Anotācija (ex-ante)

Ievērojot minēto, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta sēdes protokola Nr. 50 30. § noteikto, ar noteikumu projektu noteic URVN apmēru, maksāšanas kārtību, kā arī pamatbudžeta apakšprogrammā 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantijas fonds" ieskaitāmās URVN daļu 2023. gadā.

1. Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums "Par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas sadalījumu 2021. - 2023. gadam" (protokola Nr. 50 30. §) (turpmāk – informatīvais ziņojums). Atbilstoši informatīvajam ziņojumam un Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta sēdē nolemtajam, noteikumu projektā paredzēts, ka URVN 2023. gadā ir 0,36 euro mēnesī, ko aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības, saglabājot nosacījumus, ka attiecībā uz darbiniekiem, par kuriem tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis, darba devējam URVN nav jāmaksā.
Minētais izņēmums saistīts ar to, ka sezonas laukstrādnieku iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošanai ir noteikts īpašs regulējums likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokļa maksātājs ir fiziska persona, ko lauksaimniecības sezonas darbos nodarbina lauksaimnieks periodā no 1. aprīļa līdz 30. novembrim. Ar personu, kas tiek nodarbināta sezonas rakstura darbos, ir jāslēdz darba līgums uz noteiktu laiku vai uzņēmuma līgums. Ņemot vērā to, ka sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis piemērojams tikai 90 kalendāra dienas un, turpinot darba tiesiskās attiecības ar darba ņēmēju pēc 90 kalendāra dienām, nodokļi (tostarp URVN) tiek maksāti vispārējā kārtībā, kā arī to, ka personas līdz 18 gadu vecumam sezonas lauksaimniecības darbos parasti tiek nodarbinātas tikai skolēnu vasaras brīvdienās, tad, lai ievērotu vienlīdzības principu un stimulētu lauksaimniekus sezonas lauksaimniecības darbos nodarbināt arī personas līdz 18 gadu vecumam (nepalielinot nodokļu slogu darba devējiem), darba devējam nav jāmaksā URVN par darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru tiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis.
2. Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 26. septembra sēdes protokola Nr. 48 44. § 4. punktā noteiktajam, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem un nodrošinātu iespēju arī URVN vienotajā nodokļu kontā samaksāt vienā maksājumā ar citiem nodokļu maksājumiem, noteikumu projektā paredzēts, ka URVN par pārskata mēnesi darba devējs samaksā ne vēlāk kā līdz nākamā mēneša 23. datumam.
3. Kopējie ieņēmumi 2023. gadā no URVN tiek plānoti 2 872 800 euro apmērā. Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta sēdes protokolā Nr. 50 30. § paredzēts, ka darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaita 60,3 % (1 733 452 euro) un valsts budžeta ieņēmumos ieskaita 39,7 % (1 139 348 euro) no URVN ieņēmumiem (Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta sēdes protokola Nr. 50 30. § 4. punkts).
4. Informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta 2020. gada 25. augusta sēdes protokolā Nr. 50 30. § paredzēts, ka URVN ieņēmumus, kas iekasēti vairāk par likumā par valsts budžetu kārtējam gadam plānoto valsts nodevas iemaksājamās daļas apjomu, jāieskaita valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā. Attiecīgs regulējums ir iekļauts noteikumu projekta 6. punktā.
5. Valsts ieņēmumu dienests vienotajā nodokļu kontā saņemto un uz darbinieku prasījumu garantiju fondu attiecināto URVN ieņēmumu daļu ieskaitīs Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā. Attiecīgs regulējums ir iekļauts noteikumu projekta 5. punktā.
Vienotajā nodokļu kontā 2023. gada beigās saņemtos, bet vēl uz URVN ieņēmumiem neattiecinātos ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienests pēc to attiecināšanas ieskaitīs Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā pašu ieņēmumos nākamajā saimnieciskajā gadā.
6. Saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 6. panta pirmās daļas 1. punktu darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus veido URVN daļa. Saskaņā ar minētā likuma 8. panta pirmo daļu darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu turētājs un rīkotājs ir Maksātnespējas kontroles, kas organizē finanšu līdzekļu uzskaiti un to izmaksu darbinieku prasījumu apmierināšanai, kā arī atbild par darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu atlikumu izlietošanu darbinieku prasījumu apmierināšanai nākamajos saimnieciskajos gados. Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" saņem faktisko informāciju par darba devēja aprēķināto un iemaksāto URVN.
Lai nodrošinātu darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļu pietiekamību un regularitāti, kā arī normatīvajos aktos noteiktajos termiņos segtu darbinieku prasījumus, Maksātnespējas kontroles dienests uzrauga no URVN ienākušo līdzekļu apjomu. Tāpat, lai izpildītu likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" Ministru kabinetam noteikto uzdevumu attiecībā uz URVN sadali, nepieciešama precīza faktisko URVN ieņēmumu izpilde. Ievērojot minēto, iestāde seko līdzi gan no URVN ienākušo līdzekļu apjomam, gan faktiskajai situācijai saistībā ar nodarbināto, par kuriem tiek maksāta URVN, skaitam un atbilstošajai URVN nomaksai. Statistikas dati ir svarīgi gan krīzes, gan ārpuskrīzes scenārijos. Proti, regulāra statistikas datu apkopošana un analīze ļauj saprast faktisko situāciju saistībā ar URVN faktiskajiem ieņēmumiem un īstermiņā identificēt problēmas, ja novērojama būtiska novirze no plānotajiem ieņēmumiem. Pārzinot un izprotot esošo situāciju, iespējams savlaicīgi reaģēt un rast krīzes risinājumus. Turklāt regulārs datu monitorings ļauj pieņemt pamatotus un uz datiem balstītus lēmumus vidējā termiņa plānošanas dokumenta par URVN turpmāko attīstību un tās sadalījumu - informatīvā ziņojuma par URVN sadalījumu turpmākajiem trīs gadiem izstrādē, kam nepieciešama precīza faktisko URVN ieņēmumu izpilde, kas saistīta ar nodarbināto, par kuriem tiek veikti URVN maksājumi, skaita fiksēšanu.
Iepriekš šādi statistikas dati no Valsts ieņēmumu dienesta regulāri tika saņemti uz pieprasījumu pamata saskaņā ar likuma "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" 9. pantu, kas noteic, ka Valsts ieņēmumu dienests un citas valsts un pašvaldību institūcijas sniedz Maksātnespējas kontroles dienestam informāciju, kas tam nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai. No minētā izriet, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums sniegt informāciju Maksātnespējas kontroles dienestam, kas nepieciešama šajā likumā noteikto uzdevumu veikšanai, bet minētais likums nenosaka, cik bieži jāsniedz informācija.
Ievērojot minēto un ņemot vērā optimālo datu iegūšanas termiņu un datu apjomu, noteikumu projektā noteikta statistikas datu sniegšanas kārtība un periodiskums, paredzot, ka Valsts ieņēmumu dienests reizi ceturksnī līdz nākamā mēneša pēdējam datumam Maksātnespējas kontroles dienestam sniedz šādus nepersonalizētus statistikas datus pa mēnešiem:
– darba devēju skaits, kuri aprēķina un maksā URVN (kopējais skaits);
– darba ņēmēju skaits, par kuriem ir aprēķināta URVN (kopējais skaits);
– aprēķinātie ieņēmumi no URVN par attiecīgo periodu (kopējā summa euro);
– attiecīgajā periodā faktiskie ieņēmumi no URVN maksājumiem (kopējā summa euro).
Attiecīgs regulējums ir iekļauts noteikumu projekta 7. punktā.

 

Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 2. un 5. punktu maksātnespējas procesiem, kas uzsākti līdz 2007. gada 31. decembrim, piemēro likuma "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju" normas, savukārt maksātnespējas procesiem, kas uzsākti no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. oktobrim, piemēro Maksātnespējas likuma (spēkā līdz 2010. gada 31. oktobrim) normas. Maksātnespējas procesos, kas uzsākti līdz 2010. gada 31. oktobrim, maksātnespējas procesa izmaksas saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 10. punktu tiek segtas no naudas līdzekļu iepriekšējo gadu atlikuma valsts pamatbudžeta apakšprogrammā 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas". Naudas līdzekļu atlikums ir radies no iepriekšējo gadu URVN ieņēmumiem, kas netika iztērēti valsts budžeta apakšprogrammas 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" (līdz 2014. gadam – 35.03.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas") ietvaros.

1. Maksātnespējas likuma 62. panta 7.² daļa noteic, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa izmaksas (respektīvi, maksātnespējas procesa depozīts) tiek segtas no darbinieku prasījumu garantiju fonda, ja tiesa saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem darbinieku atbrīvo no tā daļējas vai pilnīgas samaksas. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 65. punktu no 2019. gada netiek paredzēta pamatbudžeta apakšprogrammā 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" ieskaitāmās URVN daļa. Līdz ar to maksātnespējas procesa depozīts, ja tiesa saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem darbinieku atbrīvo no tā daļējas vai pilnīgas samaksas, tiek segts no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, nevis no apakšprogrammas 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas". Tādi ir apmēram pieci gadījumi gadā.
2. Valsts budžeta apakšprogramma 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" tiek uzturēta, lai varētu segt maksātnespējas procesa izmaksas, pamatojoties uz Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 10. punktā noteikto.
Apakšprogramma 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" tiks izmantota līdz brīdim, kamēr tiks pabeigti visi maksātnespējas procesi, kas tika uzsākti līdz 2010. gada 31. oktobrim. Uz 2022. gada 30. septembri bija aktīvi (uzsākti līdz 2010. gada 31. oktobrim un vēl nav pabeigti) pieci šādi maksātnespējas procesi, kuros būs nepieciešams segt maksātnespējas procesa izmaksas no naudas līdzekļu atlikuma atbilstoši Maksātnespējas likuma pārejas noteikumu 10. punktam.
Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa izmaksu segšanu maksātnespējas procesos, kas tika uzsākti līdz 2010. gada 31. oktobrim, valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" izdevumu segšanai tiks izmantots finansējums no iepriekšējo gadu atlikuma 3 555 euro gadā un 50 euro no regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem maksātnespējas procesos.
Maksimāli izmaksājamā summa, kas varētu būt nepieciešama budžeta apakšprogrammā 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas", ja visos līdz 2010. gada 31. oktobrim uzsāktajos maksātnespējas procesos tiks segtas maksātnespējas procesa izmaksas (maksātnespējas procesa izdevumus un maksātnespējas procesa administratora atlīdzību), ir 4 977 euro. Nepieciešamie finanšu līdzekļi maksātnespējas procesa izmaksām tiek segti no iepriekšējo gadu atlikuma.
3. Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra sēdē izskatīts informatīvais ziņojums "Par juridisko personu maksātnespējas procesa dokumentu nodošanu glabāšanā arhīvā" (protokola Nr. 72 44. §).[1] Lai nodrošinātu dokumentu pieņemšanu bez maksas no administratoriem juridisko personu maksātnespējas procesos[2], informatīvajā ziņojumā un Ministru kabineta 2021. gada 26. oktobra sēdes protokolā Nr. 72 44. § paredzēts, ka Latvijas Nacionālajam arhīvam katru gadu no 2022. gada līdz 2029. gadam tiks novirzīti naudas līdzekļi 100 000 euro apmērā. Finansējums tiks piešķirts transfertu veidā, pārskaitot līdzekļus no Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" uz Kultūras ministrijas budžeta programmu 21.00.00 "Kultūras mantojums", viena uzņēmuma dokumentu pieņemšanai 100 euro apmērā, neatkarīgi no nododamo dokumentu skaita.
Kopumā no valsts pamatbudžeta apakšprogrammas 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" izdevumu segšanai tiks izmantots finansējums no iepriekšējo gadu atlikuma 103 555 euro gadā.
Plānotais atlikums apakšprogrammā 06.05.00 "Maksātnespējas procesa izmaksas" 2023. gada sākumā – 744 930 euro.
 

[1] Informatīvais ziņojums "Par juridisko personu maksātnespējas procesa dokumentu nodošanu glabāšanā arhīvā". Skatīt: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/965dd770-a067-4957-8c71-476df4f13cc3. 

[2] 2021. gada 15. jūnija likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 28.06.2021., Nr. 121B https://www.vestnesis.lv/op/2021/121B.16.