24-TA-390: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "29. Veselības ministrija"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts Par apropriācijas pārdali no budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums “20.00.00 programmā “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” uz budžeta resoru "29. Veselības ministrija" ir izstrādāts pamatojoties uz:
Informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstība" (24-TA-481);
Likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantu.
Informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstība" (24-TA-481);
Likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabinetam nepieciešams pieņemt lēmumu par apropriācijas pārdali, lai nodrošinātu slimnīcu tīkla attīstību no 2024. gada 1. maija no 2024. gada 1. maija.
Spēkā stāšanās termiņš
01.05.2024.
Pamatojums
Lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktību slimnīcu uzņemšanas nodaļās no 2024. gada 1.maija.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Veselības nozare globālo izaicinājumu rezultātā šobrīd saskaras ar akūtu nepieciešamību papildus finansējuma piesaistei, lai savlaicīgi un atbilstoši Latvijas iedzīvotāju veselības stāvoklim nodrošinātu pieejamus un kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus.
2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā.
Nacionālā veselības dienesta Hospitalizācijas vietu plāns nosaka, ka NMPD brigāde pacientu nogādā uz atbilstoša profila slimnīcu, balstoties uz NMPD dienesta brigādes ārsta palīga pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu. Jāatzīmē, ka vidēji trešdaļa pacientu, kas tiek nogādāti ārstniecības iestādē ar NMPD brigādi, nav jāstacionē vai NMPD brigādes sākotnēji noteiktā diagnoze netiek apstiprināta. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem vidēji 48,8% pacientu, kas vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās tiek stacionēti, bet 51,2% tiek novirzīti ambulatorai ārstēšanai.
Pieaug arī pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā (klīniskās universitātes slimnīcās vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši), kas norāda uz ambulatoro pakalpojumu savlaicīgu nepieejamību. Intensīvā visu slimnīcu (ne tikai klīnisko universitāšu slimnīcu) noslodze liecina par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas vērojams arī citās ES dalībvalstīs un prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Visbiežāk sekundārie NMPD izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām un akūtām augšējo elpceļu saslimšanām.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana
Šobrīd speciālistu sadalījums neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta Noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.555) 6.pielikumā minētajam “Uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti”.
Pacientu novērošana jeb observācija, apmaksas principi
Pacientam ierodoties NMPUN, speciālisti novērtē pacienta veselības stāvokli. Tomēr ne visiem pacientiem ir nepieciešama neatliekama palīdzība. 2023.gada pirmajā pusgadā observācijas gadījumu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kas vērsušies NMPUN, izslēdzot dzemdības un plānveida hospitalizācijas, bija 23.5%[1]. Vidēji vienam no četriem pacientiem, atrodoties observācijas gultā tiek kupēti akūtie simptomi un veikti izmeklējumi, lai precizētu pacienta faktisko veselības stāvokli un ārsti spētu pieņemt pamatotu lēmumu par pacienta stacionēšanu vai ārstēšanos dienas stacionārā, vai ambulatori. Observācijas gultās pacients atrodas ne ilgāk kā 24 stundas.
Digitalizācijas maksājums
Lai virzītos uz ilgtspējīgu un noturībspējīgu veselības aprūpi, nepieciešams veicināt veselības nozares digitālo transformāciju[2]. Viens no digitalizācijas būtiskiem elementiem ir centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte (turpmāk – EVK), kurā jābūt pieejamiem pacienta veselības datiem, t.sk. katram veiktajam izmeklējumam. Medicīnas dokumentu digitalizācija sekmē pacientu aprūpes kvalitāti un ātrumu, nodrošinot visaptverošu informācijas pieejamību vienuviet un veicinot informētu lēmumu pieņemšanu ārstēšanas procesā. Tomēr, neskatoties uz to, ka kopš 2016.gada Latvijā darbojas E-veselības sistēma un e-veselības portāls www.eveseliba.gov.lv. vēl joprojām liels apjoms pacientu veselības datu atrodas ārpus E-veselības sistēmas papīra formātā un ārstniecības iestāžu individuālās informācijas sistēmās.
Liela daļa ārstniecības iestāžu ir ieviesušas elektroniskas pacientu veselības datu apstrādes sistēmas, bet to uzglabātie pacientu veselības dati ir pieejami tikai konkrēto ārstniecības iestāžu un to filiāļu ietvaros, jo ārstniecības iestāžu lokālās informācijas sistēmas ir savietotas ar e-veselības sistēmu tikai atsevišķu veselības datu elektroniskai apmaiņai – e-receptes, DNL. Neskatoties uz to, ka visām ārstniecības iestādēm, neatkarīgi no tā, vai vizuālās diagnostikas izmeklējums tiek apmaksāts no valsts budžeta, pacienta vai apdrošinātāja līdzekļiem, izmeklējumu slēdzienam tāpat kā citiem veselības datiem ir jābūt pieejamiem E-veselībā, šobrīd tikai daļa ārstniecības iestāžu nodrošina slēdzienus par vizuālās diagnostikas izmeklējumiem EVK.
2023.gada 12.decembrī tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"[3], kas nosaka ārstniecības iestādēm no 2024.gada 1.janvāra sniegt laboratorisko izmeklējumu rezultātu datus E-veselībai. Tādejādi slimnīcām ir jānodrošina risinājumi E-veselības datu integrācijai ar savām informācijas sistēmām, lai no 2024.gada 1.janvāra nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi. Tomēr nākas secināt, ka šo prasību izpilde slimnīcām ir saistīta ar papildu un iepriekš neparedzētiem finansiāliem ieguldījumiem no ārstniecības iestāžu puses.
Ņemot vērā plānotās slimnīcu reformas nākamos soļus, kuros paredzēts būtiski mainīt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma apmaksas modeli, ir nepieciešams laicīgi veikt izmaiņas un papildinājumus Nacionālā veselības dienesta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu “Vadības informācijas sistēmā” (turpmāk – VIS), kas nodrošina norēķinus ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
[1] https://www.vmnvd.gov.lv/lv/valsts-budzeta-lidzeklu-izpildes-analize-stacionaros
[2] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
[3] Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra noteikumi Nr.747 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"
2022. un 2023.gadā ir pieaudzis pacientu skaits, kuri ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (turpmāk – NMPD) brigādēm tika nogādāti slimnīcā.
Nacionālā veselības dienesta Hospitalizācijas vietu plāns nosaka, ka NMPD brigāde pacientu nogādā uz atbilstoša profila slimnīcu, balstoties uz NMPD dienesta brigādes ārsta palīga pacienta veselības stāvokļa novērtēšanu. Jāatzīmē, ka vidēji trešdaļa pacientu, kas tiek nogādāti ārstniecības iestādē ar NMPD brigādi, nav jāstacionē vai NMPD brigādes sākotnēji noteiktā diagnoze netiek apstiprināta. Atbilstoši Nacionālā veselības dienesta datiem vidēji 48,8% pacientu, kas vēršas slimnīcu uzņemšanas nodaļās tiek stacionēti, bet 51,2% tiek novirzīti ambulatorai ārstēšanai.
Pieaug arī pacientu skaits, kuri paši ierodas uzņemšanas nodaļā (klīniskās universitātes slimnīcās vidēji katru mēnesi 60% pacientu tiek nogādāti ar NMPD un 40% ierodas paši), kas norāda uz ambulatoro pakalpojumu savlaicīgu nepieejamību. Intensīvā visu slimnīcu (ne tikai klīnisko universitāšu slimnīcu) noslodze liecina par veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību un iedzīvotāju veselības stāvokļa pasliktināšanos, kas vērojams arī citās ES dalībvalstīs un prasa steidzamus papildu finanšu resursus savlaicīga ārstniecības procesa nodrošināšanai. Visbiežāk sekundārie NMPD izsaukumi ir pie pacientiem ar hroniskām saslimšanām un akūtām augšējo elpceļu saslimšanām.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana
Šobrīd speciālistu sadalījums neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļās ir noteikts atbilstoši Ministru kabineta 2018.gada 28.augusta Noteikumu Nr.555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.555) 6.pielikumā minētajam “Uzņemšanas nodaļā diennakts dežūru nodrošināšanai nepieciešamie speciālisti”.
Pacientu novērošana jeb observācija, apmaksas principi
Pacientam ierodoties NMPUN, speciālisti novērtē pacienta veselības stāvokli. Tomēr ne visiem pacientiem ir nepieciešama neatliekama palīdzība. 2023.gada pirmajā pusgadā observācijas gadījumu īpatsvars no kopējā pacientu skaita, kas vērsušies NMPUN, izslēdzot dzemdības un plānveida hospitalizācijas, bija 23.5%[1]. Vidēji vienam no četriem pacientiem, atrodoties observācijas gultā tiek kupēti akūtie simptomi un veikti izmeklējumi, lai precizētu pacienta faktisko veselības stāvokli un ārsti spētu pieņemt pamatotu lēmumu par pacienta stacionēšanu vai ārstēšanos dienas stacionārā, vai ambulatori. Observācijas gultās pacients atrodas ne ilgāk kā 24 stundas.
