Anotācija

25-TA-3077: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2011. gada 3. maija noteikumos Nr. 333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Apraksts
Tieslietu ministrijas informatīvais ziņojums "Par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā" (25-TA-2499), kas izskatīts Ministru kabineta 2025.gada 4.novembra sēdē. Likuma par budžeta un finanšu vadību grozījumi (Grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, apstiprināti Saeimā 2025.gada 3.decembra sēdē), kas nosaka jaunu maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas procesu, un kas stājas spēkā 2026.gada 1.janvārī.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Pielāgot normatīvā akta normas veiktajām izmaiņām likumdošanā, kas paredz administratīvā sloga mazināšanas nolūkā deleģēt valsts tiešās pārvaldes iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu nozares ministram vai citas centrālās iestādes vadītājam, ja likumos nav noteikts citādi.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Pašreiz Ministru kabineta 2011.gada 3.maija noteikumi Nr.333 "Kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr.333) nosaka, ka valsts budžeta iestāde un no valsts budžeta nefinansēta aģentūra sagatavo noteikumu projektu par maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši normatīvajam aktam, kas nosaka Ministru kabinetā izskatāmo dokumentu iesniegšanas, saskaņošanas un virzības kārtību, virza to apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.25 21. § 3.punktā tika noteikts Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Valsts kanceleju un iesaistītajām institūcijām līdz 2025.gada 1.oktobrim izstrādāt un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā priekšlikumus par pilotprojekta īstenošanu, kura ietvaros noteiktos gadījumos var atteikties no atsevišķu Ministru kabineta rīkojumu projektu un noteikumu projektu izskatīšanas Ministru kabineta sēdē, paredzot vienkāršotu saskaņošanas un attiecīgās jomas ministra apstiprināšanas kārtību, tai skaitā par atsevišķu maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu.
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas 2025.gada 21.oktobra sēdē (https://titania.saeima.lv/livs/saeimasnotikumi.nsf/0/FEA1A2882F9DA575C2258D260024EA27?OpenDocument) tika izskatīts jautājums “Par Rīcības grupas birokrātijas mazināšanai līdz šim paveikto un plānoto turpmāko rīcību birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanā.” Sēdes laikā komisija aktualizēja jautājumu par sabiedrības un organizāciju izvirzīto priekšlikumu izvērtēšanas un ieviešanas gaitu, kurā arī Finanšu ministrija, pamatojoties arī uz Ministru kabineta 2025.gada 25.jūnija sēdes protokollēmumu Nr.25, izteica priekšlikumus, uzticēt maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu nozares ministram.
Tāpat 2025.gada 26.novembrī (Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksmes protokols Nr.2) notika Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksme, kurā izskatīja Tieslietu ministrijas prezentāciju par priekšlikumiem birokrātijas mazināšanai normatīvā regulējuma jomā, tai skaitā, par maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas procesu, protokolā norādot, ka izvērtējumā ir jāņem vērā iespēju atteikties no tāda regulējuma virzīšanas izskatīšanai Ministru kabinetā, kas nosaka specifiskas procedūras vai tehniskās prasības, kas skar šauru personu loku, un neskar privātpersonu pienākumus un tiesības, kā arī no iestāžu veidlapu un maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanas Ministru kabinetā.
