Anotācija (ex-ante)

22-TA-1770: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)

Anotācijas (ex-ante) nosaukums

Tiesību akta projekta "Par valstij piekrītošā dzīvokļa īpašuma Lībiešu ielā 15A-10, Jūrmalā nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)

1.1. Pamatojums

Apraksts

Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts

Konfiscētā nekustamā īpašuma nostiprināšana zemesgrāmatā uz valsts vārda un pārdošana Atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

Spēkā stāšanās termiņš

Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 2020.gada 26.jūnijā krimināllietā Nr.11815009117 nolēma dzīvokļa īpašumu Nr.10 Lībiešu ielā 15A, Jūrmalā, kadastra numurs 13009014447 (turpmāk– Dzīvokļa īpašums), atzīt par noziedzīgi iegūtu mantu un konfiscēt valsts labā. Nolēmums stājās likumīgā spēkā 2020. gada 11.septembrī.

Dzīvokļa īpašums ierakstīts Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000061142 – 10 un sastāv no atsevišķa dzīvokļa ar kopējo platību 42,6 m2 un kopīpašuma 4260/47500 domājamām daļām no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas un funkcionāli saistītās būves.

Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētiem datiem Dzīvokļa īpašuma sastāvā reģistrēta telpu grupa ar kadastra apzīmējumu 13000200718006010, kopīpašuma 4260/47500 domājamās daļas no dzīvojamās mājas ar kadastra apzīmējumu 13000200718006 un funkcionāli saistītās būves ar kadastra apzīmējumu 13000200718007.

Dzīvokļa īpašuma sastāvā neietilpst zeme, uz kuras atrodas dzīvojamā māja. Zemei ir viens īpašnieks - fiziska persona.

Saskaņā ar Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.100000061142 – 10 esošo informāciju Dzīvokļa īpašumam reģistrēta apgrūtinājuma atzīme - nekustamam īpašumam uzlikts arests - aizliegums nekustamo īpašumu atsavināt un apgrūtināt ar citām lietu vai saistību tiesībām saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 361.pantu.

Valsts ieņēmumu dienests pieņēma Dzīvokļa īpašumu valsts uzskaitē, par ko 2021.gada 9.decembrī sastādīts valstij piekritīgā nekustamā īpašuma fakta konstatācijas akts Nr.1434R/21.

Valsts ieņēmumu dienests ar 2021.gada 15.decembra vēstuli Nr.P009-5/5.1/2307 informēja, ka Jūrmalas pilsētas dome ar 2021.gada 15.decembra vēstuli Nr.1.1-19/21N-6863 ir atteikusies Dzīvokļa īpašumu pārņemt īpašumā bez atlīdzības.

Atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 26.novembra noteikumu Nr.1354 “Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā” 32.4.1. apakšpunktam Valsts ieņēmumu dienests ar 2022.gada 20.janvāra aktu nodeva SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” (turpmāk – Possessor) valdījumā Dzīvokļa īpašumu ar akta parakstīšanas dienu. Valstij piekritīgs, pamatojoties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priešpilsētas tiesas 2020.gada 26.jūnijas lēmumu (spēkā stājies 2020.gada 11.septembrī) un 2020.gada 1.oktobra izpildrakstu lietā Nr. 11815009117.

Problēmas un risinājumi

Problēmas apraksts

Risinājuma apraksts

Rīkojuma projektā norādītais nekustamais īpašums ir atsavināms, ievērojot Atsavināšanas likuma 5.panta pirmajā daļā noteikto nosacījumu, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanai nav jāievēro Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 45.panta piektās daļas 2.punkta nosacījumi (zemesgrāmatā nav atzīmes par dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību pastāvēšanu).

Possessor vienlaikus ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā lūgs dzēst Dzīvokļa īpašumam zemesgrāmatā ierakstīto aizlieguma atzīmi par aresta uzlikšanu, kas līdz ar valsts īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā vairs nav nepieciešama.

Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 11.2.apakšpunktā noteikts, ka valsts īpašuma privatizāciju veicošā institūcija normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par valsts nekustamā īpašuma nodošanu atsavināšanai.

Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?

Nē

Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

Cita informācija

Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta.

Izsoles notiks saskaņā ar Atsavināšanas likuma II nodaļas „Pārdošana izsolē” nosacījumiem. Dzīvokļa īpašuma atsavināšanas procesa organizatoriskā nodrošinājuma izmaksas, tai skaitā arī izmaksas nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā, tiks segtas no Possessor līdzekļiem.

Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt īpašuma pārdošanas vērtību, jo tā atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamā īpašuma tirgus vērtības vērtēšanas dienā.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 1.februāra noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 36.2.apakšpunktu valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas izdevumi procentos no realizācijas cenas ir 50 procentu, bet ne mazāk kā 2130 EUR no realizācijas cenas.

Noteikumu Nr.109 37.punktā noteikts, ka ministrijas, tās padotībā esošās iestādes vai kapitālsabiedrības valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus, no kuriem atskaitīti šo noteikumu 36.punktā minētie izdevumi, ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu Rīkojuma projektā paredzētie publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu segšanas tiks ieskaitīti valsts budžetā.

Saskaņā ar likuma "Par valsts budžetu 2022.gadam" 40.panta septīto daļu, ja Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā valsts nekustamo īpašumu atsavina valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor", tā valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas izlieto tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai un vidi degradējošo objektu sakārtošanai. Minētos līdzekļus, kas 2022. gadā nav izlietoti valsts īpašumā un valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2022. gada 31. decembrim ieskaita valsts budžetā. Valsts akciju sabiedrībai "Valsts nekustamie īpašumi" vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor" ir tiesības atsavināšanas izdevumu segšanai paredzētos valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtos līdzekļus izlietot arī tās pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai un šajā daļā noteikto pārvaldīšanas darbību, kas tiek segtas no valsts nekustamā īpašuma atsavināšanas rezultātā iegūtajiem līdzekļiem, priekšfinansēšanai.

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

4.2. Cita informācija

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts

Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas

Nē

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas

Ekonomikas ministrija, Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"

Nevalstiskās organizācijas

Nē

Cits

Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

Jā

Apraksts

Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
Nekustamā īpašuma bijušo īpašnieku personas dati apstrādāti, tos iegūstot no projektā minētā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījuma, kas ir publiski pieejams un kuru noraksts nepieciešams projekta izstrādei un virzībai.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

Nē

1.1. Pamatojums

1.2. Mērķis

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

1.6. Cita informācija

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

4.2. Cita informācija

5.3. Cita informācija

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

6.4. Cita informācija

7.5. Cita informācija

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija