Anotācija (ex-ante)

2023. gada 1. janvārī stājās spēkā Interešu pārstāvības atklātības likums. Tā pārejas noteikumu 2. punkts paredz, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāizstrādā noteikumi, kas noteiks, kā praktiski darbosies un tiks nodrošināta atklāta interešu pārstāvība, proti, jānosaka reģistrā ierakstāmās interešu pārstāvības jomas, kā arī citas interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, to publicēšanas apjoms un kārtība, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve sistēmai.

Ievērojot minēto, ir izstrādāts noteikumu projekts un tā pielikums, ar kuru paredzēts noteikt:
- interešu pārstāvības jomas;
- citas Deklarēšanas sistēmā publicējamās ziņas, kā arī šo ziņu publicēšanas apjomu;
- kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai.
Interešu pārstāvības jomas ir uzskaitītas noteikumu projekta pielikumā. Jomu uzskaitījums veidots uz Tiesību aktu portāla (TAP) politikas jomu klasifikācijas[1] pamata.
Ņemot vērā, ka Interešu pārstāvības atklātības likuma 4. panta otrajā daļā nepilnīgi ir noteiktas ziņas, ko publiskās varas pārstāvis publicē Deklarēšanas sistēmā, noteikumu projekts paredz, ka papildus minētajā normā uzskaitītajām publicējamajām ziņām Deklarēšanas sistēmā publicējamas ziņas par grupu, kuras intereses interešu pārstāvis pārstāv, kā arī par interešu pārstāvi, kas nav reģistrēts interešu pārstāvības reģistrā (turpmāk - Pārstāvības reģistrs), pamatojoties uz to, ka tā īstenotā interešu pārstāvība uz ieraksta izdarīšanas brīdi neatbilst Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta otrajā daļā minētajai sistemātiskas interešu pārstāvības definīcijai. Par šādu interešu pārstāvi publicējamas visas tās pašas ziņas, kas uzskaitītas Interešu pārstāvības atklātības likuma 3. panta ceturtajā daļā, izņemot minētā panta 4. punktā noteikto. Šīs ziņas nepieciešams uzskaitīt, lai būtu iespējams noteikt, ar kuru brīdi interešu pārstāvim iestājas pienākumus reģistrēties Pārstāvības reģistrā.
Noteikumos sīkāk skaidrots, kāda informācija sniedzama par dalībniekiem (it īpaši atsevišķi norāda publiskās varas pārstāvjus, kas ir uzrunāti, un interešu pārstāvjus, kas veic konkrēto aktivitāti) un par apspriežamo jautājumu (jānorāda, kādu publisko lēmumu interešu pārstāvis cenšas ietekmēt un kāds ir vēlamais rezultāts, kā arī jāpievieno saites uz publisko lēmumu un papildu informācija no  interešu pārstāvja). Minētais veido saturiski nozīmīgāko informāciju Deklarēšanas sistēmā. Jāparedz meklēšanas iespēja starp ierakstiem pēc “publiskais lēmums”, publiskās varas pārstāvis vai interešu pārstāvis. Savukārt konkrētā ieraksta šablons jāveido tā, lai būtu viegli uztverama informācija par dalībniekiem un publisko lēmumu, kuru tiecas ietekmēt.
Interešu pārstāvības atklātības likumā noteikts, ka Deklarēšanas sistēmā publicē ziņas par notikušām tikšanās reizēm un sanāksmēm (piemēram, darba grupām, komisiju un komiteju sēdēm), kā arī noteikts, ka norāda saziņas formas, taču tās nav sīkāk skaidrotas. Tādēļ noteikumos papildu skaidrotas iespējamās saziņas formas. Vienlaikus, ne tikšanās veidi, ne saziņas formas likumā vai noteikumos nav ierobežojoši un praksē interešu pārstāvība var notikt visdažādākajos apstākļos[2]. Taču tas ļaus izprast, kā var izpausties interešu pārstāvība, kā arī nākotnē ļaus veidot statistiku. 
Lai mazinātu slogu un sniegtu vispārīgu priekšstatu par interešu pārstāvja atkārtoti sniegtiem viedokļiem tajā pašā jautājumā un noteiktā laika periodā, noteikumos paredzēts, ka var veidot vienu ierakstu par noteiktā laika posmā notikušām interešu pārstāvības aktivitātēm.
Papildus noteikts, ka noteikumos atzīmē, kurš publiskās varas pārstāvis vai publiskās personas institūcijas pārstāvis ir veicis ierakstu. Noteikumi nosaka, ka laukā “Dalībnieki” atzīmētās personas par tiem sniegto informāciju labot vai papildināt un ieraksta veicējs to apstiprina. Svarīgi deklarēšanas sistēmā veidot saites ar Pārstāvības reģistru, kā arī sīkāku par apspriesto jautājumu tīmekļvietnēs, piemēram,  valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietnēs, TAP portālā, likumi.lv u.tml.
Attiecībā uz kārtību, kādā publiskās varas pārstāvim tiek nodrošināta piekļuve Deklarēšanas sistēmai, noteikumu projekts paredz fiziskās personas autorizācijas sistēmu pēc pašdeklarēšanās principa, proti, persona varēs veikt pieteikšanos minētajai sistēmai, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.Latvija.lv pieejamos autentifikācijas rīkus. Izmantojot minēto risinājumu, pirmreizēji pieslēdzoties sistēmā, lietotājam būtu nepieciešams aizpildīt lietotāja profilu, norādot šādu informāciju: personas datus, saziņas kanālus (telefona nr., e-pasts), piederību pārstāvētajam subjektam, ieņemamo amatu pārstāvības gadījumā, pārstāvības līmeni (individuāli vai pārstāvot subjektu).
Izmantojot šo piekļuves risinājumu, lietotājs, izmantojot profila funkcionalitāti, var mainīt piederību pārstāvētajam subjektam un ieņemamos amatus. Izdzēšot savu aktīvo profilu, informācija par sistēmā veiktajām aktivitātēm tiek saglabātā likumā noteiktā termiņā. Tālākām darbībām sistēmā lietotājs autentificējas, izmantojot valsts pārvaldes pakalpojumu portālā www.Latvija.lv pieejamo autentifikācijas rīku. Veidojama viena no izvēlēm: lietotāja profils varētu būt viens gan autentifikācijai interešu pārstāvības reģistrā, gan Deklarēšanās sistēmā, vai arī katrai sistēmai var izveidot savu lietotāja profilu.

[1] Politikas jomu klasifikācija. Pieejams: https://data.gov.lv/dati/eng/dataset/tap-politikas-jomas
[2] Par praktiskām situācijām, kādās var notikt interešu pārstāvība, sīkāk diskutēja dažādu nozaru un sabiedrības pārstāvji Tieslietu ministrijas 27.04.2023. domnīcā šo noteikumu izstrādes gaitā, skatīt: https://www.tm.gov.lv/lv/jaunums/eksperti-diskute-par-interesu-parstavibas-atklatibas-likuma-ieviesanu

Interešu pārstāvības atklātības likums regulē ziņu glabāšanas jautājumus attiecībā uz interešu pārstāvības reģistru, proti, likuma 3. panta astotā daļa noteic, ka reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi tiek glabātas 10 gadus pēc šā pārstāvja izslēgšanas no reģistra. Savukārt attiecībā uz interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmu ziņu glabāšanas termiņš nav noregulēts, līdz ar to šis regulējums iekļauts noteikumu projektā.

Noteikumu projekts paredz, ka interešu pārstāvības reģistrā ierakstītās ziņas par interešu pārstāvi ir publiski pieejamas bez maksas un tās ir pieejamas līdz interešu pārstāvja izslēgšanai no reģistra.
Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā ierakstītās ziņas tiek glabātas 10 gadus pēc aktivitāšu publicēšanas. Minētais termiņš izvēlēts analoģiski termiņam, kāds noteikts attiecībā uz interešu pārstāvības reģistrā ierakstāmo ziņu glabāšanu.