23-TA-2376: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Noteikumi par atbalsta personu lēmumu pieņemšanā pakalpojumu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) ir izstrādāts, lai izpildītu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 14.punktā doto deleģējumu. Šāda jauna sociālā pakalpojuma izveides nepieciešamība izriet no ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Konvencija) 12.panta, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus uzliekot valstīm pienākumu sniegt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma (turpmāk - APLP pakalpojums) piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību, kā arī pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu.
Spēkā stāšanās termiņš
Jebkādi citi nosacījumi (atrunāti tiesību aktā)
Pamatojums
2023.gada 1.novembris, atbilstoši Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma Pārejas noteikumu 59.punktam
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijā ANO Konvencija ir spēkā kopš 2010.gada 31.marta. ANO Konvencija kā starptautisks cilvēktiesību dokuments nosaka valstīm pienākumu nodrošināt, ka personas ar invaliditāti vienlīdzīgi ar citiem sabiedrības locekļiem var izmantot savas cilvēktiesības un pamatbrīvības ikvienā dzīves jomā – veselība, izglītība, nodarbinātība, tiesas pieejamība, neatkarīga dzīve sabiedrībā, informācijas piekļūstamība u.c.
Personu ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT) tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12.pants, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. APLP pakalpojuma saņemšana vecina personu ar GRT tiesības un spējas izmantot jebkuras citas ANO Konvencijā garantētās cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju.
Lai īstenotu ANO Konvencijas 12.pantu un izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumu, 2012.gadā Latvijā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, kas noslēdzās ar LR Saeimas pieņemtiem grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tika mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju. Ja iepriekš (līdz 2012.gada 1.janvārim) personai, kurai trūka lielākās daļas vai visu garīgo spēju, rīcībspēju varēja ierobežot pilnībā, tad no 2013.gada 1.janvāra tiesa personai var daļēji ierobežot rīcībspēju tikai mantiskajās tiesībās, t.i., par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt mantu. Turklāt rīcībspēju personai var ierobežot tikai tad, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā to aizsargāt. Rīcībspējas ierobežošana ir galējais līdzeklis personas interešu un tiesību aizsardzībai. Realizējot minēto reformu, Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ne vien ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī tika ieviesti jauni tiesību institūti (pagaidu aizgādnība un nākotnes pilnvarojums).
Nākamais solis ANO Konvencijas 12.panta pilnvērtīgā izpildē ir nodrošināt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā. APLP pakalpojums tika izstrādāts darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” projekta Nr.9.2.2.2/16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros, kā arī Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020”, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un „Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai. APLP pakalpojuma izstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu veica biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” (turpmāk - RC ZELDA). Projekta ietvaros tika izveidots APLP pakalpojuma modelis, kuru iespējams izmantot kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. APLP pakalpojums arī ir aprobēts atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros. Izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT. Izmēģinājumprojekts pierādīja šā pakalpojuma nozīmīgumu personu ar GRT dzīves kvalitātes uzlabošanā, piemēram, personas atrada darbu, uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi u.c.
Izmēģinājumprojekta rezultātā tika secināts, ka "atbalsta persona lēmumu pieņemšanā ir unikāls pakalpojums, jo tā mērķis ir palīdzēt personai īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes, bet ne speciālistu vērtējums. Līdz ar to tas atšķiras no jebkura cita sabiedrībā balstīta pakalpojuma. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar garīga rakstura traucējumiem vietā (atšķirībā, piemēram, no aizgādņa), bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Līdz ar to, atbalsta personas pakalpojuma būtība pilnībā atbilst ANO Konvencijas 12. panta trešajā daļā noteiktajam. Atbalstam jābūt tādam, lai pati persona varētu īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju, nevis kāda cita persona" [Atsauce: I.Leimane-Veldmeijere, A.Pavlovska, S.Zankovska-Odiņa, S.Pūce, S.Vanaga, Izmēģinājumprojekta kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apkopojums un novērtējums. 2020. gada maijs, 173. lpp. Pieejams:http://lm.gov.lv/upload/aktualitates2/Izmeg_projekta_kvalitat_unkvantitat_rezult_radit_apkop_un_izvert_6.nodevums.pdf
APLP pakalpojuma izveides nepieciešamību par valsts budžeta līdzekļiem paredz Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra sēdē apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izveidi” (Nr. 1 23. §.), kā arī attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Personu ar garīga rakstura traucējumiem (turpmāk – personas ar GRT) tiesību nodrošināšanā īpaši būtisks ir ANO Konvencijas 12.pants, kas nosaka, ka personām ar invaliditāti ir tiesības uz viņu tiesībspējas un rīcībspējas atzīšanu, vienlaikus paredzot valstīm pienākumu nodrošināt šīm personām tādu atbalstu, kas tām varētu būt nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. APLP pakalpojuma saņemšana vecina personu ar GRT tiesības un spējas izmantot jebkuras citas ANO Konvencijā garantētās cilvēktiesības, tai skaitā tiesības uz vienlīdzību un nediskrimināciju.
Lai īstenotu ANO Konvencijas 12.pantu un izpildītu Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2010.gada 27.decembra spriedumu, 2012.gadā Latvijā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, kas noslēdzās ar LR Saeimas pieņemtiem grozījumiem Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā. Ar šiem grozījumiem tika mainīta kārtība, kādā personai var ierobežot rīcībspēju. Ja iepriekš (līdz 2012.gada 1.janvārim) personai, kurai trūka lielākās daļas vai visu garīgo spēju, rīcībspēju varēja ierobežot pilnībā, tad no 2013.gada 1.janvāra tiesa personai var daļēji ierobežot rīcībspēju tikai mantiskajās tiesībās, t.i., par finanšu jautājumiem un tiesībām pārvaldīt mantu. Turklāt rīcībspēju personai var ierobežot tikai tad, ja tas ir nepieciešams šīs personas interesēs un ir vienīgais veids, kā to aizsargāt. Rīcībspējas ierobežošana ir galējais līdzeklis personas interešu un tiesību aizsardzībai. Realizējot minēto reformu, Latvijas tiesību sistēmā tika ieviests ne vien ierobežotas rīcībspējas institūts, bet arī tika ieviesti jauni tiesību institūti (pagaidu aizgādnība un nākotnes pilnvarojums).
Nākamais solis ANO Konvencijas 12.panta pilnvērtīgā izpildē ir nodrošināt personām ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā. APLP pakalpojums tika izstrādāts darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” projekta Nr.9.2.2.2/16/I/001 “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ietvaros, kā arī Eiropas Savienības stratēģijā „Eiropa 2020”, Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020. gadam un „Sociālo pakalpojumu attīstības pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam” izvirzīto mērķu un noteikto prioritāšu sasniegšanai. APLP pakalpojuma izstrādi saskaņā ar noslēgto līgumu veica biedrība “Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”” (turpmāk - RC ZELDA). Projekta ietvaros tika izveidots APLP pakalpojuma modelis, kuru iespējams izmantot kā alternatīvu rīcībspējas ierobežošanai. APLP pakalpojums arī ir aprobēts atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta ietvaros. Izmēģinājumprojekta ietvaros APLP pakalpojumu saņēma 332 personas ar GRT. Izmēģinājumprojekts pierādīja šā pakalpojuma nozīmīgumu personu ar GRT dzīves kvalitātes uzlabošanā, piemēram, personas atrada darbu, uzsāka savām spējām piemērotas izglītības ieguvi u.c.
Izmēģinājumprojekta rezultātā tika secināts, ka "atbalsta persona lēmumu pieņemšanā ir unikāls pakalpojums, jo tā mērķis ir palīdzēt personai īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju. Atbalsta personas galvenā prioritāte ir atbalstāmās personas griba un vēlmes, bet ne speciālistu vērtējums. Līdz ar to tas atšķiras no jebkura cita sabiedrībā balstīta pakalpojuma. Atbalsta persona nepieņem lēmumus personas ar garīga rakstura traucējumiem vietā (atšķirībā, piemēram, no aizgādņa), bet gan palīdz personai ar GRT izprast savas rīcības sekas un apstākļus un pašai pieņemt lēmumu. Līdz ar to, atbalsta personas pakalpojuma būtība pilnībā atbilst ANO Konvencijas 12. panta trešajā daļā noteiktajam. Atbalstam jābūt tādam, lai pati persona varētu īstenot savu tiesībspēju un rīcībspēju, nevis kāda cita persona" [Atsauce: I.Leimane-Veldmeijere, A.Pavlovska, S.Zankovska-Odiņa, S.Pūce, S.Vanaga, Izmēģinājumprojekta kvalitatīvo un kvantitatīvo rezultatīvo rādītāju apkopojums un novērtējums. 2020. gada maijs, 173. lpp. Pieejams:http://lm.gov.lv/upload/aktualitates2/Izmeg_projekta_kvalitat_unkvantitat_rezult_radit_apkop_un_izvert_6.nodevums.pdf
APLP pakalpojuma izveides nepieciešamību par valsts budžeta līdzekļiem paredz Ministru kabineta 2023.gada 10.janvāra sēdē apstiprinātais konceptuālais ziņojums “Par atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma izveidi” (Nr. 1 23. §.), kā arī attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Lai gan Latvija 2012.gadā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, lai virzītos uz ANO Konvencijas 12.panta izpildi, tomēr ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Komiteja) 2017.gada 31.augustā pēc Latvijas pirmā nacionālā ziņojuma par ANO Konvencijas īstenošanu publicēja Noslēguma piezīmes, kurās secināja, ka 2012.gadā veiktie Civillikuma grozījumi attiecībā uz rīcībspēju saglabā diskriminējošus nosacījumus, tostarp pagaidu aizgādnību un daļēju rīcībspēju, aicinot Latviju “atcelt Civillikumā ietvertās tiesību normas par aizvietoto lēmumu pieņemšanu un atjaunot rīcībspēju pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti, izmantojot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli.[Atsauce: UN Committee on the Rights of Persons with Disabilities. Concluding Observations in relation to the initial report of Latvia. No. CRPD/C/LVA/CO/1. 31 August 2017, para. 20-21. Pieejams: http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fLVA%2fCO%2f1&Lang=en
Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, ir nepieciešams ieviest APLP pakalpojumu, kas nodrošina atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums nepieciešams, lai sekmētu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot personas tiesības, gribu un izvēles.
Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, ir nepieciešams ieviest APLP pakalpojumu, kas nodrošina atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums nepieciešams, lai sekmētu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot personas tiesības, gribu un izvēles.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta 1.punkts, atbilstoši deleģējumam, nosaka APLP pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu, kā arī pakalpojuma piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.
Noteikumu projekta 2.-6.punkts paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus.
Noteikumu projekta II nodaļa (7.-19.punkts) nosaka APLP pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Atbilstoši noteikumu projekta 7.punktā noteiktajam, pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta invaliditāte un personai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko apliecina personas vajadzību izvērtējums (pielikumā), un persona ir vērsta uz sadarbību. Attiecīgi jāizpildās visiem punktā minētajiem nosacījumiem - a) persona ir pilngadīga, b) tai ir noteikta invaliditāte, c) tai konstatēti garīga rakstura traucējumi, d) persona ir vērsta uz sadarbību un e) nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko konstatē pielikumā esošajā izvērtējumā.
Noteikumu 8.punkts nosaka, ka, lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas biedrībā un iesniedz iesniegumu. Iesniegumu var noformēt brīvā formā (taču tam jāsatur obligātās nepieciešamās noteikumu projekta 8.punktā norādītās ziņas) vai arī saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu pakalpojuma pieprasītājs varēs izmantot biedrības mājas lapā ievietoto iesnieguma paraugu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 10.punktu pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās par a)personas atbilstību invaliditātes statusam un b)pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību.
Saskaņā ar noteikumu projekta 11.punktā noteikto, ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav ievadīta pazīme par garīga traucējumu esamību un biedrības rīcībā nav datu par personas funkcionēšanas ierobežojuma veidu, persona pēc biedrības pieprasījuma iesniedz psihiatra izziņu, kas apliecina, ka personai ir garīga rakstura traucējumi. Šāds risinājums piemērojams tikai izņēmuma gadījumā. Tomēr saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegto informāciju un izmēģinājumprojekta laikā biedrības secināto, ir gadījumi, kad Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīme par personas funkcionālā traucējuma veidu nav ievadīta (piemēram, ja invaliditāte personai noteikta līdz 2012.gadam (kad nedarbojās informatīvā sistēma) un personai invaliditāte bija noteikta "uz mūžu", līdz ar to persona atkārtoti VDEĀVK nav vērsusies un šāda pazīme par funkcionālā ierobežojuma veidu sistēmā nav ievadīta. Noteikumu projekta 13.punkts paredz, ka, ja personai ir noteikts invaliditātes statuss un tai ir garīga rakstura traucējumi, biedrība veic personas vajadzību izvērtējumu (pielikumā) un konstatējot, ka personai pakalpojums nepieciešams un tā ir vērsta uz sadarbību, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: a) par pakalpojuma piešķiršanu vai b) par pakalpojuma piešķiršanu un personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai, ja beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums. Savukārt noteikumu projekta 14.punktā paredzēti pakalpojuma atteikuma iemesli: a) ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai b)vajadzību izvērtējumā (pielikumā) secināts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams.
