Anotācija (ex-ante)

Šobrīd profesionālās ievirzes izglītībā sportā nav ārējā normatīvā akta, kas regulētu valsts, pašvaldību vai privātpersonu dibināto profesionālās izglītības iestāžu vienotu redzējumu un pieeju profesionālās ievirzes izglītības programmu sportā īstenošanā. PIL Pārejas noteikumu 42. punkta 18. apakšpunkts noteic, ka Ministru kabinetam līdz 2023. gada 31. decembrim jāapstiprina profesionālās ievirzes izglītības standarts.
 

Projekts nosaka valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā (turpmāk – standarts). Standartā ietverti profesionālās ievirzes izglītības sporta jomā (turpmāk – profesionālās ievirzes izglītības programma) stratēģiskie mērķi, galvenie uzdevumi, izglītības programmu obligātais saturs, kā arī profesionālās kompetences vērtēšanas pamatprincipi un kārtība. Projektā ir ietvertas normas, kuras profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādes jau ilggadīgi ir ieviesušas un akceptējušas savā darbībā. Projekts neparedz būtiskas izmaiņas attiecībā uz izglītības programmas obligāto saturu, īstenošanas ilgumu un apjomu.

Projekta II nodaļa nosaka profesionālās ievirzes izglītības programmu stratēģiskos mērķus un galvenos uzdevumus, kas sasaucas ar Izglītības attīstības pamatnostādņu 2021.‒2027. gadam 2. mērķa “Mūsdienīgs, kvalitatīvs un uz darba tirgū augsti novērtētu prasmju attīstīšanu orientēts izglītības piedāvājums” un 4. mērķa “Ilgtspējīga un efektīva izglītības sistēmas un resursu pārvaldība” sasniedzamajiem rezultātiem.
Viens no Izglītības attīstības pamatnostādņu kontekstā būtiskiem sporta politikas virzieniem, kas ietverts Sporta politikas pamatnostādnēs 2021.‒2027. gadam, ir bērnu un jauniešu sports. Jaunatnes sporta izglītībā galvenais jautājums ir atbalsts profesionālās ievirzes sporta attīstībai, sporta talantu ievērošana un attīstība, piedāvājot profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanas kvalitātes pilnveides iespējas, pārdomātu sportistu sagatavošanas sistēmu (pēc profesionālās ievirzes sporta izglītības apguves).
Profesionālās ievirzes izglītību sportā nodrošina līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, īstenojot  profesionālās ievirzes izglītības programmu ar kodu  20V 813 00 1 (projektā un turpmāk tekstā – izglītības programma 20V) vai  profesionālās ievirzes izglītības programmu ar kodu 30V 813 00 1 (projektā un turpmāk tekstā – izglītības programma 30V). Programmas kodā: 1. un 2. cipars  - norāda uz izglītības pakāpi; burts “V” – uz izglītības programmas veidu (profesionālās ievirzes izglītības programma); 3. – 7. cipari - uz programmas grupu un kopu “Sports”; 8.cipars – uz programmas īstenošanas formu “Klātiene”.
 
Lai nodrošinātu izvirzīto profesionālās ievirzes izglītības programmu stratēģisko mērķu sasniegšanu un galveno uzdevumu īstenošanu, Projekta III nodaļa nosaka profesionālās ievirzes izglītības programmu sportā obligāto saturu, ko veido izglītības programmās 20V pamatdaļa, kas  ir 90 % no kopējā apjoma, bet izglītības programmās 30V – 85% no kopējā apjoma. Savukārt mainīgā daļa izglītības programmās 20V ir 10 % no kopējā apjoma, bet izglītības programmās 30V – 15% no kopējā apjoma. Mainīgās daļas pamatā ir  individualizētais saturs  atbilstoši sporta veida specifikai, kas ietver personalizēto mācību saturu, kas nav aprakstīts satura programmas pamatdaļā un optimāli atbilst izglītojamā (sportista) izaugsmes priekšnosacījumiem, orientēts uz personisko mērķu sasniegšanu, ievērojot izglītojamā kvalifikācijas (esošo sportisko rezultātu) līmeni un talanta potenciālu, veselības stāvokli, mācību treniņu procesa posma mērķus, uzdevumus.
Projekts nosaka profesionālās ievirzes izglītības programmas apguves klātienes pamatformu. Attālinātās mācības ir tiesības organizēt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem par attālināto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību.
Atbilstoši izvēlētajam sporta veidam ir definētas attiecīgas izglītības programmas ar noteiktu izglītības programmas kodu, izglītības programmu īstenošanas ilgumu gados un izglītības programmas apjomu mācību stundās, kas īstenojamas noteiktajā programmas īstenošanas ilgumā. Izglītības programmas 30V ar īstenošanas ilgumu 3 gadi, pārsvarā īsteno līdztekus vidējai izglītībai nelielas sporta skolas reģionos, jo izglītojamie pēc vidusskolas beigšanas turpina mācības citviet Latvijā un sava reģiona sporta skolā mācības vairs nevar turpināt. Trīsgadīgā izglītības programma 30V programma sporta meistarības pilnveides grupās (SMP-1 līdz SMP-3) domāta šādiem izglītojamajiem, lai viņiem varētu izsniegt valsts atzītu apliecību par profesionālās ievirzes izglītības apguvi un iespēju turpināt mācības augstākās sporta izglītības programmās. Izglītības programmas 30V ar īstenošanas ilgumu 4 gadi sporta meistarības pilnveides un augstākās sporta meistarības grupās (SMP-1 līdz ASM) īsteno līdztekus vidējai izglītībai un gadu pēc vidējās izglītības apguves, lai nodrošinātu talantīgākajiem izglītojamajiem iespēju pilnveidot sportisko meistarību, turpinot treniņus un dalību valsts līmeņa un starptautiskajās sacensībās, un iespēju turpināt mācības augstākās sporta izglītības programmās. Izglītības iestādes vadītājs apstiprina mācību plānu ar kopējo mācību stundu skaitu mēnesī un mācību gadā.
Profesionālās ievirzes izglītības programmas “Dalība sacensībās” un “Mācību treniņu nometne” ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu var tikt īstenota ārpus profesionālās ievirzes izglītības programmā noteiktā mācību gada ilguma.
Projektā noteiktas specifiskas prasības valsts dibinātai vispārējās izglītības iestādei (Murjāņu Sporta ģimnāzija), kas ir tiesīga izstrādāt un īstenot profesionālās ievirzes izglītības programmas, kurās prasības attiecībā uz izglītojamo vecumu un skaitu un kontaktstundu skaitu mācību treniņu grupās nosaka Izglītības un zinātnes ministrija un kas atšķiras no šajos noteikumos 4., 5, 6. un 7. punktā noteiktajām prasībām un Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumu Nr.885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” prasībām attiecībā uz izglītojamo vecumu un skaitu un kontaktstundu skaitu mācību treniņu grupās.
Murjāņu sporta ģimnāzijā (MSĢ) tiek realizētas profesionālās ievirzes izglītības programmas 30V ar atšķirīgu stundu skaitu, izglītojamo vecumu un skaitu grupās, kā arī atšķirīgiem kontrolnormatīviem un specifiskām prasībām iepriekšējai sagatavotībai un paaugstinātai slodzei atbilstošam veselības stāvoklim, komplektējot klases/grupas. Ievērojot Sporta likuma 4.panta sesto daļu, MSĢ ir noteikta specializācija šādos sporta veidos: vieglatlētika, kamaniņu sports, riteņbraukšana, handbols, volejbols, airēšana, smaiļošana un kanoe airēšana, paredzot, ka sporta veidu – profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu īstenošanā jāievēro mācību treniņu grupu nosacījumi attiecībā uz audzēkņu skaitu un maksimālo stundu skaitu nedēļā, kas noteikti ar Izglītības un Zinātnes ministrijas 2019.gada 19.septembrī izdotā rīkojuma “Par Murjāņu sporta ģimnāzijas specializāciju sporta veidos” pielikumu.  Minētās izglītības programmas izstrādātas sadarbībā ar MSĢ realizēto sporta veidu valstī atzītajām federācijām saskaņā ar Sporta likuma 4.panta sesto daļu iepriekšminēto Izglītības un zinātnes ministrijas rīkojumu  un licencētas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Murjāņu sporta ģimnāzija ir Latvijā vienīgā šāda veida vispārējās izglītības iestāde, kuras mērķi un uzdevumi – saistīti ar augstu sasniegumu sportu – noteikti tās nolikumā, kas  apstiprināts ar iestādes dibinātāja – Izglītības un zinātnes ministrijas 2007.gada 9.marta rīkojumu Nr. 206 “Par Murjāņu sporta ģimnāzijas nolikuma apstiprināšanu” un Izglītības un zinātnes ministrijas 2009.gada 29.decembra rīkojumu Nr.552 (grozījumiem šajā nolikumā). Divas mācību treniņu nodarbības dienā ir saskaņotas ar vispārējās izglītības programmu stundu sarakstu un konsultācijām, atbilstoši sportam paaugstinātas slodzes apstākļos  pielāgots režīms internātā un uzturs, pielāgota vispārējās izglītības programmu mācību satura apguve starptautisku mācību treniņu nometņu un sacensību laikā, ņemot vērā, ka izglītojamie ir dažādu vecuma grupu Latvijas izlašu dalībnieki/kandidāti.
Izglītojamo uzņemšanā, pārcelšanā un atskaitīšanā tiek ņemts vērā PIL 27.panta devītajā daļā noteiktais, ka prasības uzņemšanai profesionālās ievirzes izglītības programmā tiek noteiktas attiecīgajā profesionālās ievirzes izglītības programmā un Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumi Nr.220 “Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām”, kas cita starpā noteic, ka izglītības iestāde ir tiesīga noteikt izglītojamo uzņemšanas prasības, ņemot vērā profesionālās ievirzes izglītības programmas specifiku.
Projektā nav iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz mācību programmu izstrādi un īstenošanu, kuri ir noteikti PIL 25.panta otrajā daļā (profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju). Atbilstoši IL 14.panta 19.apakšpunktam, profesionālās ievirzes izglītības standartā nav jāietver šo standartu prasībām atbilstoši izglītības programmu paraugi.

IV nodaļa nosaka izglītojamā profesionālās kompetences jeb mācību snieguma vērtēšanas pamatprincipus un kārtību. Profesionālās ievirzes izglītības programmas saturā iekļauto zināšanu, prasmju, attieksmju un kompetenču apguves vērtēšanas pamatprincipi ir šādi: atklātības un skaidrības princips; prasmju vai praktiskuma princips; sistēmiskuma princips; metodiskās daudzveidības princips; objektivitātes princips; vērtējuma obligātuma princips; izaugsmes princips. Projektā noteikti arī mācību sasniegumu vērtēšanas veidi: formatīvā un diagnosticējošā vērtēšana.
Formatīvajā vērtēšanā ar vērtējumu “ieskaitīts” (“i”) vai “neieskaitīts” (“ni”) izsaka mācību sasniegumus, kuri novērtē izglītojamo iesaisti mācību procesā vai paveiktā apjomu atbilstoši izvirzīto mācību mērķu sasniegšanai atkarībā no tā, vai izglītojamā uzrādītie mācību rezultāti kontrolnormatīvu un rezultativitātes kritēriju izpildē atbilst vai neatbilst izglītības iestādes noteiktajam līmenim.
Saskaņā  ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumos Nr.885 “Kārtība, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas” noteikto “kontrolnormatīvi – attiecīgā sporta veida federācijā apstiprināts, noteiktam grupas kvalifikācijas līmenim atbilstošs fiziskās sagatavotības testu komplekss un tā izpildes kritērij”). Minēto noteikumu 1.pielikums nosaka profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāžu mācību treniņu grupu  rezultativitātes kritērijus sportā.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023.gada 2.maija noteikumiem Nr.220 “Noteikumi par uzņemšanas kārtību profesionālās izglītības programmās un atskaitīšanu no tām”, 17.1.apakšpunktā noteikto: “17. Profesionālās ievirzes izglītības programmā izglītojamo ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu pārceļ profesionālās ievirzes izglītības programmas nākamajā klasē vai grupā, ja izglītojamais izpildījis valsts profesionālās ievirzes izglītības standartā un profesionālās ievirzes izglītības programmā noteiktās prasības un apguvis izglītības saturu atbilstoši šādām prasībām: 17.1. profesionālās ievirzes sporta izglītības programmā izpildījis normatīvajā aktā par kārtību, kādā valsts finansē profesionālās ievirzes sporta izglītības programmas, noteiktos rezultativitātes kritērijus mācību treniņu grupas kvalifikācijas līmeņa noslēgumā;”.
Mācību vērtēšanas principi ir jāievēro visā mācību procesā – no mācību uzsākšanas līdz absolvēšanai.
Vienlaikus Projekts paredz, ka atbilstoši vērtēšanas pamatprincipiem un vērtēšanas veidiem, izglītības iestāde patstāvīgi izstrādā vērtēšanas kārtību, t.sk. nosakot vērtēšanas mērķi, tās vietu mācību procesā, pārbaudījumu apjomu un skaitu, vērtējuma izteikšanas veidu, izglītojamā vecāku vai tā likumisko pārstāvju informēšanas kārtību, apzīmējuma “nv” (nav vērtējuma) izmantošanas gadījumu.
Lai nodrošinātu profesionālās ievirzes izglītības pēctecību izglītojamo pārejai uz augstākas kvalifikācijas mācību treniņu grupu, ja izglītojamā izglītības programmas 20V noslēgums nesakrīt ar pamatizglītības programmas noslēgumu un izglītojamais ir izpildījis augstākas mācību treniņu grupas rezultativitātes kritērijus un ir izteicis vēlmi turpināt mācības nākamajā profesionālās izglītības pakāpē, izglītības iestāde, pamatojoties uz izglītojamā likumiskā pārstāvja iesniegumu un ar izglītības iestādes vadītāja rīkojumu, var pieņemt lēmumu par izglītojamā iespēju turpināt mācības nākamajā profesionālās izglītības pakāpē (mācību treniņu grupas kvalifikācijas līmenī).

V nodaļā “Noslēguma jautājumi” saskaņā ar Projekta 21.punktā noteikto Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2024. gada 31. augustam izstrādā vadlīnijas profesionālās ievirzes izglītības programmas sportā  izstrādē un noformēšanā un saskaņā ar 22.punktā noteikto līdz 2025.gada 31.augustam izglītības iestādēm jānodrošina izglītības programmu atbilstība Projektā noteiktajām prasībām.
 

Līdz šim nav izstrādātas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu izstrādes un noformēšanas vadlīnijas.
 

Lai sniegtu atbalstu profesionālās ievirzes izglītības iestādēm izglītības programmu izstrādē un noformēšanā, Izglītības un zinātnes ministrija līdz 2024.gada 31.augustam sadarbībā ar sporta jomas speciālistiem izstrādās vadlīnijas profesionālās ievirzes sporta izglītības programmu izstrādē un noformēšanā.