Digitalizācijas maksājums
Lai virzītos uz ilgtspējīgu un noturībspējīgu veselības aprūpi, nepieciešams veicināt veselības nozares digitālo transformāciju[2]. Viens no digitalizācijas būtiskiem elementiem ir centralizēta pacienta elektroniskā veselības karte (turpmāk – EVK), kurā jābūt pieejamiem pacienta veselības datiem, t.sk. katram veiktajam izmeklējumam. Medicīnas dokumentu digitalizācija sekmē pacientu aprūpes kvalitāti un ātrumu, nodrošinot visaptverošu informācijas pieejamību vienuviet un veicinot informētu lēmumu pieņemšanu ārstēšanas procesā. Tomēr, neskatoties uz to, ka kopš 2016.gada Latvijā darbojas E-veselības sistēma un e-veselības portāls www.eveseliba.gov.lv. vēl joprojām liels apjoms pacientu veselības datu atrodas ārpus E-veselības sistēmas papīra formātā un ārstniecības iestāžu individuālās informācijas sistēmās.
Liela daļa ārstniecības iestāžu ir ieviesušas elektroniskas pacientu veselības datu apstrādes sistēmas, bet to uzglabātie pacientu veselības dati ir pieejami tikai konkrēto ārstniecības iestāžu un to filiāļu ietvaros, jo ārstniecības iestāžu lokālās informācijas sistēmas ir savietotas ar e-veselības sistēmu tikai atsevišķu veselības datu elektroniskai apmaiņai – e-receptes, DNL. Neskatoties uz to, ka visām ārstniecības iestādēm, neatkarīgi no tā, vai vizuālās diagnostikas izmeklējums tiek apmaksāts no valsts budžeta, pacienta vai apdrošinātāja līdzekļiem, izmeklējumu slēdzienam tāpat kā citiem veselības datiem ir jābūt pieejamiem E-veselībā, šobrīd tikai daļa ārstniecības iestāžu nodrošina slēdzienus par vizuālās diagnostikas izmeklējumiem EVK.
2023.gada 12.decembrī tika apstiprināti grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 11.marta noteikumos Nr.134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"[3], kas nosaka ārstniecības iestādēm no 2024.gada 1.janvāra sniegt laboratorisko izmeklējumu rezultātu datus E-veselībai. Tādejādi slimnīcām ir jānodrošina risinājumi E-veselības datu integrācijai ar savām informācijas sistēmām, lai no 2024.gada 1.janvāra nodrošinātu normatīvo aktu prasību izpildi. Tomēr nākas secināt, ka šo prasību izpilde slimnīcām ir saistīta ar papildu un iepriekš neparedzētiem finansiāliem ieguldījumiem no ārstniecības iestāžu puses.
Ņemot vērā plānotās slimnīcu reformas nākamos soļus, kuros paredzēts būtiski mainīt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma apmaksas modeli, ir nepieciešams laicīgi veikt izmaiņas un papildinājumus Nacionālā veselības dienesta veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmu “Vadības informācijas sistēmā” (turpmāk – VIS), kas nodrošina norēķinus ar ārstniecības iestādēm par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.
[1] https://www.vmnvd.gov.lv/lv/valsts-budzeta-lidzeklu-izpildes-analize-stacionaros
[2] Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.-2027.gadam
[3] Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra noteikumi Nr.747 “Grozījumi Ministru kabineta 2014. gada 11. marta noteikumos Nr. 134 "Noteikumi par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu"
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
2023.gadā Nacionālais veselības dienests sadarbībā ar NMPD un Veselības ministriju, kā arī konsultējoties ar slimnīcu pārstāvjiem, uzsāka darbu pie Pacientu nogādāšanas plāna (PNP) izstrādes, lai nodrošinātu NMPD iespēju nogādāt pacientu uz tuvāko slimnīcas NMPUN, kur tiks nodrošināta pacientam droša un kvalitatīva veselības aprūpe atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
Būtiskākās atšķirības starp PNP un Hospitalizācijas vietu plānu ir diagnožu un akūto stāvokļu sadalījums, ņemot vērā konkrētu speciālistu kompetences neatliekamās palīdzības sniegšanā. NMPUN jābūt nodrošinātiem noteiktiem speciālistiem un materiāltehniskajiem resursiem. Tādēļ PNP tiek definēti nepieciešamie speciālisti, papildu nosacījumi pakalpojumu sniegšanai, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
PNP atvieglos arī pakalpojumu pieejamības uzraudzību, kā arī finansējuma ieturējumu, ja kādu iemeslu dēļ, pakalpojumu sniegšana tiek pārtraukta.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana
Lai stiprinātu NMPUN, ir pārskatīts ārstu, ārstu palīgu, māsu, vecmāšu un radiogrāferu skaits nodaļā atbilstoši esošajai situācijai.