Saskaņā ar noteikumu projekta 17.punktu pēc noteikumu projekta 13.punktā minētā lēmuma pieņemšanas biedrība slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – atbalsta persona). Līgums nosaka tiesiskās attiecības starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu un tas vienlaikus ir dokuments, kas tiek uzrādīts arī trešajām personām (piemēram, bankā, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, ārstniecības iestādes u.c.), jo attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tas ļauj pārliecināties, ka kopā ar atbalstāmo personu atnākusī persona ir biedrības darbinieks, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniedz pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā (kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 43.punkts). Noteikumu projekta 18.punkts un 19.punkts paredz gadījumus, kad APLP pakalpojums var uz laiku tikt pārtraukts (18.punkts) vai pilnībā izbeigts (19.punkts). Noteikumu projekta 18.punktā minētajos gadījumos pakalpojumu pārtraukt nav pienākums, taču biedrībai ir šādas tiesības, ja, piemēram, persona ir ievietota kādā no punkt'minētajām institūcijām (piemēram, slēgta tika ārstniecības iestādē brīdī, kad personai ir slimības saasinājums un faktiski brīva saruna ar personu konkrētajā situācijā nav iespējama, kā arī personai nav tādu aktivitāšu, kur konkrētajā brīdī būtu nepieciešams atbalsts), vai cita iemesla dēļ, kad pakalpojumu faktiski nodrošināt nav iespējams (piemēram, izmēģinājumprojekta laikā bija situācijas, kad persona periodiski mainīja tālruņa numuru un dzīvesvietu, un vairākas nedēļas biedrībai ar to nebija iespējams sazināties, taču, situācijai normalizējoties, persona pati ar biedrību atkal sazinājās un vēlējās turpināt saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju specifisko mērķa grupu, šādā situācijā uzreiz izbeigt pakalpojumu nebūtu samērīgi. Savukārt noteikumu projekta 19.punkts nosaka gadījumus, kad biedrībai ir pienākums pieņem administratīvo aktu par pakalpojuma izbeigšanu pilnībā.
Noteikumu projekta III nodaļa (20.-26.punkts) nosaka pakalpojuma piešķiršanas jomas, apjomu un atbalsta intensitātes līmeņus. Saskaņā ar noteikumu projekta 20.punktu personai pakalpojumu piešķir uz gadu. Tas ir optimāls laiks, lai sociāli jūtīgai personu grupai - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ļautu iegūt labākas lēmumu pieņemšanas prasmes, iemācītos un nostabilizētu konkrētus rīcības modeļus un izprastu savas rīcības sekas, nostabilizētu savu atbalsta loku, sakārtotu dažāda rakstura jautājumus. Noteikumu projekta 20.-22.punkts regulē pakalpojum piešķiršanas jomas, intensitātes līmeni un apjomu, kas tiek secināts pēc pielikumā esošā izvērtējuma veikšanas. Saskaņā ar 22.punktu personai krīzes situācijā var tikt piešķirtas papildu desmit stundas mēnesī. Saskaņā ar 23.punktu izbeidzoties lēmumā norādītajam pakalpojuma piešķiršanas termiņam, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti, veicot personas vajadzību izvērtējumu (pielikums). Tādējādi standarta situācijā persona pakalpojumu saņem vienu gadu (tas nav kalendārais gads, bet viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas individuālas personas lietā). Rindas kārtībā pakalpojumu var saņemt arī atkārtoti, bet pie atkārtotas piešķiršanas nepieciešams veikt jaunu pielikumā esošo vajadzību izvērtējumu, tāpat biedrība šādā situācijāa pieņems jaunu administratīvo aktu - lēmumu, kā arī tiks noslēgts jauns līgums starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu. Noteikumu projekta 24.punkts paredz, ka, ja persona saņem citus sociālos pakalpojumus, biedrība izvērtē esošo pakalpojumu saturu un sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā tikai tajos jautājumos, kuros persona nesaņem atbalstu jau piešķirto pakalpojumu ietvaros. Šāds regulējums paredzēts, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskos resursus, kā arī lai pašai personai būtu skaidrība, kurās jomās kādu profesionālo atbalstu tā saņem. Noteikumu projekta 25.punkts nosaka, ka ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar 20.punktā minētās jomas, pakalpojumu var sniegt tikai ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Par jomām, kas skar personiskās nemantiskās tiesības Civillikuma 356.1 panta izpratnē, aizgādņa piekrišana nav nepieciešama. Tādējādi tiek nodalīta aizgādņa un APLP pakalpojuma sniedzēja atbildība un kompetences jomas. Noteikumu projekta 26.punkts paredz, ka biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības direktoram. Biedrības direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi lēmumu tiesiskuma kontrolei paredzēta trīs pakāpju sistēma. Biedrības amatpersonas lēmumu apstrīd turpat biedrībā - biedrības vadītājam. Savukārt biedrības vadītāja lēmumu pārsūdz administratīvajā tiesā. Ņemot vērā, ka biedrībai ir deleģēts pārvaldes uzdevums, tad arī administratīvā procesa ietvaros tiesiskuma kontroli veic administratīvā tiesa.
Noteikumu projekta 27.punkts nosaka, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu pakalpojumu var saņemt no 2026. gada 1. janvāra. Šāds regulējums atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 59.punktam. Tāpat minētais likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu minētajām personu grupām var nodrošināt par saviem līdzekļiem. Noteikumu projekta 28.punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu Invaliditātes likuma 3.1 pantā, kas ļauj biedrībai apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļautos datus par invaliditāti, spēkā stāšanās dienai biedrībai ir tiesības ar personas piekrišanu izprasīt no VDEĀVK informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam un garīga rakstura traucējumu esamību. Tādējādi ar personas piekrišanu (ko persona noformē biedrībā izvērtējuma sarunas laikā) VDEĀVK un biedrība sazinās savstarpēji, bet neapgrūtina pašu personu ar vēršanos VDEĀVK pēc lēmuma noraksta.
Pielikumā esošais izvērtēšanas instruments "Personas vajadzību izvērtējums" ir izveidots, lai uzsāktu sarunu, kas palīdzētu biedrības sociālajam darbiniekam noteikt atbalsta nepieciešamību lēmumu pieņemšanā un saprast iespējamo atbalsta līmeni.
Noteikumu projekta 2.-6.punkts paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus.
Noteikumu projekta II nodaļa (7.-19.punkts) nosaka APLP pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Atbilstoši noteikumu projekta 7.punktā noteiktajam, pakalpojumu var saņemt pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta invaliditāte un personai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko apliecina personas vajadzību izvērtējums (pielikumā), un persona ir vērsta uz sadarbību. Attiecīgi jāizpildās visiem punktā minētajiem nosacījumiem - a) persona ir pilngadīga, b) tai ir noteikta invaliditāte, c) tai konstatēti garīga rakstura traucējumi, d) persona ir vērsta uz sadarbību un e) nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko konstatē pielikumā esošajā izvērtējumā.
Noteikumu 8.punkts nosaka, ka, lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas biedrībā un iesniedz iesniegumu. Iesniegumu var noformēt brīvā formā (taču tam jāsatur obligātās nepieciešamās noteikumu projekta 8.punktā norādītās ziņas) vai arī saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu pakalpojuma pieprasītājs varēs izmantot biedrības mājas lapā ievietoto iesnieguma paraugu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 10.punktu pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās par a)personas atbilstību invaliditātes statusam un b)pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību.
Saskaņā ar noteikumu projekta 11.punktā noteikto, ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav ievadīta pazīme par garīga traucējumu esamību un biedrības rīcībā nav datu par personas funkcionēšanas ierobežojuma veidu, persona pēc biedrības pieprasījuma iesniedz psihiatra izziņu, kas apliecina, ka personai ir garīga rakstura traucējumi. Šāds risinājums piemērojams tikai izņēmuma gadījumā. Tomēr saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegto informāciju un izmēģinājumprojekta laikā biedrības secināto, ir gadījumi, kad Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīme par personas funkcionālā traucējuma veidu nav ievadīta (piemēram, ja invaliditāte personai noteikta līdz 2012.gadam (kad nedarbojās informatīvā sistēma) un personai invaliditāte bija noteikta "uz mūžu", līdz ar to persona atkārtoti VDEĀVK nav vērsusies un šāda pazīme par funkcionālā ierobežojuma veidu sistēmā nav ievadīta. Noteikumu projekta 13.punkts paredz, ka, ja personai ir noteikts invaliditātes statuss un tai ir garīga rakstura traucējumi, biedrība veic personas vajadzību izvērtējumu (pielikumā) un konstatējot, ka personai pakalpojums nepieciešams un tā ir vērsta uz sadarbību, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: a) par pakalpojuma piešķiršanu vai b) par pakalpojuma piešķiršanu un personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai, ja beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums. Savukārt noteikumu projekta 14.punktā paredzēti pakalpojuma atteikuma iemesli: a) ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai b)vajadzību izvērtējumā (pielikumā) secināts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams.
Saskaņā ar noteikumu projekta 17.punktu pēc noteikumu projekta 13.punktā minētā lēmuma pieņemšanas biedrība slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – atbalsta persona). Līgums nosaka tiesiskās attiecības starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu un tas vienlaikus ir dokuments, kas tiek uzrādīts arī trešajām personām (piemēram, bankā, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, ārstniecības iestādes u.c.), jo attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tas ļauj pārliecināties, ka kopā ar atbalstāmo personu atnākusī persona ir biedrības darbinieks, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniedz pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā (kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 43.punkts). Noteikumu projekta 18.punkts un 19.punkts paredz gadījumus, kad APLP pakalpojums var uz laiku tikt pārtraukts (18.punkts) vai pilnībā izbeigts (19.punkts). Noteikumu projekta 18.punktā minētajos gadījumos pakalpojumu pārtraukt nav pienākums, taču biedrībai ir šādas tiesības, ja, piemēram, persona ir ievietota kādā no punkt'minētajām institūcijām (piemēram, slēgta tika ārstniecības iestādē brīdī, kad personai ir slimības saasinājums un faktiski brīva saruna ar personu konkrētajā situācijā nav iespējama, kā arī personai nav tādu aktivitāšu, kur konkrētajā brīdī būtu nepieciešams atbalsts), vai cita iemesla dēļ, kad pakalpojumu faktiski nodrošināt nav iespējams (piemēram, izmēģinājumprojekta laikā bija situācijas, kad persona periodiski mainīja tālruņa numuru un dzīvesvietu, un vairākas nedēļas biedrībai ar to nebija iespējams sazināties, taču, situācijai normalizējoties, persona pati ar biedrību atkal sazinājās un vēlējās turpināt saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju specifisko mērķa grupu, šādā situācijā uzreiz izbeigt pakalpojumu nebūtu samērīgi. Savukārt noteikumu projekta 19.punkts nosaka gadījumus, kad biedrībai ir pienākums pieņem administratīvo aktu par pakalpojuma izbeigšanu pilnībā.
Noteikumu projekta III nodaļa (20.-26.punkts) nosaka pakalpojuma piešķiršanas jomas, apjomu un atbalsta intensitātes līmeņus. Saskaņā ar noteikumu projekta 20.punktu personai pakalpojumu piešķir uz gadu. Tas ir optimāls laiks, lai sociāli jūtīgai personu grupai - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ļautu iegūt labākas lēmumu pieņemšanas prasmes, iemācītos un nostabilizētu konkrētus rīcības modeļus un izprastu savas rīcības sekas, nostabilizētu savu atbalsta loku, sakārtotu dažāda rakstura jautājumus. Noteikumu projekta 20.-22.punkts regulē pakalpojum piešķiršanas jomas, intensitātes līmeni un apjomu, kas tiek secināts pēc pielikumā esošā izvērtējuma veikšanas. Saskaņā ar 22.punktu personai krīzes situācijā var tikt piešķirtas papildu desmit stundas mēnesī. Saskaņā ar 23.punktu izbeidzoties lēmumā norādītajam pakalpojuma piešķiršanas termiņam, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti, veicot personas vajadzību izvērtējumu (pielikums). Tādējādi standarta situācijā persona pakalpojumu saņem vienu gadu (tas nav kalendārais gads, bet viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas individuālas personas lietā). Rindas kārtībā pakalpojumu var saņemt arī atkārtoti, bet pie atkārtotas piešķiršanas nepieciešams veikt jaunu pielikumā esošo vajadzību izvērtējumu, tāpat biedrība šādā situācijāa pieņems jaunu administratīvo aktu - lēmumu, kā arī tiks noslēgts jauns līgums starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu. Noteikumu projekta 24.punkts paredz, ka, ja persona saņem citus sociālos pakalpojumus, biedrība izvērtē esošo pakalpojumu saturu un sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā tikai tajos jautājumos, kuros persona nesaņem atbalstu jau piešķirto pakalpojumu ietvaros. Šāds regulējums paredzēts, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskos resursus, kā arī lai pašai personai būtu skaidrība, kurās jomās kādu profesionālo atbalstu tā saņem. Noteikumu projekta 25.punkts nosaka, ka ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar 20.punktā minētās jomas, pakalpojumu var sniegt tikai ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Par jomām, kas skar personiskās nemantiskās tiesības Civillikuma 356.1 panta izpratnē, aizgādņa piekrišana nav nepieciešama. Tādējādi tiek nodalīta aizgādņa un APLP pakalpojuma sniedzēja atbildība un kompetences jomas. Noteikumu projekta 26.punkts paredz, ka biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības direktoram. Biedrības direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi lēmumu tiesiskuma kontrolei paredzēta trīs pakāpju sistēma. Biedrības amatpersonas lēmumu apstrīd turpat biedrībā - biedrības vadītājam. Savukārt biedrības vadītāja lēmumu pārsūdz administratīvajā tiesā. Ņemot vērā, ka biedrībai ir deleģēts pārvaldes uzdevums, tad arī administratīvā procesa ietvaros tiesiskuma kontroli veic administratīvā tiesa.
Noteikumu projekta 27.punkts nosaka, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu pakalpojumu var saņemt no 2026. gada 1. janvāra. Šāds regulējums atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 59.punktam. Tāpat minētais likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu minētajām personu grupām var nodrošināt par saviem līdzekļiem. Noteikumu projekta 28.punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu Invaliditātes likuma 3.1 pantā, kas ļauj biedrībai apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļautos datus par invaliditāti, spēkā stāšanās dienai biedrībai ir tiesības ar personas piekrišanu izprasīt no VDEĀVK informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam un garīga rakstura traucējumu esamību. Tādējādi ar personas piekrišanu (ko persona noformē biedrībā izvērtējuma sarunas laikā) VDEĀVK un biedrība sazinās savstarpēji, bet neapgrūtina pašu personu ar vēršanos VDEĀVK pēc lēmuma noraksta.
Pielikumā esošais izvērtēšanas instruments "Personas vajadzību izvērtējums" ir izveidots, lai uzsāktu sarunu, kas palīdzētu biedrības sociālajam darbiniekam noteikt atbalsta nepieciešamību lēmumu pieņemšanā un saprast iespējamo atbalsta līmeni.
Sarunas mērķis ir izpētīt iespējas palīdzēt personai pieņemt apzinātus ikdienas lēmumus ar to atbalsta līmeni, kas nepieciešams, un neveikt nevajadzīgus ierobežojumus. Labāk, ja personu intervē vienatnē, tomēr tas ne vienmēr ir iespējams. Gadījumos, kad tas ir iespējams, asistentam/ radiniekam vai citai personai, kas ierodas vizītē, jālūdz atstāt biedrības darbinieku divatā ar personu. Ja tas nav iespējams (piemēram, personai ir problēmas ar komunikāciju un viņas pavadošā persona/ radinieks varētu labāk sniegt vajadzīgo personas gribas un izvēles interpretāciju, vai šī pavadošā persona/ radinieks ir personas likumīgais pārstāvis, vai persona pati lūdz, lai saruna notiktu šīs personas klātbūtnē), tas tiek piefiksēts veidlapas augšējā daļā. Komentāru sadaļā var izdarīt piezīmes, ja personas viedoklis par noteiktām pozīcijām atšķiras no pavadošās personas/ radinieka skatupunkta.
Gadījumos, kad personai ir ierobežota rīcībspēja, ir svarīgi pārbaudīt, kādās jomās un apmērā (Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā https://latvija.gov.lv)
Pēc izvērtēšanas biedrības darbinieks atzīmē ieteikumus pakalpojuma piešķiršanai (kas tālāk ir pamats biedrības amatpersonas šo noteikumu 13.punktā minētā lēmuma pieņemšanai – vēlamās atbalsta jomas, apjomu un līmeni, kāds būs nepieciešams lēmumu pieņemšanai, vai atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma atteikšanas kritērijus.
Izvērtējumā iekļautās jomas ir tās dzīves jomas, kurās izvērtējuma rezultātā tiks sniegts atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums.
Iekļautie jautājumi attiecas uz tipiskajiem lēmumiem, kas, balstoties uz atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātiem, personām ar GRT ir jāpieņem regulāri. Tomēr šie jautājumi var novest pie papildus jautājumiem, kuri var būt vairāk personalizēti un kurus var iekļaut sadaļā "cits".
Jautājumi tiek pārrunāti sarunas laikā ar personu, kur biedrības darbinieks vada sarunu, un persona pati novērtē sev nepieciešamā atbalsta līmeni (ja nepieciešams, ar biedrības darbinieka vai pavadošās personas/ radinieka palīdzību).
