Anotācija (ex-ante)

Tā kā 2021. gada 16. novembra likumā "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" un 2022. gada 2. jūnija likumā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" ietvertais regulējums stājās spēkā 2022. gada 1. jūlijā un tas ietekmē arī Ministru kabineta 2017. gada 7. novembra noteikumos Nr. 662 "Noteikumi par valsts tiešās pārvaldes iestāžu un citu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personu uzskaites sistēmu" noteikto regulējumu, nepieciešams precizēt noteikumus atbilstoši jaunajam tiesiskajam regulējumam.

1. Tiek precizēts regulējums par kategorijām (precizēts 8.4.3.1. apakšpunkts).
Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumos Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību" noteikts, ka katru mēnešalgu grupu iedalās trijās kategorijās, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3. pielikumā noteiktās mēnešalgu grupas un to maksimālo apmēru (euro).
Saeimā 2021. gada 16. novembrī pieņemti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā paredz, ka no 2022. gada 1. jūlija amatpersonām (darbiniekiem) mēnešalgas grupas minimālo, vidējo un maksimālo mēnešalgas līmeni izteiks kā koeficientus pret bāzes mēnešalgu, kā rezultātā izstrādāti jauni noteikumi - Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients", kas neparedz kategoriju noteikšanu valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem (valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem).
Tā kā kategorijas tiek noteiktas, piemēram, karavīriem (saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumiem Nr. 509 "Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru") vai ārstniecības personām (saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 18. decembra noteikumiem Nr. 851 "Noteikumi par zemāko mēnešalgu un speciālo piemaksu veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem"), par kurām arī ziņas tiek iekļautas Atlīdzības uzskaites sistēmā (turpmāk - AUS), tad atsevišķos punktos regulējums tiek precizēts, nevis svītrots.

2. Tiek precizēts regulējums par izdienu (precizēts 8.4.3.3. apakšpunkts).
Saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) 15. panta piekto un divpadsmito daļu izdienas piemaksas tiek maksātas arī prokuroriem, izņemot ģenerālprokuroru, un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai.
Ievērojot minēto, AUS būtu jānorāda informācija par izdienu (pilnu gadu skaitu) ne tikai tiesnešiem, bet arī prokuroriem un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonām.

3. Papildu AUS tiks uzkrātas ziņas par tirgus koeficientu (precizēts 8.5.1. apakšpunkts).
Saskaņā ar Atlīdzības likuma (redakcijā no 2022. gada 1. jūlija) 4. panta 1.¹ daļu amatpersonām (darbiniekiem) vai konkrētiem amatiem noteiktajai mēnešalgai var piemērot tirgus koeficientu, nodrošinot, ka ar šo koeficientu reizinātais mēnešalgas apmērs nepārsniedz Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu. Šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 15 procentus no valsts vai pašvaldības institūcijā nodarbināto amatpersonu (darbinieku) skaita, bet institūcijās, kuras nodrošina pakalpojumu sniegšanu valsts un pašvaldību institūcijām pārresoru līmenī, šādu amatpersonu (darbinieku) īpatsvars nedrīkst pārsniegt 30 procentus. Tirgus koeficientu nosaka robežās no 1,1 līdz 1,5.
Ziņas par koeficientu būs jānorāda arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 6. punktu iestādes vadītājs pēc saskaņošanas ar nozares ministriju var noteikt amatus, kuru pienākumu izpilde saistīta ar specifisku zināšanu, prasmju vai iemaņu nepieciešamību. Šiem amatiem mēnešalgas apmēra noteikšanā var piemērot koeficientu līdz 1,5. Koeficientu piemēro attiecīgajam amatam noteiktajai mēnešalgai un to pārskata ne retāk kā reizi pusgadā, izvērtējot tā noteikšanas nepieciešamību un pamatojumu. Amatpersonas mēnešalgas apmērs, piemērojot koeficientu, nedrīkst pārsniegt Ministru prezidentam noteikto mēnešalgu.

4. Tiek precizēts 8.7., 18.10. apakšpunkts un 15. pielikums svītrojot "ārštata darbiniekiem", jo minētais regulējums attiecas ne tikai uz "ārštata konsultatīvajiem darbiniekiem", bet arī uz citiem uz līgumattiecību pamata nodarbinātajiem, kas nav iekļauti personāla sarakstā, piemēram, uz uzņēmumu līguma pamata nodarbinātajiem, tāpēc regulējums precizējams padarot to plašāku.

5. Tiek precizēts 1. un 16. pielikumā esošais regulējums par Eiropas Savienības projektiem, jo plānošanas periods 2014.-2020. gads ir beidzies. Regulējums tiek precizēts, paredzot, ka turpmāk norādīs ne tikai par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda projektu, bet arī "Eiropas Savienības atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta, kā arī cita ārvalsts finansēta projekta" vadībā un īstenošanā uz noteiktu laiku iesaistītā nodarbinātā amatu.

6. Tiek precizēts 17.4.1., 17.4.2., 18.11. apakšpunktā un 15. pielikumā ietvertais princips aizstājot "uzkrāšanas" ar "naudas plūsmas", jo tieši naudas plūsmas princips ir grāmatvedības uzskaites princips, saskaņā ar kuru darījumus un citus notikumus atzīst tad, kad tiek samaksāta vai saņemta nauda par tiem. Tāpat 17.4.1., 17.4.2. un 18.11. apakšpunktā ir svītrots nosacījums "neiekļaujot uzkrātās saistības darbinieku ikgadējiem atvaļinājumiem", jo naudas plūsmas princips neietver uzkrājumus. Naudas plūsmas princips atspoguļo aktuālos izdevumus konkrētajā periodā, bez papildu uzkrāto saistību par norēķiniem ar darbiniekiem informācijas. Vienlaikus pāreja no pārskata pēc uzkrājuma principa uz pārskatu pēc naudas plūsmas ir jāveic ar jaunu finanšu gadu, t.i. no 2023. gada 1.janvāra. Šāda pieeja arī sekmēs turpmāk korektu datu salīdzināšanu un analīzi.
Minētās izmaiņas nepieciešamas, jo, apkopojot informāciju pēc uzkrāšanas principa un turpmāk veicot analīzi par darba samaksu nav iespējams nodalīt darba devēja uzkrātās atlīdzības saistības pret darba ņēmēju (parasti uzkrājumi par pieejamajām, bet neizmantotajām atvaļinājuma dienām), līdz ar ko tie kopumā neatspoguļo reālo darba samaksu. Ņemot vērā, ka 2022. gada 1. jūlijā stājas spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā ir nepieciešama analīze par to, kā un vai mainās reālā darba samaksa, ko optimāli ir iegūt no naudas plūsmas pārskatiem. 
Naudas plūsmas princips ir skaidrots Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 344 "Gada pārskata sagatavošanas kārtība" un Ministru kabineta 2020. gada 30. jūnija noteikumos Nr. 430 "Saimnieciskā gada pārskata sagatavošanas kārtība".
Norādāms, ka neatkarīgi no tā, ka noteikumu projekts paredz, ka minētā pārskata sagatavošanā nepieciešamā informācija/dati par nodarbināto darba samaksu būs jāuzrāda pēc naudas plūsmas principa, grāmatvedības uzskaitē tiek saglabāta līdz šim noteiktā kārtība par nodarbināto aprēķināto darba algu (uzkrāšanas princips).

7. Noteikumu 4. pielikums precizēts:
7.1. no 1.1.15. apakšpunkta tiek izslēgta atsauce uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 11. pantu, jo minētais likums neattiecas uz darbiniekiem;
7.2. 1.4.1. apakšpunktā tiek svītrota atsauce uz Ministru kabineta noteikumiem, kā arī pielikuma beigās ietvertajos apzīmējumos svītroti Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumi Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību". Tādējādi 1.4.1. apakšpunkts turpmāk, tāpat kā 2.4.1., 3.4.1. apakšpunkts būs izteikts bez atsaucēm uz normatīvajiem aktiem.
Norādāms, ka izmaiņas mēnešalgā pie noteiktiem apstākļiem paredz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients", kas aizstāj Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumus Nr. 66 "Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību".
Tāpat vēršam uzmanību, ka Atlīdzības likuma 4.² pantā redakcijā no 2022. gada 1. jūlija noteikts, ka amatpersonai (darbiniekam) mēnešalgu pārskata saskaņā ar Atlīdzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, ņemot vērā arī izmaiņas normatīvajos aktos vai Ministru kabineta apstiprinātajā profesiju vai specifisko jomu sarakstā, kam piemērojams tirgus koeficients, atalgojumam apstiprināto finanšu līdzekļu apmēru, amatu klasificēšanas rezultātus un individuālās kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmeni;
7.3. 1.5. apakšpunktā svītrots "izdienas, speciālās dienesta pakāpes", jo 1.5.1. un 1.5.2. apakšpunkts neparedz, ka šādas ziņas būtu norādāmas;
7.4. 2.1.13. apakšpunkts precizēts atbilstoši 2022. gada 2. jūnija likumā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" noteiktajam, ka varēs atbrīvot ne tikai sakarā ar tiesas spriedumu krimināllietā, bet arī sakarā ar prokurora priekšrakstu par sodu;
7.5. papildināts ar jaunu 2.1.16. apakšpunktu, paredzot jaunu valsts civildienesta tiesisko attiecību izbeigšanas veidu "Pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, kas noslēgta starp iestādes vadītāju un Ministru kabineta locekli (VCL 41. p. (6))", jo saskaņā ar 2022. gada 2. jūnija likumu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" Valsts civildienesta likuma 41. pants tiek papildināts ar sesto daļu šādā redakcijā:
Izbeigt valsts civildienesta attiecības, pamatojoties uz Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 3. punktā paredzēto savstarpēju vienošanos, kas noslēgta starp ministru un iestādes vadītāju vai starp Ministru prezidentu un Valsts kancelejas direktoru vai Pārresoru koordinācijas centra vadītāju, var ne agrāk kā sešus mēnešus pēc sadarbības uzsākšanas;
7.6. 2.2.1. apakšpunktā precizēta atsauce uz Valsts civildienesta likumu, jo tieši 14. panta otrajā daļā noteikta pirmreizēja iecelšana, tas ir, ja  novērtējums ir pozitīvs, iestādes vadītājs piešķir pretendentam ierēdņa statusu. 
Savukārt Valsts civildienesta likuma 11. panta piektajā daļā līdz šim bija noteikts regulējums par pārbaudes laiku, tas ir, ka pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi, iestādes vadītājs vai attiecīgā šā panta otrajā daļā minētā amatpersona nosaka pārbaudes laiku no trim līdz sešiem mēnešiem. 
Norādāms, ka 2022. gada 2. jūnija likums "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredz precizēt Valsts civildienesta likuma 11. pantu un turpmāk nebūs noteikts, ka pretendentam, kas tiek iecelts ierēdņa amatā pirmo reizi obligāti tiek noteikts pārbaudes laiks no trim līdz sešiem mēnešiem;
7.7. tiesiskās skaidrības labad tiek precizēts 2.2.4. un 2.2.6. apakšpunkts, nosakot, ka 2.2.4. apakšpunkts ir par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes vai Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi iecelšanu ierēdņa amatā, bet 2.2.6. apakšpunkts par karavīra iecelšanu ierēdņa amatā;
7.8. 2.2.5. apakšpunktā tiek precizēta atsauce, jo saskaņā ar 2022. gada 2. jūnija likumu "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" turpmāk regulējums par iestādes vadītāja iecelšanu amatā uz pieciem gadiem būs Valsts civildienesta likuma 11. panta trešajā, nevis otrajā daļā;
7.9. papildināts ar jaunu 2.2.7. apakšpunktu "Satversmes tiesas tiesneša iecelšana ierēdņa amatā (VCL 3. p. (6))", jo saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3. panta sesto daļu valsts interesēs vakantajā ierēdņa amatā, neizsludinot atklātu pretendentu konkursu, var iecelt Satversmes tiesas tiesnesi gada laikā pēc pilnvaru termiņa izbeigšanās, ja persona atbilst amatam izvirzītajām prasībām;
7.10. 2.5. apakšpunkts ir svītrots, jo turpmāk ierēdņiem "kategorijas" netiks piešķirtas (to paredz Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumi Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients");
7.11. 2.10.5. apakšpunkts (projektā 2.9.5. apakšpunkts) precizēts, aizstājot atsauci uz Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likuma 21. pantu, ar atsauci uz Valsts civildienesta likuma 39. pantu, jo saskaņā ar 2022. gada 2. jūnija likumā "Grozījumi Valsts civildienesta likumā" paredzēto valsts civildienesta ierēdni varēs atstādināt šādos gadījumos:
     - ja attiecībā pret ierēdni ir uzsākta kriminālvajāšana (39. panta pirmā daļa);
     - ja attiecībā pret ierēdni kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums vai to likumā noteiktajos gadījumos pieprasa attiecīgi pilnvarota valsts institūcija (39. panta otrā daļa);
     - ja ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad ierēdņa neatstādināšana no amata pienākumu izpildes var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai vai sabiedrības interesēm (39. panta ceturtā daļa);
     - uz laiku, bet ne ilgāk kā līdz disciplinārsoda izpildes uzsākšanai (39. panta piektā daļa).

8. Noteikumu 6. pielikums precizēts:
8.1. ieviests jauns identifikācijas kods "1110 03 - Tirgus koeficients naudas izteiksmē".
Tā kā 6. pielikumā "Piemaksas, prēmijas, pabalsti, kompensācijas un citu veidu atlīdzība" norādītās ziņas AUS iekļauj naudas izteiksmē (euro), nevis,  piemēram, piemaksas, prēmijas iekļauj procentu izteiksmē, tad skaidrības labad identifikācijas koda skaidrojumā ietverti vārdi "naudas izteiksmē";
8.2. svītrots 13. punkts "Izdienas piemaksa tiesnesim" (kods 1145 04), jo tas dublē 8. punktu "Piemaksa par izdienu" (kods 1144 01) (noteikumu projekta 9. punkts).
Saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta ceturto, piekto un divpadsmito daļu izdienas piemaksu maksā tiesnesim, prokuroram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai.
Turpmāk izdienas piemaksa tiesnesim tiks norādīta zem identifikācijas koda 1144 01 "Piemaksa par izdienu";
8.3. svītrots 28. punkts "Piemaksa par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti" (kods 1146 02), jo Atlīdzības likums no 2022. gada 1. jūlija neparedz šādas piemaksas maksāšanu;
8.4. tiek papildināts ar jaunu identifikācijas kodu "1145 24 - Piemaksa par Tieslietu padomes, Tiesnešu disciplinārkolēģijas, Disciplinārtiesas, Tiesnešu ētikas komisijas vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas apmeklēto sēdi" (noteikumu projekta 29. punkts), jo saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta 1.¹ daļu tiesnesis, kurš ievēlēts Tieslietu padomē, Tiesnešu disciplinārkolēģijā, Disciplinārtiesā, Tiesnešu ētikas komisijā vai Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā, saņem piemaksu trīs procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi. Tieslietu padomes priekšsēdētājs, Tiesnešu disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs, Disciplinārtiesas priekšsēdētājs, Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētājs un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas priekšsēdētājs saņem piemaksu piecu procentu apmērā no rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim noteiktās mēnešalgas par katru apmeklēto attiecīgās tiesnešu pašpārvaldes institūcijas sēdi;
8.5. precizēts 29. punkts "Piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) amata pienākumu pildīšanu" (kods 1147 01) (noteikumu projekta 30. punkts), izsakot to šādi - "Piemaksa par prombūtnē esošas amatpersonas (darbinieka) aizvietošanu" atbilstoši Atlīdzības likuma 14. panta pirmās daļas redakcijai no 2022. gada 1. jūlija;
8.10. precizēts 30. punkts (noteikumu projekta 31. punkts), jo saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta pirmo daļu no 2022. gada 1. jūlija varēs maksāt piemaksu par vakantu amatu tikai ārstniecības personai un prokuroram, kurš stažējas augstāka līmeņa prokurora amatā;
8.11. precizēts 31. punkts "Piemaksa par pienākumu pildīšanu papildus amata aprakstā noteiktajiem amata pienākumiem" (kods 1147 03) (noteikumu projekta 32. punkts), izsakot to šādi - "Piemaksa par papildu pienākumu pildīšanu" atbilstoši Atlīdzības likuma 14. panta pirmās daļas redakcijai no 2022. gada 1. jūlija;
8.12. ieviests jauns identifikācijas kods "1147 05 - Piemaksa par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās" (noteikumu projekta 34. punkts), jo saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. panta 12.² daļu no 2022. gada 1. jūlija Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonai, kura ir iesaistīta izmeklēšanas darbību veikšanā, kā arī prokuroram var noteikt piemaksu par procesuālo darbību veikšanu liela apjoma vai juridiski sarežģītās smagu vai sevišķi smagu noziegumu lietās. Piemaksas apmērs mēnesī nedrīkst pārsniegt 30 procentus no amatpersonai noteiktās mēnešalgas;
8.13. tiek papildināts ar jaunu identifikācijas kodu "1147 06 - Piemaksa par tiesas priekšsēdētāja, tiesu nama priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētāja aizstāšanu" (noteikumu projekta 35. punkts), jo saskaņā ar Atlīdzības likuma 14. pantā 3.¹ daļu tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesas priekšsēdētāja aizstāšanu, ja tiesas priekšsēdētāja vietnieks nav iecelts vai arī ir iecelts, bet atrodas pagaidu prombūtnē. Tiesnesis saņem piemaksu mēnešalgas starpības apmērā par tiesu nama priekšsēdētāja, apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieka, Augstākās tiesas departamenta priekšsēdētāja aizstāšanu pagaidu prombūtnes laikā;
8.14. precizēts 36. punkts "Prēmija Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, pirmstiesas izmeklēšanas iestādes amatpersonai par tāda nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu" (kods 1148 05) (noteikumu projekta 39. punkts), izsakot to šādi "Prēmija par valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu", jo saskaņā ar Atlīdzības likuma 16. panta trešo daļu amatpersonu (darbinieku) atbilstoši valsts vai pašvaldības institūcijām noteiktajai prēmēšanas kārtībai un kritērijiem var prēmēt par drošsirdīgu un pašaizliedzīgu rīcību, veicot amata (darba, dienesta) pienākumus, kā arī par tāda valsts drošības apdraudējuma vai nozieguma novēršanu vai atklāšanu, kas radījis vai varēja radīt būtisku kaitējumu. Prēmiju kopējais apmērs attiecīgajai amatpersonai (darbiniekam), izņemot Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, valsts drošības iestāžu amatpersonas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonas, kalendāra gada laikā nedrīkst pārsniegt 120 procentus no mēnešalgas, bet ikreizējās prēmijas apmērs — 60 procentus no mēnešalgas;
8.15. precizēts 43. punkts "Speciālā piemaksa par iestādei būtisko funkciju nodrošināšanu vai stratēģiski svarīgu mērķu īstenošanu" (kods 1149 06) (noteikumu projekta 46. punkts), izsakot to šādi "Piemaksa par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā", jo saskaņā ar grozījumiem Atlīdzības likumā no 2022. gada 1. jūlija maksās piemaksu par nozīmīgu ieguldījumu stratēģisko mērķu sasniegšanā (Atlīdzības likuma 14. panta divpadsmitā daļa);
8.16. 48. un 64. punktā skaitlis "213,43" aizstāts ar skaitli "250" (noteikumu projekta 51. un 67. punkts), jo saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9. panta pirmās daļas 14. punktu gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikts darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā darba devēja piešķirtais bēru pabalsts, kura vērtība nepārsniedz 250 euro; 
8.17. tiek papildināts ar jaunu identifikācijas kodu "1227 05 - Valsts prezidenta un viņa laulātā veselības apdrošināšana" (noteikumu projekta 67. punkts), jo Atlīdzības likuma 37. pants ar 2022. gada 1. jūliju tiek papildināts ar 5.¹ daļu, kas paredz, ka Valsts prezidenta kanceleja apdrošina Valsts prezidenta un viņa laulātā veselību. Veselības apdrošināšanas prēmijas apmēru nosaka Valsts prezidenta kanceleja atbilstoši tai piešķirtajiem finanšu līdzekļiem;
8.18. precizēts 65. punkts "Pabalsts amatpersonas (darbinieka) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā, kas gūts, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, kā arī amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, ja persona cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi dienesta (amata) pienākumus" (kods 1228 02) (noteikumu projekta 69. punkts), izsakot šādā redakcijā "Pabalsts amatpersonas (darbinieka) ievainojuma, sakropļojuma vai citāda veselības bojājuma gadījumā, kas gūts, pildot amata (dienesta, darba) pienākumus, kā arī amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, ja persona cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi dienesta (amata) pienākumus", jo saskaņā ar 2022. gada 19. maija likumu "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā", kas stāsies spēkā 2022. gada 13. jūnijā, vienreizēju pabalstu 50 procentu apmērā izmaksās ne tikai Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādes un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonai ar speciālo dienesta pakāpi, valsts drošības iestādes amatpersonai, bet arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai, ja tā cietusi nelaimes gadījumā, bet nav pildījusi ar dzīvības vai veselības apdraudējumu (risku) saistītus dienesta (amata) pienākumus;
8.19. precizēts 67. punkts "Kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem" (kods 1228 06) (noteikumu projekta 71. punkts), izsakot šādā redakcijā "Kompensācija par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem, izdevumiem, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu". Saeima 2021. gada 27. maijā pieņēma grozījumus Darba likumā (stājās spēkā 2021. gada 1. augustā), kas paredz papildināt Darba likuma 76. pantu ar ceturto daļu, kas paredz regulējumu par attālinātā darba izdevumu atlīdzināšanu. Darba likuma 76. panta ceturtajā daļā noteikts, ja darbinieks un darba devējs vienojas par darba veikšanu attālināti, darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi un ar šādu darba koplīgumu netiek samazināts darbinieku kopējais aizsardzības līmenis. Attālinātais darbs šā likuma izpratnē ir tāds darba izpildes veids, kad darbs, kuru darbinieks varētu veikt darba devēja uzņēmuma ietvaros, pastāvīgi vai regulāri tiek veikts ārpus uzņēmuma, tai skaitā, darbs, ko veic, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Par attālināto darbu šā likuma izpratnē netiek uzskatīts darbs, kas tā rakstura dēļ ir saistīts ar regulāru pārvietošanos.
Ievērojot minēto un to, ka izdevumu, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, kompensācija ir līdzīga kompensācijai par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem maksājumiem, tad šie izdevumi, gadījumā, ja iestāde tos sedz, ir atspoguļojami zem identifikācijas koda 1228 06;
8.20. 75. punkts (noteikumu projekta 79. punkts) papildināts ar Satversmes tiesas priekšsēdētāja un Augstākās tiesas priekšsēdētāja reprezentācijas izdevumiem, ko AUS ievadīs no 2023. gada 1. janvāra, kad stāsies spēkā Atlīdzības likuma 6.¹ panta septītā daļa, kas paredz, ka Satversmes tiesas priekšsēdētājam un Augstākās tiesas priekšsēdētājam sedz reprezentācijas izdevumus 10 procentu apmērā no amatpersonai noteiktās mēnešalgas.

9. Noteikumu projekta 16. pielikums tiek papildināts ar jaunu kodu "VPRE - Valsts prezidents", kas līdz šim nav bijis, lai gan ziņas par Valsts prezidenta atalgojumu un reprezentācijas izdevumiem (skat. noteikumu 6. pielikuma 75. punktu, turpmāk 79. punkts) AUS tiek iekļautas.

Noteikumu noslēguma jautājumi papildināti ar punktu, kas paredz, ka noteikumu 6. pielikuma 18. punkts (Piemaksa valsts kontrolierim par Valsts kontroles padomes priekšsēdētāja pienākumu pildīšanu) un 19. punkts (Piemaksa Valsts kontroles padomes loceklim par Valsts kontroles revīzijas departamenta direktora pienākumu pildīšanu) ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, jo 2021. gada 16. novembra likums "Grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā" paredz, ka ar 2023. gada 1. janvāri šīs piemaksas netiks maksātas.

Tā kā tiek uzlabota AUS funkcionalitāte, nepieciešams precizēt noteikumus.

Noteikumu 13., 14. un 15. punkts tiek precizēts, kā arī  14. pielikums tiek izteikts jaunā redakcijā, jo turpmāk dati netiks nodoti "dbf" formātā, bet nodoti datu noliktavai.