Anotācija (ex-ante)

Lai gan Latvija 2012.gadā tika veikta apjomīga rīcībspējas institūta reforma, lai virzītos uz ANO Konvencijas 12.panta izpildi, tomēr ANO Komiteja par personu ar invaliditāti tiesībām (turpmāk – ANO Komiteja) 2017.gada 31.augustā pēc Latvijas pirmā nacionālā ziņojuma par ANO Konvencijas īstenošanu publicēja Noslēguma piezīmes, kurās secināja, ka 2012.gadā veiktie Civillikuma grozījumi attiecībā uz rīcībspēju saglabā diskriminējošus nosacījumus, tostarp pagaidu aizgādnību un daļēju rīcībspēju, aicinot Latviju “atcelt Civillikumā ietvertās tiesību normas par aizvietoto lēmumu pieņemšanu un atjaunot rīcībspēju pilnā apjomā visām personām ar invaliditāti, izmantojot atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu, kas respektē personas autonomiju, gribu un izvēli.[Atsauce: UN Committee on the Rights of Persons with Disabilities. Concluding Observations in relation to the initial report of Latvia. No. CRPD/C/LVA/CO/1. 31 August 2017, para. 20-21. Pieejams: http://tbinternet.ohchr.org/_layouts/treatybodyexternal/Download.aspx?symbolno=CRPD%2fC%2fLVA%2fCO%2f1&Lang=en

Lai varētu izpildīt ANO Konvencijas 12.panta saistības un ANO Komitejas norādījumus, ir nepieciešams ieviest APLP pakalpojumu, kas nodrošina atbalstītās lēmumu pieņemšanas mehānismu un nepieciešamos pasākumus, lai personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošinātu tāda atbalsta pieejamību, kas tām nepieciešams, īstenojot savu rīcībspēju. Attiecīgi pakalpojums nepieciešams, lai sekmētu personu ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgu dzīvi sabiedrībā, vienlaikus respektējot  personas tiesības, gribu un izvēles.

Noteikumu projekta 1.punkts, atbilstoši deleģējumam, nosaka APLP pakalpojuma sniegšanas jomas, atbalsta intensitātes līmeņus un apjomu, kā arī pakalpojuma piešķiršanas, saņemšanas, finansēšanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību.

Noteikumu projekta 2.-6.punkts paredz tiesisko regulējumu par valsts budžeta piešķiršanas kārtību pakalpojuma nodrošināšanai un līdzekļu izlietojumu biedrībai „Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem „ZELDA””, kā arī nosaka valsts pārvaldes deleģējuma līguma nosacījumus.