Personai nav obligāti jāatbild uz visiem jautājumiem (ja konkrētie jautājumi neattiecas uz personas dzīvi). Šajos gadījumos darbinieks komentāru sadaļā ievieto piezīmi “neattiecas”.
Ja jautājumi personai šķiet pārāk sarežģīti, tie jāmēģina pārformulēt vieglā valodā un, nepieciešamības gadījumā, jāsniedz kādi piemēri.
Komentāros būtu jāiekļauj papildus informācija, piemēram, kāds tieši atbalsts personai ir vajadzīgs šajā jautājumā.
Daži no jautājumiem varētu izcelt problemātiskas tēmas, piemēram, ja cilvēks domā, ka var, grib un ir gatavs pats pieņemt lēmumus, bet viņa atbalsta loks nav ļāvis viņam pieņemt šos lēmumus, vai domā, ka tas varētu nebūt droši (arī tam vajadzētu būt atzīmētam komentāru sadaļā).
Gadījumos, kad personai ir ierobežota rīcībspēja, ir svarīgi pārbaudīt, kādās jomās un apmērā (Valsts pārvaldes pakalpojumu portālā https://latvija.gov.lv)
Pēc izvērtēšanas biedrības darbinieks atzīmē ieteikumus pakalpojuma piešķiršanai (kas tālāk ir pamats biedrības amatpersonas šo noteikumu 13.punktā minētā lēmuma pieņemšanai – vēlamās atbalsta jomas, apjomu un līmeni, kāds būs nepieciešams lēmumu pieņemšanai, vai atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojuma atteikšanas kritērijus.
Izvērtējumā iekļautās jomas ir tās dzīves jomas, kurās izvērtējuma rezultātā tiks sniegts atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojums.
Iekļautie jautājumi attiecas uz tipiskajiem lēmumiem, kas, balstoties uz atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekta rezultātiem, personām ar GRT ir jāpieņem regulāri. Tomēr šie jautājumi var novest pie papildus jautājumiem, kuri var būt vairāk personalizēti un kurus var iekļaut sadaļā "cits".
Jautājumi tiek pārrunāti sarunas laikā ar personu, kur biedrības darbinieks vada sarunu, un persona pati novērtē sev nepieciešamā atbalsta līmeni (ja nepieciešams, ar biedrības darbinieka vai pavadošās personas/ radinieka palīdzību).
Personai nav obligāti jāatbild uz visiem jautājumiem (ja konkrētie jautājumi neattiecas uz personas dzīvi). Šajos gadījumos darbinieks komentāru sadaļā ievieto piezīmi “neattiecas”.
Ja jautājumi personai šķiet pārāk sarežģīti, tie jāmēģina pārformulēt vieglā valodā un, nepieciešamības gadījumā, jāsniedz kādi piemēri.
Komentāros būtu jāiekļauj papildus informācija, piemēram, kāds tieši atbalsts personai ir vajadzīgs šajā jautājumā.
Daži no jautājumiem varētu izcelt problemātiskas tēmas, piemēram, ja cilvēks domā, ka var, grib un ir gatavs pats pieņemt lēmumus, bet viņa atbalsta loks nav ļāvis viņam pieņemt šos lēmumus, vai domā, ka tas varētu nebūt droši (arī tam vajadzētu būt atzīmētam komentāru sadaļā).
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izmēģinājumprojekta ietvaros tika izskatīta iespēja atbalstītās lemtspējas institūtu integrēt kāda jau esoša tiesību aizsardzības mehānisma (aizgādnis) vai sociālā pakalpojuma ietvaros (piemēram, sociālais mentors, asistents pašvaldībā) u.c., tomēr tika secināts kā šāds sabiedrībā balstīts pakalpojums ir vispiemērotākais un efektīvākais
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Noteikumu projekts gatavots, balstoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta pirmās daļas 14.punktā doto deleģējumu Ministru kabinetam
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Apraksts
Noteikumu projekts sekmē ANO Konvencijas 12.panta saistību izpildi
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē sociālo pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts sekmē personu ar garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību īstenošanu un neatkarīgu dzīvi sabiedrībā.
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Izmēģinājumprojekta rezultāti liecināja, ka personu, kas saņēma APLP pakalpojumu, psihiskā veselība uzlabojās un kļuva stabilāka, piemēram, mazinājās trauksme un retāk bija nepieciešama stacionēšana.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts sekmē personu ar garīga rakstura traucējumiem cilvēktiesību ievērošanu
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Biedrība apstrādās personu ar invaliditāti datus, lai pārbaudītu atbilstību obligātajiem pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi