1.1. Pamatojums
1.2. Mērķis
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
GPKGPL neattiecas uz kredītiestādēm, krājaizdevu sabiedrībām, apdrošināšanas sabiedrībām, pārapdrošināšanas sabiedrībām, privātajiem pensiju fondiem, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām un alternatīvo ieguldījumu fondiem, kuri dibināti kā komercsabiedrības. Minēto sabiedrību darbību un gada pārskatu, kā arī konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu regulē attiecīgo nozari reglamentējošie likumi un uz to pamata izdotie normatīvie akti, tai skaitā Latvijas Bankas noteikumi, kuros iekļauts arī Direktīvā 2013/34 paredzētais regulējums, kas attiecas uz minēto sabiedrību gada pārskatiem un konsolidētajiem gada pārskatiem.
Direktīvas 2022/2464 jaunās prasības nosaka, ka lielas sabiedrības, mazas (izņemot mikrosabiedrības) un vidējas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, gada pārskata sastāvdaļā vadības ziņojumā iekļauj ilgtspējas ziņojumu.
Lai vienkāršotu Eiropas Savienības tiesību aktus par starptautiskajiem grāmatvedības standartiem ir pieņemta Komisijas 2023. gada 13. augusta regula (ES) Nr. 2023/1803, ar ko pieņem vairākus starptautiskos grāmatvedības standartus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (turpmāk – Regula Nr. 2023/1803).
Likumprojektā tiek lietoti divi jauni termini “ilgtspējas ziņojums” un “konsolidētais ilgtspējas ziņojums”, kuru skaidrojumu nepieciešams sniegt.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 1.pantu ar ceturto daļu, kur skaidroti lietotie termini “ilgtspējas ziņojums” un “konsolidētais ilgtspējas ziņojums.
Likumprojekts paredz precizēt Likuma 41. panta normas nosakot, ka gada pārskatu sagatavo saskaņā arī ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu.
Direktīvas 2013/34/ES 34. pants paredz to, ka arī ilgtspējas ziņojums un konsolidētais ilgtspējas ziņojums ir jāpārbauda zvērinātam revidentam.
Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 95. panta 5. daļā ir ietvertas normas attiecībā uz gada pārskata un konsolidētā gada pārskata parakstīšanu, kuras tika apspriestas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumprojekta sagatavošanas un saskaņošanas procesā Grāmatvedības darba grupā.
Likuma 41. panta normas nosaka gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību, pamatojoties uz Eiropas Komisijas apstiprinātiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, bet nepieciešams precizēts attiecībā uz konsolidētā gada pārskata un finanšu pārskata parakstīšanu.
Deleģētās regulas (ES) 2019/815 preambulas 2. apsvērumā ir norādīts, ka emitentiem visi gada finanšu pārskati būtu jāsagatavo paplašināmās hiperteksta iezīmēšanas valodas (XHTML) formātā. XHTML nav vajadzīgi īpaši mehānismi, lai to nodrošinātu cilvēklasāmā formātā. XHTML kā nepatentēts elektroniskās ziņošanas formāts ir brīvi izmantojams.
Deleģētās regulas (ES) 2019/815 preambulas 6. apsvērumā ir norādīts, ka XBRL iezīmēšanas valodas izmantošana ietver taksonomijas piemērošanu, lai cilvēklasāmo tekstu pārveidotu mašīnlasāmā informācijā. Starptautisko finanšu pārskatu standartu (SFPS) taksonomija, ko darījis pieejams SFPS fonds, ir vispāratzīta taksonomija, kas izstrādāta, lai iezīmētu SFPS noteikto atklājamo informāciju. SFPS taksonomijas izmantošana veicina saskaņā ar SFPS sagatavotu finanšu pārskatu iezīmējumu salīdzināmību pasaules mērogā. Tādējādi pamata taksonomija, kas jāizmanto vienotajam elektroniskajam ziņošanas formātam, būtu jābalsta uz SFPS taksonomiju, un tai jābūt tās paplašinājumam.
Savukārt Deleģētās regulas (ES) 2019/815 preambulas 9. apsvērumā ir norādīts, ka pārredzamības, pieejamības, analīzes un salīdzināmības nolūkā, ja dalībvalstu tiesību akti pieļauj vai pieprasa gada finanšu pārskatu daļu iezīmēšanu, kas nav saskaņā ar SFPS sagatavotie konsolidētie finanšu pārskati, emitentiem, iezīmējot šīs daļas, būtu jāizmanto XBRL iezīmēšanas valoda un piemērota taksonomija, ko šim nolūkam paredzējusi dalībvalsts, kurā tie reģistrēti.
Saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) 2019/815 ir dažādi elektroniskās ziņošanas formāti pēc kādiem jāsagatavo gada pārskati. Piemēram, Deleģētās regulas (ES) 2019/815 3. pants nosaka, ka emitenti sagatavo visus gada finanšu pārskatus XHTML formātā. Savukārt Deleģētās regulas (ES) 2019/815 4. panta 1. punkts nosaka, ja gada finanšu pārskatos iekļauj saskaņā ar SFPS sagatavotos konsolidētos finanšu pārskatus, emitenti iezīmē šos konsolidētos finanšu pārskatus; 2. punkts nosaka, ka emitenti iezīmē vismaz to informāciju, kas norādīta II pielikumā, ja šī informācija ir sniegta saskaņā ar SFPS sagatavotajos konsolidētajos finanšu pārskatos; 4. punktā teikts, ka attiecībā uz iezīmējumiem, kas izklāstīti 1., 2. un 3. punktā, emitenti izmanto XBRL iezīmēšanas valodu un izmanto taksonomiju, kurā elementi ir tie, kas noteikti pamata taksonomijā. Ja saskaņā ar IV pielikuma 4. punktu pamata taksonomijas izmantošana nav piemērota, emitenti izveido paplašinājuma taksonomijas elementus, kā paredzēts IV pielikumā. Savukārt Deleģētās regulas (ES) 2019/815 5. pants nosaka gada finanšu pārskatu citu daļu iezīmēšanu.
Likumprojekts paredz papildināt Likuma 42. pantu ar 1.1 daļu un noteikt Ieguldījumu brokeru sabiedrība uz kuras attiecas ilgtspējas ziņojuma sagatavošana šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī apliecinājuma ziņojuma kopiju par ilgtspējas ziņojumu vai apliecinājuma ziņojuma kopiju par konsolidēto ilgtspējas ziņojumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, vienotā elektroniskā ziņošanas formātā, kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2019/815.
Tehniski precizējumi veikti 42. panta otrajā daļā attiecībā uz iesniedzamo dokumentu kopumu Valsts ieņēmumu dienestam.
Direktīva 2022/2464 saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem paredz prasību sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu. Kritiski svarīgi, lai pēc iespējas plašāka sabiedrības daļa varētu iepazīties ar šo sabiedrības sniegto informāciju, tai skaitā revidenta apliecinājuma ziņojumu par ilgtspējas ziņojumu.
Pārejas periods ir nepieciešams tāpēc, ka no sabiedrību finanšu pārskatiem, kas tiks sagatavoti saskaņā ar vienoto elektroniskās ziņošanas formātu, kas norādīts Deleģētajā regulā (ES) 2019/815, šobrīd Valsts ieņēmumu dienestam nav iespējams izgūt nepieciešamos finanšu datus.
Šajā gadījumā visi Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmā iesniegtie gada pārskati (gan strukturētā veidā, gan datnes elektroniskās ziņošanas formātā) tiks nodoti Uzņēmumu reģistram jau esošā procesa veidā un neprasīs papildus budžeta resursus.
Datu nodošana no Valsts ieņēmumu dienesta Uzņēmumu reģistram ir veidojusies vēsturiski, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības par augstvērtīgo datu kopu publicēšanu. Pienākumu ietvert gada pārskatus komersanta reģistrācijas lietā nosaka Komerclikuma 9. panta trešā daļa, ar kuru tostarp tiek ieviests Eiropas savienības direktīvu regulējums komerctiesību jomā (Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 14. jūnija direktīvas (ES) 2017/1132 attiecībā uz sabiedrību tiesību dažiem aspektiem).
Ņemot vērā, ka ir izveidota un darbību uzsākusi Datu izplatīšanas un pārvaldības platforma, tad, lai optimizētu valsts kopējo resursu patēriņu, nākotnē tiek plānots, ka Valsts ieņēmumu dienests gada pārskatus un konsolidētos gada pārskatus (ja tāds ir) nodos tieši uz platformu. Savukārt, Uzņēmumu reģistrs varēs šos gada pārskatus arī paņemt no platformas.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
1.6. Cita informācija
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
- Lielie uzņēmumi, Mazas (izņemot mikrosabiedrības) un vidējas sabiedrības, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū. Saskaņā ar 2023. gada 5. decembra Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju mikrosabiedrības (skaits 104 916, īpatsvars 92,3 % ) mazas (skaits 7484, īpatsvars 6,6%), vidējas (skaits 1041, īpatsvars 0,9%) un lielas (skaits 212, īpatsvars 0,2%) komercsabiedrības.
Turpmāk lielām, mazām (izņemot mikrosabiedrībām) un vidējām sabiedrībām, kuru pārvedami vērtspapīri ir iekļauti regulētajā tirgū, būs pienākums sagatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidēto ilgtspējas ziņojumu, kas iekļauts Vadības ziņojumā atsevišķa sadaļā un nodrošināt, ka tas ir publiski pieejams, ja tas attiecināms.
Likumprojekta tiesiskais regulējums skar zvērinātus revidentus, kas sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai ilgtspējas ziņojuma un konsolidētā ilgtspējas ziņojuma (ja tādu sagatavo) apliecinājuma pakalpojumus.
Likumprojekts nosaka prasību finanšu instrumentu tirgus dalībniekiem gatavot ilgtspējas ziņojumu vai konsolidētais ilgtspējas ziņojumu, kuri tiek regulēti un ieviesti saskaņā ar Ilgtspējas informācijas atklāšanas likumu. Cilvēkresursu un finansiālo resursu ieguldījums ilgtspējas ziņojuma vai konsolidētais ilgtspējas ziņojuma kārtības izstrādei katram finanšu instrumentu tirgus dalībniekam ir atšķirīgs, ņemot vērā tā darbības apjomu, iekšējās sistēmas tehniskos risinājumus u.tml., līdz ar to nav precīzi aprēķināms.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Likumprojekts "Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums"
4.1.2. Likumprojekts "Grozījumi Grāmatvedības likumā"
4.1.3. Likumprojekts "Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā"
4.1.4. Likumprojekts "Grozījumi Revīzijas pakalpojumu likumā"
4.1.5. Likumprojekts "Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā"
4.1.6. Likumprojekts "Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumā"
4.1.7. Likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā"
4.1.8. Likumprojekts "Grozījumi Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā"
4.1.9. Likumprojekts "Grozījumi Privāto pensiju fondu likumā"
4.1.10. Likumprojekts "Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā"(23-TA-3259).
4.2. Cita informācija
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
5.2. Citas starptautiskās saistības
5.3. Cita informācija
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
6.4. Cita informācija
Plānots, ka pēc likuma stāšanās spēkā Finanšu ministrijas pārstāvji sniegs skaidrojumus publiskajā telpā dažāda formāta pasākumos, kā arī presē un medijos.
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
- Finanšu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs
- Latvijas Banka