23-TA-1472: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtās daļas 5. punkts, 4. panta septītā daļa.
Izstrādes pamatojums
Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību
Apraksts
2022. gada 14. decembra Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 40.1. pasākums, 2. darbības rezultāts.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Interešu pārstāvības reģistra un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmas noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts) izstrādāts, lai noteiktu:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk - Deklarēšanas sistēma) publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
- interešu pārstāvības jomas;
- citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā (turpmāk - Deklarēšanas sistēma) publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2025.
Pamatojums
Interešu pārstāvības atklātības likuma pārejas noteikumu 2. punkts.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Republikā pašlaik nav ieviests reģistrs vai citādā veidā sistematizētas informācijas avots, kurā pieejamas ziņas par interešu pārstāvjiem un to pārstāvamajām interesēm, kā arī par interešu pārstāvības gadījumiem.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Tā pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kas noteiks, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, proti, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un kārtība, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.
Risinājuma apraksts
Ievērojot minēto, ir izstrādāts noteikumu projekts un tā pielikums, ar kuru paredzēts noteikt:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas Deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Interešu pārstāvības jomas ir uzskaitītas noteikumu projekta pielikumā. Jomu uzskaitījums veidots uz Tiesību aktu portāla (TAP) politikas jomu klasifikācijas[1] pamata.
Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā nepilnīgi ir noteiktas ziņas, ko publiskās varas pārstāvis publicē Deklarēšanas sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka papildus minētajā normā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, kā arī par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk - Pārstāvības reģistrs), pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ieraksta izdarīšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Šīs ziņas nepieciešams uzskaitīt, lai būtu iespējams noteikt, ar kuru brīdi interešu pārstāvim iestājas pienākumus reģistrēties Pārstāvības reģistrā.
Noteikumos sīkāk skaidrots, kāda informācija sniedzama par dalībniekiem (it īpaši atsevišķi norāda publiskās varas pārstāvjus, kas ir uzrunāti, un interešu pārstāvjus, kas veic konkrēto aktivitāti) un par apspriežamo jautājumu (jānorāda, kādu publisko lēmumu interešu pārstāvis cenšas ietekmēt un kāds ir vēlamais rezultāts, kā arī jāpievieno saites uz publisko lēmumu un papildu informācija no interešu pārstāvja). Minētais veido saturiski nozīmīgāko informāciju Deklarēšanas sistēmā. Jāparedz meklēšanas iespēja starp ierakstiem pēc “publiskais lēmums”, publiskās varas pārstāvis vai interešu pārstāvis. Savukārt konkrētā ieraksta šablons jāveido tā, lai būtu viegli uztverama informācija par dalībniekiem un publisko lēmumu, kuru tiecas ietekmēt.
Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikts, ka Deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par notikušām tikšanās reizēm un sanāksmēm (piemēram, darba grupām, komisiju un komiteju sēdēm), kā arī noteikts, ka norāda saziņas formas, taču tās nav sīkāk skaidrotas. Tādēļ noteikumos papildu skaidrotas iespējamās saziņas formas. Vienlaikus, ne tikšanās veidi, ne saziņas formas likumā vai noteikumos nav ierobežojoši un praksē interešu pārstāvība var notikt visdažādākajos apstākļos[2]. Taču tas ļaus izprast, kā var izpausties interešu pārstāvība, kā arī nākotnē ļaus veidot statistiku.
Lai mazinātu slogu un sniegtu vispārīgu priekšstatu par interešu pārstāvja atkārtoti sniegtiem viedokļiem tajā pašā jautājumā un noteiktā laika periodā, noteikumos paredzēts, ka var veidot vienu ierakstu par noteiktā laika posmā notikušām interešu pārstāvības aktivitātēm.
Papildus noteikts, ka noteikumos atzīmē, kurš publiskās varas pārstāvis vai publiskās personas institūcijas pārstāvis ir veicis ierakstu. Noteikumi nosaka, ka laukā “Dalībnieki” atzīmētās personas par tiem sniegto informāciju labot vai papildināt un ieraksta veicējs to apstiprina. Svarīgi deklarēšanas sistēmā veidot saites ar Pārstāvības reģistru, kā arī sīkāku par apspriesto jautājumu tīmekļvietnēs, piemēram, valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnēs, TAP portālā, likumi.lv u.tml.
