24-TA-1865: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par deleģēšanas līgumu slēgšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ekonomikas ministrijas noslēgtie deleģēšanas līgumi ar kompetences pārbaudes iestādēm, kas noslēgti 2022.gadā uz trīs gadiem, zaudēs spēku 2025.gada 1.janvāri. Lai samazinātu administratīvo slogu deleģēšanas līguma slēgšanas procesā, Ekonomikas ministrija turpmāk paredz deleģēšanas līgumu slēgšanu uz 10 gadiem, nevis uz 3 gadiem, līdz ar to atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai nepieciešams Ministru kabineta lēmums par deleģēšanas līgumu slēgšanu uz desmit gadiem.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Lai mazinātu administratīvo slogu gan ministrijai, gan kompetences pārbaudes iestādēm, slēdzot deleģēšanas līgumus ik pa 3 gadiem, slēgt deleģēšanas līgumus par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību ar Ministru kabineta lēmumu uz 10 gadiem. Tā samazinot kompetences pārbaudes iestāžu gatavojamo un ministrijā atkārtoti izvērtējamo dokumentu apjomu deleģēšanas līgumu slēgšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Ekonomikas ministrijas noslēgtie deleģēšanas līgumi ar kompetences pārbaudes iestādēm (turpmāk -KPI), kas noslēgti 2022.gadā uz trīs gadiem zaudēs spēku 2025.gada 1.janvārī.
Lai samazinātu administratīvo slogu deleģēšanas līgumu slēgšanas procesā, ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.169), pagarinot maksimālo deleģēšanas līgumu slēgšanas termiņu līdz 10 gadiem, tā dodot iespēju KPI slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku. Slēdzot deleģēšanas līgumus uz ilgāku laiku kā trīs gadi, par to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai, jālemj Ministru kabinetam. Uz darbības sfērām un jomām, par kurām Konkursā pieteikumi par būvspeciālistu sertificēšanu netika saņemti, Ekonomikas ministrija slēgs deleģēšanas līgumu uz laiku līdz trīs gadiem līdzšinējā kārtībā, atbilstoši Noteikumu Nr.169. 3.punkta prasībām.
Lai samazinātu administratīvo slogu deleģēšanas līgumu slēgšanas procesā, ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi" (turpmāk - Noteikumi Nr.169), pagarinot maksimālo deleģēšanas līgumu slēgšanas termiņu līdz 10 gadiem, tā dodot iespēju KPI slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku. Slēdzot deleģēšanas līgumus uz ilgāku laiku kā trīs gadi, par to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai, jālemj Ministru kabinetam. Uz darbības sfērām un jomām, par kurām Konkursā pieteikumi par būvspeciālistu sertificēšanu netika saņemti, Ekonomikas ministrija slēgs deleģēšanas līgumu uz laiku līdz trīs gadiem līdzšinējā kārtībā, atbilstoši Noteikumu Nr.169. 3.punkta prasībām.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ekonomikas ministrijas noslēgtie deleģēšanas līgumi ar kompetences pārbaudes iestādēm (turpmāk -KPI), kas noslēgti 2022.gadā uz trīs gadiem zaudēs spēku 2025.gada 1.janvārī.
Lai samazinātu administratīvo slogu deleģēšanas līgumu slēgšanas procesā, ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", pagarinot maksimālo deleģēšanas līgumu slēgšanas termiņu līdz 10 gadiem, tā dodot iespēju KPI slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku. Slēdzot deleģēšanas līgumus uz ilgāku laiku kā trīs gadi, par to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai, jālemj Ministru kabinetam.
Lai samazinātu administratīvo slogu deleģēšanas līgumu slēgšanas procesā, ir veikti grozījumi Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 "Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi", pagarinot maksimālo deleģēšanas līgumu slēgšanas termiņu līdz 10 gadiem, tā dodot iespēju KPI slēgt deleģēšanas līgumu uz ilgāku laiku. Slēdzot deleģēšanas līgumus uz ilgāku laiku kā trīs gadi, par to, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai, jālemj Ministru kabinetam.
Risinājuma apraksts
Ekonomikas ministrija izsludināja atklātu konkursu “Par valsts pārvaldes uzdevuma - būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība veikšanu” (ID EM 2024/1-6.1/2024/32) (turpmāk - Konkurss), norādot, ka deleģēšanas līgums, ar Ministru kabineta lēmumu, tiks slēgts uz 10 gadiem. Saskaņā ar veikto piedāvājuma izvērtējumu, Ekonomikas ministrijas izveidotā Konkursa komisija (EM 14.03.2024 rīkojums Nr.1-6.1/2024/32) atzina pretendentus: Biedrību “Latvijas Arhitektu savienība”, Biedrību “Latvijas Būvinženieru savienība”, Biedrību “Latvijas Dzelzceļnieku biedrība”, Biedrību “Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija” un Biedrību “Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība” par atbilstošiem un kvalificētiem valsts pārvaldes uzdevuma - būvspeciālistu kompetences novērtēšana un patstāvīgās prakses uzraudzība veikšanai noteiktajās darbības sfērās un jomās, deleģēšanas līguma slēgšanai uz 10 gadiem (Protokols 06.06.2024, Nr. 1- 11/2024/237). Konkursā pieteikumi netika saņemti par būvspeciālistu sertificēšanu meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības darbības sfērās un jomās. Konkursā tika saņemts pieteikums no biedrības "Latvijas būvinženieru savienība" par valsts pārvaldes uzdevuma veikšanu ugunsdrošības darbības sfērā, bet līdz rīkojuma projekta iesniegšanai Valsts kancelejā biedrība nesaņēma akreditāciju šai darbības sfērai, līdz ar to ugunsdrošības darbības sfēra netiek iekļauta rīkojumā par deleģēšanas līguma slēgšanu uz 10 gadiem. Attiecībā uz šīm reglamentētajām darbības sfērām un jomām būs iespēja slēgt deleģēšanas līgumu uz laiku līdz trīs gadiem līdzšinējā kārtībā, atbilstoši Noteikumu Nr.169. 3.punkta prasībām.
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojums, ar kuru Ministru kabinets uzdod ekonomikas ministram slēgt deleģēšanas līgumus uz 10 gadiem ar Konkursā uzvarējušām biedrībām.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai Ministru kabinets lemj par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas termiņu. Ņemot vērā minēto, ja turpmāko 10 gadu laikā tiks grozīts deleģēšanas līguma termiņš, tad šie grozījumi tiks veikti ar Ministru kabineta lēmumu. Savukārt, ja tiks veikti citi grozījumi deleģēšanas līgumā, tad tie tiks veikti ar ekonomikas ministra lēmumu.
Biedrības deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamos līdzekļus nodrošina no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas (Noteikumu Nr.169 65.punkts).
Pamatojoties uz iepriekš minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojums, ar kuru Ministru kabinets uzdod ekonomikas ministram slēgt deleģēšanas līgumus uz 10 gadiem ar Konkursā uzvarējušām biedrībām.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 45.panta pirmajai daļai Ministru kabinets lemj par valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas termiņu. Ņemot vērā minēto, ja turpmāko 10 gadu laikā tiks grozīts deleģēšanas līguma termiņš, tad šie grozījumi tiks veikti ar Ministru kabineta lēmumu. Savukārt, ja tiks veikti citi grozījumi deleģēšanas līgumā, tad tie tiks veikti ar ekonomikas ministra lēmumu.
Biedrības deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei nepieciešamos līdzekļus nodrošina no saņemtās sertificēšanas pakalpojumu maksas (Noteikumu Nr.169 65.punkts).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- nevalstiskās organizācijas
Ietekmes apraksts
KPI nebūs ik pēc 3 gadiem no jauna jāgatavo dokumentu pakete iesniegšanai Ekonomikas ministrijā, lai slēgtu jaunu deleģēšanas līgumu. Deleģēšanas līguma ietvaros tiek paredzēti dokumentu un procedūru saskaņošanas un kontroles mehānismi.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
nevalstiskās organizācijas
Kopā
0,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumu Nr. 970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā" 5. punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama to tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Tā kā rīkojuma projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Tiesību aktu projektu publiskajā portālā un Ministru kabineta tīmekļvietnes sadaļā "Tiesību aktu projekti".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi