Anotācija

Ar Ministru kabineta 2024.gada 17.decembra noteikumiem Nr.873 "Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumos Nr.175 "Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi"" (sk. 5. un 7.punktu) ir pārskatītas un paplašinātas tiesības ārsta palīgiem (feldšeriem), māsām un vecmātēm izrakstīt zāļu recepti. Šis regulējums šobrīd nav salāgots ar Noteikumos Nr.555 ietverto regulējumu attiecībā uz ārsta palīgu (feldšeru), māsu un vecmāšu tiesībām izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces. 

Stratēģijas 3.3.1.2.1.pasākums paredz līdz 2025.gada 31.martam veikt grozījumus Noteikumos Nr.555, nosakot darba samaksas proporcijas veidošanas principus, grozījumos neparedzot ietekmi uz valsts budžetu. Problēma primāri saistīta ar to, ka ārstniecības personu darba samaksas palielināšanas gadījumā ārstniecības iestāžu vidējā darba samaksa pieaug proporcionāli valsts budžeta piešķīrumam, savukārt nav paredzēts mehānisms, kā nodrošināt, ka darba samaksa tiek palielināta tieši zemākās darba samaksas saņēmējiem ārstniecības iestādēs, un darba samaksas palielinājums nav izmantots, lai palielinātu darba samaksu jau pašlaik augstā līmenī atalgotām ārstniecības personām, ar to kropļojot arī konkurenci par cilvēkresursiem ārstniecības iestāžu starpā.

Ievērojot minēto, Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 "Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība"" (turpmāk - Noteikumu projekts) paredz:
1) atbilstoši Ministru kabinetā pieņemtajām izmaiņām normatīvajos aktos par recepšu izrakstīšanas kārtību precizēt regulējumu attiecībā uz ārsta palīgu (feldšeru), māsu un vecmāšu tiesībām izrakstīt ambulatorajai ārstēšanai paredzētās no valsts budžeta līdzekļiem kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces (Noteikumu projekta 1.punkts). 
Detalizēts skaidrojums par izmaiņām attiecībā uz tiesību paplašināšu ārsta palīgiem (feldšeriem), māsām un vecmātēm zāļu recepšu izrakstīšanā pieejams šeit: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/5174f271-6530-479e-a584-0ed39952ea82. 

2) noteikt ārstniecības iestādēs, kuras sniedz valsts apmaksātus stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, nodarbināto ārstniecības personu darba samaksas proporcijas veidošanas principus (Noteikumu projekta 2. un 3.punkts). 
Lai nodrošinātu pārredzamu, taisnīgu un pakāpenisku darba samaksas pieaugumu ārstniecības personām un racionalizētu algas visā veselības aprūpes sektorā, tiek paredzēti vienoti principi atalgojuma noteikšanai, ieviešot atalgojuma modeli, kas ļauj nodrošināt atalgojuma pieaugumu, kā arī mazināt mainīgās daļas proporciju kopējā atalgojumā.
Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības prasība ir nodrošināt, ka ārsta atalgojums veselības aprūpes pakalpojumu tarifos būtu trīs reizes lielāks par tautsaimniecībā nodarbināto vidējo atalgojumu. Ievērojot to, Noteikumu projekta mērķis ir panāk, ka algu palielinājums netiek novirzīts tām algām, kuras jau ir trīs reizes lielākas par tautsaimniecībā nodarbināto vidējo atalgojumu. Vienlaikus, lai veicinātu tieši mazo algu mērķtiecīgu palielinājumu, Noteikumu projekts nosaka, ka ārstniecības personām, kuras sniedz valsts apmaksātus stacionārās veselības aprūpes pakalpojumus, darba samaksas palielināšanai primāri sasniedzamie griesti ir vismaz divas valstī strādājošo gada mēneša vidējās darba samaksas apmērs.

Analizējot pieejamos datus par ārstniecības personu faktisko darba samaksu, redzams, ka darba samaksas apmērs variē starp ārstniecības iestādēm un ārstniecības personu grupām, līdz ar to nepieciešamas izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai papildu piešķirtais valsts budžeta finansējums ārstniecības personu darba samaksas palielinājumam tiktu pamatoti un mērķtiecīgi sadalīts un efektīvi novirzīts paredzētajam mērķim – zemākās darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām, kas ir iesaistītas valsts apmaksāto stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā visā nozarē. Nosakot ārējā normatīvajā aktā nosacījumus atalgojuma palielināšanai, ārstniecības iestādei ārējais normatīvais regulējums ir saistošs un tas ir jāievēro, tāpēc  nav nepieciešama šo prasību iekļaut līgumā starp Nacionālo veselības dienestu un stacionārajām ārstniecības iestādēm. Šāda pieeja ieviesta no 2025.gada Nacionālā veselības dienesta pēc vienota parauga noslēgtajos jaunajos līgumos ar visām ārstniecības iestādēm, kurā netiek atkārtotas ārējos normatīvos aktos noteiktās prasības.

Papildus norādāms, ka nosacījumi darba samaksas palielināšanai papildu piešķirtā valsts budžeta finansējuma gadījumā ietekmē ne tikai Nacionālā veselības dienesta un ārstniecības iestāžu savstarpējo norēķinu kārtību, bet arī ārstniecības iestāžu darbinieku atalgojumu, tādējādi primāri ir nosakāmi ārējos normatīvajos aktos. 
Nacionālais veselības dienests atbilstoši kompetencei uzrauga tā administrēšanā nodoto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārstniecības iestādēs un pārbauda no valsts budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas iespējas, to sniegšanas pamatotību un atbilstību līgumam ar dienestu (sk. Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumu Nr.850 “Nacionālā veselības dienesta nolikums” 3.2. un 4.6.apakšpunkts). Līdz ar to Noteikumu projekts paredz - kompetences ietvaros veicot uzraudzības darbības ārstniecības iestādēs par papildu piešķirtā finansējuma izlietojuma atbilstību normatīvo aktu prasībām un konstatējot, ka ārstniecības iestāde pārbaudītajā periodā neievēro Noteikumu Nr.555 153.⁴ punktā noteikto kārtību papildu piešķirtā finansējuma izlietošanai, Nacionālais veselības dienests:
- uzdos ārstniecības iestādei nekavējoties novērst turpmāko nepamatoto piešķirtā finansējuma izlietojumu, novirzot finansējumu darba samaksas palielināšanai tām ārstniecības personām, kas atbilst Noteikumu Nr.555 153.⁴ punktā noteiktajiem kritērijiem;
- uzdos ārstniecības iestādei atmaksāt to finansējuma daļu, kas pārbaudītajā periodā piešķirta, neievērojot Noteikumu Nr.555 153.⁴ punktā noteikto.

Pamatojoties uz nepieciešamību racionalizēt algas visā veselības aprūpes sektorā, tika analizētas iespējas sistēmisku uzlabojumu veikšanai, lai ieviestu vienotus principus atalgojuma pieauguma noteikšanai. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projektā noteiktie principi darba samaksas pieauguma noteikšanai attiecināmi uz stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, jo darba samaksa par ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem ir samaksa par gadījumu (veiktajām manipulācijām), līdz ar to ambulatorajā sektorā atalgojuma aprēķina principi jau paredz vienotus nosacījumus, kas ļauj nodrošināt taisnīgu un pakāpenisku darba samaksas pieaugumu, kā arī šāda atalgojuma palielināšanas proporcionālā pieeja būtu grūti administrējama. Šādi atalgojuma palielinājuma principi būtu attiecināmi uz stacionāro veselības aprūpi, kas finansiālā izteiksmē ir aptuveni 40 % no kopējā finansējuma valsts apmaksātajā veselības aprūpē jeb 676,0 milj. euro no 1 662,2 milj. euro, savukārt tie nebūtu attiecināmi uz sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, kas finansiālā izteiksmē ir aptuveni 22 % no kopējā finansējuma valsts apmaksātajā veselības aprūpē jeb  363,32 milj. euro no 1 662,2 milj. euro.
Neievērojot proporcijas principus, kad tiek sadalīti papildu piešķirtie valsts budžeta līdzekļi darba samaksas palielināšanai ārstniecības personām stacionārajās ārstniecības iestādēs, pastāv risks, ka darba samaksas pieaugums vienai ārstniecības personu grupai būtiski atpaliks no tā, ko saņem darbinieki citās slimnīcas struktūrvienībās vai citās profesiju grupās, tas stimulēs darbiniekus apsvērt darba vietas maiņu. Ievērojot minēto, lai nezaudētu veselības darbaspēku slimnīcās, ir nepieciešams līdzsvaros atalgojuma pieaugums visām nodarbināto kategorijām, īpaši ārstniecības personām, kuras saņem izteikti zemāku atalgojumu, salīdzinājumā ar nepamatoti pārmaksātajām algām atsevišķām ārstniecības personām.
Līdz ar to, lai veicinātu atbilstošu cilvēkresursu piesaisti un noturēšanu veselības aprūpes sistēmā kopumā un ārstniecības iestādēs saskaņā ar iestāžu definētajiem mērķiem pakalpojumu sniegšanā, nodrošinot augstas veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, kritiski svarīgi ilgtermiņā veidot tādu veselības aprūpes pakalpojuma apmaksas modeli, kas motivē ārstniecības iestādes veidot pilnvērtīgu personāla komandu, nevis koncentrēt pieejamos finanšu resursus tikai uz atsevišķu speciālistu piesaisti un noturēšanu. Ņemot vērā minēto, Noteikumu projekts ļaus nodrošināt, ka visā sektorā primāri līdzekļi tiek novirzīti zemākās algas palielināšanai, kā arī to, ka proporcionāli palielinās pamatalgas īpatsvars un mazinās atalgojuma mainīgās daļas proporcija kopējā atalgojumā.