Anotācija

MI var nodrošināt būtiskas konkurētspējas priekšrocības un veicināt sabiedrībai un videi labvēlīgus rezultātus. Turklāt MI virza inovācijas, tā pielietošana paaugstina produktivitāti, padarot to par stratēģisku prioritāti arī Latvijas socioekonomiskajā kontekstā. Koncentrēšanās uz MI attīstību un integrāciju ir būtiska ne tikai ekonomisko ieguvumu dēļ, bet arī, lai piedāvātu risinājumus tādās jomās kā veselības aprūpe, izglītība un mācības, sabiedriskā drošība un aizsardzība, kiberdrošība, valsts pārvaldes efektivitāte un sabiedrisko pakalpojumu kvalitāte, infrastruktūras pārvaldība, enerģētika, transports un loģistika, kā arī klimata pārmaiņu mazināšana.

Vienlaikus, jāņem vērā ar MI pielietojumiem saistās vairāki riski:
a) MI sistēmām kļūstot par būtisku sastāvdaļu tādās nozarēs kā veselības aprūpe, finanšu sektors un valsts pārvalde, tās rada riskus, kas jāņem vērā valsts politikā. Neapzināta nepareiza izmantošana, ko izraisa kļūdas apmācībā vai aizspriedumi datos, var radīt neprecīzus vai diskriminējošus rezultātus, īpaši ietekmējot neaizsargātās sabiedrības grupas;
b) Vienlaikus MI risinājumi var tikti izmantoti tīšiem uzbrukumiem, piemēram, datu bojāšanai un manipulācijām, kas var apdraudēt pakalpojumus, datu drošību un sabiedrības uzticību. Pieaugot MI pielietojumam sabiedrībai būtiskos un kritiskos procesos un ar to saistīto risku ietekmei, ir jānodrošina nacionālās spējas pārvaldīt ar MI saistītos riskus, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizstāvību.

Ir svarīgi veidot atbalstošu vidi drošu un uzticamu MI lietojumu attīstībai, aprobācijai un ieviešanai, kas sekmēs straujāku inovāciju ieviešanu nozarēs, tādējādi uzlabojot gan pakalpojumu kvalitāti, gan sniegšanas efektivitāti, kā arī vienlaikus radīs priekšnosacījumus eksportspējīgu produktu, pakalpojumu un zināšanu attīstībai.

Atsevišķa uzmanība jāpievērš mākslīgā intelekta riskiem un iespējām sektoros un jāsekmē nozaru kompetenču stiprināšana mākslīgā intelekta jomā, piemēram, nākotnē attīstot SIA “Latvijas Digitālās veselības centrs” arī kā mākslīgā intelekta kompetences centru veselības nozarē.

Pašreiz Latvijā darbojas aktīva ekosistēma mākslīgā intelekta jomas ekosistēma - pastāv iestrādes gan universitātēs, gan uzņēmumos, gan valsts iestādēs, kā arī ir iesaistītas asociācijas, tomēr iztrūkst efektīvu mehānismu stratēģisku pārnozaru sadarbības iniciatīvu veidošanai un atbilstošu valsts atbalsta iniciatīvu izveidei.

Uzsveram, kā Centram, kā viens no darbības uzdevumiem ir stratēģisku projektu (nacionālu un starptautisku projektu) izstrāde un koordinēšana, jo tiek apvienoti Latvijas mākslīgā intelekta ekosistēmas dalībnieki, kas rada priekšnoteikumus efektīvai, koordinētai un mērķtiecīgai nacionāla līmeņa stratēģisko iniciatīvu/ projektu sagatavošanai, koordinēšanai un īstenošanas vadībai. (Likumprojekta ietvaros ar vārdu "projekts" tiek apzīmēts plāns, iecere (skaidrojošajā un sinonīmu vārdnīcā "Tēzaurs"  vārds "projekts" skaidrots kā "plāns, iecere.")). 

Šobrīd tiek identificētas šādas prioritārās jomas mākslīgā intelekta risinājumu drošas un uzticamas lietošanas un eksportspējīgu risinājumu attīstīšanas sekmēšanā (mainoties politikas prioritātēm jomas var mainīties):

1) iekšējai drošībai un aizsardzībai;
2) valsts pārvaldes automatizācija, produktivitāte un personalizācija;
3) publiski pieejams nacionālais latviešu valodas lielais valodas modelis, tā lietojumi (LLM);
4) izglītība;
5) veselības aprūpe;
6) tautsaimniecības attīstība u.c. jomas, atbilstoši tiesību aktos noteiktajam.

Viens no centra darbības virzieniem - veidot starptautiskās un nacionālās partnerības, t.sk. piesaistīt ārvalstu tehnoloģiju partnerus izpētes un attīstības, infrastruktūras nodrošināšanas, vai ekspertu kapacitātes paaugstināšanas partnerībās. Tās īsteno kopā ar ārvalstu uzņēmumiem un Latvijas pārstāvjiem (universitātes, kapitālsabiedrības), pilotējošiem partneriem (publiskais sektors, t.sk. iestādes, veselības iestādes, izglītības iestādes, utt.), u.c. Paskaidrojam, ka attiecībā uz partneru piesaisti likumprojektā netiek izvirzīti nekādi papildus nosacījumi, jo nodibinājums šos partnerus sadarbībai, piemēram, projektos piesaistīs pēc saviem ieskatiem.
Piemēram, likumprojekta 4.panta 10.punkts paredz iespēju Centram piesaistīt, uzkrāt, pārvaldīt līdzekļus un sadalīt tos publiskā un privātā sektora projektu īstenošanai mākslīgā intelekta jomā. Līdz ar to Centrs projektu konkursiem izstrādās nolikumus, kas paredzēs kārtību, kādā plānots realizēt attiecīgos projektus, tai skaitā komercdarbības atbalsta kontroles regulējuma nosacījumus. 
Būtiska loma piešķirama valsts iestāžu un komersantu konsultēšanai, kā arī nacionālās mākslīgā intelekta politikas priekšlikumu formulēšanai – koordinēt un vadīt valsts stratēģiskās attīstības redzējuma veidošanu mākslīgā intelekta jomā (mākslīgā intelekta plāns), sagatavot priekšlikumus valsts atbalsta un investīciju prioritātēm.

Tāpat nepieciešams nodrošināt prasmes pārvaldīt ar mākslīgo intelektu saistītos riskus nacionāli – pētniecība, ekspertīzes atbalsts uzraudzības iestādēm, metodika un rīki. Tai skaitā nepieciešams izstrādāt rekomendācijas par mākslīgā intelekta riskiem un aktuālajiem veicamajiem pasākumiem, lai sekmētu mākslīgā intelekta risku izpratni un potenciālo risku mazināšanu, tostarp attiecībā uz mākslīgā intelekta rīku apmācībā izmantotajiem ar autortiesībām aizsargātajiem datiem. Rekomendācijas un ieteicamie risku mazināšanas pasākumi būtu jāaktualizē atkarībā no mākslīgā intelekta attīstības tendencēm. Iespēju robežās nodrošināms atbalsts tirgus uzraudzības iestādēm ar Mākslīgā intelekta aktu saistīto uzraudzības un risku pārvaldības pasākumu īstenošanā.

Ņemot vērā plānoto Centra kompetenci un finansējuma modeli (nav peļņas gūšanas rakstura), kā atbilstošākā juridiskā forma ir izraudzīta nodibinājuma Biedrību un nodibinājumu likuma izpratnē veidošana. Izvērtējot iespējamos variantus Centra juridiskam ietvaram, secināts, ka izveidojot Centru kā nodibinājumu, ir iespējams dibinātāju sastāvā iekļaut ne tikai valsti (VARAM personā), bet arī privāto sektoru, kā arī universitāšu izveidoto biedrību (šobrīd plānots, ka tā būs biedrība "Latvijas Universitāšu asociācija"). VARAM paskaidro, ka attiecībā uz Centra dibinātājiem tiks veidota atsevišķa diskusija lēmuma par dibināšanu procesā, līdz ar to šobrīd likumprojektā netiek konkretizēts dibinātāju sastāvs. Lai attīstītu inovatīvus produktus, kā arī pakalpojumus un ieviestu tos nozarēs, Centrs tiek veidots kā centrālā platforma mērķtiecīgai sadarbībai starp publisko un privāto sektoru, iesaistoties arī biedrībām, piemēram, biedrībai "Latvijas Universitāšu asociācijai". Papildus tam nodibinājuma darbības virzieni var būt dažādi,  piemēram, Centram ir svarīga iespēja veidot, pielāgot partnerības ar vietējiem un ārvalstu partneriem, dalībniekiem, citām pētniecības organizācijām. 

Dibinātāji noteiks padomes sastāvu statūtos, un plānots, ka padomes sastāvā tiks iekļauti pārstāvji no publiskā sektora (piemēram, ministrijas) un privātā sektora un universitātēm. Likumprojekts paredz, ka Centra padomi izveido dibinātāji ne vairāk kā 9 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā padomes priekšsēdētāju. Šāds padomes locekļu skaits izvēlēts, ņemot vērā, ka tiks aptverts plašs iesaistīto spektrs (publiskais sektors, privātais sektors un universitātes), līdz ar to šāds padomes locekļu skaits izvēlēts apzināti. VARAM kā līdzīgu piemēru, kur ir plašs padomes locekļu skaits, bet vienlaikus darboties spējīgs un efektīvs, ir vērtējusi Sabiedrības integrācijas fonda likumā ietverto piemēru, kur Sabiedrības integrācijas fonda padomes sastāvā ir 10 pārstāvji. Papildus paskaidrojam, ka likumprojektā netiek definēts padomes sastāvs un pārstāvniecība, lai būtu iespējams elastīgāk veidot diskusijas arī par šo jautājumu. Ievērojot minēto un to, ka Centrs tiks dibināts atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktai kārtībai, papildus dibināšanas nosacījumi likumprojektā netiek iestrādāti. 

Centra izveide ir efektīvs veids, kā nodrošināt strukturētu pieeju inovāciju ieviešanas end-to-end vienkāršošanai mākslīgā intelekta inovāciju ieviešanā (piemēram, atbilstības konsultēšanu, pilotpartneru piesaisti, tiesiskā regulējuma pielāgošana).  VARAM ieskatā, būtu jāvirzās uz pieeju, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu "konsultē vispirms” un atbalstu reālās dzīves pilotēšanā, tas radīs priekšrocības gan mūsu tehnoloģiju uzņēmumiem savu risinājumu attīstībā, gan veidos Latviju par pievilcīgu vietu mākslīgā intelekta inovāciju aprobēšanai. Tādēļ viens no uzdevumiem, kas tiek izvirzīts Centram, ir koordinēt speciālās regulatīvās vides (regulatīvās smilškastes) darbību mākslīgā intelekta jomā, sadarbojoties ar kontrolējošām iestādēm, nozaru ministrijām, datu pārziņiem un citām iesaistītajām pusēm.

Centra darbības ietvaros plānots attīstīt sadarbības mehānismus ar Aizsardzības ministriju.

VARAM ieskatā, Centram nav jādublē vai jāpārņem citu nozaru ministriju kompetences vai atbildības. Centra loma ir nodrošināt koordinēšanu starp publisko sektoru un privāto sektoru mākslīgā intelekta jomā, metodisko vadību (piemēram, izstrādāt metodiskos ieteikumus publiskā un privātā  sektora mākslīgā intelekta attīstības projektu izstrādei), kā arī stratēģisko iniciatīvu īstenošanu. Likumprojekts definē Centra juridisko statusu, mērķi, uzdevumus.

Viens no uzdevumiem tiek izvirzīts Centram sniegt konsultācijas, tai skaitā konsultācijas, kas veicina mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanu publiskajā sektorā.

Atbilstoši Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas 2024.gada 22.oktobra lēmumam, ministrijām bija jāizvērtē un jānosūta VARAM sarakstu ar funkcijām un attiecīgi tam sekojošo finansējumu, kuru īstenošanu turpmāk būtu iespējams deleģēt Centram.
 
Informācija tika saņemta no vienpadsmit ministrijām (Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Kultūras ministrijas, Satiksmes ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas (Finanšu izlūkošanas dienests)). Vienīgā ministrija, kas norādīja deleģējamās funkcijas, ir EM, kura ir gatava nodot "sadarbības ar starptautiskajiem partneriem mākslīgā intelekta jomā nodrošināšanas" funkciju.

Plānots, ka Centra struktūru veido Centra padome, Centra valde jeb Centra direktors, kas veic Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās valdes funkcijas, un Centra sekretariāts. Centra padome pildīs pārraudzības un konsultatīvās funkcijas, tostarp pārraudzīs valdes darbu. Centra padomi vadīs padomes priekšsēdētājs. Tāpat likumprojekts paredz, ka Centra padomi izveido dibinātāji ne vairāk kā 9 locekļu sastāvā, iekļaujot tajā padomes priekšsēdētāju. Centra izpildinstitūcija ir Centra direktors, kuru amatā apstiprina Centra padome.

Centra sekretariāta funkcijas pildīs Valsts digitālās attīstības aģentūra (turpmāk – VDAA). Likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru kabinetam reglamentēt VDAA kā sekretariāta darbību. 
Papildus informējam, ka dibinātāji izstrādās Centra statūtus, un iekšējās procedūrās var nodrošināt lobēšanas atklātību.
VARAM paskaidro, ka ir konsultējies ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru un identificējis to, ka, ja tiks iesniegtas visas Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktās ziņas un visi dokumenti, kas sagatavoti atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma prasībām, pēc būtības nepastāv juridiski šķēršļi Centru reģistrēt kā privāto tiesību juridisko personu  -nodibinājumu - Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Lēmumu par nodibinājuma dibināšanu pieņems tā dibinātāji Biedrību un nodibinājumu likuma 24.panta un 88.panta noteiktajā kārtībā.

Centra statūti tiks izstrādāti saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 90.pantu. Likvidācija un reorganizācija tiks nodrošināta atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. Attiecībā uz patiesā labuma saņēmējiem un nodibinājuma darbības ierobežojumiem tiks piemēros Biedrību un nodibinājumu likuma 91.pants, kā arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktais.

Patieso labuma guvēju definīcijas mērķis gan saskaņā ar nacionālo regulējumu, gan Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem, kā arī Finanšu darījumu darba grupas (FATF) starptautiskajiem standartiem, ir atklāt tās fiziskās personas, kas galarezultātā - faktiski kontrolē juridisko personu vai juridisko veidojumu. Tāpēc patieso labuma guvēju definīcija ir piemērojama ne tikai pēc tiesību subjekta tiesiskā statusa, bet arī pēc tā uzbūves principa un būtības. Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā līdzības nodibinājuma un juridiskā veidojuma uzbūves principos – nodibinājuma patiesie labuma guvēji identificējami pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma normām, kas nosaka juridiskā veidojuma patieso labuma guvēju, tā noskaidrošanu un atklāšanu. Proti, attiecībā uz juridiskiem veidojumiem tā ir fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks (pārvaldnieks), pārraudzītājs (ja tāds ir), labuma guvējs vai, ja vēl nav noteiktas fiziskās personas, kuras ir labuma guvēji, personu grupa, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridiskais veidojums, kā arī cita fiziskā persona, kura tiešā vai netiešā veidā kontrolē juridisko veidojumu. Līdz ar to regulējuma par patieso labuma guvēju piemērošana vērtējama attiecībā uz Centra valdi jeb direktoru, padomi, kā arī dibinātāja – privāto tiesību subjekta – valdi, ņemot vērā tiem piešķirtās pilnvaras.

Paskaidrojam, ka Centra darbības nodrošināšanai tiks piesaistīti gan pastāvīgi eksperti, gan varēs tikt izveidotas plašākas ekspertu komisijas, iesaistot, piemēram, konkrētus ekspertus attiecībā uz konkrētu iniciatīvu izvērtēšanu mākslīgā intelekta jomā. Līdz ar to elastīgākai pieejai VARAM piedāvā, ka Centra padome pati varēs izlemt par nepieciešamību piesaistīt ekspertus (piemēram, veidot ekspertu komisijas).

Norādām, ka grāmatvedības uzskaite, gada pārskatu sagatavošana un revīzijas veikšana tiks nodrošināta atbilstoši Grāmatvedības likuma un Biedrību un nodibinājumu likuma normām. Ievērojot, ka Centrs netiks veidots kā publisks nodibinājums, publiskā pārskata sagatavošana nebūs nepieciešama. Nodibinājuma publicitāti varēs nodrošināt ar Centra darbības rezultātu prezentēšanas līdzekļiem, kā arī par īstenotajiem un plānotajiem projektiem, norādot katra projekta mērķus, rezultātus, izlietotos līdzekļus un ietekmi uz sabiedrības labbūtību un valsts konkurētspēju. Lai veicinātu sabiedrības uzticību un Centra darbības caurspīdību, šos nosacījumus varēs atrunāt līgumā, kas tiks slēgts par valsts budžeta līdzekļu izlietojumu starp VARAM un Centru. Kā arī ikvienam Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļvietnē būs pieejams likumprojektā paredzētā nodibinājuma jeb Centra gada pārskats, kas sagatavots un publiskots atbilstoši Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 “Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā” noteiktajam.

Tā, kā nodibinājuma forma ir precizēta un tas vairs nav publiskais nodibinājums, tas kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam un gada pārskatu iesniedz Valsts ieņēmuma dienestam.
Ņemot vērā, ka VDAA veiks sekretariāta funkcijas, tad Ministru kabineta noteikumos tiks detalizētāk noteikta sekretariāta iesaiste Centra darbībā – tostarp, ka sekretariāts nodrošina atbalstu Centra padomei.

Centra padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par padomes darbības tiesiskumu – paskaidrojam, ka ja nodibinājums saņem valsts budžeta līdzekļus, un pieņem lēmumus par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu, attiecīgi, gan padomes priekšsēdētājs, gan padomes locekļi kļūst par valsts amatpersonām, līdz ar to uz tām attiecināms likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā ", kā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums. Papildus paskaidrojam, ka saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likuma 99.panta pirmo daļu ir attiecināms ierobežojums nodibinājuma pārvaldes institūciju locekļiem. Piemēram, interešu konflikts neradīsies, jo, piemēram, attiecīgais padomes loceklis, ja tiks lemts kāds jautājums par viņa pārstāvēto organizāciju, varēs sevi atstatīt no jautājuma izskatīšanas. Attiecīgi, arī padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par pieņemto lēmumu tiesiskumu un valsts budžeta līdzekļu  atbilstošu izlietojumu.

Nav attiecināms komercdarbības atbalsta regulējums (Komercdarbības atbalsta kontroles likums), jo Centrs neveiks saimniecisko darbību.  Papildus paskaidrojam, ka likumprojektā iekļauta norma valsts budžeta finansējumu Centrs izmanto tikai šajā likumprojektā minēto uzdevumu izpildei. Valsts budžeta finansējums tiks izmantots likumā noteiktajam nodibinājuma mērķim un noteiktajiem uzdevumiem (valsts budžeta finansējums tiks izmantots sabiedrības kopējo interešu īstenošanai). Vienlaikus paskaidrojam, ka par likumprojekta 3.panta otrajā daļā noteiktajiem uzdevumiem VARAM pieprasīs valsts budžeta finansējumu no budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmu 23.00.00 “Valsts atbalsta programmas un citi valsts nozīmes pasākumi” 2025.gadam un slēgs vienošanos, kura būs par pamatu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai Centram. Paskaidrojam, ka VARAM uzraudzīs valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Norādām, ka, administrējot valsts budžeta finansējumu no attiecīgās programmas/apakšprogrammas, attiecīgā ministrija nodrošinās nodibinājumam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojuma kontroli atbilstoši paredzētajiem mērķiem. Papildus tam uzsveram, ka Centrs neveiks saimniecisko darbību, kā arī neradīs ekonomiskas priekšrocības. Centrs plānots kā platforma, kuru var izmantot, lai, piemēram, saņemtu konsultācijas mākslīgā intelekta jomā.

Centrs atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai varētu tikt, iespējams, klasificēts vispārējās valdības sektorā un ar savu darbību ietekmēt vispārējās valdības budžeta bilanci un parādu.

Informatīvā ziņojuma  “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāro pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanai” (24-TA-2073) 8.punkts noteic, ka 2025.gadā  netiek palielināts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, tai skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, (tai skaitā pieklasificētām vispārējai valdībai), kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem. Valdībai paliek tiesības lemt par izņēmumiem. 
Ņemot vērā iepriekš minēto, Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā ir iekļauts uzdevums, ka gadījumā, ja Centrs atbilstoši Eiropas Savienības nacionālo un reģionālo kontu metodoloģijai tiek klasificēts vispārējās valdības sektorā, ņemt vērā, ka 2025.gadā netiek palielināts kopējais amatu vietu skaits publiskajā sektorā, bet nepieciešamās amata vietas tiek nodrošinātas VARAM resora ietvaros.  

Attiecībā uz mākslīgā intelekta regulatīvās smilškastes izveidi atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regulai  (ES) 2024/1689 (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts) informējam, ka VARAM turpinās darbu sadarbībā  ar Centra padomi. Ievērojot minēto, attiecīgs uzdevums iekļauts Ministru kabineta sēdes protokollēmumā.  

Tāpat norādām, ka likumprojekta Ministru kabineta sēdes protokollēmums papildināts ar punktu, kas noteic VARAM sadarbībā ar Valsts kanceleju līdz 2024.gada 20.decembrim izstrādāt priekšlikumus par iespējām publiskām personām (arī valsts kapitālsabiedrībām) izdarīt ieguldījumus nodibinājumā "Nodibinājums "Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs"". Līdz ar to tiks turpināts darbs attiecībā uz iespējām publiskai personai nodibinājumā izdarīt ieguldījumus.
Šāda Ministru kabineta sēdes protokollēmuma uzdevuma mērķis ir apzināt iespējas publiskai personai izdarīt ieguldījumus nodibinājumā, un ņemot vērā, ka tam ir nepieciešama atsevišķa diskusija, kā arī Satiksmes ministrijas atzinumā ietverto iebildumu, VARAM ir gatava iesaistīties šajā diskusijā iesaistot Valsts kanceleju, kā arī ministrijas un kompetentās iestādes.   

Pēc pašreiz spēkā esošām tiesību normām un saskaņā ar tiesību teoriju, pastāv divu veidu nodibinājumi  – publiskie un privātie nodibinājumi. Paskaidrojam, ka likumprojekts paredz izveidot privāttiesisko nodibinājumu, kura dibinātāju struktūrā būs gan publiskais sektors, gan privātais sektors, gan universitātes. Publisku nodibinājumu izveidot šajā gadījumā nav iespējams, jo dibinātāju struktūrā nebūs tikai publiskais sektors. Vienlaikus šis likumprojekts ir nepieciešams, jo dibinātāju struktūrā būs publiskais sektors (valsts), un nepieciešams skaidri definēt  nodibinājuma darbību likumdevēja līmenī.