Attiecībā uz kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai, noteikumu projekts paredz fiziskās personas autorizācijas sistēmu pēc pašdeklarēšanās principa, proti, persona varēs veikt pieteikšanos minētajai sistēmai, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.Latvija.lv pieejamos autentifikācijas rīkus. Izmantojot minēto risinājumu, pirmreizēji pieslēdzoties sistēmā, lietotājam būtu nepieciešams aizpildīt lietotāja profilu, norādot šādu informāciju: personas datus, saziņas kanālus (telefona nr., e-pasts), piederību pārstāvētajam subjektam, ieņemamo amatu pārstāvības gadījumā, pārstāvības līmeni (individuāli vai pārstāvot subjektu).
Izmantojot šo piekļuves risinājumu, lietotājs, izmantojot profila funkcionalitāti, var mainīt piederību pārstāvētajam subjektam un ieņemamos amatus. Izdzēšot savu aktīvo profilu, informācija par sistēmā veiktajām aktivitātēm tiek saglabātā likumā noteiktā termiņā. Tālākām darbībām sistēmā lietotājs autentificējas, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.Latvija.lv pieejamo autentifikācijas rīku. Veidojama viena no izvēlēm: lietotāja profils varētu būt viens gan autentifikācijai interešu pārstāvības reģistrā, gan Deklarēšanās sistēmā, vai arī katrai sistēmai var izveidot savu lietotāja profilu.
[1] Politikas jomu klasifikācija. Pieejams: https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/tap-politikas-jomas
[2] Par praktiskām situācijām, kādās var notikt interešu pārstāvība, sīkāk diskutēja dažādu nozaru un sabiedrības pārstāvji Tieslietu ministrijas 27.04.2023. domnīcā šo noteikumu izstrādes gaitā, skatīt: https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/eksperti-diskute-par-interesu-parstavibas-atklatibas-likuma-ieviesanu
- interešu pārstāvības jomas;
- citas Deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Interešu pārstāvības jomas ir uzskaitītas noteikumu projekta pielikumā. Jomu uzskaitījums veidots uz Tiesību aktu portāla (TAP) politikas jomu klasifikācijas[1] pamata.
Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā nepilnīgi ir noteiktas ziņas, ko publiskās varas pārstāvis publicē Deklarēšanas sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka papildus minētajā normā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, kā arī par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk - Pārstāvības reģistrs), pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ieraksta izdarīšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Šīs ziņas nepieciešams uzskaitīt, lai būtu iespējams noteikt, ar kuru brīdi interešu pārstāvim iestājas pienākumus reģistrēties Pārstāvības reģistrā.
Noteikumos sīkāk skaidrots, kāda informācija sniedzama par dalībniekiem (it īpaši atsevišķi norāda publiskās varas pārstāvjus, kas ir uzrunāti, un interešu pārstāvjus, kas veic konkrēto aktivitāti) un par apspriežamo jautājumu (jānorāda, kādu publisko lēmumu interešu pārstāvis cenšas ietekmēt un kāds ir vēlamais rezultāts, kā arī jāpievieno saites uz publisko lēmumu un papildu informācija no interešu pārstāvja). Minētais veido saturiski nozīmīgāko informāciju Deklarēšanas sistēmā. Jāparedz meklēšanas iespēja starp ierakstiem pēc “publiskais lēmums”, publiskās varas pārstāvis vai interešu pārstāvis. Savukārt konkrētā ieraksta šablons jāveido tā, lai būtu viegli uztverama informācija par dalībniekiem un publisko lēmumu, kuru tiecas ietekmēt.
Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikts, ka Deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par notikušām tikšanās reizēm un sanāksmēm (piemēram, darba grupām, komisiju un komiteju sēdēm), kā arī noteikts, ka norāda saziņas formas, taču tās nav sīkāk skaidrotas. Tādēļ noteikumos papildu skaidrotas iespējamās saziņas formas. Vienlaikus, ne tikšanās veidi, ne saziņas formas likumā vai noteikumos nav ierobežojoši un praksē interešu pārstāvība var notikt visdažādākajos apstākļos[2]. Taču tas ļaus izprast, kā var izpausties interešu pārstāvība, kā arī nākotnē ļaus veidot statistiku.
Lai mazinātu slogu un sniegtu vispārīgu priekšstatu par interešu pārstāvja atkārtoti sniegtiem viedokļiem tajā pašā jautājumā un noteiktā laika periodā, noteikumos paredzēts, ka var veidot vienu ierakstu par noteiktā laika posmā notikušām interešu pārstāvības aktivitātēm.
Papildus noteikts, ka noteikumos atzīmē, kurš publiskās varas pārstāvis vai publiskās personas institūcijas pārstāvis ir veicis ierakstu. Noteikumi nosaka, ka laukā “Dalībnieki” atzīmētās personas par tiem sniegto informāciju labot vai papildināt un ieraksta veicējs to apstiprina. Svarīgi deklarēšanas sistēmā veidot saites ar Pārstāvības reģistru, kā arī sīkāku par apspriesto jautājumu tīmekļvietnēs, piemēram, valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnēs, TAP portālā, likumi.lv u.tml.
Attiecībā uz kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai, noteikumu projekts paredz fiziskās personas autorizācijas sistēmu pēc pašdeklarēšanās principa, proti, persona varēs veikt pieteikšanos minētajai sistēmai, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.Latvija.lv pieejamos autentifikācijas rīkus. Izmantojot minēto risinājumu, pirmreizēji pieslēdzoties sistēmā, lietotājam būtu nepieciešams aizpildīt lietotāja profilu, norādot šādu informāciju: personas datus, saziņas kanālus (telefona nr., e-pasts), piederību pārstāvētajam subjektam, ieņemamo amatu pārstāvības gadījumā, pārstāvības līmeni (individuāli vai pārstāvot subjektu).
Izmantojot šo piekļuves risinājumu, lietotājs, izmantojot profila funkcionalitāti, var mainīt piederību pārstāvētajam subjektam un ieņemamos amatus. Izdzēšot savu aktīvo profilu, informācija par sistēmā veiktajām aktivitātēm tiek saglabātā likumā noteiktā termiņā. Tālākām darbībām sistēmā lietotājs autentificējas, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.Latvija.lv pieejamo autentifikācijas rīku. Veidojama viena no izvēlēm: lietotāja profils varētu būt viens gan autentifikācijai interešu pārstāvības reģistrā, gan Deklarēšanās sistēmā, vai arī katrai sistēmai var izveidot savu lietotāja profilu.
[1] Politikas jomu klasifikācija. Pieejams: https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/tap-politikas-jomas
[2] Par praktiskām situācijām, kādās var notikt interešu pārstāvība, sīkāk diskutēja dažādu nozaru un sabiedrības pārstāvji Tieslietu ministrijas 27.04.2023. domnīcā šo noteikumu izstrādes gaitā, skatīt: https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/eksperti-diskute-par-interesu-parstavibas-atklatibas-likuma-ieviesanu
Problēmas apraksts
Interešu pārstāvības atklātības likums regulē ziņu glabāšanas jautājumus attiecībā uz interešu pārstāvības reģistru, proti, likuma 3. panta astotā daļa noteic, ka reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi tiek glabātas 10 gadus pēc šā pārstāvja izslēgšanas no reģistra. Savukārt attiecībā uz interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ziņu glabāšanas termiņš nav noregulēts, līdz ar to šis regulējums iekļauts noteikumu projektā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz, ka interešu pārstāvības reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi ir publiski pieejamas bez maksas un tās ir pieejamas līdz interešu pārstāvja izslēgšanai no reģistra.
Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā ierakstītās ziņas tiek glabātas 10 gadus pēc aktivitāšu publicēšanas. Minētais termiņš izvēlēts analoģiski termiņam, kāds noteikts attiecībā uz interešu pārstāvības reģistrā ierakstāmo ziņu glabāšanu.
Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā ierakstītās ziņas tiek glabātas 10 gadus pēc aktivitāšu publicēšanas. Minētais termiņš izvēlēts analoģiski termiņam, kāds noteikts attiecībā uz interešu pārstāvības reģistrā ierakstāmo ziņu glabāšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- interešu pārstāvji
- publiskās varas pārstāvji
- fiziskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekts attiecas uz interešu pārstāvjiem un publiskās varas pārstāvjiem. Saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 2. punktu interešu pārstāvis ir privātpersona (proti, fiziska vai juridiska persona), kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 1. panta 3. punktu publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).
Interešu pārstāvjiem turpmāk būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā pēc trešās interešu pārstāvības reizes, savukārt publiskās varas pārstāvjiem – publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti, Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Savukārt saskaņā ar minētā likuma 1. panta 3. punktu publiskās varas pārstāvis ir publiska persona, tās institūcija, amatpersona vai darbinieks, kā arī privātpersona attiecībā uz tai deleģēto pārvaldes uzdevumu. Publiskās varas pārstāvis ir arī Saeimas deputāts, pašvaldības domes deputāts un publiskas personas nolīgts ārštata padomnieks (piemēram, Ministru kabineta locekļa ārštata konsultatīvais darbinieks).
Interešu pārstāvjiem turpmāk būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā pēc trešās interešu pārstāvības reizes, savukārt publiskās varas pārstāvjiem – publicēt ziņas par interešu pārstāvības aktivitātēm, kurās tie bijuši iesaistīti, Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
- privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības
- juridiskās personas, kuru intereses tiks pārstāvētas
Ietekmes apraksts
Saskaņā ar Interešu pārstāvības atklātības likuma 1. panta 2. punktu interešu pārstāvis ir privātpersona (proti, fiziska vai juridiska persona), kas veic interešu pārstāvību par atlīdzību vai bez tās, neatkarīgi no juridiskā statusa vai reģistrācijas. Līdz ar to interešu pārstāvis var būt ne tikai fiziska persona, bet arī nevalstiskās organizācijas un privāto tiesību juridiskās personas vai šādu personu apvienības. Arī šiem subjektiem būs pienākums reģistrēties Pārstāvības reģistrā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
Noteikumi attieksies arī uz tām privātpersonām, kuru labā tiks veikta interešu pārstāvība, jo tās arī ir norādāmas Pārstāvības reģistrā un Deklarēšanas sistēmā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
499 025
0
215 985
0
70 301
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
499 025
0
215 985
0
70 301
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
-499 025
0
-215 985
0
-70 301
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
-499 025
0
-215 985
0
-70 301
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
-70 301
5.1. valsts pamatbudžets
499 025
215 985
0
70 301
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Noteikumu projekta normu izpildei Tieslietu ministrijai (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram) nepieciešams finansējums:
1. 2024. gadā 499 025 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 5750 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā, 487 025 euro, lai izveidotu Interešu pārstāvības atklātības reģistrāciju un ar interešu pārstāvniecību saistīto aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.
Preces un pakalpojumi EKK 2000 - 12 000 euro informatīvo reklāmas kampaņu kopējā līgumcena.
2. 2025. gadā 215 985 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 2550 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā, 215 985 euro, lai nodrošinātu Interešu pārstāvības atklātības informācijas pieejamību.
3. 2026. gadā un turpmāk 70 301 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 830 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā, 70 301 euro, lai veiktu pielāgojumus UR IS, nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības aktivitātes reģistrācijas procesu un atspoguļošanas rīkus.
1. 2024. gadā 499 025 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 - 5750 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā, 487 025 euro, lai izveidotu Interešu pārstāvības atklātības reģistrāciju un ar interešu pārstāvniecību saistīto aktivitāšu deklarēšanas sistēmu.
Preces un pakalpojumi EKK 2000 - 12 000 euro informatīvo reklāmas kampaņu kopējā līgumcena.
2. 2025. gadā 215 985 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 2550 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā, 215 985 euro, lai nodrošinātu Interešu pārstāvības atklātības informācijas pieejamību.
3. 2026. gadā un turpmāk 70 301 euro apmērā:
Kapitālie izdevumi EKK 5000 – 830 cilvēkstundas x 84,70 euro/ cilvēkstundā, 70 301 euro, lai veiktu pielāgojumus UR IS, nodrošinot Interešu pārstāvības atklātības aktivitātes reģistrācijas procesu un atspoguļošanas rīkus.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Nav
Cita informācija
Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu Tieslietu ministrijai (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram) nodrošināšanai apakšprogrammā 06.01.00 “Juridisko personu reģistrācija” izskatīt Ministru kabinetā likumprojekta “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem priekšlikumiem prioritāriem pasākumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Likums un noteikumi atbilst OECD Padomes 18.02.2010. rekomendācijai par lobēšanas atklātības un godprātības principiem, https://legalinstruments.oecd.org/en/instruments/OECD-LEGAL-0379.
Latvijai kā OECD dalībvalstij šī rekomendācija ir jāievēro, kā arī jāsniedz dati par lobēšanu OECD salīdzinošiem pētījumiem un publiskajai datu bāzei, kas 2023. gadā ir izstrādē (OECD Public Integrity Indicators, https://oecd-public-integrity-indicators.org).
Latvijai kā OECD dalībvalstij šī rekomendācija ir jāievēro, kā arī jāsniedz dati par lobēšanu OECD salīdzinošiem pētījumiem un publiskajai datu bāzei, kas 2023. gadā ir izstrādē (OECD Public Integrity Indicators, https://oecd-public-integrity-indicators.org).
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts kancelejaNevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
Veids
Darba grupa/domnīca
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
2023. gada 27. aprīlī tika organizēta darbnīca “Interešu pārstāvības atklātības likuma piemērošana – ko un kā ietvert sistēmās?” ar mērķi nodrošināt iesaistīto pušu gaidām un vajadzībām atbilstoša normatīvā un tehniskā risinājuma izstrādi, kas sniedz atbildes uz pašlaik identificētajiem neskaidrajiem jautājumiem. Darbnīcā piedalījās Sabiedrība par atklātību – Delna, Providus, Latvijas Pašvaldību savienība, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Žurnāls "Jurista Vārds", Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Finanšu nozares asociācija, Zvērinātu advokātu birojs "Vilgerts", partiju apvienība "Apvienotais saraksts", Frakcija "Jaunā Vienotība", Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, Valsts kanceleja, Izglītības un zinātnes ministrija, Ekonomikas ministrija, Tieslietu ministrija. Balstoties uz diskusijas rezultātiem izstrādāts noteikumu projekts.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
- Tieslietu ministrija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Noteikumu projekts ietekmē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra funkcijas, proti, paredz pienākumu izstrādāt un vest interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums nav nosakāms, jo ir katras institūcijas izšķiršanās jautājums.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz izstrādāt interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu, kas būs pieejami publiskai lietošanai bez maksas.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz izstrādāt interešu pārstāvības reģistru un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu, kas tiks veidoti kā savā starpā saistīti valsts informācijas sistēmas moduļi.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Interešu pārstāvības reģistrs un interešu pārstāvības deklarēšanas sistēma būs publiski pieejami ikvienam Latvijas iedzīvotājam.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts detalizētāk regulē interešu pārstāvību, kas ir viena no politiskās līdzdalības formām un ir uzskatāma par būtisku modernās demokrātijas sastāvdaļu. Tiks veicināta atklātība par pilsoniskās sabiedrības pārstāvju un organizāciju veikto interešu pārstāvības darbu, stiprinot izpratni par aktīvas pilsoniskās sabiedrības lomu demokrātiskā sabiedrībā.
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts paredz interešu pārstāvības atklātības nolūkos identificēt interešu pārstāvi, publiskās varas pārstāvi un privātpersonu, kuras labā tiek veikta interešu pārstāvība, šādā veidā iegūstot interešu pārstāvja un publiskās varas pārstāvja identificējošos datus.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Diasporas pārstāvji un diasporas organizācijas var veikt interešu pārstāvību likuma un noteikumu ietvaros.
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Lai veiksmīgi ieviestu Interešu pārstāvības atklātības likumu un šos Ministru kabineta noteikumus Latvijā, interešu pārstāvju reģistra un interešu pārstāvības aktivitāšu deklarēšanas sistēmas izstrādes gaitā svarīgi apgūt citu valstu pieredzi, kur šādi reģistri vai līdzīgas iniciatīvas jau ir realizētas, piemēram, Īrija, Kanāda, Igaunija, Francija.
Pielikumi