Līdz šim slimnīcas saņēma fiksētu piemaksu par uzņemšanas nodaļā nodarbinātiem ārstiem speciālistiem un minētais maksājums sedza tikai ārstu speciālistu darbu, paredzot katram ārstam vienu māsu. Taču uzņemšanas nodaļas darbā ir iesaistītas arī citas ārstniecības personas un jaunākais medicīnas un atbalsta personāls, kura darba apmaksai slimnīcas finansējumu pārvirzīja no citiem finanšu resursiem, kas slimnīcām radīja papildu finansiālo slogu.
Jaunā apmaksas sistēma NMPUN paredz arī pārējo iesaistīto ārstniecības personu sniegto pakalpojuma apmaksu, skaidri definējot nodaļā nepieciešamās ārstniecības personas un to skaitu kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.
Svarīgi akcentēt, ka ne mazāk nozīmīga loma uz pacienta vajadzībām vērstas veselības aprūpes nodrošināšanā NMPUN ir māsu palīgiem un atbalsta personālam, kas ļauj samazināt māsu noslodzi un palīdz pacientiem nodrošināt nepieciešamo atbalstu un aprūpi, kas savukārt palielina slimnīcas darba efektivitāti un pacientu apmierinātību. Jau šobrīd māsu palīgi un atbalsta personāls ir iesaistīti NMPUN darbā, bet finansējumu to darba apmaksai slimnīcām ir jārod no kopējā budžeta. Tāpēc jaunajā NMPUN apmaksas sistēmā ir iekļauts jauns maksājums par māsu palīgiem un atbalsta personālu.
Lai nodrošinātu NMPUN stiprināšanu slimnīcās, daļēji tika pārskatīts stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis.
Pacientu novērošana jeb observācija, apmaksas principi
Stiprinot NMPUN būtiski ir arī pilnveidot tieši pacientu observāciju, jo lielāko daļu akūtās situācijas var atrisināt 24 stundu laikā. Līdzšinējā piemaksa par observācijas nodrošināšanu tika ikgadēji saglabāta vēsturiskajā apmērā un tās aprēķins netika aktualizēts, ņemot vērā reālā laika datus. Pēdējo gadu laikā slimnīcas ir pierādījušas observācijas nodaļu nozīmīgumu veselības aprūpes sistēmā.
Observācijas nodaļas ļauj novērst nepamatotas, īslaicīgas hospitalizācijas, tādejādi pacientu novirzot tālākai ārstēšanai ambulatori, ļaujot pacientam ārstēšanu turpināt viņam draudzīgā un pazīstamā vidē, kas ir ekonomiski daudz izdevīgāk nekā pacientu stacionēšana.
Digitalizācijas maksājums
Lai segtu slimnīcām izmaksas, kas saistītas ar datu integrācijas pilnveidošanu un nodošanu E-veselībai, ir plānots:
1) vienreizējs digitalizācijas maksājums;
2) ikgadējs digitalizācijas maksājums.
Katrai slimnīcai gan vienreizējais digitalizācijas maksājums, gan ikgadējais digitalizācijas maksājums aprēķināts atbilstoši sniegto pakalpojumu apjomam, digitalizācijas izmaksas paredzot proporcionāli finansējumam, kas tiek maksāts par sniegtajiem pakalpojumiem.
Papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai sniegs ilgtermiņa ieguvumus ārstniecības procesu uzlabošanai un efektīvai ierobežoto cilvēkresursu izmantošanai, bet turpmāk tiek paredzēta arī ārstniecības iestāžu atbildība šī procesa nodrošināšanā. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde, kura saņems samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, nenodrošinās trīs medicīnisko dokumentu (epikrīze, laboratorijas izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi) sagatavošanu un nodošanu vienotās veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmai, no 2025.gada 1.aprīļa tai tiks piemērots "aizturējuma" koeficients 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam (gan par slimnīcu sniegtajiem ambulatorajiem, gan stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem) līdz augstāk minēto saistību izpildei. Ja sešu mēnešu laikā t.i. līdz 2025.gada 30.septembrim ārstniecības iestāde neuzsāk medicīnisko dokumentu nodošanu veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmai, aizturētā summa ārstniecības iestādei netiks atmaksāta.
Mainot stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma apmaksas modeli, plānotās izmaiņas nodrošinās precīzākus ārstniecības iestāžu veiktā darba aprēķinus, ātrāku pakalpojumu apmaksu un efektīvāku kontroles funkciju nodrošināšanu.
Plānotas šādas izmaiņas:
- stacionāro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas moduļa izmaiņas, sadalot sniedzamos pakalpojumus profilos (internā medicīna, hronisko pacientu aprūpe, ķirurģija, traumatoloģija, ginekoloģija, dzemdniecība, pediatrija) – VIS ir jānodrošina konfigurējums, ka katram uzskaites dokumentam un tajā norādītajam konkrētajam gultas veidam, kas atbilst Slimību profilakses un kontroles centra uzturētā gultu profila klasifikatoram, tiek piesaistīta atbilstoša profila gultas dienas vērtība. Šobrīd šāds risinājums VIS nav izveidots, tādējādi nav iespējams nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu atbilstoši plānotajām izmaiņām slimnīcu reformas ietvaros;
- lai nodrošinātu savlaicīgu un korektu manipulāciju apmaksu (pie gadījuma piemaksājamo manipulāciju) ārstniecības iestādēm un lai aprēķinus neveiktu manuāli, nepieciešama VIS stacionāro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas pilnveide, lai samazinātu administratīvo slogu un kļūdu iespējamību gan Nacionālā veselības dienesta, gan ārstniecības iestāžu pusēs. Tāpat loģisko pārbaužu pilnveidošana sekmēs pareizu pakalpojumu apmaksu, novēršot kļūdas uzskaites dokumentu informācijā un neapmaksājot nekorekti uzrādītās manipulācijas;
- nepieciešams veikt papildinājumus VIS sistēmas ievades laukos, paredzot ievadīt visu nepieciešamo informāciju par ārstniecības personām, kas nodrošinājušas pakalpojuma sniegšanu.
Būtiskākās atšķirības starp PNP un Hospitalizācijas vietu plānu ir diagnožu un akūto stāvokļu sadalījums, ņemot vērā konkrētu speciālistu kompetences neatliekamās palīdzības sniegšanā. NMPUN jābūt nodrošinātiem noteiktiem speciālistiem un materiāltehniskajiem resursiem. Tādēļ PNP tiek definēti nepieciešamie speciālisti, papildu nosacījumi pakalpojumu sniegšanai, atbilstoši pacienta veselības stāvoklim.
PNP atvieglos arī pakalpojumu pieejamības uzraudzību, kā arī finansējuma ieturējumu, ja kādu iemeslu dēļ, pakalpojumu sniegšana tiek pārtraukta.
Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļu stiprināšana
Lai stiprinātu NMPUN, ir pārskatīts ārstu, ārstu palīgu, māsu, vecmāšu un radiogrāferu skaits nodaļā atbilstoši esošajai situācijai.
Līdz šim slimnīcas saņēma fiksētu piemaksu par uzņemšanas nodaļā nodarbinātiem ārstiem speciālistiem un minētais maksājums sedza tikai ārstu speciālistu darbu, paredzot katram ārstam vienu māsu. Taču uzņemšanas nodaļas darbā ir iesaistītas arī citas ārstniecības personas un jaunākais medicīnas un atbalsta personāls, kura darba apmaksai slimnīcas finansējumu pārvirzīja no citiem finanšu resursiem, kas slimnīcām radīja papildu finansiālo slogu.
Jaunā apmaksas sistēma NMPUN paredz arī pārējo iesaistīto ārstniecības personu sniegto pakalpojuma apmaksu, skaidri definējot nodaļā nepieciešamās ārstniecības personas un to skaitu kvalitatīva veselības aprūpes pakalpojuma nodrošināšanai.
Svarīgi akcentēt, ka ne mazāk nozīmīga loma uz pacienta vajadzībām vērstas veselības aprūpes nodrošināšanā NMPUN ir māsu palīgiem un atbalsta personālam, kas ļauj samazināt māsu noslodzi un palīdz pacientiem nodrošināt nepieciešamo atbalstu un aprūpi, kas savukārt palielina slimnīcas darba efektivitāti un pacientu apmierinātību. Jau šobrīd māsu palīgi un atbalsta personāls ir iesaistīti NMPUN darbā, bet finansējumu to darba apmaksai slimnīcām ir jārod no kopējā budžeta. Tāpēc jaunajā NMPUN apmaksas sistēmā ir iekļauts jauns maksājums par māsu palīgiem un atbalsta personālu.
