākuma ietvaros paredzētās atalgojuma noteikšanas sistēmas izstrādi, ir jāveic grozījumi MK noteikumos Nr.686, svītrojot 32.1.6. apakšpunktu no 15.3.apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvara.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju informācijas atspoguļošanai visos labklājības nozares Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības fondu pasākumu īstenošanu attiecībā uz DP ietvertajiem uzraudzības rādītājiem, tai skaitā neizdalot nacionālā līmeņa (specifiskos) rādītājus, ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu MK noteikumos Nr.686, svītrojot vārdu “specifiskie” MK noteikumu 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā. Ņemot vērā ierosinātās izmaiņas iznākuma un rezultāta rādītāja veidā, atbilstoši finansējuma saņēmējam būs pienākums saskaņā MK noteikumu Nr.686 43.7. apakšpunktam uzkrāt un iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – CFLA) datus par tūlītējiem rezultātu rādītājiem.
Tā kā ir veiktas izmaiņas saistībā ar vienotas atalgojuma sistēmas noteikšanu Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un MK noteikumos Nr. 262, kas varētu dublēt 9.2.1.1. pasākuma ietvaros paredzētās atalgojuma noteikšanas sistēmas izstrādi, ir jāveic grozījumi MK noteikumos Nr.686, svītrojot 32.1.6. apakšpunktu no 15.3.apakšpunktā minētās atbalstāmās darbības ietvara.
Lai nodrošinātu vienotu pieeju informācijas atspoguļošanai visos labklājības nozares Ministru kabineta noteikumos par Eiropas Savienības fondu pasākumu īstenošanu attiecībā uz DP ietvertajiem uzraudzības rādītājiem, tai skaitā neizdalot nacionālā līmeņa (specifiskos) rādītājus, ir nepieciešams veikt tehnisku precizējumu MK noteikumos Nr.686, svītrojot vārdu “specifiskie” MK noteikumu 4.2.3. un 4.2.4. apakšpunktā. Ņemot vērā ierosinātās izmaiņas iznākuma un rezultāta rādītāja veidā, atbilstoši finansējuma saņēmējam būs pienākums saskaņā MK noteikumu Nr.686 43.7. apakšpunktam uzkrāt un iesniegt Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (turpmāk – CFLA) datus par tūlītējiem rezultātu rādītājiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme uz 9.2.1.1. pasākuma mērķa sasniegšanu, jo tas paredz optimizēt supervīzijas īstenošanas nosacījumus un novērš darbību dublēšanu saistībā ar atalgojuma noteikšanas sistēmas izstrādi.
Noteikumu projekta paredzētās izmaiņas nav būtiskas un neietekmē 9.2.1.1.1 pasākuma projekta ietvaros veicamo darbību veidu, projekta mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tā sākotnējo mērķu sasniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71. pantam.
Ierosinātajiem grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz LM kā finansējuma saņēmēju un gala labuma saņēmējiem. Finansējuma saņēmējs un pašvaldības ir informētas par noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējs veiks atbilstošus 9.2.1.1. pasākuma projekta grozījumus un iesniegs tos CFLA.
Noteikumu projekta paredzētās izmaiņas nav būtiskas un neietekmē 9.2.1.1.1 pasākuma projekta ietvaros veicamo darbību veidu, projekta mērķus vai īstenošanas nosacījumus, tādējādi traucējot tā sākotnējo mērķu sasniegšanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006, 71. pantam.
Ierosinātajiem grozījumiem nav negatīvas ietekmes uz LM kā finansējuma saņēmēju un gala labuma saņēmējiem. Finansējuma saņēmējs un pašvaldības ir informētas par noteikumu projektu tā izstrādes un saskaņošanas gaitā. Pēc noteikumu projekta spēkā stāšanās finansējuma saņēmējs veiks atbilstošus 9.2.1.1. pasākuma projekta grozījumus un iesniegs tos CFLA.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās atbildīgās iestādes funkcijas pilda LM, sadarbības iestādes funkcijas – CFLA. 9.2.1.1. pasākuma projekta finansējuma saņēmējs – LM, pašvaldības.Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrība tika aicināta līdzdarboties noteikumu projektu izstrādē, ievietojot noteikumu projektu TAP un aicinot līdz 2023. gada 16. maijam sabiedrības pārstāvjus izteikt viedokli.
Līdz noteikumu projekta novirzīšanai saskaņošanai TAP (tai skaitā līdz 2023. gada 16. maijam) par noteikumu projektu sabiedrības viedoklis netika saņemts.
Līdz noteikumu projekta novirzīšanai saskaņošanai TAP (tai skaitā līdz 2023. gada 16. maijam) par noteikumu projektu sabiedrības viedoklis netika saņemts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Labklājības ministrija
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
- Pašvaldības.
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