Pēc Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2025.gada 26.novembra sanāksmes (https://tai.mk.gov.lv/protokoli), Tieslietu ministrija sagatavoja kritērijus un pamatprincipus, pēc kuriem izvērtē Ministru kabineta tiesību aktus, kuros ietvertā regulējuma pieņemšanu var deleģēt ministram, valsts sekretāram vai citas valsts iestādes vadītājam. Ministru kabinetam virzāmi Ministru kabineta rīkojumu projekti, ja nepieciešama politiskā izšķiršanās vai kas skar starpnozaru jautājumus un vairāku atbildīgo iestāžu kompetences jautājumus. Savukārt Ministru kabinetam nav virzāmi Ministru kabineta noteikumu projekti, ja lēmumu var pieņemt atbildīgās iestādes vadītājs, pieņemot vispārīgo administratīvo aktu (ja regulējums skar konkrētu personu grupu vai paredzēts noteiktam laika periodam) (piemēram, maksas pakalpojumu cenrāži). Vispārīgos administratīvā akta paraugus maksas pakalpojumu cenrāžiem sagatavos Tieslietu ministrija pēc šo noteikumu apstiprināšanas Ministru kabinetā, atbilstoši Juridisko dienestu vadītāju sanāksmē nolemtajam (2026.gada 13.februāra Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju sanāksme, Protokols Nr.1, https://tai.mk.gov.lv/protokoli). Rīcības (piemēram, saturs, apstrīdēšanas kārtība, u.c.) par vispārējo administratīvo aktu ir atrunātas Administratīvā procesa likumā.
2025.gada 3.decembra sēdē Saeima apstiprināja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību (turpmāk - LBFV). Šie grozījumi izslēdz 5.panta devīto daļu, kas nosaka, ka Ministru kabinets izdod noteikumus par valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžu apstiprināšanu, un papildina 5.panta divpadsmito daļu (kas ir noteikumu Nr.333 izdošanas pamatojums) ar otru teikumu: "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi." Ņemot vērā iepriekš minēto, LBFV tiek papildināts ar pārejas noteikumu 122.punktu, kas nosaka, ka “Ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, vai citos likumos noteiktā institūcija vai amatpersona apstiprina šā likuma 5.panta divpadsmitajā daļā minētos maksas pakalpojumu cenrāžus līdz 2027.gada 31.decembrim. Līdz minēto maksas pakalpojumu cenrāžu spēkā stāšanās dienai piemēro spēkā esošos Ministru kabineta apstiprinātos cenrāžus. Ja laikā līdz 2027.gada 31.decembrim ir nepieciešami grozījumi spēkā esošajā maksas pakalpojumu cenrādī, tad ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, vai citos likumos noteiktā institūcija vai amatpersona apstiprina jaunu maksas pakalpojumu cenrādi.” Līdz 2027.gada beigām, pakāpeniski pārejot uz ministru un iestādes vadītāju apstiprinātajiem cenrāžiem un stājoties spēkā administratīvajiem aktiem par pakalpojumu cenrādi, šobrīd piemērojamie Ministru kabineta apstiprinātie maksas pakalpojumu cenrāži tiks uzskatīti par spēku zaudējušiem. Ja līdz 2027.gada beigām nav izdots administratīvais akts par maksas pakalpojumu cenrādi, tad Ministru kabineta noteikumi par cenrādi  vairs nav piemērojami saskaņā ar LBFV noteikto pārejas periodu.
Noteikumos Nr.333 atbilstoši augstāk minētajam tiek veikti gan tehniski precizējumi, gan grozījumi, kas attiecas uz maksas pakalpojumu cenrāžu publicēšanas kārtību, maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu un grozīšanu, ņemot vēra, to, ka tagad ir iespējami dažādi cenrāža apstiprināšanas ceļi (Ministru kabinets, ministrs vai citas centrālās iestādes vadītājs, padotības iestādes vadītājs).
LBFV paredzētais nozares ministra apstiprinājums iestādes cenrādim attiecināms uz valsts budžeta iestādēm, ja vien attiecībā uz tām citos likumos nav noteikta cita kārtība (piemēram, attiecībā uz valsts muzejiem Muzeju likumā ir noteikts, ka tām maksas pakalpojumu cenrādi apstiprina valsts muzeja direktors (vadītājs)). Valsts publiskām aģentūrām (kas LBFV izpratnē ir budžeta nefinansētās iestādes) cenrādi apstiprina Ministru kabinets, saskaņā ar Publisko aģentūru likumā noteikto kārtību. Ir arī vairāki speciālie likumi, kuros Ministru kabinetam ir noteikts pienākums apstiprināt kādas konkrētas iestādes, kapitālsabiedrības, nevalstiskās organizācijas vai speciālista cenrādi (piemēram, Ceļu satiksmes likums par CSDD cenrādi, Ģeotelpiskās informācijas likums par ģeodēzisko darbu veicēju cenrādi, utt.) – arī tiem cenrāžus apstiprina Ministru kabinets (jāpiebilst, ka tādos cenrāžos, kas nav izdoti uz LBFV 5.panta pamata,  noteikumos Nr.333 paredzēto metodiku izmanto ar ieteikuma raksturu). Tāpat ir jāņem vērā (ja citos likumos nav noteikts citādi), ka saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.1pantu, Latvijas Republikas valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēru vai tā noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus nosaka Ministru kabinets, valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros pašvaldību pilnvaroto privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēru vai tā noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus privātpersonām nosaka pašvaldības dome un valsts pārvaldes uzdevuma ietvaros citu atvasinātu publisku personu pilnvaroto privātpersonu sniegto pakalpojumu maksas apmēru vai tā noteikšanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī atbrīvojumus privātpersonām nosaka attiecīgās atvasinātās publiskās personas augstākā lēmējinstitūcija.
Paskaidrojam, ka centrālās valsts iestādes ir ministrijas un citas centrālās valsts iestādes – faktiski tās ir iestādes, kurām finansējums valsts budžeta likumā tiek plānots atsevišķā budžeta resorā (izņemot 62., 64. un 74.budžeta resorus, kam nav iestādes statuss). Piemēram, citas centrālās valsts iestādes (tās, kas nav ministrijas) ir – Valsts kontrole, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Satversmes tiesa, Augstākā tiesa,  Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, utt.  Padotības iestādes nav centrālās valsts iestādes. Cenrādi apstiprina tas, kuram likums to nosaka darīt (izdodot atbilstošo aktu) – Ministru kabinets, nozares ministrs vai citas centrālās iestādes vadītājs, vai iestāde (piemēram muzejs). Padotības iestādes vadītājs būtu tiesīgs apstiprināt cenrādi (izdodot vispārēju administratīvu aktu) tikai tādā gadījumā, ja speciālajā likumā tas ir īpaši atrunāts. Piemēram – Muzeju likumā ir skaidri atrunāts, ka muzeja cenrādi apstiprina muzeju direktors.
Ja specialajā likumā nekas nav sevišķi pateikts, tad nozares cenrāžus (padotības iestāžu, atsevišķos gadījumos pašas ministrijas, ja ministrija sniedz maksas pakalpojumus)  apstiprina nozares ministrs. Valsts administrācijas skolas cenrādi apstiprinātu Valsts kancelejas direktors (Valsts kanceleja ir centrālā valsts iestāde, bet Valsts administrācijas skola – tās padotības iestāde). Skaidrojam, ka valsts aģentūras no Likuma par budžeta un finanšu vadību viedokļa ir valsts budžeta nefinansētas iestādes. Tās veic izcenojumu aprēķinu un izvērtējumu saskaņā ar tiešajām un netiešajām izmaksām, un izstrādā un aktualizē cenrādi atbilstoši aprēķiniem.
Gadījumos, kad ministrija uzskata par nepieciešamu un vēlas piedalīties padotības iestādes cenrāža vai tā atsevišķu saturisko aspektu saskaņošanā vai uzraudzībā, kā arī tikt informēta par izstrādes gaitu, attiecīgā kārtība var tikt atrunāta ministrijas iekšējos normatīvajos aktos.
Jāuzsver, ka maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķinu veikšanas metodika netiek mainīta, tā ir spēkā no 2011.gada 3.maija, un izcenojuma aprēķiniem tiek piemērota esošā prakse - norādot visas tiešās un netiešās izmaksas, kas ir nepieciešamas konkrētā pakalpojuma sniegšanai. Tiek veikti nelieli paskaidrojošā rakstura precizējumi, kas nemaina pastāvošo praksi pēc būtības. Tāpat jāturpina norādīt piemērojamā PVN likme (arī ja tā ir 0), atvieglojumi, ja tādi ir paredzēti.
Veicot izcenojumu aprēķinu, iestādei joprojām ir jāizvērtē vai konkrētās izmaksas var tikt attiecinātas uz tiešajām vai netiešajām izmaksām, un attiecīgi tās jānorāda tajā sadaļā uz kuru tās attiecas. Attiecinot izmaksas uz tiešajām ir jāievēro nosacījums, ka tās ir izmaksas, kuras var nepastarpināti piesaistīt konkrētam maksas pakalpojumam (bez alokācijas jeb analītiskās sadalīšanas starp vairākiem pakalpojumiem).
Savukārt uz netiešajām izmaksām izdevumus par saņemtajiem pakalpojumiem attiecina tad, ja tie:
- tiek lietoti vienlaikus vairākiem pakalpojumiem,
- nevar tikt viennozīmīgi attiecināti uz konkrētu maksas pakalpojumu,
- vai tiem būtu jāizmanto sadales bāze.
Tāpat atgādinām, ka veidojot maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķinus, iestādes, norādot pamatojumu, var piemērot dažādus elastības rīkus – pakalpojuma tāmes sagatavošanu, vidējās cenas noteikšanu, koeficienta piemērošanu (gan cenas paaugstināšanai, gan samazināšanai), cenas diferencēšanu, līgumcenu.
Izcenojuma aprēķinu izstrādā tā iestāde, kas ir konkrētā maksas pakalpojuma sniedzējs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.333 tika izdoti saskaņā ar LBFV 5.panta divpadsmito daļu, kas pēc LBFV grozījumiem tika papildināta ar otru teikumu: "Valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi."
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts deleģējuma formulējums un precizēti 1.1. un 1.2.punkts, salāgojot tos ar LBFV un Publisko aģentūru likumos dotajiem deleģējumiem.
Problēmas apraksts
2.punktā ietvertais regulējums ir novecojis. Saskaņā ar LBFV un Publisko aģentūru likuma deleģējumiem, uz valsts budžeta iestādēm ir attiecināma kārtība, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no valsts budžeta iestāžu sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku, un valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi. Savukārt uz valsts aģentūrām (jeb budžeta nefinansētām iestādēm) attiecas nosacījumi, ka tā sniedz maksas pakalpojumus, nodrošinot valsts pārvaldes uzdevumu īstenošanu saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu cenrādi, un  Ministru kabineta noteikumos par pakalpojumu cenrādi nosaka maksāšanas kārtību, likmes un atvieglojumus, ja citos likumos nav noteikts citādi.
Risinājuma apraksts
Tiek svītrots noteikumu Nr.333 2.punkts.
Problēmas apraksts
Līdz šim noteikumi Nr.333 noteica, ka triju darbdienu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā attiecīgie Ministru kabineta noteikumi par iestādes vai valsts aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrādi, maksas pakalpojumu sniedzējs atbilstoši normatīvo aktu prasībām par informācijas ievietošanu internetā un vienotajā pakalpojumu portālā ietvertās informācijas aktualizāciju nodrošina attiecīgās informācijas publicēšanu par maksas pakalpojumiem un to izcenojumiem vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla (www.latvija.lv) publisko pakalpojumu katalogā (turpmāk – katalogs), savukārt savā vai ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) tīmekļa vietnē ietver saiti uz attiecīgo maksas pakalpojumu aprakstu katalogā. Tā kā ir veikti grozījumi LBFV 5.panta divpadsmitajā daļā, papildinot to ar otru teikumu, kas paredz, ka valsts tiešās pārvaldes iestāžu sniegto maksas pakalpojumu cenrāžus privāto un publisko tiesību jomā apstiprina ministrs vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs, ja citos likumos nav noteikts citādi, ir jāprecizē noteikumu Nr.333 3.punkts.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts noteikumu Nr.333 3.punkts, nosakot, attiecīgās iestādes vai valsts aģentūras sniegto maksas pakalpojumu cenrāža oficiālās publikācijas, maksas pakalpojumu sniedzējs saskaņā ar normatīvo aktu prasībām attiecībā uz pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtību, Valsts vienotā reģistrā (VIRSIS) konkrētā maksas pakalpojuma kartītei pievieno cenrādi un tā izcenojumu aprēķinu (datnes),   vai kartītē norāda saiti uz attiecīgās iestādes tīmekļa vietu, kur cenrādis un tā izcenojuma aprēķins ir publicēts, tādējādi nodrošinot pieejamību centralizētajos pakalpojumu katalogos (tostarp latvija.gov.lv un business.gov.lv). Savukārt savā vai ministrijas (citas centrālās valsts iestādes) tīmekļa vietnē atbilstoši normatīvo aktu prasībām par informācijas ievietošanu internetā ietver saiti uz attiecīgo maksas pakalpojumu aprakstu pakalpojumu katalogā informāciju par maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķiniem, informāciju par maksāšanas un līdzekļu atmaksas nosacījumiem, kas atbilst pakalpojuma sniegšanas specifikai. VIRSIS sadaļā “piezīmes”, ņemot vērā tur atļauto zīmju skaitu, būtu koncentrēti jānorāda būtiskākā informācija, bet iestādes tīmekļa vietnē tiek norādīti detalizētāki maksāšanas nosacījumi un līdzekļu atmaksas nosacījumi, kas atbilst pakalpojuma sniegšanas specifikai. Piemēram vai ir iespēja maksājumu veikt skaidrā naudā, bezskaidrā naudā vai norēķinoties ar dāvanu kartēm; pārskaitījuma veikšanai nepieciešamā un maksājumā norādāmā informācija (maksājuma saņēmēja starptautiskais bankas konta numurs (IBAN), maksājuma saņēmēja nosaukums, maksājuma summa, maksājuma mērķis) u.c. pakalpojuma apmaksai svarīga informācija.
Pievienotajai informācijai par cenām un citiem nosacījumiem būtu jānodrošina vēsturiskās, aktuālās, nākotnes redakcijas, lai persona varētu savlaicīgi izprast izmaiņas un nepieciešamības gadījumā izmantot savas tiesības apstrīdēt lēmumu (patreizējā prakse, ka apstrīdēšanai tiek dots mēnesis no lēmuma spēkā stāšanās dienas). Tas nepieciešams, jo administratīvajiem aktiem (t.sk. vispārīgajiem) likumi.lv netiek nodrošināta konsolidēšana.
Tātad arī ministru, citu centrālo iestāžu vadītāju un padotības iestāžu vadītāju apstiprinātie cenrāži tiks publicēti pakalpojumu katalogā (tāpat ka līdz šim tika publicēti Ministru kabineta apstiprinātie cenrāži), lai tie būtu publiski pieejami ikvienam. Tāpat jāuzsver, ka izcenojumu aprēķiniem arī ir jābūt publiski pieejamiem, lai pakalpojuma saņēmējiem nodrošinātu skaidrību un atklātību par cenu veidojošām komponentēm. Ja šobrīd izcenojumu aprēķins ir atrodams cenrāža Ministru kabineta noteikumu anotācijā, tad turpmāk tas būs pieejams sabiedrībai un visiem interesentiem pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs un portālā latvija.gov.lv un business.gov.lv. Lai neveidotu atsevišķu dokumentu katra maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinam, publicēšanas vajadzībām visas pozīcijas iespējams apvienot vienā dokumentā, nevis dalīt dažādos dokumentos. Vienlaikus jāuzsver, ka paliek spēkā pašreiz piemērotā pieeja, ka Ministri kabineta apstiprināmiem cenrāžiem informācija par izcenojumu aprēķiniem ir jāizmanto anotācijā.
Problēmas apraksts
Pašreiz noteikumos Nr.333 ir atrunāts, ka iestādes ieņēmumu apjomu no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītos izdevumus plāno attiecīgajā budžeta programmā (apakšprogrammā), izstrādājot budžeta pieprasījumu attiecīgajam saimnieciskajam gadam.
Finansējuma plānošanu budžeta pieprasījumos regulē Ministru kabineta 2023.gada 22.augusta instrukcija Nr.4. “Instrukcija par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un iesniegšanas pamatprincipiem” , tāpēc tas nav noteikumu Nr.333 jautājums.
Risinājuma apraksts
Tiek svītrots noteikumu Nr.333 4.punkts.
Problēmas apraksts
Samaksa par maksas pakalpojumiem atzīstama saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumiem Nr.972 “Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu” un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu. Tātad šos nosacījumus jau nosaka cits normatīvais akts, bet attiecībā uz valsts aģentūrām šos jautājumus risina Publisko aģentūru likums. 
Risinājuma apraksts
Tiek svītrots noteikumu Nr.333 7.punkts, daļēji iekļaujot regulējumu par maksājumam nepieciešamo informāciju noteikumu Nr.333 3.punktā.
Problēmas apraksts
Tā kā tiek mainīts maksas pakalpojuma cenrāžu apstiprināšanas process, svarīgi ir atrunāt arī nianses par maksas pakalpojuma izcenojumu aprēķiniem.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēts noteikumu Nr.333 9.punkts, uzsverot, ka iestāde un valsts aģentūra, kas sniedz attiecīgos maksas pakalpojumus, katram maksas pakalpojuma veidam balstoties uz noteikumu 1.pielikumu (kas netiek mainīts), izstrādā maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinu un ir atbildīga par aprēķina korektumu un atbilstību šai metodikai.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumos Nr.333 tiešo vai netiešo izmaksu uzskaitījumā tiek lietots termins “darba samaksa”. Savukārt atlīdzības jomu regulējošajos normatīvajos aktos un arī normatīvajos aktos par budžetu izdevumu klasifikāciju tiek lietots termins “atlīdzība” (ietverot nemainīgo un mainīgo daļu). Nepieciešams precizēt terminoloģiju.
Risinājuma apraksts
Tiek precizēta terminoloģija noteikumu Nr.333 10.punktā, lietojot terminu “atlīdzība (tostarp, darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas)”. Vienlaikus iestādēm ir jāņem vērā, ka atlīdzības atļautie elementi un struktūra ir noteikti Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā un ar to saistītajos normatīvajos aktos, un tie ir jāievēro. Tiek uzsvērts, ka noteikumos Nr.333 ir norādīta pamatformula, kuru nepieciešamības gadījumos, piemēram, ja kādā speciālajā regulējumā ir paredzēta citādāka izcenojuma noteikšanas kārtība, var piemērot konkrētajai situācijai un pakalpojumam.
Problēmas apraksts
Pastāv situācijas, kad iestādes saņem dotācijas vai ārvalstu finanšu palīdzību kādu konkrētu savu maksas pakalpojumu nodrošināšanai, un veicot izcenojuma aprēķinu šo finansējumu atskaita no pilnajām pakalpojuma izmaksām. Līdz ar to pakalpojuma saņēmēji par pakalpojumu maksā starpību starp kopīgajām izmaksām un saņemto finansējumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.333 11.punkts ir papildināts ar atbilstošo regulējumu, kas nosaka, ka izcenojuma noteikšanā ņem vērā konkrētā pakalpojuma sniegšanai saņemto atbalsta finansējumu (valsts, ārvalstu finanšu palīdzības sniedzēju, vai citu).
Problēmas apraksts
Līdz šim noteikumu Nr.333 14.punkts noteica tikai to, ka var piemērot atvieglojumus dažādām mērķa grupām, ja to nosaka normatīvie akti. Tomēr ir arī mērķu grupas, kurām uz dažādiem pakalpojumiem ir piešķirti atbrīvojumi.
Risinājuma apraksts
Tiek papildināts noteikumu Nr.333 14.punkts ar vārdu “atbrīvojumi”, uzsverot, ka cenai var tikt noteiktas ne tikai kādas atlaides, bet ir iedzīvotāju grupas, kurām pienākas atbrīvojumi no pakalpojuma apmaksas.
Jāņem vērā, ka pastāv vairākas atvieglojumu un atbrīvojumu grupas pēc to noteikšanas līmeņa:
a) atvieglojumi un atbrīvojumi izcenojumos paredzami, ja tos skaidri noteic ārējie normatīvie akti un iestādei nav izvēles tiesību par to piemērošanu;
b) atvieglojumi un atbrīvojumi izcenojumos var tikt paredzēti, ja ārējie normatīvie akti noteic mērķgrupas, kurām šādus atvieglojumus vai atbrīvojumus drīkst paredzēt, bet iestādei saglabājas izvēles tiesības;
c) atvieglojumi un atbrīvojumi izcenojumos paredzami, ja attiecīgās mērķgrupas ir noteiktas pašā cenrādī; šādā gadījumā izvēles tiesību nav atvieglojuma vai atbrīvojuma piemērošanas stadijā, ja persona atbilst cenrādī noteiktajiem kritērijiem.
Tāpat jāuzsver, ka atvieglojumu un atbrīvojumu noteikšanas mērķis var būt ne tikai pieejamības nodrošināšana, bet arī citi mērķi (piemēram, veicināt sociālo taisnīgumu, sabiedrības interešu īstenošana un atbalsts noteiktām mērķa grupām), un mērķi nosakāmi ārējā normatīvajā aktā.
Izstrādājot maksas pakalpojuma izcenojuma aprēķinus un piemērojot atvieglojumus un atbrīvojumus, maksas pakalpojuma sniedzējs ievēro, ka ieņēmumiem par pakalpojumu sniegšanu ir jāsedz ar pakalpojuma sniegšanu saistītās izmaksas (ievērojot arī speciālos gadījumus, piemēram, noteikumu 11.punktā minēto par konkrētā pakalpojuma sniegšanai saņemto atbalsta finansējumu).
Problēmas apraksts
Pašreiz noteikumos Nr.333 tekstā nav skaidri pateikts, ka iestādēm savas pakalpojuma cenas būtu jānorāda bez PVN, PVN likme, un gala cena, ieskaitot PVN. Tas ir norādīts tikai 2.pielikumā, kā rezultātā ne visas iestādes uzrāda šos visus trīs rādītājus.
Risinājuma apraksts
Tiek papildināts noteikumu Nr.333 15.punkts, norādot, ka cenrādī ir jānorāda summa par pakalpojumu bez PVN, atsevišķi ir jānorāda PVN likmes vērtība euro, un gala summa, ieskaitot PVN. Cenas norādīšana cenrādī bez PVN ir arī svarīga kontekstā ar noteikumu Nr.333 jauno 15.2 punktu par to, ka ja mainās PVN likme, tad pakalpojuma sniedzējs veic izmaiņas publiski pieejamā informācija par pakalpojuma cenām, savukārt grozījumus cenrādī iestrādā tad, kad ir tajā ir jāveic arī citi grozījumi pēc būtības. Maksas pakalpojuma saņēmējam tādejādi ir saprotams, ka cena ir mainījusies tikai sakarā ar PVN likmes izmaiņām (vai tāpēc, ka iestādei pamainījās statuss attiecībā uz PVN maksāšanu), un cenas apmērs bez PVN nav pretrunā ar oficiāli apstiprināto summu. Un tiek atrunāts kā var noformēt maksas pakalpojuma cenas - kā vispārīga administratīva akta (lēmuma par maksas pakalpojumu cenrādi) vai Ministru kabineta noteikumu pielikumu saskaņā ar noteikumu Nr.333 2.pielikumu, vai noteikumu Nr.333 2.pielikumā uzskaitīto informāciju var norādīt pamattekstā, ievērojot, ka ir nepieciešams norādīt cenu bez PVN, PVN likmi, un cenu ar PVN. Pakalpojuma sniedzējs veic izmaiņas maksas pakalpojuma cenrādī pēc būtības saprātīgā laika termiņā, tostarp ņemot vērā nepieciešamību regulāri pārskatīt un aktualizēt pakalpojuma sniegšanas izmaksas, pakalpojumu klāstu un apjomu, utt.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr.333 IV sadaļā līdz šim tika noteikta maksas pakalpojumu cenrāža apstiprināšanas kārtība. Tā kā LBFV tieši nenoteic deleģējumu valsts budžeta iestāžu cenrāžu apstiprināšanas kārtības izstrādei un valsts aģentūrām jau ir Publisko aģentūru likumā pilnvarojums par cenrāža apstiprināšanas kārtības noteikšanu cenrādī, šo grozījumu saskaņošanas procesā tika nolemts izslēgt no  noteikumiem Nr.333 IV sadaļu.
Risinājuma apraksts
Tiek svītrota visa noteikumu Nr.333 IV sadaļa, bet tās punktu atsevišķa būtība tiek pārcelta uz III sadaļu “Sniegto maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodika”, izveidojot jaunus punktus - 15.1 ar apakšpunktiem 15.11., 15.12., 15.13. un 15.2.
Šajos punktos ir atrunāta rīcība, kādos gadījumos ir nepieciešams veikt grozījumus maksas pakalpojumu cenrādī – ja, piemēram, mainās pakalpojumu klāsts, būtiski mainās tiešās un/vai netiešās pakalpojuma izmaksas, kas veido maksas pakalpojuma izcenojumu, vai ir mainījies plānoto maksas pakalpojumu vienību skaits noteiktā laika posmā, kas būtiski ietekmē vienas pakalpojuma vienības sniegšanas izmaksas (bijušais 18.punkts). Tāpat tiek atrunāta rīcība, ja mainās nodokļu likmes (bijušais 20. punkts).
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu 20.punkts, kas atrunā rīcību gadījumā kad tiek veiktas izmaiņas nodokļu likmēs, iekļauts nodaļā "Noslēguma jautājumi", taču šī punkta regulējums darbojas pastāvīgi, nevis nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr.333 20.punkts tiek svītrots, bet tā regulējums ietverts noteikumu Nr.333 III sadaļā 15.2punktā.
Problēmas apraksts
Šobrīd noteikumu 23.punkts, kas skar Ārlietu ministrijas darba specifiku, iekļauts nodaļā "Noslēguma jautājumi", taču šā punkta regulējums darbojas pastāvīgi, nevis nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu.
Risinājuma apraksts
23.punkts ietverts noteikumu I nodaļā kā 3.1punkts.
Noteikumu projektā 3.1punktā paredzētais izņēmums attiecībā uz Ārlietu ministriju, nosakot, ka: “Ārlietu ministrijai nav saistošs šo noteikumu II nodaļas 8.punkts, kā arī III nodaļa attiecībā uz konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu regulē normatīvie akti konsulāro pakalpojumu jomā”, skaidrojams ar to, ka konsulāro pakalpojumu sniegšanas izmaksas būtiski atšķiras atkarībā no pārstāvniecības atrašanās vietas un bieži pārsniedz par pakalpojumu gūtos ieņēmumus. Lai nodrošinātu metodikas piemērošanu, Ārlietu ministrija 2016. gada 31. augustā ir izstrādājusi iekšējos noteikumus Nr. 23 “Ārlietu ministrijas sniegto konsulāro maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķināšanas metodika un izcenojumu apstiprināšanas kārtība”.
Problēmas apraksts
Regulējums 24.punktā noteikumos Nr.333 tika ietverts laikā, kad publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" bija par maksu. Pašreiz publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" ir bez maksas.
Risinājuma apraksts
Svītrots noteikumu Nr.333 24.punkts.
Problēmas apraksts
Tā kā grozījumi LBFV ir stājušies spēkā, ir iestādes, kas jau ir izdevušas maksas pakalpojumu cenrāžus pēc jaunās pieejas.
Risinājuma apraksts
Lai neveidotos situācija, ka iestādēm, kuras savus maksas pakalpojuma cenrāžus ir izdevušas pirms šo noteikumu stāšanās spēkā, nosacījumi atšķirtos no tām iestādēm, kuras izdos savus maksas pakalpojumus pēc šo noteikumu stāšanās spēkā, ir izveidots jauns noslēguma jautājumu punkts Nr.25, kas nosaka, ka attiecībā uz tiem maksas pakalpojumu cenrāžiem, kas ir izdoti pirms ir stājušies spēkā grozījumi šo noteikumu 3.punktā par informācijas ievietošanu VIRSIS un iestāžu tīmekļa vietnēs, iestādes un valsts aģentūras ievada un publicē attiecīgo informāciju 10 darba dienu laikā pēc attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
Izstrādātie grozījumi nemaina maksas pakalpojumu aprēķinu kārtību, vai spēkā esošos izcenojumus. Tie nosaka maksas pakalpojumu cenrāžu izstrādes organizatoriskos procesus, kas sabiedrību tiešā veidā neietekmē.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas

    7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

    Ietekme
    Jā/Nē
    Skaidrojums
    1. Tiks veidota jauna institūcija
    Nē
    -
    2. Tiks likvidēta institūcija
    Nē
    -
    3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
    Nē
    -
    4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
    Nē
    -
    5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
    Jā
    Tām valsts budžeta iestādēm, kuru cenrāžus saskaņā ar likumu turpmāk apstiprinās nozares ministrs (vai citas centrālās valsts iestādes vadītājs) vai padotības iestādes vadītājs, nebūs turpmāk jāvirza notikumu projekti par cenrāžiem uz Ministru kabinetu.
    6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
    Nē
    -
    7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
    Nē
    -
    8. Cita informācija
    Nē
    -

    7.5. Cita informācija

    Noteikumu projektā paredzētas izmaiņas skar tās valsts budžeta iestādes, kurām turpmāk saskaņā ar izmaiņām likumdošanā to sniegto maksas pakalpojumu cenrāži nebūs jāvirza apstiprināšanai Ministru kabinetam. Grozījumi attiecas uz valsts budžeta iestādēm, kuras sniedz maksas pakalpojumus.

    Ar LBFV grozījumiem tiek mainīta kārtība, kādā apstiprina iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžus – deleģējot šo funkciju no Ministru kabineta uz attiecīgo ministriju vai valsts pārvaldes iestādes vadītāju. Tas būtiski samazina tiesību aktu sagatavošanas un virzības slodzi valsts pārvaldes institūcijām.
    Faktiskais slodzes apjoms (projekti par cenrāžiem, 2023–2025):
    2023. gadā - 7 jauni MK noteikumi + 23 grozījumi = 30 projekti
    2024. gadā - 15 jauni MK noteikumi + 27 grozījumi = 42 projekti
    2025. gadā - 7 jauni MK noteikumi + 18 grozījumi = 25 projekti
    Kopā trīs gados: 97 cenrāžu projekti, kuru apstiprināšanā tika iesaistīts Ministru kabinets.
    Izmaiņas - daļa no šiem projektiem vairs netiks virzīti uz Ministru kabinetu, bet apstiprināti institūciju ietvaros. Tas nozīmē:
    mazāks darba apjoms tiesību aktu sagatavošanā (projekta izstrāde, saskaņošana);
    mazāks administratīvā resursa patēriņš ministrijās un Valsts kancelejā;
    paātrināta cenu izmaiņu ieviešana praksē, jo nav jāvirza Ministru kabineta noteikumi;
    valsts pārvaldes resursu izmantošanas optimizācija.
    Laika ietaupījums:
    Ja tiek pieņemts, ka viena cenrāža noteikumu projekta virzība uz Ministru kabinetu aizņem vidēji 22 darbdienas, tad 32 projekti (vidēji, ņemot vērā pēdējo trīs gadu datus) x 22 darbdienas = 704 darbdienu ietaupījums tiesību aktu virzībai.

    Vienlaikus tiem maksas pakalpojumu sniedzējiem, kuru cenrādi vairs neapstiprina Ministru kabinets, būs jāpublicē informācija par maksas pakalpojumu izcenojumu aprēķiniem. Pieņemot, ka visi pakalpojuma sniedzēja sniegto maksas pakalpojumu izcenojuma aprēķini varētu tikt apvienoti vienā datnē (nevis dalīti atsevišķi), tad viena faila, ja tajā tiek veikti grozījumi, papildināšana/aktualizēšana un publicēšana varētu aizņemt līdz 2 stundām (tas neietver pašu izcenojumu aprēķināšanu, kas ir jāveic jau saskaņā ar pašreizējo regulējumu).
    8. Horizontālās ietekmes

    8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

    8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.5. uz teritoriju attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.6. uz vidi

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.7. uz klimatneitralitāti

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.11. uz veselību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.13. uz datu aizsardzību

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.14. uz diasporu

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

    Vai projekts skar šo jomu?
    Nē

    8.2. Cita informācija

    -
    Pielikumi