Noteikumu projekta II nodaļa (7.-19.punkts) nosaka APLP pakalpojuma saņemšanas, piešķiršanas, pārtraukšanas un izbeigšanas nosacījumus un kārtību. Atbilstoši noteikumu projekta 7.punktā noteiktajam, pakalpojumu var saņemt  pilngadīga persona ar garīga rakstura traucējumiem, kurai noteikta invaliditāte un personai ir nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko apliecina personas vajadzību izvērtējums (​pielikumā), un persona ir vērsta uz sadarbību. Attiecīgi jāizpildās visiem punktā minētajiem nosacījumiem - a) persona ir pilngadīga, b) tai ir noteikta invaliditāte, c) tai konstatēti garīga rakstura traucējumi, d) persona ir vērsta uz sadarbību un e) nepieciešams atbalsts lēmumu pieņemšanā, ko konstatē pielikumā esošajā izvērtējumā. 
Noteikumu 8.punkts nosaka, ka, lai saņemtu pakalpojumu, persona vēršas biedrībā un iesniedz iesniegumu. Iesniegumu var noformēt brīvā formā (taču tam jāsatur obligātās nepieciešamās noteikumu projekta 8.punktā norādītās ziņas) vai arī saskaņā ar noteikumu projekta 9.punktu pakalpojuma pieprasītājs varēs izmantot biedrības mājas lapā ievietoto iesnieguma paraugu.
Saskaņā ar noteikumu projekta 10.punktu pēc personas iesnieguma saņemšanas biedrība Invaliditātes informatīvajā sistēmā pārliecinās par a)personas atbilstību invaliditātes statusam un b)pazīmi par garīga rakstura traucējumu esamību. 
Saskaņā ar noteikumu projekta 11.punktā noteikto, ja Invaliditātes informatīvajā sistēmā nav ievadīta pazīme par garīga traucējumu esamību un biedrības rīcībā nav datu par personas funkcionēšanas ierobežojuma veidu, persona pēc biedrības pieprasījuma iesniedz psihiatra izziņu, kas apliecina, ka personai ir garīga rakstura traucējumi. Šāds risinājums piemērojams tikai izņēmuma gadījumā. Tomēr saskaņā ar Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) sniegto informāciju un izmēģinājumprojekta laikā biedrības secināto, ir gadījumi, kad Invaliditātes informatīvajā sistēmā atzīme par personas funkcionālā traucējuma veidu nav ievadīta (piemēram, ja invaliditāte personai noteikta līdz 2012.gadam (kad nedarbojās informatīvā sistēma) un personai invaliditāte bija noteikta "uz mūžu", līdz ar to persona atkārtoti VDEĀVK nav vērsusies un šāda pazīme par funkcionālā ierobežojuma veidu sistēmā nav ievadīta. Noteikumu projekta 13.punkts paredz, ka, ja personai ir noteikts invaliditātes statuss un tai ir garīga rakstura traucējumi, biedrība veic personas vajadzību izvērtējumu (​pielikumā) un konstatējot, ka personai pakalpojums nepieciešams un tā ir vērsta uz sadarbību, pieņem vienu no šādiem lēmumiem: a) par pakalpojuma piešķiršanu vai b) par pakalpojuma piešķiršanu un personas uzņemšanu rindā pakalpojuma saņemšanai, ja beidzies pakalpojuma nodrošināšanai piešķirtais finansējums. Savukārt noteikumu projekta 14.punktā paredzēti pakalpojuma atteikuma iemesli: a) ja persona neatbilst pakalpojuma saņemšanas nosacījumiem vai b)vajadzību izvērtējumā (​pielikumā) secināts, ka pakalpojums personai nav nepieciešams.
Saskaņā ar noteikumu projekta 17.punktu pēc noteikumu projekta 13.punktā minētā lēmuma pieņemšanas biedrība slēdz līgumu ar pakalpojuma pieprasītāju un atbalsta personu lēmumu pieņemšanā (turpmāk – atbalsta persona). Līgums nosaka tiesiskās attiecības starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu un tas vienlaikus ir dokuments, kas tiek uzrādīts arī trešajām personām (piemēram, bankā, apmeklējot valsts vai pašvaldību iestādes, ārstniecības iestādes u.c.), jo attiecīgā pakalpojuma sniedzējam tas ļauj pārliecināties, ka kopā ar atbalstāmo personu atnākusī persona ir biedrības darbinieks, kas atbilstoši savai profesionālajai kompetencei sniedz pilngadīgai personai ar garīga rakstura traucējumiem atbalstu lēmumu pieņemšanā (kā to paredz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 1.panta 43.punkts). Noteikumu projekta 18.punkts un 19.punkts paredz gadījumus, kad APLP pakalpojums var uz laiku tikt pārtraukts (18.punkts) vai pilnībā izbeigts (19.punkts). Noteikumu projekta 18.punktā minētajos gadījumos pakalpojumu pārtraukt nav pienākums, taču biedrībai ir šādas tiesības, ja, piemēram, persona ir ievietota kādā no punkt'minētajām institūcijām (piemēram, slēgta tika ārstniecības iestādē brīdī, kad personai ir slimības saasinājums un faktiski brīva saruna ar personu konkrētajā situācijā nav iespējama, kā arī personai nav tādu aktivitāšu, kur konkrētajā brīdī būtu nepieciešams atbalsts), vai cita iemesla dēļ, kad pakalpojumu faktiski nodrošināt nav iespējams (piemēram, izmēģinājumprojekta laikā bija situācijas, kad persona periodiski mainīja tālruņa numuru un dzīvesvietu, un vairākas nedēļas biedrībai ar to nebija iespējams sazināties, taču, situācijai normalizējoties, persona pati ar biedrību atkal sazinājās un vēlējās turpināt saņemt pakalpojumu. Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju specifisko mērķa grupu, šādā situācijā uzreiz izbeigt pakalpojumu nebūtu samērīgi. Savukārt noteikumu projekta 19.punkts nosaka gadījumus, kad biedrībai ir pienākums pieņem administratīvo aktu par pakalpojuma izbeigšanu pilnībā.

Noteikumu projekta III nodaļa (20.-26.punkts) nosaka pakalpojuma piešķiršanas jomas, apjomu un atbalsta intensitātes līmeņus. Saskaņā ar noteikumu projekta 20.punktu personai pakalpojumu piešķir uz gadu. Tas ir optimāls laiks, lai sociāli jūtīgai personu grupai - cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ļautu iegūt labākas lēmumu pieņemšanas prasmes, iemācītos un nostabilizētu konkrētus rīcības modeļus un izprastu savas rīcības sekas, nostabilizētu savu atbalsta loku, sakārtotu dažāda rakstura jautājumus. Noteikumu projekta 20.-22.punkts regulē pakalpojum piešķiršanas jomas, intensitātes līmeni un apjomu, kas tiek secināts pēc pielikumā esošā izvērtējuma veikšanas. Saskaņā ar 22.punktu personai krīzes situācijā var tikt piešķirtas papildu desmit stundas mēnesī. Saskaņā ar 23.punktu izbeidzoties lēmumā norādītajam pakalpojuma piešķiršanas termiņam, pakalpojumu var piešķirt atkārtoti, veicot personas vajadzību izvērtējumu (​pielikums). Tādējādi standarta situācijā persona pakalpojumu saņem vienu gadu (tas nav kalendārais gads, bet viens gads no lēmuma pieņemšanas dienas individuālas personas lietā). Rindas kārtībā pakalpojumu var saņemt arī atkārtoti, bet pie atkārtotas piešķiršanas nepieciešams veikt jaunu pielikumā esošo vajadzību izvērtējumu, tāpat biedrība šādā situācijāa pieņems jaunu administratīvo aktu - lēmumu, kā arī tiks noslēgts jauns līgums starp biedrību, atbalstāmo personu un atbalsta personu. Noteikumu projekta 24.punkts paredz, ka, ja persona saņem citus sociālos pakalpojumus, biedrība izvērtē esošo pakalpojumu saturu un sniedz atbalstu lēmumu pieņemšanā tikai tajos jautājumos, kuros persona nesaņem atbalstu jau piešķirto pakalpojumu ietvaros. Šāds regulējums paredzēts, lai maksimāli efektīvi izmantotu publiskos resursus, kā arī lai pašai personai būtu skaidrība, kurās jomās kādu profesionālo atbalstu tā saņem. Noteikumu projekta 25.punkts nosaka, ka ja personai ir ierobežota rīcībspēja, tajā rīcībspējas ierobežojuma apjomā, kas skar 20.punktā minētās jomas, pakalpojumu var sniegt tikai ar aizgādņa rakstisku piekrišanu. Par jomām, kas skar personiskās nemantiskās tiesības Civillikuma 356.¹ panta izpratnē, aizgādņa piekrišana nav nepieciešama. Tādējādi tiek nodalīta aizgādņa un APLP pakalpojuma sniedzēja atbildība un kompetences jomas. Noteikumu projekta 26.punkts paredz, ka biedrības amatpersonas izdoto administratīvo aktu un faktisko rīcību var apstrīdēt biedrības direktoram. Biedrības direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Tādējādi lēmumu tiesiskuma kontrolei paredzēta trīs pakāpju sistēma. Biedrības amatpersonas lēmumu apstrīd turpat biedrībā - biedrības vadītājam. Savukārt biedrības vadītāja lēmumu pārsūdz administratīvajā tiesā. Ņemot vērā, ka biedrībai ir deleģēts pārvaldes uzdevums, tad arī administratīvā procesa ietvaros tiesiskuma kontroli veic administratīvā tiesa.
Noteikumu projekta 27.punkts nosaka, ka personas ar garīga rakstura traucējumiem un III invaliditātes grupu pakalpojumu var saņemt no 2026. gada 1. janvāra. Šāds regulējums atbilst Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma pārejas noteikumu 59.punktam. Tāpat minētais likums nosaka, ka līdz 2026. gada 1. janvārim pašvaldība atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu minētajām personu grupām var nodrošināt par saviem līdzekļiem. Noteikumu projekta 28.punkts nosaka, ka līdz attiecīgu grozījumu Invaliditātes likuma 3.¹ pantā, kas ļauj biedrībai apstrādāt Invaliditātes informācijas sistēmā iekļautos datus par invaliditāti, spēkā stāšanās dienai biedrībai ir tiesības ar personas piekrišanu izprasīt no VDEĀVK informāciju par personas atbilstību invaliditātes statusam un garīga rakstura traucējumu esamību. Tādējādi ar personas piekrišanu (ko persona noformē biedrībā izvērtējuma sarunas laikā) VDEĀVK un biedrība sazinās savstarpēji, bet neapgrūtina pašu personu ar vēršanos VDEĀVK pēc lēmuma noraksta.
Pielikumā esošais izvērtēšanas instruments "Personas vajadzību izvērtējums" ir izveidots, lai uzsāktu sarunu, kas palīdzētu biedrības sociālajam darbiniekam noteikt atbalsta nepieciešamību lēmumu pieņemšanā un saprast iespējamo atbalsta līmeni.