Lai nodrošinātu NMPUN stiprināšanu slimnīcās, daļēji tika pārskatīts stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas modelis.
Pacientu novērošana jeb observācija, apmaksas principi
Stiprinot NMPUN būtiski ir arī pilnveidot tieši pacientu observāciju, jo lielāko daļu akūtās situācijas var atrisināt 24 stundu laikā. Līdzšinējā piemaksa par observācijas nodrošināšanu tika ikgadēji saglabāta vēsturiskajā apmērā un tās aprēķins netika aktualizēts, ņemot vērā reālā laika datus. Pēdējo gadu laikā slimnīcas ir pierādījušas observācijas nodaļu nozīmīgumu veselības aprūpes sistēmā.
Observācijas nodaļas ļauj novērst nepamatotas, īslaicīgas hospitalizācijas, tādejādi pacientu novirzot tālākai ārstēšanai ambulatori, ļaujot pacientam ārstēšanu turpināt viņam draudzīgā un pazīstamā vidē, kas ir ekonomiski daudz izdevīgāk nekā pacientu stacionēšana.
Digitalizācijas maksājums
Lai segtu slimnīcām izmaksas, kas saistītas ar datu integrācijas pilnveidošanu un nodošanu E-veselībai, ir plānots:
1) vienreizējs digitalizācijas maksājums;
2) ikgadējs digitalizācijas maksājums.
Katrai slimnīcai gan vienreizējais digitalizācijas maksājums, gan ikgadējais digitalizācijas maksājums aprēķināts atbilstoši sniegto pakalpojumu apjomam, digitalizācijas izmaksas paredzot proporcionāli finansējumam, kas tiek maksāts par sniegtajiem pakalpojumiem.
Papildu finansējums veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai sniegs ilgtermiņa ieguvumus ārstniecības procesu uzlabošanai un efektīvai ierobežoto cilvēkresursu izmantošanai, bet turpmāk tiek paredzēta arī ārstniecības iestāžu atbildība šī procesa nodrošināšanā. Gadījumā, ja ārstniecības iestāde, kura saņems samaksu par veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, nenodrošinās trīs medicīnisko dokumentu (epikrīze, laboratorijas izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi) sagatavošanu un nodošanu vienotās veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmai, no 2025.gada 1.aprīļa tai tiks piemērots "aizturējuma" koeficients 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam (gan par slimnīcu sniegtajiem ambulatorajiem, gan stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem) līdz augstāk minēto saistību izpildei. Ja sešu mēnešu laikā t.i. līdz 2025.gada 30.septembrim ārstniecības iestāde neuzsāk medicīnisko dokumentu nodošanu veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmai, aizturētā summa ārstniecības iestādei netiks atmaksāta.
Mainot stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu finansējuma apmaksas modeli, plānotās izmaiņas nodrošinās precīzākus ārstniecības iestāžu veiktā darba aprēķinus, ātrāku pakalpojumu apmaksu un efektīvāku kontroles funkciju nodrošināšanu.
Plānotas šādas izmaiņas:
- stacionāro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas moduļa izmaiņas, sadalot sniedzamos pakalpojumus profilos (internā medicīna, hronisko pacientu aprūpe, ķirurģija, traumatoloģija, ginekoloģija, dzemdniecība, pediatrija) – VIS ir jānodrošina konfigurējums, ka katram uzskaites dokumentam un tajā norādītajam konkrētajam gultas veidam, kas atbilst Slimību profilakses un kontroles centra uzturētā gultu profila klasifikatoram, tiek piesaistīta atbilstoša profila gultas dienas vērtība. Šobrīd šāds risinājums VIS nav izveidots, tādējādi nav iespējams nodrošināt veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu atbilstoši plānotajām izmaiņām slimnīcu reformas ietvaros;
- lai nodrošinātu savlaicīgu un korektu manipulāciju apmaksu (pie gadījuma piemaksājamo manipulāciju) ārstniecības iestādēm un lai aprēķinus neveiktu manuāli, nepieciešama VIS stacionāro pakalpojumu apmaksas norēķinu sistēmas pilnveide, lai samazinātu administratīvo slogu un kļūdu iespējamību gan Nacionālā veselības dienesta, gan ārstniecības iestāžu pusēs. Tāpat loģisko pārbaužu pilnveidošana sekmēs pareizu pakalpojumu apmaksu, novēršot kļūdas uzskaites dokumentu informācijā un neapmaksājot nekorekti uzrādītās manipulācijas;
- nepieciešams veikt papildinājumus VIS sistēmas ievades laukos, paredzot ievadīt visu nepieciešamo informāciju par ārstniecības personām, kas nodrošinājušas pakalpojuma sniegšanu.
Risinājuma apraksts
Rīkojuma projekts paredz likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantam atbalstīt apropriācijas pārdali 2024. gadam 25 664 560 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" slimnīcu tīkla attīstībai no 2024. gada 1. maija (skatīt 1., 2., 3. un 4. pielikumu), tai skaitā uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām/programmām:
1. 18 296 436 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tai skaitā:
1.1. 15 110 057 euro apmērā, lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu;
1.2. 3 186 379 euro apmērā, lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju).
2. 6 711 313 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai, tai skaitā:
2.1. 1 299 369 euro apmērā, lai ārstniecības iestādes nodrošinātu datu digitalizācijai nepieciešamās programmatūras uzturēšanu un pilnveidošanu;
2.2. 5 411 944 euro apmērā, ārstniecības iestādes nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, tai skaitā trīs medicīnisko dokumentu (epikrīze, laboratorijas izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi) sagatavošanai un nodošanai vienotās veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmā (vienreizējs maksājums).
3. 656 811 euro apmērā uz apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" Vadības informācijas sistēmas izmaiņām.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstība" (turpmāk – ziņojums) (24-TA-481), kurā detalizēti skaidrota šī brīža situācija un nepieciešamība pēc papildus finansējuma, lai kopumā sekmētu un turpinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Ziņojums ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2023. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.47 43.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam”” 2. un 7.punktam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” rezervēts finansējums 275 000 000 euro apmērā 2024.-2026.gadam ik gadu un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdalīs Veselības ministrijai (turpmāk – VM) atbilstoši MK lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas pārdali.
1. 18 296 436 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tai skaitā:
1.1. 15 110 057 euro apmērā, lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu;
1.2. 3 186 379 euro apmērā, lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju).
2. 6 711 313 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai, tai skaitā:
2.1. 1 299 369 euro apmērā, lai ārstniecības iestādes nodrošinātu datu digitalizācijai nepieciešamās programmatūras uzturēšanu un pilnveidošanu;
2.2. 5 411 944 euro apmērā, ārstniecības iestādes nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, tai skaitā trīs medicīnisko dokumentu (epikrīze, laboratorijas izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi) sagatavošanai un nodošanai vienotās veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmā (vienreizējs maksājums).
3. 656 811 euro apmērā uz apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" Vadības informācijas sistēmas izmaiņām.
Veselības ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par slimnīcu tīkla attīstība" (turpmāk – ziņojums) (24-TA-481), kurā detalizēti skaidrota šī brīža situācija un nepieciešamība pēc papildus finansējuma, lai kopumā sekmētu un turpinātu veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanu slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Ziņojums ir sagatavots atbilstoši Ministru kabineta (turpmāk – MK) 2023. gada 26. septembra sēdes protokola Nr.47 43.§ “Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam”” 2. un 7.punktam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” rezervēts finansējums 275 000 000 euro apmērā 2024.-2026.gadam ik gadu un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdalīs Veselības ministrijai (turpmāk – VM) atbilstoši MK lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas neiebildīs pret apropriācijas pārdali.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- personas ar invaliditāti
- studenti
- skolēni
- pirmsskolas vecuma bērni
- pensionāri
Ietekmes apraksts
Jebkurš Latvijas iedzīvotājs, kuram nepieciešama veselības aprūpe slimnīcu uzņemšanas nodaļās.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
174 913 778
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
174 913 778
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
174 913 778
25 664 560
0
29 393 707
0
29 393 707
29 393 707
2.1. valsts pamatbudžets
174 913 778
25 664 560
0
29 393 707
0
29 393 707
29 393 707
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-25 664 560
0
-29 393 707
0
-29 393 707
-29 393 707
3.1. valsts pamatbudžets
0
-25 664 560
0
-29 393 707
0
-29 393 707
-29 393 707
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
25 664 560
0
29 393 707
0
29 393 707
29 393 707
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Rīkojuma projekts paredz likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' 72. pantam atbalstīt apropriācijas pārdali 2024. gadam 25 664 560 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" slimnīcu tīkla attīstībai no 2024. gada 1. maija (skatīt 1., 2., 3. un 4. pielikumu), tai skaitā uz Veselības ministrijas budžeta apakšprogrammām/programmām:
1. 18 296 436 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tai skaitā:
1.1. 15 110 057 euro apmērā, lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu;
1.2. 3 186 379 euro apmērā, lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju).
2. 6 711 313 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai, tai skaitā:
2.1. 1 299 369 euro apmērā, lai ārstniecības iestādes nodrošinātu datu digitalizācijai nepieciešamās programmatūras uzturēšanu un pilnveidošanu;
2.2. 5 411 944 euro apmērā, lai ārstniecības iestādes nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, tai skaitā trīs medicīnisko dokumentu (epikrīze, laboratorijas izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi) sagatavošanai un nodošanai vienotās veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmā (vienreizējs maksājums).
3. 656 811 euro apmērā uz apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" Vadības informācijas sistēmas izmaiņām.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali 2024. gadam atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minētajām apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veiks apropriācijas izmaiņas.
Nacionālajam veselības dienestam šā rīkojuma 1.1. un 1.2. punktā finansējuma piešķiršanā ievērot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi" (2012/21/ES) atbilstoši ar finansējuma saņēmējiem noslēgtajiem pilnvarojuma līgumiem.
MK rīkojuma projekta 1.3.punktā paredzēts valsts funkciju nodrošināšanai atbilstoši MK 2011.gada 11.novembra noteikumiem Nr.850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" 3.punktam.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā paredzētajai finansējuma pārdalei ir ietekme arī uz turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrijai tiks iesniegti priekšlikumi palielināt Veselības ministrijai bāzes izdevumus 2025., 2026. un 2027.gadam, paredzot finansējuma pārdali 2025. gadā un turpmāk ik gadu 29 393 707 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana.
1. 18 296 436 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.17.00 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšana stacionārās ārstniecības iestādēs” veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tai skaitā:
1.1. 15 110 057 euro apmērā, lai stiprinātu neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas darbu;
1.2. 3 186 379 euro apmērā, lai nodrošinātu pacientu novērošanu (observāciju).
2. 6 711 313 euro apmērā uz apakšprogrammu 33.18.00 “Plānveida stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana” veselības aprūpes pakalpojumu digitalizācijai, tai skaitā:
2.1. 1 299 369 euro apmērā, lai ārstniecības iestādes nodrošinātu datu digitalizācijai nepieciešamās programmatūras uzturēšanu un pilnveidošanu;
2.2. 5 411 944 euro apmērā, lai ārstniecības iestādes nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu digitalizāciju, tai skaitā trīs medicīnisko dokumentu (epikrīze, laboratorijas izmeklējumu rezultāti, nosūtījumi) sagatavošanai un nodošanai vienotās veselības nozares elektroniskajai informācijas sistēmā (vienreizējs maksājums).
3. 656 811 euro apmērā uz apakšprogrammu 45.01.00 "Veselības aprūpes finansējuma administrēšana un ekonomiskā novērtēšana" Vadības informācijas sistēmas izmaiņām.
Veselības ministrija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā pieprasījumu par apropriācijas pārdali 2024. gadam atbilstoši šā rīkojuma 1. punktam.
Finanšu ministrs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēs Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par šā rīkojuma 1. punktā minētajām apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veiks apropriācijas izmaiņas.
Nacionālajam veselības dienestam šā rīkojuma 1.1. un 1.2. punktā finansējuma piešķiršanā ievērot Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmumu "Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi" (2012/21/ES) atbilstoši ar finansējuma saņēmējiem noslēgtajiem pilnvarojuma līgumiem.
MK rīkojuma projekta 1.3.punktā paredzēts valsts funkciju nodrošināšanai atbilstoši MK 2011.gada 11.novembra noteikumiem Nr.850 "Nacionālā veselības dienesta nolikums" 3.punktam.
Ņemot vērā, ka rīkojuma projektā paredzētajai finansējuma pārdalei ir ietekme arī uz turpmākajiem gadiem, Finanšu ministrijai tiks iesniegti priekšlikumi palielināt Veselības ministrijai bāzes izdevumus 2025., 2026. un 2027.gadam, paredzot finansējuma pārdali 2025. gadā un turpmāk ik gadu 29 393 707 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 20.00.00 "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. 2018. gada 28. augusta Ministru kabineta noteikumi Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (24-TA-396).
Pamatojums un apraksts
Rīkojuma projekts tiek virzīts vienlaikus ar grozījumiem Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība" (24-TA-396) (turpmāk - Noteikumi).
Atbildīgā institūcija
Veselības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka Projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība Projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Uz jebkuru Latvijas iedzīvotāju, kuram nepieciešama stacionārā veselības aprūpe.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi